Zofistar 7,5 mg apvalkotās tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
03-0029-01
03-0029
Menarini-Von Heyden GmbH, Germany; A. Menarini Manufacturing Logistic and Services s.r.l., Italy
05-DEC-07
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
7,5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Menarini International Operations Luxembourg S.A., Luxembourg
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Zofistar 7,5 mg apvalkotās tabletes
Zofenoprilum calcium
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Zofistar, un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Zofistar lietošanas
3. Kā lietot Zofistar
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Zofistar
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Zofistar, un kādam nolūkam to lieto
Zofistar sastāvā ir 7,5 mg zofenoprila kalcija sāls, kas pieder pie asinsspiedienu pazeminošo zāļu grupas, ko sauc par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem.
Zofistar lieto šādu traucējumu ārstēšanai:
paaugstināts asinsspiediens (hipertensija);
sirdstrieka (akūts miokarda infarkts) cilvēkiem, kuriem var būt sirds mazspējas simptomi, kā arī tiem, kuriem šādu simptomu nav un kuri nav saņēmuši ārstēšanu, kas palīdz šķīdināt asins trombus (trombolītisku terapiju).
2. Kas Jums jāzina pirms Zofistar lietošanas
Nelietojiet Zofistar šādos gadījumos:
ja jums ir alerģija pret zofenoprilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja jums agrāk bijusi alerģiska reakcija pret kādu citu AKE inhibitoru, piemēram, pret kaptoprilu vai enalaprilu;
ja jums agrāk bijis stiprs pietūkums un nieze sejas, deguna un kakla apvidū (angioneirotiska tūska) saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju vai jums ir iedzimta/idiopātiska angioneirotiskā tūska (straujš ādas, audu, gremošanas trakta un citu orgānu pietūkums);
ja jums ir smagi aknu darbības traucējumi;
ja jums ir sašaurinātas nieru artērijas;
ja esat 3. vai vēlākā grūtniecības mēnesī (grūtniecības sākumā vēlams izvairīties no Zofistar lietošanas – skatīt nodaļu par grūtniecību);
ja esat sieviete auglīgā vecumā un nelietojat drošus pretapaugļošanās līdzekļus;
Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Lūdzu, pirms Zofistar lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:
paaugstināts asinsspiediens un aknu vai nieru darbības traucējumi;
paaugstināts asinsspiediens, ko izraisījusi nieru slimība vai nieru artērijas sašaurināšanās (renovaskulāra hipertensija);
nesen pārstādīta niere;
tiek veikta dialīze;
tiek veikta ZBL aferēze (procedūra, kas līdzīga nieru dialīzei un attīra asinis no kaitīgā holesterīna);
slimīgi augsts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosteronisms);
sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas stenoze) vai sirds sieniņu sabiezējums (hipertrofiska kardiomiopātija);
vai agrāk bijusi psoriāze (ādas slimība, kam raksturīgi zvīņaini, rozā plankumi);
saņemat desensitizācijas terapiju (‘alerģijas injekcijas’) pret kukaiņu kodumiem;
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
- aliskirēnu;
ja lietojat tālāk minētās zāles pārstādīta orgāna atgrūšanas nepieļaušanai, ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma veidošanās, piemēram, rīklē) risks:
sirolims, everolims un citas zāles no mTOR inhibitoru grupas.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Zofistar šādos gadījumos”.
Pēc Zofistar lietošanas Jūsu asinsspiediens var pazemināties pārmērīgi, īpaši pēc pirmās devas (vairāk tas iespējams, ja lietojat arī urīndzenošus līdzekļus, ja Jūsu organisms ir zaudējis pārāk daudz šķidruma vai ievērojat mazsāls diētu). Ja tā notiek, nekavējoties pasakiet ārstam un atgulieties uz muguras.
Ja jums tiek veikta operācija, pirms narkozes saņemšanas pasakiet anesteziologam, ka lietojat Zofistar. Tas viņam palīdzēs operācijas laikā kontrolēt Jūsu asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu.
Turklāt, ja jums bijusi sirdstrieka (akūts miokarda infarkts) un jums ir:
pazemināts asinsspiediens (< 100 mmHg) vai cirkulators šoks (sirdsdarbības traucējumu dēļ) – Zofistar jums nav ieteicams;
vairāk nekā 75 gadi – Zofistar jālieto īpaši uzmanīgi.
Jums ir jāizstāsta ārstam, ja jums ir aizdomas par (vai varētu iestāties) grūtniecība. Zofistar nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot no 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, lietojot šajā laikā (skatiet nodaļu par grūtniecību).
Bērni un pusaudži
Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam šīs zāles nav ieteicams lietot, jo tās varētu nebūt drošas.
