Actilyse

Pulveris un šķīdinātājs injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Actilyse 50 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Kartona kastīte, Flakons, flakons un pārvades sistēma, N1
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt orģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Alteplasum

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

446.10 €

Zāļu produkta identifikators

97-0192-01

Zāļu reģistrācijas numurs

97-0192

Ražotājs

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-JAN-08

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

50 mg ar šķīdinātāju 50 ml

Zāļu forma

Pulveris un šķīdinātājs injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Boehringer Ingelheim International GmbH, Germany

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija zāļu lietotājam

Actilyse 50 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Alteplasum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Actilyse un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Actilyse lietošanas

3. Kā lietot Actilyse

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Actilyse

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Actilyse un kādam nolūkam to lieto

Actilyse aktīvā viela ir alteplāze. Actilyse pieder zāļu grupai, ko sauc par trombolītiskiem līdzekļiem. Šīs zāles šķīdina asins recekļus (trombus), kas ir izveidojušies asinsvados.

Actilyse jālieto dažādu stāvokļu, kas radušies trombiem veidojoties asinsvados, ārstēšanai:

  • sirdslēkmes, kas radušās no trombiem sirds asinsvados (akūts miokarda infarkts);

  • trombi plaušu artērijās (akūta smaga plaušu embolija);

  • insults, kas radies no trombiem smadzeņu asinsvados (akūts išēmisks insults).

  1. Kas Jums jāzina pirms Actilyse lietošanas

Jūsu ārsts nelietos Actilyse šādos gadījumos:

  • ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret aktīvo vielu alteplāzi, gentamicīnu (ražošanas procesa atlikums), dabīgo gumiju (sauktu arī par lateksu, kas ir iepakojuma sastāvdaļa) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

  • Ja Jums pašreiz ir vai nesen ir bijusi saslimšana, kas palielina asiņošanas risku, ieskaitot:

  • asiņošana vai tās tendence;

  • ievērojama vai bīstama asiņošana jebkurā ķermeņa daļā;

  • asiņošana smadzenēs vai galvaskausā;

  • ļoti augsts, nekontrolēts asinsspiediens;

  • bakteriāla sirds infekcija vai iekaisums (endokardīts), vai sirds somiņas (apvalka) iekaisums (perikardīts);

  • aizkuņģa dziedzera iekaisums (akūts pankreatīts);

  • kuņģa čūla vai čūlas kuņģa-zarnu traktā;

  • barības vada varikozas vēnas (ezofageāla varikoze);

  • asinsvadu malformācijas, kā piemēram, lokalizēts artēriju paplašinājums (aneirisma);

  • noteikti audzēji;

  • smaga aknu saslimšana;

  • ja Jūs iekšķīgi saņemat zāles, kas šķidrina asinis (antikoagulantus), kamēr vien atbilstoši testi uzrādīs šo zāļu klīniski nozīmīgu aktivitāti;

  • ja Jums ir bijusi jebkāda veida smadzeņu vai muguras smadzeņu operācija;

  • ja Jums ir bijusi nopietna ķirurģiska operācija vai trauma iepriekšējo 3 mēnešu laikā;

  • ja Jums nesen veikta lielā asinsvada punkcija;

  • ja Jums ir veikta ārēja sirds masāža pēdējo 10 dienu laikā;

  • ja Jums ir bijušas dzemdības pēdējo 10 dienu laikā.

Jūsu ārsts arī nelietos Actilyse sirdslēkmes vai tromba plaušu artērijā gadījumā:

  • ja Jums pašreiz ir vai jebkad ir bijis insults ar asiņošanu smadzenēs (hemorāģisks insults)\

  • ja Jums pašreiz ir vai jebkad ir bijis nezināmas izcelsmes insults;

  • ja Jums nesen (pēdējo 6 mēnešu laikā) ir bijis insults, ko izraisījis trombs smadzeņu artērijā (išēmisks insults), neņemot vērā pašreizējo insultu, kura dēļ Jūs saņemat ārstēšanu.

Papildus tam Jūsu ārsts nelietos Actilyse insulta ārstēšanā, ko izraisījis trombs smadzeņu artērijā (akūts išēmisks insults):

  • ja išēmiska insulta simptomi parādījušies vairāk kā pirms 4,5 stundām vai simptomu parādīšanās laiks nav zināms un, iespējams, tas ir ilgāks par 4,5 stundām;

  • ja insults Jums ir izraisījis tikai nenozīmīgus simptomus;

  • ja Jums ir smadzeņu asiņošanas simptomi;

  • ja Jums ir bijis insults pēdējo trīs mēnešu laikā;

  • ja pirms Actilyse nozīmēšanas, simptomi strauji uzlabojas;

  • ja Jūsu insults ir ļoti smags;

  • ja Jums bija krampji insulta sākumā;

  • ja Jums ir izmainīts tromboplastīna laiks (asinsanalīze, kas parāda, cik labi sarec Jūsu asinis). Šie rādītāji var būt izmainīti, ja Jūs esat saņēmis heparīnu (asins šķidrinošas zāles) iepriekšējo 48 stundu laikā;

  • ja Jums ir diabēts un jebkad ir bijis insults;

  • ja Jums asinīs ir samazināts trombocītu skaits;

  • ja Jums ir ļoti augsts asinsspiediens (virs 185/110) un tā normalizēšanai nepieciešamas intravenozas zāles;

  • ja cukura (glikozes) līmenis asinīs ir ļoti zems (zem 50 mg/dl);

  • ja cukura (glikozes) līmenis asinīs ir ļoti augsts (virs 400 mg/dl);

  • ja esat jaunāks par 16 gadiem. (Pusaudžiem no 16 gadu vecuma skatīt sadaļu “Jūsu ārsts pievērsīs pastiprinātu uzmanību, lietojot Actilyse, šādos gadījumos”).

Jūsu ārsts pievērsīs pastiprinātu uzmanību, lietojot Actilyse, šādos gadījumos:

  • ja Jums ir bijusi jebkāda alerģiska reakcija, bet ne pēkšņa dzīvībai bīstama alerģiska reakcija (paaugstināta jutība) pret aktīvo vielu alteplāzi, gentamicīnu (ražošanas procesa atlieku viela), dabīgo gumiju (sauktu arī par lateksu, kas ir iepakojuma sastāvdaļa) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

  • ja Jums pašreiz ir vai nesen ir bijis jebkāds cits asiņošanas risku veicinošs apstāklis, kā piemēram:

  • neliela trauma,

  • biopsija (procedūra audu parauga iegūšanai),

  • lielo asinsvadu punkcija,

  • intramuskulāra injekcija,

  • ārēja sirds masāža;

  • ja jebkad iepriekš esat saņēmis Actilyse;

  • ja esat vecāks par 65 gadiem;

  • ja esat vecāks par 80 gadiem, Jums var būt sliktāks iznākums neatkarīgi no ārstēšanas ar Actilyse. Tomēr kopumā Actilyse ieguvuma un riska attiecība pacientiem pēc 80 gadu vecuma ir pozitīva, un vecums vien nav šķērslis ārstēšanai ar Actilyse.

  • ja esat 16 gadu vai vecāks pusaudzis, ieguvums pret risku tiks rūpīgi izvērtēts katrā individuālajā akūta išēmiska insulta ārstēšanas gadījumā.

Citas zāles un Actilyse

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Īpaši svarīgi pastāstīt ārstam, ja lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis:

  • jebkuras zāles, ko lieto asins šķidrināšanai, ieskaitot:

  • acetilsalicilskābi,

  • varfarīnu,

  • kumarīnu,

  • heparīnu;

  • zāles, kuras lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai (AKE inhibitori)

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ārsts nozīmēs Jums Actilyse tikai tādā gadījumā, ja iespējamais ieguvums būs lielāks par iespējamo risku Jūsu bērnam.

Actilyse sastāvā kā ražošanas procesa atlieku viela var būt gentamicīns.

Šo zāļu iepakojums satur lateksa gumiju. Var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas.

  1. Kā lietot Actilyse

Actilyse Jums sagatavos un ievadīs ārsts vai medicīniskās aprūpes speciālists. Jūs pats to nevarat lietot.

Actilyse ievadīšana pēc simptomu parādīšanās jāuzsāk, cik ātri vien iespējams.

Ir trīs dažādi stāvokļi, kuru ārstēšanai var lietot Actilyse:

Sirdslēkme (miokarda infarkts)

Pielietotā deva ir atkarīga no Jūsu ķermeņa masas. Maksimālā Actilyse deva ir 100 mg, bet tā var būt mazāka, ja Jūsu ķermeņa masa ir mazāka par 65 kg.

Actilyse var nozīmēt divos dažādos veidos:

a) 90 minūšu režīms pacientiem, kuriem terapiju var sākt 6 stundu laikā pēc simptomu rašanās. To dara sekojoši:

  • sākumā daļu no Actilyse devas ievada intravenozas injekcijas veidā,

  • atlikušo devu ievada infūzijas veidā 90 minūšu laikā.

b) 3 stundu devu režīms pacientiem, kuriem terapiju var sākt 6 ‑ 12 stundas pēc simptomu sākšanās. To dara sekojoši:

  • sākumā daļu no Actilyse devas ievada intravenozas injekcijas veidā,

  • atlikušo devu ievada infūzijas veidā 3 stundu laikā.

Papildus Actilyse, Jūsu ārsts nozīmēs Jums citas zāles trombu novēršanai. Tās jāsāk lietot, cik ātri vien iespējams pēc simptomu (sāpēm krūtīs) parādīšanās.

Trombi plaušu artērijās (plaušu embolija)

Pielietotā deva ir atkarīga no Jūsu ķermeņa masas. Maksimālā Actilyse deva ir 100 mg, bet tā var būt mazāka, ja Jūsu ķermeņa masa ir mazāka par 65 kg.

Parasti Actilyse nozīmē:

  • sākumā daļu no Actilyse devas ievada intravenozas injekcijas veidā,

  • atlikušo devu ievada infūzijas veidā 2 stundu laikā.

Pēc Actilyse lietošanas, ārsts Jums uzsāks (vai atsāks) heparīna (zāles, kas šķidrina asinis) terapiju.

Insults, kas radies no trombiem smadzeņu asinsvados (išēmisks insults)

Terapija jāsāk 4,5 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās. Jo ātrāk saņemsiet Actilyse, jo labāki būs ārstēšanas rezultāti un jo mazāka būs iespējamība nevēlamiem blakusefektiem. Pielietotā deva ir atkarīga no Jūsu ķermeņa masas. Maksimālā Actilyse deva ir 90 mg, bet tā var būt mazāka, ja Jūsu ķermeņa masa ir mazāka par 100 kg.

