Akineton

Tablete

Akineton 2 mg tabletes

Kartona kastīte, PVH/Al blisteris, N100
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi
Biperideni hydrochloridum

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

94-0311-01

Zāļu reģistrācijas numurs

94-0311

Ražotājs

Laboratorio Farmaceutico SIT Srl, Italy

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

06-APR-11

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

2 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Desma GmbH, Germany

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Saskaņots ZVA 21.03.2011.

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM
Akineton 2 mg tabletes Biperideni hydrochloridum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir
līdzīgi simptomi. - Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām
blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Akineton tabletes un kādam nolūkam to lieto

2. Pirms Akineton tablešu lietošanas

3. Kā lietot Akineton tabletes

4. Iespējamās blakusparādības

5

Kā uzglabāt Akineton tabletes

6. Sīkāka informācija

1. KAS IR AKINETON TABLETES UN KĀDAM NOLŪKAM TĀS LIETO

Akineton tabletes ir antiholīnerģisks līdzeklis/pretparkinsonisma līdzeklis, ko lieto šādos gadījumos:



Parkinsona sindroms, īpaši muskuļu stīvums (rigiditāte) un trīce;



Kustību traucējumi (ekstrapiramidāli simptomi), ko izraisa dažas zāles, kas iedarbojas uz centrālo

nervu sistēmu (neiroleptiskie līdzekļi) un citas vielas ar līdzīgu darbības veidu, piemēram, mēles,

rīkles spazmas, traucēts muskuļu tonuss (distonija), nemiers (akatīzija) un citas Parkinsona

sindromam līdzīgas sūdzības - pseidoparkinsonisms;



Citi ekstrapiramidāli kustību traucējumi, piemēram, ģeneralizēta (ietekmē visu ķermeni) un

segmentāla (skar atsevišķas ķermeņa daļas) distonija, īpaši galvas kustību (Mežē sindroms),

nekontrolēta plakstiņu mirkšķināšana (blefarospazmas), spastisks greizais kakls.

2. PIRMS AKINETON TABLEŠU LIETOŠANAS

Nelietojiet Akineton tabletes šādos gadījumos:



ja Jums ir paaugstināta jutība pret biperidēnu un/vai kādu citu Akineton tablešu sastāvdaļu;



ja Jums ir šaura leņķa glaukoma;



ja Jums ir mehāniski kuņģa-zarnu trakta sašaurinājumi (stenozes) vai aizsprostojums (obstrukcija);



ja Jums ir resnās zarnas ārkārtīgs paplašinājums (megakolons) ar aizcietējumiem;



ja Jums ir zarnu aizsprostojums (ileuss).

Īpaša piesardzība, lietojot Akineton tabletes, nepieciešama šādos gadījumos:



palielināts priekšdziedzeris (prostatas hipertrofija) ar atlieku urīnu;



urīna aizture;



sūdzības, ko var radīt dzīvībai bīstama paātrināta sirdsdarbība (tahikardija);



nopietns muskuļu vājums (myasthenia gravis);



grūtniecība (skatīt zemāk);



bērni;

− gados vecāki pacienti, īpaši ar galvas smadzeņu bojājumiem.

Papildu piezīmes

Gados vecākiem pacientiem, īpaši tiem, kuriem ir cerebrovaskulāras vai deģeneratīvas slimības, iespējama palielināta jutība pret šīm zālēm savienojumu, pat lietojot terapeitiskās devās.

Centrālo nervu sistēmu (CNS) ietekmējoši antiholīnerģiski līdzekļi, piemēram, Akineton, var palielināt