Citas zāles un Zofistar
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Noteikti pasakiet ārstam, ja lietojat:
zāles, kas paaugstina kālija līmeni asinīs (kāliju aizturošos urīndzenošos līdzekļus, piemēram, spironolaktonu, triamterēnu, amilorīdu vai kālija preparātus), kāliju saturošus sāls aizstājējus, citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu organismā (piemēram, heparīnu un kotrimoksazolu, ko dēvē arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu);
litiju (lieto garastāvokļa traucējumu ārstēšanai);
anestēzijas līdzekļus;
narkotiskas zāles (piemēram, morfīnu);
antipsihotiskas zāles (lieto šizofrēnijas un līdzīgu slimību ārstēšanai);
tricikliskos antidepresantus, piemēram, amitriptilīnu un klomipramīnu;
citas zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu un vazodilatatorus (to vidū beta blokatorus, alfa blokatorus un urīndzenošus līdzekļus, piemēram, hidrohlortiazīdu, furosemīdu, torasemīdu);
ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Zofistar šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
nitroglicerīnu un citus nitrātus, ko lieto pret sāpēm krūtīs (stenokardiju);
antacīdos līdzekļus, arī cimetidīnu (lieto grēmu/dedzināšanas un kuņģa čūlas ārstēšanai);
ciklosporīnu (lieto pēc orgānu pārstādīšanas) un citus imūnsupresantus (zāles, kas nomāc organisma aizsargreakciju);
allopurinolu (lieto pret ģikti/podagru);
insulīnu un perorālos pretdiabēta līdzekļus (tabletes);
citostatiskos līdzekļus (lieto vēža vai organisma aizsargsistēmu bojājošu slimību ārstēšanai);
kortikosteroīdus (spēcīgas pretiekaisuma zāles);
prokainamīdu (lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL, piemēram, aspirīnu vai ibuprofēnu);
simpatomimētiskos līdzekļus (zāles, kas ietekmē nervu sistēmu, to vidū arī tādas, ko lieto astmas un siena drudža ārstēšanai, un kateholamīnus, piemēram, adrenalīnu);
zāles, ko biežāk lieto, lai izvairītos no pārstādīta orgāna atgrūšanas (sirolimu, everolimu un citas zāles, kas pieder pie mTOR inhibitoru grupas). Skatīt 2. punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Zofistar kopā ar uzturu un alkoholu
Zofistar var lietot gan ēšanas laikā, gan tukšā dūšā, taču tabletei vienmēr jāuzdzer ūdens. Alkohols pastiprina Zofistar hipotensīvo iedarbību (asinsspiediena pazemināšanu). Lūdziet ārsta padomu par alkohola lietošanu ārstēšanas laikā ar šīm zālēm.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ja Jūs esat grūtniece, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ārstam vajadzētu ieteikt jums pārtraukt Zofistar lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai līdzko uzzināt, ka grūtniecība iestājusies. Ārsts ieteiks jums Zofistar vietā citas zāles.
Zofistar nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo iespējams nopietns kaitējums bērnam, ja šīs zāles tiek lietotas pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Zofistar nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Āārsts var izvēlēties jums citu ārstēšanu, ja vēlaties zīdīt, īpaši, jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Šīs zāles var izraisīt reiboni vai nogurumu. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet iekārtas.
Zofistar satur laktozi
Šo zāļu sastāvā ir laktoze (piena cukurs). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) apvalkotajā tabletē, t. i., tās būtībā ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Zofistar
Vienmēr lietojiet Zofistar tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Zofistar var lietot vai nu ēšanas laikā, vai tukšā dūšā. Tabletei vēlams uzdzert ūdeni.
Paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšana
Parastā Zofistar sākumdeva ir 15 mg reizi dienā. Ārsts pakāpeniski pielāgos devu (parasti ar četru nedēļu starplaiku), lai noskaidrotu jums piemērotāko devu. Ilgstošu asinsspiedienu pazeminošu iedarbību parasti sasniedz ar 30 mg Zofistar reizi dienā. Maksimālā deva ir 60 mg dienā, lietojot vienā vai divās dalītās devās.
Ja Jūsu organisms ir atūdeņots, jums ir sāļu trūkums organismā vai lietojat urīndzenošas zāles, ārstēšana var būt jāsāk ar 7,5 mg Zofistar.
Aknu vai nieru darbības traucējumi
Ja jums ir viegli vai vidēji smagi aknu darbības traucējumi vai vidēji smagi vai smagi nieru darbības traucējumi, ārsts sāks ārstēšanu ar pusi no Zofistar terapeitiskās devas (15 mg). Ja jums tiek veikta dialīze, ārstēšanas sākšanai būs nepieciešama viena ceturtā daļa parastās terapeitiskās devas (7,5 mg).
Sirdstrieka (akūts miokarda infarkts)
Ārstēšana ar Zofistar jāsāk pirmajās 24 stundās pēc simptomu parādīšanās.
Jūs saņemsit Zofistar tabletes divreiz dienā – no rīta un vakarā – šādā veidā:
7,5 mg divreiz dienā pirmajā un otrajā ārstēšanas dienā;
15 mg divreiz dienā trešajā un ceturtajā ārstēšanas dienā;
no piektās dienas deva jāpalielina līdz 30 mg divreiz dienā;
ārsts var pielāgot devu vai maksimālo devu, ko saņemat, pamatojoties uz jūsu asinsspiediena mērījumu rezultātiem;
pēc tam ārstēšana tiks turpināta vēl sešas nedēļas vai ilgāk, ja sirds mazspējas simptomi saglabāsies.
Ja esat lietojis Zofistar vairāk nekā noteikts
Ja nejauši ieņemat pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu (ņemot līdzi visas atlikušās tabletes, iepakojuma kastīti vai šo instrukciju, ja iespējams).
Biežākie pārdozēšanas simptomi ir pazemināts asinsspiediens ar ģīboni (hipotensija), ļoti lēna sirdsdarbība (bradikardija), asiņu ķīmiskā sastāva (elektrolītu) pārmaiņas un nieru darbības traucējumi.
Ja esat aizmirsis lietot Zofistar
Ja esat aizmirsis devu, lietojiet nākamo devu, līdzko atceraties. Taču, ja aizkavējums ir ilgāks (piemēram, vairākas stundas) un tuvu ir jau nākamās devas lietošanas brīdis, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet nākamo paredzēto normālo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja pārtraucat lietot Zofistar
Vienmēr pirms Zofistar terapijas pārtraukšanas konsultējieties ar ārstu – vienalga, vai lietojat šīs zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu, vai pēc sirdstriekas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, arī Zofistar var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Vairums ar AKE inhibitoru lietošanu saistīto blakusparādību ir atgriezeniskas un izzūd pēc ārstēšanas pārtraukšanas.
Bieži vērojamas blakusparādības (var skart mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
nogurums;
slikta dūša un/vai vemšana;
reibonis;
galvassāpes;
klepus.
