Actelsar HCT

Tablete

Actelsar HCT

Al/Al blisteris, N90
Telmisartanum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

EU/1/13/817/004

Zāļu reģistrācijas numurs

EU/1/13/817/004

Ražotājs

Actavis hf., Iceland; Actavis Ltd., Malta

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

13-MAR-13

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

40 mg/12,5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Actavis Group PTC ehf, Iceland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes Katra tablete satur 40 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes Katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes Baltas vai gandrīz baltas, ovālas un abpusēji izliektas tabletes, kas vienā pusē marķētas ar „TH“, un to izmērs ir 6,55 x 13,6 mm.
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes Baltas vai gandrīz baltas, kapsulas formas tabletes, kas abās pusēs marķētas ar „TH 12,5”, un to izmērs ir 9,0 x 17,0 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
Esenciālās hipertensijas ārstēšana.
Actelsar HCT fiksēto devu kombinācija (40 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda un 80 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda) indicēta pieaugušajiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar telmisartānu.
4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Actelsar HCT jālieto pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar telmisartānu. Pirms pārejas uz fiksēto kombināciju katra no abām aktīvās vielas devām jāpielāgo individuāli. Ja klīniski nepieciešams, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz fiksēto devu kombināciju.
- Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg var lietot vienu reizi dienā pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt ar 40 mg telmisartāna
- Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg var lietot vienu reizi dienā pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt ar 80 mg telmisartāna
Actelsar HCT ir pieejams arī sekojošos stiprumos 80 mg/25 mg
2

Īpašas pacientu grupas Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Ieteicams regulāri novērot nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nedrīkst pārsniegt Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā. Actelsar HCT ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem tiazīdu grupas līdzekļi jālieto ar piesardzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Actelsar HCT drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, nav pierādīta. Nav pieejama informācija.
Lietošanas veids
Actelsar HCT tabletes jālieto iekšķīgi vienu reizi dienā, tās jānorij, uzdzerot šķidrumu un tās var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3 Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām - Paaugstināta jutība pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (jo hidrohlortiazīds ir sulfonamīdu
atvasinājums). - Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu). - Holestāze un obstruktīvas žultsceļu slimības. - Smagi aknu darbības traucējumi. - Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min). - Refraktāra hipokaliēmija, hiperkalciēmija.
Actelsar HCT vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFR < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams uzsākt angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošanu. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
3

Aknu darbības traucējumi
Actelsar HCT nedrīkst lietot pacienti ar holestāzi, obstruktīvām žultsceļu slimībām vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo telmisartāns izdalās galvenokārt caur žulti. Šiem pacientiem var būt samazināts telmisartāna aknu klīrenss.
Turklāt, Actelsar HCT piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo mazākās izmaiņas šķidruma un elektrolītu līdzsvarā var paātrināt aknu komas iestāšanos. Nav klīniskās pieredzes par Actelsar HCT lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.
Renovaskulāra hipertensija
Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, kuri saņem zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.
Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija
Actelsar HCT nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav pieejama informācija par valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri. Ir neliela pieredze par valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, tāpēc regulāri jākontrolē kālija, kreatinīna un urīnskābes līmenis serumā. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var rasties azotēmija, kas saistīta ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu.
Intravaskulāra hipovolēmija
Pacientiem, kuriem pēc intensīvas terapijas ar diurētiskajiem līdzekļiem, sāls ierobežošanas pārtikā, caurejas vai vemšanas konstatē intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai nātrija samazināšanos, var novērot simptomātisku hipotensiju, it īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Šāds stāvoklis jākoriģē pirms Actelsar HCT nozīmēšanas.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (tajā skaitā akūta nieru mazspēja) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Citi stāvokļi, kas stimulē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu
Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiontenzīnaaldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimībām, tajā skaitā nieru artērijas stenozi), terapija ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, var izraisīt akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
4

Primārais aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu hipotensīvie līdzekļi, kuru darbības mehānisma pamatā ir renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas nomākšana, parasti ir neefektīvi. Tāpēc Actelsar HCT lietošana šādos gadījumos nav ieteicama.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju, šīs zāles, tāpat kā citus vazodilatatorus, ieteicams lietot piesardzīgi.
Metaboliskie un endokrīnie efekti
Tiazīdu grupas līdzekļu lietošana var pasliktināt glikozes panesamību, turpretim diabēta pacientiem, kuri lieto insulīnu vai pretdiabēta vienlaicīgi ar telmisartānu. Tāpēc šiem pacientiem jāapsver nepieciešamība veikt glikozes līmeņa kontroli asinīs; var būt neieciešams pielāgot insulīna vai pretdiabēta zāļu devu. Tiazīdu grupas līdzekļu lietošanas laikā var izpausties slēptais cukura diabēts.
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana ir bijusi saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos, tomēr Actelsar HCT saturošā 12,5 mg hidrohlortiazīda deva to neietekmē vai arī ietekme ir ļoti neliela. Dažiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar tiazīdu grupas līdzekļiem, iespējama hiperurikēmija vai podagras saasināšanās.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Tāpat kā jebkuram pacientam, kurš lieto diurētiskos līdzekļus, regulāri, ar atbilstošiem intervāliem jānosaka elektrolītu koncentrācija serumā.
Tiazīdu grupas līdzekļi, tajā skaitā hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (tajā skaitā hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisko alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu brīdinājuma simptomi ir sausums mutē, slāpes, astēnija, letarģija, miegainība, nemierīgums, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu gurdenums, hipotensija, oligūrija, tahikardija, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
- Hipokaliēmija Lai gan lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus var rasties hipokaliēmija, vienlaicīga terapija ar telmisartānu var samazināt diurētisko līdzekļu izraisīto hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar pastiprinātu diurēzi anamnēzē, pacientiem ar iespējamu neadekvātu elektrolītu uzņemšanu iekšķīgi, un pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar kortikosteroīdiem vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiperkaliēmija Tam pretēji, Actelsar HCT sastāvdaļa telmisartāns, sakarā ar antagonismu pret angiotenzīna II (AT1) receptoriem, var izraisīt hiperkaliēmiju. Lai gan saistībā ar Actelsar HCT nav novēroti klīniski nozīmīgi hiperkaliēmijas gadījumi, tomēr hiperkaliēmijas attīstīšanās riska faktori ir nieru mazspēja un/vai sirds mazspēja, kā arī cukura diabēts. Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji vienlaicīgi ar Actelsar HCT jālieto piesardzīgi (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiponatriēmija un hipohlorēmiska alkaloze Nav pierādījumu, ka Actelsar HCT samazinātu vai aizkavētu diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju. Hlorīdu deficīts pārsvarā gadījumu ir viegls un parasti ārstēšana nav nepieciešama.
- Hiperkalciēmija Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt kalcija daudzumu izdalītajā urīnā un izraisīt intermitējošu un nelielu kalcija līmeņa palielināšanos serumā, kas rodas gadījumos, kad nav diagnosticēti kalcija
5

vielmaiņas traucējumi. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms veikt paravairogdziedzera darbības analīzes, jāpārtrauc tiazīdu grupas līdzekļu lietošana.
- Hipomagniēmija Ir pierādīts, ka tiazīdu grupas līdzekļi palielina magnija daudzumu izdalītajā urīnā, kā rezultātā var rasties hipomagniēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā angiotenzīna II receptoru antagonisti, telmisartāns acīmredzami melnās rases pārstāvjiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā baltajiem, iespējams, to var izskaidrot ar zemu renīna aktivitātes sastopamību, ko biežāk novēro hipertensīvajiem melnās rases pārstāvjiem.
Citi
Līdzīgi kā ar citiem hipotensīviem līdzekļiem, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku kardiopātiju vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Vispārīgi
Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē vai bez tām, iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu, kas biežāk novērojamas pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, tajā skaitā hidrohlortiazīdu, ziņots par sistēmas sarkanās vilkēdes saasināšanos vai aktivizēšanos. Saistībā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja terapijas laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja atkārtota diurētiskā līdzekļa lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt atklātās ķermeņa daļas no saules vai mākslīgā UVA starojuma.
Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma
Hidrohlortiazīds (sulfonamīds) var izraisīt idiosinkrastisku reakciju, kas rada akūtu pārejošu miopiju un akūtu slēgta kakta glaukomu. Iespējamie simptomi ir akūta redzes asuma pasliktināšanās vai acu sāpes, kas parasti rodas dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc telmisartāna hidrohlortiazīda lietošanas uzsakšanas. Neārstēta slēgta kakta glaukoma var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Sākotējā ārtsēšana ir hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana pēc iespējas ātrāk. Tūlītēja terapeitiska vai ķirurģiska ārstēšana var būt nepieciešama, ja intraokulārais spiediens saglabājas nekontrolējams. Akūtas slēgta kakta glaukomas attīstības riska faktori ir alerģija pret sulfonamīdiem vai penicilīnu anamnēzē.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms. Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
6

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Litijs
Lietojot litiju vienlaicīgi ar angiotenzīna konvertējošo enzīmu inhibitoriem, var rasties atgriezeniska litija koncentrācijas serumā un toksicitātes palielināšanās. Retos gadījumos par to ziņots, lietojot angiotenzīna II receptoru antagonistus (tajā skaitā telmisartānu/hidrohlortiazīdu). Nav ieteicams lietot vienlaicīgi litiju un Actelsar HCT (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr nepieciešams izmantot šādu zāļu kombināciju, vienlaicīgas lietošanas gadījumā rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.
Zāles, kuru lietošana saistīta ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, citi kālijurētiskie diurētiskie līdzekļi, caureju izraisoši līdzekļi, kortikosteroīdi, AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīna G nātrija sāls, salicilskābe un tās atvasinājumi)
Ja šīs zāles tiek nozīmētas lietošanai kopā ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams novērot kālija līmeni plazmā. Šīs zāles var pastiprināt hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas var palielināt kālija līmeni vai izraisīt hiperkaliēmiju (piemēram, AKE inhibitori, kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošas pārtikas piedevas, kāliju saturoši sāls aizvietotāji, ciklosporīns un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls).
Ja šīs zāles plānots nozīmēt lietošanai vienlaicīgi ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams novērot kālija līmeni plazmā. Balstoties uz pieredzi par citām zālēm, kas ietekmē renīnaangiotenzīna sistēmu, vienlaicīga lietošana ar iepriekšminētajām zālēm, iespējams, var paaugstināt kālija līmeni serumā, tāpēc tā nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa izmaiņas serumā
Lietojot Actelsar HCT vienlaicīgi ar zālēm, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa izmaiņas serumā (piemēram, sirds glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi), un zemāk minētajām zālēs, kuras izraisa torsades de pointes (tajā skaitā daži antiaritmiskie līdzekļi) (hipokaliēmija ir torsades de pointes predisponējošs stāvoklis), ieteicams periodiski novērot kālija līmeni serumā un EKG. - Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds) - III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalolols, dofetilīds, ibutilīds) - daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns,
trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols) - citi (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, intravenozi ievadāms eritromicīns, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, intravenozi ievadāms vinkamīns)
Sirds glikozīdi
Tiazīdu grupas līdzekļu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija veicina sirds glikozīdu izraisītas aritmijas sākumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Digoksīns
Lietojot telmisartānu vienlaicīgi ar digoksīnu, tika novērota vidējās digoksīna plazmas koncentrācijas (49%) un minimālās koncentrācijas (20%) paaugstināšanās. Uzsākot, pielāgojot vai pārtraucot telmisartāna terapiju, jānovēro digoksīna koncentrācija, lai to noturētu terapeitiskā diapazonā.
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un nieru darbības traucējumi
7

(tajā skaitā akūta nieru mazspēja), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Telmisartāns var pastiprināt citu antihipertensīvo līdzekļu hipotensīvo iedarbību.
Pretdiabēta līdzekļi (iekšķīgi lietojami un insulīns)
Var būt nepieciešams pielāgot pretdiabēta līdzekļa devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Metformīns
Metformīns jālieto piesardzīgi: laktacidozes risks, ko izraisa iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīta ar hidrohlortiazīda lietošanu.
Holestiramīns un žultsskābi saistoši sveķi
Anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē samazinās hidrohlortiazīda uzsūkšanās.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
NPL (piemēram, acetilsalicilskābe, lietojot pretiekaisuma terapijas devas, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL) var samazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu diurētisko, nātrijurētisko un antihipertensīvu iedarbību, kā arī angiotenzīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem) vienlaicīga angiotenzīna II receptoru antagonistu un ciklooksigenāzi nomācošu līdzekļu lietošana var izraisīt turpmāku nieru darbības traucējumu pastiprināšanos, arī iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jālieto atbilstošs šķidruma daudzums un jāapsver nieru darbības kontroles nepieciešamība uzsākot terapiju un periodiski pēc tam.
Vienā pētījumā telmisartāna un ramiprila kombinēta terapija izraisīja ramiprila un ramiprilāta AUC0-24 un Cmax palielināšanos līdz pat 2,5 reizēm. Šī novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.
Presorie amīni (piemēram, noradrenalīns)
Var samazināties presoro amīnu iedarbība.
Nedepolarizējoši skeleta muskulatūras relaksanti (piemēram, tubokurarīns)
Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo skeleta muskuļu relaksantu iedarbību.
Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)
Tā kā hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešams atbilstoši pielāgot urikozūrisko līdzekļu devas. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana. Lietojot tiazīdu grupas līdzekļus vienlaicīgi ar allopurinolu, var palielināties allopurinola izraisītu paaugstinātas jutības reakciju sastopamības biežums.
Kalcija sāļi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija līmeni serumā, kam pamatā ir samazināta izdalīšanās. Ja jānozīmē kalciju saturošas piedevas vai kalciju saudzējošas zāles (piemēram, D vitamīna terapiju), jākontrolē kalcija līmenis serumā un kalcija devas atbilstoši jāpielāgo.
8

Bēta-blokatori un diazoksīds
Tiazīdu grupas līdzekļi var pastiprināt bēta-blokatoru un diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.
Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu motilitāti, pavājinot kuņģa un zarnu trakta kustīgumu un palēninot kuņģa iztukšošanās ātrumu.
Amantadīns
Tiazīdu grupas līdzekļi var pastiprināt amantadīna izraisīto nevēlamo blakusparādību risku.
Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)
Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt citotoksisko līdzekļu izdalīšanos caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo iedarbību.
Balstoties uz farmakoloģiskajām īpašībām, sagaidāms, ka turpmāk minētās zāles var pastiprināt visu antihipertensīvo līdzekļu, tajā skaitā telmisartāna, hipotensīvo darbību: baklofēns, amifostīns. Turklāt, ortostatisko hipotensiju var saasināt alkohola, barbiturātu, narkotisku līdzekļu vai antidepresantu lietošana.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pietiekamu datu par Actelsar HCT lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem novēroja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiski pētījumi par AKE inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nav iespējams izslēgt nelielu riska palielināšanos. Lai gan par angiotenzīna II receptoru antagonistu teratogenitātes risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar angiotenzīna II receptoru antagonistiem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā cilvēkiem izraisa fetotoksicitāti (nieru darbības pasliktināšanos, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi angiotenzīna II receptoru antagonistus, ieteicams veikt augļa nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotenzīna II receptoru antagonistus, rūpīgi jānovēro hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Pieejama ierobežota pieredze par hidrohlortiazīdu lietošanu grūtniecības laikā, it īpaši pirmā trimestra laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda darbības farmakoloģisko mehānismu, tā lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī var ietekmēt feto-placentāro perfūziju un auglim un jaundzimušajam izraisīt tādus traucējumus, kā dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija. Sakarā ar plazmas apjoma samazināšanās un placentāras hipoperfūzijas risku bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu, hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas
9

gadījumos. Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecēm esenciālas hipertensijas ārstēšanā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nevar pielietot citu terapiju.

Barošana ar krūti

Tā kā trūkst informācija par telmisartāna lietošanu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, Actelsar HCT lietošana nav ieteicama un ieteicams piemeklēt alternatīvu terapijas veidu ar labāk zināmu drošuma profilu lietošanai zīdīšanas periodā, it īpaši, ja ar krūts pienu tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.

Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Tiazīdu grupas līdzekļus lietošana lielās devās izraisa intensīvu diurēzi, kas var kavēt piena veidošanos. Hidrohlortiazīda lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Lietojot hidrohlortiazīdu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, devai jābūt pēc iespējas mazākai.

Fertilitāte

Neklīniskajos pētījumos nav novērota telmisartāna un hidrohlortiazīda ietekme uz vīriešu vai sieviešu auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Actelsar HCT var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Actelsar HCT lietošanas laikā dažkārt var rasties reibonis vai miegainība.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila apkopojums

Visbiežāk ziņotā blakusparādība ir reibonis. Nopietna angioneirotiskā tūska rodas retos gadījumos (≥1/10000 līdz <1/1000).

Kopējo blakusparādību, par kurām ziņots, lietojot telmisartānu/hidrohlortiazīdu, sastopamības biežumu var salīdzināt ar telmisartāna monoterapijas izraisītajām blakusparādībām, par kurām ziņots randomizētos, kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 1471 pacients, kuri tika randomizēti, lai saņemtu telmisartānu + hidrohlortiazīdu (835) vai vienu pašu telmisartānu (636). Netika pierādītā lietotās devas lieluma saistībā ar blakusparādībām un tās nav saistītas ar pacienta dzimumu, vecumu vai ādas krāsu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādības, par kurām ziņots visos klīniskajos pētījumos, un kas radās biežāk (p ≤0,05), lietojot telmisartānu plus hidrohlortiazīdu, nekā placebo, norādītas zemāk atbilstoši orgānu sistēmu grupām. Blakusparādības, kas novērotas, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, bet nav novērotas klīniskajos pētījumos, var rasties Actelsar HCT terapijas laikā.

Blakusparādības sagrupētas atbilstoši to sastopamības biežumam, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Infekcijas un infestācijas Reti:

Bronhīts, faringīts, sinusīts

10

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

sistēmas sarkanās vilkēdes saasinājums vai aktivizēžanās1

Vielmaiņas un uztura traucējumi

Retāk:

Hipokaliēmija

Reti:

Hiperurikēmija, hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi Retāk: Reti:

Trauksme Depresija

Nervu sistēmas traucējumi Bieži:
Retāk: Reti:

Reibonis Ģībonis, parestēzija Bezmiegs, miega traucējumi

Acu bojājumi Reti:

redzes traucējumi, akūta miopija, neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi Retāk:

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi Retāk:

Tahikardija, aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk:

Hipotensija, ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk:

Elpas trūkums

Reti:

Respiratora distresa sindroms (tajā skaitā pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk:

Caureja, sausums mutē, flatulence

Reti:

Sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, vemšana, gastrīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti:

Aknu darbības izmaiņas/aknu darbības traucējumi2

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

Angioedēma (tajā skaitā ar letālu iznākumu), eritēma, nieze, izsitumi,

hiperhidroze, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk:

Muguras sāpes, muskuļu spazmas, mialģija

Reti:

Artralģija, muskuļu krampji, sāpes ekstremitātēs

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk:

Erektila disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Sāpes krūškurvī

Reti:

Gripai līdzīga slimība, sāpes

11

Izmeklējumi Retāk: Reti:

Palielināts urīnskābes līmenis asinīs Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts aknu enzīmu līmenis

1 Pēcreģistrācijas pieredze 2 Sīkāku aprakstu skatīt sadaļu „Izvēlēto blakusparādību apraksts”

Papildus informācija par katru sastāvdaļu

Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.

Telmisartāns Blakusparādības sastopamības biežums bija vienāds gan ar placebo, gan ar telmisartānu ārstētiem pacientiem.

Placebo kontrolētos pētījumos kopējais blakusparādību sastopamības biežums, par kurām ziņots, lietojot telimsartānu (41,4 %), parasti bija salīdzināms ar placebo (43,9 %). Zemāk minētās blakusparādības ziņotas visos klīniskajos pētījumos, ārstējot pacientiem paaugstinātu asinsspiedienu ar telmisartānu, vai pacientiem, kuri vecāki par 50 gadiem ar sirds un asinsvadus sistēmas riska faktoriem.

Infekcijas un infestācijas Retāk: Reti:

Augšējo elpceļu infekcijas, urīnceļu infekcijas, tajā skaitā cistīts Sepse, tajā skaitā ar letālu iznākumu3

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk:

Anēmija

Reti:

Eozinofīlija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

Paaugstināta jutība, anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk:

Hiperkaliēmija

Reti:

Hipoglikēmija (diabēta slimniekiem)

Sirds funkcijas traucējumi Retāk:

Bradikardija

Nervu sistēmas traucējumi Reti:

Miegainība

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk:

Klepus

Ļoti reti:

Intersticiāla plaušu slimība3

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti:

Nepatīkama sajūta vēderā

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

Zāļu izraisīti izsitumi, toksiski izsitumi uz ādas

12

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti:

Artroze, cīpslu sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk:

Nieru darbības traucējumi (tajā skaitā akūta nieru mazspēja)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Astēnija

Izmeklējumi Reti:

Pazemināts hemoglobīna līmenis

3 Sīkāku aprakstu skatīt sadaļu „Izvēlēto blakusparādību apraksts”.

Hidrohlortiazīds Hidrohlortiazīds var izraisīt vai saasināt hipovolēmiju, kas savukārt var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nezināma sastopamības biežuma blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot hidrohlortiazīdu monoterapijā, ir:

Infekcijas un infestācijas Nav zināmi:

Sialadenīts

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi:

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu

karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti:

Trombocitopēnija (dažkārt ar purpuru)

Nav zināmi:

Aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija, kaulu smadzeņu mazspēja,

leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Anafilaktiska reakcija, paaugstināta jutība

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Nepietiekama cukura diabēta kontrole

Vielmaiņas un uztura traucējumi

Bieži:

Hipomagniēmija

Reti:

Hiperkalciēmija

Ļoti reti:

Hipohlorēmiskā alkaloze

Nav zināmi:

Anoreksija, samazināta apetīte, elektrolītu līdzsvara traucējumi,

hiperholesterinēmija, hiperglikēmija, hipovolēmija

Psihiskie traucējumi Nav zināmi:

Nemiers

Nervu sistēmas traucējumi Reti: Nav zināmi:

Galvassāpes Viegls reibonis

Acu bojājumi Nav zināmi:

Ksantopsija, akūta slēgta kakta glaukoma

13

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Nekrotizējošs vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Slikta dūša

Nav zināmi:

Pankreatīts, nepatīkama sajūta vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Hepatocelulāra dzelte, holestatiska dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi:

Sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms, fotosensibilizācijas reakcijas, ādas

vaskulīts, toksiska epidermas nekrolīze, daudzformu eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi:

Vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Intersticiāls nefrīts, nieru darbības traucējumi, glikozūrija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi:

Drudzis

Izmeklējumi Nav zināmi:

Paaugstināts triglicerīdu līmenis

Izvēlēto blakusparādību apraksts

Izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējumi Visbiežāk izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējumi novēroti pēcreģistrācijas periodā japāņu izcelsmes pacientiem. Japāņu izcelsmes pacientiem ir iespējams lielāks šo blakusparādību risks.

Sepse
PRoFESS pētījumā tika novērots palielināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo. Šie gadījumi var būt sagadīšanās vai saistīti ar līdz šim nezināmu mehānismu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība Pēcreģistrācijas periodā saistībā ar īslaicīgu telmisartāna lietošanu, ir novēroti intersticiālas plaušu slimības gadījumi. Tomēr cēloniska saistība nav pierādīta.

Nemelanomas ādas vēzis Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9 Pārdozēšana

Pieejama ierobežota informācija par telmisartāna pārdozēšanu cilvēkiem. Nav zināms, cik daudz hidrohlortiazīda iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

14

Simptomi Pamanāmākie telmisartāna pārdozēšanas simptomi bija hipotensija un tahikardija; ziņots arī par bradikardiju, reiboni, vemšanu, kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā un akūtu nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmiju un hipohlorēmiju) un hipovolēmiju, ko izraisa pārāk intensīva diurēze. Visbiežāk sastopamās pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu saistītas hipokaliēmijas rezultātā var rasties muskulatūras spazmas un/vai sirds aritmijas pastiprināšanās.
Terapija Telmisartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību. Pacients rūpīgi jānovēro un terapijai jābūt simptomātiskai un atbalstošai. Ārstēšana ir atkarīga no laika, kas pagājis pēc zāļu lietošanas, un simptomu smaguma pakāpes. Ieteicams izraisīt vemšanu un/vai veikt kuņģa skalošanu. Pārdozēšanas ārstēšanai var būt noderīga aktivētās ogles lietošana. Nepieciešams bieži kontrolēt kreatinīna un elektrolītu līmeni serumā. Ja attīstās hipotensija, pacientu jānogulda un ātri jāievada sāls un šķidruma aizvietotāji.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotenzīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi; angiotenzīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09DA07
Actelsar HCT ir kombinēts angiotenzīna II receptoru antagonista (telmisartāna) un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa (hidrohlortiazīda) līdzeklis. Šo sastāvdaļu kombinācijai piemīt savstarpēji papildinoša antihipertensīva iedarbība, kas asinsspiedienu pazemina lielākā mērā nekā katra sastāvdaļa atsevišķi. Actelsar HCT lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazemināšanos visu terapeitisko devu robežās.
Darbības mehānisms Telmisartāns, lietojot iekšķīgi, ir aktīvs un specifisks angiotenzīna II receptoru 1.apakštipa (AT1) antagonists. Telmisartāns ar ļoti augstu afinitāti izspiež angiotenzīnu II no tā piesaistes vietas ar AT1 apakštipa receptoriem, kas atbild par zināmo angiotenzīna II iedarbību. Telmisartānam nepiemīt daļēja agonista aktivitāte uz AT1 receptoriem. Telmisartāns selektīvi saistās ar AT1n receptoriem. Piesaiste ir ilgstoša. Telmisartānam nav afinitātes pret citiem receptoriem, tajā skaitā AT2 un citiem mazāk aprakstītiem AT receptoriem. Nav zināma šo receptoru funkcionālā loma, kā arī to iespējamās superstimulācijas efekts ar angiotenzīnu II, kura līmeni palielina telmisartāns. Telmisartāns samazina aldosterona līmeni plazmā. Telmisartāns nenomāc cilvēka plazmas renīnu un nebloķē jonu kanālus. Telmisartāns nenomāc angiotenzīnu konvertējošo enzīmu (kinināzi II) (enzīms, kas arī noārda bradikinīnu). Tāpēc nav sagaidāms, ka telmisartāns varētu pastiprināt ar bradikinīnu saistītās nevēlamās blakusparādības. Cilvēkam 80 mg telmisartāna deva gandrīz pilnīgi nomāc angiotenzīna II izraisīto asinsspiediena paaugstināšanos. Nomācošā iedarbība saglabājas ilgāk kā 24 stundas, to var novērot līdz pat 48 stundas.
Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētiskais līdzeklis. Tiazīdu antihipertensīvās iedarbības mehānisms nav pilnībā zināms. Tiazīdi iedarbojas uz nieru kanāliņiem, ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismu, tieši palielinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju aptuveni vienādā daudzumā. Hidrohlortiazīda diurētiskās iedarbības dēļ samazinās plazmas tilpums, palielinās renīna aktivitāte plazmā, palielinās aldosterona sekrēcija, kas, savukārt, palielina kālija un bikarbonātu izdalīšanos ar urīnu un samazina kālija koncentrāciju serumā. Jādomā, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas blokāde, ko nodrošina telmisartāna vienlaicīgā lietošana, novērš šī diurētiskā līdzekļa radīto kālija zudumu. Hidrohlortiazīda diurētiskā iedarbība sākas apmēram pēc 2 stundām, maksimālu efektu sasniedzot pēc 4 stundām, un tā iedarbība ilgst apmēram 6-12 stundas.
15

Klīniskā efektivitāte un drošums
Esenciālās hipertensijas ārstēšana Pēc pirmās telmisartāna devas antihipertensīvā iedarbība pakāpeniski parādās 3 stundu laikā. Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās parasti tiek sasniegta 4-8 nedēļās pēc terapijas sākuma un tā saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Antihipertensīvā iedarbība stabili saglabājas ilgāk nekā 24 stundas pēc devas lietošanas, ieskaitot pēdējās 4 stundas pirms nākošās devas; tas pierādīts veicot ambulatorus asinsspiediena mērījumus. To pierāda mērījumi, kas veikti maksimālās iedarbības punktā un tūlīt pirms nākamās devas lietošanas (minimālā un maksimālā attiecība placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pēc 40 mg un 80 mg telmisartāna devu lietošanas konstanti turējās virs 80%.
Pacientiem ar hipertensiju telmisartāns samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, neietekmējot pulsa frekvenci. Telmisartāna hipotensīvā iedarbība ir salīdzināma ar citu antihipertensīvo līdzekļu grupu zāļu hipotensīvo iedarbību (to pierāda klīniskie pētījumi, kuros salīdzināti telmisartāns ar amlodipīnu, atenololu, enalaprilu, hidrohlortiazīdu un lizinoprilu).
Pēkšņi pārtraucot terapiju ar telmisartānu, asinsspiediens pakāpeniski vairāku dienu laikā atgriežas pirmsterapijas līmenī, bez novērotas atsitiena efekta hipertensijas. Klīniskajā pētījumā, kurā tieši salīdzināja divus hipotensīvās terapijas veidus, konstatēja, ka sauss klepus daudz retāk bija sastopams telmisartāna grupā nekā angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupā.
Kardiovaskulārā profilakse ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in Combination with Rampril Global Endpoint Trial) klīniskajā pētījumā salīdzināja telmisartāna, ramiprila un telmisartāna un ramiprila kombinācijas ietekmi uz kardiovakulāro galaiznākumu 25620 pacientiem vecumā no 55 gadiem, kuriem anamnēzē bija koronāro artēriju slimība, insults, pārejoša išēmiska lēkme, perifēro artēriju slimība vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgānu bojājumu (piemēram, retinopātiju, sirds kreisā kambara hipertrofiju, makro- vai mikroalbuminūriju), kas ir kardiovaskulāro komplikāciju riska pacientu grupa.
Pacientus randomizēti iedalīja vienā no trīs šādām terapijas grupām: telmisartāns 80 mg (n = 8542), ramiprils 10 mg (n = 8576) vai80 mg telmisartāna un ramiprila 10 mg kombinācija (n = 8502), un pacientu vidējais novērošanas laiks bija 4,5 gadi.
Telmisartānam un ramiprilam bija līdzīga ietekme, samazinot primāro kombinēto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ. Primārā mērķa kritērija sastopamība telmisartāna (16,7 %) un ramiprila (16,5 %) grupā bija līdzīga. Telmisartāna un ramiprila grupas riska attiecība bija 1,01 (97,5 % TI 0,93 – 1,10, p (līdzvērtīguma) = 0,0019, ja robeža ir 1,13). Visu cēloņu izraisītā mirstība telmisartāna un ramiprila grupā bija attiecīgi 11,6 % un 11,8 %.
Vērtējot pēc iepriekš noteikta sekundārā mērķa kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults) [, kas bija primārais mērķa kritērijs atsauces pētījumā HOPE (The Heart Outcomes Prevention Evaluation Study), kurā ramiprila ietekmi salīdzināja ar placebo – telmisartāna un ramiprila iedarbība bija līdzīga 0,99 (97,5 % TI 0,90 – 1,08, p (līdzvērtīguma = 0,0004].
TRANSCEND pētījumā pacientus ar AKE-I nepanesību, bet citādi atbilstošus iekļaušanas kritērijiem, kādi tika piemēroti ONTARGET pētījumā, nejaušināti iedalīja telmisartāna 80 mg (n = 2954) vai placebo (n = 2972) grupā, abus šos līdzekļus lietojot papildus standartaprūpei. Vidējais novērošanas ilgums bija 4 gadi un 8 mēneši. Netika novērota statistiski nozīmīgas primārā kombinētā mērķa kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ) atšķirības [15,7 % telmisartāna grupā un 17,0 % placebo grupā ar riska attiecību 0,92 (95 % TI 0,81 – 1,05, p = 0,22)]. Salīdzinot ar placebo grupu, tika iegūti pierādījumi par labvēlīgu telmisartāna ietekmi uz iepriekš noteiktu sekundāru kombinēto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults [0,87 (95 % TI
16

0,76 – 1,00, p = 0,048)]. Pierādījumu par labvēlīgu ietekmi uz kardiovaskulāro mirstību (riska attiecība 1,03, 95 % TI 0,85 – 1,24) nebija.
Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial – notiekošais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem. ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds - asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. Sīkāku informāciju skatīt augstāk „Kardiovaskulārā profilakse”. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju. Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, turpretim novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem. Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints aliskirēna pētījums pacientiem ar 2. tipa diabētu, izmantojot sirds asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds - asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pacientiem telmisartāna grupā par klepu un angioedēmu ziņoja retāk nekā pacientiem ramiprila grupā, savukārt par hipotensiju biežāk ziņoja telmisartāna grupā.
Telmisartāna kombinācija ar ramiprilu nesniedza papildu ieguvumu, salīdzinot ar ramiprila vai telmisartāna monoterapiju. Kardiovaskulārā mirstība un visu cēloņu izraisīta mirstība kombinācijas grupā radās biežāk. Turklāt kombinētās terapijas grupā nozīmīgi biežāk radās hiperkaliēmija, nieru mazspēja, hipotensija un ģībonis. Tādēļ šai pacientu grupā telmisartāna un ramiprila kombinācijas lietošana nav ieteicama.
PRoFESS („Prevention Regimen for Effectively avoiding Secondary Strokes”) pētījumā pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, kuriem nesen bijis insults, tika novērots palielināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo, attiecīgi 0,70 % pret 0,49 % [RR 1,43 (95 % ticamības intervāls 1,00-2,06)]; letālas sepses sastopamības biežums bija lielāks telmisartāna grupas pacientiem (0,33 %) salīdzinājumā ar placebo grupas pacientiem (0,16 %) [RR 2,07 % (95 % ticamības intervāls 1,14-3,76)]. Novērotais palielinātais sepses gadījumu sastopamības biežums telmisartāna lietotājiem var būt sagadīšanās vai arī saistīts ar līdz šim nezināmu mehānismu.
Epidemioloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīdu samazina kardiovaskulāro saslimšanu un mirstības risku.
Fiksētās telmisartāna/hidrohlortiazīda devas kombinācijas ietekme uz mirstību un kardiovaskulārajām saslimšanām pašlaik nav zināma.
17

Nemelanomas ādas vēzis Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95 % TI: 1,23-1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95 % TI: 3,68-4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95 % TI: 1,7-2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0-4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7-10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ar telmisartāna hidrohlortiazīdu visās pediatriskās populācijas apakšgrupās hipertensijas ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Tiek uzskatīts, ka vienlaicīga hidrohlortiazīda un telmisartāna lietošana veseliem indivīdiem neietekmēja vienas vai otras vielas farmakokinētiskās īpašības.
Uzsūkšanās Telmisartāns: Pēc iekšķīgas lietošanas maksimālā telmisartāna koncentrācija tiek sasniegta 0,51,5 stundu laikā pēc devas lietošanas. 40 mg un 160 mg telmisartāna devu absolūtā biopieejamība ir attiecīgi 42 % un 58 %. Uzturs nedaudz samazina telmisartāna biopieejamību, samazinot laukumu zem vielas koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes (AUC) par apmēram 6 % 40 mg tabletei un apmēram par 19 % 160 mg devai. 3 stundas pēc telmisartāna lietošanas plazmas koncentrācija bija līdzīga, neatkarīgi no tā, vai zāles lietotas tukšā dūšā vai ēdienreizes laikā. Nav sagaidāms, ka nelielais AUC samazinājums pasliktinās terapeitisko efektivitāti. Lietojot atkārtoti, nenovēro būtisku telmisartāna uzkrāšanos plazmā.
Hidrohlortiazīds: lietojot telmisartānu/hidrohlortiazīdu iekšķīgi, maksimālā hidrohlortiazīda koncentrācija tiek sasniegta 1,0-3,0 stundu laikā pēc devas lietošanas. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda kumulatīvo izdalīšanos caur nierēm, absolūtā biopieejamība bija apmēram 60 %.
Izkliede Telmisartāns lielā mērā saistās ar plazmas olbaltumvielām (>99,5 %), galvenokārt ar albumīnu un alfa-1 skābo glikoproteīnu. Telmisartāna šķietamais izkliedes tilpums ir apmēram 500 l, kas liecina par papildus saistīšanos ar audiem. 68 % hidrohlortiazīda saistās ar plazmas olbaltumvielām un šķietamais izkliedes tilpums ir 0.83-1.14 l/kg.
Biotransformācija Telmisartāns tiek metabolizēts konjugācijas rezultātā, veidojot farmakoloģiski neaktīvu acilglikuronīdu. Šis pamatsavienojuma glikuronīds ir vienīgais metabolīts, ko konstatēja cilvēkiem. Pēc vienas ar 14C-iezīmēta telmisartāna devas lietošanas glikuronīdi sastādīja apmēram 11 % no plazmā noteiktās radioaktivitātes. Telmisartāna metabolismā nav iesaistīti citohroma P450 izoenzīmi. Hidrohlortiazīds netiek metabolizēts cilvēka organismā.
Eliminācija Telmisartāns: Pēc intravenozas vai iekšķīgas ar 14C-iezīmēta telmisartāna lietošanas lielākā daļa (>97 %) izdalās ar izkārnījumiem žults ekskrēcijas rezultātā. Urīnā izdalītais daudzums ir ļoti niecīgs.
18