Saskaņots ZVA 21.03.2011. noslieci uz cerebrālām lēkmēm. Pacientiem ar šādu noslieci vēlams ievērot piesardzību.
Uzmanīgi jāizvēlas Akineton deva pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret krampjiem.
Dažiem pacientiem, īpaši pacientiem ar prostatas hipertrofiju Akineton var izraisīt sāpīgu urinēšanu, retāk – urīna aizturi.
Pacientiem, kuriem ir mutes sausums, atvieglojumu varētu sniegt bieža šķidruma lietošana maziem malkiem vai bezcukura košļājamās gumijas košļāšana.
Pieredze par Akineton lietošanu bērniem aprobežojas tikai ar īslaicīgu lietošanu zāļu izraisītas distonijas gadījumā, kas radusies kā blakusparādība vai saindēšanās simptoms (piemēram, lietojot neiroleptiskus līdzekļus vai metoklopramīdu un līdzīgus savienojumus).
Citu zāļu lietošana Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Lietošana kombinācijā ar citiem antiholīnerģiskiem līdzekļiem, piemēram, psihotropiem līdzekļiem, prethistamīna līdzekļiem, pretparkinsonisma līdzekļiem un spazmolītiskajiem līdzekļiem var pastiprināt centrālās nervu sistēmas un perifēriskās blakusparādības. Vienlaicīga hinidīna lietošana var pastiprināt antiholīnerģisko kardiovaskulāro ietekmi ,īpaši uz AV (atrioventrikulāro) vadīšanu. Vienlaicīga levodopas un Akineton lietošana var pastiprināt diskinēziju(patvaļīgas kustības).
Akineton var pastiprināt neiroleptisko līdzekļu (zāles psihožu ārstēšanai) izraisīto tardīvo diskinēziju. Reizēm parkinsonisma simptomi jau pastāvošas tardīvās diskinēzijas gadījumā ir tik smagi, ka nepieciešama antiholīnerģiska terapija. Parkinsona slimības gadījumā, ja biperidēnu pievieno karbidopai/levodopai, ir ziņots par ģeneralizētām, neregulārām, ātrām kustībām. Antiholīnerģiskie līdzekļi var pastiprināt petidīna (zāles ar ļoti spēcīgu pretsāpju darbību) iedarbību uz CNS. Akineton var pastiprināt alkohola iedarbību. Tādi antiholīnerģiski līdzekļi kā Akineton var darboties pretēji metoklopramīda (zāles sliktas dūšas un citu kuņģazarnu trakta darbības traucējumu ārstēšanai) un līdzīgu savienojumu iedarbībai uz kuņģa-zarnu traktu.
Grūtniecība un zīdīšanas periods Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Nav ziņojumu, ka Akineton radītu īpašu teratogēnisku (piedzimtu anomāliju) risku. Tomēr, tā kā nav pieredzes par lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī, ieteicams ievērot piesardzību un zāles lietot tikai skaidras nepieciešamības gadījumā.
Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, biperidēns) var nomākt piena veidošanos. Par Akineton šāda veida datu nav. Akineton izdalās mātes pienā, un var tikt sasniegta gandrīz tāda pati koncentrācija kā mātes plazmā. Metabolizācijas veids un apjoms jaundzimušā organismā nav zināms, un iespējama farmakoloģiski toksiska iedarbība, tāpēc parasti bērna barošana ar krūti jāpārtrauc.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana: Ietekmes dēļ uz centrālo un perifērisko nervu sistēmu, izraisot, piemēram, nogurumu, reiboni un miegainību, neatkarīgi no pamatslimības biperidēns var iespaidot spēju vadīt transportlīdzekli, apkalpot mehānismus vai strādāt bīstamos apstākļos, pat lietojot zāles kā parakstīts. Tas īpaši attiecas uz lietošanu kopā ar citiem CNS ietekmējošiem savienojumiem, antiholīnerģiskiem līdzekļiem un īpaši – alkoholu.
Svarīga informācija par kādu no Akineton tablešu sastāvdaļām Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesamība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. KĀ LIETOT AKINETON TABLETES Vienmēr lietojiet Akineton tabletes tieši tā, kā noteicis ārsts. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Lietošana bērniem

Saskaņots ZVA 21.03.2011. (3 – 15 g.v.) Lai ārstētu zāļu lietošanas izraisītus ekstrapiramidālus simptomus, bērniem ārsts parakstīs pa ½ – 1 tabletei 1 – 3 reizes dienā (atbilst 1 – 6 mg biperidēna hidrohlorīda dienā) papildus neiroleptiskam līdzeklim (zāles, kas bloķē centrālās un perifērās nervu sistēmas funkcijas). Pieredze par Akineton lietošanu bērniem ir neliela. Ieteicamā deva ir 0,04 mg/kg.

Piezīme Gadījumiem, kad nepieciešama ātra iedarbība, kā arī bērniem līdz 6 gadu vecumam tabletes norīšanas grūtību un iekļūšanas trahejā vai plaušās (aspirācija) riska dēļ ir pieejams šķīdums injekcijām, kas ievadāms lēnas intravenozas (i/v) injekcijas veidā.

Ieteicamās devas: Vecums
Līdz 1 gadam Līdz 6 gadiem Līdz 10 gadiem

Deva 1 mg (0,2 ml) 2 mg (0,4 ml) 3 mg (0,6 ml)

Reizes un dienas devas Šo zāļu deva jānosaka individuāli, tādēļ lietojiet tikai ārsta nozīmēto devu. Ārstēšana jāsāk ar mazāko devu un pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta pacientam optimālā deva.

Pieaugušie Lai ārstētu Parkinsona sindromu, pacientiem sākumā ārsts paraksta pa ½ tabletei (2 mg biperidēna hidrohlorīda dienā) divreiz dienā. Šo devu var palielināt pa 2 mg dienā. Balstdeva ir pa ½ – 2 tabletēm 3 – 4 reizes dienā (atbilst 3 – 16 mg dienā). Maksimālā kopējā dienas deva ir 16 mg biperidēna hidrohlorīda (atbilst 8 tabletēm dienā).

Zāļu lietošanas izraisītu ekstrapiramidālu simptomu ārstēšanai lieto pa ½ – 2 tabletēm 1 – 4 reizes dienā (atbilst 1 – 16 mg biperidēna hidrohlorīda dienā) atkarībā no simptomu smaguma pakāpes papildus neiroleptiskam līdzeklim.