Retāk vērojamas blakusparādības (var skart mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
vispārējs vājums;
muskuļu krampji;
ādas izsitumi.
Reti vērojamas blakusparādības (var skart mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):
straujš pietūkums un nieze, īpaši sejas, mutes un kakla apvidū, var būt apgrūtināta elpošana.
Papildus tām blakusparādībām, par ko ziņots Zofistar lietošanas gadījumā, tālāk minētās blakusparādības novērotas AKE inhibitoru lietošanas gadījumā:
stipri pazemināts asinsspiediens ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas ar reiboni, redzes traucējumiem, ģīboni;
pastiprināta vai neregulāra sirdsdarbība, sirdsklauves un sāpes krūtīs (sirdslēkme vai stenokardija);
apziņas traucējumi, pēkšņs reibonis, pēkšņi redzes traucējumi vai vājums un/vai pieskāriena sajūtas zudums vienā ķermeņa pusē (tranzitora išēmiska lēkme vai insults);
perifēra tūska (šķidruma uzkrāšanās locekļos), asinsspiediena pazemināšanās pieceļoties, sāpes krūtīs, muskuļu sāpes un/vai krampji;
pavājināta nieru darbība, diennaktī izdalītā urīna daudzuma pārmaiņa, olbaltumvielas urīnā (proteinūrija), impotence;
sāpes vēderā, caureja, aizcietējums, sausa mute;
alerģiskas reakcijas, piemēram, ādas izsitumi, nātrene, nieze, lobīšanās, apsārtums, ādas atslāņošanās un čūlošanās (toksiska epidermas nekrolīze), psoriāzes (ādas slimības, kam raksturīgi zvīņaini, sārti plankumi) pastiprināšanās, matu izkrišana;
pastiprināta svīšana un pietvīkums;
garastāvokļa pārmaiņa, depresija, miega traucējumi, mainītas sajūtas ādā, piemēram, dedzināšana, durstīšana vai tirpšana (parestēzija), līdzsvara traucējumi, apjukums, troksnis ausīs, garšas sajūtas traucējumi, redzes miglošanās;
apgrūtināta elpošana, elpceļu sašaurināšanās plaušās (bronhu spazmas), sinusīts, iesnas vai aizlikts deguns (rinīts), mēles iekaisums (glosīts), bronhīts;
ādas dzelte, aknu vai aizkuņģa dziedzera iekaisums (hepatīts, pankreatīts), zarnu aizsprostojums (ileuss);
asins analīžu rezultātu, piemēram, sarkano asinsķermenīšu, balto asinsķermenīšu vai trombocītu skaita, pārmaiņa vai visu asins šūnu skaita samazināšanās (pancitopēnija). Sazinieties ar ārstu, ja atklājat, ka jums vieglāk rodas zilumi vai ir neizskaidrojams kakla iekaisums vai drudzis;
paaugstināts aknu enzīmu (transamināžu) un bilirubīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs;
anēmija sarkano asinsķermenīšu sabrukšanas dēļ (hemolītiskā anēmija), kas var rasties, ja ciešat no G6FD (glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes) deficīta.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Zofistar
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, ko vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Zofistar satur
Aktīvā viela ir 7,5 mg zofenoprila kalcija sāls. Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliska celuloze, laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols 400 un makrogols 6000 (skatīt 2. punktu “Zofistar satur laktozi”).
Zofistar ārējais izskats un iepakojums
Zofistar 7,5 mg ir baltas, apaļas apvalkotas tabletes ar izliektām virsmām iepakojumā pa 7, 14, 15, 28, 30, 48, 50, 56, 90 vai 100 un iepakojumā ar perforētiem devas vienības blisteriem pa 50 un 56.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Menarini International Operations Luxembourg S.A.
1, Avenue de la Gare, L-1611
Luxembourg, Luksemburga
Ražotājs
A. Menarini Manufacturing Logistics and Services S.r.l., Campo di Pile, L’Aquila (AQ), Itālija
vai
Menarini – Von Heyden GmbH, Leipziger Strasse 7-13, 01097 – Dresden, Vācija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018. gada septembrī
SASKAŅOTS ZVA 13-09-2018
03-0029_PIL_LV_005 PAGE \* MERGEFORMAT 6. lpp.
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Zofistar 7,5 mg apvalkotās tabletes
Zofistar 30 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Zofistar 7,5 mg apvalkotajā tabletē ir 7,5 mg zofenoprila kalcija sāls (zofenoprilum calcium), kas atbilst 7,2 mg zofenoprila bāzes.
Zofistar 30 mg apvalkotajā tabletē ir 30 mg zofenoprila kalcija sāls (zofenoprilum calcium), kas atbilst 28,7 mg zofenoprila bāzes.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
katra Zofistar 7,5 mg apvalkotā tablete satur 17,35 mg laktozes monohidrāta
katra Zofistar 30 mg apvalkotā tablete satur 69,4 mg laktozes monohidrāta
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete
Zofistar 7,5 mg apvalkotās tabletes:
baltas, apaļas apvalkotās tabletes ar izliektām virsmām.
Zofistar 30 mg apvalkotās tabletes:
baltas, garenas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju. Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija
Zofistar indicēts vieglas vai vidēji smagas arteriālās hipertensijas ārstēšanai.
Akūts miokarda infarkts
Zofistar indicēts ārstēšanai, kas tiek sākta pirmo 24 h laikā pacientiem ar akūtu miokarda infarktu ar vai bez sirds mazspējas pazīmēm un simptomiem, kuriem ir stabila hemodinamika un kuri nav saņēmuši trombolītisku terapiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Hipertensija
Pieaugušie
Devas pielāgošanas nepieciešamība jānosaka, mērot asinsspiedienu tieši pirms nākamās devas ieņemšanas. Deva jāpalielina ar 4 nedēļu starplaiku.