Actilyse nozīmē:

  • sākumā daļu no Actilyse devas ievada intravenozas injekcijas veidā,

  • atlikušo devu ievada infūzijas veidā 60 minūšu laikā.

Pirmo 24 stundu laikā pēc terapijas ar Actilyse jāizvairās no acetilsalicilskābes lietošanas. Ja būs nepieciešams, ārsts Jums nozīmēs heparīna injekciju.

Ja Jums ir kādi jautājumi par Actilyse lietošanu, jautājiet ārstam vai veselības aprūpes speciālistam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Zemāk aprakstītās blakusparādības novēroja Actilyse lietotājiem:

Ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 ārstētiem pacientiem)

  • sirds mazspēja – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • asiņošana smadzenēs (cerebrāla hemorāģija) pēc tromba smadzeņu artērijā (akūts išēmisks insults) izraisīta insulta ārstēšanas – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • šķidrums plaušās (plaušu tūska)

  • bojāta asinsvada asiņošana (piemēram, hematoma)

  • zems asinsspiediens (hipotensija)

  • sāpes krūtīs (stenokardija)

Bieži (mazāk nekā 1 no 10 ārstētiem pacientiem)

  • atkārtota sirdstrieka

  • asiņošana smadzenēs (cerebrāla hemorāģija) pēc sirdstriekas (miokarda infarkta) un plaušu embolijas (pēkšņa artērijas aizsprostošanās plaušās) ārstēšanas – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • sirdsdarbības apstāšanās (sirds apstāšanās) – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • sirds mazspējas izraisīts šoks (ļoti zems asinsspiediens) – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • asiņošana rīklē

  • kuņģa vai zarnu asiņošana, ieskaitot vemšanu ar asinīm vai asiņainu vēdera izeju (melēna vai taisnās zarnas hemorāģija), smaganu asiņošana

  • asiņošana ķermeņa audos, veidojot purpursārtus asinsizplūdumus (ekhimoze)

  • asiņošana uroģenitālajā traktā, kas var izraisīt sārtu urīnu (hematūrija)

  • asiņošana vai asinsizplūdums (hematoma) vietā, kur veikta injekcija

Retāk (mazāk nekā 1 no 100 ārstētiem pacientiem)

  • ar plaušām saistīta asiņošana, piemēram, krēpas ar asiņu piejaukumu (hemoptīze) vai asiņošana elpceļos – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • deguna asiņošana (epistakse)

  • neregulāra sirdsdarbība pēc asinsapgādes atjaunošanas sirdij

  • sirds vārstuļu bojājums (mitrāla regurgitācija) vai sirds kambaru starpsienas bojājums (ventrikulārs starpsienas defekts) – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • pēkšņa artērijas aizsprostošanās plaušās (plaušu embolija), galvas smadzenēs (smadzeņu embolija) un visās citās ķermeņa daļās (sistēmiska embolija)

  • asiņošana no auss

  • pazemināts asinsspiediens

Reti (mazāk nekā 1 no 1 000 ārstētiem pacientiem)

  • asiņošana sirds somiņā (hemoperikards) – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • iekšēja asiņošana vēdera mugurējā daļā (retroperitoneāla asiņošana) – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • trombu veidošanās asinsvados, kas var pārvietoties uz citiem orgāniem (embolija). Simptomi atkarīgi no skartā orgāna

  • alerģiskas reakcijas, piemēram, nātrene un izsitumi, apgrūtināta elpošana līdz pat astmai (bronhospazmas), šķidrums zem ādas un gļotādām (angioedēma), zems asinsspiediens vai šoks – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • asiņošana acīs (okulāra hemorāģija)

  • slikta dūša

Ļoti reti (mazāk nekā 1 no 10 000 ārstētiem pacientiem)

  • nopietnas alerģiskas reakcijas (piemēram, dzīvību apdraudoša anafilakse) – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • parādības, kas skar nervu sistēmu, piemēram:

  • krampji (konvulsijas, paroksismi)

  • runas traucējumi

  • apjukums vai delīrijs (ļoti smags apjukums)

  • trauksme un nemierīgums (uzbudinājums)

  • depresija

  • izmainīta domāšana (psihoze)

Šie traucējumi parasti rodas saistībā ar tromba izraisītu insultu vai asiņošanu smadzenēs.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

  • iekšējo orgānu asiņošana, piemēram, aknu asiņošana (aknu hemorāģija) vai plaušu asiņošana (plaušu hemorāģija) – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • holesterīna kristālu trombu veidošanās, kuri var nokļūt citos ķermeņa orgānos (holesterīna kristālu embolija). Simptomi ir atkarīgi no skartā orgāna – var būt nepieciešams pārtraukt terapiju

  • asiņošana, kad nepieciešama asiņu pārliešana

  • vemšana

  • paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis)

Pēc asiņošanas galvas smadzenēs vai citas smagas asiņošanas var iestāties nāve vai paliekoša invaliditāte.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Actilyse

Parasti Jums nelūgs uzglabāt Actilyse, jo to ievadīs ārsts.

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Nelietot Actilyse pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pēc izšķīdināšanas

Stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 24 stundas 2ºC- 8ºC temperatūrā un 8 stundas 25ºC temperatūrā.

Mikrobioloģiska stabilitāte pēc izšķīdināšanas

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto tūlīt pēc pagatavošanas. Ja neievada uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz ievadīšanai, kam parasti nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2ºC- 8ºC temperatūrā, ir atbildīgs lietotājs.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Actilyse satur

- Aktīvā viela ir alteplāze. Katrs flakons satur 50 mg, kas atbilst 29 000 000 SV, alteplāzes. Citas sastāvdaļas ir arginīns, fosforskābe (pH regulēšanai), polisorbāts-80.

- Šķīdinātājs ir ūdens injekcijām.

- Iepakojamā materiāla gumijas vāciņš satur dabīgo gumiju (lateksu).

Actilyse ārējais izskats un iepakojums

Actilyse ir pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma vai infūziju pagatavošanai.

Katrs iepakojums satur vienu flakonu pulvera, vienu flakonu šķīdinātāja un vienu pārejas kanulu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

D-55216 Ingelheim am Rhein

Vācija

Ražotājs

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co.KG

Binkendorfer Strasse 65

D-88397 Biberach/Riss

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Latvijas filiāle

Tālr.: 00371 67240011

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019.


--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Šķīdināšana

Lai iegūtu šķīdumu ar koncentrāciju 1 mg alteplāzes/ml, sausās vielas šķīdināšanai uz flakonu, kas satur Actilyse pulveri, jāpārnes viss pievienotais šķīdinātāja tilpums. Šim nolūkam 50 mg iepakojumam ir pievienota īpaša kanula, kura jālieto.

Lai iegūtu šķīdumu ar koncentrāciju 2 mg alteplāzes/ml, sausās vielas šķīdināšanai uz flakonu, kas satur Actilyse pulveri, jāpārnes tikai puse no pievienotā šķīdinātāja tilpuma (kā norādīts tabulā tālāk). Šajos gadījumos vienmēr jālieto šļirce, lai pārnestu nepieciešamo šķīdinātāja tilpumu uz flakonu, kas satur Actilyse pulveri.

Aseptiskos apstākļos Actilyse injekcijas flakona saturu (50 mg) – sauso vielu – izšķīdina ūdenī injekcijām, kā norādīts tālāk tabulā līdz beigu koncentrācijai 1 mg alteplāzes/ml vai 2 mg alteplāzes/ml.

Actilyse pulveris 50 mg
(a) Ūdens injekcijām tilpums, kas jāpievieno sausam pulverim 50 ml
Šķīduma beigu koncentrācija: 1 mg alteplāzes/ml

(b) Ūdens injekcijām tilpums, kas jāpievieno sausam pulverim

25 ml
Šķīduma beigu koncentrācija: 2 mg alteplāzes/ml

Iegūto šķīdumu ievada intravenozi. Sagatavoto 1 mg/ml šķīdumu var tālāk atšķaidīt ar sterilu fizioloģisko sāls šķīdumu injekcijām 9 mg/ml (0,9%) līdz minimālai koncentrācijai 0,2 mg/ml. Sagatavotā 1 mg/ml turpmāka atšķaidīšana ar sterilu ūdeni injekcijām vai ogļhidrātu infūzijas šķīdumiem, piemēram, dekstrozi, nav ieteicama.

Actilyse nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar citām zālēm – nesajaucot tai pašā infūzijas flakonā, nedz arī lietojot to pašu infūzijas sistēmu (pat ne ar heparīnu).

Par uzglabāšanas apstākļiem skatīt šīs lietošanas instrukcijas 5. punktā.

Pagatavotais šķīdums paredzēts vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles jāiznīcina.


Pamācība šķīduma pagatavošanai

1. Šķīdināšanu veiciet tieši pirms ievadīšanas.
2. Noņemiet abu (sterilā ūdens un Actilyse sausā pulvera) flakonu aizsargvāciņus, tos ar īkšķi paspiežot uz augšu.
3. Noslaukiet abu flakonu gumijas augšdaļu ar spirta salveti.
4. Izņemiet no apvalka pārejas kanulu*. Pārejas kanula nav jādezinficē vai jāsterilizē, jo tā ir sterila. Noņemiet vienu vāciņu.
5. Sterilā ūdens flakonu vertikāli nolieciet uz stabilas virsmas. Uzmanīgi, tomēr stingri un negriežot, ar pārejas kanulu tieši no augšas vertikāli caurduriet gumijas aizbāžņa centru.
6.

Vienā rokā stingri turiet sterilā ūdens flakonu un aiz sānu spārniņiem satvertu pārejas kanulu.

Noņemiet pārejas kanulas augšējā galā palikušo vāciņu.

7.

Vienā rokā stingri turiet sterilā ūdens flakonu un aiz sānu spārniņiem satvertu pārejas kanulu.

Turiet Actilyse sausā pulvera flakonu virs pārejas kanulas un novietojiet pārejas kanulas galu tieši pret aizbāžņa centru.

Tieši no augšas vertikāli uzspiediet sausā pulvera flakonu uz pārejas kanulas, uzmanīgi, tomēr stingri un negriežot, caurduriet gumijas aizbāzni.

8. Apvērsiet abus flakonus un ļaujiet visam ūdenim ietecēt flakonā ar sauso pulveri.

9.

Noņemiet tukšo ūdens flakonu kopā ar pārejas kanulu.

Abus priekšmetus var iznīcināt.

10.

Paņemiet flakonu ar izšķīdināto Actilyse un to ar uzmanīgu apļveida kustību saskalojiet, lai izšķīdinātu visu atlikušo pulveri, tomēr nekratiet, jo var rasties putas.