Antiholīnerģiskās terapijas devu citu ekstrapiramidālu motorisku traucējumu ārstēšanai ārsts palielinās pakāpeniski ar nedēļas starplaikiem, no 2 mg sākumdevas, sasniedzot lielāko panesamo balstdevu (uzturošo devu), kas var pārsniegt standarta maksimālo devu citu indikāciju ārstēšanai pat vairākas reizes.

Gados vecāki pacienti Jāievēro piesardzība, lietojot gados vecākiem pacientiem, īpaši pacientiem ar organiskas smadzeņu slimības simptomiem un noslieci uz cerebrālām lēkmēm. Gados vecāki pacienti ir jutīgāki pret antiholīnerģiskām zālēm.

Lietošanas veids un ilgums
Akineton tabletes lieto, uzdzerot kādu šķidrumu, vēlams ēšanas laikā vai pēc tās. Akineton tabletēm ir dalījuma rieva, t. i., tās var sadalīt uz pusēm. Dienas deva jāsadala vienmērīgi. No nevēlamās iedarbības uz kuņģa-zarnu traktu var izvairīties, lietojot zāles uzreiz pēc ēšanas.

Ārstēšanas ilgums atkarīgs no slimības veida un gaitas. Ārstēšana var būt gan īslaicīga (piemēram, zāļu lietošanas izraisītu ekstrapiramidālu simptomu novēršanai), gan ilgstoša (piemēram, Parkinsona sindroma ārstēšanai).

Pārtraucot ārstēšanu ar šīm zālēm, deva jāsamazina pakāpeniski.

Ja esat lietojis Akineton tabletes vairāk kā noteikts

Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu.

Neatliekamā ārstēšana, simptomi un antidoti:

Saskaņots ZVA 21.03.2011. Pārdozēšanas simptomi Pārdozēšanas simptomi ir līdzīgi kā saindēšanās gadījumā ar atropīnu – pacientam ir antiholīnerģiski simptomi (paplašinātas, inertas acu zīlītes, gļotādu izžūšana, sejas piesarkums, paātrināta sirdsdarbība, atonisks (tonusa trūkums) urīnpūslis un zarnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, īpaši bērniem) un CNS simptomi (piemēram, uzbudinājums, delīrijs, apjukums, apziņas aptumšošanās un/vai halucinācijas). Smagos saindēšanās gadījumos pastāv kolapsa un centrālas elpošanas nepietiekamības draudi.
Terapeitiskie pasākumi pārdozēšanas gadījumā Ieteicamie antidoti ir acetilholīnesterāzes inhibitori, īpaši fizostigmīns, kas iekļūst cerebrospinālā šķidrumā un tādējādi novērš CNS simptomus (piemēram, fizostigmīna salicilāts, kad ir pozitīvs fizostigmīna tests). Nepieciešamības gadījumā un atkarībā no simptomu smaguma pakāpes jānodrošina kardiovaskulārās un elpošanas funkcijas (skābeklis); ja ir drudzis, jāpazemina ķermeņa temperatūra un jāiztukšo urīnpūslis ar katetru.
Ja esat aizmirsis lietot Akineton tabletes Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti /devu. Lietojiet tableti parastajā laikā, it kā Jūs būtu aizmirsis par iepriekšējo devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Akineton tabletes Zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, izņemot gadījumus, kad ir dzīvību apdraudoši sarežģījumi, jo pastāv neatbilstošas kontrregulācijas risks.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS
Tāpat kā citas zāles, arī Akineton 2 mg tabletes var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Blakusparādības visticamāk varētu rasties ārstēšanas sākumā un pārāk ātri palielinot devu. Blakusparādību sastopamības biežuma raksturošanai parasti izmanto šādu klasifikāciju: Ļoti bieži (≥1/10) Bieži (≥1/100 līdz <1/10) Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100) Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) Ļoti reti (<1/10 000
Blakusparādības visticamāk varētu rasties ārstēšanas sākumā un pārāk ātri palielinot devu. Var būt šādas centrālās nervu sistēmas (CNS) blakusparādības: nogurums, reibonis un miegainība, un īpaši lielu devu lietošanas gadījumā – nemiers, trauksme, uzbudinājums, eiforija, krampji, reizēm atmiņas traucējumi un retos gadījumos delīrijs, halucinācijas, nervozitāte, galvassāpes un bezmiegs. Saņemti atsevišķi ziņojumi par patvaļīgām kustībām (diskinēziju), muskuļu kustību koordinācijas traucējumiem (ataksiju), krampjiem un runas traucējumiem.
Pacientiem ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem bieži novēro CNS stimulāciju – tad var būt jāsamazina deva.
Perifērās blakusparādības ietver mutes sausumu, retos gadījumos siekalu dziedzeru pietūkumu, neskaidru redzi (akomodācijas traucējumus), acu zīlīšu patoloģisku paplašināšanos (midriāzi) un pastiprinātu acu jutību pret gaismu (fotofobiju), samazinātu ūdens daudzumu asinīs (hipohidrēmiju), aizcietējumus, paātrinātu sirdsdarbību (tahikardiju) un ļoti retos gadījumos palēninātu sirdsdarbību (bradikardiju). Lietojot tabletes, ziņots arī par kuņģa darbības traucējumiem un sliktu dūšu. Atsevišķos gadījumos pacientiem var būt apgrūtināta urinēšana, īpaši tiem, kuri cieš no palielinātas prostatas (jāsamazina deva). Vēl retāk iespējama urīna aizture (antidots: karbahols).
Iespējama šaura ļeņķa glaukoma, tāpēc ar regulāriem starplaikiem jāpārbauda acs iekšējais (intraokulārais) spiediens.