Kopējais plazmas klīrenss pēc iekšķīgas telmisartāna lietošanas ir >1500 ml/min. Terminālais eliminācijas pusperiods bija >20 stundas.
Hidrohlortiazīds gandrīz pilnībā izdalās ar urīnu nemainītā veidā. Apmēram 60 % no iekšķīgi lietotās devas izdalās 48 stundu laikā. Nieru klīrenss ir apmēram 250-300 ml/min. Hidrohlortiazīda terminālais eliminācijas pusperiods ir 10-15 stundas.
Linearitāte/nelinearitāte Telmisartāns: perorāli ordinējot 20-160 mg lielas devas, telmisartāna farmakokinētika nav lineāra proporcionāli lielākas plazmas koncentrācijas kāpuma dēļ (Cmax un AUC) attiecībā pret devas palielināšanos. Hidrohlortiazīdam ir raksturīga lineāra farmakokinētika.
Gados vecāki pacienti Telmisartāna farmakokinētika neatšķiras gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kuri jaunāki par 65 gadiem.
Dzimums Telmisartāna koncentrācija plazmā sievietēm ir 2-3 reizes lielāka nekā vīriešiem. Tomēr klīniskajos pētījumos pierādīts, ka tam nav būtiskas ietekmes uz asinsspiediena atbildes reakciju vai ortostatiskās hipotensijas sastopamības biežuma palielināšanos sievietēm. Devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir novērojama arī tendence, ka sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā ir lielāka. Pastāv uzskats, ka tam nav klīniski būtiskas nozīmes.
Nieru darbības traucējumi Izdalīšanās caur nierēm neietekmē telmisartāna klīrensu. Pamatojoties uz nelielo pieredzi ar pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 3060 ml/min, vidēji apmēram 50 ml/min), pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Telmisartānu no asinīm nevar izdalīt ar hemodialīzes palīdzību. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir lēnāka hidrohlortiazīda eliminācija. Tipiskā pētījumā pacientiem ar kreatinīna klīrensu vidēji 90 ml/min hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods palielinājās. Pacientiem bez funkcionējošām nierēm eliminācijas pusperiods ir apmēram 34 stundas.
Aknu darbības traucējumi Farmakokinētiskie pētījumi ar pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pierādīja, ka absolūtā biopieejamība palielinās gandrīz līdz 100 %. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nemainās.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos drošuma pētījumos telmisartāna un hidrohlortiazīda vienlaicīgas ievadīšanas rezultātā normotensīvām žurkām un suņiem devās, kas salīdzināmas ar klīniski terapeitiskām devām, netika iegūta papildus informācija, kas iegūta jau par katru sastāvdaļu atsevišķi. Toksikoloģisko pētījumu rezultātiem terapeitiskajā praksē cilvēkiem nav svarīga nozīme.
Neklīniskajos pētījumos iegūtie toksikoloģisko pētījumu rezultāti ar angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru antagonistiem liecina par samazinātiem sarkano asins šūnu rādītājiem (eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts), izmaiņām nieru hemodinamikā (palielināts atlieku slāpeklis asinīs un kreatinīns), palielinātu plazmas renīna aktivitāti, jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju un kuņģa gļotādas bojājumiem. Kuņģa bojājumus dzīvniekiem var novērst/uzlabot ar perorālām nātrija hlorīda šķīduma pārtikas piedevām un tiem dzīvojot grupās. Suņiem tika novērota nieru kanāliņu paplašināšanās un atrofija. Uzskata, ka šie atklājumi ir saistīti ar telmisartāna farmakoloģisko aktivitāti.
Nav tiešu teratogēniskas iedarbības pierādījumu, tomēr toksisku telmisartāna devu lietošanas gadījumā tika novērota ietekme uz pēcnācēju postnatālo attīstību, piemēram, mazāka ķermeņa masa un novēlota acu atvēršanās.
19

In vitro pētījumos netika pierādīta telmisartāna mutagenitāte un būtiska klastogēna aktivitāte, un netika pierādīta kancerogenitāte žurkām un pelēm. Pētījumi ar hidrohlortiazīdu uzrādīja apšaubāmus genotoksicitātes vai kancerogenitātes efektus atsevišķiem eksperimentāliem modeļiem. Tomēr plašā pieredze ar cilvēkiem, lietojot hidrohlortiazīdu, nepierādīja saistību starp tā lietošanu un audzēju sastopamības biežuma palielināšanos. Informāciju par telmisartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas fetotoksisko potenciālu skatīt 4.6. apakšpunktā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Magnija stearāts (E470b) Kālija hidroksīds Meglumīns Povidons Nātrija cietes glikolāts (A tips) Mikrokristāliskā celuloze Mannīts (E421)
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi: 2 gadi.
Al/PVH/PVDH blisteri: 1 gads.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi: Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Al/PVH/PVDH blisteri: Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Al/Al blisteri, Al/PVH/PVDH blisteri un ABPE tablešu trauciņi ar ZBPE vāciņu un ABPE desikantu ar silīcija dioksīda pildījumu.
Al/Al blisteri: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes Al/PVH/PVDH blisteri: 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes Al/PVH/PVDH blisteri: 14, 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes
20

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78 220 Hafnarfjörður Īslande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes EU/1/13/817/043 EU/1/13/817/001 EU/1/13/817/042 EU/1/13/817/002 EU/1/13/817/003 EU/1/13/817/004 EU/1/13/817/005 EU/1/13/817/006 EU/1/13/817/007 EU/1/13/817/008 EU/1/13/817/009 EU/1/13/817/010 EU/1/13/817/011 EU/1/13/817/012 EU/1/13/817/013
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes EU/1/13/817/014 EU/1/13/817/015 EU/1/13/817/044 EU/1/13/817/016 EU/1/13/817/017 EU/1/13/817/018 EU/1/13/817/019 EU/1/13/817/020 EU/1/13/817/021 EU/1/13/817/022 EU/1/13/817/023 EU/1/13/817/024 EU/1/13/817/025 EU/1/13/817/026 EU/1/13/817/027 EU/1/13/817/028
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2013.gada 13.marts.
21

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
22

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Tablete.
Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, ovālas, abpusēji izliektas tabletes, kas vienā pusē marķētas ar “TH” un otrā pusē ar “25”, un to izmērs ir 9,0 x 17,0 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas Esenciālās hipertensijas ārstēšana. Actelsar HCT fiksēto devu kombinācija (80 mg telmisartāna/25 mg hidrohlortiazīda) indicēta pieaugušajiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt ar Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg (80 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda), vai arī pieaugušajiem, kuru asinsspiediens pirms tam stabilizēts, lietojot telmisartānu un hidrohlortiazīdu atsevišķi. 4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Actelsar HCT jālieto pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar telmisartānu. Pirms pārejas uz fiksēto kombināciju katra no abām aktīvās vielas devām jāpielāgo individuāli. Ja klīniski nepieciešams, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz fiksēto devu kombināciju. - Actelsar HCT 80 mg/25 mg var lietot vienu reizi dienā pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar
pienācīgi kontrolēt ar Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg vai arī pacientiem, kuru asinsspiediens pirms tam stabilizēts, lietojot telmisartānu un hidrohlortiazīdu atsevišķi. Actelsar HCT ir pieejams arī sekojošos stiprumos 40 mg/12,5 mg un 80 mg/12,5 mg Īpašas pacientu grupas Pacienti ar nieru darbības traucējumiem Ieteicams regulāri novērot nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacienti ar aknu darbības traucējumiem Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nedrīkst pārsniegt Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā. Actelsar HCT ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem
23

aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem tiazīdu grupas līdzekļi jālieto ar piesardzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Actelsar HCT drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, nav pierādīta. Nav pieejama informācija.
Lietošanas veids
Actelsar HCT tabletes jālieto iekšķīgi vienu reizi dienā, tās jānorij, uzdzerot šķidrumu un tās var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3 Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām - Paaugstināta jutība pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (jo hidrohlortiazīds ir sulfonamīdu
atvasinājums). - Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu). - Holestāze un obstruktīvas žultsceļu slimības. - Smagi aknu darbības traucējumi. - Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min). - Refraktāra hipokaliēmija, hiperkalciēmija.
Actelsar HCT vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFR < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams uzsākt angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošanu. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Actelsar HCT nedrīkst lietot pacienti ar holestāzi, obstruktīvām žultsceļu slimībām vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo telmisartāns izdalās galvenokārt caur žulti. Šiem pacientiem var būt samazināts telmisartāna aknu klīrenss.
Turklāt, Actelsar HCT piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo mazākās izmaiņas šķidruma un elektrolītu līdzsvarā var paātrināt aknu komas iestāšanos. Nav klīniskās pieredzes par Actelsar HCT lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.
24

Renovaskulāra hipertensija
Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, kuri saņem zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.
Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija
Actelsar HCT nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav pieejama informācija par valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri. Ir neliela pieredze par valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, tāpēc regulāri jākontrolē kālija, kreatinīna un urīnskābes līmenis serumā. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var rasties azotēmija, kas saistīta ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu.
Intravaskulāra hipovolēmija
Pacientiem, kuriem pēc intensīvas terapijas ar diurētiskajiem līdzekļiem, sāls ierobežošanas pārtikā, caurejas vai vemšanas konstatē intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai nātrija samazināšanos, var novērot simptomātisku hipotensiju, it īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Šāds stāvoklis jākoriģē pirms Actelsar HCT nozīmēšanas.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (tajā skaitā akūta nieru mazspēja) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Citi stāvokļi, kas stimulē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu
Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiontenzīnaaldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimībām, tajā skaitā nieru artērijas stenozi), terapija ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, var izraisīt akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Primārais aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu hipotensīvie līdzekļi, kuru darbības mehānisma pamatā ir renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas nomākšana, parasti ir neefektīvi. Tāpēc Actelsar HCT lietošana šādos gadījumos nav ieteicama.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju, šīs zāles, tāpat kā citus vazodilatatorus, ieteicams lietot piesardzīgi.
Metaboliskie un endokrīnie efekti
Tiazīdu grupas līdzekļu lietošana var pasliktināt glikozes panesamību, turpretim diabēta pacientiem, kuri lieto insulīnu vai pretdiabēta vienlaicīgi ar telmisartānu. Tāpēc šiem pacientiem jāapsver
25

nepieciešamība veikt glikozes līmeņa kontroli asinīs; var būt neieciešams pielāgot insulīna vai pretdiabēta zāļu devu. Tiazīdu grupas līdzekļu lietošanas laikā var izpausties slēptais cukura diabēts.
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana ir bijusi saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos, tomēr Actelsar HCT saturošā 12,5 mg hidrohlortiazīda deva to neietekmē vai arī ietekme ir ļoti neliela. Dažiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar tiazīdu grupas līdzekļiem, iespējama hiperurikēmija vai podagras saasināšanās.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Tāpat kā jebkuram pacientam, kurš lieto diurētiskos līdzekļus, regulāri, ar atbilstošiem intervāliem jānosaka elektrolītu koncentrācija serumā.
Tiazīdu grupas līdzekļi, tajā skaitā hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (tajā skaitā hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisko alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu brīdinājuma simptomi ir sausums mutē, slāpes, astēnija, letarģija, miegainība, nemierīgums, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu gurdenums, hipotensija, oligūrija, tahikardija, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
- Hipokaliēmija Lai gan lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus var rasties hipokaliēmija, vienlaicīga terapija ar telmisartānu var samazināt diurētisko līdzekļu izraisīto hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar pastiprinātu diurēzi anamnēzē, pacientiem ar iespējamu neadekvātu elektrolītu uzņemšanu iekšķīgi, un pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar kortikosteroīdiem vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiperkaliēmija Tam pretēji, Actelsar HCT sastāvdaļa telmisartāns, sakarā ar antagonismu pret angiotenzīna II (AT1) receptoriem, var izraisīt hiperkaliēmiju. Lai gan saistībā ar Actelsar HCT nav novēroti klīniski nozīmīgi hiperkaliēmijas gadījumi, tomēr hiperkaliēmijas attīstīšanās riska faktori ir nieru mazspēja un/vai sirds mazspēja, kā arī cukura diabēts. Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji vienlaicīgi ar Actelsar HCT jālieto piesardzīgi (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiponatriēmija un hipohlorēmiska alkaloze Nav pierādījumu, ka Actelsar HCT samazinātu vai aizkavētu diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju. Hlorīdu deficīts pārsvarā gadījumu ir viegls un parasti ārstēšana nav nepieciešama.
- Hiperkalciēmija Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt kalcija daudzumu izdalītajā urīnā un izraisīt intermitējošu un nelielu kalcija līmeņa palielināšanos serumā, kas rodas gadījumos, kad nav diagnosticēti kalcija vielmaiņas traucējumi. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms veikt paravairogdziedzera darbības analīzes, jāpārtrauc tiazīdu grupas līdzekļu lietošana.
- Hipomagniēmija Ir pierādīts, ka tiazīdu grupas līdzekļi palielina magnija daudzumu izdalītajā urīnā, kā rezultātā var rasties hipomagniēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā angiotenzīna II receptoru antagonisti, telmisartāns acīmredzami melnās rases pārstāvjiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā baltajiem, iespējams, to var izskaidrot ar zemu renīna aktivitātes sastopamību, ko biežāk novēro hipertensīvajiem melnās rases pārstāvjiem.
26

Citi
Līdzīgi kā ar citiem hipotensīviem līdzekļiem, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku kardiopātiju vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Vispārīgi
Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē vai bez tām, iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu, kas biežāk novērojamas pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, tajā skaitā hidrohlortiazīdu, ziņots par sistēmas sarkanās vilkēdes saasināšanos vai aktivizēšanos. Saistībā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja terapijas laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja atkārtota diurētiskā līdzekļa lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt atklātās ķermeņa daļas no saules vai mākslīgā UVA starojuma.
Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma
Hidrohlortiazīds (sulfonamīds) var izraisīt idiosinkrastisku reakciju, kas rada akūtu pārejošu miopiju un akūtu slēgta kakta glaukomu. Iespējamie simptomi ir akūta redzes asuma pasliktināšanās vai acu sāpes, kas parasti rodas dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc telmisartāna hidrohlortiazīda lietošanas uzsakšanas. Neārstēta slēgta kakta glaukoma var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Sākotējā ārtsēšana ir hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana pēc iespējas ātrāk. Tūlītēja terapeitiska vai ķirurģiska ārstēšana var būt nepieciešama, ja intraokulārais spiediens saglabājas nekontrolējams. Akūtas slēgta kakta glaukomas attīstības riska faktori ir alerģija pret sulfonamīdiem vai penicilīnu anamnēzē.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms. Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Litijs
Lietojot litiju vienlaicīgi ar angiotenzīna konvertējošo enzīmu inhibitoriem, var rasties atgriezeniska litija koncentrācijas serumā un toksicitātes palielināšanās. Retos gadījumos par to ziņots, lietojot angiotenzīna II receptoru antagonistus (tajā skaitā telmisartānu/hidrohlortiazīdu). Nav ieteicams lietot vienlaicīgi litiju un Actelsar HCT (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr nepieciešams izmantot šādu zāļu kombināciju, vienlaicīgas lietošanas gadījumā rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.
27

Zāles, kuru lietošana saistīta ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, citi kālijurētiskie diurētiskie līdzekļi, caureju izraisoši līdzekļi, kortikosteroīdi, AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīna G nātrija sāls, salicilskābe un tās atvasinājumi)
Ja šīs zāles tiek nozīmētas lietošanai kopā ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams novērot kālija līmeni plazmā. Šīs zāles var pastiprināt hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas var palielināt kālija līmeni vai izraisīt hiperkaliēmiju (piemēram, AKE inhibitori, kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošas pārtikas piedevas, kāliju saturoši sāls aizvietotāji, ciklosporīns un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls).
Ja šīs zāles plānots nozīmēt lietošanai vienlaicīgi ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams novērot kālija līmeni plazmā. Balstoties uz pieredzi par citām zālēm, kas ietekmē renīnaangiotenzīna sistēmu, vienlaicīga lietošana ar iepriekšminētajām zālēm, iespējams, var paaugstināt kālija līmeni serumā, tāpēc tā nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa izmaiņas serumā
Lietojot Actelsar HCT vienlaicīgi ar zālēm, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa izmaiņas serumā (piemēram, sirds glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi), un zemāk minētajām zālēs, kuras izraisa torsades de pointes (tajā skaitā daži antiaritmiskie līdzekļi) (hipokaliēmija ir torsades de pointes predisponējošs stāvoklis), ieteicams periodiski novērot kālija līmeni serumā un EKG. - Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds) - III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalolols, dofetilīds, ibutilīds) - daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns,
trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols) - citi (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, intravenozi ievadāms eritromicīns, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, intravenozi ievadāms vinkamīns)
Sirds glikozīdi
Tiazīdu grupas līdzekļu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija veicina sirds glikozīdu izraisītas aritmijas sākumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Digoksīns
Lietojot telmisartānu vienlaicīgi ar digoksīnu, tika novērota vidējās digoksīna plazmas koncentrācijas (49%) un minimālās koncentrācijas (20%) paaugstināšanās. Uzsākot, pielāgojot vai pārtraucot telmisartāna terapiju, jānovēro digoksīna koncentrācija, lai to noturētu terapeitiskā diapazonā.
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un nieru darbības traucējumi (tajā skaitā akūta nieru mazspēja), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Telmisartāns var pastiprināt citu antihipertensīvo līdzekļu hipotensīvo iedarbību.
Pretdiabēta līdzekļi (iekšķīgi lietojami un insulīns)
Var būt nepieciešams pielāgot pretdiabēta līdzekļa devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
28

Metformīns
Metformīns jālieto piesardzīgi: laktacidozes risks, ko izraisa iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīta ar hidrohlortiazīda lietošanu.
Holestiramīns un žultsskābi saistoši sveķi
Anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē samazinās hidrohlortiazīda uzsūkšanās.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
NPL (piemēram, acetilsalicilskābe, lietojot pretiekaisuma terapijas devas, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL) var samazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu diurētisko, nātrijurētisko un antihipertensīvu iedarbību, kā arī angiotenzīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem) vienlaicīga angiotenzīna II receptoru antagonistu un ciklooksigenāzi nomācošu līdzekļu lietošana var izraisīt turpmāku nieru darbības traucējumu pastiprināšanos, arī iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jālieto atbilstošs šķidruma daudzums un jāapsver nieru darbības kontroles nepieciešamība uzsākot terapiju un periodiski pēc tam.
Vienā pētījumā telmisartāna un ramiprila kombinēta terapija izraisīja ramiprila un ramiprilāta AUC0-24 un Cmax palielināšanos līdz pat 2,5 reizēm. Šī novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.
Presorie amīni (piemēram, noradrenalīns)
Var samazināties presoro amīnu iedarbība.
Nedepolarizējoši skeleta muskulatūras relaksanti (piemēram, tubokurarīns)
Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo skeleta muskuļu relaksantu iedarbību.
Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)
Tā kā hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešams atbilstoši pielāgot urikozūrisko līdzekļu devas. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana. Lietojot tiazīdu grupas līdzekļus vienlaicīgi ar allopurinolu, var palielināties allopurinola izraisītu paaugstinātas jutības reakciju sastopamības biežums.
Kalcija sāļi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija līmeni serumā, kam pamatā ir samazināta izdalīšanās. Ja jānozīmē kalciju saturošas piedevas vai kalciju saudzējošas zāles (piemēram, D vitamīna terapiju), jākontrolē kalcija līmenis serumā un kalcija devas atbilstoši jāpielāgo.
Bēta-blokatori un diazoksīds
Tiazīdu grupas līdzekļi var pastiprināt bēta-blokatoru un diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.
Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu motilitāti, pavājinot kuņģa un zarnu trakta kustīgumu un palēninot kuņģa iztukšošanās ātrumu.
29

Amantadīns
Tiazīdu grupas līdzekļi var pastiprināt amantadīna izraisīto nevēlamo blakusparādību risku.
Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)
Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt citotoksisko līdzekļu izdalīšanos caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo iedarbību.
Balstoties uz farmakoloģiskajām īpašībām, sagaidāms, ka turpmāk minētās zāles var pastiprināt visu antihipertensīvo līdzekļu, tajā skaitā telmisartāna, hipotensīvo darbību: baklofēns, amifostīns. Turklāt, ortostatisko hipotensiju var saasināt alkohola, barbiturātu, narkotisku līdzekļu vai antidepresantu lietošana.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pietiekamu datu par Actelsar HCT lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem novēroja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiski pētījumi par AKE inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nav iespējams izslēgt nelielu riska palielināšanos. Lai gan par angiotenzīna II receptoru antagonistu teratogenitātes risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar angiotenzīna II receptoru antagonistiem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā cilvēkiem izraisa fetotoksicitāti (nieru darbības pasliktināšanos, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi angiotenzīna II receptoru antagonistus, ieteicams veikt augļa nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotenzīna II receptoru antagonistus, rūpīgi jānovēro hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Pieejama ierobežota pieredze par hidrohlortiazīdu lietošanu grūtniecības laikā, it īpaši pirmā trimestra laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda darbības farmakoloģisko mehānismu, tā lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī var ietekmēt feto-placentāro perfūziju un auglim un jaundzimušajam izraisīt tādus traucējumus, kā dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija. Sakarā ar plazmas apjoma samazināšanās un placentāras hipoperfūzijas risku bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu, hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas gadījumos. Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecēm esenciālas hipertensijas ārstēšanā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nevar pielietot citu terapiju.
Barošana ar krūti
Tā kā trūkst informācija par telmisartāna lietošanu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, Actelsar HCT lietošana nav ieteicama un ieteicams piemeklēt alternatīvu terapijas veidu ar labāk zināmu drošuma
30

profilu lietošanai zīdīšanas periodā, it īpaši, ja ar krūts pienu tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.

Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Tiazīdu grupas līdzekļus lietošana lielās devās izraisa intensīvu diurēzi, kas var kavēt piena veidošanos. Hidrohlortiazīda lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Lietojot hidrohlortiazīdu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, devai jābūt pēc iespējas mazākai.

Fertilitāte

Neklīniskajos pētījumos nav novērota telmisartāna un hidrohlortiazīda ietekme uz vīriešu vai sieviešu auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Actelsar HCT var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Actelsar HCT lietošanas laikā dažkārt var rasties reibonis vai miegainība.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila apkopojums

Visbiežāk ziņotā blakusparādība ir reibonis. Nopietna angioneirotiskā tūska rodas retos gadījumos (≥1/10000 līdz <1/1000).

Kopējais blakusparādību, par kurām ziņots, lietojot 80 mg/25 mg telmisartāna/hidrohlortiazīda, sastopamības biežums un profils, bija salīdzināms ar 80 mg/12,5 mg telmisartāna/hidrohlortiazīda izraisītajām blakusparādībām. Netika pierādītā lietotās devas lieluma saistībā ar blakusparādībām un tās nav saistītas ar pacienta dzimumu, vecumu vai ādas krāsu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādības, par kurām ziņots visos klīniskajos pētījumos, un kas radās biežāk (p ≤0,05), lietojot telmisartānu plus hidrohlortiazīdu, nekā placebo, norādītas zemāk atbilstoši orgānu sistēmu grupām. Blakusparādības, kas novērotas, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, bet nav novērotas klīniskajos pētījumos, var rasties Actelsar HCT terapijas laikā.

Blakusparādības sagrupētas atbilstoši to sastopamības biežumam, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Infekcijas un infestācijas Reti:

Bronhīts, faringīts, sinusīts

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

sistēmas sarkanās vilkēdes saasinājums vai aktivizēžanās1

Vielmaiņas un uztura traucējumi

Retāk:

Hipokaliēmija

Reti:

Hiperurikēmija, hiponatriēmija

31

Psihiskie traucējumi Retāk: Reti:

Trauksme Depresija

Nervu sistēmas traucējumi Bieži:
Retāk: Reti:

Reibonis
Ģībonis, parestēzija Bezmiegs, miega traucējumi

Acu bojājumi Reti:

redzes traucējumi, akūta miopija, neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi Retāk:

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi Retāk:

Tahikardija, aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk:

Hipotensija, ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk:

Elpas trūkums

Reti:

Respiratora distresa sindroms (tajā skaitā pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk:

Caureja, sausums mutē, flatulence

Reti:

Sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, vemšana, gastrīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti:

Aknu darbības izmaiņas/aknu darbības traucējumi2

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

Angioedēma (tajā skaitā ar letālu iznākumu), eritēma, nieze, izsitumi,

hiperhidroze, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk:

Muguras sāpes, muskuļu spazmas, mialģija

Reti:

Artralģija, muskuļu krampji, sāpes ekstremitātēs

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk:

Erektila disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Sāpes krūškurvī

Reti:

Gripai līdzīga slimība, sāpes

Izmeklējumi Retāk: Reti:

Palielināts urīnskābes līmenis asinīs Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts aknu enzīmu līmenis

1 Pēcreģistrācijas pieredze 2 Sīkāku aprakstu skatīt sadaļu „Izvēlēto blakusparādību apraksts”

32

Papildus informācija par katru sastāvdaļu

Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.

Telmisartāns Blakusparādības sastopamības biežums bija vienāds gan ar placebo, gan ar telmisartānu ārstētiem pacientiem.

Placebo kontrolētos pētījumos kopējais blakusparādību sastopamības biežums, par kurām ziņots, lietojot telimsartānu (41,4 %), parasti bija salīdzināms ar placebo (43,9 %). Zemāk minētās blakusparādības ziņotas visos klīniskajos pētījumos, ārstējot pacientiem paaugstinātu asinsspiedienu ar telmisartānu, vai pacientiem, kuri vecāki par 50 gadiem ar sirds un asinsvadus sistēmas riska faktoriem.

Infekcijas un infestācijas Retāk: Reti:

Augšējo elpceļu infekcijas, urīnceļu infekcijas, tajā skaitā cistīts Sepse, tajā skaitā ar letālu iznākumu3

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk:

Anēmija

Reti:

Eozinofīlija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

Paaugstināta jutība, anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk:

Hiperkaliēmija

Reti:

Hipoglikēmija (diabēta slimniekiem)

Sirds funkcijas traucējumi Retāk:

Bradikardija

Nervu sistēmas traucējumi Reti:

Miegainība

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk:

Klepus

Ļoti reti:

Intersticiāla plaušu slimība3

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti:

Nepatīkama sajūta vēderā

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

Zāļu izraisīti izsitumi, toksiski izsitumi uz ādas

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti:

Artroze, cīpslu sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk:

Nieru darbības traucējumi (tajā skaitā akūta nieru mazspēja)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Astēnija

33

Izmeklējumi Reti:

Pazemināts hemoglobīna līmenis

3 Sīkāku aprakstu skatīt sadaļu „Izvēlēto blakusparādību apraksts”.

Hidrohlortiazīds Hidrohlortiazīds var izraisīt vai saasināt hipovolēmiju, kas savukārt var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nezināma sastopamības biežuma blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot hidrohlortiazīdu monoterapijā, ir:

Infekcijas un infestācijas Nav zināmi:

Sialadenīts

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi:

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu

karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti:

Trombocitopēnija (dažkārt ar purpuru)

Nav zināmi:

Aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija, kaulu smadzeņu mazspēja,

leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Anafilaktiska reakcija, paaugstināta jutība

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Nepietiekama cukura diabēta kontrole

Vielmaiņas un uztura traucējumi

Bieži:

Hipomagniēmija

Reti:

Hiperkalciēmija

Ļoti reti:

Hipohlorēmiskā alkaloze

Nav zināmi:

Anoreksija, samazināta apetīte, elektrolītu līdzsvara traucējumi,

hiperholesterinēmija, hiperglikēmija, hipovolēmija

Psihiskie traucējumi Nav zināmi:

Nemiers

Nervu sistēmas traucējumi Reti:
Nav zināmi:

Galvassāpes Viegls reibonis

Acu bojājumi Nav zināmi:

Ksantopsija, akūta slēgta kakta glaukoma

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Nekrotizējošs vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Slikta dūša

Nav zināmi:

Pankreatīts, nepatīkama sajūta vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Hepatocelulāra dzelte, holestatiska dzelte

34

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi:

Sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms, fotosensibilizācijas reakcijas, ādas

vaskulīts, toksiska epidermas nekrolīze, daudzformu eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi:

Vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Intersticiāls nefrīts, nieru darbības traucējumi, glikozūrija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi:

Drudzis

Izmeklējumi Nav zināmi:

Paaugstināts triglicerīdu līmenis

Izvēlēto blakusparādību apraksts

Izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējumi Visbiežāk izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējumi novēroti pēcreģistrācijas periodā japāņu izcelsmes pacientiem. Japāņu izcelsmes pacientiem ir iespējams lielāks šo blakusparādību risks.

Sepse
PRoFESS pētījumā tika novērots palielināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo. Šie gadījumi var būt sagadīšanās vai saistīti ar līdz šim nezināmu mehānismu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība Pēcreģistrācijas periodā saistībā ar īslaicīgu telmisartāna lietošanu, ir novēroti intersticiālas plaušu slimības gadījumi. Tomēr cēloniska saistība nav pierādīta.

Nemelanomas ādas vēzis Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9 Pārdozēšana

Pieejama ierobežota informācija par telmisartāna pārdozēšanu cilvēkiem. Nav zināms, cik daudz hidrohlortiazīda iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

Simptomi
Pamanāmākie telmisartāna pārdozēšanas simptomi bija hipotensija un tahikardija; ziņots arī par bradikardiju, reiboni, vemšanu, kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā un akūtu nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmiju un hipohlorēmiju) un hipovolēmiju, ko izraisa pārāk intensīva diurēze. Visbiežāk sastopamās pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu saistītas hipokaliēmijas rezultātā var rasties muskulatūras spazmas un/vai sirds aritmijas pastiprināšanās.