Pacienti, kuriem nav hipovolēmijas vai sāļu deficīta
Ārstēšana jāsāk ar 15 mg vienreiz dienā un deva pakāpeniski jāpalielina, lai sasniegtu vēlamo asinsspiediena kontroli.
Parastā efektīvā deva ir 30 mg vienreiz dienā.
Maksimālā deva ir 60 mg dienā, lietojot vienreizējas vai divu reizes devu veidā.
Ja atbildreakcija nav pietiekama, var pievienot citus antihipertensīvos līdzekļus, piemēram, diurētiskos līdzekļus (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Pacienti, kuriem ir aizdomas par hipovolēmiju vai sāļu deficītu
Pirmās devas hipotensija var attīstīties augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā). Sākot terapiju ar AKE inhibitoriem, jānovērš hipovolēmija un/vai sāļu deficīts, pirms AKE nomākšanas uz 2 – 3 dienām jāpārtrauc ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem un sākuma devai jābūt 15 mg dienā. Ja tas nav iespējams, sākuma devai jābūt 7,5 mg dienā.
Pacienti ar lielu smagas akūtas hipotensijas risku uzmanīgi jānovēro, vēlams slimnīcā, līdz tiek sasniegta maksimālā iedarbība pēc pirmās devas lietošanas un palielinot AKE inhibitora un/vai diurētiskā līdzekļa devu. Tas attiecas arī uz pacientiem ar stenokardiju vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga hipotensija var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulārus traucējumus.
Nieru darbības traucējumi un dialīze
Hipertensijas pacientiem ar vieglu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss > 45 ml/min) var lietot tādu pašu Zofistar devu vienreiz dienā kā pacientiem ar normālu nieru darbību. Pacientiem ar vidēji smagu vai smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 45 ml/min) jādod puse Zofistar terapeitiskās devas; zāļu lietošanas shēma vienreiz dienā nav jāmaina.
Zofistar sākuma devai un lietošanas shēmai hipertensijas slimniekiem, kuriem tiek veikta dialīze, jābūt 1/4 no devas, ko lieto pacientiem ar normālu nieru darbību.
Nesen veikti klīniski novērojumi liecina par augstu anafilaktiskām reakcijām līdzīgu reakciju sastopamību pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus hemodialīzes laikā ar augsti caurlaidīgām dialīzes membrānām vai ZBL aferēzes laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Gados vecāki cilvēki (vecāki par 65 gadiem)
Gados vecākiem cilvēkiem ar normālu kreatinīna klīrensu devas pielāgošana nav nepieciešama.
Gados vecākiem cilvēkiem ar samazinātu kreatinīna klīrensu (< 45 ml/min) ieteicams lietot pusi dienas devas.
Zinot kreatinīna līmeni serumā, kreatinīna klīrensu var aprēķināt pēc šādas formulas.
(140 – vecums) x ķermeņa masa (kg)
Kreatinīna klīrenss (ml/min) =
Kreatinīna līmenis serumā (mg/dl) x 72
Pēc šīs formulas var aprēķināt kreatinīna klīrensu vīriešiem. Sievietēm iegūtais rezultāts jāreizina ar 0,85.
Aknu darbības traucējumi
Hipertensijas slimniekiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju Zofistar sākuma deva ir puse no devas pacientiem ar normālu aknu darbību.
Hipertensijas slimniekiem ar smagu aknu mazspēju Zofistar lietošana ir kontrindicēta.
Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)
Zofistar lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta. Tādēļ zāles nav ieteicams lietot.
Akūts miokarda infarkts
Pieaugušie
Ārstēšana ar Zofistar jāsāk 24 h laikā pēc akūta miokarda infarkta simptomu parādīšanās un jāturpina 6 nedēļas.
Zāles jālieto pēc šādas shēmas:
1. un 2. dienā 7,5 mg ik pēc 12 h;
3. un 4. dienā 15 mg ik pēc 12 h;
no 5. dienas 30 mg ik pēc 12 h.
Ja ārstēšanas sākumā vai pirmajās 3 dienas pēc miokarda infarkta ir zems sistoliskais asinsspiediens (< 120 mmHg), dienas devu nedrīkst palielināt. Hipotensijas gadījumā (< 100 mmHg) ārstēšanu var turpināt ar devu, kādu pacients iepriekš panesa. Smagas hipotensijas gadījumā (sistoliskais asinsspiediens < 90 mmHg divos mērījumos pēc kārtas vismaz ar 1 h starplaiku) Zofistar lietošana jāpārtrauc.
Pēc 6 ārstēšanas nedēļām pacienta stāvoklis jāvērtē atkārtoti un ārstēšana jāpārtrauc pacientiem, kuriem nav kreisā kambara darbības traucējumu vai sirds mazspējas pazīmju. Ja šādas pazīmes ir, ārstēšana var būt jāturpina ilgstoši.
Pacientiem jāsaņem arī atbilstoša standartterapija, piemēram, nitrāti, acetilsalicilskābe vai bēta blokatori.
Gados vecāki cilvēki
Zofistar uzmanīgi jālieto pacientiem ar miokarda infarktu, kuri ir vecāki par 75 gadiem.
Nieru darbības traucējumi un dialīze
Zofistar efektivitāte un drošums miokarda infarkta slimniekiem ar pavājinātu nieru darbību vai tiem, kuriem tiek veikta dialīze, nav pierādīta. Tādēļ Zofistar šiem pacientiem nedrīkst lietot.
Aknu darbības traucējumi
Zofistar efektivitāte un drošums miokarda infarkta slimniekiem ar aknu mazspēju nav pierādīta. Tādēļ zāles šiem pacientiem nedrīkst lietot.