Ja šķīdumā ir burbulīši, dažas minūtes šķīdumu neaiztieciet, līdz burbulīši izzūd.

11. 1 ml šķīduma satur 1 mg Actilyse. Šķīdumam jābūt caurspīdīgam un bezkrāsainam vai gaiši dzeltenam, un tajā nedrīkst būt nekādas daļiņas.
12.

Ar adatas un šļirces palīdzību paņemiet nepieciešamo šķīduma tilpumu.

Lai nepieļautu noplūdi, neizmantojiet vietu, kur bijusi iedurta pārejas kanula.

13.

Izlietot nekavējoties.

Viss neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

*ja pārejas kanula ir pievienota iepakojumam. Šķīdumu var pagatavot arī izmantojot adatu un šļirci.


Devas un lietošanas veids

Akūts miokarda infarkts

Devas

  1. 90 minūšu (paātrināts) devas režīms pacientiem ar akūtu miokarda infarktu, kuriem ārstēšanu var sākt 6 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās:

Alteplāzes koncentrācija

1 mg/ml 2 mg/ml

ml ml
15 mg kā bolusveida intravenozu injekciju 15 7,5
50 mg infūzijas veidā pirmo 30 minūšu laikā 50 25

seko 35 mg infūzija 60 minūšu laikā

līdz maksimālai devai 100 mg

35 17,5

Pacientiem ar ķermeņa masu zem 65 kg deva jāpielāgo ķermeņa masai, ievadot:

Alteplāzes koncentrācija

1 mg/ml 2 mg/ml

ml ml
15 mg kā intravenozu bolusveida injekciju 15 7,5
ml/kg ķm ml/kg ķm
un 0,75 mg/kg ķermeņa masas (ķm) 30 minūšu laikā (maksimāli 50 mg) 0,75 0,375
kam seko 0,5 mg/kg ķermeņa masas (ķm) infūzija 60 minūšu laikā (maksimāli 35 mg) 0,5 0,25
  1. 3 stundu režīms pacientiem, kurus var sākt ārstēt 6 līdz 12 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās:

Alteplāzes koncentrācija

1 mg/ml 2 mg/ml

ml ml
10 mg kā bolusveida intravenozu injekciju 10 5
50 mg infūzijas veidā pirmās stundas laikā 50 25
ml/30 min ml/ 30 min
seko 10 mg infūzijas 30 minūšu laikā līdz maksimālai devai 100 mg 3 stundu laikā 10 5

Pacientiem ar ķermeņa masu zem 65 kg kopējā deva nedrīkst pārsniegt 1,5 mg/kg.

Maksimālā deva ir 100 mg alteplāzes.

Papildterapija: iesakāma antitrombotiska papildterapija, kā to paredz spēkā esošās starptautiskās miokarda infarkta ar ST pacēlumu pacientu ārstēšanas vadlīnijas.

Lietošanas veids

Pagatavotais šķīdums jāievada intravenozi.


Akūta smaga plaušu embolija

Devas

Jāordinē kopējā alteplāzes deva 100 mg 2 stundās. Lielāka pieredze iegūta ar sekojošo devu režīmu:

Alteplāzes koncentrācija

1 mg/ml 2 mg/ml

ml ml

10 mg ievada kā bolusveida intravenozu injekciju

1-2 minūšu laikā

10 5
tad 90 mg kā intravenozu infūziju 2 stundu laikā 90 45

Pacientiem ar ķermeņa masu zem 65 kg kopējā deva nedrīkst pārsniegt 1,5 mg/kg.

Papildterapija: pēc ārstēšanas ar Actilyse jāsāk (vai jāatsāk) terapija ar heparīnu, kad aPTL vērtības ir 2 reizes mazākas nekā augstākā normas robeža. Infūzijai ir jāuztur aPTL vērtību 50-70 sekunžu robežās (1,5-2,5 reizes pārsniedz sākotnējo vērtību).

Lietošanas veids

Pagatavotais šķīdums jāievada intravenozi.

Akūts išēmisks insults

Ārstēšanu un uzraudzību drīkst veikt tikai apmācīts un pieredzējis ārsts ar neirovaskulāru specializāciju. Skatīt zāļu apraksta 4.3. un 4.4. apakšpunktu.

Devas

Rekomendētā deva ir 0,9 mg alteplāzes/kg ķermeņa masas (maksimāli 90 mg), ko ievada infūzijas veidā 60 minūšu laikā, 10% no kopējās devas ievadot kā sākotnēju intravenozu bolusveida injekciju.

Ārstēšana ar Actilyse jāsāk pēc iespējas ātrāk – 4,5 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās. Pēc 4,5 stundām no insulta simptomu parādīšanās Actilyse lietošanas ieguvuma-riska attiecība ir negatīva, un tāpēc tā nav nozīmējama (skatīt zāļu apraksta 5.1. apakšpunktu).

Papildterapija: dozēšanas režīma ar vienlaicīgu heparīna un aspirīna ordinēšanu pirmajās 24 stundās pēc simptomu parādīšanās drošība un efektivitāte nav pietiekami pētīta. Tāpēc jāizvairās no acetilsalicilskābes un heparīna lietošanas pirmajās 24 stundās pēc Actilyse lietošanas uzsākšanas. Ja heparīnu paredzēts ordinēt citu indikāciju gadījumā (piemēram, dziļo vēnu trombozes profilaksei), deva nedrīkst pārsniegt

10 000 SV dienā, ko ievada zem ādas.

Lietošanas veids

Pagatavotais šķīdums jāievada intravenozi.

Pediatriskā populācija

Ir ierobežota pieredze par Actilyse drošumu un efektivitāti, lietojot bērniem un pusaudžiem. Actilyse ir kontrindicēta akūta insulta ārstēšanai bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam (skatīt zāļu apraksta 4.3. apakšpunktu). Deva pusaudžiem 16-17 gadu vecumā ir tāda pati kā pieaugušajiem (skatīt 4.4. apakšpunktu ar rekomendācijām par iepriekš veikto attēlveidojošo izmeklējumu izmantošanu).

Pusaudži ≥ 16 gadiem jāārstē atbilstoši lietošanas norādījumiem pieaugušo populācijā pēc attiecīgo attēlveidojošo izmeklējumu veikšanas, lai izslēgtu insultam līdzīgus stāvokļus un pierādītu artēriju nosprostojumu atbilstoši neiroloģiskai atradei.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pārejas kanulas lietošanas pamācība (marķējums)

Kanula paredzēta sajaukšanai. Šķīdināšanas laikā (sajaucot 1.un 2. flakona saturu), precīzi jāievēro kanulas lietošanas pamācība kā parādīts 1. zīmējumā, ievērojot uzmanīgas lietošanas prasības:

Tikai vienreizējai lietošanai! Sterils! Iepakojumam jābūt neskartam. Nelietojiet, ja iepakojums ir bojāts! Uzmanību, precīzi caurduriet gumijas aizbāžņa centru.

cid:image002.png@01D15AA1.FD573380

  1. zīmējums

  1. un 2. flakona saturu sajaukšanas shēma, izmantojot pārejas kanulu.

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

  1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Actilyse 50 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

  1. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 flakons ar pulveri satur:

50 mg alteplāzes (alteplasum), kas atbilst 29 000 000 SV.

1 ml pagatavotā šķīduma satur 1 mg alteplāzes.

Alteplāze tiek iegūta rekombinētas DNS tehnoloģijas ceļā no Ķīnas kāmja olnīcu šūnām. Specifiskā alteplāzes aktivitāte firmas radītam materiālam ir 580 000 SV/mg. Tas tiek pielīdzināts t-PA otrajam starptautiskajam WHO standartam. Alteplāzes specifiskās aktivitātes rādītājs ir 522 000 līdz 696 000 SV/mg.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

  1. ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Pulveris ir bezkrāsains līdz bāli dzeltenas krāsas liofilizāts. Izšķīdinātās zāles ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķīdums.

  1. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Akūta miokarda infarkta trombolītiska ārstēšana

  • 90 minūšu (paātrinātais) devu režīms (skatīt 4.2. apakšpunktu): pacientiem, kuriem ārstēšanu iespējams sākt 6 h laikā pēc simptomu parādīšanās

  • 3 stundu devu režīms (skatīt 4.2. apakšpunktu): pacientiem, kuriem ārstēšanu iespējams sākt 6-12 h laikā pēc simptomu parādīšanās.

Ir pierādīts, ka Actilyse samazina 30- dienu mirstību pacientiem ar akūtu miokarda infarktu.

Trombolītiska ārstēšana akūtas smagas plaušu embolijas ar hemodinamisku nestabilitāti gadījumā.

Jāapstiprina diagnoze vienalga kādiem iespējamiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot plaušu angiogrāfiju vai neinvazīvas procedūras, piemēram, plaušu scintigrāfiju. Attiecībā uz plaušu emboliju nav pierādījumu par pozitīvu ietekmi uz mirstību un vēlīno saslimšanu.

Akūta išēmiska insulta fibrinolītiska ārstēšana

Ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk – 4,5 stundu laikā pēc insulta simptomu parādīšanās un pēc tam, kad ar atbilstošiem attēldiagnostikas izmeklējumiem (piemēram, galvaskausa datortomogrāfiju vai citām asiņošanu nosakošām diagnostiskām metodēm) izslēgta intrakraniāla asiņošana. Terapijas efekts ir atkarīgs no laika, tāpēc agrīna ārstēšana palielina labvēlīga iznākuma iespējamību.


4.2. Devas un lietošanas veids

Actilyse jāordinē cik ātri iespējams pēc simptomu parādīšanās. Jāievēro sekojošās dozēšanas shēmas.