Saskaņots ZVA 21.03.2011. Ziņots arī par kuņģa-zarnu trakta traucējumiem, sliktu dūšu, paaugstinātas jutības reakcijām un atsevišķos gadījumos alerģiskiem ādas izsitumiem.

Biperidēnam reizēm raksturīga noskaņojumu uzlabojoša un eiforiju izraisoša darbība, kuras dēļ saņemti atsevišķi ziņojumi par ļaunprātīgu šī savienojuma izmantošanu un pēc tās radušos atkarību.

Ja novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, lūdzam par tām ziņot ārstam vai farmaceitam.

5. KĀ UZGLABĀT AKINETON TABLETES

Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā! Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Nelietot, ja beidzies uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš. Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. Zāļu derīguma termiņš un sērijas numurs norādīti marķējumā uz kastītes un blisteriem attiecīgi pēc “Verwendbar bis:” un “Ch.-B.:”.

6. SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko Akineton tabletes satur



Aktīvā viela ir 2 mg biperidēna hidrohlorīda, kas atbilst 1,8 mg biperidēna.



Citas stāvdaļas ir kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, kopovidons, kartupeļu ciete, laktozes

monohidrāts, magnija stearāts, kukurūzas ciete, mikrokristāliska celuloze, talks.

Akineton tablešu ārējais izskats un iepakojums Baltas plakanas tabletes ar krusteniskām dalījuma līnijām vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vai četrās vienādās daļās.
Tabletes ir iepakotas PVH/Al blisteros, kas iepakoti kartona kastītēs pa 30, 60 un 100 tabletēm.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks Desma GmbH Peter-Sander-Str. 41 b 55252 Mainz-Kastel Vācija
Ražotājs LABORATORIO FARMACEUTICO SIT Srl, Via Cavour, 70 27035 Mede (PV) Itālija
Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību: KBM Pharma Ltd, Tähtvere 4, 51007 Tartu, Igaunija Tālr. +372 7338080 Fakss +372 7338081 E-pasts kbmpharma@kbmpharma.eu
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi akceptēta: 03/2011

Lejupielādēt zāļu aprakstu

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Akineton 2 mg tabletes

ZĀĻU APRAKSTS

Saskaņots ZVA 21.03.2011.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena 2 mg tablete satur: Aktīvā viela: 2 mg biperidēna hidrohlorīds (Biperideni hydrochloridum), kas atbilst 1,8 mg biperidēna.
Palīgviela: laktozes monohidrāts 38,00 mg.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA
Tabletes. Baltas plakanas tabletes ar krusteniskām dalījuma līnijām vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vai četrās vienādās daļās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

-

Parkinsona sindroms, īpaši muskuļu rigiditāte un trīce.

-

Ekstrapiramidāli simptomi, piemēram, akūta distonija, akatīzija un pseidoparkinsonisms, ko izraisījuši

neiroleptiskie līdzekļi un citas zāles ar līdzīgu darbības mehānismu.

Perorālām zāļu formām arī: - Citi ekstrapiramidāli kustību traucējumi, piemēram, ģeneralizēta un segmentāla distonija, Mežē sindroms, blefarospazmas, spastisks greizais kakls.

Papildus injekciju šķīdumam:

-

Saindēšanās ar nikotīnu.

-

Saindēšanās ar fosfororganiskajiem savienojumiem.

Piezīme Injekciju šķīdums īpaši indicēts, kad vēlama ātra iedarbība vai sākumterapijai smagos Parkinsona sindroma gadījumos, kā arī pacientiem ar apgrūtinātu rīšanu.

4.2 Devas un lietošanas veids

Šīs zāles jātitrē individuāli.

Akineton 2 mg tabletes Ārstēšana jāsāk ar mazāko devu un pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta pacientam optimālā deva.

Pieaugušie un pusaudži no 16 gadu vecuma
Lai ārstētu Parkinsona sindromu, pacientiem sākumā ordinē pa ½ tabletei (2 mg biperidēna hidrohlorīda dienā) divreiz dienā. Šo devu var palielināt pa 2 mg dienā. Balstdeva ir pa ½ – 2 tabletēm 3 – 4 reizes dienā(atbilst 3 – 16 mg dienā). Maksimālā kopējā dienas deva ir 16 mg biperidēna hidrohlorīda (atbilst 8 tabletēm dienā).