Lietošanas veids
Zofistar var lietot pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas. Deva jāpielāgo, ņemot vērā pacienta terapeitisko atbildreakciju.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret zofenoprila kalcija sāli, citu AKE inhibitoru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitajām palīgvielām.
Anamnēzē angioedēma pēc AKE inhibitora lietošanas.
Iedzimta/idiopātiska angioedēma.
Smaga aknu mazspēja.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Reproduktīvā vecuma sievietes, ja netiek lietots efektīvs pretapaugļošanās līdzeklis.
Abpusēja nieru artērijas stenoze vai vienpusēja nieres artērijas stenoze, ja pacientam ir tikai viena niere.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Zofistar lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hipotensija
Tāpat kā citi AKE inhibitori, Zofistar var izraisīt izteiktu asinsspiediena pazemināšanos, īpaši pēc pirmās devas lietošanas, lai gan hipertensijas slimniekiem, kuriem slimība norit bez sarežģījumiem, simptomātiska hipotensija attīstās reti.
Tā biežāk attīstās pacientiem, kuriem ir hipovolēmija un elektrolītu deficīts diurētisko līdzekļu lietošanas, samazināta sāls patēriņa, dialīzes, caurejas vai vemšanas dēļ, vai arī pacientiem ar smagu renīna atkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar sirds mazspēju un ar to saistītu nieru mazspēju vai bez tās novērota simptomātiska hipotensija. Vairāk tā iespējama pacientiem ar smagākas pakāpes sirds mazspēju, par ko liecina lielas cilpas diurētiku devas, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi.
Pacientiem ar palielinātu simptomātiskas hipotensijas risku ārstēšana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā, vēlams slimnīcā, ar mazām devām un deva jāpalielina uzmanīgi.
Ja iespējams, sākot ārstēšanu ar Zofistar, uz laiku jāpārtrauc ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem. Tas attiecas arī uz pacientiem, kuriem ir stenokardija vai cerebrovaskulāra slimība un kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās varētu izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulārus traucējumus.
Ja attīstās hipotensija, pacients jānogulda. Var būt nepieciešama cirkulējošā tilpuma atjaunošana, intravenozi ievadot fizioloģisko sāls šķīdumu. Neskatoties uz hipotensijas attīstību pēc sākuma devas lietošanas, turpmāk zāļu devu var uzmanīgi palielināt.
Dažiem pacientiem ar sirds mazspēju, kuriem ir normāls vai pazemināts asinsspiediens, Zofistar lietošanas laikā iespējama papildu sistēmiskā asinsspiediena pazemināšanās. Šī iedarbība tiek paredzēta un parasti nav par iemeslu ārstēšanas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešama Zofistar devas samazināšana vai lietošanas pārtraukšana.
Hipotensija akūta miokarda infarkta gadījumā
Ārstēšanu ar Zofistar akūta miokarda infarkta slimniekiem nedrīkst sākt, ja ir papildus nopietna hemodinamikas nomākuma risks pēc ārstēšanas ar asinsvadus paplašinošu līdzekli. Tie ir pacienti, kuriem sistoliskais asinsspiediens ir < 100 mmHg vai kam ir kardiogēns šoks. Ārstēšana ar Zofistar akūta miokarda infarkta gadījumā var izraisīt smagu hipotensiju. Ilgstošas hipotensijas gadījumā (sistoliskais asinsspiediens < 90 mmHg ilgāk nekā 1 h) Zofistar lietošana jāpārtrauc. Pacientiem ar smagu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta Zofistar drīkst lietot tikai tad, ja hemodinamika ir stabila.
Miokarda infarkta slimnieki ar pavājinātu aknu darbību
Zofistar efektivitāte un drošums miokarda infarkta slimniekiem ar pavājinātu aknu darbību nav pierādīta. Tādēļ šiem pacientiem zāles nedrīkst lietot.
Gados vecāki cilvēki
Zofistar uzmanīgi jālieto miokarda infarkta slimniekiem, kuri ir 75 gadus veci vai vecāki.
Pacienti ar renovaskulāru hipertensiju
Ārstējot pacientus ar renovaskulāru hipertensiju un abpusēju nieru artēriju stenozi vai ar vienīgās nieres artērijas stenozi ar AKE inhibitoriem, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors. Nieru funkcijas zudums var izpausties tikai ar nelielām kreatinīna līmeņa pārmaiņām serumā pat pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi. Absolūtas nepieciešamības gadījumā ārstēšana ar Zofistar jāsāk slimnīcā stingrā medicīniskā uzraudzībā ar mazām devām, un deva jāpalielina uzmanīgi. Sākot ārstēšanu ar Zofistar, uz laiku jāpārtrauc diurētisko līdzekļu lietošana, un pirmās terapijas nedēļas stingri jākontrolē nieru darbība.
Pacienti ar nieru mazspēju
Zofistar uzmanīgi jālieto pacientiem ar nieru mazspēju, jo viņiem nepieciešamas mazākas devas. Terapijas laikā rūpīgi jākontrolē nieru darbība, kā ārsts uzskata par piemērotu. Lietojot AKE inhibitorus, ziņots par nieru mazspējas gadījumiem, galvenokārt, pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi. Dažiem pacientiem bez redzamas nieru slimības anamnēzē palielinājās atlieku slāpekļa un kreatinīna koncentrācija asinīs, īpaši lietojot zāles vienlaikus ar diurētisku līdzekli. Var būt jāsamazina AKE inhibitora deva un/vai jāpārtrauc diurētisko līdzekļu lietošana. Pirmās terapijas nedēļās ieteicams rūpīgi kontrolēt nieru darbību.
Zofistar efektivitāte un drošums miokarda infarkta slimniekiem ar pavājinātu nieru darbību nav pierādīta. Tādēļ pavājinātas nieru darbības (kreatinīna līmenis serumā > 2,1 mg/dl un proteinūrija > 500 mg dienā) un miokarda infarkta gadījumā Zofistar nedrīkst lietot.