  1. Akūts miokarda infarkts

Devas

  1. 90 minūšu (paātrināts) devas režīms pacientiem ar akūtu miokarda infarktu, kuriem ārstēšanu var sākt 6 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās:

Alteplāzes koncentrācija
1 mg/ml 2 mg/ml
ml ml
15 mg kā bolusveida intravenozu injekciju 15 7,5
50 mg infūzijas veidā pirmo 30 minūšu laikā 50 25

seko 35 mg infūzija 60 minūšu laikā

līdz maksimālai devai 100 mg

35 17,5

Pacientiem ar ķermeņa masu zem 65 kg deva jāpielāgo ķermeņa masai, ievadot:

Alteplāzes koncentrācija
1 mg/ml 2 mg/ml
ml ml
15 mg kā intravenozu bolusveida injekciju 15 7,5
ml/kg ķm ml/kg ķm
un 0,75 mg/kg ķermeņa masas (ķm) 30 minūšu laikā (maksimāli 50 mg) 0,75 0,375
kam seko 0,5 mg/kg ķermeņa masas (ķm) infūzija 60 minūšu laikā (maksimāli 35 mg) 0,5 0,25
  1. 3 stundu režīms pacientiem, kurus var sākt ārstēt 6 līdz 12 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās:

Alteplāzes koncentrācija
1 mg/ml 2 mg/ml
ml ml
10 mg kā bolusveida intravenozu injekciju 10 5
50 mg infūzijas veidā pirmās stundas laikā 50 25
ml/30 min ml/ 30 min
seko 10 mg infūzijas 30 minūšu laikā līdz maksimālai devai 100 mg 3 stundu laikā 10 5

Pacientiem ar ķermeņa masu zem 65 kg kopējā deva nedrīkst pārsniegt 1,5 mg/kg.

Maksimālā deva ir 100 mg alteplāzes.

Papildterapija: Ir rekomendējama antitrombotiska papildterapija, kā to paredz spēkā esošās starptautiskās miokarda infarkta ar ST pacēlumu pacientu ārstēšanas vadlīnijas.

Lietošanas veids

Pagatavotais šķīdums jāievada intravenozi.

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

Akūta smaga plaušu embolija

Devas

Jāordinē kopējā alteplāzes deva 100 mg 2 stundās. Lielāka pieredze iegūta ar sekojošo devu režīmu:

Alteplāzes koncentrācija
1 mg/ml 2 mg/ml
ml ml

10 mg ievada kā bolusveida intravenozu injekciju

1-2 minūšu laikā

10 5
tad 90 mg kā intravenozu infūziju 2 stundu laikā 90 45

Pacientiem ar ķermeņa masu zem 65 kg kopējā deva nedrīkst pārsniegt 1,5 mg/kg.

Papildterapija

Pēc ārstēšanas ar Actilyse jāsāk (vai jāatsāk) terapija ar heparīnu, kad aPTL vērtības ir 2 reizes mazākas nekā augstākā normas robeža. Infūzijai ir jāuztur aPTL vērtību 50-70 sekunžu robežās (1,5-2,5 reizes pārsniedz sākotnējo vērtību).

Lietošanas veids

Pagatavotais šķīdums jāievada intravenozi.

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

Akūts išēmisks insults

Ārstēšanu un uzraudzību drīkst veikt tikai apmācīts un pieredzējis ārsts ar neirovaskulāru specializāciju. (Skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Devas

Rekomendētā deva ir 0,9 mg alteplāzes/kg ķermeņa masas (maksimāli 90 mg), ko ievada infūzijas veidā 60 minūšu laikā, 10% no kopējās devas ievadot kā sākotnēju intravenozu bolusveida injekciju.

Ārstēšana ar Actilyse jāsāk pēc iespējas ātrāk – 4,5 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās. Pēc 4,5 stundām no insulta simptomu parādīšanās Actilyse lietošanas ieguvuma-riska attiecība ir negatīva, un tāpēc tā nav nozīmējama (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Papildterapija

Dozēšanas režīma ar vienlaicīgu heparīna un aspirīna ordinēšanu pirmajās 24 stundās pēc simptomu parādīšanās drošība un efektivitāte nav pietiekami pētīta. Tāpēc jāizvairās no acetilsalicilskābes un heparīna lietošanas pirmajās 24 stundās pēc Actilyse lietošanas uzsākšanas. Ja heparīnu paredzēts ordinēt citu indikāciju gadījumā (piemēram, dziļo vēnu trombozes profilaksei), deva nedrīkst pārsniegt 10 000 SV dienā, ko ievada zem ādas.

Lietošanas veids

Pagatavotais šķīdums jāievada intravenozi.

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

Pediatriskā populācija

Ir ierobežota pieredze par Actilyse drošumu un efektivitāti, lietojot bērniem un pusaudžiem. Actilyse ir kontrindicēta akūta išēmiska insulta ārstēšanai bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu). Deva pusaudžiem 16-17 gadu vecumā ir tāda pati kā pieaugušajiem (skatīt 4.4. apakšpunktu ar rekomendācijām par iepriekš veikto attēldiagnostikas izmeklējumu izmantošanu).


Lietošanas veids

Pagatavotais šķīdums jāievada intravenozi.

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

  1. Kontrindikācijas

Actilyse nedrīkst lietot nevienā no indikācijām tādiem pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret aktīvo vielu alteplāzi, gentamicīnu (ražošanas procesa atlieku viela) vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Akūta miokarda infarkta, akūtas smagas plaušu embolijas un akūta išēmiska insulta gadījumos papildus jāievēro sekojošas kontrindikācijas:

Actilyse nedrīkst lietot visos paaugstināta asiņošanas riska gadījumos:

  • ievērojama asiņošana pašreizējā brīdī vai iepriekšējo 6 mēnešu laikā;

  • zināma hemorāģiska diatēze;

  • pacienti, kuri lieto efektīvus perorālos antikoagulantus, piemēram, varfarīna nātriju (skatīt 4.4. apakšpunktu);

  • pašreizēja vai nesena smaga vai bīstama asiņošana;

  • intrakraniāla hemorāģija anamnēzē vai aizdomas par tās iespējamību;

  • aizdomas par subarahnoidālu hemorāģiju vai stāvoklis pēc subarahnoidālas hemorāģijas aneirismas plīsuma dēļ;

  • centrālās nervu sistēmas jebkāda veida bojājums anamnēzē (piem., neoplazma, aneirisma, intrakraniāla vai spināla ķirurģija);

  • traumatiska ārēja sirds masāža pēdējo 10 dienu laikā, dzemdības, nesena nesaspiežamu asinsvadu punkcija (piemēram, zematslēgas vai jūga vēnas punkcija);

  • smaga nekontrolēta arteriāla hipertensija;

  • bakteriāls endokardīts, perikardīts;

  • akūts pankreatīts;

  • diagnosticēta čūlaina kuņģa- zarnu trakta slimība pēdējo 3 mēnešu laikā, barības vada vēnu varikoze, arteriāla aneirisma, artēriju/vēnu malformācijas;

  • neoplazma ar paaugstinātu asiņošanas risku;

  • smaga aknu slimība, ieskaitot aknu mazspēju, cirozi, portālo hipertensiju (barības vada vēnu varikozi) un akūtu hepatītu;

  • ķirurģiska iejaukšanās vai nozīmīga trauma pēdējo 3 mēnešu laikā.

Akūta miokarda infarkta gadījumos papildus jāievēro sekojošas kontrindikācijas:

  • hemorāģisks insults vai nezināmas izcelsmes insults anamnēzē;

  • išēmisks insults anamnēzē vai tranzitoras išēmiskas lēkmes pēdējo 6 mēnešu laikā, izņemot pašreizējo akūto išēmisko insultu, kas parādījies pēdējo 4,5 stundu laikā.

Akūtas smagas plaušu embolijas indikāciju gadījumos papildus jāievēro sekojošas kontrindikācijas:

  • hemorāģisks insults vai nezināmas izcelsmes insults anamnēzē;

  • išēmisks insults anamnēzē vai tranzitoras išēmiskas lēkmes pēdējo 6 mēnešu laikā, izņemot pašreizējo akūto išēmisko insultu, kas parādījies pēdējo 4,5 stundu laikā.

Akūta išēmiska insulta gadījumā papildus jāievēro sekojošas kontrindikācijas:

  • išēmiska insulta simptomu parādīšanās vairāk kā 4,5 stundas pirms infūzijas uzsākšanas vai arī, ja nav zināms simptomu parādīšanās laiks un, iespējams, tas ir ilgāks par 4,5 stundām (skatīt 5.1. apakšpunktu);

  • nenozīmīgi neiroloģiski simptomi, kuri pirms infūzijas sākšanas ir strauji mazinājušies;

  • insults, kas klīniski (piem., NIHSS>25 ) un/vai ar attiecīgu vizualizācijas tehniku novērtēts kā smags;

  • krampji insulta sākumā;

  • datortomogrāfiski (DT) pierādīta intrakraniāla hemorāģija;

  • simptomi, kas liek domāt par subarahnoidālu hemorāģiju, pat ja DT to neuzrāda;

  • ja ordinēts heparīns 48 stundas pirms insulta sākuma un virs laboratoriskas normas paaugstināts aPTL;

  • anamnēzē iepriekšējs insults kombinācijā ar diabētu;

  • anamnēzē iepriekšējs insults pēdējo 3 mēnešu laikā;

  • trombocītu skaits mazāks par 100 000/mm3;

  • sistoliskais asinsspiediens > 185 mm Hg vai diastoliskais asinsspiediens > 110 mm Hg, vai agresīva ārstēšana (intravenozas zāles), kas nepieciešama asinsspiediena samazināšanai līdz šiem limitiem;

  • glikozes līmenis asinīs < 50 mg/dl vai > 400 mg/ dl (< 2,8 mmol/l vai > 22,2 mmol/l).

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Actilyse nav indicēta akūta išēmiska insulta ārstēšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam (par pusaudžiem ≥ 16 gadiem skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Trombolītiska/fibrinolītiska terapija prasa atbilstošu kontroli. Actilyse var izmantot praksē tikai ārsti ar pieredzi trombolītiskas terapijas pielietošanā, kā arī apstākļos, kas ļauj monitorēt šādu terapiju. Tāpat kā gadījumos ar cita veida trombolītisku terapiju, arī lietojot Actilyse ir ieteicams, lai jebkuros apstākļos būtu pieejama standarta reanimācijas aparatūra un zāles.

Paaugstināta jutība

Imūnierosinātas paaugstinātas jutības reakciju, kas saistītas ar Actilyse lietošanu, iemesls var būt aktīvā viela alteplāze, gentamicīns (ražošanas procesa atlieku viela), jebkura no palīgvielām vai Actilyse pulvera stikla flakona aizbāznis, kas satur dabīgu gumiju (lateksa derivāts). Noturīga antivielu veidošanās pret rekombinanto cilvēka audu tipa plazminogēna aktivatora molekulu pēc ārstēšanas netika novērota. Sistēmiskas pieredzes par atkārtotu Actilyse ievadīšanu nav.

Pastāv arī neimunoloģisku paaugstinātas jutības reakciju risks.

Angioedēma ir visbiežāk ziņotā paaugstinātas jutības reakcija saistībā ar Actilyse lietošanu. Tās risku var paaugstināt šo zāļu lietošana akūta išēmiska insulta ārstēšanai un/vai vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kuri ārstēti saskaņā ar apstiprinātajām indikācijām, angioedēmas rašanās riska dēļ nepieciešama uzraudzība infūzijas laikā un 24 stundu periodā pēc infūzijas.