Saskaņots ZVA 21.03.2011. Zāļu lietošanas izraisītu ekstrapiramidālu simptomu ārstēšanai lieto pa ½ – 2 tabletēm 1 – 4 reizes dienā(atbilst 1 – 16 mg biperidēna hidrohlorīda dienā) papildus neiroleptiskam līdzeklim, atkarībā no simptomu smaguma pakāpes.

Antiholīnerģiskās terapijas deva citu ekstrapiramidālu motorisku traucējumu ārstēšanai jāpalielina pakāpeniski ar nedēļas starplaikiem, no 2 mg sākumdevas, sasniedzot lielāko panesamo balstdevu, kas var pārsniegt standarta maksimālo devu citu indikāciju ārstēšanai pat vairākas reizes.

Gados vecāki pacienti Jāievēro piesardzība, lietojot gados vecākiem pacientiem, īpaši pacientiem ar organiskas smadzeņu slimības simptomiem un noslieci uz cerebrālām lēkmēm. Gados vecāki pacienti ir jutīgāki pret antiholīnerģiskām zālēm.

Bērni (3 – 15 g.v.) Lai ārstētu zāļu lietošanas izraisītus ekstrapiramidālus simptomus, bērniem ordinē pa ½ –1 tabletei 1 – 3 reizes dienā (atbilst 1 – 6 mg biperidēna hidrohlorīda dienā) papildus neiroleptiskam līdzeklim. Ieteicamā deva ir 0,04 mg/kg.

Piezīme

Gadījumiem, kad nepieciešama ātra iedarbība, kā arī bērniem līdz 6 gadu vecumam norīšanas grūtību un

aspirācijas riska dēļ ir pieejams šķīdums injekcijām, kas ievadāms lēnas i/v injekcijas veidā.

Ieteicamās devas:

Vecums

Deva

Līdz 1 gadam

1 mg (0,2 ml)

Līdz 6 gadiem

2 mg (0,4 ml)

Līdz 10 gadiem

3 mg (0,6 ml)

Lietošanas veids:
Tabletes lieto, uzdzerot kādu šķidrumu, vēlams ēšanas laikā vai pēc tam. Akineton 2 mg tabletēm ir dalījuma rieva, t. i., tās var sadalīt uz pusēm. Dienas deva jāsadala vienmērīgi. No nevēlamās iedarbības uz kuņģazarnu traktu var izvairīties, lietojot zāles uzreiz pēc ēšanas. Ārstēšanas ilgums atkarīgs no slimības veida un gaitas. Ārstēšana var būt gan īslaicīga (piemēram, zāļu lietošanas izraisītu ekstrapiramidālu simptomu novēršanai), vai ilgstoša (piemēram, Parkinsona sindroma ārstēšanai). Pārtraucot ārstēšanu ar šīm zālēm, deva jāsamazina pakāpeniski.

4.3. Kontrindikācijas

-

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no palīgvielām;

-

Šaura leņķa glaukoma;

-

Mehāniska kuņģa- zarnu trakta stenoze vai obstrukcija;

-

Megakolons;

-

Ileuss.

Biperidēnu tikai īpaši piesardzīgi drīkst lietot/ievadīt pacientiem ar:

-

prostatas hipertrofiju ar atlieku urīnu;

-

slimībām, kas var izraisīt smagu tahikardiju.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Piesardzība, lietojot noteiktām pacientu grupām: Pieredze par biperidēna lietošanu bērniem aprobežojas tikai ar īslaicīgu lietošanu zāļu izraisītas distonijas gadījumā (piemēram, lietojot neiroleptiskus līdzekļus vai metoklopramīdu un līdzīgus savienojumus), kas radusies kā blakusparādība vai saindēšanās simptoms.

Īpaši piesardzīgi biperidēns lietojams gados vecākiem pacientiem, īpaši tiem, kam ir galvas smadzeņu bojājumi. Gados vecākiem pacientiem, īpaši tiem, kuriem ir cerebrovaskulāras vai deģeneratīvas slimības, iespējama palielināta jutība pret šo savienojumu, pat lietojot terapeitiskās devās.