35

Terapija Telmisartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību. Pacients rūpīgi jānovēro un terapijai jābūt simptomātiskai un atbalstošai. Ārstēšana ir atkarīga no laika, kas pagājis pēc zāļu lietošanas, un simptomu smaguma pakāpes. Ieteicams izraisīt vemšanu un/vai veikt kuņģa skalošanu. Pārdozēšanas ārstēšanai var būt noderīga aktivētās ogles lietošana. Nepieciešams bieži kontrolēt kreatinīna un elektrolītu līmeni serumā. Ja attīstās hipotensija, pacientu jānogulda un ātri jāievada sāls un šķidruma aizvietotāji.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotenzīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi; angiotenzīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09DA07
Actelsar HCT ir kombinēts angiotenzīna II receptoru antagonista (telmisartāna) un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa (hidrohlortiazīda) līdzeklis. Šo sastāvdaļu kombinācijai piemīt savstarpēji papildinoša antihipertensīva iedarbība, kas asinsspiedienu pazemina lielākā mērā nekā katra sastāvdaļa atsevišķi. Actelsar HCT lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazemināšanos visu terapeitisko devu robežās.
Darbības mehānisms Telmisartāns, lietojot iekšķīgi, ir aktīvs un specifisks angiotenzīna II receptoru 1.apakštipa (AT1) antagonists. Telmisartāns ar ļoti augstu afinitāti izspiež angiotenzīnu II no tā piesaistes vietas ar AT1 apakštipa receptoriem, kas atbild par zināmo angiotenzīna II iedarbību. Telmisartānam nepiemīt daļēja agonista aktivitāte uz AT1 receptoriem. Telmisartāns selektīvi saistās ar AT1n receptoriem. Piesaiste ir ilgstoša. Telmisartānam nav afinitātes pret citiem receptoriem, tajā skaitā AT2 un citiem mazāk aprakstītiem AT receptoriem. Nav zināma šo receptoru funkcionālā loma, kā arī to iespējamās superstimulācijas efekts ar angiotenzīnu II, kura līmeni palielina telmisartāns. Telmisartāns samazina aldosterona līmeni plazmā. Telmisartāns nenomāc cilvēka plazmas renīnu un nebloķē jonu kanālus. Telmisartāns nenomāc angiotenzīnu konvertējošo enzīmu (kinināzi II) (enzīms, kas arī noārda bradikinīnu). Tāpēc nav sagaidāms, ka telmisartāns varētu pastiprināt ar bradikinīnu saistītās nevēlamās blakusparādības. Cilvēkam 80 mg telmisartāna deva gandrīz pilnīgi nomāc angiotenzīna II izraisīto asinsspiediena paaugstināšanos. Nomācošā iedarbība saglabājas ilgāk kā 24 stundas, to var novērot līdz pat 48 stundas.
Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētiskais līdzeklis. Tiazīdu antihipertensīvās iedarbības mehānisms nav pilnībā zināms. Tiazīdi iedarbojas uz nieru kanāliņiem, ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismu, tieši palielinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju aptuveni vienādā daudzumā. Hidrohlortiazīda diurētiskās iedarbības dēļ samazinās plazmas tilpums, palielinās renīna aktivitāte plazmā, palielinās aldosterona sekrēcija, kas, savukārt, palielina kālija un bikarbonātu izdalīšanos ar urīnu un samazina kālija koncentrāciju serumā. Jādomā, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas blokāde, ko nodrošina telmisartāna vienlaicīgā lietošana, novērš šī diurētiskā līdzekļa radīto kālija zudumu. Hidrohlortiazīda diurētiskā iedarbība sākas apmēram pēc 2 stundām, maksimālu efektu sasniedzot pēc 4 stundām, un tā iedarbība ilgst apmēram 6-12 stundas.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Esenciālās hipertensijas ārstēšana Pēc pirmās telmisartāna devas antihipertensīvā iedarbība pakāpeniski parādās 3 stundu laikā. Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās parasti tiek sasniegta 4-8 nedēļās pēc terapijas sākuma un tā saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Antihipertensīvā iedarbība stabili saglabājas ilgāk nekā 24 stundas pēc devas lietošanas, ieskaitot pēdējās 4 stundas pirms nākošās devas; tas pierādīts veicot ambulatorus asinsspiediena mērījumus. To pierāda mērījumi, kas veikti maksimālās iedarbības punktā un tūlīt
36

pirms nākamās devas lietošanas (minimālā un maksimālā attiecība placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pēc 40 mg un 80 mg telmisartāna devu lietošanas konstanti turējās virs 80%.
Pacientiem ar hipertensiju telmisartāns samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, neietekmējot pulsa frekvenci. Telmisartāna hipotensīvā iedarbība ir salīdzināma ar citu antihipertensīvo līdzekļu grupu zāļu hipotensīvo iedarbību (to pierāda klīniskie pētījumi, kuros salīdzināti telmisartāns ar amlodipīnu, atenololu, enalaprilu, hidrohlortiazīdu un lizinoprilu).
Dubultmaskētā kontrolētā klīniskajā pētījumā (n=687 pacientiem vērtēta efektivitāte) cilvēkiem bez atbildes reakcijas uz 80 mg/12,5 mg kombināciju sākotnējais 80 mg/25 mg kombinācijas asinsspiedienu pazeminošais efekts, salīdzinot ar turpmāku 80 mg/25 mg kombinācijas lietošanu, bija 2,7/1,6 mmHg (SAS/DAS) (pielāgoto vidējo pārmaiņu atšķirība, salīdzinot ar sākuma stāvokli). Novērošanas pētījumā ar 80 mg/25 mg kombināciju, asinsspiediens turpināja pazemināties (veidojot kopējo pazeminājumu par 11,5/9,9 mmHg (SAS/DAS)).
Apkopotā divu līdzīgu 8 nedēļu dubultmaskētu placebo kontrolētu klīnisko pētījumu salīdzinājumā ar valsartānu/hidrohlortiazīdu 160 mg/25 mg (n=2121 pacientiem vērtēta efektivitāte) analīzē nozīmīgi lielāka asinsspiediena pazemināšanās par 2,2/1,2 mmHg (SAS/DAS) (attiecīgi pielāgoto vidējo pārmaiņu no sākuma stāvokļa atšķirība) par labu telmisartāna/hidrohlortiazīda 80 mg/25 mg kombinācijai).
Pēkšņi pārtraucot terapiju ar telmisartānu, asinsspiediens pakāpeniski vairāku dienu laikā atgriežas pirmsterapijas līmenī, bez novērotas atsitiena efekta hipertensijas. Klīniskajā pētījumā, kurā tieši salīdzināja divus hipotensīvās terapijas veidus, konstatēja, ka sauss klepus daudz retāk bija sastopams telmisartāna grupā nekā angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupā.
Kardiovaskulārā profilakse ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in Combination with Rampril Global Endpoint Trial) klīniskajā pētījumā salīdzināja telmisartāna, ramiprila un telmisartāna un ramiprila kombinācijas ietekmi uz kardiovakulāro galaiznākumu 25620 pacientiem vecumā no 55 gadiem, kuriem anamnēzē bija koronāro artēriju slimība, insults, pārejoša išēmiska lēkme, perifēro artēriju slimība vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgānu bojājumu (piemēram, retinopātiju, sirds kreisā kambara hipertrofiju, makro- vai mikroalbuminūriju), kas ir kardiovaskulāro komplikāciju riska pacientu grupa.
Pacientus randomizēti iedalīja vienā no trīs šādām terapijas grupām: telmisartāns 80 mg (n=8542), ramiprils 10 mg (n=8576) vai 80 mg telmisartāna un ramiprila 10 mg kombinācija (n=8502), un pacientu vidējais novērošanas laiks bija 4,5 gadi.
Telmisartānam un ramiprilam bija līdzīga ietekme, samazinot primāro kombinēto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ. Primārā mērķa kritērija sastopamība telmisartāna (16,7 %) un ramiprila (16,5 %) grupā bija līdzīga. Telmisartāna un ramiprila grupas riska attiecība bija 1,01 (97,5 % TI 0,93–1,10, p (līdzvērtīguma)=0,0019, ja robeža ir 1,13). Visu cēloņu izraisītā mirstība telmisartāna un ramiprila grupā bija attiecīgi 11,6 % un 11,8 %.
Vērtējot pēc iepriekš noteikta sekundārā mērķa kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults) [, kas bija primārais mērķa kritērijs atsauces pētījumā HOPE (The Heart Outcomes Prevention Evaluation Study), kurā ramiprila ietekmi salīdzināja ar placebo – telmisartāna un ramiprila iedarbība bija līdzīga 0,99 (97,5 % TI 0,90–1,08, p (līdzvērtīguma)=0,0004].
TRANSCEND pētījumā pacientus ar AKE-I nepanesību, bet citādi atbilstošus iekļaušanas kritērijiem, kādi tika piemēroti ONTARGET pētījumā, nejaušināti iedalīja telmisartāna 80 mg (n=2954) vai placebo (n=2972) grupā, abus šos līdzekļus lietojot papildus standartaprūpei. Vidējais novērošanas ilgums bija 4 gadi un 8 mēneši. Netika novērota statistiski nozīmīgas primārā kombinētā mērķa
37

kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ) atšķirības [15,7 % telmisartāna grupā un 17,0 % placebo grupā ar riska attiecību 0,92 (95 % TI 0,81–1,05, p=0,22)]. Salīdzinot ar placebo grupu, tika iegūti pierādījumi par labvēlīgu telmisartāna ietekmi uz iepriekš noteiktu sekundāru kombinēto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults [0,87 (95 % TI 0,76–1,00, p=0,048)]. Pierādījumu par labvēlīgu ietekmi uz kardiovaskulāro mirstību (riska attiecība 1,03, 95 % TI 0,85-1,24) nebija.
Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial – notiekošais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem. ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds - asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. Sīkāku informāciju skatīt augstāk „Kardiovaskulārā profilakse”. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju. Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, turpretim novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem. Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints aliskirēna pētījums pacientiem ar 2. tipa diabētu, izmantojot sirds asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds - asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pacientiem telmisartāna grupā par klepu un angioedēmu ziņoja retāk nekā pacientiem ramiprila grupā, savukārt par hipotensiju biežāk ziņoja telmisartāna grupā.
Telmisartāna kombinācija ar ramiprilu nesniedza papildu ieguvumu, salīdzinot ar ramiprila vai telmisartāna monoterapiju. Kardiovaskulārā mirstība un visu cēloņu izraisīta mirstība kombinācijas grupā radās biežāk. Turklāt kombinētās terapijas grupā nozīmīgi biežāk radās hiperkaliēmija, nieru mazspēja, hipotensija un ģībonis. Tādēļ šai pacientu grupā telmisartāna un ramiprila kombinācijas lietošana nav ieteicama.
PRoFESS („Prevention Regimen for Effectively avoiding Secondary Strokes”) pētījumā pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, kuriem nesen bijis insults, tika novērots palielināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo, attiecīgi 0,70 % pret 0,49 % [RR 1,43 (95 % ticamības intervāls 1,00-2,06)]; letālas sepses sastopamības biežums bija lielāks telmisartāna grupas pacientiem (0,33 %) salīdzinājumā ar placebo grupas pacientiem (0,16 %) [RR 2,07 % (95 % ticamības intervāls 1,14-3,76)]. Novērotais palielinātais sepses gadījumu sastopamības biežums telmisartāna lietotājiem var būt sagadīšanās vai arī saistīts ar līdz šim nezināmu mehānismu.
Epidemioloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīdu samazina kardiovaskulāro saslimšanu un mirstības risku.
38

Fiksētās telmisartāna/hidrohlortiazīda devas kombinācijas ietekme uz mirstību un kardiovaskulārajām saslimšanām pašlaik nav zināma.
Nemelanomas ādas vēzis Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95 % TI: 1,23-1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95 % TI: 3,68-4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95 % TI: 1,7-2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0-4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7-10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ar telmisartāna hidrohlortiazīdu visās pediatriskās populācijas apakšgrupās hipertensijas ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Tiek uzskatīts, ka vienlaicīga hidrohlortiazīda un telmisartāna lietošana veseliem indivīdiem neietekmēja vienas vai otras vielas farmakokinētiskās īpašības.
Uzsūkšanās Telmisartāns: Pēc iekšķīgas lietošanas maksimālā telmisartāna koncentrācija tiek sasniegta 0,51,5 stundu laikā pēc devas lietošanas. 40 mg un 160 mg telmisartāna devu absolūtā biopieejamība ir attiecīgi 42 % un 58 %. Uzturs nedaudz samazina telmisartāna biopieejamību, samazinot laukumu zem vielas koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes (AUC) par apmēram 6 % 40 mg tabletei un apmēram par 19 % 160 mg devai. 3 stundas pēc telmisartāna lietošanas plazmas koncentrācija bija līdzīga, neatkarīgi no tā, vai zāles lietotas tukšā dūšā vai ēdienreizes laikā. Nav sagaidāms, ka nelielais AUC samazinājums pasliktinās terapeitisko efektivitāti. Lietojot atkārtoti, nenovēro būtisku telmisartāna uzkrāšanos plazmā.
Hidrohlortiazīds: lietojot telmisartānu/hidrohlortiazīdu iekšķīgi, maksimālā hidrohlortiazīda koncentrācija tiek sasniegta 1,0-3,0 stundu laikā pēc devas lietošanas. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda kumulatīvo izdalīšanos caur nierēm, absolūtā biopieejamība bija apmēram 60 %.
Izkliede Telmisartāns lielā mērā saistās ar plazmas olbaltumvielām (>99,5 %), galvenokārt ar albumīnu un alfa-1 skābo glikoproteīnu. Telmisartāna šķietamais izkliedes tilpums ir apmēram 500 l, kas liecina par papildus saistīšanos ar audiem. 68 % hidrohlortiazīda saistās ar plazmas olbaltumvielām un šķietamais izkliedes tilpums ir 0.83-1.14 l/kg.
39

Biotransformācija Telmisartāns tiek metabolizēts konjugācijas rezultātā, veidojot farmakoloģiski neaktīvu acilglikuronīdu. Šis pamatsavienojuma glikuronīds ir vienīgais metabolīts, ko konstatēja cilvēkiem. Pēc vienas ar 14C-iezīmēta telmisartāna devas lietošanas glikuronīdi sastādīja apmēram 11 % no plazmā noteiktās radioaktivitātes. Telmisartāna metabolismā nav iesaistīti citohroma P450 izoenzīmi. Hidrohlortiazīds netiek metabolizēts cilvēka organismā.
Eliminācija Telmisartāns: Pēc intravenozas vai iekšķīgas ar 14C-iezīmēta telmisartāna lietošanas lielākā daļa (>97 %) izdalās ar izkārnījumiem žults ekskrēcijas rezultātā. Urīnā izdalītais daudzums ir ļoti niecīgs. Kopējais plazmas klīrenss pēc iekšķīgas telmisartāna lietošanas ir >1500 ml/min. Terminālais eliminācijas pusperiods bija >20 stundas.
Hidrohlortiazīds gandrīz pilnībā izdalās ar urīnu nemainītā veidā. Apmēram 60 % no iekšķīgi lietotās devas izdalās 48 stundu laikā. Nieru klīrenss ir apmēram 250-300 ml/min. Hidrohlortiazīda terminālais eliminācijas pusperiods ir 10-15 stundas.
Linearitāte/nelinearitāte Telmisartāns: perorāli ordinējot 20-160 mg lielas devas, telmisartāna farmakokinētika nav lineāra proporcionāli lielākas plazmas koncentrācijas kāpuma dēļ (Cmax un AUC) attiecībā pret devas palielināšanos. Hidrohlortiazīdam ir raksturīga lineāra farmakokinētika.
Gados vecāki pacienti Telmisartāna farmakokinētika neatšķiras gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kuri jaunāki par 65 gadiem.
Dzimums Telmisartāna koncentrācija plazmā sievietēm ir 2-3 reizes lielāka nekā vīriešiem. Tomēr klīniskajos pētījumos pierādīts, ka tam nav būtiskas ietekmes uz asinsspiediena atbildes reakciju vai ortostatiskās hipotensijas sastopamības biežuma palielināšanos sievietēm. Devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir novērojama arī tendence, ka sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā ir lielāka. Pastāv uzskats, ka tam nav klīniski būtiskas nozīmes.
Nieru darbības traucējumi Izdalīšanās caur nierēm neietekmē telmisartāna klīrensu. Pamatojoties uz nelielo pieredzi ar pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 3060 ml/min, vidēji apmēram 50 ml/min), pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Telmisartānu no asinīm nevar izdalīt ar hemodialīzes palīdzību. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir lēnāka hidrohlortiazīda eliminācija. Tipiskā pētījumā pacientiem ar kreatinīna klīrensu vidēji 90 ml/min hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods palielinājās. Pacientiem bez funkcionējošām nierēm eliminācijas pusperiods ir apmēram 34 stundas.
Aknu darbības traucējumi Farmakokinētiskie pētījumi ar pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pierādīja, ka absolūtā biopieejamība palielinās gandrīz līdz 100 %. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nemainās.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos drošuma pētījumos telmisartāna un hidrohlortiazīda vienlaicīgas ievadīšanas rezultātā normotensīvām žurkām un suņiem devās, kas salīdzināmas ar klīniski terapeitiskām devām, netika iegūta papildus informācija, kas iegūta jau par katru sastāvdaļu atsevišķi. Toksikoloģisko pētījumu rezultātiem terapeitiskajā praksē cilvēkiem nav svarīga nozīme.
Nav veikti papildus neklīniskie pētījumi ar šo zāļu fiksētās devas 80 mg/25 mg kombināciju. Līdzšinējos neklīniskajos drošības pētījumos telmisartāna un hidrohlortiazīda vienlaicīgas ievadīšanas
40

rezultātā normotensīvām žurkām un suņiem devās, kas salīdzināmas ar klīniski terapeitiskām devām, netika iegūta papildus informācija, kas iegūta jau par katru sastāvdaļu atsevišķi. Toksikoloģisko pētījumu rezultātiem terapeitiskajā praksē cilvēkiem nav svarīga nozīme.
Neklīniskajos pētījumos iegūtie toksikoloģisko pētījumu rezultāti ar angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru antagonistiem liecina par samazinātiem sarkano asins šūnu rādītājiem (eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts), izmaiņām nieru hemodinamikā (palielināts atlieku slāpeklis asinīs un kreatinīns), palielinātu plazmas renīna aktivitāti, jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju un kuņģa gļotādas bojājumiem. Kuņģa bojājumus dzīvniekiem var novērst/uzlabot ar perorālām nātrija hlorīda šķīduma pārtikas piedevām un tiem dzīvojot grupās. Suņiem tika novērota nieru kanāliņu paplašināšanās un atrofija. Uzskata, ka šie atklājumi ir saistīti ar telmisartāna farmakoloģisko aktivitāti.
Nav tiešu teratogēniskas iedarbības pierādījumu, tomēr toksisku telmisartāna devu lietošanas gadījumā tika novērota ietekme uz pēcnācēju postnatālo attīstību, piemēram, mazāka ķermeņa masa un novēlota acu atvēršanās. In vitro pētījumos netika pierādīta telmisartāna mutagenitāte un būtiska klastogēna aktivitāte, un netika pierādīta kancerogenitāte žurkām un pelēm. Pētījumi ar hidrohlortiazīdu uzrādīja apšaubāmus genotoksicitātes vai kancerogenitātes efektus atsevišķiem eksperimentāliem modeļiem. Tomēr plašā pieredze ar cilvēkiem, lietojot hidrohlortiazīdu, nepierādīja saistību starp tā lietošanu un audzēju sastopamības biežuma palielināšanos. Informāciju par telmisartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas fetotoksisko potenciālu skatīt 4.6. apakšpunktā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Magnija stearāts (E470b) Kālija hidroksīds Meglumīns Povidons Nātrija cietes glikolāts (A tips) Mikrokristāliskā celuloze Mannīts (E421)
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi: 2 gadi.
Al/PVH/PVDH blisteri: 1 gads.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi: Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Al/PVH/PVDH blisteri: Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
41

6.5 Iepakojuma veids un saturs
Al/Al blisteri, Al/PVH/PVDH blisteri un ABPE tablešu trauciņi ar ZBPE vāciņu un ABPE desikantu ar silīcija dioksīda pildījumu.
Al/Al blisteri: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Al/PVH/PVDH blisteri: 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78 220 Hafnarfjörður Īslande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/13/817/045 EU/1/13/817/029 EU/1/13/817/046 EU/1/13/817/030 EU/1/13/817/031 EU/1/13/817/032 EU/1/13/817/033 EU/1/13/817/034 EU/1/13/817/035 EU/1/13/817/036 EU/1/13/817/037 EU/1/13/817/038 EU/1/13/817/039 EU/1/13/817/040 EU/1/13/817/041
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2013.gada 13.marts Pēdējās pārreģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
42

II PIELIKUMS

A.

RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI

B.

IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI

IEROBEŽOJUMI

C.

CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS

D.

NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN

EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU

43

A. RAŽOTĀJS(-I), KURŠ ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāju, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Actavis hf. Reykjavikurvegur 78 220 Hafnarfjörður Īslande Actavis Ltd BLB016 Bulebel Industrial Estate Zejtun ZTN 3000 Malta Drukātajā zāļu lietošanas instrukcijā jābūt norādītai ražotāja, kas atbild par konkrētās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS • Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU • Riska pārvaldības plāns (RPP) Nav piemērojams.
44

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
45

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
46

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/Al blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 14 tabletes 28 tabletes 30 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
47

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/043 EU/1/13/817/001 EU/1/13/817/042 EU/1/13/817/002 EU/1/13/817/003 EU/1/13/817/004 EU/1/13/817/005
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
48

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/PVH/PVDH blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 28 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
49

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/006 EU/1/13/817/007 EU/1/13/817/008 EU/1/13/817/009 EU/1/13/817/010
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
50

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blisteri 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS [Actavis logo] 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
51

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
52

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/011 EU/1/13/817/012 EU/1/13/817/013
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
53

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Etiķete ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. OTHER CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
54

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS 11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE [Actavis logo] 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/011 EU/1/13/817/012 EU/1/13/817/013 13. SĒRIJAS NUMURS Lot 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
55

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/Al blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 14 tabletes 28 tabletes 30 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
56

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/014 EU/1/13/817/015 EU/1/13/817/044 EU/1/13/817/016 EU/1/13/817/017 EU/1/13/817/018 EU/1/13/817/019
..13. SĒRIJAS NUMURS
Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
57

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/PVH/PVDH blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 14 tabletes 28 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz: 9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
58

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/020 EU/1/13/817/021 EU/1/13/817/022 EU/1/13/817/023 EU/1/13/817/024 EU/1/13/817/025
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
59

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blisteri 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS [Actavis logo] 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
60

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
61

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/026 EU/1/13/817/027 EU/1/13/817/028 13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
62

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Etiķete ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. OTHER CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
63

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS 11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE [Actavis logo] 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/026 EU/1/13/817/027 EU/1/13/817/028 13. SĒRIJAS NUMURS Lot 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
64

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/Al blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 14 tabletes 28 tabletes 30 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
65

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/045 EU/1/13/817/029 EU/1/13/817/046 EU/1/13/817/030 EU/1/13/817/031 EU/1/13/817/032 EU/1/13/817/033
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/25 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
66

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/PVH/PVDH blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 28 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
67

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/035 EU/1/13/817/036 EU/1/13/817/037 EU/1/13/817/038
13. BATCH NUMBER
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/25 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
68

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blisteri 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS [Actavis logo] 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
69

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
70

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/039 EU/1/13/817/040 EU/1/13/817/041
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/25 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
71

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Etiķete ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. OTHER CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
72

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS 11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE [Actavis logo] 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/039 EU/1/13/817/040 EU/1/13/817/041 13. SĒRIJAS NUMURS Lot 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
73

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
74

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas 3. Kā lietot Actelsar HCT 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Actelsar HCT 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto
Actelsar HCT ir divu aktīvo vielu telmisartāna un hidrohlortiazīda kombinācija vienā tabletē. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.
- Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Angiotenzīns-II ir viela, kas veidojas Jūsu organismā un sašaurina asinsvadus, tādējādi paaugstinot Jūsu asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotenzīna II iedarbību, kā rezultātā tiek atslābināti asinsvadi, un pazeminās Jūsu asinsspiediens.
- Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, kas palielina izvadītā urīna daudzumu, kā rezultātā pazeminās Jūsu asinsspiediens.
Ja neārstē augstu asinsspiedienu, tas var bojāt asinsvadus vairākos orgānos, kas dažkārt var izraisīt sirdslēkmi, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti pirms bojājuma rašanās nerodas paaugstināta asinsspiediena simptomi. Tādēļ svarīgi regulāri mērīt asinsspiedienu, lai pārliecinātos, ka tas ir normas robežās.
Actelsar HCT lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (esenciāla hipertensija) pieaugušajiem, kuriem pietiekamu asinsspiediena kontroli nav iespējams nodrošināt, lietojot tikai telmisartānu.
2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas
Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija pret telmisartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. - ja Jums ir alerģija pret hidrohlortiazīdu vai kādu citu sulfonamīdu grupas atvasinājumu. - ja Jūs esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Actelsar HCT lietošanas arī
grūtniecības sākumā - skatīt sadaļu par grūtniecību). - ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, piemēram, holestāze vai žultsceļu obstrukcija (žults
drenāžas traucējumi no aknām un žultspūšļa) vai kāda cita smaga aknu slimība. - ja Jums ir smaga nieru slimība. - ja Jūsu ārsts ir konstatējis, ka Jūsu asinīs ir pazemināta kālija vai paaugstināta kalcija
koncentrācija, kas ārstēšanas gaitā neuzlabojas.
75

- ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Actelsar HCT lietošanas pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir vai jebkad agrāk ir bijis kāds no zemāk minētajiem traucējumiem vai slimībām:
- Pazemināts asinsspiediens (hipotensija), kas varētu rasties, ja Jums ir dehidratācija (pārmērīgs ūdens zudums organismā) vai sāls trūkums diurētisko līdzekļu (urīndzenošas tabletes) lietošanas dēļ, diēta ar mazu sāls saturu, caureja, vemšana vai hemodialīze.
- Nieru slimība vai nieres transplantāts. - Nieru artēriju stenoze (asinsvadu sašaurināšanās vienā vai abās nierēs). - Aknu slimība. - Sirds funkcijas traucējumi. - Diabēts. - Podagra. - Paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā, kopā ar dažādu minerālvielu
līdzsvara traucējumiem asinīs). - Sistēmas sarkanā vilkēde (saukta arī par “vilkēdi” vai “SSVE”) - slimība, kad organisma imūnā
sistēma uzbrūk pašam organismam. - Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakcijas, kuras rezultātā pasliktinās redze un
rodas acu sāpes. Tie var būt simptomi, kas liecina par palielinātu spiedienu Jūsu acī, un tie var rasties dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc Actelsar HCT lietošanas. Ja to neārstē, tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes traucējumus. - Ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Actelsar HCT lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs lietojat: - kādas no zemāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
- aliskirēnu. Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbības stāvokli, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs. Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos”. - digoksīnu.
Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat šajā periodā (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus Jūsu organismā. Tipiskie šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi ir sausums mutē, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, slikta dūša, vemšana, muskuļu noguruma sajūta un stipri paātrināta sirdsdarbība (vairāk nekā 100 sitieni minūtē). Ja Jums novērojams kaut kas no iepriekš minētā, pastāstiet par to savam ārstam.
Pastāstiet arī savam ārstam, ja Jums novērojama paaugstināta ādas jutība pret saules starojumu ar saules apdeguma simptomiem (piemēram, apsārtumu, niezi, pietūkumu, čūlām), kas rodas ātrāk nekā parasti.
76

Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā, Jums jāpastāsta savam ārstam, ka lietojat Actelsar HCT.

Actelsar HCT var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.

Bērni un pusaudži Actelsar HCT lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Citas zāles un Actelsar HCT

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.Jūsu ārsts var mainīt šo citu zāļu devu vai veikt citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu šo zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz zālēm, kas minētas turpmāk un tiek lietotas vienlaicīgi ar Actelsar HCT:

- Litiju saturošas zāles dažu depresijas veidu ārstēšanai.

- Zāles, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs ( hipokaliēmija), piemēram, diurētiskie līdzekļi

(urīndzenošas tabletes), caureju veicinoši līdzekļi (piemēram, rīcineļļa), kortikosteroīdi

(piemēram, prednizolons), AKTH (hormons), amfotericīns (pretsēnīšu līdzeklis),

karbenoksolons (lieto, lai ārstētu čūlas mutes dobumā), penicilīna G nātrija sāls (antibiotisks

līdzeklis), kā arī salicilskābe un tās atvasinājumi.

- Zāles, kuru lietošana var paaugstināt kālija līmeni asinīs, tādas kā kāliju saudzējošie diurētiskie

līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātājus, sāls aizvietotāji, kas satur kāliju, AKE inhibitori,

ciklosporīni (imūnsistēmu nomācošas zāles) un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls

(antikoagulants)..

- Sirds zāles (piemēram, digoksīns), kuru darbību ietekmē kālija līmeņa serumā izmainas, vai

zāles, ko lieto, lai kontrolētu Jūsu sirds ritmu (piemēram, hinidīns, dizopiramīds, amiodarons,

sotalols), zāles garīgu traucējumu ārstēšanai (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns,

levomepromazīns) un citas zāles (piemēram, sparfloksacīns, pentamidīns) vai zāles alerģisku

reakciju ārstēšanai (piemēram, terfenadīns).

- Zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles, piemēram, metformīns).

- Holestiramīns un holestipols, zāles tauku līmeņa asinīs samazināšanai.

- Zāles, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns.

- Muskuļus atslābinošas zāles, piemēram, tubokurarīns.

- Kalciju saturoši līdzekļi un/vai D vitamīna piedevas.

-

Antiholīnerģiskas zāles (zāles, kuras lieto dažādu traucējumu ārstēšanai, piemēram, kuņģa-zarnu

trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, kustību traucējumu, muskuļu spazmu, Parkinsona

slimības un kā anestēzijas līdzekli) tādas kā atropīns un biperidēns.

- Amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai un arī vīrusu izraisītu dažu slimību ārstēšanai

un profilaksei).

- Citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, kortikosteroīdi, pretsāpju līdzekļi (piemēram,

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)), pretvēža, zāles podagras vai artrīta ārstēšanai.

- Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet

Actelsar HCT šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

- Digoksīns.

Actelsar HCT var pastiprināt citu zāļu, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zāļu ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piemēram, baklofēns, amifostīns) asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Turklāt, pazeminātu asinsspiedienu var pasliktināt alkohola, barbiturātu, narkotisko līdzekļu vai antidepresantu lietošana. Jūs to varat atpazīt kā reiboni, pieceļoties stāvus. Jums jākonsultējas ar savu ārstu, vai Jums jāpielāgo savu zāļu deva laikā, kad Jūs lietojat Actelsar HCT.

Actelsar HCT iedarbība var pavājināties, vienlaicīgi lietojot NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, acetilskābi vai ibuprofēnu).

77

Actelsar HCT kopā ar uzturu un alkoholu
Jūs varat lietot Actelsar HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Izvairieties no alkohola lietošanas, ja neesat konsultējies ar ārstu. Alkohols var pastiprināt asinsspiediena pazemināšanos un/vai pastiprināt reiboni un ģībšanas sajūtu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Grūtniecība Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti, ārsts Jums ieteiks pārtraukt Actelsar HCT lietošanu jau pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un aizvietot Actelsar HCT ar citām zālēm. Actelsar HCT nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama mātēm bērna barošanas laikā ar krūti, un Jūsu ārsts piemeklēs Jums citas zāles, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Dažiem cilvēkiem, lietojot Actelsar HCT, rodas reibonis vai nogurums. Ja Jūs jūtat reiboni vai nogurumu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus.
3. Kā lietot Actelsar HCT
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete dienā. Mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Jūs varat lietot Actelsar HCT kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Tabletes jānorij, uzdzerot nedaudz ūdens vai cita bezalkoholiska dzēriena. Ir svarīgi lietot Actelsar HCT katru dienu, līdz Jūsu ārsts sniegs Jums citus norādījumus.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, parastā deva nedrīkst pārsniegt 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā.
Ja esat lietojis Actelsar HCT vairāk nekā noteikts Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jums var rasties pazemināta asinsspiediena simptomi un ātra sirdsdarbība. Ir ziņojumi arī par lēnu sirdsdarbību, reiboni, vemšanu, samazinātu nieru funkciju, ieskaitot nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda iedarbības rezultātā iespējama nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās un zems kālija līmenis asinīs, kas var izpausties kā slikta dūša, miegainība un muskuļu krampji un/vai neregulāra sirdsdarbība saistībā ar vienlaicīgu zāļu (tādu kā digitalis (uzpirkstītes) vai dažu antiaritmisko zāļu) lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Ja esat aizmirsis lietot Actelsar HCT Ja Jūs esat aizmirsis lietot tableti, neuztraucieties! Lietojiet to, tiklīdz atceraties, un pēc tam turpiniet kā iepriekš. Ja nelietojāt tableti vienu dienu, lietojiet parasto devu nākošajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirstās zāļu devas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
78

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un pieprasa nekavējošu medicīnisku palīdzību: Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja Jums novērojams kāds no sekojošiem simptomiem:
sepse* (parasti dēvēta „par asins saindēšanos”, ir smaga infekcija ar visa organisma iesaisti iekaisumā), straujš ādas un gļotādas pietūkums (angioneirotiskā tūska), pūslīšu veidošanās uz ādas un ādas augšējā slāņa lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze); šīs blakusparādības ir reti sastopamas (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000) vai ar nezināmu biežumu (toksiska epidermas nekrolīze), bet ir ārkārtīgi nopietnas un pieprasa nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu un meklēt ārsta palīdzību. Ja šos stāvokļus neārstē, tie var būt letāli. Palielināts sepses sastopamības biežums tika novērots tikai telmisartāna lietošanas gadījumā, taču to nevar izslēgt Actelsar HCT lietošanas gadījumā.
Iespējamās Actelsar HCT blakusparādības:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10): reibonis.
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): pazemināts kālija līmenis asinīs, trauksme, ģībšana (sinkope), tirpšanas sajūta (parestēzija), griešanās sajūta (vertigo), paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), sirds ritma traucējumi, pazemināts asinsspiediens, pēkšņi pazemināts asinsspiediens pieceļoties (ortostatiska hipotensija), elpas trūkums (aizdusa), caureja, sausums mutē, flatulence, muguras sāpes, muskuļu spazmas, muskuļu sāpes erektila disfunkcija (nespēja sasniegt vai noturēt erekciju), sāpes krūškurvī un palielināts urīnskābes līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): plaušu iekaisums (bronhīts), sistēmas sarkanās vilkēdes aktivizēšanās vai saasināšanās (slimība, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam un izraisa locītavu sāpes, izsitumus uz ādas un drudzi); kakla iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, nomākts garastāvoklis (depresija), iemigšanas grūtības (bezmiegs), redzes traucējumi, apgrūtināta elpošana, sāpes vēderā, aizcietējums, vēdera uzpūšanās (gremošanas traucējumi), slikta dūša (vemšana), kuņģa iekaisums (gastrīts), aknu darbības izmaiņas (Japāņu izcelsmes pacientiem ir lielāks šīs blakusparādības risks), ādas apsārtums (eritēma), alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze vai izsitumi, pastiprināta svīšana, nātrene, locītavu sāpes (artralģija) un sāpes ekstremitātēs, muskuļu krampji, gripai līdzīga slimība, sāpes, pazemināts nātrija līmenis, paaugstināts kreatinīna, aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.
Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.
Telmisartāns Pacientiem, kuri lietojuši tikai telmisartānu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, rīkles iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, saaukstēšanās), urīnceļu infekcijas, sarkano asins šūnu deficīts (anēmija), palielināts kālija līmenis, palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), nieru darbības traucējumi, tajā skaitā akūta nieru mazspēja, vājums, klepus.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija), noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija), nopietna alerģiska reakcija (piemēram, paaugstināta jutība, anafilaktiska reakcija, zāļu izraisīti izsitumi), pazemināts cukura līmenis asinīs (diabēta slimniekiem), nepatīkama sajūta vēderā, ekzēma (ādas bojājums), artroze, cīpslu iekaisums, pazemināts hemoglobīna (asins olbaltumviela) līmenis, miegainība.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10000): progresējoša plaušu audu rētošanās (intersticiāla plaušu slimība)**.
79

*Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.
**Progresējoši plaušu audu rētošanās gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr nav zināms, vai tos izraisījusi telmisartāna lietošana.
Hidrohlortiazīds Pacientiem, kuri lietojuši tikai hidrohlortiazīdu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 lietotājiem): slikta dūša, zems magnija līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 lietotājiem): trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas palielina asiņošanas risku vai zilumu veidošanās risku (asiņošanas izraisīti mazi violeti-sarkani punktiņi ādā vai citos audos), augsts kalcija līmenis asinīs, galvassāpes.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10000 lietotājiem): palielināts pH (traucēts skābju sārmu līdzsvars) zema hlorīdu līmeņa asinīs dēļ.
Blakusparādības, kuru sastopamības biežums nav zināms (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Siekalu dziedzeru iekaisums, ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis), samazināts asins šūnu (tajā skaitā sarkano un balto asins šūnu), skaits asinīs (vai pat trūkums), nopietnas alerģiskas reakcijas, (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija), samazināta apetīte vai apetītes zudums, nemiers, apdullums, neskaidra redze vai dzeltens redzes lauka fons, redzes traucējumi vai sāpes acīs (iespējamās akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes), asinsvadu iekaisums (nekrotizējošs vaskulīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums, gremošanas traucējumi, dzeltenīga ādas un/vai acu nokrāsa (dzelte), sistēmas sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (stāvoklis, kas atdarina sistēmas sarkano vilkēdi, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam); ādas bojājumi (piemēram, ādas asinsvadu iekaisums), pastiprināta jutība pret saules gaismu izsitumi, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīs vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis (daudzformu eritēmas iespējamās pazīmes), vājums, nieru iekaisums vai nieru darbības traucējumi, glikozes piejaukums urīnā (glikozūrija), drudzis, elektrolītu līdzsvara traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, samazināts asins tilpums, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs/urīnā cukura diabēta pacientiem, vai tauku līmenis asinīs.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu va farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Actelsar HCT
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, blistera vai trauciņa pēc „Derīgs līdz:” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Uz kartona kastītes pēc ,,Lot” norādīts sērijas numurs.
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
Al/PVH/PVDH blisteri Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
80

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Actelsar HCT satur

-

Aktīvās vielas ir telmisartāns un hidrohlortiazīds. Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un

12,5 mg hidrohlortiazīda.

-

Citas sastāvdaļas ir magnija stearāts (E470b), kālija hidroksīds, meglumīns, povidons, nātrija

cietes glikolāts (A tips), mikrokristāliskā celuloze, mannīts (E421).

Actelsar HCT ārējais izskats un iepakojums Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, ovālas un abpusēji izliektas tabletes, kas vienā pusē marķētas ar „TH“, un to izmērs ir 6,55 x 13,6 mm.

Iepakojumi Al/Al blisteriepakojumi: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes Al/PVH/PVDH blisteriepakojumi: 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs Actavis hf. Reykjavíkurvegur 78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Un/vai

Actavis Ltd. BLB016, Bulebel Industrial Estate, Zejtun ZTN 3000, Malta

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Actavis Group PTC ehf. IJsland / Islande / Island

Lietuva UAB "Sicor Biotech" Tel: +370 5 266 0203

България Актавис ЕАД Teл.: +359 2 489 95 85

Luxembourg/Luxemburg Actavis Group PTC ehf. Islande / Island

Česká republika Teva Pharmaceuticals CR, s.r.o.
Tel: +420 251 007 111

Magyarország Teva Gyógyszergyár Zrt. Tel.: +36 1 288 6400

81

Danmark Teva Denmark A/S Tlf: +45 44 98 55 11
Deutschland PUREN Pharma GmbH & Co. KG Tel.: +49-89-558-9090
Eesti UAB "Sicor Biotech" Eesti Filiaal Tel: +372 661 0801
Ελλάδα Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500
España Aurovitas Spain, S.A.U. Tfno.: +34 91 630 86 45
France Actavis Group PTC ehf. Islande
Hrvatska Pliva Hrvatska d.o.o. Tel: +385 1 37 20 000
Ireland Actavis Ireland Limited Tel: +353 (0)21 4619040
Ísland Actavis Group PTC ehf. Sími: +354 550 3300
Italia Aurobindo Pharma (Italia) s.r.l. Tel: +39 0296392601
Κύπρος Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500 Ελλάδα
Latvija UAB "Sicor Biotech" filiāle Latvijā Tel: +371 673 23 666

Malta Actavis Ltd. Tel: +35621693533
Nederland Aurobindo Pharma B.V. Tel: +31 (0)35 542 99 33
Norge Teva Norway AS Tlf: +47 66 77 55 90
Österreich ratiopharm Arzneimittel Vertriebs-GmbH Tel: +43(0)1 97007 0
Polska Teva Pharmaceuticals Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 345 93 00
Portugal Aurovitas, Unipessoal, Lda Tel: +351 214 185 104
România Teva Pharmaceuticals S.R.L Tel: +4021 230 65 24
Slovenija Pliva Ljubljana d.o.o. Tel: +386 1 58 90 390
Slovenská republika TEVA Pharmaceuticals Slovakia s.r.o. Tel: +421 2 57 26 79 11
Suomi/Finland ratiopharm Oy Puh/Tel: +358 (0) 20 180 5900
Sverige Teva Sweden AB Tel: +46 42 12 11 00
United Kingdom Actavis UK Limited Tel: +44 1271 385257

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu.