Ja parādās smagas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, angioedēma), infūzija jāpārtrauc un nekavējoties jāsāk atbilstoša ārstēšana. Tā var ietvert intubāciju.

Asiņošana

Sākoties potenciāli bīstamai asiņošanai, īpaši cerebrālai asiņošanai, fibrinolītiskā terapija jāpārtrauc. Tomēr parasti, īsā eliminācijas pusperioda un minimālās ietekmes uz sistēmiskajiem koagulācijas faktoriem dēļ, koagulācijas faktori nav jāaizstāj. Vairumam pacientu asiņošanu var apturēt, pārtraucot trombolītisko un antikoagulējošo terapiju, aizstājot šķidrumu un manuāli spiežot uz skarto asinsvadu. Protamīna ievadīšana apsverama tad, ja 4 stundu laikā pirms asiņošanas sākšanās ievadīts heparīns. Dažiem pacientiem, kam šīs konservatīvās metodes nav efektīvas, var būt indicēta saprātīga transfūzijas produktu lietošana. Pēc katras ievadīšanas reizes ar atkārtotiem klīniskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem apsverama krioprecipitāta, svaigi sasaldētas plazmas un trombocītu pārliešana. Infūzijā ievadot krioprecipitātu, vēlamais mērķa fibrinogēna līmenis ir 1 g/l. Antifibrinolītiskie līdzekļi pieejami kā pēdējā alternatīva.

Vecākiem pacientiem ir palielināts intrakraniālās asiņošanas risks, tādēļ šai pacientu grupai ir uzmanīgi jāizvērtē riska/ieguvuma attiecība.

Tāpat kā citu trombolītisku zāļu gadījumā, īpaši rūpīgi jāizvērtē iespējamā asiņošanas riska un gaidāmā labvēlīgā terapeitiskā efekta attiecības pacientiem ar:

  • nesenām sīkām traumām, piemēram, biopsijām, lielo asinsvadu punkciju, intramuskulārām injekcijām, sirds masāžu vai atdzīvināšanu;

  • paaugstinātu asiņošanas risku gadījumos, kas nav minēti 4.3. apakšpunktā.

Jāizvairās no cieto katetru lietošanas.

Pacienti, kuri lieto perorālos antikoagulantus

Actilyse lietošana jāapsver gadījumos, kad deva vai laiks no pēdējā antikoagulanta lietošanas var dod atlieku efektu, ko, mazticams, uzrādīs atbilstošie iesaistīto antikoagulantu aktivitātes testi un nebūs redzama klīniski nozīmīga antikoagulantu sistēmas aktivitāte (piem., Starptautiskais standartizētais koeficients ((international normalised ratio, INR) ≤ 1,3 K vitamīna antagonistiem vai citi atbilstoši testi citiem perorāliem antikoagulantiem, kad normas rādītājs sasniedzis augšējo robežu).

Pediatriskā populācija

Līdz šim ir tikai ierobežota pieredze par Actilyse lietošanu bērniem un pusaudžiem.

Ja ir izlemts lietot Actilyse akūta išēmiska insulta ārstēšanai rūpīgi izvērtētiem pusaudžiem ≥ 16 gadiem, katrā individuālā gadījumā rūpīgi jāizvērtē ieguvums pret risku un tas atbilstoši jāapspriež ar pacientu un vecākiem/ aizbildņiem. Pusaudži ≥ 16 gadiem jāārstē atbilstoši lietošanas norādījumiem pieaugušo populācijā pēc attiecīgo attēldiagnostikas izmeklējumu veikšanas, lai izslēgtu insultam līdzīgus stāvokļus un pierādītu artēriju nosprostojumu atbilstoši neiroloģiskai atradei (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Akūta miokarda infarkta un akūtas smagas plaušu embolijas gadījumā papildus jāievēro sekojoša īpaša piesardzība un brīdinājumi

Nedrīkst ordinēt Actilyse devu, kas augstāka par 100 mg, jo paaugstinās intrakraniālas asiņošanas risks.

Tāpēc jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai alteplāzes infūzijas devas atbilstu 4.2. apakšpunktā norādītajām.

Gaidāmais terapeitiskais ieguvums ir uzmanīgi jāizvērtē pret iespējamo risku, īpaši pacientiem ar sistolisko asinspiedienu > 160 mm Hg (skatīt 4.3. apakšpunktu).

GPIIb/IIIa antagonisti

Vienlaicīga GPIIb/IIIa antagonistu lietošana palielina asiņošanas risku.

Akūta išēmiska insulta gadījumā papildus jāievēro sekojoša īpaša piesardzība un brīdinājumi

Īpaši brīdinājumi

Ārstēšanu un uzraudzību drīkst veikt tikai apmācīts un pieredzējis ārsts ar neirovaskulāru specializāciju. Ārstēšanas indikācijas apstiprināšanai atbilstoši nepieciešamībai var apsvērt attālinātas diagnostikas metodes (skatīt 4.1. apakšpunktu).

Īpaša piesardzība/ apstākļi ar samazinātu ieguvuma/riska attiecību

Salīdzinot ar citām indikācijām, akūta išēmiska insulta gadījumā ar Actilyse ārstētiem slimniekiem ir ievērojami augstāks intrakraniālās asiņošanas risks, jo asiņošana parādās galvenokārt infarkta vietā. Tas īpaši notiek šādos gadījumos:

  • visi gadījumi, kas uzskaitīti 4.3. apakšpunktā, un vispār ņemot – visas situācijas, kas saistītas ar paaugstinātu asiņošanas risku;

  • neliela, asimptomātiska galvas asinsvadu aneirisma;

  • jo ilgāks laiks no insulta simptomu rašanās brīža paiet līdz terapijas saņemšanai, jo mazāks ir reālais klīniskais ieguvums. Tādēļ nedrīkst novilcināt Actilyse lietošanu.

  • pacientiem, kuri iepriekš ārstējušies ar acetilsalicilskābi, intrakraniālās asiņošanas risks var būt augstāks, īpaši, ja ārstēšana ar Actilyse ir novēlota.

  • Salīdzinot ar jaunākiem pacientiem, gados vecākiem pacientiem (pēc 80 gadu vecuma) var būt nedaudz sliktāks iznākums, neatkarīgi no saņemtās terapijas. Tāpat viņiem ir lielāka iespējamība, ka varētu attīstīties smagāks insults, kas saistīts ar lielāku absolūto intracerebrālas asiņošanas risku trombolīzes gadījumā, salīdzinot ar trombolīzi vieglāka insulta gadījumā vai salīdzinot ar pacientiem, kuriem trombolīzi neveic. Lai gan pieejamie dati liecina, ka reālais ieguvums no Actilyse lietošanas pacientiem vecumā pēc 80 gadiem ir mazāks nekā gados jaunākiem pacientiem, Actilyse var lietot pacientiem vecumā pēc 80 gadiem, individuāli izvērtējot ieguvumu un risku (skatīt 5.1. apakšpunktu). Gados vecākiem pacientiem terapija jāizvēlas ļoti uzmanīgi, ņemot vērā gan viņu vispārējo veselības stāvokli, gan neiroloģisko stāvokli.

  • Mazāks terapeitiskais ieguvums ir pacientiem, kuriem insults ir bijis jau iepriekš (skatīt 4.3. apakšpunktu), vai pacientiem ar zināmu nekontrolētu diabētu; ieguvuma un riska attiecība šādiem pacientiem tādējādi ir mazāk labvēlīga, taču tā joprojām ir pozitīva.

  • Pacientiem ar ļoti vieglu insultu risks ir lielāks par paredzamo ieguvumu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

  • Pacientiem ar ļoti smagu insultu ir lielāks intracerebrālas asiņošanas un nāves risks, un viņiem šādu terapiju nedrīkst izmantot (skatīt 4.3. apakšpunktu).

  • Pacientiem ar plašu infarktu ir lielāks nelabvēlīga iznākuma, arī stipras asiņošanas un nāves, risks. Šādiem pacientiem rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība.

  • Pacientiem ar insultu laba iznākuma iespējamība samazinās līdz ar vecumu, insulta smagumu un augstāku glikozes līmeni asinīs uzņemšanas slimnīcā laikā, savukārt smagas invaliditātes un nāves vai būtiskas intrakraniālas asiņošanas iespējamība palielinās neatkarīgi no izmantotās ārstēšanas. Actilyse nedrīkst lietot pacientiem ar smagu insultu (saskaņā ar klīnisko novērtējumu un/vai atbilstošiem attēldiagnostikas rezultātiem) un pacientiem, kuriem sākotnējais glikozes līmenis asinīs ir < 50 mg/dl vai > 400 mg/dl (<2,8 mmol/l vai > 22,2 mmol/l) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Asinsspiediena uzraudzība

Ārstēšanas laikā un 24 stundas pēc tās nepieciešama asinsspiediena kontrole. Ja sistoliskais asinsspiediens > 180 mm Hg vai diastoliskais > 105 mm Hg, ir iesakāma intravenoza antihipertensīva terapija.

Citi īpaši brīdinājumi

Išēmiskā apvidus reperfūzija var radīt smadzeņu tūsku infarkta zonā.

Asiņošanas riska dēļ nevajadzētu uzsākt ārstēšanu ar trombocītu agregācijas inhibitoriem pirmo 24 stundu laikā pēc trombolīzes ar alteplāzi.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav veikti oficiāli Actilyse mijiedarbības pētījumi ar zālēm, ko parasti ordinē akūta miokarda infarkta pacientiem.

Asiņošanas risks pieaug, ja pirms Actilyse lietošanas, tās lietošanas laikā un pirmo 24 stundu laikā pēc tās lietošanas, nozīmē kumarīna atvasinājumus, perorālos antikoagulantus, trombocītu agregācijas inhibitorus, nefrakcionēto heparīnu vai mazmolekulāros heparīnus vai citus preparātus, kas ietekmē koagulāciju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

AKE inhibitoru vienlaicīga lietošana var palielināt paaugstinātas jutības reakciju risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga GPIIb/IIIa antagonistu lietošana palielina asiņošanas risku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ir maz datu par Actilyse lietošanu grūtniecēm. Veiktos neklīniskos pētījumos, lietojot alteplāzi devās, kas pārsniedz devas cilvēkam, konstatēta augļa nenobriešana un/vai embriotoksicitāte sekundāri zināmajai zāļu farmakoloģiskajai iedarbībai. Alteplāzi neuzskata par teratogēnu (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Akūtas, dzīvību apdraudošas slimības gadījumā jāizvērtē gaidāmā labvēlīgā efekta un riska attiecības.