Saskaņots ZVA 21.03.2011. CNS ietekmējoši antiholīnerģiski līdzekļi, piemēram, biperidēns, var palielināt noslieci uz cerebrālām lēkmēm. Pacientiem ar predispozīciju vēlams ievērot piesardzību.
Uzmanīgi jāizvēlas biperidēna deva pacientiem, kam ir paaugstināta jutība pret krampjiem. Dažiem pacientiem, īpaši pacientiem ar prostatas hipertrofiju biperidēns var izraisīt sāpīgu urinēšanu, retāk – urīna aizturi.
Pacientiem, kuriem ir mutes sausums, atvieglojumu varētu sniegt bieža šķidruma lietošana maziem malkiem vai bezcukura košļājamās gumijas košļāšana.
Regulāri jāpārbauda acs iekšējais spiediens. (Skatīt arī punktu 4.3 Kontrindikācijas un 4.8 Nevēlamās blakusparādības.)
Šīs zāles satur laktozi, tāpēc tās nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Lietošana kombinācijā ar citiem antiholīnerģiskiem līdzekļiem, piemēram, psihotropiem līdzekļiem, prethistamīna līdzekļiem, pretparkinsonisma līdzekļiem un spazmolītiskām vielām var pastiprināt CNS un perifēriskās blakusparādības. Vienlaicīga hinidīna lietošana var pastiprināt antiholīnerģisko kardiovaskulāro ietekmi (īpaši uz AV vadīšanu). Vienlaicīga levodopas un biperidēna lietošana var pastiprināt diskinēziju. Biperidēns var pastiprināt neiroleptisko līdzekļu izraisīto tardīvo diskinēziju. Reizēm parkinsonisma simptomi jau pastāvošas tardīvās diskinēzijas gadījumā ir tik smagi, ka nepieciešama antiholīnerģiska terapija. Parkinsona slimības gadījumā, ja biperidēnu pievieno karbidopai/levodopai, ir ziņots par ģeneralizētu horeju. Antiholīnerģiskie līdzekļi var pastiprināt petidīna iedarbību uz CNS. Biperidēns var pastiprināt alkohola iedarbību.
Tādi antiholīnerģiskie līdzekļi kā biperidēns var darboties pretēji metoklopramīda un tam līdzīgu savienojumu iedarbībai uz kuņģa- zarnu traktu .
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods
Nav nekādu pierādījumu, ka biperidēns radītu īpašu teratogēnisku risku. Tomēr, tā kā nav pieredzes par lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī, ieteicams ievērot piesardzību un zāles lietot tikai skaidras nepieciešamības gadījumā.
Antiholīnerģiskie līdzekļi var nomākt laktāciju. Par biperidēnu šāda veida datu nav. Biperidēns izdalās mātes pienā, un var tikt sasniegta gandrīz tāda pati koncentrācija kā mātes plazmā. Metabolizācijas veids un apjoms jaundzimušā organismā nav zināms, un iespējama farmakoloģiski toksiska iedarbība, tāpēc zīdīšana jāpārtrauc.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ietekmes dēļ uz centrālo un perifērisko nervu sistēmu, izraisot, piemēram, nogurumu, reiboni un miegainību, biperidēns var iespaidot – neatkarīgi no pamatslimības – indivīda spēju vadīt transportlīdzekli, apkalpot mehānismus vai strādāt bīstamos apstākļos, pat lietojot zāles kā parakstīts. Tas īpaši attiecas uz lietošanu kopā ar citiem CNS ietekmējošiem savienojumiem, antiholīnerģiskiem līdzekļiem un īpaši – alkoholu.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādību sastopamības biežuma raksturošanai parasti izmanto šādu klasifikāciju: - Ļoti bieži (≥1/10) - Bieži (≥1/100 līdz <1/10) - Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100) - Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) - Ļoti reti (<1/10 000
Blakusparādības visticamāk varētu rasties ārstēšanas sākumā un pārāk ātri palielinot devu. Par tām spontāni ziņots biperidēna pēcreģistrācijas periodā. Ziņojumi ir brīvprātīgi no populācijas ar nezināmu skaitu un iedarbību. Tāpēc nav iespējams novērtēt patieso blakusparādību biežumu vai noteikt cēloņsakarību ar

Saskaņots ZVA 21.03.2011. biperidēna lietošanu. Zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, izņemot gadījumus, kad ir dzīvību apdraudoši sarežģījumi, jo pastāv neatbilstošas kontrregulācijas risks.
Infekcijas un infestācijas Parotīts
Imūnās sistēmas traucējumi Paaugstināta jutība, zāļu hipersensitivitāte, ieskaitot izsitumus.
Psihiskie traucējumi Lielāku devu gadījumā: nemiers, uzbudinājums, bailes, eiforisks noskaņojums (kura dēļ saņemti atsevišķi ziņojumi par ļaunprātīgu šī savienojuma izmantošanu un pēc tās radušos atkarību), apjukums, delīrijs, halucinācijas, bezmiegs. CNS stimulācija bieži novērojama pacientiem ar smadzeņu darbības traucējumiem, tāpēc var būt jāsamazina deva. Ir ziņots par pārejošu ātrā miega fāzes saīsināšanos (miega fāze ar ātrām acu kustībām), ko raksturo pagarināts laiks līdz šīs fāzes sasniegšanai un kopējā miega ilguma procentuāls samazinājums, nervozitāti, nemieru.
Nervu sistēmas traucējumi Miegainība, reibonis un atmiņas traucējumi, galvassāpes, diskinēzija, ataksija un runas traucējumi, krampji, nervu sistēmas traucējumi.
Acu bojājumi Akomodācijas traucējumi, midriāze, fotofobija. Var rasties šaurā leņķa glaukoma (pārbaudīt intraokulāro spiedienu).
Sirds funkcijas traucējumi Tahikardija, bradikardija.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Sausa mute, aizcietējums, diskomforta sajūta vēderā, slikta dūša.
Ādas un zemādas audu bojājumi Hipohidroze, alerģisks dermatīts.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Muskuļu spazmas.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Dizūrija, īpaši pacientiem ar prostatas adenomu (samazināt devu), urīna aizture.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Nogurums.
Izmeklējumi Pazemināts asinsspiediens parenterālas ievadīšanas gadījumā.
4.9 Pārdozēšana
Pārdozēšanas simptomi Pārdozēšanas simptomi ir līdzīgi kā saindēšanās gadījumā ar atropīnu – pacientam ir antiholīnerģiski simptomi (paplašinātas, inertas acu zīlītes, gļotādu izžūšana, sejas piesarkums, paātrināta sirdsdarbība, atonisks urīnpūslis un zarnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, īpaši bērniem) un CNS simptomi (piemēram, uzbudinājums, delīrijs, apjukums, apziņas aptumšošanās un/vai halucinācijas). Smagos saindēšanās gadījumos pastāv asinsrites kolapsa un centrālas elpošanas nepietiekamības draudi.
Terapeitiskie pasākumi pārdozēšanas gadījumā Ieteicamie antidoti ir acetilholīnesterāzes inhibitori, īpaši fizostigmīns, kas iekļūst cerebrospinālāšķidrumā un tādējādi novērš CNS simptomus (piemēram, fizostigmīna salicilāts, kad ir pozitīvs fizostigmīna tests). Nepieciešamības gadījumā un atkarībā no simptomu smaguma pakāpes jānodrošina kardiovaskulārā un