82

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas 3. Kā lietot Actelsar HCT 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Actelsar HCT 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto
Actelsar HCT ir divu aktīvo vielu telmisartāna un hidrohlortiazīda kombinācija vienā tabletē. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.
- Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Angiotenzīns-II ir viela, kas veidojas Jūsu organismā un sašaurina asinsvadus, tādējādi paaugstinot Jūsu asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotenzīna II iedarbību, kā rezultātā tiek atslābināti asinsvadi, un pazeminās Jūsu asinsspiediens.
- Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, kas palielina izvadītā urīna daudzumu, kā rezultātā pazeminās Jūsu asinsspiediens.
Ja neārstē augstu asinsspiedienu, tas var bojāt asinsvadus vairākos orgānos, kas dažkārt var izraisīt sirdslēkmi, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti pirms bojājuma rašanās nerodas paaugstināta asinsspiediena simptomi. Tādēļ svarīgi regulāri mērīt asinsspiedienu, lai pārliecinātos, ka tas ir normas robežās.
Actelsar HCT lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (esenciāla hipertensija) pieaugušajiem, kuriem pietiekamu asinsspiediena kontroli nav iespējams nodrošināt, lietojot tikai telmisartānu.
2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas
Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija pret telmisartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. - ja Jums ir alerģija pret hidrohlortiazīdu vai kādu citu sulfonamīdu grupas atvasinājumu. - ja Jūs esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Actelsar HCT lietošanas arī
grūtniecības sākumā - skatīt sadaļu par grūtniecību). - ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, piemēram, holestāze vai žultsceļu obstrukcija (žults
drenāžas traucējumi no aknām un žultspūšļa) vai kāda cita smaga aknu slimība. - ja Jums ir smaga nieru slimība. - ja Jūsu ārsts ir konstatējis, ka Jūsu asinīs ir pazemināta kālija vai paaugstināta kalcija
koncentrācija, kas ārstēšanas gaitā neuzlabojas.
83

- ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Actelsar HCT lietošanas pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir vai jebkad agrāk ir bijis kāds no zemāk minētajiem traucējumiem vai slimībām:
- Pazemināts asinsspiediens (hipotensija), kas varētu rasties, ja Jums ir dehidratācija (pārmērīgs ūdens zudums organismā) vai sāls trūkums diurētisko līdzekļu (urīndzenošas tabletes) lietošanas dēļ, diēta ar mazu sāls saturu, caureja, vemšana vai hemodialīze.
- Nieru slimība vai nieres transplantāts. - Nieru artēriju stenoze (asinsvadu sašaurināšanās vienā vai abās nierēs). - Aknu slimība. - Sirds funkcijas traucējumi. - Diabēts. - Podagra. - Paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā, kopā ar dažādu minerālvielu
līdzsvara traucējumiem asinīs). - Sistēmas sarkanā vilkēde (saukta arī par “vilkēdi” vai “SSVE”) - slimība, kad organisma imūnā
sistēma uzbrūk pašam organismam. - Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakcijas, kuras rezultātā pasliktinās redze un
rodas acu sāpes. Tie var būt simptomi, kas liecina par palielinātu spiedienu Jūsu acī, un tie var rasties dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc Actelsar HCT lietošanas. Ja to neārstē, tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes traucējumus. - Ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Actelsar HCT lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs lietojat: - kādas no zemāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
- aliskirēnu. Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbības stāvokli, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs. Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos”. - digoksīnu.
Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat šajā periodā (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus Jūsu organismā. Tipiskie šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi ir sausums mutē, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, slikta dūša, vemšana, muskuļu noguruma sajūta un stipri paātrināta sirdsdarbība (vairāk nekā 100 sitieni minūtē). Ja Jums novērojams kaut kas no iepriekš minētā, pastāstiet par to savam ārstam.
Pastāstiet arī savam ārstam, ja Jums novērojama paaugstināta ādas jutība pret saules starojumu ar saules apdeguma simptomiem (piemēram, apsārtumu, niezi, pietūkumu, čūlām), kas rodas ātrāk nekā parasti.
84

Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā, Jums jāpastāsta savam ārstam, ka lietojat Actelsar HCT.
Actelsar HCT var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.
Bērni un pusaudži Actelsar HCT lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.
Citas zāles un Actelsar HCT
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Jūsu ārsts var mainīt šo citu zāļu devu vai veikt citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu šo zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz zālēm, kas minētas turpmāk un tiek lietotas vienlaicīgi ar Actelsar HCT:
- Litiju saturošas zāles dažu depresijas veidu ārstēšanai. - Zāles, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs ( hipokaliēmija), piemēram, diurētiskie līdzekļi
(urīndzenošas tabletes), caureju veicinoši līdzekļi (piemēram, rīcineļļa), kortikosteroīdi (piemēram, prednizolons), AKTH (hormons), amfotericīns (pretsēnīšu līdzeklis), karbenoksolons (lieto, lai ārstētu čūlas mutes dobumā), penicilīna G nātrija sāls (antibiotisks līdzeklis), kā arī salicilskābe un tās atvasinājumi. - Zāles, kuru lietošana var paaugstināt kālija līmeni asinīs, tādas kā kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātājus, sāls aizvietotāji, kas satur kāliju, AKE inhibitori, ciklosporīni (imūnsistēmu nomācošas zāles) un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls (antikoagulants).. - Sirds zāles (piemēram, digoksīns), kuru darbību ietekmē kālija līmeņa serumā izmainas, vai zāles, ko lieto, lai kontrolētu Jūsu sirds ritmu (piemēram, hinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols), zāles garīgu traucējumu ārstēšanai (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns) un citas zāles (piemēram, sparfloksacīns, pentamidīns) vai zāles alerģisku reakciju ārstēšanai (piemēram, terfenadīns). - Zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles, piemēram, metformīns). - Holestiramīns un holestipols, zāles tauku līmeņa asinīs samazināšanai. - Zāles, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns. - Muskuļus atslābinošas zāles, piemēram, tubokurarīns. - Kalciju saturoši līdzekļi un/vai D vitamīna piedevas. - Antiholīnerģiskas zāles (zāles, kuras lieto dažādu traucējumu ārstēšanai, piemēram, kuņģa-zarnu trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, kustību traucējumu, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības un kā anestēzijas līdzekli) tādas kā atropīns un biperidēns. - Amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai un arī vīrusu izraisītu dažu slimību ārstēšanai un profilaksei). - Citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, kortikosteroīdi, pretsāpju līdzekļi (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)), pretvēža, zāles podagras vai artrīta ārstēšanai. - Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). - Digoksīns.
Actelsar HCT var pastiprināt citu zāļu, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zāļu ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piemēram, baklofēns, amifostīns) asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Turklāt, pazeminātu asinsspiedienu var pasliktināt alkohola, barbiturātu, narkotisko līdzekļu vai antidepresantu lietošana. Jūs to varat atpazīt kā reiboni, pieceļoties stāvus. Jums jākonsultējas ar savu ārstu, vai Jums jāpielāgo savu zāļu deva laikā, kad Jūs lietojat Actelsar HCT.
Actelsar HCT iedarbība var pavājināties, vienlaicīgi lietojot NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, acetilskābi vai ibuprofēnu).
85

Actelsar HCT kopā ar uzturu un alkoholu
Jūs varat lietot Actelsar HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Izvairieties no alkohola lietošanas, ja neesat konsultējies ar ārstu. Alkohols var pastiprināt asinsspiediena pazemināšanos un/vai pastiprināt reiboni un ģībšanas sajūtu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Grūtniecība Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti, ārsts Jums ieteiks pārtraukt Actelsar HCT lietošanu jau pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un aizvietot Actelsar HCT ar citām zālēm. Actelsar HCT nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama mātēm bērna barošanas laikā ar krūti, un Jūsu ārsts piemeklēs Jums citas zāles, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Dažiem cilvēkiem, lietojot Actelsar HCT, rodas reibonis vai nogurums. Ja Jūs jūtat reiboni vai nogurumu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus.
3. Kā lietot Actelsar HCT
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete dienā. Mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Jūs varat lietot Actelsar HCT kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Tabletes jānorij, uzdzerot nedaudz ūdens vai cita bezalkoholiska dzēriena. Ir svarīgi lietot Actelsar HCT katru dienu, līdz Jūsu ārsts sniegs Jums citus norādījumus.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, parastā deva nedrīkst pārsniegt 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā.
Ja esat lietojis Actelsar HCT vairāk nekā noteikts Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jums var rasties pazemināta asinsspiediena simptomi un ātra sirdsdarbība. Ir ziņojumi arī par lēnu sirdsdarbību, reiboni, vemšanu, samazinātu nieru funkciju, ieskaitot nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda iedarbības rezultātā iespējama nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās un zems kālija līmenis asinīs, kas var izpausties kā slikta dūša, miegainība un muskuļu krampji un/vai neregulāra sirdsdarbība saistībā ar vienlaicīgu zāļu (tādu kā digitalis (uzpirkstītes) vai dažu antiaritmisko zāļu) lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Ja esat aizmirsis lietot Actelsar HCT Ja Jūs esat aizmirsis lietot tableti, neuztraucieties! Lietojiet to, tiklīdz atceraties, un pēc tam turpiniet kā iepriekš. Ja nelietojāt tableti vienu dienu, lietojiet parasto devu nākošajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsās zāļu devas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
86

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un pieprasa nekavējošu medicīnisku palīdzību: Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja Jums novērojams kāds no sekojošiem simptomiem:
sepse* (parasti dēvēta „par asins saindēšanos”, ir smaga infekcija ar visa organisma iesaisti iekaisumā), straujš ādas un gļotādas pietūkums (angioneirotiskā tūska), pūslīšu veidošanās uz ādas un ādas augšējā slāņa lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze); šīs blakusparādības ir reti sastopamas (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000) vai ar nezināmu biežumu (toksiska epidermas nekrolīze), bet ir ārkārtīgi nopietnas un pieprasa nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu un meklēt ārsta palīdzību. Ja šos stāvokļus neārstē, tie var būt letāli. Palielināts sepses sastopamības biežums tika novērots tikai telmisartāna lietošanas gadījumā, taču to nevar izslēgt Actelsar HCT lietošanas gadījumā.
Iespējamās Actelsar HCT blakusparādības:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10): reibonis
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): pazemināts kālija līmenis asinīs, trauksme, ģībšana (sinkope), tirpšanas sajūta (parestēzija), griešanās sajūta (vertigo), paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), sirds ritma traucējumi, pazemināts asinsspiediens, pēkšņi pazemināts asinsspiediens pieceļoties (ortostatiska hipotensija), elpas trūkums (aizdusa), caureja, sausums mutē, flatulence, muguras sāpes, muskuļu spazmas, muskuļu sāpes erektila disfunkcija (nespēja sasniegt vai noturēt erekciju), sāpes krūškurvī un palielināts urīnskābes līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): plaušu iekaisums (bronhīts), sistēmas sarkanās vilkēdes aktivizēšanās vai saasināšanās (slimība, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam un izraisa locītavu sāpes, izsitumus uz ādas un drudzi); kakla iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, nomākts garastāvoklis (depresija), iemigšanas grūtības (bezmiegs), redzes traucējumi, apgrūtināta elpošana, sāpes vēderā, aizcietējums, vēdera uzpūšanās (gremošanas traucējumi), slikta dūša (vemšana), kuņģa iekaisums (gastrīts), aknu darbības izmaiņas (Japāņu izcelsmes pacientiem ir lielāks šīs blakusparādības risks), ādas apsārtums (eritēma), alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze vai izsitumi, pastiprināta svīšana, nātrene, locītavu sāpes (artralģija) un sāpes ekstremitātēs, muskuļu krampji, gripai līdzīga slimība, sāpes, pazemināts nātrija līmenis, paaugstināts kreatinīna, aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.
Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.
Telmisartāns Pacientiem, kuri lietojuši tikai telmisartānu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, rīkles iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, saaukstēšanās), urīnceļu infekcijas, sarkano asins šūnu deficīts (anēmija), palielināts kālija līmenis, palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), nieru darbības traucējumi, tajā skaitā akūta nieru mazspēja, vājums, klepus.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija), noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija), nopietna alerģiska reakcija (piemēram, paaugstināta jutība, anafilaktiska reakcija, zāļu izraisīti izsitumi), pazemināts cukura līmenis asinīs (diabēta slimniekiem), nepatīkama sajūta vēderā, ekzēma (ādas bojājums), artroze, cīpslu iekaisums, pazemināts hemoglobīna (asins olbaltumviela) līmenis, miegainība.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10000): progresējoša plaušu audu rētošanās (intersticiāla plaušu slimība)**.
87

*Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.
**Progresējoši plaušu audu rētošanās gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr nav zināms, vai tos izraisījusi telmisartāna lietošana.
Hidrohlortiazīds Pacientiem, kuri lietojuši tikai hidrohlortiazīdu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 lietotājiem): slikta dūša, zems magnija līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 lietotājiem): trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas palielina asiņošanas risku vai zilumu veidošanās risku (asiņošanas izraisīti mazi violeti-sarkani punktiņi ādā vai citos audos), augsts kalcija līmenis asinīs, galvassāpes.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10000 lietotājiem): palielināts pH (traucēts skābju sārmu līdzsvars) zema hlorīdu līmeņa asinīs dēļ.
Blakusparādības, kuru sastopamības biežums nav zināms (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Siekalu dziedzeru iekaisums, ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis), samazināts asins šūnu (tajā skaitā sarkano un balto asins šūnu), skaits asinīs (vai pat trūkums), nopietnas alerģiskas reakcijas, (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija), samazināta apetīte vai apetītes zudums, nemiers, apdullums, neskaidra redze vai dzeltens redzes lauka fons, redzes traucējumi vai sāpes acīs (iespējamās akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes), asinsvadu iekaisums (nekrotizējošs vaskulīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums, gremošanas traucējumi, dzeltenīga ādas un/vai acu nokrāsa (dzelte), sistēmas sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (stāvoklis, kas atdarina sistēmas sarkano vilkēdi, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam); ādas bojājumi (piemēram, ādas asinsvadu iekaisums), pastiprināta jutība pret saules gaismu izsitumi, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīs vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis (daudzformu eritēmas iespējamās pazīmes), vājums, nieru iekaisums vai nieru darbības traucējumi, glikozes piejaukums urīnā (glikozūrija), drudzis, elektrolītu līdzsvara traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, samazināts asins tilpums, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs/urīnā cukura diabēta pacientiem, vai tauku līmenis asinīs.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu va farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Actelsar HCT
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, blistera vai trauciņa pēc „Derīgs līdz:” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Uz kartona kastītes pēc ,,Lot” norādīts sērijas numurs.
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
Al/PVH/PVDH blisteri Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
88

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Actelsar HCT satur

-

Aktīvās vielas ir telmisartāns un hidrohlortiazīds. Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un

12,5 mg hidrohlortiazīda.

-

Citas sastāvdaļas ir magnija stearāts (E470b), kālija hidroksīds, meglumīns, povidons, nātrija

cietes glikolāts (A tips), mikrokristāliskā celuloze, mannīts (E421).

Actelsar HCT ārējais izskats un iepakojums Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, kapsulas formas tabletes, kas abās pusēs marķētas ar “TH 12,5”, un to izmērs ir 9,0 x 17,0 mm.

Iepakojumi Al/Al blisteriepakojumi: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes Al/PVH/PVDH blisteriepakojumi: 14, 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs Actavis hf. Reykjavíkurvegur 78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Un/vai

Actavis Ltd. BLB016, Bulebel Industrial Estate, Zejtun ZTN 3000, Malta

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Actavis Group PTC ehf. IJsland / Islande / Island

Lietuva UAB "Sicor Biotech" Tel: +370 5 266 0203

България Актавис ЕАД Teл.: +359 2 489 95 85

Luxembourg/Luxemburg Actavis Group PTC ehf. Islande / Island

Česká republika Teva Pharmaceuticals CR, s.r.o.
Tel: +420 251 007 111

Magyarország Teva Gyógyszergyár Zrt. Tel.: +36 1 288 6400

89

Danmark Teva Denmark A/S Tlf: +45 44 98 55 11
Deutschland PUREN Pharma GmbH & Co. KG Tel.: +49-89-558-9090
Eesti UAB "Sicor Biotech" Eesti Filiaal Tel: +372 661 0801
Ελλάδα Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500
España Aurovitas Spain, S.A.U. Tfno.: +34 91 630 86 45
France Actavis Group PTC ehf. Islande
Hrvatska Pliva Hrvatska d.o.o. Tel: +385 1 37 20 000
Ireland Actavis Ireland Limited Tel: +353 (0)21 4619040
Ísland Actavis Group PTC ehf. Sími: +354 550 3300
Italia Aurobindo Pharma (Italia) s.r.l. Tel: +39 0296392601
Κύπρος Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500 Ελλάδα
Latvija UAB "Sicor Biotech" filiāle Latvijā Tel: +371 673 23 666

Malta Actavis Ltd. Tel: +35621693533
Nederland Aurobindo Pharma B.V. Tel: +31 (0)35 542 99 33
Norge Teva Norway AS Tlf: +47 66 77 55 90
Österreich ratiopharm Arzneimittel Vertriebs-GmbH Tel: +43(0)1 97007 0
Polska Teva Pharmaceuticals Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 345 93 00
Portugal Aurovitas, Unipessoal, Lda Tel: +351 214 185 104
România Teva Pharmaceuticals S.R.L Tel: +4021 230 65 24
Slovenija Pliva Ljubljana d.o.o. Tel: +386 1 58 90 390
Slovenská republika TEVA Pharmaceuticals Slovakia s.r.o. Tel: +421 2 57 26 79 11
Suomi/Finland ratiopharm Oy Puh/Tel: +358 (0) 20 180 5900
Sverige Teva Sweden AB Tel: +46 42 12 11 00
United Kingdom Actavis UK Limited Tel: +44 1271 385257

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu.

90

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas 3. Kā lietot Actelsar HCT 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Actelsar HCT 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto
Actelsar HCT ir divu aktīvo vielu telmisartāna un hidrohlortiazīda kombinācija vienā tabletē. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.
- Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Angiotenzīns-II ir viela, kas veidojas Jūsu organismā un sašaurina asinsvadus, tādējādi paaugstinot Jūsu asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotenzīna II iedarbību, kā rezultātā tiek atslābināti asinsvadi, un pazeminās Jūsu asinsspiediens.
- Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, kas palielina izvadītā urīna daudzumu, kā rezultātā pazeminās Jūsu asinsspiediens.
Ja neārstē augstu asinsspiedienu, tas var bojāt asinsvadus vairākos orgānos, kas dažkārt var izraisīt sirdslēkmi, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti pirms bojājuma rašanās nerodas paaugstināta asinsspiediena simptomi. Tādēļ svarīgi regulāri mērīt asinsspiedienu, lai pārliecinātos, ka tas ir normas robežās.
Actelsar HCT lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (esenciāla hipertensija) pieaugušajiem, kuriem pietiekamu asinsspiediena kontroli nav iespējams nodrošināt, lietojot tikai telmisartānu.
2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas
Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija pret telmisartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. - ja Jums ir alerģija pret hidrohlortiazīdu vai kādu citu sulfonamīdu grupas atvasinājumu. - ja Jūs esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Actelsar HCT lietošanas arī
grūtniecības sākumā - skatīt sadaļu par grūtniecību). - ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, piemēram, holestāze vai žultsceļu obstrukcija (žults
drenāžas traucējumi no aknām un žultspūšļa) vai kāda cita smaga aknu slimība. - ja Jums ir smaga nieru slimība. - ja Jūsu ārsts ir konstatējis, ka Jūsu asinīs ir pazemināta kālija vai paaugstināta kalcija
koncentrācija, kas ārstēšanas gaitā neuzlabojas.
91

- ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Actelsar HCT lietošanas pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir vai jebkad agrāk ir bijis kāds no zemāk minētajiem traucējumiem vai slimībām:
- Pazemināts asinsspiediens (hipotensija), kas varētu rasties, ja Jums ir dehidratācija (pārmērīgs ūdens zudums organismā) vai sāls trūkums diurētisko līdzekļu (urīndzenošas tabletes) lietošanas dēļ, diēta ar mazu sāls saturu, caureja, vemšana vai hemodialīze.
- Nieru slimība vai nieres transplantāts. - Nieru artēriju stenoze (asinsvadu sašaurināšanās vienā vai abās nierēs). - Aknu slimība. - Sirds funkcijas traucējumi. - Diabēts. - Podagra. - Paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā, kopā ar dažādu minerālvielu
līdzsvara traucējumiem asinīs). - Sistēmas sarkanā vilkēde (saukta arī par “vilkēdi” vai “SSVE”) - slimība, kad organisma imūnā
sistēma uzbrūk pašam organismam. - Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakcijas, kuras rezultātā pasliktinās redze un
rodas acu sāpes. Tie var būt simptomi, kas liecina par palielinātu spiedienu Jūsu acī, un tie var rasties dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc Actelsar HCT lietošanas. Ja to neārstē, tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes traucējumus. - Ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Actelsar HCT lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs lietojat: - kādas no zemāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
- aliskirēnu. Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbības stāvokli, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs. Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos”. - digoksīnu.
Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat šajā periodā (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus Jūsu organismā. Tipiskie šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi ir sausums mutē, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, slikta dūša, vemšana, muskuļu noguruma sajūta un stipri paātrināta sirdsdarbība (vairāk nekā 100 sitieni minūtē). Ja Jums novērojams kaut kas no iepriekš minētā, pastāstiet par to savam ārstam.
Pastāstiet arī savam ārstam, ja Jums novērojama paaugstināta ādas jutība pret saules starojumu ar saules apdeguma simptomiem (piemēram, apsārtumu, niezi, pietūkumu, čūlām), kas rodas ātrāk nekā parasti.
92

Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā, Jums jāpastāsta savam ārstam, ka lietojat Actelsar HCT.
Actelsar HCT var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.
Bērni un pusaudži Actelsar HCT lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.
Citas zāles un Actelsar HCT
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Jūsu ārsts var mainīt šo citu zāļu devu vai veikt citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu šo zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz zālēm, kas minētas turpmāk un tiek lietotas vienlaicīgi ar Actelsar HCT:
- Litiju saturošas zāles dažu depresijas veidu ārstēšanai. - Zāles, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs ( hipokaliēmija), piemēram, diurētiskie līdzekļi
(urīndzenošas tabletes), caureju veicinoši līdzekļi (piemēram, rīcineļļa), kortikosteroīdi (piemēram, prednizolons), AKTH (hormons), amfotericīns (pretsēnīšu līdzeklis), karbenoksolons (lieto, lai ārstētu čūlas mutes dobumā), penicilīna G nātrija sāls (antibiotisks līdzeklis), kā arī salicilskābe un tās atvasinājumi. - Zāles, kuru lietošana var paaugstināt kālija līmeni asinīs, tādas kā kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātājus, sāls aizvietotāji, kas satur kāliju, AKE inhibitori, ciklosporīni (imūnsistēmu nomācošas zāles) un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls (antikoagulants).. - Sirds zāles (piemēram, digoksīns), kuru darbību ietekmē kālija līmeņa serumā izmainas, vai zāles, ko lieto, lai kontrolētu Jūsu sirds ritmu (piemēram, hinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols), zāles garīgu traucējumu ārstēšanai (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns) un citas zāles (piemēram, sparfloksacīns, pentamidīns) vai zāles alerģisku reakciju ārstēšanai (piemēram, terfenadīns). - Zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles, piemēram, metformīns). - Holestiramīns un holestipols, zāles tauku līmeņa asinīs samazināšanai. - Zāles, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns. - Muskuļus atslābinošas zāles, piemēram, tubokurarīns. - Kalciju saturoši līdzekļi un/vai D vitamīna piedevas. - Antiholīnerģiskas zāles (zāles, kuras lieto dažādu traucējumu ārstēšanai, piemēram, kuņģa-zarnu trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, kustību traucējumu, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības un kā anestēzijas līdzekli) tādas kā atropīns un biperidēns. - Amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai un arī vīrusu izraisītu dažu slimību ārstēšanai un profilaksei). - Citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, kortikosteroīdi, pretsāpju līdzekļi (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)), pretvēža, zāles podagras vai artrīta ārstēšanai. - Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). - Digoksīns.
Actelsar HCT var pastiprināt citu zāļu, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zāļu ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piemēram, baklofēns, amifostīns) asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Turklāt, pazeminātu asinsspiedienu var pasliktināt alkohola, barbiturātu, narkotisko līdzekļu vai antidepresantu lietošana. Jūs to varat atpazīt kā reiboni, pieceļoties stāvus. Jums jākonsultējas ar savu ārstu, vai Jums jāpielāgo savu zāļu deva laikā, kad Jūs lietojat Actelsar HCT.
Actelsar HCT iedarbība var pavājināties, vienlaicīgi lietojot NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, acetilskābi vai ibuprofēnu).
93

Actelsar HCT kopā ar uzturu un alkoholu
Jūs varat lietot Actelsar HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Izvairieties no alkohola lietošanas, ja neesat konsultējies ar ārstu. Alkohols var pastiprināt asinsspiediena pazemināšanos un/vai pastiprināt reiboni un ģībšanas sajūtu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Grūtniecība Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti, ārsts Jums ieteiks pārtraukt Actelsar HCT lietošanu jau pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un aizvietot Actelsar HCT ar citām zālēm. Actelsar HCT nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama mātēm bērna barošanas laikā ar krūti, un Jūsu ārsts piemeklēs Jums citas zāles, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Dažiem cilvēkiem, lietojot Actelsar HCT, rodas reibonis vai nogurums. Ja Jūs jūtat reiboni vai nogurumu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus.
3. Kā lietot Actelsar HCT
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete dienā. Mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Jūs varat lietot Actelsar HCT kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Tabletes jānorij, uzdzerot nedaudz ūdens vai cita bezalkoholiska dzēriena. Ir svarīgi lietot Actelsar HCT katru dienu, līdz Jūsu ārsts sniegs Jums citus norādījumus.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, parastā deva nedrīkst pārsniegt 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā.
Ja esat lietojis Actelsar HCT vairāk nekā noteikts Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jums var rasties pazemināta asinsspiediena simptomi un ātra sirdsdarbība. Ir ziņojumi arī par lēnu sirdsdarbību, reiboni, vemšanu, samazinātu nieru funkciju, ieskaitot nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda iedarbības rezultātā iespējama nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās un zems kālija līmenis asinīs, kas var izpausties kā slikta dūša, miegainība un muskuļu krampji un/vai neregulāra sirdsdarbība saistībā ar vienlaicīgu zāļu (tādu kā digitalis (uzpirkstītes) vai dažu antiaritmisko zāļu) lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Ja esat aizmirsis lietot Actelsar HCT Ja Jūs esat aizmirsis lietot tableti, neuztraucieties! Lietojiet to, tiklīdz atceraties, un pēc tam turpiniet kā iepriekš. Ja nelietojāt tableti vienu dienu, lietojiet parasto devu nākošajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsās zāļu devas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
94

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un pieprasa nekavējošu medicīnisku palīdzību: Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja Jums novērojams kāds no sekojošiem simptomiem:
sepse* (parasti dēvēta „par asins saindēšanos”, ir smaga infekcija ar visa organisma iesaisti iekaisumā), straujš ādas un gļotādas pietūkums (angioneirotiskā tūska), pūslīšu veidošanās uz ādas un ādas augšējā slāņa lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze); šīs blakusparādības ir reti sastopamas (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000) vai ar nezināmu biežumu (toksiska epidermas nekrolīze, bet ir ārkārtīgi nopietnas un pieprasa nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu un meklēt ārsta palīdzību. Ja šos stāvokļus neārstē, tie var būt letāli. Palielināts sepses sastopamības biežums tika novērots tikai telmisartāna lietošanas gadījumā, taču to nevar izslēgt Actelsar HCT lietošanas gadījumā.
Iespējamās Actelsar HCT blakusparādības:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10): reibonis
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): pazemināts kālija līmenis asinīs, trauksme, ģībšana (sinkope), tirpšanas sajūta (parestēzija), griešanās sajūta (vertigo), paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), sirds ritma traucējumi, pazemināts asinsspiediens, pēkšņi pazemināts asinsspiediens pieceļoties (ortostatiska hipotensija), elpas trūkums (aizdusa), caureja, sausums mutē, flatulence, muguras sāpes, muskuļu spazmas, muskuļu sāpes erektila disfunkcija (nespēja sasniegt vai noturēt erekciju), sāpes krūškurvī un palielināts urīnskābes līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): plaušu iekaisums (bronhīts), sistēmas sarkanās vilkēdes aktivizēšanās vai saasināšanās (slimība, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam un izraisa locītavu sāpes, izsitumus uz ādas un drudzi); kakla iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, nomākts garastāvoklis (depresija), iemigšanas grūtības (bezmiegs), redzes traucējumi, apgrūtināta elpošana, sāpes vēderā, aizcietējums, vēdera uzpūšanās (gremošanas traucējumi), slikta dūša (vemšana), kuņģa iekaisums (gastrīts), aknu darbības izmaiņas (Japāņu izcelsmes pacientiem ir lielāks šīs blakusparādības risks), ādas apsārtums (eritēma), alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze vai izsitumi, pastiprināta svīšana, nātrene, locītavu sāpes (artralģija) un sāpes ekstremitātēs, muskuļu krampji, gripai līdzīga slimība, sāpes, pazemināts nātrija līmenis, paaugstināts kreatinīna, aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.
Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.
Telmisartāns Pacientiem, kuri lietojuši tikai telmisartānu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, rīkles iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, saaukstēšanās), urīnceļu infekcijas, sarkano asins šūnu deficīts (anēmija), palielināts kālija līmenis, palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), nieru darbības traucējumi, tajā skaitā akūta nieru mazspēja, vājums, klepus.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija), noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija), nopietna alerģiska reakcija (piemēram, paaugstināta jutība, anafilaktiska reakcija, zāļu izraisīti izsitumi), pazemināts cukura līmenis asinīs (diabēta slimniekiem), nepatīkama sajūta vēderā, ekzēma (ādas bojājums), artroze, cīpslu iekaisums, pazemināts hemoglobīna (asins olbaltumviela) līmenis, miegainība.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10000): progresējoša plaušu audu rētošanās (intersticiāla plaušu slimība)**.
95

*Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.
**Progresējoši plaušu audu rētošanās gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr nav zināms, vai tos izraisījusi telmisartāna lietošana.
Hidrohlortiazīds Pacientiem, kuri lietojuši tikai hidrohlortiazīdu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 lietotājiem): slikta dūša, zems magnija līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 lietotājiem): trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas palielina asiņošanas risku vai zilumu veidošanās risku (asiņošanas izraisīti mazi violeti-sarkani punktiņi ādā vai citos audos), augsts kalcija līmenis asinīs, galvassāpes.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10000 lietotājiem): palielināts pH (traucēts skābju sārmu līdzsvars) zema hlorīdu līmeņa asinīs dēļ.
-Bl-a-ku-s-pa-rā-d-īb-as-,-ku-r-u-sa-s-to-pa-m-ī-ba-s-b-ie-žu-m-s-n-av-z-in-ā-m-s-(sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Siekalu dziedzeru iekaisums, ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis), samazināts asins šūnu (tajā skaitā sarkano un balto asins šūnu), skaits asinīs (vai pat trūkums), nopietnas alerģiskas reakcijas, (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija), samazināta apetīte vai apetītes zudums, nemiers, apdullums, neskaidra redze vai dzeltens redzes lauka fons, redzes traucējumi vai sāpes acīs (iespējamās akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes), asinsvadu iekaisums (nekrotizējošs vaskulīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums, gremošanas traucējumi, dzeltenīga ādas un/vai acu nokrāsa (dzelte), sistēmas sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (stāvoklis, kas atdarina sistēmas sarkano vilkēdi, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam); ādas bojājumi (piemēram, ādas asinsvadu iekaisums), pastiprināta jutība pret saules gaismu izsitumi, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīs vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis (daudzformu eritēmas iespējamās pazīmes), vājums, nieru iekaisums vai nieru darbības traucējumi, glikozes piejaukums urīnā (glikozūrija), drudzis, elektrolītu līdzsvara traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, samazināts asins tilpums, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs/urīnā cukura diabēta pacientiem, vai tauku līmenis asinīs.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu va farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Actelsar HCT
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, blistera vai trauciņa pēc „Derīgs līdz:” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Uz kartona kastītes pēc ,,Lot” norādīts sērijas numurs.
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
Al/PVH/PVDH blisteri Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
96

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Actelsar HCT satur

-

Aktīvās vielas ir telmisartāns un hidrohlortiazīds. Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un

25 mg hidrohlortiazīda.

-

Citas sastāvdaļas ir magnija stearāts (E470b), kālija hidroksīds, meglumīns, povidons, nātrija

cietes glikolāts (A tips), mikrokristāliskā celuloze, mannīts (E421).

Actelsar HCT ārējais izskats un iepakojums Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, ovālas, abpusēji izliektas tabletes, kas vienā pusē marķētas ar “TH” un otrā pusē ar “25”, un to izmērs ir 9,0 x 17,0 mm e.

Iepakojumi Al/Al blisteriepakojumi: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes Al/PVH/PVDH blisteriepakojumi: 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs Actavis hf. Reykjavíkurvegur 78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Un/vai

Actavis Ltd. BLB016, Bulebel Industrial Estate, Zejtun ZTN 3000, Malta

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Actavis Group PTC ehf. IJsland / Islande / Island

Lietuva UAB "Sicor Biotech" Tel: +370 5 266 0203

България Актавис ЕАД Teл.: +359 2 489 95 85

Luxembourg/Luxemburg Actavis Group PTC ehf. Islande / Island

Česká republika Teva Pharmaceuticals CR, s.r.o.
Tel: +420 251 007 111

Magyarország Teva Gyógyszergyár Zrt. Tel.: +36 1 288 6400

97

Danmark Teva Denmark A/S Tlf: +45 44 98 55 11
Deutschland PUREN Pharma GmbH & Co. KG Tel.: +49-89-558-9090
Eesti UAB "Sicor Biotech" Eesti Filiaal Tel: +372 661 0801
Ελλάδα Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500
España Aurovitas Spain, S.A.U. Tfno.: +34 91 630 86 45
France Actavis Group PTC ehf. Islande
Hrvatska Pliva Hrvatska d.o.o. Tel: +385 1 37 20 000
Ireland Actavis Ireland Limited Tel: +353 (0)21 4619040
Ísland Actavis Group PTC ehf. Sími: +354 550 3300
Italia Aurobindo Pharma (Italia) s.r.l. Tel: +39 0296392601
Κύπρος Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500 Ελλάδα
Latvija UAB "Sicor Biotech" filiāle Latvijā Tel: +371 673 23 666

Malta Actavis Ltd. Tel: +35621693533
Nederland Aurobindo Pharma B.V. Tel: +31 (0)35 542 99 33
Norge Teva Norway AS Tlf: +47 66 77 55 90
Österreich ratiopharm Arzneimittel Vertriebs-GmbH Tel: +43(0)1 97007 0
Polska Teva Pharmaceuticals Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 345 93 00
Portugal Aurovitas, Unipessoal, Lda Tel: +351 214 185 104
România Teva Pharmaceuticals S.R.L Tel: +4021 230 65 24
Slovenija Pliva Ljubljana d.o.o. Tel: +386 1 58 90 390
Slovenská republika TEVA Pharmaceuticals Slovakia s.r.o. Tel: +421 2 57 26 79 11
Suomi/Finland ratiopharm Oy Puh/Tel: +358 (0) 20 180 5900
Sverige Teva Sweden AB Tel: +46 42 12 11 00
United Kingdom Actavis UK Limited Tel: +44 1271 385257

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu.