Barošana ar krūti

Nav zināms vai alteplāze izdalās cilvēka pienā.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati par Actilyse ietekmi uz fertilitāti. Ar alteplāzi veiktos neklīniskos pētījumos nav atklāta nevēlama ietekme uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav attiecināma.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk saistībā ar Actilyse lietošanu novērotā blakusparādība ir dažāda veida asiņošana, kas izraisa hematokrīta un/vai hemoglobīna rādītāju samazināšanos.

Nevēlamo blakusparādību biežums norādīts, balstoties uz MedDRA biežuma un orgānu sistēmu klasifikācijas iedalījumu.

MedDRA biežuma iedalījums

Ļoti bieži ≥1/10

Bieži ≥1/100 līdz <1/10

Retāk ≥1/1 000 līdz <1/100

Reti ≥1/10 000 līdz <1/1 000

Ļoti reti <1/10 000

Nav zināmi nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Izņemot intrakraniālu asiņošanu kā nevēlamu blakusparādību insulta gadījumā un reperfūzijas aritmijas miokarda infarkta indikācijas gadījumā, nav medicīniska iemesla pieņemt, ka blakusparādību kvantitatīvais un kvalitatīvais profils Actilyse lietošanas gadījumos atšķirtos plaušu embolijas, akūta išēmiska insulta vai miokarda infarkta gadījumos.

1.tabula. Nevēlamās blakusparādības akūta miokarda infarkta, akūtas smagas plaušu embolijas un akūta išēmiska insulta gadījumā

Orgānu sistēmu grupa Nevēlamā blakusparādība
Asiņošana
ļoti bieži

intrakraniāla hemorāģija ir akūta išēmiska insulta ārstēšanas nozīmīgākā blakusparādība (līdz pat 15% pacientu bez jebkāda vispārējas mirstības pieauguma un bez jebkāda nozīmīga vispārējas mirstības un invaliditātes kopīga pieauguma, t. i., 5. un 6. pakāpe pēc modificētās Rankina skalas)

asiņošana no bojātiem asinsvadiem (piemēram, hematoma)

bieži

intrakraniāla hemorāģija (piemēram, cerebrāla hemorāģija, cerebrāla hematoma, hemorāģisks insults, hemorāģiska insulta transformācija, intrakraniāla hematoma, subarahnoidāla hemorāģija) akūta miokarda infarkta un akūtas plaušu embolijas ārstēšanas laikā

faringeāla hemorāģija

hemorāģija kuņģa-zarnu traktā (piemēram, kuņģa asiņošana, kuņģa čūlas asiņošana, resnās zarnas asiņošana, haematemesis, melaena, mutes asiņošana, smaganu asiņošana)

ekhimoze

hemorāģija uroģenitālajā traktā (piemēram, hematūrija, asiņošana urīnizvadceļos)

hemorāģija injekcijas vietā (hemorāģija punkcijas vietā, hematoma katetra ievadīšanas vietā, hemorāģija katetra ievadīšanas vietā)

retāk

plaušu hemorāģija (piemēram, hemoptīze, hemotorakss, hemorāģija respiratorā traktā)

deguna asiņošana

auss asiņošana

reti

acs asiņošana

hemorāģija perikardā

retroperitoneāla asiņošana (piemēram, retroperitoneāla hematoma)

nav zināma***

asiņošana parenhimatozos orgānos (piemēram, asiņošana aknās)

Imūnās sistēmas traucējumi
reti paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, izsitumi, nātrene, bronhospazmas, angioedēma, hipotensija, šoks)*
ļoti reti smaga anafilakse
Nervu sistēmas traucējumi
ļoti reti notikumi, kas saistīti ar nervu sistēmu (piemēram, epilepsijas lēkme, krampji, afāzija, runas traucējumi, delīrijs, akūts smadzeņu sindroms, uzbudinājums, apjukums, depresija, psihoze), bieži ir vienlaicīgi ar išēmiskiem vai hemorāģiskiem cerebrovaskulāriem notikumiem
Sirds funkcijas traucējumi**
ļoti bieži atkārtota išēmija/ stenokardija, hipotensija un sirds mazspēja/plaušu tūska
bieži kardiogēns šoks, sirdsdarbības apstāšanās un atkārtots infarkts
retāk

reperfūzijas aritmijas (piemēram, aritmija, ekstrasistoles, 1. pakāpes atrioventrikulāra blokāde līdz pat pilnai atrioventrikulārai blokādei, priekškambaru fibrilācija/mirgošana, bradikardija, tahikardija, ventrikulāra aritmija, ventrikulāra tahikardija/ fibrilācija, elektromehāniska disociācija [EMD])

mitrālā vārstuļa regurgitācija, plaušu embolija, citu sistēmu embolijas/

smadzeņu embolija, kambaru starpsienas defekts

Asinsvadu sistēmas traucējumi
reti embolija, kas var izraisīt attiecīgas izmaiņas mērķa orgānos
Kuņģa-zarnu sistēmas traucējumi
reti slikta dūša
nav zināmi*** vemšana
Izmeklējumi
retāk pazemināts asinsspiediens
nav zināmi*** paaugstināta ķermeņa temperatūra
Traumas, saindēšanās un komplikācijas pēc manipulācijām
nav zināmi*** tauku embolija (holesterīna kristālu embolizācija), kas var izraisīt attiecīgas izmaiņas mērķa orgānos
Ķirurģiskas un medicīniskas manipulācijas
nav zināmi*** asiņu pārliešana (nepieciešama)

*Skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu

**Sirds funkcijas traucējumi

Tāpat kā lietojot citus trombolītiskus līdzekļus, ir ziņots par sekojošiem notikumiem, kā sekām miokarda infarkta un/vai trombolītiskas terapijas pielietošanas gadījumā. Šie sirds funkcijas traucējumi var būt dzīvībai bīstami un nāvējoši.

***Biežuma aprēķins

Šī blakusparādība novērota pēcreģistrācijas uzraudzības laikā. Ar 95 % pārliecību biežuma iedalījuma grupa nepārsniedz “reti”, bet tā var būt arī zemāka. Precīzi biežumu nav iespējams noteikt, jo nevēlamās zāļu blakusparādības nebija 8299 pacientu klīnisko pētījumu datu bāzē.

Pacientiem, kam bijis insults (arī intrakraniāla asiņošana) un cita smaga asiņošana, ziņots par nāves iestāšanos un pastāvīgu invaliditāti.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Neskatoties uz relatīvo fibrīna specifitāti, pēc pārdozēšanas var parādīties klīniski nozīmīga fibrinogēna un citu asinsreces komponentu samazināšanās. Lielākajā daļā gadījumu pietiekoši ir pēc terapijas ar Actilyse sagaidīt šo faktoru fizioloģisko reģenerāciju. Taču, ja rodas smaga asiņošana, rekomendē svaigi saldētas plazmas vai svaigas asins infūziju, un, ja nepieciešams, jāordinē sintētiski antifibrinolītiski līdzekļi.

  1. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

    1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antitrombotiskie līdzekļi, enzīmi, ATĶ kods: B01AD02.

Darbības mehānisms

Actilyse aktīvais komponents ir alteplāze, rekombinēts cilvēka audu tipa plazminogēna aktivators, glikoproteīns, kas tieši aktivē plazminogēna pāreju par plazmīnu. Ievadot intravenozi, asinsrites sistēmā Actilyse paliek relatīvi neaktīva. Kad tā saistās ar fibrīnu, tā tiek aktivēta, inducējot plazminogēna pāreju par plazmīnu, kas sekmē fibrīna recekļa šķīdināšanu.


Farmakodinamiskā iedarbība

Relatīvās fibrīna-specifitātes dēļ Actilyse deva 100 mg izraisa pieticīgu cirkulējošā fibrinogēna līmeņa samazināšanos līdz apmēram 60 % 4 stundās, kas parasti atgriežas iepriekšējā stāvoklī par vairāk nekā 80 % pēc 24 stundām. Plazminogēns un alfa-2-antiplazmīns samazinās pēc 4 stundām līdz apmēram 20 % un 35 % attiecīgi un atkal palielinās līdz vairāk par 80 % 24 stundās. Ievērojamu un ilgstošu cirkulējošā fibrinogēna līmeņa samazināšanos novēroja tikai dažiem pacientiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pētījumā iekļāva vairāk nekā 40 000 pacientu ar akūtu miokarda infarktu (GUSTO), kuriem ievadīja 100 mg Actilyse 90 minūšu laikā kopā ar intravenozu heparīna infūziju – pēc 30 dienām novēroja zemāku mirstību (6,3 %), salīdzinot ar streptokināzi (7,3 %), kuras deva bija 1,5 miljoni vienību 60 minūšu laikā, vienlaicīgi subkutāni vai intravenozi ievadot heparīnu. Ar Actilyse ārstētiem pacientiem 60 un 90 minūtes pēc trombolīzes ieguva augstāku ar infarktu saistīto asinsvadu novērtējumu nekā ar streptokināzi ārstētiem pacientiem. Pēc 180 minūtēm vai pēc vēl ilgāka laika atšķirību novērtējumā nebija.

30-dienu mirstība, salīdzinot ar pacientiem, kuri nesaņēma trombolītisko terapiju, bija samazināta.

Alfa-hidroksibutirātdehidrogenāzes (HBDH) izdalīšanās tiek samazināta. Vispārējā kambaru funkcija tāpat kā vietējā pulsācija tiek mazāk traucēta, salīdzinot ar pacientiem, kam netika ordinēta trombolītiska terapiju.

Akūts miokarda infarkts

Placebo kontrolēts pētījums, ievadot 100 mg Actilyse 3 stundu laikā (LATE), liecināja par 30-dienu mirstības samazināšanos, salīdzinot ar placebo grupas pacientiem, kurus ārstēja 6-12 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās. Gadījumos ar skaidrām miokarda infarkta pazīmēm ārstēšana, sākta līdz 24 stundām pēc simptomu parādīšanās, varētu būt vēl sekmīga.

Akūta smaga plaušu embolija

Pacientiem ar smagu plaušu embolismu un hemodinamisku nestabilitāti trombolītiskās terapijas ar Actilyse rezultātā ātri samazinājās tromba izmēri un samazinājās plaušu artērijas spiediens. Dati par mirstību nav pieejami.