Saskaņots ZVA 21.03.2011. elpošanas funkcija (skābeklis), ja ir drudzis, jāpazemina ķermeņa temperatūra un jāiztukšo urīnpūslis ar katetru.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Antiholīnerģisks līdzeklis/ pretparkinsonisma līdzeklis, ATĶ kods: N04AA02

Biperidēns ir antiholīnerģisks līdzeklis, kas iedarbojas galvenokārt uz CNS. Tas darbojas arī perifēriski, taču nedaudz salīdzinājumā ar atropīnu. Biperidēns konkurējoši saistās pie perifēriskiem un centrāliem muskarīna receptoriem (galvenokārt M1). Eksperimentos ar dzīvniekiem novērots, ka biperidēns novērš parkinsonoīdus stāvokļus (trīci un rigiditāti), ko izraisījuši centrālas darbības holīnerģiskie līdzekļi.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Biopieejamība

Sistēmiskā bioloģiskā pieejamība pēc perorālas ievadīšanas ir tikai 33% ± 5%. Biopieejamības pētījumā ar 16 veseliem indivīdiem, kas veikts 1990. gadā ar vienu 4 mg biperidēna hidrohlorīda devu divu Akineton tablešu veidā, iegūti šādi rezultāti salīdzinājumā ar perorāli ievadītu kontrolšķīdumu.

Maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax):
Laiks līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai

Akineton 2 mg tabletes Kontrolšķīdums 2,3 2,3 [ng/ml] (0,2 – 8,5) [ng/ml] (0,4 – 6,1)

1,9 [h]

1,1 [h]

5

plazmā (tmax):

(1,0 – 12,0)

(1,0 – 2,0)

Laukums zem koncentrācijas 6,6 [ng x h/ml] (0,2 – un laika līknes (AUC0 → 56): 26,0)

7,3 [ng x h/ml] (0,2 – 22,6)

Norādīti vidējie raksturlielumi un robežas (minimālā, maksimālā). Skatīt 1. attēlu.

Farmakokinētika. Akineton 2 mg tabletes Pēc perorālas 4 mg biperidēna hidrohlorīda ievadīšanas 6 veseliem indivīdiem (20 – 33 g.v.), uzsūkšanās notika strauji, aizkavējoties par 27 minūtēm. Maksimālā koncentrācija plazmā – 5,1 ng/ml – tika sasniegta pēc 1,5 stundām (vidēji). Citos pētījumos 1,01 – 6,53 un 3,2 – 5,0 ng/ml maksimālo koncentrāciju plazmā noteica 0,5 – 2 stundas pēc ievadīšanas.

Salīdzinošā pētījumā desmit veseli jauni indivīdi (24 ± 4,7 g.v.) un astoņi gados vecāki pacienti ar Parkinsona slimību (77,4 ± 4,8 g.v.) saņēma vienu perorālu 4 mg biperidēna devu un pēc septiņām dienām pa 2 mg biperidēna divreiz dienā 6 dienas. Biperidēna līmeni plazmā noteica 1. un 15. dienā. Maksimālā koncentrācija plazmā gados jauniem indivīdiem 1. dienā bija 4,3 ± 2,6 ng/ml (pēc 0,9 h) un 15. dienā – 2,5 ± 1,4 ng/ml (pēc 0,8 h). Jāņem vērā fakts, ka 15. dienā 2 mg biperidēna deva tika ievadīta pirms asins parauga paņemšanas. Maksimālā koncentrācija plazmā gados vecākiem pacientiem bija 7,2 ± 4,4 un 4,2 ± 2,2 ng/ml attiecīgi 1,6 ± 0,7 un 1,6 ± 0,3 h pēc ievadīšanas.