98

Lejupielādēt zāļu aprakstu

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes Katra tablete satur 40 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes Katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes Baltas vai gandrīz baltas, ovālas un abpusēji izliektas tabletes, kas vienā pusē marķētas ar „TH“, un to izmērs ir 6,55 x 13,6 mm.
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes Baltas vai gandrīz baltas, kapsulas formas tabletes, kas abās pusēs marķētas ar „TH 12,5”, un to izmērs ir 9,0 x 17,0 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
Esenciālās hipertensijas ārstēšana.
Actelsar HCT fiksēto devu kombinācija (40 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda un 80 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda) indicēta pieaugušajiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar telmisartānu.
4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Actelsar HCT jālieto pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar telmisartānu. Pirms pārejas uz fiksēto kombināciju katra no abām aktīvās vielas devām jāpielāgo individuāli. Ja klīniski nepieciešams, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz fiksēto devu kombināciju.
- Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg var lietot vienu reizi dienā pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt ar 40 mg telmisartāna
- Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg var lietot vienu reizi dienā pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt ar 80 mg telmisartāna
Actelsar HCT ir pieejams arī sekojošos stiprumos 80 mg/25 mg
2

Īpašas pacientu grupas Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Ieteicams regulāri novērot nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nedrīkst pārsniegt Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā. Actelsar HCT ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem tiazīdu grupas līdzekļi jālieto ar piesardzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Actelsar HCT drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, nav pierādīta. Nav pieejama informācija.
Lietošanas veids
Actelsar HCT tabletes jālieto iekšķīgi vienu reizi dienā, tās jānorij, uzdzerot šķidrumu un tās var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3 Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām - Paaugstināta jutība pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (jo hidrohlortiazīds ir sulfonamīdu
atvasinājums). - Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu). - Holestāze un obstruktīvas žultsceļu slimības. - Smagi aknu darbības traucējumi. - Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min). - Refraktāra hipokaliēmija, hiperkalciēmija.
Actelsar HCT vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFR < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams uzsākt angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošanu. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
3

Aknu darbības traucējumi
Actelsar HCT nedrīkst lietot pacienti ar holestāzi, obstruktīvām žultsceļu slimībām vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo telmisartāns izdalās galvenokārt caur žulti. Šiem pacientiem var būt samazināts telmisartāna aknu klīrenss.
Turklāt, Actelsar HCT piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo mazākās izmaiņas šķidruma un elektrolītu līdzsvarā var paātrināt aknu komas iestāšanos. Nav klīniskās pieredzes par Actelsar HCT lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.
Renovaskulāra hipertensija
Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, kuri saņem zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.
Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija
Actelsar HCT nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav pieejama informācija par valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri. Ir neliela pieredze par valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, tāpēc regulāri jākontrolē kālija, kreatinīna un urīnskābes līmenis serumā. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var rasties azotēmija, kas saistīta ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu.
Intravaskulāra hipovolēmija
Pacientiem, kuriem pēc intensīvas terapijas ar diurētiskajiem līdzekļiem, sāls ierobežošanas pārtikā, caurejas vai vemšanas konstatē intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai nātrija samazināšanos, var novērot simptomātisku hipotensiju, it īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Šāds stāvoklis jākoriģē pirms Actelsar HCT nozīmēšanas.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (tajā skaitā akūta nieru mazspēja) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Citi stāvokļi, kas stimulē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu
Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiontenzīnaaldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimībām, tajā skaitā nieru artērijas stenozi), terapija ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, var izraisīt akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
4

Primārais aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu hipotensīvie līdzekļi, kuru darbības mehānisma pamatā ir renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas nomākšana, parasti ir neefektīvi. Tāpēc Actelsar HCT lietošana šādos gadījumos nav ieteicama.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju, šīs zāles, tāpat kā citus vazodilatatorus, ieteicams lietot piesardzīgi.
Metaboliskie un endokrīnie efekti
Tiazīdu grupas līdzekļu lietošana var pasliktināt glikozes panesamību, turpretim diabēta pacientiem, kuri lieto insulīnu vai pretdiabēta vienlaicīgi ar telmisartānu. Tāpēc šiem pacientiem jāapsver nepieciešamība veikt glikozes līmeņa kontroli asinīs; var būt neieciešams pielāgot insulīna vai pretdiabēta zāļu devu. Tiazīdu grupas līdzekļu lietošanas laikā var izpausties slēptais cukura diabēts.
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana ir bijusi saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos, tomēr Actelsar HCT saturošā 12,5 mg hidrohlortiazīda deva to neietekmē vai arī ietekme ir ļoti neliela. Dažiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar tiazīdu grupas līdzekļiem, iespējama hiperurikēmija vai podagras saasināšanās.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Tāpat kā jebkuram pacientam, kurš lieto diurētiskos līdzekļus, regulāri, ar atbilstošiem intervāliem jānosaka elektrolītu koncentrācija serumā.
Tiazīdu grupas līdzekļi, tajā skaitā hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (tajā skaitā hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisko alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu brīdinājuma simptomi ir sausums mutē, slāpes, astēnija, letarģija, miegainība, nemierīgums, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu gurdenums, hipotensija, oligūrija, tahikardija, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
- Hipokaliēmija Lai gan lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus var rasties hipokaliēmija, vienlaicīga terapija ar telmisartānu var samazināt diurētisko līdzekļu izraisīto hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar pastiprinātu diurēzi anamnēzē, pacientiem ar iespējamu neadekvātu elektrolītu uzņemšanu iekšķīgi, un pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar kortikosteroīdiem vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiperkaliēmija Tam pretēji, Actelsar HCT sastāvdaļa telmisartāns, sakarā ar antagonismu pret angiotenzīna II (AT1) receptoriem, var izraisīt hiperkaliēmiju. Lai gan saistībā ar Actelsar HCT nav novēroti klīniski nozīmīgi hiperkaliēmijas gadījumi, tomēr hiperkaliēmijas attīstīšanās riska faktori ir nieru mazspēja un/vai sirds mazspēja, kā arī cukura diabēts. Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji vienlaicīgi ar Actelsar HCT jālieto piesardzīgi (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiponatriēmija un hipohlorēmiska alkaloze Nav pierādījumu, ka Actelsar HCT samazinātu vai aizkavētu diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju. Hlorīdu deficīts pārsvarā gadījumu ir viegls un parasti ārstēšana nav nepieciešama.
- Hiperkalciēmija Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt kalcija daudzumu izdalītajā urīnā un izraisīt intermitējošu un nelielu kalcija līmeņa palielināšanos serumā, kas rodas gadījumos, kad nav diagnosticēti kalcija
5

vielmaiņas traucējumi. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms veikt paravairogdziedzera darbības analīzes, jāpārtrauc tiazīdu grupas līdzekļu lietošana.
- Hipomagniēmija Ir pierādīts, ka tiazīdu grupas līdzekļi palielina magnija daudzumu izdalītajā urīnā, kā rezultātā var rasties hipomagniēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā angiotenzīna II receptoru antagonisti, telmisartāns acīmredzami melnās rases pārstāvjiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā baltajiem, iespējams, to var izskaidrot ar zemu renīna aktivitātes sastopamību, ko biežāk novēro hipertensīvajiem melnās rases pārstāvjiem.
Citi
Līdzīgi kā ar citiem hipotensīviem līdzekļiem, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku kardiopātiju vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Vispārīgi
Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē vai bez tām, iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu, kas biežāk novērojamas pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, tajā skaitā hidrohlortiazīdu, ziņots par sistēmas sarkanās vilkēdes saasināšanos vai aktivizēšanos. Saistībā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja terapijas laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja atkārtota diurētiskā līdzekļa lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt atklātās ķermeņa daļas no saules vai mākslīgā UVA starojuma.
Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma
Hidrohlortiazīds (sulfonamīds) var izraisīt idiosinkrastisku reakciju, kas rada akūtu pārejošu miopiju un akūtu slēgta kakta glaukomu. Iespējamie simptomi ir akūta redzes asuma pasliktināšanās vai acu sāpes, kas parasti rodas dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc telmisartāna hidrohlortiazīda lietošanas uzsakšanas. Neārstēta slēgta kakta glaukoma var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Sākotējā ārtsēšana ir hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana pēc iespējas ātrāk. Tūlītēja terapeitiska vai ķirurģiska ārstēšana var būt nepieciešama, ja intraokulārais spiediens saglabājas nekontrolējams. Akūtas slēgta kakta glaukomas attīstības riska faktori ir alerģija pret sulfonamīdiem vai penicilīnu anamnēzē.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms. Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
6

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Litijs
Lietojot litiju vienlaicīgi ar angiotenzīna konvertējošo enzīmu inhibitoriem, var rasties atgriezeniska litija koncentrācijas serumā un toksicitātes palielināšanās. Retos gadījumos par to ziņots, lietojot angiotenzīna II receptoru antagonistus (tajā skaitā telmisartānu/hidrohlortiazīdu). Nav ieteicams lietot vienlaicīgi litiju un Actelsar HCT (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr nepieciešams izmantot šādu zāļu kombināciju, vienlaicīgas lietošanas gadījumā rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.
Zāles, kuru lietošana saistīta ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, citi kālijurētiskie diurētiskie līdzekļi, caureju izraisoši līdzekļi, kortikosteroīdi, AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīna G nātrija sāls, salicilskābe un tās atvasinājumi)
Ja šīs zāles tiek nozīmētas lietošanai kopā ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams novērot kālija līmeni plazmā. Šīs zāles var pastiprināt hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas var palielināt kālija līmeni vai izraisīt hiperkaliēmiju (piemēram, AKE inhibitori, kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošas pārtikas piedevas, kāliju saturoši sāls aizvietotāji, ciklosporīns un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls).
Ja šīs zāles plānots nozīmēt lietošanai vienlaicīgi ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams novērot kālija līmeni plazmā. Balstoties uz pieredzi par citām zālēm, kas ietekmē renīnaangiotenzīna sistēmu, vienlaicīga lietošana ar iepriekšminētajām zālēm, iespējams, var paaugstināt kālija līmeni serumā, tāpēc tā nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa izmaiņas serumā
Lietojot Actelsar HCT vienlaicīgi ar zālēm, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa izmaiņas serumā (piemēram, sirds glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi), un zemāk minētajām zālēs, kuras izraisa torsades de pointes (tajā skaitā daži antiaritmiskie līdzekļi) (hipokaliēmija ir torsades de pointes predisponējošs stāvoklis), ieteicams periodiski novērot kālija līmeni serumā un EKG. - Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds) - III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalolols, dofetilīds, ibutilīds) - daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns,
trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols) - citi (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, intravenozi ievadāms eritromicīns, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, intravenozi ievadāms vinkamīns)
Sirds glikozīdi
Tiazīdu grupas līdzekļu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija veicina sirds glikozīdu izraisītas aritmijas sākumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Digoksīns
Lietojot telmisartānu vienlaicīgi ar digoksīnu, tika novērota vidējās digoksīna plazmas koncentrācijas (49%) un minimālās koncentrācijas (20%) paaugstināšanās. Uzsākot, pielāgojot vai pārtraucot telmisartāna terapiju, jānovēro digoksīna koncentrācija, lai to noturētu terapeitiskā diapazonā.
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un nieru darbības traucējumi
7

(tajā skaitā akūta nieru mazspēja), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Telmisartāns var pastiprināt citu antihipertensīvo līdzekļu hipotensīvo iedarbību.
Pretdiabēta līdzekļi (iekšķīgi lietojami un insulīns)
Var būt nepieciešams pielāgot pretdiabēta līdzekļa devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Metformīns
Metformīns jālieto piesardzīgi: laktacidozes risks, ko izraisa iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīta ar hidrohlortiazīda lietošanu.
Holestiramīns un žultsskābi saistoši sveķi
Anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē samazinās hidrohlortiazīda uzsūkšanās.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
NPL (piemēram, acetilsalicilskābe, lietojot pretiekaisuma terapijas devas, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL) var samazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu diurētisko, nātrijurētisko un antihipertensīvu iedarbību, kā arī angiotenzīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem) vienlaicīga angiotenzīna II receptoru antagonistu un ciklooksigenāzi nomācošu līdzekļu lietošana var izraisīt turpmāku nieru darbības traucējumu pastiprināšanos, arī iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jālieto atbilstošs šķidruma daudzums un jāapsver nieru darbības kontroles nepieciešamība uzsākot terapiju un periodiski pēc tam.
Vienā pētījumā telmisartāna un ramiprila kombinēta terapija izraisīja ramiprila un ramiprilāta AUC0-24 un Cmax palielināšanos līdz pat 2,5 reizēm. Šī novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.
Presorie amīni (piemēram, noradrenalīns)
Var samazināties presoro amīnu iedarbība.
Nedepolarizējoši skeleta muskulatūras relaksanti (piemēram, tubokurarīns)
Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo skeleta muskuļu relaksantu iedarbību.
Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)
Tā kā hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešams atbilstoši pielāgot urikozūrisko līdzekļu devas. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana. Lietojot tiazīdu grupas līdzekļus vienlaicīgi ar allopurinolu, var palielināties allopurinola izraisītu paaugstinātas jutības reakciju sastopamības biežums.
Kalcija sāļi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija līmeni serumā, kam pamatā ir samazināta izdalīšanās. Ja jānozīmē kalciju saturošas piedevas vai kalciju saudzējošas zāles (piemēram, D vitamīna terapiju), jākontrolē kalcija līmenis serumā un kalcija devas atbilstoši jāpielāgo.
8

Bēta-blokatori un diazoksīds
Tiazīdu grupas līdzekļi var pastiprināt bēta-blokatoru un diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.
Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu motilitāti, pavājinot kuņģa un zarnu trakta kustīgumu un palēninot kuņģa iztukšošanās ātrumu.
Amantadīns
Tiazīdu grupas līdzekļi var pastiprināt amantadīna izraisīto nevēlamo blakusparādību risku.
Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)
Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt citotoksisko līdzekļu izdalīšanos caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo iedarbību.
Balstoties uz farmakoloģiskajām īpašībām, sagaidāms, ka turpmāk minētās zāles var pastiprināt visu antihipertensīvo līdzekļu, tajā skaitā telmisartāna, hipotensīvo darbību: baklofēns, amifostīns. Turklāt, ortostatisko hipotensiju var saasināt alkohola, barbiturātu, narkotisku līdzekļu vai antidepresantu lietošana.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pietiekamu datu par Actelsar HCT lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem novēroja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiski pētījumi par AKE inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nav iespējams izslēgt nelielu riska palielināšanos. Lai gan par angiotenzīna II receptoru antagonistu teratogenitātes risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar angiotenzīna II receptoru antagonistiem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā cilvēkiem izraisa fetotoksicitāti (nieru darbības pasliktināšanos, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi angiotenzīna II receptoru antagonistus, ieteicams veikt augļa nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotenzīna II receptoru antagonistus, rūpīgi jānovēro hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Pieejama ierobežota pieredze par hidrohlortiazīdu lietošanu grūtniecības laikā, it īpaši pirmā trimestra laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda darbības farmakoloģisko mehānismu, tā lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī var ietekmēt feto-placentāro perfūziju un auglim un jaundzimušajam izraisīt tādus traucējumus, kā dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija. Sakarā ar plazmas apjoma samazināšanās un placentāras hipoperfūzijas risku bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu, hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas
9

gadījumos. Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecēm esenciālas hipertensijas ārstēšanā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nevar pielietot citu terapiju.

Barošana ar krūti

Tā kā trūkst informācija par telmisartāna lietošanu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, Actelsar HCT lietošana nav ieteicama un ieteicams piemeklēt alternatīvu terapijas veidu ar labāk zināmu drošuma profilu lietošanai zīdīšanas periodā, it īpaši, ja ar krūts pienu tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.

Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Tiazīdu grupas līdzekļus lietošana lielās devās izraisa intensīvu diurēzi, kas var kavēt piena veidošanos. Hidrohlortiazīda lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Lietojot hidrohlortiazīdu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, devai jābūt pēc iespējas mazākai.

Fertilitāte

Neklīniskajos pētījumos nav novērota telmisartāna un hidrohlortiazīda ietekme uz vīriešu vai sieviešu auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Actelsar HCT var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Actelsar HCT lietošanas laikā dažkārt var rasties reibonis vai miegainība.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila apkopojums

Visbiežāk ziņotā blakusparādība ir reibonis. Nopietna angioneirotiskā tūska rodas retos gadījumos (≥1/10000 līdz <1/1000).

Kopējo blakusparādību, par kurām ziņots, lietojot telmisartānu/hidrohlortiazīdu, sastopamības biežumu var salīdzināt ar telmisartāna monoterapijas izraisītajām blakusparādībām, par kurām ziņots randomizētos, kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 1471 pacients, kuri tika randomizēti, lai saņemtu telmisartānu + hidrohlortiazīdu (835) vai vienu pašu telmisartānu (636). Netika pierādītā lietotās devas lieluma saistībā ar blakusparādībām un tās nav saistītas ar pacienta dzimumu, vecumu vai ādas krāsu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādības, par kurām ziņots visos klīniskajos pētījumos, un kas radās biežāk (p ≤0,05), lietojot telmisartānu plus hidrohlortiazīdu, nekā placebo, norādītas zemāk atbilstoši orgānu sistēmu grupām. Blakusparādības, kas novērotas, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, bet nav novērotas klīniskajos pētījumos, var rasties Actelsar HCT terapijas laikā.

Blakusparādības sagrupētas atbilstoši to sastopamības biežumam, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Infekcijas un infestācijas Reti:

Bronhīts, faringīts, sinusīts

10

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

sistēmas sarkanās vilkēdes saasinājums vai aktivizēžanās1

Vielmaiņas un uztura traucējumi

Retāk:

Hipokaliēmija

Reti:

Hiperurikēmija, hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi Retāk: Reti:

Trauksme Depresija

Nervu sistēmas traucējumi Bieži:
Retāk: Reti:

Reibonis Ģībonis, parestēzija Bezmiegs, miega traucējumi

Acu bojājumi Reti:

redzes traucējumi, akūta miopija, neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi Retāk:

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi Retāk:

Tahikardija, aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk:

Hipotensija, ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk:

Elpas trūkums

Reti:

Respiratora distresa sindroms (tajā skaitā pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk:

Caureja, sausums mutē, flatulence

Reti:

Sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, vemšana, gastrīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti:

Aknu darbības izmaiņas/aknu darbības traucējumi2

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

Angioedēma (tajā skaitā ar letālu iznākumu), eritēma, nieze, izsitumi,

hiperhidroze, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk:

Muguras sāpes, muskuļu spazmas, mialģija

Reti:

Artralģija, muskuļu krampji, sāpes ekstremitātēs

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk:

Erektila disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Sāpes krūškurvī

Reti:

Gripai līdzīga slimība, sāpes

11

Izmeklējumi Retāk: Reti:

Palielināts urīnskābes līmenis asinīs Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts aknu enzīmu līmenis

1 Pēcreģistrācijas pieredze 2 Sīkāku aprakstu skatīt sadaļu „Izvēlēto blakusparādību apraksts”

Papildus informācija par katru sastāvdaļu

Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.

Telmisartāns Blakusparādības sastopamības biežums bija vienāds gan ar placebo, gan ar telmisartānu ārstētiem pacientiem.

Placebo kontrolētos pētījumos kopējais blakusparādību sastopamības biežums, par kurām ziņots, lietojot telimsartānu (41,4 %), parasti bija salīdzināms ar placebo (43,9 %). Zemāk minētās blakusparādības ziņotas visos klīniskajos pētījumos, ārstējot pacientiem paaugstinātu asinsspiedienu ar telmisartānu, vai pacientiem, kuri vecāki par 50 gadiem ar sirds un asinsvadus sistēmas riska faktoriem.

Infekcijas un infestācijas Retāk: Reti:

Augšējo elpceļu infekcijas, urīnceļu infekcijas, tajā skaitā cistīts Sepse, tajā skaitā ar letālu iznākumu3

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk:

Anēmija

Reti:

Eozinofīlija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

Paaugstināta jutība, anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk:

Hiperkaliēmija

Reti:

Hipoglikēmija (diabēta slimniekiem)

Sirds funkcijas traucējumi Retāk:

Bradikardija

Nervu sistēmas traucējumi Reti:

Miegainība

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk:

Klepus

Ļoti reti:

Intersticiāla plaušu slimība3

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti:

Nepatīkama sajūta vēderā

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

Zāļu izraisīti izsitumi, toksiski izsitumi uz ādas

12

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti:

Artroze, cīpslu sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk:

Nieru darbības traucējumi (tajā skaitā akūta nieru mazspēja)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Astēnija

Izmeklējumi Reti:

Pazemināts hemoglobīna līmenis

3 Sīkāku aprakstu skatīt sadaļu „Izvēlēto blakusparādību apraksts”.

Hidrohlortiazīds Hidrohlortiazīds var izraisīt vai saasināt hipovolēmiju, kas savukārt var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nezināma sastopamības biežuma blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot hidrohlortiazīdu monoterapijā, ir:

Infekcijas un infestācijas Nav zināmi:

Sialadenīts

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi:

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu

karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti:

Trombocitopēnija (dažkārt ar purpuru)

Nav zināmi:

Aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija, kaulu smadzeņu mazspēja,

leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Anafilaktiska reakcija, paaugstināta jutība

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Nepietiekama cukura diabēta kontrole

Vielmaiņas un uztura traucējumi

Bieži:

Hipomagniēmija

Reti:

Hiperkalciēmija

Ļoti reti:

Hipohlorēmiskā alkaloze

Nav zināmi:

Anoreksija, samazināta apetīte, elektrolītu līdzsvara traucējumi,

hiperholesterinēmija, hiperglikēmija, hipovolēmija

Psihiskie traucējumi Nav zināmi:

Nemiers

Nervu sistēmas traucējumi Reti: Nav zināmi:

Galvassāpes Viegls reibonis

Acu bojājumi Nav zināmi:

Ksantopsija, akūta slēgta kakta glaukoma

13

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Nekrotizējošs vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Slikta dūša

Nav zināmi:

Pankreatīts, nepatīkama sajūta vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Hepatocelulāra dzelte, holestatiska dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi:

Sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms, fotosensibilizācijas reakcijas, ādas

vaskulīts, toksiska epidermas nekrolīze, daudzformu eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi:

Vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Intersticiāls nefrīts, nieru darbības traucējumi, glikozūrija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi:

Drudzis

Izmeklējumi Nav zināmi:

Paaugstināts triglicerīdu līmenis

Izvēlēto blakusparādību apraksts

Izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējumi Visbiežāk izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējumi novēroti pēcreģistrācijas periodā japāņu izcelsmes pacientiem. Japāņu izcelsmes pacientiem ir iespējams lielāks šo blakusparādību risks.

Sepse
PRoFESS pētījumā tika novērots palielināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo. Šie gadījumi var būt sagadīšanās vai saistīti ar līdz šim nezināmu mehānismu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība Pēcreģistrācijas periodā saistībā ar īslaicīgu telmisartāna lietošanu, ir novēroti intersticiālas plaušu slimības gadījumi. Tomēr cēloniska saistība nav pierādīta.

Nemelanomas ādas vēzis Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9 Pārdozēšana

Pieejama ierobežota informācija par telmisartāna pārdozēšanu cilvēkiem. Nav zināms, cik daudz hidrohlortiazīda iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

14

Simptomi Pamanāmākie telmisartāna pārdozēšanas simptomi bija hipotensija un tahikardija; ziņots arī par bradikardiju, reiboni, vemšanu, kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā un akūtu nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmiju un hipohlorēmiju) un hipovolēmiju, ko izraisa pārāk intensīva diurēze. Visbiežāk sastopamās pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu saistītas hipokaliēmijas rezultātā var rasties muskulatūras spazmas un/vai sirds aritmijas pastiprināšanās.
Terapija Telmisartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību. Pacients rūpīgi jānovēro un terapijai jābūt simptomātiskai un atbalstošai. Ārstēšana ir atkarīga no laika, kas pagājis pēc zāļu lietošanas, un simptomu smaguma pakāpes. Ieteicams izraisīt vemšanu un/vai veikt kuņģa skalošanu. Pārdozēšanas ārstēšanai var būt noderīga aktivētās ogles lietošana. Nepieciešams bieži kontrolēt kreatinīna un elektrolītu līmeni serumā. Ja attīstās hipotensija, pacientu jānogulda un ātri jāievada sāls un šķidruma aizvietotāji.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotenzīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi; angiotenzīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09DA07
Actelsar HCT ir kombinēts angiotenzīna II receptoru antagonista (telmisartāna) un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa (hidrohlortiazīda) līdzeklis. Šo sastāvdaļu kombinācijai piemīt savstarpēji papildinoša antihipertensīva iedarbība, kas asinsspiedienu pazemina lielākā mērā nekā katra sastāvdaļa atsevišķi. Actelsar HCT lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazemināšanos visu terapeitisko devu robežās.
Darbības mehānisms Telmisartāns, lietojot iekšķīgi, ir aktīvs un specifisks angiotenzīna II receptoru 1.apakštipa (AT1) antagonists. Telmisartāns ar ļoti augstu afinitāti izspiež angiotenzīnu II no tā piesaistes vietas ar AT1 apakštipa receptoriem, kas atbild par zināmo angiotenzīna II iedarbību. Telmisartānam nepiemīt daļēja agonista aktivitāte uz AT1 receptoriem. Telmisartāns selektīvi saistās ar AT1n receptoriem. Piesaiste ir ilgstoša. Telmisartānam nav afinitātes pret citiem receptoriem, tajā skaitā AT2 un citiem mazāk aprakstītiem AT receptoriem. Nav zināma šo receptoru funkcionālā loma, kā arī to iespējamās superstimulācijas efekts ar angiotenzīnu II, kura līmeni palielina telmisartāns. Telmisartāns samazina aldosterona līmeni plazmā. Telmisartāns nenomāc cilvēka plazmas renīnu un nebloķē jonu kanālus. Telmisartāns nenomāc angiotenzīnu konvertējošo enzīmu (kinināzi II) (enzīms, kas arī noārda bradikinīnu). Tāpēc nav sagaidāms, ka telmisartāns varētu pastiprināt ar bradikinīnu saistītās nevēlamās blakusparādības. Cilvēkam 80 mg telmisartāna deva gandrīz pilnīgi nomāc angiotenzīna II izraisīto asinsspiediena paaugstināšanos. Nomācošā iedarbība saglabājas ilgāk kā 24 stundas, to var novērot līdz pat 48 stundas.
Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētiskais līdzeklis. Tiazīdu antihipertensīvās iedarbības mehānisms nav pilnībā zināms. Tiazīdi iedarbojas uz nieru kanāliņiem, ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismu, tieši palielinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju aptuveni vienādā daudzumā. Hidrohlortiazīda diurētiskās iedarbības dēļ samazinās plazmas tilpums, palielinās renīna aktivitāte plazmā, palielinās aldosterona sekrēcija, kas, savukārt, palielina kālija un bikarbonātu izdalīšanos ar urīnu un samazina kālija koncentrāciju serumā. Jādomā, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas blokāde, ko nodrošina telmisartāna vienlaicīgā lietošana, novērš šī diurētiskā līdzekļa radīto kālija zudumu. Hidrohlortiazīda diurētiskā iedarbība sākas apmēram pēc 2 stundām, maksimālu efektu sasniedzot pēc 4 stundām, un tā iedarbība ilgst apmēram 6-12 stundas.
15

Klīniskā efektivitāte un drošums
Esenciālās hipertensijas ārstēšana Pēc pirmās telmisartāna devas antihipertensīvā iedarbība pakāpeniski parādās 3 stundu laikā. Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās parasti tiek sasniegta 4-8 nedēļās pēc terapijas sākuma un tā saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Antihipertensīvā iedarbība stabili saglabājas ilgāk nekā 24 stundas pēc devas lietošanas, ieskaitot pēdējās 4 stundas pirms nākošās devas; tas pierādīts veicot ambulatorus asinsspiediena mērījumus. To pierāda mērījumi, kas veikti maksimālās iedarbības punktā un tūlīt pirms nākamās devas lietošanas (minimālā un maksimālā attiecība placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pēc 40 mg un 80 mg telmisartāna devu lietošanas konstanti turējās virs 80%.
Pacientiem ar hipertensiju telmisartāns samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, neietekmējot pulsa frekvenci. Telmisartāna hipotensīvā iedarbība ir salīdzināma ar citu antihipertensīvo līdzekļu grupu zāļu hipotensīvo iedarbību (to pierāda klīniskie pētījumi, kuros salīdzināti telmisartāns ar amlodipīnu, atenololu, enalaprilu, hidrohlortiazīdu un lizinoprilu).
Pēkšņi pārtraucot terapiju ar telmisartānu, asinsspiediens pakāpeniski vairāku dienu laikā atgriežas pirmsterapijas līmenī, bez novērotas atsitiena efekta hipertensijas. Klīniskajā pētījumā, kurā tieši salīdzināja divus hipotensīvās terapijas veidus, konstatēja, ka sauss klepus daudz retāk bija sastopams telmisartāna grupā nekā angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupā.
Kardiovaskulārā profilakse ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in Combination with Rampril Global Endpoint Trial) klīniskajā pētījumā salīdzināja telmisartāna, ramiprila un telmisartāna un ramiprila kombinācijas ietekmi uz kardiovakulāro galaiznākumu 25620 pacientiem vecumā no 55 gadiem, kuriem anamnēzē bija koronāro artēriju slimība, insults, pārejoša išēmiska lēkme, perifēro artēriju slimība vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgānu bojājumu (piemēram, retinopātiju, sirds kreisā kambara hipertrofiju, makro- vai mikroalbuminūriju), kas ir kardiovaskulāro komplikāciju riska pacientu grupa.
Pacientus randomizēti iedalīja vienā no trīs šādām terapijas grupām: telmisartāns 80 mg (n = 8542), ramiprils 10 mg (n = 8576) vai80 mg telmisartāna un ramiprila 10 mg kombinācija (n = 8502), un pacientu vidējais novērošanas laiks bija 4,5 gadi.
Telmisartānam un ramiprilam bija līdzīga ietekme, samazinot primāro kombinēto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ. Primārā mērķa kritērija sastopamība telmisartāna (16,7 %) un ramiprila (16,5 %) grupā bija līdzīga. Telmisartāna un ramiprila grupas riska attiecība bija 1,01 (97,5 % TI 0,93 – 1,10, p (līdzvērtīguma) = 0,0019, ja robeža ir 1,13). Visu cēloņu izraisītā mirstība telmisartāna un ramiprila grupā bija attiecīgi 11,6 % un 11,8 %.
Vērtējot pēc iepriekš noteikta sekundārā mērķa kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults) [, kas bija primārais mērķa kritērijs atsauces pētījumā HOPE (The Heart Outcomes Prevention Evaluation Study), kurā ramiprila ietekmi salīdzināja ar placebo – telmisartāna un ramiprila iedarbība bija līdzīga 0,99 (97,5 % TI 0,90 – 1,08, p (līdzvērtīguma = 0,0004].
TRANSCEND pētījumā pacientus ar AKE-I nepanesību, bet citādi atbilstošus iekļaušanas kritērijiem, kādi tika piemēroti ONTARGET pētījumā, nejaušināti iedalīja telmisartāna 80 mg (n = 2954) vai placebo (n = 2972) grupā, abus šos līdzekļus lietojot papildus standartaprūpei. Vidējais novērošanas ilgums bija 4 gadi un 8 mēneši. Netika novērota statistiski nozīmīgas primārā kombinētā mērķa kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ) atšķirības [15,7 % telmisartāna grupā un 17,0 % placebo grupā ar riska attiecību 0,92 (95 % TI 0,81 – 1,05, p = 0,22)]. Salīdzinot ar placebo grupu, tika iegūti pierādījumi par labvēlīgu telmisartāna ietekmi uz iepriekš noteiktu sekundāru kombinēto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults [0,87 (95 % TI
16

0,76 – 1,00, p = 0,048)]. Pierādījumu par labvēlīgu ietekmi uz kardiovaskulāro mirstību (riska attiecība 1,03, 95 % TI 0,85 – 1,24) nebija.
Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial – notiekošais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem. ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds - asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. Sīkāku informāciju skatīt augstāk „Kardiovaskulārā profilakse”. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju. Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, turpretim novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem. Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints aliskirēna pētījums pacientiem ar 2. tipa diabētu, izmantojot sirds asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds - asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pacientiem telmisartāna grupā par klepu un angioedēmu ziņoja retāk nekā pacientiem ramiprila grupā, savukārt par hipotensiju biežāk ziņoja telmisartāna grupā.
Telmisartāna kombinācija ar ramiprilu nesniedza papildu ieguvumu, salīdzinot ar ramiprila vai telmisartāna monoterapiju. Kardiovaskulārā mirstība un visu cēloņu izraisīta mirstība kombinācijas grupā radās biežāk. Turklāt kombinētās terapijas grupā nozīmīgi biežāk radās hiperkaliēmija, nieru mazspēja, hipotensija un ģībonis. Tādēļ šai pacientu grupā telmisartāna un ramiprila kombinācijas lietošana nav ieteicama.
PRoFESS („Prevention Regimen for Effectively avoiding Secondary Strokes”) pētījumā pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, kuriem nesen bijis insults, tika novērots palielināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo, attiecīgi 0,70 % pret 0,49 % [RR 1,43 (95 % ticamības intervāls 1,00-2,06)]; letālas sepses sastopamības biežums bija lielāks telmisartāna grupas pacientiem (0,33 %) salīdzinājumā ar placebo grupas pacientiem (0,16 %) [RR 2,07 % (95 % ticamības intervāls 1,14-3,76)]. Novērotais palielinātais sepses gadījumu sastopamības biežums telmisartāna lietotājiem var būt sagadīšanās vai arī saistīts ar līdz šim nezināmu mehānismu.
Epidemioloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīdu samazina kardiovaskulāro saslimšanu un mirstības risku.
Fiksētās telmisartāna/hidrohlortiazīda devas kombinācijas ietekme uz mirstību un kardiovaskulārajām saslimšanām pašlaik nav zināma.
17

Nemelanomas ādas vēzis Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95 % TI: 1,23-1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95 % TI: 3,68-4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95 % TI: 1,7-2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0-4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7-10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ar telmisartāna hidrohlortiazīdu visās pediatriskās populācijas apakšgrupās hipertensijas ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Tiek uzskatīts, ka vienlaicīga hidrohlortiazīda un telmisartāna lietošana veseliem indivīdiem neietekmēja vienas vai otras vielas farmakokinētiskās īpašības.
Uzsūkšanās Telmisartāns: Pēc iekšķīgas lietošanas maksimālā telmisartāna koncentrācija tiek sasniegta 0,51,5 stundu laikā pēc devas lietošanas. 40 mg un 160 mg telmisartāna devu absolūtā biopieejamība ir attiecīgi 42 % un 58 %. Uzturs nedaudz samazina telmisartāna biopieejamību, samazinot laukumu zem vielas koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes (AUC) par apmēram 6 % 40 mg tabletei un apmēram par 19 % 160 mg devai. 3 stundas pēc telmisartāna lietošanas plazmas koncentrācija bija līdzīga, neatkarīgi no tā, vai zāles lietotas tukšā dūšā vai ēdienreizes laikā. Nav sagaidāms, ka nelielais AUC samazinājums pasliktinās terapeitisko efektivitāti. Lietojot atkārtoti, nenovēro būtisku telmisartāna uzkrāšanos plazmā.
Hidrohlortiazīds: lietojot telmisartānu/hidrohlortiazīdu iekšķīgi, maksimālā hidrohlortiazīda koncentrācija tiek sasniegta 1,0-3,0 stundu laikā pēc devas lietošanas. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda kumulatīvo izdalīšanos caur nierēm, absolūtā biopieejamība bija apmēram 60 %.
Izkliede Telmisartāns lielā mērā saistās ar plazmas olbaltumvielām (>99,5 %), galvenokārt ar albumīnu un alfa-1 skābo glikoproteīnu. Telmisartāna šķietamais izkliedes tilpums ir apmēram 500 l, kas liecina par papildus saistīšanos ar audiem. 68 % hidrohlortiazīda saistās ar plazmas olbaltumvielām un šķietamais izkliedes tilpums ir 0.83-1.14 l/kg.
Biotransformācija Telmisartāns tiek metabolizēts konjugācijas rezultātā, veidojot farmakoloģiski neaktīvu acilglikuronīdu. Šis pamatsavienojuma glikuronīds ir vienīgais metabolīts, ko konstatēja cilvēkiem. Pēc vienas ar 14C-iezīmēta telmisartāna devas lietošanas glikuronīdi sastādīja apmēram 11 % no plazmā noteiktās radioaktivitātes. Telmisartāna metabolismā nav iesaistīti citohroma P450 izoenzīmi. Hidrohlortiazīds netiek metabolizēts cilvēka organismā.
Eliminācija Telmisartāns: Pēc intravenozas vai iekšķīgas ar 14C-iezīmēta telmisartāna lietošanas lielākā daļa (>97 %) izdalās ar izkārnījumiem žults ekskrēcijas rezultātā. Urīnā izdalītais daudzums ir ļoti niecīgs.
18