Pacienti, kuriem veic dialīzi
Pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze ar augsti caurlaidīgām poliakrilnitrila membrānām (piemēram, AN 69) un kas tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, dažu minūšu laikā pēc hemodialīzes sākšanas var attīstīties anafilaktoīdas reakcijas, piemēram, sejas pietūkums, pietvīkums, hipotensija un dispnoja. Ieteicams izmantot citu membrānu vai citu antihipertensīvu līdzekli.
Zofistar efektivitāte un drošums miokarda infarkta pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, nav pierādīta. Tādēļ šiem pacientiem zāles nedrīkst lietot.
Pacienti, kuriem veic ZBL aferēzi
Pacientiem, kurus ārstē ar AKE inhibitoru un kam veic ZBL aferēzi ar dekstrāna sulfātu, var attīstīties anafilaktoīdas reakcijas, līdzīgi kā pacientiem, kuriem veic hemodialīzi ar augsti caurlaidīgām membrānām (skatīt iepriekš). Šiem pacientiem ieteicams lietot citas grupas antihipertensīvo līdzekli.
Anafilaktiskas reakcijas desensitizācijas laikā vai pēc kukaiņu kodumiem
Reti pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus desensitizācijas terapijas laikā (piemēram, ar plēvspārņu indi) vai pēc kukaiņu kodumiem, attīstās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem no šīm reakcijām varēja izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitora lietošanu, bet pēc nejaušas atkārtotas zāļu lietošanas tās parādījās atkal. Tāpēc pacientiem, kuri tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem un kuriem tiek veiktas šādas desensitizācijas procedūras, jāievēro piesardzība.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par Zofistar lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna – angiotenzīna sistēmu. Tādēļ šīs zāles lietot nav ieteicams.
Paaugstināta jutība/angioedēma
Ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem var attīstīties sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēma. Visbiežāk tā attīstās pirmās ārstēšanas nedēļās. Tomēr retos gadījumos smaga angioedēma var attīstīties pēc ilgstošas ārstēšanas ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru. Ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un jāaizstāj ar citas zāļu grupas līdzekli.
Mēles, uzbalseņa vai balsenes angioedēma var beigties letāli. Jāveic neatliekama ārstēšana, tostarp, bet ne tikai, nekavējoties zemādā jāievada adrenalīna šķīdums 1:1000 (0,3 – 0,5 ml) vai lēnām intravenozi jāievada 1 mg/ml adrenalīna (atšķaidot saskaņā ar norādījumiem), uzmanīgi kontrolējot EKG un asinsspiedienu. Pacients jāstacionē un jānovēro vismaz 12 – 24 h. Pacientu nedrīkst izrakstīt no slimnīcas, līdz simptomi nav pilnīgi izzuduši.
Pat tādos gadījumos, kad tūska skar tikai mēli un nav respiratora distresa, pacientiem var būt nepieciešama uzraudzība, jo var nepietikt ar prethistamīna līdzekļu un kortikosteroīdu terapiju.
Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori melnādainiem pacientiem angioedēmu izraisa biežāk nekā citu rasu pārstāvjiem.
Pacientiem ar angioedēmu anamnēzē, kas nav bijusi saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks, saņemot AKE inhibitoru (skatīt 4.3. apakšpunktu Kontrindikācijas).
Vienlaicīga mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) lietošana
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu), var būt palielināts angioedēmas (t. i., elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Klepus
Ārstēšanas laikā ar Zofistar var attīstīties sauss un neproduktīvs klepus, kas izzūd pēc Zofistar lietošanas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā klepus diferenciāldiagnozē.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana bijusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestatisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (reizēm) līdz nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai stipri paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāatrodas atbilstošā medicīniskā uzraudzībā.
Hiperkaliēmija
Hiperkaliēmija var rasties AKE inhibitoru terapijas laikā. Pacienti, kuriem ir hiperkaliēmijas rašanās risks, ir pacienti ar nieru mazspēju, cukura diabētu, hipoaldosteronismu vai pacienti, kuri vienlaikus lieto kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizvietotājus, vai pacienti, kuri lieto citas aktīvās vielas, kas saistītas ar kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (piem., heparīnu, kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu). Ja vienlaicīga iepriekš minēto līdzekļu lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams regulāri kontrolēt kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Operācija/narkoze
AKE inhibitori var izraisīt hipotensiju vai pat hipotensīvo šoku pacientiem, kuriem veic lielu operāciju, vai narkozes laikā, jo tie var bloķēt angiotenzīna II veidošanos sekundāri kompensatorai renīna izdalei. Ja nav iespējams pārtraukt AKE inhibitora lietošanu, rūpīgi jākontrolē intravaskulārais un plazmas tilpums.
Aortālā un mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
AKE inhibitori uzmanīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un aizsprostojumu asiņu izplūdes vietā no kreisā kambara.
Neitropēnija/agranulocitoze
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju. Neitropēnijas risks ir atkarīgs no devas, zāļu veida un pacienta klīniskā stāvokļa. Neitropēnija reti novērota pacientiem, kuriem slimība norit bez sarežģījumiem, bet tā var attīstīties pacientiem ar zināmu nieru mazspējas pakāpi, īpaši kolagēnas asinsvadu slimības, piemēram, sistēmas sarkanās vilkēdes, sklerodermijas, dēļ un veicot ārstēšanu ar imunitāti nomācošiem līdzekļiem, allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai pacientiem ar šo komplicējošo faktoru kombināciju. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja pret intensīvu ārstēšanu ar antibiotikām.