Pacienti ar akūtu išēmisku insultu

Divos ASV veiktos pētījumos (NINDS A/B) ievērojami lielākam skaitam pacientu, salīdzinot ar placebo, novēroja labvēlīgu rezultātu pēc alteplāzes terapijas (vispār nenovēroja vai tikai minimāla – darba nespēja). Šie rezultāti tika apstiprināti ECASS III pētījumā (skatīt paragrāfu zemāk), kamēr divos pētījumos Eiropā un papildus vienā pētījumā ASV netika iegūti attiecīgi pierādījumi uzstādījumos, kas neatbilda Eiropā apstiprinātajai produkta informācijai.

ECASS III pētījums bija placebo kontrolēts, dubultmaskēts pētījums, kas veikts Eiropā pacientiem ar akūtu insultu 3 – 4,5 stundu laikā. ECASS III pētījumā nozīmētā terapija atbilda Actilyse Eiropas zāļu aprakstam (ZA) un tās insulta indikācijai, izņemot ārstēšanas uzsākšanas galējo laiku 4,5 stundas. Primārais mērķa kritērijs bija darba nespēja pēc 90 dienām, dihotomizēts pēc labvēlīga (modificētā Rankin skala [mRS] no 0 līdz 1) vai nelabvēlīga (mRS no 2 līdz 6) iznākuma. Kopumā tika randomizēts 821 pacients (418 alteplāze/403 placebo). Vairāk pacientu sasniedza labvēlīgu iznākumu ar alteplāzi (52,4%) nekā ar placebo (45,2%; krusteniskā attiecība [odds ratio; OR], 1,34; 95% TI 1,02 – 1,76; P=0,038). Alteplāzes lietošanas gadījumā jebkādas intrakraniālas asiņošanas/smagas intrakraniālas asiņošanas sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (jebkāda intrakraniāla asiņošana 27,0% , salīdzinot 17,6%, P = 0,012; smaga intrakraniālas asiņošana pēc ECASS III definīcijas 2,4%, salīdzinot ar 0,2%, p = 0,008). Mirstība bija neliela un nozīmīgi neatšķīrās alteplāzes (7,7%) un placebo lietošanas gadījumā (8,4%; P = 0,681). ECASS III apakšgrupu rezultāti liecina, ka garāks laiks no insulta rašanās brīža līdz terapijas uzsākšanai (stroke onset time to start of treatment; OTT) paaugstina mirstības un simptomātiskas intrakraniālas asiņošanas risku. ECASS III rezultāti rāda, ka Actilyse ievadīšana 3 – 4,5 stundas pēc simptomu parādīšanās nozīmīgi uzlabo klīnisko iznākumu, kamēr visu klīnisko pētījumu analīze rāda, ka alteplāzes lietošana pēc 4,5 stundām nedod klīnisku labumu.

Actilyse lietošanas drošums un efektivitāte akūta išēmiska insulta ārstēšanā, ievadot līdz 4,5 stundām no insulta rašanās brīža līdz terapijas uzsākšanai (stroke onset time to start of treatment,

OTT) bija vērtēta, izmantojot aktuālo akūta išēmiska insulta reģistru (SITS-ISTR: Safe Implementation of Treatments in Stroke – International Stroke Thrombolysis Register). Šajā novērojumā zāļu lietošanas drošums 21566 pacientiem, ievadot no 0. līdz 3. stundai, tika salīdzināts ar 2376 pacientu datiem, kuri tika ārstēti 3 – 4,5 stundas pēc akūta išēmiska insulta parādīšanās. Simptomātiskas intrakraniālas asiņošanas (saskaņā ar NINDS definīciju) sastopamība, lietojot pēc 3 – 4,5 stundām bija nedaudz lielāka (2,2%), nekā lietojot līdz 3. stundai (1,7%). Salīdzinot lietošanu pēc 3 – 4,5 stundām (12,4%) un no 0. līdz 3. stundai (12,3%), mirstības sastopamība 3. mēnesī bija līdzīga, ar nepielāgotu OR 0,97 (CI 95%: 0,84-1,13; p=0,70) un pielāgotu OR 1,26 (CI 95%: 1,07-1,49; p=0,005). SITS novērojums apstiprina klīnisko pētījumu datus par OTT kā svarīgu iznākuma prognozes faktoru alteplāzes lietošanai akūtu insultu ārstēšanā.

Gados vecāki cilvēki (> 80 gadi)

Lai izvērtētu alteplāzes radīto ieguvumu un risku pacientiem, kuru vecums ir >80 gadi, izmantoja koriģētu individuālu pacientu datu metaanalīzi par 6756 pacientiem, tostarp par >80 gadus veciem pacientiem, no deviņiem randomizētiem pētījumiem, kuros alteplāze salīdzināta ar placebo vai nemaskētām kontroles zālēm. Laba iznākuma iespējamība pēc insulta (mRS 0–1 90./180. dienā) visās vecuma grupās bija lielāka un saistīta ar lielāku ieguvumu, ja ārstēšanu veica agrāk (p vērtība mijiedarbībai 0,0203), un tā nebija atkarīga no vecuma.

Alteplāzes terapijas ietekme bija līdzīga pacientiem vecumā līdz 80 gadiem [vidējais laiks līdz ārstēšanai 4,1 stunda: 990/2512 (39 %) ar alteplāzi ārstētajiem pacientiem un 853/2515 (34 %) kontroles grupas pacientiem tika panākts labs iznākums pēc insulta 90./180. dienā; OR 1,25, 95 % TI 1,10–1,42] un pacientiem pēc 80 gadu vecuma [vidējais laiks līdz ārstēšanai 3,7 stundas: 155/879 (18%) ar alteplāzi ārstētajiem pacientiem un 112/850 (13%) kontroles grupas pacientiem tika panākts labs iznākums pēc insulta; IA 1,6, 95% TI 1,17-2,08].

Ja alteplāze tika lietota 3 stundas vai īsāku laiku, tad grupā, kurā pacientu vecums bija lielāks par 80 gadiem, labs iznākums pēc insulta tika panākts 55/302 pacientiem (18,2 %), savukārt kontroles grupā labs iznākums pēc insulta tika panākts 30/264 pacientiem (11,4%) (IA 1,86, 95% TI 1,11–3,13); ja alteplāze tika lietota 3–4,5 stundas, labs iznākums pēc insulta tika panākts 58/342 pacientiem (17,0%), savukārt kontroles grupā labs iznākums pēc insulta tika panākts 50/364 pacientiem (13,7 %); (IA 1,36, 95% TI 0,87–2,14).

Parenhīmas 2. tipa asiņošana 7 dienu laikā radās 231 no 3391 pacienta (6,8%), kuri saņēma alteplāzi, un 44 no 3365 pacientiem (1,3%), kuri bija kontroles grupā (IA 5,55, 95% TI 4,01–7,70).

Parenhīmas 2. tipa asiņošana ar letālu iznākumu 7 dienu laikā radās 91 pacientam (2,7%), kurš saņēma alteplāzi, un 13 pacientiem (0,4%), kuri bija kontroles grupā (IA 7,14, 95% TI 3,98–12,79).

Pacientiem vecumā pēc 80 gadiem, kuri saņēma alteplāzi, intrakraniāla asiņošana ar letālu iznākumu 7 dienu laikā radās 32/879 pacientiem (3,6%), bet kontroles grupā — 4/850 pacientiem (0,5%) (IA 7,95, 95% TI 2,79–22,60).

SITS-ISTR pētījumā no kopumā 8658 pacientiem, kuru vecums bija > 80 gadu un kuri saņēma ārstēšanu < 4,5 stundas no insulta sākuma, tika salīdzināti dati par 2157 pacientiem, kuri ārstēšanu saņēma > 3 līdz 4,5 stundas pēc insulta sākuma, ar datiem par 6501 pacientu, kuri ārstēšanu saņēma pēc < 3 stundām.

Trīs mēnešu funkcionālās neatkarības rādītāji (mRS skalas vērtība 0–2) bija 36 pret 37% (koriģētā IA 0,79, 95% TI 0,68–0,92), mirstība bija 29,0% pret 29,6% (koriģētā IA 1,10, 95% TI 0,95–1,28), un sICH (saskaņā ar SITS-MOST definīciju) bija 2,7% pret 1,6% (koriģētā IA 1,62, 95% TI 1,12–2,34).

Pediatriskā populācija

Nerandomizēti un nesalīdzināmi novērojuma dati par 16–17 gadus veciem pacientiem, kam ir bijis insults un par kuriem apstiprināts, ka viņi ārstēti ar alteplāzi, iegūti no SITS-ISTR ( neatkarīga starptautiska zāļu reģistra). Laikā no 2003. gada līdz 2017. gada beigām SITS reģistrā apkopoti dati par 25  bērniem 16–17 gadu vecumā, par kuriem apstiprināts, ka viņi ārstēti ar alteplāzi. Šīs vecumgrupas pacientiem izmantotās alteplāzes devas mediāna bija 0,9 mg/kg ( 0,83–0,99 mg/kg). 23 pacientu (no 25) ārstēšana tika sākta 4,5 stundu laikā pēc insulta simptomu parādīšanās (19 pacientu līdz 3. stundai, četru pacientu no 3.– 4,5 stundai, viena pacienta no 5.–5,5. stundai, un par vienu pacientu ziņu nav). Pacientu ķermeņa masa bija 56–90 kg. Lielākajai daļai pacientu insults bija vidēji smags vai smags, un ārstēšanas sākumā saskaņā ar National Institutes of Health Stroke Scale (NIHSS) viņu sākotnējā novērtējuma mediāna bija 9,0 (1–30 vērtējumpunkti). 90. dienā novērtējums saskaņā ar Modified Rankin Scale (mRS) bija pieejams par 21 no 25 pacientiem. 90. dienā 14 no 21 pacienta novērtējums saskaņā ar mRS bija 0–1 vērtējumpunkts (bez simptomiem vai būtiskas invaliditātes), un vēl piecu pacientu novērtējums saskaņā ar mRS bija 2 vērtējumpunkti ( viegla invaliditāte). Tas nozīmē, ka 19 no 21 pacienta (> 90 % pacientu) 90. dienā, vērtējot pēc mRS skalas, bija panākts labvēlīgs ārstēšanas iznākums. Par atlikušajiem diviem pacientiem ziņots, ka pēc ārstēšanas viņiem septiņu dienu laikā bija radusies vidēji smaga vai smaga invaliditāte (novērtējums saskaņā ar mRS 4 punkti, n = 1) vai iestājusies nāve (novērtējums saskaņā ar mRS 6 punkti, n = 1). Par četriem pacientiem 90. dienā iegūtais novērtējums saskaņā ar mRS nav ziņots. Pēdējā pieejamā informācija uzrādīja, ka diviem no četriem pacientiem novērtējums 7. dienā saskaņā ar mRS bija 2 punkti, un diviem no četriem pacientiem 7. dienā novērota vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanos.
Reģistrā bija pieejami arī dati par drošumu, vērtējot pēc nevēlamām blakusparādībām – asiņošanu un tūsku. Nevienam no 25 pacientiem vecumā no 16 līdz 17 gadiem netika novērota simptomātiska intracerebrāla asiņošana (symptomatic intracerebral haemorrhage, sICH), parenchymal hemorrhage type 2, PH2). Piecos gadījumos pēc alteplāzes terapijas novērota smadzeņu tūska. Ziņots, ka četriem no pieciem pacientiem, kam bija smadzeņu tūska, 90. dienā pēc ārstēšanas novērtējums saskaņā ar mRS bija 0–2 punkti vai arī 7. dienā pēc ārstēšanas bija uzlabojies vispārējais veselības stāvoklis. Ziņots, ka vienam pacientam 90. dienā novērtējums saskaņā ar mRS bija 4 punkti (bija iestājusies vidēji smaga invaliditāte). Nevienā no šiem gadījumiem nebija letāla iznākuma.
Pavisam no SITS reģistra saņemti 25 ziņojumi par 16–17 gadus veciem pacientiem ar akūtu išēmisku insultu, kuri ārstēti ar alteplāzi, ievērojot ieteikumus par pieaugušo ārstēšanu ar šīm zālēm. Lai gan mazās izlases dēļ statistiskā analīze nebija iespējama, kopējie rezultāti liecina par pozitīvu tendenci pēc tam, kad šādiem pacientiem lietotas pieaugušiem paredzētās devas. Dati nenorāda uz lielāku simptomātiskas intracerebrālas asiņošanas vai tūskas risku nekā pieaugušajiem.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Actilyse ātri izdalās no asinsrites un tiek metabolizēta galvenokārt aknās (plazmas klīrenss 550-680 ml/min). Attiecīgais plazmas eliminācijas pusperiods T1/2 alfa ir 4-5 minūtes. Tas nozīmē, ka pēc 20 minūtēm plazmā ir mazāk nekā 10 % no sākotnējā daudzuma. Noteikts, ka atlikušajam daudzumam bēta-eliminācijas pusperiods ir apmēram 40 minūtes.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Subhroniskās toksicitātes pētījumu ar žurkām un pērtiķiem rezultātā netika konstatēta negaidīta blakusiedarbība. Mutagenitātes testi neliecināja par mutagenitāti.