Kopējais plazmas klīrenss pēc iekšķīgas telmisartāna lietošanas ir >1500 ml/min. Terminālais eliminācijas pusperiods bija >20 stundas.
Hidrohlortiazīds gandrīz pilnībā izdalās ar urīnu nemainītā veidā. Apmēram 60 % no iekšķīgi lietotās devas izdalās 48 stundu laikā. Nieru klīrenss ir apmēram 250-300 ml/min. Hidrohlortiazīda terminālais eliminācijas pusperiods ir 10-15 stundas.
Linearitāte/nelinearitāte Telmisartāns: perorāli ordinējot 20-160 mg lielas devas, telmisartāna farmakokinētika nav lineāra proporcionāli lielākas plazmas koncentrācijas kāpuma dēļ (Cmax un AUC) attiecībā pret devas palielināšanos. Hidrohlortiazīdam ir raksturīga lineāra farmakokinētika.
Gados vecāki pacienti Telmisartāna farmakokinētika neatšķiras gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kuri jaunāki par 65 gadiem.
Dzimums Telmisartāna koncentrācija plazmā sievietēm ir 2-3 reizes lielāka nekā vīriešiem. Tomēr klīniskajos pētījumos pierādīts, ka tam nav būtiskas ietekmes uz asinsspiediena atbildes reakciju vai ortostatiskās hipotensijas sastopamības biežuma palielināšanos sievietēm. Devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir novērojama arī tendence, ka sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā ir lielāka. Pastāv uzskats, ka tam nav klīniski būtiskas nozīmes.
Nieru darbības traucējumi Izdalīšanās caur nierēm neietekmē telmisartāna klīrensu. Pamatojoties uz nelielo pieredzi ar pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 3060 ml/min, vidēji apmēram 50 ml/min), pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Telmisartānu no asinīm nevar izdalīt ar hemodialīzes palīdzību. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir lēnāka hidrohlortiazīda eliminācija. Tipiskā pētījumā pacientiem ar kreatinīna klīrensu vidēji 90 ml/min hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods palielinājās. Pacientiem bez funkcionējošām nierēm eliminācijas pusperiods ir apmēram 34 stundas.
Aknu darbības traucējumi Farmakokinētiskie pētījumi ar pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pierādīja, ka absolūtā biopieejamība palielinās gandrīz līdz 100 %. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nemainās.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos drošuma pētījumos telmisartāna un hidrohlortiazīda vienlaicīgas ievadīšanas rezultātā normotensīvām žurkām un suņiem devās, kas salīdzināmas ar klīniski terapeitiskām devām, netika iegūta papildus informācija, kas iegūta jau par katru sastāvdaļu atsevišķi. Toksikoloģisko pētījumu rezultātiem terapeitiskajā praksē cilvēkiem nav svarīga nozīme.
Neklīniskajos pētījumos iegūtie toksikoloģisko pētījumu rezultāti ar angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru antagonistiem liecina par samazinātiem sarkano asins šūnu rādītājiem (eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts), izmaiņām nieru hemodinamikā (palielināts atlieku slāpeklis asinīs un kreatinīns), palielinātu plazmas renīna aktivitāti, jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju un kuņģa gļotādas bojājumiem. Kuņģa bojājumus dzīvniekiem var novērst/uzlabot ar perorālām nātrija hlorīda šķīduma pārtikas piedevām un tiem dzīvojot grupās. Suņiem tika novērota nieru kanāliņu paplašināšanās un atrofija. Uzskata, ka šie atklājumi ir saistīti ar telmisartāna farmakoloģisko aktivitāti.
Nav tiešu teratogēniskas iedarbības pierādījumu, tomēr toksisku telmisartāna devu lietošanas gadījumā tika novērota ietekme uz pēcnācēju postnatālo attīstību, piemēram, mazāka ķermeņa masa un novēlota acu atvēršanās.
19

In vitro pētījumos netika pierādīta telmisartāna mutagenitāte un būtiska klastogēna aktivitāte, un netika pierādīta kancerogenitāte žurkām un pelēm. Pētījumi ar hidrohlortiazīdu uzrādīja apšaubāmus genotoksicitātes vai kancerogenitātes efektus atsevišķiem eksperimentāliem modeļiem. Tomēr plašā pieredze ar cilvēkiem, lietojot hidrohlortiazīdu, nepierādīja saistību starp tā lietošanu un audzēju sastopamības biežuma palielināšanos. Informāciju par telmisartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas fetotoksisko potenciālu skatīt 4.6. apakšpunktā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Magnija stearāts (E470b) Kālija hidroksīds Meglumīns Povidons Nātrija cietes glikolāts (A tips) Mikrokristāliskā celuloze Mannīts (E421)
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi: 2 gadi.
Al/PVH/PVDH blisteri: 1 gads.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi: Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Al/PVH/PVDH blisteri: Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Al/Al blisteri, Al/PVH/PVDH blisteri un ABPE tablešu trauciņi ar ZBPE vāciņu un ABPE desikantu ar silīcija dioksīda pildījumu.
Al/Al blisteri: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes Al/PVH/PVDH blisteri: 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes Al/PVH/PVDH blisteri: 14, 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes
20

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78 220 Hafnarfjörður Īslande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes EU/1/13/817/043 EU/1/13/817/001 EU/1/13/817/042 EU/1/13/817/002 EU/1/13/817/003 EU/1/13/817/004 EU/1/13/817/005 EU/1/13/817/006 EU/1/13/817/007 EU/1/13/817/008 EU/1/13/817/009 EU/1/13/817/010 EU/1/13/817/011 EU/1/13/817/012 EU/1/13/817/013
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes EU/1/13/817/014 EU/1/13/817/015 EU/1/13/817/044 EU/1/13/817/016 EU/1/13/817/017 EU/1/13/817/018 EU/1/13/817/019 EU/1/13/817/020 EU/1/13/817/021 EU/1/13/817/022 EU/1/13/817/023 EU/1/13/817/024 EU/1/13/817/025 EU/1/13/817/026 EU/1/13/817/027 EU/1/13/817/028
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2013.gada 13.marts.
21

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
22

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Tablete.
Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, ovālas, abpusēji izliektas tabletes, kas vienā pusē marķētas ar “TH” un otrā pusē ar “25”, un to izmērs ir 9,0 x 17,0 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas Esenciālās hipertensijas ārstēšana. Actelsar HCT fiksēto devu kombinācija (80 mg telmisartāna/25 mg hidrohlortiazīda) indicēta pieaugušajiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt ar Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg (80 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda), vai arī pieaugušajiem, kuru asinsspiediens pirms tam stabilizēts, lietojot telmisartānu un hidrohlortiazīdu atsevišķi. 4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Actelsar HCT jālieto pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar telmisartānu. Pirms pārejas uz fiksēto kombināciju katra no abām aktīvās vielas devām jāpielāgo individuāli. Ja klīniski nepieciešams, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz fiksēto devu kombināciju. - Actelsar HCT 80 mg/25 mg var lietot vienu reizi dienā pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar
pienācīgi kontrolēt ar Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg vai arī pacientiem, kuru asinsspiediens pirms tam stabilizēts, lietojot telmisartānu un hidrohlortiazīdu atsevišķi. Actelsar HCT ir pieejams arī sekojošos stiprumos 40 mg/12,5 mg un 80 mg/12,5 mg Īpašas pacientu grupas Pacienti ar nieru darbības traucējumiem Ieteicams regulāri novērot nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacienti ar aknu darbības traucējumiem Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nedrīkst pārsniegt Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā. Actelsar HCT ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem
23

aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem tiazīdu grupas līdzekļi jālieto ar piesardzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Actelsar HCT drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, nav pierādīta. Nav pieejama informācija.
Lietošanas veids
Actelsar HCT tabletes jālieto iekšķīgi vienu reizi dienā, tās jānorij, uzdzerot šķidrumu un tās var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3 Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām - Paaugstināta jutība pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (jo hidrohlortiazīds ir sulfonamīdu
atvasinājums). - Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu). - Holestāze un obstruktīvas žultsceļu slimības. - Smagi aknu darbības traucējumi. - Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min). - Refraktāra hipokaliēmija, hiperkalciēmija.
Actelsar HCT vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFR < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams uzsākt angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošanu. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Actelsar HCT nedrīkst lietot pacienti ar holestāzi, obstruktīvām žultsceļu slimībām vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo telmisartāns izdalās galvenokārt caur žulti. Šiem pacientiem var būt samazināts telmisartāna aknu klīrenss.
Turklāt, Actelsar HCT piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo mazākās izmaiņas šķidruma un elektrolītu līdzsvarā var paātrināt aknu komas iestāšanos. Nav klīniskās pieredzes par Actelsar HCT lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.
24

Renovaskulāra hipertensija
Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, kuri saņem zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.
Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija
Actelsar HCT nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav pieejama informācija par valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri. Ir neliela pieredze par valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, tāpēc regulāri jākontrolē kālija, kreatinīna un urīnskābes līmenis serumā. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var rasties azotēmija, kas saistīta ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu.
Intravaskulāra hipovolēmija
Pacientiem, kuriem pēc intensīvas terapijas ar diurētiskajiem līdzekļiem, sāls ierobežošanas pārtikā, caurejas vai vemšanas konstatē intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai nātrija samazināšanos, var novērot simptomātisku hipotensiju, it īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Šāds stāvoklis jākoriģē pirms Actelsar HCT nozīmēšanas.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (tajā skaitā akūta nieru mazspēja) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Citi stāvokļi, kas stimulē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu
Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiontenzīnaaldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimībām, tajā skaitā nieru artērijas stenozi), terapija ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, var izraisīt akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Primārais aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu hipotensīvie līdzekļi, kuru darbības mehānisma pamatā ir renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas nomākšana, parasti ir neefektīvi. Tāpēc Actelsar HCT lietošana šādos gadījumos nav ieteicama.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju, šīs zāles, tāpat kā citus vazodilatatorus, ieteicams lietot piesardzīgi.
Metaboliskie un endokrīnie efekti
Tiazīdu grupas līdzekļu lietošana var pasliktināt glikozes panesamību, turpretim diabēta pacientiem, kuri lieto insulīnu vai pretdiabēta vienlaicīgi ar telmisartānu. Tāpēc šiem pacientiem jāapsver
25

nepieciešamība veikt glikozes līmeņa kontroli asinīs; var būt neieciešams pielāgot insulīna vai pretdiabēta zāļu devu. Tiazīdu grupas līdzekļu lietošanas laikā var izpausties slēptais cukura diabēts.
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana ir bijusi saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos, tomēr Actelsar HCT saturošā 12,5 mg hidrohlortiazīda deva to neietekmē vai arī ietekme ir ļoti neliela. Dažiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar tiazīdu grupas līdzekļiem, iespējama hiperurikēmija vai podagras saasināšanās.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Tāpat kā jebkuram pacientam, kurš lieto diurētiskos līdzekļus, regulāri, ar atbilstošiem intervāliem jānosaka elektrolītu koncentrācija serumā.
Tiazīdu grupas līdzekļi, tajā skaitā hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (tajā skaitā hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisko alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu brīdinājuma simptomi ir sausums mutē, slāpes, astēnija, letarģija, miegainība, nemierīgums, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu gurdenums, hipotensija, oligūrija, tahikardija, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
- Hipokaliēmija Lai gan lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus var rasties hipokaliēmija, vienlaicīga terapija ar telmisartānu var samazināt diurētisko līdzekļu izraisīto hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar pastiprinātu diurēzi anamnēzē, pacientiem ar iespējamu neadekvātu elektrolītu uzņemšanu iekšķīgi, un pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar kortikosteroīdiem vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiperkaliēmija Tam pretēji, Actelsar HCT sastāvdaļa telmisartāns, sakarā ar antagonismu pret angiotenzīna II (AT1) receptoriem, var izraisīt hiperkaliēmiju. Lai gan saistībā ar Actelsar HCT nav novēroti klīniski nozīmīgi hiperkaliēmijas gadījumi, tomēr hiperkaliēmijas attīstīšanās riska faktori ir nieru mazspēja un/vai sirds mazspēja, kā arī cukura diabēts. Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji vienlaicīgi ar Actelsar HCT jālieto piesardzīgi (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiponatriēmija un hipohlorēmiska alkaloze Nav pierādījumu, ka Actelsar HCT samazinātu vai aizkavētu diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju. Hlorīdu deficīts pārsvarā gadījumu ir viegls un parasti ārstēšana nav nepieciešama.
- Hiperkalciēmija Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt kalcija daudzumu izdalītajā urīnā un izraisīt intermitējošu un nelielu kalcija līmeņa palielināšanos serumā, kas rodas gadījumos, kad nav diagnosticēti kalcija vielmaiņas traucējumi. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms veikt paravairogdziedzera darbības analīzes, jāpārtrauc tiazīdu grupas līdzekļu lietošana.
- Hipomagniēmija Ir pierādīts, ka tiazīdu grupas līdzekļi palielina magnija daudzumu izdalītajā urīnā, kā rezultātā var rasties hipomagniēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā angiotenzīna II receptoru antagonisti, telmisartāns acīmredzami melnās rases pārstāvjiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā baltajiem, iespējams, to var izskaidrot ar zemu renīna aktivitātes sastopamību, ko biežāk novēro hipertensīvajiem melnās rases pārstāvjiem.
26

Citi
Līdzīgi kā ar citiem hipotensīviem līdzekļiem, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku kardiopātiju vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Vispārīgi
Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē vai bez tām, iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu, kas biežāk novērojamas pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, tajā skaitā hidrohlortiazīdu, ziņots par sistēmas sarkanās vilkēdes saasināšanos vai aktivizēšanos. Saistībā ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja terapijas laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja atkārtota diurētiskā līdzekļa lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt atklātās ķermeņa daļas no saules vai mākslīgā UVA starojuma.
Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma
Hidrohlortiazīds (sulfonamīds) var izraisīt idiosinkrastisku reakciju, kas rada akūtu pārejošu miopiju un akūtu slēgta kakta glaukomu. Iespējamie simptomi ir akūta redzes asuma pasliktināšanās vai acu sāpes, kas parasti rodas dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc telmisartāna hidrohlortiazīda lietošanas uzsakšanas. Neārstēta slēgta kakta glaukoma var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Sākotējā ārtsēšana ir hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana pēc iespējas ātrāk. Tūlītēja terapeitiska vai ķirurģiska ārstēšana var būt nepieciešama, ja intraokulārais spiediens saglabājas nekontrolējams. Akūtas slēgta kakta glaukomas attīstības riska faktori ir alerģija pret sulfonamīdiem vai penicilīnu anamnēzē.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms. Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Litijs
Lietojot litiju vienlaicīgi ar angiotenzīna konvertējošo enzīmu inhibitoriem, var rasties atgriezeniska litija koncentrācijas serumā un toksicitātes palielināšanās. Retos gadījumos par to ziņots, lietojot angiotenzīna II receptoru antagonistus (tajā skaitā telmisartānu/hidrohlortiazīdu). Nav ieteicams lietot vienlaicīgi litiju un Actelsar HCT (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr nepieciešams izmantot šādu zāļu kombināciju, vienlaicīgas lietošanas gadījumā rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.
27

Zāles, kuru lietošana saistīta ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, citi kālijurētiskie diurētiskie līdzekļi, caureju izraisoši līdzekļi, kortikosteroīdi, AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīna G nātrija sāls, salicilskābe un tās atvasinājumi)
Ja šīs zāles tiek nozīmētas lietošanai kopā ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams novērot kālija līmeni plazmā. Šīs zāles var pastiprināt hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas var palielināt kālija līmeni vai izraisīt hiperkaliēmiju (piemēram, AKE inhibitori, kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošas pārtikas piedevas, kāliju saturoši sāls aizvietotāji, ciklosporīns un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls).
Ja šīs zāles plānots nozīmēt lietošanai vienlaicīgi ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams novērot kālija līmeni plazmā. Balstoties uz pieredzi par citām zālēm, kas ietekmē renīnaangiotenzīna sistēmu, vienlaicīga lietošana ar iepriekšminētajām zālēm, iespējams, var paaugstināt kālija līmeni serumā, tāpēc tā nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa izmaiņas serumā
Lietojot Actelsar HCT vienlaicīgi ar zālēm, kuru iedarbību ietekmē kālija līmeņa izmaiņas serumā (piemēram, sirds glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi), un zemāk minētajām zālēs, kuras izraisa torsades de pointes (tajā skaitā daži antiaritmiskie līdzekļi) (hipokaliēmija ir torsades de pointes predisponējošs stāvoklis), ieteicams periodiski novērot kālija līmeni serumā un EKG. - Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds) - III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalolols, dofetilīds, ibutilīds) - daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns,
trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols) - citi (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, intravenozi ievadāms eritromicīns, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, intravenozi ievadāms vinkamīns)
Sirds glikozīdi
Tiazīdu grupas līdzekļu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija veicina sirds glikozīdu izraisītas aritmijas sākumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Digoksīns
Lietojot telmisartānu vienlaicīgi ar digoksīnu, tika novērota vidējās digoksīna plazmas koncentrācijas (49%) un minimālās koncentrācijas (20%) paaugstināšanās. Uzsākot, pielāgojot vai pārtraucot telmisartāna terapiju, jānovēro digoksīna koncentrācija, lai to noturētu terapeitiskā diapazonā.
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un nieru darbības traucējumi (tajā skaitā akūta nieru mazspēja), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Telmisartāns var pastiprināt citu antihipertensīvo līdzekļu hipotensīvo iedarbību.
Pretdiabēta līdzekļi (iekšķīgi lietojami un insulīns)
Var būt nepieciešams pielāgot pretdiabēta līdzekļa devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
28

Metformīns
Metformīns jālieto piesardzīgi: laktacidozes risks, ko izraisa iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīta ar hidrohlortiazīda lietošanu.
Holestiramīns un žultsskābi saistoši sveķi
Anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē samazinās hidrohlortiazīda uzsūkšanās.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
NPL (piemēram, acetilsalicilskābe, lietojot pretiekaisuma terapijas devas, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL) var samazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu diurētisko, nātrijurētisko un antihipertensīvu iedarbību, kā arī angiotenzīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem) vienlaicīga angiotenzīna II receptoru antagonistu un ciklooksigenāzi nomācošu līdzekļu lietošana var izraisīt turpmāku nieru darbības traucējumu pastiprināšanos, arī iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jālieto atbilstošs šķidruma daudzums un jāapsver nieru darbības kontroles nepieciešamība uzsākot terapiju un periodiski pēc tam.
Vienā pētījumā telmisartāna un ramiprila kombinēta terapija izraisīja ramiprila un ramiprilāta AUC0-24 un Cmax palielināšanos līdz pat 2,5 reizēm. Šī novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.
Presorie amīni (piemēram, noradrenalīns)
Var samazināties presoro amīnu iedarbība.
Nedepolarizējoši skeleta muskulatūras relaksanti (piemēram, tubokurarīns)
Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo skeleta muskuļu relaksantu iedarbību.
Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)
Tā kā hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešams atbilstoši pielāgot urikozūrisko līdzekļu devas. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana. Lietojot tiazīdu grupas līdzekļus vienlaicīgi ar allopurinolu, var palielināties allopurinola izraisītu paaugstinātas jutības reakciju sastopamības biežums.
Kalcija sāļi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija līmeni serumā, kam pamatā ir samazināta izdalīšanās. Ja jānozīmē kalciju saturošas piedevas vai kalciju saudzējošas zāles (piemēram, D vitamīna terapiju), jākontrolē kalcija līmenis serumā un kalcija devas atbilstoši jāpielāgo.
Bēta-blokatori un diazoksīds
Tiazīdu grupas līdzekļi var pastiprināt bēta-blokatoru un diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.
Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu motilitāti, pavājinot kuņģa un zarnu trakta kustīgumu un palēninot kuņģa iztukšošanās ātrumu.
29

Amantadīns
Tiazīdu grupas līdzekļi var pastiprināt amantadīna izraisīto nevēlamo blakusparādību risku.
Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)
Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt citotoksisko līdzekļu izdalīšanos caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo iedarbību.
Balstoties uz farmakoloģiskajām īpašībām, sagaidāms, ka turpmāk minētās zāles var pastiprināt visu antihipertensīvo līdzekļu, tajā skaitā telmisartāna, hipotensīvo darbību: baklofēns, amifostīns. Turklāt, ortostatisko hipotensiju var saasināt alkohola, barbiturātu, narkotisku līdzekļu vai antidepresantu lietošana.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pietiekamu datu par Actelsar HCT lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem novēroja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiski pētījumi par AKE inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nav iespējams izslēgt nelielu riska palielināšanos. Lai gan par angiotenzīna II receptoru antagonistu teratogenitātes risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, angiotenzīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar angiotenzīna II receptoru antagonistiem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā cilvēkiem izraisa fetotoksicitāti (nieru darbības pasliktināšanos, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi angiotenzīna II receptoru antagonistus, ieteicams veikt augļa nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotenzīna II receptoru antagonistus, rūpīgi jānovēro hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Pieejama ierobežota pieredze par hidrohlortiazīdu lietošanu grūtniecības laikā, it īpaši pirmā trimestra laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda darbības farmakoloģisko mehānismu, tā lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī var ietekmēt feto-placentāro perfūziju un auglim un jaundzimušajam izraisīt tādus traucējumus, kā dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija. Sakarā ar plazmas apjoma samazināšanās un placentāras hipoperfūzijas risku bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu, hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas gadījumos. Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecēm esenciālas hipertensijas ārstēšanā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nevar pielietot citu terapiju.
Barošana ar krūti
Tā kā trūkst informācija par telmisartāna lietošanu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, Actelsar HCT lietošana nav ieteicama un ieteicams piemeklēt alternatīvu terapijas veidu ar labāk zināmu drošuma
30

profilu lietošanai zīdīšanas periodā, it īpaši, ja ar krūts pienu tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.

Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Tiazīdu grupas līdzekļus lietošana lielās devās izraisa intensīvu diurēzi, kas var kavēt piena veidošanos. Hidrohlortiazīda lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Lietojot hidrohlortiazīdu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, devai jābūt pēc iespējas mazākai.

Fertilitāte

Neklīniskajos pētījumos nav novērota telmisartāna un hidrohlortiazīda ietekme uz vīriešu vai sieviešu auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Actelsar HCT var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Actelsar HCT lietošanas laikā dažkārt var rasties reibonis vai miegainība.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila apkopojums

Visbiežāk ziņotā blakusparādība ir reibonis. Nopietna angioneirotiskā tūska rodas retos gadījumos (≥1/10000 līdz <1/1000).

Kopējais blakusparādību, par kurām ziņots, lietojot 80 mg/25 mg telmisartāna/hidrohlortiazīda, sastopamības biežums un profils, bija salīdzināms ar 80 mg/12,5 mg telmisartāna/hidrohlortiazīda izraisītajām blakusparādībām. Netika pierādītā lietotās devas lieluma saistībā ar blakusparādībām un tās nav saistītas ar pacienta dzimumu, vecumu vai ādas krāsu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādības, par kurām ziņots visos klīniskajos pētījumos, un kas radās biežāk (p ≤0,05), lietojot telmisartānu plus hidrohlortiazīdu, nekā placebo, norādītas zemāk atbilstoši orgānu sistēmu grupām. Blakusparādības, kas novērotas, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, bet nav novērotas klīniskajos pētījumos, var rasties Actelsar HCT terapijas laikā.

Blakusparādības sagrupētas atbilstoši to sastopamības biežumam, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Infekcijas un infestācijas Reti:

Bronhīts, faringīts, sinusīts

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

sistēmas sarkanās vilkēdes saasinājums vai aktivizēžanās1

Vielmaiņas un uztura traucējumi

Retāk:

Hipokaliēmija

Reti:

Hiperurikēmija, hiponatriēmija

31

Psihiskie traucējumi Retāk: Reti:

Trauksme Depresija

Nervu sistēmas traucējumi Bieži:
Retāk: Reti:

Reibonis
Ģībonis, parestēzija Bezmiegs, miega traucējumi

Acu bojājumi Reti:

redzes traucējumi, akūta miopija, neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi Retāk:

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi Retāk:

Tahikardija, aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk:

Hipotensija, ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk:

Elpas trūkums

Reti:

Respiratora distresa sindroms (tajā skaitā pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk:

Caureja, sausums mutē, flatulence

Reti:

Sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, vemšana, gastrīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti:

Aknu darbības izmaiņas/aknu darbības traucējumi2

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

Angioedēma (tajā skaitā ar letālu iznākumu), eritēma, nieze, izsitumi,

hiperhidroze, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk:

Muguras sāpes, muskuļu spazmas, mialģija

Reti:

Artralģija, muskuļu krampji, sāpes ekstremitātēs

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk:

Erektila disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Sāpes krūškurvī

Reti:

Gripai līdzīga slimība, sāpes

Izmeklējumi Retāk: Reti:

Palielināts urīnskābes līmenis asinīs Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts aknu enzīmu līmenis

1 Pēcreģistrācijas pieredze 2 Sīkāku aprakstu skatīt sadaļu „Izvēlēto blakusparādību apraksts”

32

Papildus informācija par katru sastāvdaļu

Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.

Telmisartāns Blakusparādības sastopamības biežums bija vienāds gan ar placebo, gan ar telmisartānu ārstētiem pacientiem.

Placebo kontrolētos pētījumos kopējais blakusparādību sastopamības biežums, par kurām ziņots, lietojot telimsartānu (41,4 %), parasti bija salīdzināms ar placebo (43,9 %). Zemāk minētās blakusparādības ziņotas visos klīniskajos pētījumos, ārstējot pacientiem paaugstinātu asinsspiedienu ar telmisartānu, vai pacientiem, kuri vecāki par 50 gadiem ar sirds un asinsvadus sistēmas riska faktoriem.

Infekcijas un infestācijas Retāk: Reti:

Augšējo elpceļu infekcijas, urīnceļu infekcijas, tajā skaitā cistīts Sepse, tajā skaitā ar letālu iznākumu3

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk:

Anēmija

Reti:

Eozinofīlija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

Paaugstināta jutība, anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk:

Hiperkaliēmija

Reti:

Hipoglikēmija (diabēta slimniekiem)

Sirds funkcijas traucējumi Retāk:

Bradikardija

Nervu sistēmas traucējumi Reti:

Miegainība

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk:

Klepus

Ļoti reti:

Intersticiāla plaušu slimība3

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti:

Nepatīkama sajūta vēderā

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

Zāļu izraisīti izsitumi, toksiski izsitumi uz ādas

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti:

Artroze, cīpslu sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk:

Nieru darbības traucējumi (tajā skaitā akūta nieru mazspēja)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Astēnija

33

Izmeklējumi Reti:

Pazemināts hemoglobīna līmenis

3 Sīkāku aprakstu skatīt sadaļu „Izvēlēto blakusparādību apraksts”.

Hidrohlortiazīds Hidrohlortiazīds var izraisīt vai saasināt hipovolēmiju, kas savukārt var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nezināma sastopamības biežuma blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot hidrohlortiazīdu monoterapijā, ir:

Infekcijas un infestācijas Nav zināmi:

Sialadenīts

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi:

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu

karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti:

Trombocitopēnija (dažkārt ar purpuru)

Nav zināmi:

Aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija, kaulu smadzeņu mazspēja,

leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Anafilaktiska reakcija, paaugstināta jutība

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Nepietiekama cukura diabēta kontrole

Vielmaiņas un uztura traucējumi

Bieži:

Hipomagniēmija

Reti:

Hiperkalciēmija

Ļoti reti:

Hipohlorēmiskā alkaloze

Nav zināmi:

Anoreksija, samazināta apetīte, elektrolītu līdzsvara traucējumi,

hiperholesterinēmija, hiperglikēmija, hipovolēmija

Psihiskie traucējumi Nav zināmi:

Nemiers

Nervu sistēmas traucējumi Reti:
Nav zināmi:

Galvassāpes Viegls reibonis

Acu bojājumi Nav zināmi:

Ksantopsija, akūta slēgta kakta glaukoma

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Nekrotizējošs vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Slikta dūša

Nav zināmi:

Pankreatīts, nepatīkama sajūta vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Hepatocelulāra dzelte, holestatiska dzelte

34

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi:

Sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms, fotosensibilizācijas reakcijas, ādas

vaskulīts, toksiska epidermas nekrolīze, daudzformu eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi:

Vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi:

Intersticiāls nefrīts, nieru darbības traucējumi, glikozūrija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi:

Drudzis

Izmeklējumi Nav zināmi:

Paaugstināts triglicerīdu līmenis

Izvēlēto blakusparādību apraksts

Izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējumi Visbiežāk izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējumi novēroti pēcreģistrācijas periodā japāņu izcelsmes pacientiem. Japāņu izcelsmes pacientiem ir iespējams lielāks šo blakusparādību risks.

Sepse
PRoFESS pētījumā tika novērots palielināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo. Šie gadījumi var būt sagadīšanās vai saistīti ar līdz šim nezināmu mehānismu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība Pēcreģistrācijas periodā saistībā ar īslaicīgu telmisartāna lietošanu, ir novēroti intersticiālas plaušu slimības gadījumi. Tomēr cēloniska saistība nav pierādīta.

Nemelanomas ādas vēzis Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9 Pārdozēšana

Pieejama ierobežota informācija par telmisartāna pārdozēšanu cilvēkiem. Nav zināms, cik daudz hidrohlortiazīda iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

Simptomi
Pamanāmākie telmisartāna pārdozēšanas simptomi bija hipotensija un tahikardija; ziņots arī par bradikardiju, reiboni, vemšanu, kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā un akūtu nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmiju un hipohlorēmiju) un hipovolēmiju, ko izraisa pārāk intensīva diurēze. Visbiežāk sastopamās pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu saistītas hipokaliēmijas rezultātā var rasties muskulatūras spazmas un/vai sirds aritmijas pastiprināšanās.

35

Terapija Telmisartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību. Pacients rūpīgi jānovēro un terapijai jābūt simptomātiskai un atbalstošai. Ārstēšana ir atkarīga no laika, kas pagājis pēc zāļu lietošanas, un simptomu smaguma pakāpes. Ieteicams izraisīt vemšanu un/vai veikt kuņģa skalošanu. Pārdozēšanas ārstēšanai var būt noderīga aktivētās ogles lietošana. Nepieciešams bieži kontrolēt kreatinīna un elektrolītu līmeni serumā. Ja attīstās hipotensija, pacientu jānogulda un ātri jāievada sāls un šķidruma aizvietotāji.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotenzīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi; angiotenzīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09DA07
Actelsar HCT ir kombinēts angiotenzīna II receptoru antagonista (telmisartāna) un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa (hidrohlortiazīda) līdzeklis. Šo sastāvdaļu kombinācijai piemīt savstarpēji papildinoša antihipertensīva iedarbība, kas asinsspiedienu pazemina lielākā mērā nekā katra sastāvdaļa atsevišķi. Actelsar HCT lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazemināšanos visu terapeitisko devu robežās.
Darbības mehānisms Telmisartāns, lietojot iekšķīgi, ir aktīvs un specifisks angiotenzīna II receptoru 1.apakštipa (AT1) antagonists. Telmisartāns ar ļoti augstu afinitāti izspiež angiotenzīnu II no tā piesaistes vietas ar AT1 apakštipa receptoriem, kas atbild par zināmo angiotenzīna II iedarbību. Telmisartānam nepiemīt daļēja agonista aktivitāte uz AT1 receptoriem. Telmisartāns selektīvi saistās ar AT1n receptoriem. Piesaiste ir ilgstoša. Telmisartānam nav afinitātes pret citiem receptoriem, tajā skaitā AT2 un citiem mazāk aprakstītiem AT receptoriem. Nav zināma šo receptoru funkcionālā loma, kā arī to iespējamās superstimulācijas efekts ar angiotenzīnu II, kura līmeni palielina telmisartāns. Telmisartāns samazina aldosterona līmeni plazmā. Telmisartāns nenomāc cilvēka plazmas renīnu un nebloķē jonu kanālus. Telmisartāns nenomāc angiotenzīnu konvertējošo enzīmu (kinināzi II) (enzīms, kas arī noārda bradikinīnu). Tāpēc nav sagaidāms, ka telmisartāns varētu pastiprināt ar bradikinīnu saistītās nevēlamās blakusparādības. Cilvēkam 80 mg telmisartāna deva gandrīz pilnīgi nomāc angiotenzīna II izraisīto asinsspiediena paaugstināšanos. Nomācošā iedarbība saglabājas ilgāk kā 24 stundas, to var novērot līdz pat 48 stundas.
Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētiskais līdzeklis. Tiazīdu antihipertensīvās iedarbības mehānisms nav pilnībā zināms. Tiazīdi iedarbojas uz nieru kanāliņiem, ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismu, tieši palielinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju aptuveni vienādā daudzumā. Hidrohlortiazīda diurētiskās iedarbības dēļ samazinās plazmas tilpums, palielinās renīna aktivitāte plazmā, palielinās aldosterona sekrēcija, kas, savukārt, palielina kālija un bikarbonātu izdalīšanos ar urīnu un samazina kālija koncentrāciju serumā. Jādomā, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas blokāde, ko nodrošina telmisartāna vienlaicīgā lietošana, novērš šī diurētiskā līdzekļa radīto kālija zudumu. Hidrohlortiazīda diurētiskā iedarbība sākas apmēram pēc 2 stundām, maksimālu efektu sasniedzot pēc 4 stundām, un tā iedarbība ilgst apmēram 6-12 stundas.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Esenciālās hipertensijas ārstēšana Pēc pirmās telmisartāna devas antihipertensīvā iedarbība pakāpeniski parādās 3 stundu laikā. Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās parasti tiek sasniegta 4-8 nedēļās pēc terapijas sākuma un tā saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Antihipertensīvā iedarbība stabili saglabājas ilgāk nekā 24 stundas pēc devas lietošanas, ieskaitot pēdējās 4 stundas pirms nākošās devas; tas pierādīts veicot ambulatorus asinsspiediena mērījumus. To pierāda mērījumi, kas veikti maksimālās iedarbības punktā un tūlīt
36

pirms nākamās devas lietošanas (minimālā un maksimālā attiecība placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pēc 40 mg un 80 mg telmisartāna devu lietošanas konstanti turējās virs 80%.
Pacientiem ar hipertensiju telmisartāns samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, neietekmējot pulsa frekvenci. Telmisartāna hipotensīvā iedarbība ir salīdzināma ar citu antihipertensīvo līdzekļu grupu zāļu hipotensīvo iedarbību (to pierāda klīniskie pētījumi, kuros salīdzināti telmisartāns ar amlodipīnu, atenololu, enalaprilu, hidrohlortiazīdu un lizinoprilu).
Dubultmaskētā kontrolētā klīniskajā pētījumā (n=687 pacientiem vērtēta efektivitāte) cilvēkiem bez atbildes reakcijas uz 80 mg/12,5 mg kombināciju sākotnējais 80 mg/25 mg kombinācijas asinsspiedienu pazeminošais efekts, salīdzinot ar turpmāku 80 mg/25 mg kombinācijas lietošanu, bija 2,7/1,6 mmHg (SAS/DAS) (pielāgoto vidējo pārmaiņu atšķirība, salīdzinot ar sākuma stāvokli). Novērošanas pētījumā ar 80 mg/25 mg kombināciju, asinsspiediens turpināja pazemināties (veidojot kopējo pazeminājumu par 11,5/9,9 mmHg (SAS/DAS)).
Apkopotā divu līdzīgu 8 nedēļu dubultmaskētu placebo kontrolētu klīnisko pētījumu salīdzinājumā ar valsartānu/hidrohlortiazīdu 160 mg/25 mg (n=2121 pacientiem vērtēta efektivitāte) analīzē nozīmīgi lielāka asinsspiediena pazemināšanās par 2,2/1,2 mmHg (SAS/DAS) (attiecīgi pielāgoto vidējo pārmaiņu no sākuma stāvokļa atšķirība) par labu telmisartāna/hidrohlortiazīda 80 mg/25 mg kombinācijai).
Pēkšņi pārtraucot terapiju ar telmisartānu, asinsspiediens pakāpeniski vairāku dienu laikā atgriežas pirmsterapijas līmenī, bez novērotas atsitiena efekta hipertensijas. Klīniskajā pētījumā, kurā tieši salīdzināja divus hipotensīvās terapijas veidus, konstatēja, ka sauss klepus daudz retāk bija sastopams telmisartāna grupā nekā angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupā.
Kardiovaskulārā profilakse ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in Combination with Rampril Global Endpoint Trial) klīniskajā pētījumā salīdzināja telmisartāna, ramiprila un telmisartāna un ramiprila kombinācijas ietekmi uz kardiovakulāro galaiznākumu 25620 pacientiem vecumā no 55 gadiem, kuriem anamnēzē bija koronāro artēriju slimība, insults, pārejoša išēmiska lēkme, perifēro artēriju slimība vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgānu bojājumu (piemēram, retinopātiju, sirds kreisā kambara hipertrofiju, makro- vai mikroalbuminūriju), kas ir kardiovaskulāro komplikāciju riska pacientu grupa.
Pacientus randomizēti iedalīja vienā no trīs šādām terapijas grupām: telmisartāns 80 mg (n=8542), ramiprils 10 mg (n=8576) vai 80 mg telmisartāna un ramiprila 10 mg kombinācija (n=8502), un pacientu vidējais novērošanas laiks bija 4,5 gadi.
Telmisartānam un ramiprilam bija līdzīga ietekme, samazinot primāro kombinēto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ. Primārā mērķa kritērija sastopamība telmisartāna (16,7 %) un ramiprila (16,5 %) grupā bija līdzīga. Telmisartāna un ramiprila grupas riska attiecība bija 1,01 (97,5 % TI 0,93–1,10, p (līdzvērtīguma)=0,0019, ja robeža ir 1,13). Visu cēloņu izraisītā mirstība telmisartāna un ramiprila grupā bija attiecīgi 11,6 % un 11,8 %.
Vērtējot pēc iepriekš noteikta sekundārā mērķa kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults) [, kas bija primārais mērķa kritērijs atsauces pētījumā HOPE (The Heart Outcomes Prevention Evaluation Study), kurā ramiprila ietekmi salīdzināja ar placebo – telmisartāna un ramiprila iedarbība bija līdzīga 0,99 (97,5 % TI 0,90–1,08, p (līdzvērtīguma)=0,0004].
TRANSCEND pētījumā pacientus ar AKE-I nepanesību, bet citādi atbilstošus iekļaušanas kritērijiem, kādi tika piemēroti ONTARGET pētījumā, nejaušināti iedalīja telmisartāna 80 mg (n=2954) vai placebo (n=2972) grupā, abus šos līdzekļus lietojot papildus standartaprūpei. Vidējais novērošanas ilgums bija 4 gadi un 8 mēneši. Netika novērota statistiski nozīmīgas primārā kombinētā mērķa
37

kritērija (kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ) atšķirības [15,7 % telmisartāna grupā un 17,0 % placebo grupā ar riska attiecību 0,92 (95 % TI 0,81–1,05, p=0,22)]. Salīdzinot ar placebo grupu, tika iegūti pierādījumi par labvēlīgu telmisartāna ietekmi uz iepriekš noteiktu sekundāru kombinēto mērķa kritēriju, ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults [0,87 (95 % TI 0,76–1,00, p=0,048)]. Pierādījumu par labvēlīgu ietekmi uz kardiovaskulāro mirstību (riska attiecība 1,03, 95 % TI 0,85-1,24) nebija.
Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial – notiekošais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem. ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds - asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. Sīkāku informāciju skatīt augstāk „Kardiovaskulārā profilakse”. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju. Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, turpretim novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem. Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints aliskirēna pētījums pacientiem ar 2. tipa diabētu, izmantojot sirds asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds - asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pacientiem telmisartāna grupā par klepu un angioedēmu ziņoja retāk nekā pacientiem ramiprila grupā, savukārt par hipotensiju biežāk ziņoja telmisartāna grupā.
Telmisartāna kombinācija ar ramiprilu nesniedza papildu ieguvumu, salīdzinot ar ramiprila vai telmisartāna monoterapiju. Kardiovaskulārā mirstība un visu cēloņu izraisīta mirstība kombinācijas grupā radās biežāk. Turklāt kombinētās terapijas grupā nozīmīgi biežāk radās hiperkaliēmija, nieru mazspēja, hipotensija un ģībonis. Tādēļ šai pacientu grupā telmisartāna un ramiprila kombinācijas lietošana nav ieteicama.
PRoFESS („Prevention Regimen for Effectively avoiding Secondary Strokes”) pētījumā pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, kuriem nesen bijis insults, tika novērots palielināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo, attiecīgi 0,70 % pret 0,49 % [RR 1,43 (95 % ticamības intervāls 1,00-2,06)]; letālas sepses sastopamības biežums bija lielāks telmisartāna grupas pacientiem (0,33 %) salīdzinājumā ar placebo grupas pacientiem (0,16 %) [RR 2,07 % (95 % ticamības intervāls 1,14-3,76)]. Novērotais palielinātais sepses gadījumu sastopamības biežums telmisartāna lietotājiem var būt sagadīšanās vai arī saistīts ar līdz šim nezināmu mehānismu.
Epidemioloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīdu samazina kardiovaskulāro saslimšanu un mirstības risku.
38