Sievietēm ar plazmas olbaltumiem saistās 94% biperidēna; vīriešiem – 93%.

Šķietamais sadales tilpums ir 24 ± 4,1 l/kg.

Saskaņots ZVA 21.03.2011.
Biperidēns tiek gandrīz pilnībā metabolizēts. Urīnā nemainīts biperidēns nav konstatējams. Galvenais biperidēna metabolīts rodas bicikloheptāna gredzena hidroksilēšanā (60%). Notiek vēl papildu hidroksilēšana (40%) piperidīna gredzenā. Urīnā un izkārnījumos izdalās aptuveni vienāds dažādu metabolītu (hidroksilācijas produktu un savienojumu) daudzums.
Pēc vienas perorālas 4 mg biperidēna hidrohlorīda devas ievadīšanas terminālais eliminācijas pusperiods no plazmas ir starp 11 un 21,3 stundām gados jauniem indivīdiem un 23,8 – 36,6 stundas gados vecākiem pacientiem. Līdzsvara stāvoklī (2 reizes pa 2 mg biperidēna hidrohlorīda 6 dienas) pusperiods gados jauniem indivīdiem bija 15,7 – 33,3 stundas un gados vecākiem pacientiem – 26,3 – 40,7 stundas.
Plazmatiskais klīrenss ir 11,6 ± 0,8 ml/min/kg ĶM.
Farmakokinētikas dati pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem nav pieejami. Nav ziņu par spēju šķērsot placentu. Biperidēns izdalās ar mātes pienu, un var tikt sasniegta gandrīz tāda pati koncentrācija kā mātes plazmā. Metabolizācijas veids un apjoms jaundzimušā organismā nav zināms, un iespējama farmakoloģiski toksiska iedarbība, tāpēc zīdīšana ir jāpārtrauc. (Skatīt arī 5.3 Preklīniskie dati par drošību).
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Akūtais toksiskums Skatīt punktu 4.9 Pārdozēšana.
Hroniskais toksiskums Hroniskā toksiskuma pētījumos žurkām un suņiem nav atklāti nekādi toksiskas iedarbības pierādījumi.
Mutagēniskums un kancerogēniskums Biperidēna genotoksisko īpašību novērtēšanai veikti šādi testi: salmonellu/mikrosomu tests pēc Eimsa, HPRT tests ar Ķīnas kāmju V79 šūnu līniju, in vitro hromosomu aberācijas tests cilvēka limfocītos un in vivo hromosomu aberācijas tests žurku kaulu smadzenēs (398 mg/kg ĶM vienreizēja perorālā deva). Rezultāti liecina, ka biperidēns baktērijās un zīdītāju šūnās in vitro neierosina ģenētiskas mutācijas, kāarī neierosina hromosomu aberācijas zīdītāju šūnās in vitro un in vivo. Ilgstoši kancerogēniskuma pētījumi dzīvniekiem nav veikti.
Toksiska ietekme uz vairošanos Biperidēns tika lietots perorāli grūsnām Sprague – Dawley žurkām un Krievijas trušiem līdz 60,5 mg/kg ĶM vai 40,5 mg/kg ĶM organoģenēzes laikā. Veicot ķeizargrieziena operācijas, auglim nenovēroja nekādas ar vielu saistītas kroplības, pat ne pēc toksisku devu ievadīšanas mātītēm.
Nav nekādu pierādījumu par īpašu teratogēnisku biperidēna risku. Tomēr, tā kā nav pieredzes par lietošanu grūtniecības laikā, ieteicams ievērot piesardzību, īpaši pirmajā trimestrī.
Antiholīnerģiskie līdzekļi var nomākt laktāciju. Par biperidēnu šāda veida datu nav. Biperidēns izdalās mātes pienā, un koncentrācija var sasniegt tādu pašu līmeni kā mātes plazmā. Metabolizācijas veids un apjoms jaundzimušā organismā nav zināms, un iespējama farmakoloģiski toksiska iedarbība, tāpēc zīdīšana ir jāpārtrauc.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, kopovidons, kartupeļu ciete, laktozes monohidrāts, magnija stearāts, kukurūzas ciete, mikrokristāliska celuloze, talks.
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

Saskaņots ZVA 21.03.2011.

5 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Nelietot, ja beidzies uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Tabletes ir iepakotas PVH/ Al blisteros, kas iepakoti kartona kastītēs pa 30, 60 un 100 tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Desma GmbH Peter-Sander Str. 41 B 55252 Mainz-Kastel Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS 94-0311

9. REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS 10/05/2000 / 19/10/2005

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 02/2011 1. attēls.

®
Vidējais biperidēna koncentrācijas raksturojums laikā pēc vienas Akineton 2 mg tablešu devas vai 0,92 ml biperidēna šķīduma injekcijām lietošanas, kas atbilst 4 mg biperidēna hidrohlorīda, n = 16.
Zīmējumā: Tableteten = tabletes; Lösung = šķīdums; Zeit = laiks