Grūsniem dzīvniekiem pēc farmakoloģiski efektīvas devas intravenozas infūzijas nenovēroja teratogēnu iedarbību. Trušiem tika inducēta embriotoksicitāte (embrioletalitāte, aizkavēta augšana) ar devām virs 3 mg/kg/dienā. Žurkām, ievadot devas līdz 10 mg/kg/dienā, netika ietekmēta peri/postnatālā attīstība vai auglība.

  1. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Pulveris:

Arginīns

Fosforskābe (pH regulēšanai)

Polisorbāts 80

Šķīdinātājs:

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Pagatavoto šķīdumu tālāk drīkst atšķaidīt ar sterilu fizioloģisko sāls šķīdumu 9 mg/ml (0,9 %) līdz minimālai koncentrācijai 0,2 mg alteplāzes/ml.

Taču, lai izvairītos no saduļķojuma veidošanās, to nerekomendē tālāk atšķaidīt ar ūdeni injekcijām vai ogļhidrātu infūziju šķīdumiem, piemēram, dekstrozi.

Actilyse nedrīkst lietot kopā ar citām zālēm, ne tajā pašā infūzijas flakonā, ne arī ievadīt caur vienu katetru (pat ne ar heparīnu).

6.3. Uzglabāšanas laiks

Neatvērts flakons

3 gadi.

Pagatavots šķīdums

Pagatavota šķīduma stabilitāte ir pierādīta 24 stundas 2ºC- 8ºC temperatūrā un 8 stundas 25ºC temperatūrā.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ieteicams lietot tūlīt pēc pagatavošanas. Ja neievada uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz ievadīšanai, kam parasti nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2ºC- 8ºC temperatūrā, ir atbildīgs lietotājs.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai:

50 ml sterilizēts stikla flakons, kas noslēgts ar sterilu silikonizētu pelēku butil- tipa aizbāzni ar alumīnija/plastmasas vāciņu.

Šķīdinātājs:

Ūdens injekcijām iepildīts 50 ml flakonā. Ūdens injekcijām flakons noslēgts ar atbilstošu gumijas un alumīnija/plastmasas tipa vāciņu.

Iepakojumam ir pievienota pārejas kanula.

Iepakojuma saturs:

50 mg:

1 flakons, kas satur 2333 mg pulvera injekciju šķīduma pagatavošanai

1 flakons, kas satur 50 ml ūdens injekcijām

Pārejas kanula


6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Lai iegūtu šķīdumu ar koncentrāciju 1 mg alteplāzes/ml, sausās vielas šķīdināšanai uz flakonu, kas satur Actilyse pulveri, jāpārnes viss pievienotais šķīdinātāja tilpums. Šim nolūkam 50 mg iepakojumam ir pievienota īpaša kanula, kura jālieto.

Lai iegūtu šķīdumu ar koncentrāciju 2 mg alteplāzes/ml, sausās vielas šķīdināšanai uz flakonu, kas satur Actilyse pulveri, jāpārnes tikai puse no pievienotā šķīdinātāja tilpuma (kā norādīts tabulā tālāk). Šajos gadījumos vienmēr jālieto šļirce, lai pārnestu nepieciešamo šķīdinātāja tilpumu uz flakonu, kas satur Actilyse pulveri.

Aseptiskos apstākļos Actilyse injekcijas flakona saturu (50 mg) – sauso vielu – izšķīdina ūdenī injekcijām, kā norādīts tālāk tabulā līdz beigu koncentrācijai 1 mg alteplāzes/ml vai 2 mg alteplāzes/ml.

Actilyse pulveris 50 mg
(a) Ūdens injekcijām tilpums, kas jāpievieno sausam pulverim 50 ml
Šķīduma beigu koncentrācija: 1 mg alteplāzes/ml

(b) Ūdens injekcijām tilpums, kas jāpievieno sausam pulverim

25 ml
Šķīduma beigu koncentrācija: 2 mg alteplāzes/ml

Iegūto šķīdumu ievada intravenozi. Sagatavoto 1 mg/ml šķīdumu var tālāk atšķaidīt ar sterilu fizioloģisko sāls šķīdumu injekcijām 9 mg/ml (0,9%) līdz minimālai koncentrācijai 0,2 mg/ml. Sagatavotā 1 mg/ml turpmāka atškaidīšana ar sterilu ūdeni injekcijām vai ogļhidrātu infūzijas šķīdumiem, piemēram, dekstrozi, nav ieteicama.

Actilyse nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar citām zālēm – nesajaucot tai pašā infūzijas flakonā, nedz arī lietojot to pašu infūzijas sistēmu (pat ne ar heparīnu).

Par nesaderību skatīt 6.2. apakšpunktā.

Pagatavotais šķīdums paredzēts vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pamācība šķīduma pagatavošanai

1. Šķīdināšanu veiciet tieši pirms ievadīšanas.
2. Noņemiet abu (sterilā ūdens un Actilyse sausā pulvera) flakonu aizsargvāciņus, tos ar īkšķi paspiežot uz augšu.
3. Noslaukiet abu flakonu gumijas augšdaļu ar spirta salveti.
4. Izņemiet no apvalka pārejas kanulu*. Pārejas kanula nav jādezinficē vai jāsterilizē, jo tā ir sterila. Noņemiet vienu vāciņu.
5. Sterilā ūdens flakonu vertikāli nolieciet uz stabilas virsmas. Uzmanīgi, tomēr stingri un negriežot, ar pārejas kanulu tieši no augšas vertikāli caurduriet gumijas aizbāžņa centru.
6.

Vienā rokā stingri turiet sterilā ūdens flakonu un aiz sānu spārniņiem satvertu pārejas kanulu.

Noņemiet pārejas kanulas augšējā galā palikušo vāciņu.

7.

Vienā rokā stingri turiet sterilā ūdens flakonu un aiz sānu spārniņiem satvertu pārejas kanulu.

Turiet Actilyse sausā pulvera flakonu virs pārejas kanulas un novietojiet pārejas kanulas galu tieši pret aizbāžņa centru.

Tieši no augšas vertikāli uzspiediet sausā pulvera flakonu uz pārejas kanulas, uzmanīgi, tomēr stingri un negriežot, caurduriet gumijas aizbāzni.

8. Apvērsiet abus flakonus un ļaujiet visam ūdenim ietecēt flakonā ar sauso pulveri.

9.

Noņemiet tukšo ūdens flakonu kopā ar pārejas kanulu.

Abus priekšmetus var iznīcināt.

10.

Paņemiet flakonu ar izšķīdināto Actilyse un to ar uzmanīgu apļveida kustību saskalojiet, lai izšķīdinātu visu atlikušo pulveri, tomēr nekratiet, jo var rasties putas.

Ja šķīdumā ir burbulīši, dažas minūtes šķīdumu neaiztieciet, līdz burbulīši izzūd.

11. 1 ml šķīduma satur 1 mg Actilyse. Šķīdumam jābūt caurspīdīgam un bezkrāsainam vai gaiši dzeltenam, un tajā nedrīkst būt nekādas daļiņas.
12.

Ar adatas un šļirces palīdzību paņemiet nepieciešamo šķīduma tilpumu.

Lai nepieļautu noplūdi, neizmantojiet vietu, kur bijusi iedurta pārejas kanula.

13.

Izlietot nekavējoties.

Viss neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

*ja pārejas kanula ir pievienota iepakojumam. Šķīdumu var pagatavot arī izmantojot adatu un šļirci.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

D-55216 Ingelheim am Rhein

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

97-0192

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. gada 07. maijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pārejas kanulas lietošanas pamācība (marķējums)

Kanula paredzēta sajaukšanai. Šķīdināšanas laikā (sajaucot 1.un 2. flakona saturu), precīzi jāievēro kanulas lietošanas pamācība kā parādīts 1. zīmējumā, ievērojot uzmanīgas lietošanas prasības:

Tikai vienreizējai lietošanai! Sterils! Iepakojumam jābūt neskartam. Nelietojiet, ja iepakojums ir bojāts! Uzmanību, precīzi caurduriet gumijas aizbāžņa centru.

cid:image002.png@01D15AA1.FD573380

  1. zīmējums

  1. un 2. flakona saturu sajaukšanas shēma, izmantojot pārejas kanulu.