Fiksētās telmisartāna/hidrohlortiazīda devas kombinācijas ietekme uz mirstību un kardiovaskulārajām saslimšanām pašlaik nav zināma.
Nemelanomas ādas vēzis Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95 % TI: 1,23-1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95 % TI: 3,68-4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95 % TI: 1,7-2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0-4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7-10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ar telmisartāna hidrohlortiazīdu visās pediatriskās populācijas apakšgrupās hipertensijas ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Tiek uzskatīts, ka vienlaicīga hidrohlortiazīda un telmisartāna lietošana veseliem indivīdiem neietekmēja vienas vai otras vielas farmakokinētiskās īpašības.
Uzsūkšanās Telmisartāns: Pēc iekšķīgas lietošanas maksimālā telmisartāna koncentrācija tiek sasniegta 0,51,5 stundu laikā pēc devas lietošanas. 40 mg un 160 mg telmisartāna devu absolūtā biopieejamība ir attiecīgi 42 % un 58 %. Uzturs nedaudz samazina telmisartāna biopieejamību, samazinot laukumu zem vielas koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes (AUC) par apmēram 6 % 40 mg tabletei un apmēram par 19 % 160 mg devai. 3 stundas pēc telmisartāna lietošanas plazmas koncentrācija bija līdzīga, neatkarīgi no tā, vai zāles lietotas tukšā dūšā vai ēdienreizes laikā. Nav sagaidāms, ka nelielais AUC samazinājums pasliktinās terapeitisko efektivitāti. Lietojot atkārtoti, nenovēro būtisku telmisartāna uzkrāšanos plazmā.
Hidrohlortiazīds: lietojot telmisartānu/hidrohlortiazīdu iekšķīgi, maksimālā hidrohlortiazīda koncentrācija tiek sasniegta 1,0-3,0 stundu laikā pēc devas lietošanas. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda kumulatīvo izdalīšanos caur nierēm, absolūtā biopieejamība bija apmēram 60 %.
Izkliede Telmisartāns lielā mērā saistās ar plazmas olbaltumvielām (>99,5 %), galvenokārt ar albumīnu un alfa-1 skābo glikoproteīnu. Telmisartāna šķietamais izkliedes tilpums ir apmēram 500 l, kas liecina par papildus saistīšanos ar audiem. 68 % hidrohlortiazīda saistās ar plazmas olbaltumvielām un šķietamais izkliedes tilpums ir 0.83-1.14 l/kg.
39

Biotransformācija Telmisartāns tiek metabolizēts konjugācijas rezultātā, veidojot farmakoloģiski neaktīvu acilglikuronīdu. Šis pamatsavienojuma glikuronīds ir vienīgais metabolīts, ko konstatēja cilvēkiem. Pēc vienas ar 14C-iezīmēta telmisartāna devas lietošanas glikuronīdi sastādīja apmēram 11 % no plazmā noteiktās radioaktivitātes. Telmisartāna metabolismā nav iesaistīti citohroma P450 izoenzīmi. Hidrohlortiazīds netiek metabolizēts cilvēka organismā.
Eliminācija Telmisartāns: Pēc intravenozas vai iekšķīgas ar 14C-iezīmēta telmisartāna lietošanas lielākā daļa (>97 %) izdalās ar izkārnījumiem žults ekskrēcijas rezultātā. Urīnā izdalītais daudzums ir ļoti niecīgs. Kopējais plazmas klīrenss pēc iekšķīgas telmisartāna lietošanas ir >1500 ml/min. Terminālais eliminācijas pusperiods bija >20 stundas.
Hidrohlortiazīds gandrīz pilnībā izdalās ar urīnu nemainītā veidā. Apmēram 60 % no iekšķīgi lietotās devas izdalās 48 stundu laikā. Nieru klīrenss ir apmēram 250-300 ml/min. Hidrohlortiazīda terminālais eliminācijas pusperiods ir 10-15 stundas.
Linearitāte/nelinearitāte Telmisartāns: perorāli ordinējot 20-160 mg lielas devas, telmisartāna farmakokinētika nav lineāra proporcionāli lielākas plazmas koncentrācijas kāpuma dēļ (Cmax un AUC) attiecībā pret devas palielināšanos. Hidrohlortiazīdam ir raksturīga lineāra farmakokinētika.
Gados vecāki pacienti Telmisartāna farmakokinētika neatšķiras gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kuri jaunāki par 65 gadiem.
Dzimums Telmisartāna koncentrācija plazmā sievietēm ir 2-3 reizes lielāka nekā vīriešiem. Tomēr klīniskajos pētījumos pierādīts, ka tam nav būtiskas ietekmes uz asinsspiediena atbildes reakciju vai ortostatiskās hipotensijas sastopamības biežuma palielināšanos sievietēm. Devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir novērojama arī tendence, ka sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā ir lielāka. Pastāv uzskats, ka tam nav klīniski būtiskas nozīmes.
Nieru darbības traucējumi Izdalīšanās caur nierēm neietekmē telmisartāna klīrensu. Pamatojoties uz nelielo pieredzi ar pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 3060 ml/min, vidēji apmēram 50 ml/min), pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Telmisartānu no asinīm nevar izdalīt ar hemodialīzes palīdzību. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir lēnāka hidrohlortiazīda eliminācija. Tipiskā pētījumā pacientiem ar kreatinīna klīrensu vidēji 90 ml/min hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods palielinājās. Pacientiem bez funkcionējošām nierēm eliminācijas pusperiods ir apmēram 34 stundas.
Aknu darbības traucējumi Farmakokinētiskie pētījumi ar pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pierādīja, ka absolūtā biopieejamība palielinās gandrīz līdz 100 %. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nemainās.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos drošuma pētījumos telmisartāna un hidrohlortiazīda vienlaicīgas ievadīšanas rezultātā normotensīvām žurkām un suņiem devās, kas salīdzināmas ar klīniski terapeitiskām devām, netika iegūta papildus informācija, kas iegūta jau par katru sastāvdaļu atsevišķi. Toksikoloģisko pētījumu rezultātiem terapeitiskajā praksē cilvēkiem nav svarīga nozīme.
Nav veikti papildus neklīniskie pētījumi ar šo zāļu fiksētās devas 80 mg/25 mg kombināciju. Līdzšinējos neklīniskajos drošības pētījumos telmisartāna un hidrohlortiazīda vienlaicīgas ievadīšanas
40

rezultātā normotensīvām žurkām un suņiem devās, kas salīdzināmas ar klīniski terapeitiskām devām, netika iegūta papildus informācija, kas iegūta jau par katru sastāvdaļu atsevišķi. Toksikoloģisko pētījumu rezultātiem terapeitiskajā praksē cilvēkiem nav svarīga nozīme.
Neklīniskajos pētījumos iegūtie toksikoloģisko pētījumu rezultāti ar angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru antagonistiem liecina par samazinātiem sarkano asins šūnu rādītājiem (eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts), izmaiņām nieru hemodinamikā (palielināts atlieku slāpeklis asinīs un kreatinīns), palielinātu plazmas renīna aktivitāti, jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju un kuņģa gļotādas bojājumiem. Kuņģa bojājumus dzīvniekiem var novērst/uzlabot ar perorālām nātrija hlorīda šķīduma pārtikas piedevām un tiem dzīvojot grupās. Suņiem tika novērota nieru kanāliņu paplašināšanās un atrofija. Uzskata, ka šie atklājumi ir saistīti ar telmisartāna farmakoloģisko aktivitāti.
Nav tiešu teratogēniskas iedarbības pierādījumu, tomēr toksisku telmisartāna devu lietošanas gadījumā tika novērota ietekme uz pēcnācēju postnatālo attīstību, piemēram, mazāka ķermeņa masa un novēlota acu atvēršanās. In vitro pētījumos netika pierādīta telmisartāna mutagenitāte un būtiska klastogēna aktivitāte, un netika pierādīta kancerogenitāte žurkām un pelēm. Pētījumi ar hidrohlortiazīdu uzrādīja apšaubāmus genotoksicitātes vai kancerogenitātes efektus atsevišķiem eksperimentāliem modeļiem. Tomēr plašā pieredze ar cilvēkiem, lietojot hidrohlortiazīdu, nepierādīja saistību starp tā lietošanu un audzēju sastopamības biežuma palielināšanos. Informāciju par telmisartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas fetotoksisko potenciālu skatīt 4.6. apakšpunktā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Magnija stearāts (E470b) Kālija hidroksīds Meglumīns Povidons Nātrija cietes glikolāts (A tips) Mikrokristāliskā celuloze Mannīts (E421)
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi: 2 gadi.
Al/PVH/PVDH blisteri: 1 gads.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi: Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Al/PVH/PVDH blisteri: Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
41

6.5 Iepakojuma veids un saturs
Al/Al blisteri, Al/PVH/PVDH blisteri un ABPE tablešu trauciņi ar ZBPE vāciņu un ABPE desikantu ar silīcija dioksīda pildījumu.
Al/Al blisteri: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Al/PVH/PVDH blisteri: 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes
Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78 220 Hafnarfjörður Īslande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/13/817/045 EU/1/13/817/029 EU/1/13/817/046 EU/1/13/817/030 EU/1/13/817/031 EU/1/13/817/032 EU/1/13/817/033 EU/1/13/817/034 EU/1/13/817/035 EU/1/13/817/036 EU/1/13/817/037 EU/1/13/817/038 EU/1/13/817/039 EU/1/13/817/040 EU/1/13/817/041
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2013.gada 13.marts Pēdējās pārreģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
42

II PIELIKUMS

A.

RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI

B.

IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI

IEROBEŽOJUMI

C.

CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS

D.

NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN

EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU

43

A. RAŽOTĀJS(-I), KURŠ ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāju, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Actavis hf. Reykjavikurvegur 78 220 Hafnarfjörður Īslande Actavis Ltd BLB016 Bulebel Industrial Estate Zejtun ZTN 3000 Malta Drukātajā zāļu lietošanas instrukcijā jābūt norādītai ražotāja, kas atbild par konkrētās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS • Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU • Riska pārvaldības plāns (RPP) Nav piemērojams.
44

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
45

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
46

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/Al blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 14 tabletes 28 tabletes 30 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
47

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/043 EU/1/13/817/001 EU/1/13/817/042 EU/1/13/817/002 EU/1/13/817/003 EU/1/13/817/004 EU/1/13/817/005
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
48

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/PVH/PVDH blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 28 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
49

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/006 EU/1/13/817/007 EU/1/13/817/008 EU/1/13/817/009 EU/1/13/817/010
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
50

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blisteri 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS [Actavis logo] 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
51

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
52

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/011 EU/1/13/817/012 EU/1/13/817/013
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
53

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Etiķete ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. OTHER CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
54

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS 11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE [Actavis logo] 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/011 EU/1/13/817/012 EU/1/13/817/013 13. SĒRIJAS NUMURS Lot 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
55

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/Al blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 14 tabletes 28 tabletes 30 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
56

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/014 EU/1/13/817/015 EU/1/13/817/044 EU/1/13/817/016 EU/1/13/817/017 EU/1/13/817/018 EU/1/13/817/019
..13. SĒRIJAS NUMURS
Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
57

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/PVH/PVDH blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 14 tabletes 28 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz: 9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
58

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/020 EU/1/13/817/021 EU/1/13/817/022 EU/1/13/817/023 EU/1/13/817/024 EU/1/13/817/025
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
59

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blisteri 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS [Actavis logo] 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
60

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
61

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/026 EU/1/13/817/027 EU/1/13/817/028 13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
62

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Etiķete ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. OTHER CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
63

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS 11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE [Actavis logo] 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/026 EU/1/13/817/027 EU/1/13/817/028 13. SĒRIJAS NUMURS Lot 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
64

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/Al blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 14 tabletes 28 tabletes 30 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
65

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/045 EU/1/13/817/029 EU/1/13/817/046 EU/1/13/817/030 EU/1/13/817/031 EU/1/13/817/032 EU/1/13/817/033
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/25 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
66

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte Al/PVH/PVDH blisteriem 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 28 tabletes 56 tabletes 84 tabletes 90 tabletes 98 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
67

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/035 EU/1/13/817/036 EU/1/13/817/037 EU/1/13/817/038
13. BATCH NUMBER
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/25 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
68

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blisteri 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS [Actavis logo] 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
69

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kastīte ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
70

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/039 EU/1/13/817/040 EU/1/13/817/041
13. SĒRIJAS NUMURS Lot Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Actelsar HCT 80 mg/25 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
71

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Etiķete ABPE tablešu trauciņam 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
-4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Tablete 30 tabletes 90 tabletes 250 tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. OTHER CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Satur desikantu, nenorīt to.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
72

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS 11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE [Actavis logo] 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/817/039 EU/1/13/817/040 EU/1/13/817/041 13. SĒRIJAS NUMURS Lot 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
73

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
74

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas 3. Kā lietot Actelsar HCT 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Actelsar HCT 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto
Actelsar HCT ir divu aktīvo vielu telmisartāna un hidrohlortiazīda kombinācija vienā tabletē. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.
- Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Angiotenzīns-II ir viela, kas veidojas Jūsu organismā un sašaurina asinsvadus, tādējādi paaugstinot Jūsu asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotenzīna II iedarbību, kā rezultātā tiek atslābināti asinsvadi, un pazeminās Jūsu asinsspiediens.
- Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, kas palielina izvadītā urīna daudzumu, kā rezultātā pazeminās Jūsu asinsspiediens.
Ja neārstē augstu asinsspiedienu, tas var bojāt asinsvadus vairākos orgānos, kas dažkārt var izraisīt sirdslēkmi, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti pirms bojājuma rašanās nerodas paaugstināta asinsspiediena simptomi. Tādēļ svarīgi regulāri mērīt asinsspiedienu, lai pārliecinātos, ka tas ir normas robežās.
Actelsar HCT lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (esenciāla hipertensija) pieaugušajiem, kuriem pietiekamu asinsspiediena kontroli nav iespējams nodrošināt, lietojot tikai telmisartānu.
2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas
Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija pret telmisartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. - ja Jums ir alerģija pret hidrohlortiazīdu vai kādu citu sulfonamīdu grupas atvasinājumu. - ja Jūs esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Actelsar HCT lietošanas arī
grūtniecības sākumā - skatīt sadaļu par grūtniecību). - ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, piemēram, holestāze vai žultsceļu obstrukcija (žults
drenāžas traucējumi no aknām un žultspūšļa) vai kāda cita smaga aknu slimība. - ja Jums ir smaga nieru slimība. - ja Jūsu ārsts ir konstatējis, ka Jūsu asinīs ir pazemināta kālija vai paaugstināta kalcija
koncentrācija, kas ārstēšanas gaitā neuzlabojas.
75

- ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Actelsar HCT lietošanas pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir vai jebkad agrāk ir bijis kāds no zemāk minētajiem traucējumiem vai slimībām:
- Pazemināts asinsspiediens (hipotensija), kas varētu rasties, ja Jums ir dehidratācija (pārmērīgs ūdens zudums organismā) vai sāls trūkums diurētisko līdzekļu (urīndzenošas tabletes) lietošanas dēļ, diēta ar mazu sāls saturu, caureja, vemšana vai hemodialīze.
- Nieru slimība vai nieres transplantāts. - Nieru artēriju stenoze (asinsvadu sašaurināšanās vienā vai abās nierēs). - Aknu slimība. - Sirds funkcijas traucējumi. - Diabēts. - Podagra. - Paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā, kopā ar dažādu minerālvielu
līdzsvara traucējumiem asinīs). - Sistēmas sarkanā vilkēde (saukta arī par “vilkēdi” vai “SSVE”) - slimība, kad organisma imūnā
sistēma uzbrūk pašam organismam. - Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakcijas, kuras rezultātā pasliktinās redze un
rodas acu sāpes. Tie var būt simptomi, kas liecina par palielinātu spiedienu Jūsu acī, un tie var rasties dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc Actelsar HCT lietošanas. Ja to neārstē, tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes traucējumus. - Ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Actelsar HCT lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs lietojat: - kādas no zemāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
- aliskirēnu. Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbības stāvokli, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs. Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos”. - digoksīnu.
Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat šajā periodā (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus Jūsu organismā. Tipiskie šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi ir sausums mutē, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, slikta dūša, vemšana, muskuļu noguruma sajūta un stipri paātrināta sirdsdarbība (vairāk nekā 100 sitieni minūtē). Ja Jums novērojams kaut kas no iepriekš minētā, pastāstiet par to savam ārstam.
Pastāstiet arī savam ārstam, ja Jums novērojama paaugstināta ādas jutība pret saules starojumu ar saules apdeguma simptomiem (piemēram, apsārtumu, niezi, pietūkumu, čūlām), kas rodas ātrāk nekā parasti.
76

Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā, Jums jāpastāsta savam ārstam, ka lietojat Actelsar HCT.

Actelsar HCT var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.

Bērni un pusaudži Actelsar HCT lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Citas zāles un Actelsar HCT

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.Jūsu ārsts var mainīt šo citu zāļu devu vai veikt citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu šo zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz zālēm, kas minētas turpmāk un tiek lietotas vienlaicīgi ar Actelsar HCT:

- Litiju saturošas zāles dažu depresijas veidu ārstēšanai.

- Zāles, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs ( hipokaliēmija), piemēram, diurētiskie līdzekļi

(urīndzenošas tabletes), caureju veicinoši līdzekļi (piemēram, rīcineļļa), kortikosteroīdi

(piemēram, prednizolons), AKTH (hormons), amfotericīns (pretsēnīšu līdzeklis),

karbenoksolons (lieto, lai ārstētu čūlas mutes dobumā), penicilīna G nātrija sāls (antibiotisks

līdzeklis), kā arī salicilskābe un tās atvasinājumi.

- Zāles, kuru lietošana var paaugstināt kālija līmeni asinīs, tādas kā kāliju saudzējošie diurētiskie

līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātājus, sāls aizvietotāji, kas satur kāliju, AKE inhibitori,

ciklosporīni (imūnsistēmu nomācošas zāles) un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls

(antikoagulants)..

- Sirds zāles (piemēram, digoksīns), kuru darbību ietekmē kālija līmeņa serumā izmainas, vai

zāles, ko lieto, lai kontrolētu Jūsu sirds ritmu (piemēram, hinidīns, dizopiramīds, amiodarons,

sotalols), zāles garīgu traucējumu ārstēšanai (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns,

levomepromazīns) un citas zāles (piemēram, sparfloksacīns, pentamidīns) vai zāles alerģisku

reakciju ārstēšanai (piemēram, terfenadīns).

- Zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles, piemēram, metformīns).

- Holestiramīns un holestipols, zāles tauku līmeņa asinīs samazināšanai.

- Zāles, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns.

- Muskuļus atslābinošas zāles, piemēram, tubokurarīns.

- Kalciju saturoši līdzekļi un/vai D vitamīna piedevas.

-

Antiholīnerģiskas zāles (zāles, kuras lieto dažādu traucējumu ārstēšanai, piemēram, kuņģa-zarnu

trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, kustību traucējumu, muskuļu spazmu, Parkinsona

slimības un kā anestēzijas līdzekli) tādas kā atropīns un biperidēns.

- Amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai un arī vīrusu izraisītu dažu slimību ārstēšanai

un profilaksei).

- Citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, kortikosteroīdi, pretsāpju līdzekļi (piemēram,

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)), pretvēža, zāles podagras vai artrīta ārstēšanai.

- Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet

Actelsar HCT šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

- Digoksīns.

Actelsar HCT var pastiprināt citu zāļu, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zāļu ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piemēram, baklofēns, amifostīns) asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Turklāt, pazeminātu asinsspiedienu var pasliktināt alkohola, barbiturātu, narkotisko līdzekļu vai antidepresantu lietošana. Jūs to varat atpazīt kā reiboni, pieceļoties stāvus. Jums jākonsultējas ar savu ārstu, vai Jums jāpielāgo savu zāļu deva laikā, kad Jūs lietojat Actelsar HCT.

Actelsar HCT iedarbība var pavājināties, vienlaicīgi lietojot NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, acetilskābi vai ibuprofēnu).

77

Actelsar HCT kopā ar uzturu un alkoholu
Jūs varat lietot Actelsar HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Izvairieties no alkohola lietošanas, ja neesat konsultējies ar ārstu. Alkohols var pastiprināt asinsspiediena pazemināšanos un/vai pastiprināt reiboni un ģībšanas sajūtu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Grūtniecība Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti, ārsts Jums ieteiks pārtraukt Actelsar HCT lietošanu jau pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un aizvietot Actelsar HCT ar citām zālēm. Actelsar HCT nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama mātēm bērna barošanas laikā ar krūti, un Jūsu ārsts piemeklēs Jums citas zāles, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Dažiem cilvēkiem, lietojot Actelsar HCT, rodas reibonis vai nogurums. Ja Jūs jūtat reiboni vai nogurumu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus.
3. Kā lietot Actelsar HCT
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete dienā. Mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Jūs varat lietot Actelsar HCT kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Tabletes jānorij, uzdzerot nedaudz ūdens vai cita bezalkoholiska dzēriena. Ir svarīgi lietot Actelsar HCT katru dienu, līdz Jūsu ārsts sniegs Jums citus norādījumus.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, parastā deva nedrīkst pārsniegt 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā.
Ja esat lietojis Actelsar HCT vairāk nekā noteikts Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jums var rasties pazemināta asinsspiediena simptomi un ātra sirdsdarbība. Ir ziņojumi arī par lēnu sirdsdarbību, reiboni, vemšanu, samazinātu nieru funkciju, ieskaitot nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda iedarbības rezultātā iespējama nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās un zems kālija līmenis asinīs, kas var izpausties kā slikta dūša, miegainība un muskuļu krampji un/vai neregulāra sirdsdarbība saistībā ar vienlaicīgu zāļu (tādu kā digitalis (uzpirkstītes) vai dažu antiaritmisko zāļu) lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Ja esat aizmirsis lietot Actelsar HCT Ja Jūs esat aizmirsis lietot tableti, neuztraucieties! Lietojiet to, tiklīdz atceraties, un pēc tam turpiniet kā iepriekš. Ja nelietojāt tableti vienu dienu, lietojiet parasto devu nākošajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirstās zāļu devas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
78

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un pieprasa nekavējošu medicīnisku palīdzību: Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja Jums novērojams kāds no sekojošiem simptomiem:
sepse* (parasti dēvēta „par asins saindēšanos”, ir smaga infekcija ar visa organisma iesaisti iekaisumā), straujš ādas un gļotādas pietūkums (angioneirotiskā tūska), pūslīšu veidošanās uz ādas un ādas augšējā slāņa lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze); šīs blakusparādības ir reti sastopamas (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000) vai ar nezināmu biežumu (toksiska epidermas nekrolīze), bet ir ārkārtīgi nopietnas un pieprasa nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu un meklēt ārsta palīdzību. Ja šos stāvokļus neārstē, tie var būt letāli. Palielināts sepses sastopamības biežums tika novērots tikai telmisartāna lietošanas gadījumā, taču to nevar izslēgt Actelsar HCT lietošanas gadījumā.
Iespējamās Actelsar HCT blakusparādības:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10): reibonis.
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): pazemināts kālija līmenis asinīs, trauksme, ģībšana (sinkope), tirpšanas sajūta (parestēzija), griešanās sajūta (vertigo), paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), sirds ritma traucējumi, pazemināts asinsspiediens, pēkšņi pazemināts asinsspiediens pieceļoties (ortostatiska hipotensija), elpas trūkums (aizdusa), caureja, sausums mutē, flatulence, muguras sāpes, muskuļu spazmas, muskuļu sāpes erektila disfunkcija (nespēja sasniegt vai noturēt erekciju), sāpes krūškurvī un palielināts urīnskābes līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): plaušu iekaisums (bronhīts), sistēmas sarkanās vilkēdes aktivizēšanās vai saasināšanās (slimība, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam un izraisa locītavu sāpes, izsitumus uz ādas un drudzi); kakla iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, nomākts garastāvoklis (depresija), iemigšanas grūtības (bezmiegs), redzes traucējumi, apgrūtināta elpošana, sāpes vēderā, aizcietējums, vēdera uzpūšanās (gremošanas traucējumi), slikta dūša (vemšana), kuņģa iekaisums (gastrīts), aknu darbības izmaiņas (Japāņu izcelsmes pacientiem ir lielāks šīs blakusparādības risks), ādas apsārtums (eritēma), alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze vai izsitumi, pastiprināta svīšana, nātrene, locītavu sāpes (artralģija) un sāpes ekstremitātēs, muskuļu krampji, gripai līdzīga slimība, sāpes, pazemināts nātrija līmenis, paaugstināts kreatinīna, aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.
Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.
Telmisartāns Pacientiem, kuri lietojuši tikai telmisartānu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, rīkles iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, saaukstēšanās), urīnceļu infekcijas, sarkano asins šūnu deficīts (anēmija), palielināts kālija līmenis, palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), nieru darbības traucējumi, tajā skaitā akūta nieru mazspēja, vājums, klepus.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija), noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija), nopietna alerģiska reakcija (piemēram, paaugstināta jutība, anafilaktiska reakcija, zāļu izraisīti izsitumi), pazemināts cukura līmenis asinīs (diabēta slimniekiem), nepatīkama sajūta vēderā, ekzēma (ādas bojājums), artroze, cīpslu iekaisums, pazemināts hemoglobīna (asins olbaltumviela) līmenis, miegainība.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10000): progresējoša plaušu audu rētošanās (intersticiāla plaušu slimība)**.
79

*Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.
**Progresējoši plaušu audu rētošanās gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr nav zināms, vai tos izraisījusi telmisartāna lietošana.
Hidrohlortiazīds Pacientiem, kuri lietojuši tikai hidrohlortiazīdu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 lietotājiem): slikta dūša, zems magnija līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 lietotājiem): trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas palielina asiņošanas risku vai zilumu veidošanās risku (asiņošanas izraisīti mazi violeti-sarkani punktiņi ādā vai citos audos), augsts kalcija līmenis asinīs, galvassāpes.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10000 lietotājiem): palielināts pH (traucēts skābju sārmu līdzsvars) zema hlorīdu līmeņa asinīs dēļ.
Blakusparādības, kuru sastopamības biežums nav zināms (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Siekalu dziedzeru iekaisums, ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis), samazināts asins šūnu (tajā skaitā sarkano un balto asins šūnu), skaits asinīs (vai pat trūkums), nopietnas alerģiskas reakcijas, (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija), samazināta apetīte vai apetītes zudums, nemiers, apdullums, neskaidra redze vai dzeltens redzes lauka fons, redzes traucējumi vai sāpes acīs (iespējamās akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes), asinsvadu iekaisums (nekrotizējošs vaskulīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums, gremošanas traucējumi, dzeltenīga ādas un/vai acu nokrāsa (dzelte), sistēmas sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (stāvoklis, kas atdarina sistēmas sarkano vilkēdi, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam); ādas bojājumi (piemēram, ādas asinsvadu iekaisums), pastiprināta jutība pret saules gaismu izsitumi, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīs vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis (daudzformu eritēmas iespējamās pazīmes), vājums, nieru iekaisums vai nieru darbības traucējumi, glikozes piejaukums urīnā (glikozūrija), drudzis, elektrolītu līdzsvara traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, samazināts asins tilpums, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs/urīnā cukura diabēta pacientiem, vai tauku līmenis asinīs.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu va farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Actelsar HCT
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, blistera vai trauciņa pēc „Derīgs līdz:” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Uz kartona kastītes pēc ,,Lot” norādīts sērijas numurs.
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
Al/PVH/PVDH blisteri Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
80

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Actelsar HCT satur

-

Aktīvās vielas ir telmisartāns un hidrohlortiazīds. Katra tablete satur 40 mg telmisartāna un

12,5 mg hidrohlortiazīda.

-

Citas sastāvdaļas ir magnija stearāts (E470b), kālija hidroksīds, meglumīns, povidons, nātrija

cietes glikolāts (A tips), mikrokristāliskā celuloze, mannīts (E421).

Actelsar HCT ārējais izskats un iepakojums Actelsar HCT 40 mg/12,5 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, ovālas un abpusēji izliektas tabletes, kas vienā pusē marķētas ar „TH“, un to izmērs ir 6,55 x 13,6 mm.

Iepakojumi Al/Al blisteriepakojumi: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes Al/PVH/PVDH blisteriepakojumi: 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs Actavis hf. Reykjavíkurvegur 78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Un/vai

Actavis Ltd. BLB016, Bulebel Industrial Estate, Zejtun ZTN 3000, Malta

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Actavis Group PTC ehf. IJsland / Islande / Island

Lietuva UAB "Sicor Biotech" Tel: +370 5 266 0203

България Актавис ЕАД Teл.: +359 2 489 95 85

Luxembourg/Luxemburg Actavis Group PTC ehf. Islande / Island

Česká republika Teva Pharmaceuticals CR, s.r.o.
Tel: +420 251 007 111

Magyarország Teva Gyógyszergyár Zrt. Tel.: +36 1 288 6400

81

Danmark Teva Denmark A/S Tlf: +45 44 98 55 11
Deutschland PUREN Pharma GmbH & Co. KG Tel.: +49-89-558-9090
Eesti UAB "Sicor Biotech" Eesti Filiaal Tel: +372 661 0801
Ελλάδα Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500
España Aurovitas Spain, S.A.U. Tfno.: +34 91 630 86 45
France Actavis Group PTC ehf. Islande
Hrvatska Pliva Hrvatska d.o.o. Tel: +385 1 37 20 000
Ireland Actavis Ireland Limited Tel: +353 (0)21 4619040
Ísland Actavis Group PTC ehf. Sími: +354 550 3300
Italia Aurobindo Pharma (Italia) s.r.l. Tel: +39 0296392601
Κύπρος Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500 Ελλάδα
Latvija UAB "Sicor Biotech" filiāle Latvijā Tel: +371 673 23 666

Malta Actavis Ltd. Tel: +35621693533
Nederland Aurobindo Pharma B.V. Tel: +31 (0)35 542 99 33
Norge Teva Norway AS Tlf: +47 66 77 55 90
Österreich ratiopharm Arzneimittel Vertriebs-GmbH Tel: +43(0)1 97007 0
Polska Teva Pharmaceuticals Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 345 93 00
Portugal Aurovitas, Unipessoal, Lda Tel: +351 214 185 104
România Teva Pharmaceuticals S.R.L Tel: +4021 230 65 24
Slovenija Pliva Ljubljana d.o.o. Tel: +386 1 58 90 390
Slovenská republika TEVA Pharmaceuticals Slovakia s.r.o. Tel: +421 2 57 26 79 11
Suomi/Finland ratiopharm Oy Puh/Tel: +358 (0) 20 180 5900
Sverige Teva Sweden AB Tel: +46 42 12 11 00
United Kingdom Actavis UK Limited Tel: +44 1271 385257

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu.