Ja zofenoprilu lieto šādiem pacientiem, pirms ārstēšanas, ik pēc 2 nedēļām ārstēšanas gaitā pirmajos 3 zofenoprila terapijas mēnešos un periodiski pēc tam ietiecams noteikt leikocītu skaitu un diferenciālo skaitu. Ārstēšanas laikā visiem pacientiem jānorāda ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm (piemēram, kakla iekaisumu, drudzi), kad jānosaka diferenciālais leikocītu skaits. Ja tiek atklāta neitropēnija (neitrofilu skaits nepārsniedz 1000/mm3) vai par to ir aizdomas, zofenoprila un citu vienlaikus lietoto zāļu (skatīt 4.5. apakšpunktu) lietošana ir jāpārtrauc.
Neitropēnija izzūd pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas.
Psoriāze
Pacientiem ar psoriāzi AKE inhibitori jālieto uzmanīgi.
Proteinūrija
Var attīstīties proteinūrija, īpaši pacientiem, kuriem ir pavājināta nieru darbība, vai lietojot relatīvi lielas AKE inhibitoru devas. Pacientiem, kuriem iepriekš bijusi nieru slimība, pirms ārstēšanas un periodiski pēc tam jānosaka olbaltumi urīnā (ar teststrēmeli pirmajā rīta urīna porcijā).
Diabēta slimnieki
Diabēta slimniekiem, kuri iepriekš ārstēti ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajos ārstēšanas mēnešos ar AKE inhibitoru stingri jākontrolē glikēmijas līmenis (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Litija un Zofistar kombināciju parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā citi angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, zofenoprils melnādainiem cilvēkiem var vājāk pazemināt asinsspiedienu nekā citu rasu pārstāvjiem.
Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori melnādainiem pacientiem biežāk izraisa angioedēmu nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Grūtniecība
AKE inhibitoru lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja vien AKE inhibitoru terapijas turpināšana netiek uzskatīta par ļoti svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāsāk alternatīva antihipertensīvā terapija, kurai ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Diagnosticējot grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem jāpārtrauc nekavējoties, un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Cita
Šo zāļu sastāvā ir laktoze. Zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi vai kālija papildterapija.
AKE inhibitori mazina diurētisko līdzekļu izraisītu kālija zudumu. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds, kālija papildterapija vai kāliju saturoši sāls aizstājēji var stipri palielināt kālija līmeni serumā. Ja diagnosticētas hipokalēmijas dēļ nepieciešama šo zāļu vienlaikus lietošana, šie līdzekļi jālieto uzmanīgi, bieži kontrolējot kālija līmeni serumā un veicot EKG (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība
mTOR inhibitori (piemēram, sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Diurētiskie līdzekļi (tiazīdi un cilpas diurētiskas)
Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt šķidruma zudumu un hipotensijas risku, sākot terapiju ar zofenoprilu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo iedarbību var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot tilpumu vai sāls uzņemšanu vai sākot ārstēšanu ar mazu zofenoprila devu.
Litijs
Vienlaicīgas litija un AKE inhibitoru lietošanas gadījumā ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas palielināšanos serumā. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var palielināt litija toksicitātes risku un pastiprināt jau AKE inhibitoru izraisīto palielināto litija toksicitātes risku.
Tāpēc Zofistar nav ieteicams lietot kopā ar litiju, un, ja vienlaicīga lietošana ir nepieciešama, uzmanīgi jākontrolē litija līmenis serumā.
Zelts
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitoru terapiju, biežāk ziņots par nitritoīda reakcijām (vazodilatācijas simptomiem, piemēram, par pietvīkumu, sliktu dūšu, reiboni un hipotensiju, kas var būt ļoti smaga) pēc injicējamo zelta preparātu (piemēram, nātrija aurotiomalāta) ievadīšanas.
Anestēzijas līdzekļi
AKE inhibitori var pastiprināt atsevišķu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo darbību.
Narkotiskie līdzekļi/tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/barbiturāti
Var attīstīties ortostatiska hipotensija.
Citi antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, bēta blokatori, alfa blokatori, kalcija antagonisti)
Iespējama papildinoša hipotensīvā iedarbība vai tās pastiprināšanās. Ārstēšana ar nitroglicerīnu vai citiem nitrātiem, vai citiem vazodilatatoriem jāveic uzmanīgi.
Cimetidīns. Var palielināt hipotensīvas iedarbības risku.
Ciklosporīns
Palielināts nieru darbības traucējumu risks, lietojot vienlaikus ar AKE inhibitoriem.
Allopurinols, citostatiskie līdzekļi un imūnsupresanti, sistēmiskie kortikosteroīdi un prokaīnamīds
Palielināts alerģisku reakciju risks, lietojot vienlaikus ar AKE inhibitoriem. Lietošana vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem var palielināt leikopēnijas risku.
Pretdiabēta līdzekļi
Retos gadījumos AKE inhibitori diabēta slimniekiem var pastiprināt insulīna un perorālo pretdiabēta līdzekļu, piemēram, sulfonilurīnvielas atasinājumu, glikozes līmeni pazeminošo darbību asinīs. Šādos gadījumos vienlaicīgas ārstēšanas laikā ar AKE inhibitoriem var būt nepieciešams samazināt pretdiabēta līdzekļu devu.
Hemodialīze ar augsti caurlaidīgām dialīzes membrānām
Palielināts anafilaktoīdu reakciju risks, lietojot vienlaikus ar AKE inhibitoriem.
Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (arī ASA > 3 g dienā)
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var mazināt AKE inhibitora antihipertensīvo iedarbību. Turklāt aprakstīts, ka NPL un AKE inhibitori palielina kālija līmeni serumā un var vājināt nieru darbību. Šī iedarbība principā ir atgriezeniska un īpaši vērojama pacientiem ar pavājinātu nieru darbību. Retos gadījumos iespējama akūta nieru mazspēja, īpaši pacientiem ar pavājinātu nieru darbību, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem un dehidratētiem pacientiem.