82

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas 3. Kā lietot Actelsar HCT 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Actelsar HCT 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto
Actelsar HCT ir divu aktīvo vielu telmisartāna un hidrohlortiazīda kombinācija vienā tabletē. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.
- Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Angiotenzīns-II ir viela, kas veidojas Jūsu organismā un sašaurina asinsvadus, tādējādi paaugstinot Jūsu asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotenzīna II iedarbību, kā rezultātā tiek atslābināti asinsvadi, un pazeminās Jūsu asinsspiediens.
- Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, kas palielina izvadītā urīna daudzumu, kā rezultātā pazeminās Jūsu asinsspiediens.
Ja neārstē augstu asinsspiedienu, tas var bojāt asinsvadus vairākos orgānos, kas dažkārt var izraisīt sirdslēkmi, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti pirms bojājuma rašanās nerodas paaugstināta asinsspiediena simptomi. Tādēļ svarīgi regulāri mērīt asinsspiedienu, lai pārliecinātos, ka tas ir normas robežās.
Actelsar HCT lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (esenciāla hipertensija) pieaugušajiem, kuriem pietiekamu asinsspiediena kontroli nav iespējams nodrošināt, lietojot tikai telmisartānu.
2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas
Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija pret telmisartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. - ja Jums ir alerģija pret hidrohlortiazīdu vai kādu citu sulfonamīdu grupas atvasinājumu. - ja Jūs esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Actelsar HCT lietošanas arī
grūtniecības sākumā - skatīt sadaļu par grūtniecību). - ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, piemēram, holestāze vai žultsceļu obstrukcija (žults
drenāžas traucējumi no aknām un žultspūšļa) vai kāda cita smaga aknu slimība. - ja Jums ir smaga nieru slimība. - ja Jūsu ārsts ir konstatējis, ka Jūsu asinīs ir pazemināta kālija vai paaugstināta kalcija
koncentrācija, kas ārstēšanas gaitā neuzlabojas.
83

- ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Actelsar HCT lietošanas pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir vai jebkad agrāk ir bijis kāds no zemāk minētajiem traucējumiem vai slimībām:
- Pazemināts asinsspiediens (hipotensija), kas varētu rasties, ja Jums ir dehidratācija (pārmērīgs ūdens zudums organismā) vai sāls trūkums diurētisko līdzekļu (urīndzenošas tabletes) lietošanas dēļ, diēta ar mazu sāls saturu, caureja, vemšana vai hemodialīze.
- Nieru slimība vai nieres transplantāts. - Nieru artēriju stenoze (asinsvadu sašaurināšanās vienā vai abās nierēs). - Aknu slimība. - Sirds funkcijas traucējumi. - Diabēts. - Podagra. - Paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā, kopā ar dažādu minerālvielu
līdzsvara traucējumiem asinīs). - Sistēmas sarkanā vilkēde (saukta arī par “vilkēdi” vai “SSVE”) - slimība, kad organisma imūnā
sistēma uzbrūk pašam organismam. - Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakcijas, kuras rezultātā pasliktinās redze un
rodas acu sāpes. Tie var būt simptomi, kas liecina par palielinātu spiedienu Jūsu acī, un tie var rasties dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc Actelsar HCT lietošanas. Ja to neārstē, tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes traucējumus. - Ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Actelsar HCT lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs lietojat: - kādas no zemāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
- aliskirēnu. Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbības stāvokli, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs. Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos”. - digoksīnu.
Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat šajā periodā (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus Jūsu organismā. Tipiskie šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi ir sausums mutē, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, slikta dūša, vemšana, muskuļu noguruma sajūta un stipri paātrināta sirdsdarbība (vairāk nekā 100 sitieni minūtē). Ja Jums novērojams kaut kas no iepriekš minētā, pastāstiet par to savam ārstam.
Pastāstiet arī savam ārstam, ja Jums novērojama paaugstināta ādas jutība pret saules starojumu ar saules apdeguma simptomiem (piemēram, apsārtumu, niezi, pietūkumu, čūlām), kas rodas ātrāk nekā parasti.
84

Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā, Jums jāpastāsta savam ārstam, ka lietojat Actelsar HCT.
Actelsar HCT var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.
Bērni un pusaudži Actelsar HCT lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.
Citas zāles un Actelsar HCT
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Jūsu ārsts var mainīt šo citu zāļu devu vai veikt citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu šo zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz zālēm, kas minētas turpmāk un tiek lietotas vienlaicīgi ar Actelsar HCT:
- Litiju saturošas zāles dažu depresijas veidu ārstēšanai. - Zāles, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs ( hipokaliēmija), piemēram, diurētiskie līdzekļi
(urīndzenošas tabletes), caureju veicinoši līdzekļi (piemēram, rīcineļļa), kortikosteroīdi (piemēram, prednizolons), AKTH (hormons), amfotericīns (pretsēnīšu līdzeklis), karbenoksolons (lieto, lai ārstētu čūlas mutes dobumā), penicilīna G nātrija sāls (antibiotisks līdzeklis), kā arī salicilskābe un tās atvasinājumi. - Zāles, kuru lietošana var paaugstināt kālija līmeni asinīs, tādas kā kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātājus, sāls aizvietotāji, kas satur kāliju, AKE inhibitori, ciklosporīni (imūnsistēmu nomācošas zāles) un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls (antikoagulants).. - Sirds zāles (piemēram, digoksīns), kuru darbību ietekmē kālija līmeņa serumā izmainas, vai zāles, ko lieto, lai kontrolētu Jūsu sirds ritmu (piemēram, hinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols), zāles garīgu traucējumu ārstēšanai (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns) un citas zāles (piemēram, sparfloksacīns, pentamidīns) vai zāles alerģisku reakciju ārstēšanai (piemēram, terfenadīns). - Zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles, piemēram, metformīns). - Holestiramīns un holestipols, zāles tauku līmeņa asinīs samazināšanai. - Zāles, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns. - Muskuļus atslābinošas zāles, piemēram, tubokurarīns. - Kalciju saturoši līdzekļi un/vai D vitamīna piedevas. - Antiholīnerģiskas zāles (zāles, kuras lieto dažādu traucējumu ārstēšanai, piemēram, kuņģa-zarnu trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, kustību traucējumu, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības un kā anestēzijas līdzekli) tādas kā atropīns un biperidēns. - Amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai un arī vīrusu izraisītu dažu slimību ārstēšanai un profilaksei). - Citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, kortikosteroīdi, pretsāpju līdzekļi (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)), pretvēža, zāles podagras vai artrīta ārstēšanai. - Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). - Digoksīns.
Actelsar HCT var pastiprināt citu zāļu, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zāļu ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piemēram, baklofēns, amifostīns) asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Turklāt, pazeminātu asinsspiedienu var pasliktināt alkohola, barbiturātu, narkotisko līdzekļu vai antidepresantu lietošana. Jūs to varat atpazīt kā reiboni, pieceļoties stāvus. Jums jākonsultējas ar savu ārstu, vai Jums jāpielāgo savu zāļu deva laikā, kad Jūs lietojat Actelsar HCT.
Actelsar HCT iedarbība var pavājināties, vienlaicīgi lietojot NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, acetilskābi vai ibuprofēnu).
85

Actelsar HCT kopā ar uzturu un alkoholu
Jūs varat lietot Actelsar HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Izvairieties no alkohola lietošanas, ja neesat konsultējies ar ārstu. Alkohols var pastiprināt asinsspiediena pazemināšanos un/vai pastiprināt reiboni un ģībšanas sajūtu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Grūtniecība Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti, ārsts Jums ieteiks pārtraukt Actelsar HCT lietošanu jau pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un aizvietot Actelsar HCT ar citām zālēm. Actelsar HCT nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama mātēm bērna barošanas laikā ar krūti, un Jūsu ārsts piemeklēs Jums citas zāles, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Dažiem cilvēkiem, lietojot Actelsar HCT, rodas reibonis vai nogurums. Ja Jūs jūtat reiboni vai nogurumu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus.
3. Kā lietot Actelsar HCT
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete dienā. Mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Jūs varat lietot Actelsar HCT kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Tabletes jānorij, uzdzerot nedaudz ūdens vai cita bezalkoholiska dzēriena. Ir svarīgi lietot Actelsar HCT katru dienu, līdz Jūsu ārsts sniegs Jums citus norādījumus.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, parastā deva nedrīkst pārsniegt 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā.
Ja esat lietojis Actelsar HCT vairāk nekā noteikts Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jums var rasties pazemināta asinsspiediena simptomi un ātra sirdsdarbība. Ir ziņojumi arī par lēnu sirdsdarbību, reiboni, vemšanu, samazinātu nieru funkciju, ieskaitot nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda iedarbības rezultātā iespējama nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās un zems kālija līmenis asinīs, kas var izpausties kā slikta dūša, miegainība un muskuļu krampji un/vai neregulāra sirdsdarbība saistībā ar vienlaicīgu zāļu (tādu kā digitalis (uzpirkstītes) vai dažu antiaritmisko zāļu) lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Ja esat aizmirsis lietot Actelsar HCT Ja Jūs esat aizmirsis lietot tableti, neuztraucieties! Lietojiet to, tiklīdz atceraties, un pēc tam turpiniet kā iepriekš. Ja nelietojāt tableti vienu dienu, lietojiet parasto devu nākošajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsās zāļu devas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
86

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un pieprasa nekavējošu medicīnisku palīdzību: Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja Jums novērojams kāds no sekojošiem simptomiem:
sepse* (parasti dēvēta „par asins saindēšanos”, ir smaga infekcija ar visa organisma iesaisti iekaisumā), straujš ādas un gļotādas pietūkums (angioneirotiskā tūska), pūslīšu veidošanās uz ādas un ādas augšējā slāņa lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze); šīs blakusparādības ir reti sastopamas (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000) vai ar nezināmu biežumu (toksiska epidermas nekrolīze), bet ir ārkārtīgi nopietnas un pieprasa nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu un meklēt ārsta palīdzību. Ja šos stāvokļus neārstē, tie var būt letāli. Palielināts sepses sastopamības biežums tika novērots tikai telmisartāna lietošanas gadījumā, taču to nevar izslēgt Actelsar HCT lietošanas gadījumā.
Iespējamās Actelsar HCT blakusparādības:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10): reibonis
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): pazemināts kālija līmenis asinīs, trauksme, ģībšana (sinkope), tirpšanas sajūta (parestēzija), griešanās sajūta (vertigo), paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), sirds ritma traucējumi, pazemināts asinsspiediens, pēkšņi pazemināts asinsspiediens pieceļoties (ortostatiska hipotensija), elpas trūkums (aizdusa), caureja, sausums mutē, flatulence, muguras sāpes, muskuļu spazmas, muskuļu sāpes erektila disfunkcija (nespēja sasniegt vai noturēt erekciju), sāpes krūškurvī un palielināts urīnskābes līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): plaušu iekaisums (bronhīts), sistēmas sarkanās vilkēdes aktivizēšanās vai saasināšanās (slimība, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam un izraisa locītavu sāpes, izsitumus uz ādas un drudzi); kakla iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, nomākts garastāvoklis (depresija), iemigšanas grūtības (bezmiegs), redzes traucējumi, apgrūtināta elpošana, sāpes vēderā, aizcietējums, vēdera uzpūšanās (gremošanas traucējumi), slikta dūša (vemšana), kuņģa iekaisums (gastrīts), aknu darbības izmaiņas (Japāņu izcelsmes pacientiem ir lielāks šīs blakusparādības risks), ādas apsārtums (eritēma), alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze vai izsitumi, pastiprināta svīšana, nātrene, locītavu sāpes (artralģija) un sāpes ekstremitātēs, muskuļu krampji, gripai līdzīga slimība, sāpes, pazemināts nātrija līmenis, paaugstināts kreatinīna, aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.
Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.
Telmisartāns Pacientiem, kuri lietojuši tikai telmisartānu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, rīkles iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, saaukstēšanās), urīnceļu infekcijas, sarkano asins šūnu deficīts (anēmija), palielināts kālija līmenis, palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), nieru darbības traucējumi, tajā skaitā akūta nieru mazspēja, vājums, klepus.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija), noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija), nopietna alerģiska reakcija (piemēram, paaugstināta jutība, anafilaktiska reakcija, zāļu izraisīti izsitumi), pazemināts cukura līmenis asinīs (diabēta slimniekiem), nepatīkama sajūta vēderā, ekzēma (ādas bojājums), artroze, cīpslu iekaisums, pazemināts hemoglobīna (asins olbaltumviela) līmenis, miegainība.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10000): progresējoša plaušu audu rētošanās (intersticiāla plaušu slimība)**.
87

*Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.
**Progresējoši plaušu audu rētošanās gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr nav zināms, vai tos izraisījusi telmisartāna lietošana.
Hidrohlortiazīds Pacientiem, kuri lietojuši tikai hidrohlortiazīdu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 lietotājiem): slikta dūša, zems magnija līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 lietotājiem): trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas palielina asiņošanas risku vai zilumu veidošanās risku (asiņošanas izraisīti mazi violeti-sarkani punktiņi ādā vai citos audos), augsts kalcija līmenis asinīs, galvassāpes.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10000 lietotājiem): palielināts pH (traucēts skābju sārmu līdzsvars) zema hlorīdu līmeņa asinīs dēļ.
Blakusparādības, kuru sastopamības biežums nav zināms (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Siekalu dziedzeru iekaisums, ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis), samazināts asins šūnu (tajā skaitā sarkano un balto asins šūnu), skaits asinīs (vai pat trūkums), nopietnas alerģiskas reakcijas, (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija), samazināta apetīte vai apetītes zudums, nemiers, apdullums, neskaidra redze vai dzeltens redzes lauka fons, redzes traucējumi vai sāpes acīs (iespējamās akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes), asinsvadu iekaisums (nekrotizējošs vaskulīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums, gremošanas traucējumi, dzeltenīga ādas un/vai acu nokrāsa (dzelte), sistēmas sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (stāvoklis, kas atdarina sistēmas sarkano vilkēdi, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam); ādas bojājumi (piemēram, ādas asinsvadu iekaisums), pastiprināta jutība pret saules gaismu izsitumi, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīs vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis (daudzformu eritēmas iespējamās pazīmes), vājums, nieru iekaisums vai nieru darbības traucējumi, glikozes piejaukums urīnā (glikozūrija), drudzis, elektrolītu līdzsvara traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, samazināts asins tilpums, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs/urīnā cukura diabēta pacientiem, vai tauku līmenis asinīs.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu va farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Actelsar HCT
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, blistera vai trauciņa pēc „Derīgs līdz:” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Uz kartona kastītes pēc ,,Lot” norādīts sērijas numurs.
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
Al/PVH/PVDH blisteri Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
88

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Actelsar HCT satur

-

Aktīvās vielas ir telmisartāns un hidrohlortiazīds. Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un

12,5 mg hidrohlortiazīda.

-

Citas sastāvdaļas ir magnija stearāts (E470b), kālija hidroksīds, meglumīns, povidons, nātrija

cietes glikolāts (A tips), mikrokristāliskā celuloze, mannīts (E421).

Actelsar HCT ārējais izskats un iepakojums Actelsar HCT 80 mg/12,5 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, kapsulas formas tabletes, kas abās pusēs marķētas ar “TH 12,5”, un to izmērs ir 9,0 x 17,0 mm.

Iepakojumi Al/Al blisteriepakojumi: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes Al/PVH/PVDH blisteriepakojumi: 14, 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs Actavis hf. Reykjavíkurvegur 78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Un/vai

Actavis Ltd. BLB016, Bulebel Industrial Estate, Zejtun ZTN 3000, Malta

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Actavis Group PTC ehf. IJsland / Islande / Island

Lietuva UAB "Sicor Biotech" Tel: +370 5 266 0203

България Актавис ЕАД Teл.: +359 2 489 95 85

Luxembourg/Luxemburg Actavis Group PTC ehf. Islande / Island

Česká republika Teva Pharmaceuticals CR, s.r.o.
Tel: +420 251 007 111

Magyarország Teva Gyógyszergyár Zrt. Tel.: +36 1 288 6400

89

Danmark Teva Denmark A/S Tlf: +45 44 98 55 11
Deutschland PUREN Pharma GmbH & Co. KG Tel.: +49-89-558-9090
Eesti UAB "Sicor Biotech" Eesti Filiaal Tel: +372 661 0801
Ελλάδα Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500
España Aurovitas Spain, S.A.U. Tfno.: +34 91 630 86 45
France Actavis Group PTC ehf. Islande
Hrvatska Pliva Hrvatska d.o.o. Tel: +385 1 37 20 000
Ireland Actavis Ireland Limited Tel: +353 (0)21 4619040
Ísland Actavis Group PTC ehf. Sími: +354 550 3300
Italia Aurobindo Pharma (Italia) s.r.l. Tel: +39 0296392601
Κύπρος Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500 Ελλάδα
Latvija UAB "Sicor Biotech" filiāle Latvijā Tel: +371 673 23 666

Malta Actavis Ltd. Tel: +35621693533
Nederland Aurobindo Pharma B.V. Tel: +31 (0)35 542 99 33
Norge Teva Norway AS Tlf: +47 66 77 55 90
Österreich ratiopharm Arzneimittel Vertriebs-GmbH Tel: +43(0)1 97007 0
Polska Teva Pharmaceuticals Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 345 93 00
Portugal Aurovitas, Unipessoal, Lda Tel: +351 214 185 104
România Teva Pharmaceuticals S.R.L Tel: +4021 230 65 24
Slovenija Pliva Ljubljana d.o.o. Tel: +386 1 58 90 390
Slovenská republika TEVA Pharmaceuticals Slovakia s.r.o. Tel: +421 2 57 26 79 11
Suomi/Finland ratiopharm Oy Puh/Tel: +358 (0) 20 180 5900
Sverige Teva Sweden AB Tel: +46 42 12 11 00
United Kingdom Actavis UK Limited Tel: +44 1271 385257

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu.

90

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes telmisartanum/hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas 3. Kā lietot Actelsar HCT 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Actelsar HCT 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Actelsar HCT un kādam nolūkam to lieto
Actelsar HCT ir divu aktīvo vielu telmisartāna un hidrohlortiazīda kombinācija vienā tabletē. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.
- Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Angiotenzīns-II ir viela, kas veidojas Jūsu organismā un sašaurina asinsvadus, tādējādi paaugstinot Jūsu asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotenzīna II iedarbību, kā rezultātā tiek atslābināti asinsvadi, un pazeminās Jūsu asinsspiediens.
- Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, kas palielina izvadītā urīna daudzumu, kā rezultātā pazeminās Jūsu asinsspiediens.
Ja neārstē augstu asinsspiedienu, tas var bojāt asinsvadus vairākos orgānos, kas dažkārt var izraisīt sirdslēkmi, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti pirms bojājuma rašanās nerodas paaugstināta asinsspiediena simptomi. Tādēļ svarīgi regulāri mērīt asinsspiedienu, lai pārliecinātos, ka tas ir normas robežās.
Actelsar HCT lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (esenciāla hipertensija) pieaugušajiem, kuriem pietiekamu asinsspiediena kontroli nav iespējams nodrošināt, lietojot tikai telmisartānu.
2. Kas Jums jāzina pirms Actelsar HCT lietošanas
Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija pret telmisartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. - ja Jums ir alerģija pret hidrohlortiazīdu vai kādu citu sulfonamīdu grupas atvasinājumu. - ja Jūs esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Actelsar HCT lietošanas arī
grūtniecības sākumā - skatīt sadaļu par grūtniecību). - ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, piemēram, holestāze vai žultsceļu obstrukcija (žults
drenāžas traucējumi no aknām un žultspūšļa) vai kāda cita smaga aknu slimība. - ja Jums ir smaga nieru slimība. - ja Jūsu ārsts ir konstatējis, ka Jūsu asinīs ir pazemināta kālija vai paaugstināta kalcija
koncentrācija, kas ārstēšanas gaitā neuzlabojas.
91

- ja Jums ir diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Actelsar HCT lietošanas pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir vai jebkad agrāk ir bijis kāds no zemāk minētajiem traucējumiem vai slimībām:
- Pazemināts asinsspiediens (hipotensija), kas varētu rasties, ja Jums ir dehidratācija (pārmērīgs ūdens zudums organismā) vai sāls trūkums diurētisko līdzekļu (urīndzenošas tabletes) lietošanas dēļ, diēta ar mazu sāls saturu, caureja, vemšana vai hemodialīze.
- Nieru slimība vai nieres transplantāts. - Nieru artēriju stenoze (asinsvadu sašaurināšanās vienā vai abās nierēs). - Aknu slimība. - Sirds funkcijas traucējumi. - Diabēts. - Podagra. - Paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā, kopā ar dažādu minerālvielu
līdzsvara traucējumiem asinīs). - Sistēmas sarkanā vilkēde (saukta arī par “vilkēdi” vai “SSVE”) - slimība, kad organisma imūnā
sistēma uzbrūk pašam organismam. - Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakcijas, kuras rezultātā pasliktinās redze un
rodas acu sāpes. Tie var būt simptomi, kas liecina par palielinātu spiedienu Jūsu acī, un tie var rasties dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā pēc Actelsar HCT lietošanas. Ja to neārstē, tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes traucējumus. - Ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Actelsar HCT lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
Pirms Actelsar HCT lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs lietojat: - kādas no zemāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
- aliskirēnu. Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbības stāvokli, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs. Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos”. - digoksīnu.
Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat šajā periodā (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus Jūsu organismā. Tipiskie šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi ir sausums mutē, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, slikta dūša, vemšana, muskuļu noguruma sajūta un stipri paātrināta sirdsdarbība (vairāk nekā 100 sitieni minūtē). Ja Jums novērojams kaut kas no iepriekš minētā, pastāstiet par to savam ārstam.
Pastāstiet arī savam ārstam, ja Jums novērojama paaugstināta ādas jutība pret saules starojumu ar saules apdeguma simptomiem (piemēram, apsārtumu, niezi, pietūkumu, čūlām), kas rodas ātrāk nekā parasti.
92

Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā, Jums jāpastāsta savam ārstam, ka lietojat Actelsar HCT.
Actelsar HCT var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.
Bērni un pusaudži Actelsar HCT lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.
Citas zāles un Actelsar HCT
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Jūsu ārsts var mainīt šo citu zāļu devu vai veikt citus piesardzības pasākumus. Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu šo zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz zālēm, kas minētas turpmāk un tiek lietotas vienlaicīgi ar Actelsar HCT:
- Litiju saturošas zāles dažu depresijas veidu ārstēšanai. - Zāles, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs ( hipokaliēmija), piemēram, diurētiskie līdzekļi
(urīndzenošas tabletes), caureju veicinoši līdzekļi (piemēram, rīcineļļa), kortikosteroīdi (piemēram, prednizolons), AKTH (hormons), amfotericīns (pretsēnīšu līdzeklis), karbenoksolons (lieto, lai ārstētu čūlas mutes dobumā), penicilīna G nātrija sāls (antibiotisks līdzeklis), kā arī salicilskābe un tās atvasinājumi. - Zāles, kuru lietošana var paaugstināt kālija līmeni asinīs, tādas kā kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātājus, sāls aizvietotāji, kas satur kāliju, AKE inhibitori, ciklosporīni (imūnsistēmu nomācošas zāles) un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls (antikoagulants).. - Sirds zāles (piemēram, digoksīns), kuru darbību ietekmē kālija līmeņa serumā izmainas, vai zāles, ko lieto, lai kontrolētu Jūsu sirds ritmu (piemēram, hinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols), zāles garīgu traucējumu ārstēšanai (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns) un citas zāles (piemēram, sparfloksacīns, pentamidīns) vai zāles alerģisku reakciju ārstēšanai (piemēram, terfenadīns). - Zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles, piemēram, metformīns). - Holestiramīns un holestipols, zāles tauku līmeņa asinīs samazināšanai. - Zāles, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns. - Muskuļus atslābinošas zāles, piemēram, tubokurarīns. - Kalciju saturoši līdzekļi un/vai D vitamīna piedevas. - Antiholīnerģiskas zāles (zāles, kuras lieto dažādu traucējumu ārstēšanai, piemēram, kuņģa-zarnu trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, kustību traucējumu, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības un kā anestēzijas līdzekli) tādas kā atropīns un biperidēns. - Amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai un arī vīrusu izraisītu dažu slimību ārstēšanai un profilaksei). - Citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, kortikosteroīdi, pretsāpju līdzekļi (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)), pretvēža, zāles podagras vai artrīta ārstēšanai. - Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Actelsar HCT šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). - Digoksīns.
Actelsar HCT var pastiprināt citu zāļu, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zāļu ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piemēram, baklofēns, amifostīns) asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Turklāt, pazeminātu asinsspiedienu var pasliktināt alkohola, barbiturātu, narkotisko līdzekļu vai antidepresantu lietošana. Jūs to varat atpazīt kā reiboni, pieceļoties stāvus. Jums jākonsultējas ar savu ārstu, vai Jums jāpielāgo savu zāļu deva laikā, kad Jūs lietojat Actelsar HCT.
Actelsar HCT iedarbība var pavājināties, vienlaicīgi lietojot NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, acetilskābi vai ibuprofēnu).
93

Actelsar HCT kopā ar uzturu un alkoholu
Jūs varat lietot Actelsar HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Izvairieties no alkohola lietošanas, ja neesat konsultējies ar ārstu. Alkohols var pastiprināt asinsspiediena pazemināšanos un/vai pastiprināt reiboni un ģībšanas sajūtu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Grūtniecība Pastāstiet savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti, ārsts Jums ieteiks pārtraukt Actelsar HCT lietošanu jau pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un aizvietot Actelsar HCT ar citām zālēm. Actelsar HCT nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Actelsar HCT lietošana nav ieteicama mātēm bērna barošanas laikā ar krūti, un Jūsu ārsts piemeklēs Jums citas zāles, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Dažiem cilvēkiem, lietojot Actelsar HCT, rodas reibonis vai nogurums. Ja Jūs jūtat reiboni vai nogurumu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus.
3. Kā lietot Actelsar HCT
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete dienā. Mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Jūs varat lietot Actelsar HCT kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Tabletes jānorij, uzdzerot nedaudz ūdens vai cita bezalkoholiska dzēriena. Ir svarīgi lietot Actelsar HCT katru dienu, līdz Jūsu ārsts sniegs Jums citus norādījumus.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, parastā deva nedrīkst pārsniegt 40 mg/12,5 mg vienu reizi dienā.
Ja esat lietojis Actelsar HCT vairāk nekā noteikts Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jums var rasties pazemināta asinsspiediena simptomi un ātra sirdsdarbība. Ir ziņojumi arī par lēnu sirdsdarbību, reiboni, vemšanu, samazinātu nieru funkciju, ieskaitot nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda iedarbības rezultātā iespējama nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās un zems kālija līmenis asinīs, kas var izpausties kā slikta dūša, miegainība un muskuļu krampji un/vai neregulāra sirdsdarbība saistībā ar vienlaicīgu zāļu (tādu kā digitalis (uzpirkstītes) vai dažu antiaritmisko zāļu) lietošanu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Ja esat aizmirsis lietot Actelsar HCT Ja Jūs esat aizmirsis lietot tableti, neuztraucieties! Lietojiet to, tiklīdz atceraties, un pēc tam turpiniet kā iepriekš. Ja nelietojāt tableti vienu dienu, lietojiet parasto devu nākošajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsās zāļu devas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
94

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un pieprasa nekavējošu medicīnisku palīdzību: Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja Jums novērojams kāds no sekojošiem simptomiem:
sepse* (parasti dēvēta „par asins saindēšanos”, ir smaga infekcija ar visa organisma iesaisti iekaisumā), straujš ādas un gļotādas pietūkums (angioneirotiskā tūska), pūslīšu veidošanās uz ādas un ādas augšējā slāņa lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze); šīs blakusparādības ir reti sastopamas (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000) vai ar nezināmu biežumu (toksiska epidermas nekrolīze, bet ir ārkārtīgi nopietnas un pieprasa nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu un meklēt ārsta palīdzību. Ja šos stāvokļus neārstē, tie var būt letāli. Palielināts sepses sastopamības biežums tika novērots tikai telmisartāna lietošanas gadījumā, taču to nevar izslēgt Actelsar HCT lietošanas gadījumā.
Iespējamās Actelsar HCT blakusparādības:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10): reibonis
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): pazemināts kālija līmenis asinīs, trauksme, ģībšana (sinkope), tirpšanas sajūta (parestēzija), griešanās sajūta (vertigo), paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), sirds ritma traucējumi, pazemināts asinsspiediens, pēkšņi pazemināts asinsspiediens pieceļoties (ortostatiska hipotensija), elpas trūkums (aizdusa), caureja, sausums mutē, flatulence, muguras sāpes, muskuļu spazmas, muskuļu sāpes erektila disfunkcija (nespēja sasniegt vai noturēt erekciju), sāpes krūškurvī un palielināts urīnskābes līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): plaušu iekaisums (bronhīts), sistēmas sarkanās vilkēdes aktivizēšanās vai saasināšanās (slimība, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam un izraisa locītavu sāpes, izsitumus uz ādas un drudzi); kakla iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, nomākts garastāvoklis (depresija), iemigšanas grūtības (bezmiegs), redzes traucējumi, apgrūtināta elpošana, sāpes vēderā, aizcietējums, vēdera uzpūšanās (gremošanas traucējumi), slikta dūša (vemšana), kuņģa iekaisums (gastrīts), aknu darbības izmaiņas (Japāņu izcelsmes pacientiem ir lielāks šīs blakusparādības risks), ādas apsārtums (eritēma), alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze vai izsitumi, pastiprināta svīšana, nātrene, locītavu sāpes (artralģija) un sāpes ekstremitātēs, muskuļu krampji, gripai līdzīga slimība, sāpes, pazemināts nātrija līmenis, paaugstināts kreatinīna, aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.
Blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi, var būt arī iespējamas blakusparādības, lietojot Actelsar HCT, arī tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.
Telmisartāns Pacientiem, kuri lietojuši tikai telmisartānu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 100): augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, rīkles iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, saaukstēšanās), urīnceļu infekcijas, sarkano asins šūnu deficīts (anēmija), palielināts kālija līmenis, palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), nieru darbības traucējumi, tajā skaitā akūta nieru mazspēja, vājums, klepus.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 1000): samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija), noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija), nopietna alerģiska reakcija (piemēram, paaugstināta jutība, anafilaktiska reakcija, zāļu izraisīti izsitumi), pazemināts cukura līmenis asinīs (diabēta slimniekiem), nepatīkama sajūta vēderā, ekzēma (ādas bojājums), artroze, cīpslu iekaisums, pazemināts hemoglobīna (asins olbaltumviela) līmenis, miegainība.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 pacientam no 10000): progresējoša plaušu audu rētošanās (intersticiāla plaušu slimība)**.
95

*Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.
**Progresējoši plaušu audu rētošanās gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr nav zināms, vai tos izraisījusi telmisartāna lietošana.
Hidrohlortiazīds Pacientiem, kuri lietojuši tikai hidrohlortiazīdu, papildus ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 lietotājiem): slikta dūša, zems magnija līmenis asinīs.
Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 lietotājiem): trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas palielina asiņošanas risku vai zilumu veidošanās risku (asiņošanas izraisīti mazi violeti-sarkani punktiņi ādā vai citos audos), augsts kalcija līmenis asinīs, galvassāpes.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10000 lietotājiem): palielināts pH (traucēts skābju sārmu līdzsvars) zema hlorīdu līmeņa asinīs dēļ.
-Bl-a-ku-s-pa-rā-d-īb-as-,-ku-r-u-sa-s-to-pa-m-ī-ba-s-b-ie-žu-m-s-n-av-z-in-ā-m-s-(sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Siekalu dziedzeru iekaisums, ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis), samazināts asins šūnu (tajā skaitā sarkano un balto asins šūnu), skaits asinīs (vai pat trūkums), nopietnas alerģiskas reakcijas, (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija), samazināta apetīte vai apetītes zudums, nemiers, apdullums, neskaidra redze vai dzeltens redzes lauka fons, redzes traucējumi vai sāpes acīs (iespējamās akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes), asinsvadu iekaisums (nekrotizējošs vaskulīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums, gremošanas traucējumi, dzeltenīga ādas un/vai acu nokrāsa (dzelte), sistēmas sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (stāvoklis, kas atdarina sistēmas sarkano vilkēdi, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam); ādas bojājumi (piemēram, ādas asinsvadu iekaisums), pastiprināta jutība pret saules gaismu izsitumi, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīs vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis (daudzformu eritēmas iespējamās pazīmes), vājums, nieru iekaisums vai nieru darbības traucējumi, glikozes piejaukums urīnā (glikozūrija), drudzis, elektrolītu līdzsvara traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, samazināts asins tilpums, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs/urīnā cukura diabēta pacientiem, vai tauku līmenis asinīs.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu va farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Actelsar HCT
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, blistera vai trauciņa pēc „Derīgs līdz:” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Uz kartona kastītes pēc ,,Lot” norādīts sērijas numurs.
Al/Al blisteri un ABPE tablešu trauciņi Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
Al/PVH/PVDH blisteri Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
96

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Actelsar HCT satur

-

Aktīvās vielas ir telmisartāns un hidrohlortiazīds. Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un

25 mg hidrohlortiazīda.

-

Citas sastāvdaļas ir magnija stearāts (E470b), kālija hidroksīds, meglumīns, povidons, nātrija

cietes glikolāts (A tips), mikrokristāliskā celuloze, mannīts (E421).

Actelsar HCT ārējais izskats un iepakojums Actelsar HCT 80 mg/25 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, ovālas, abpusēji izliektas tabletes, kas vienā pusē marķētas ar “TH” un otrā pusē ar “25”, un to izmērs ir 9,0 x 17,0 mm e.

Iepakojumi Al/Al blisteriepakojumi: 14, 28, 30, 56, 84, 90 un 98 tabletes Al/PVH/PVDH blisteriepakojumi: 28, 56, 84, 90 un 98 tabletes Tablešu trauciņi: 30, 90 un 250 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs Actavis hf. Reykjavíkurvegur 78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Un/vai

Actavis Ltd. BLB016, Bulebel Industrial Estate, Zejtun ZTN 3000, Malta

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Actavis Group PTC ehf. IJsland / Islande / Island

Lietuva UAB "Sicor Biotech" Tel: +370 5 266 0203

България Актавис ЕАД Teл.: +359 2 489 95 85

Luxembourg/Luxemburg Actavis Group PTC ehf. Islande / Island

Česká republika Teva Pharmaceuticals CR, s.r.o.
Tel: +420 251 007 111

Magyarország Teva Gyógyszergyár Zrt. Tel.: +36 1 288 6400

97

Danmark Teva Denmark A/S Tlf: +45 44 98 55 11
Deutschland PUREN Pharma GmbH & Co. KG Tel.: +49-89-558-9090
Eesti UAB "Sicor Biotech" Eesti Filiaal Tel: +372 661 0801
Ελλάδα Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500
España Aurovitas Spain, S.A.U. Tfno.: +34 91 630 86 45
France Actavis Group PTC ehf. Islande
Hrvatska Pliva Hrvatska d.o.o. Tel: +385 1 37 20 000
Ireland Actavis Ireland Limited Tel: +353 (0)21 4619040
Ísland Actavis Group PTC ehf. Sími: +354 550 3300
Italia Aurobindo Pharma (Italia) s.r.l. Tel: +39 0296392601
Κύπρος Specifar ABEE Τηλ: +30 210 5401500 Ελλάδα
Latvija UAB "Sicor Biotech" filiāle Latvijā Tel: +371 673 23 666

Malta Actavis Ltd. Tel: +35621693533
Nederland Aurobindo Pharma B.V. Tel: +31 (0)35 542 99 33
Norge Teva Norway AS Tlf: +47 66 77 55 90
Österreich ratiopharm Arzneimittel Vertriebs-GmbH Tel: +43(0)1 97007 0
Polska Teva Pharmaceuticals Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 345 93 00
Portugal Aurovitas, Unipessoal, Lda Tel: +351 214 185 104
România Teva Pharmaceuticals S.R.L Tel: +4021 230 65 24
Slovenija Pliva Ljubljana d.o.o. Tel: +386 1 58 90 390
Slovenská republika TEVA Pharmaceuticals Slovakia s.r.o. Tel: +421 2 57 26 79 11
Suomi/Finland ratiopharm Oy Puh/Tel: +358 (0) 20 180 5900
Sverige Teva Sweden AB Tel: +46 42 12 11 00
United Kingdom Actavis UK Limited Tel: +44 1271 385257

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu.

98

Actelsar HCT variācijas