Antacīdi
Mazina AKE inhibitoru bioloģisko pieejamību.
Simpatomimētiskie līdzekļi
Var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību; pacienti uzmanīgi jāuzrauga, lai pārliecinātos, ka ir sasniegta vēlamā iedarbība.
Uzturs
Var mazināt zofenoprila kalcija sāls uzsūkšanās ātrumu, bet nevis apjomu.
Papildu informācija
Nav tiešu klīnisku datu par zofenoprila mijiedarbību ar citām zālēm, kuras metabolizē CYP enzīmi. Tomēr in vitro veiktie metabolisma pētījumi ar zofenoprilu neliecina par mijiedarbību ar CYP enzīmu metabolizētām zālēm.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmajā grūtniecības trimestrī nav viennozīmīgi. Tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Ja vien AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāsāk lietot alternatīvs antihipertensīvs līdzeklis, kuram ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka AKE inhibitora terapijas ietekme otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī izraisa fetotoksisku iedarbību cilvēkam (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, aizkavēta galvaskausa pārkaulošanās) un jaundzimušā toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja auglis ticis pakļauts AKE inhibitora iedarbībai no otrā grūtniecības trimestra, ieteicams veikt nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumu. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, uzmanīgi jāuzrauga, vai tiem nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Nav pieejama informācija par Zofistar lietošanu barošanas ar krūti periodā, tāpēc Zofistar nav ieteicams, un vēlama ir alternatīva terapija ar zālēm, kurām ir labāk noskaidrots lietošanas drošums barošanas ar krūtis periodā, īpaši barojot jaundzimušo vai neiznēsātu bērnu.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par Zofistar ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāatceras, ka dažkārt var attīstīties miegainība, reibonis vai nogurums.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādību saraksts tabulas veidā
Tabulā norādītas visas klīniskā praksē ar Zofistar ārstētiem pacientiem novērotās blakusparādības.
Tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmām un sastopamības biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (>1/10), bieži (>1/100, <1/10), retāk (>1/1 000, <1/100), reti (>1/10 000, <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000).
MedDRA
Orgānu sistēmu grupa
Nevēlamā blakusparādība
Biežums
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis
Bieži
Galvassāpes
Bieži
Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus
Bieži
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša
Bieži
Vemšana
Bieži
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi
Retāk
Angioedēma
Reti
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muskuļu krampji
Retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Nogurums
Bieži
Astēnija
Retāk
Lietojot AKE inhibitorus, novērotas šādas blakusparādības.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Dažiem pacientiem iespējama agranulocitoze un pancitopēnija.
Saņemti ziņojumi par hemolītisko anēmiju pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti reti ir hipoglikēmija.
Endokrīnie traucējumi
Nav zināms biežums: neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija.
Psihiskie traucējumi
Reti ir depresija, mainīts garastāvoklis, miega traucējumi, apjukuma stāvoklis.
Nervu sistēmas traucējumi
Retāk ir parestēzija, disgeizija, līdzsvara traucējumi.
Acu bojājumi
Reti ir redzes miglošanās.
Ausu un labirinta bojājumi
Reti ir troksnis ausīs.
Sirds funkcijas traucējumi
AKE inhibitoru lietošanas gadījumā saistībā ar hipotensiju ziņots par atsevišķiem tahikardijas, sirdsklauvju, aritmijas, stenokardijas, miokarda infarkta gadījumiem.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Sākot terapiju vai palielinot devu, attīstījās smaga hipotensija. Smaga hipotensija īpaši attīstās atsevišķām riska grupām (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā). Saistībā ar hipotensiju var attīstīties tādi simptomi kā reibonis, vājuma sajūta, pavājināta redze, reti – apziņas traucējumi (sinkope).
Retos gadījumos rodas pietvīkums.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Reti ziņots par dispnoju, sinusītu, rinītu, glosītu, bronhītu un bronhu spazmām. AKE inhibitoru lietošana nelielai pacientu apakšgrupai bijusi saistīta ar angioedēmas rašanos, skarot seju un mutes un rīkles gala audus. Atsevišķos gadījumos augšējo elpceļu angioedēma izraisīju letālu elpceļu aizsprostojumu.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Dažkārt var būt sāpes vēderā, caureja, aizcietējums un sausums mutē.
Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu aprakstīti atsevišķi pankreatīta un ileusa gadījumi.
Ļoti reti ir tievo zarnu angioedēma.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu aprakstīti atsevišķi holestatiskas dzeltes un hepatīta gadījumi.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Dažkārt var attīstīties alerģiskas un palielinātas jutības reakcijas, piemēram, izsitumi, nātrene, erythema multiforme, Stīvensa–Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, psoriāzei līdzīgi izsitumi, alopēcija.
Šīs reakcijas var būt vienlaikus ar drudzi, mialģiju, artralģiju, eozinofiliju un/vai palielinātiem ANA titriem.
Reti rodas hiperhidroze.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Reizēm var rasties mialģija.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Var attīstīties vai pastiprināties nieru mazspēja. Ziņots par akūtu nieru mazspēju (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Retos gadījumos rodas urinēšanas traucējumi.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Reti ir erektīlā disfunkcija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti reti ir perifēra tūska un sāpes krūtīs.
Izmeklējumi
Iespējama atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeņa palielināšanās asinīs, kas izzūd, pārtraucot zāļu lietošanu, īpaši nieru mazspējas, smagas sirds mazspējas un renovaskulāras hipertensijas gadījumā.
Dažiem pacientiem ziņots par hemoglobīna, hematokrīta, trombocītu un leikocītu skaita mazināšanos.
Ziņots arī par aknu enzīmu un bilirubīna līmeņa palielināšanos serumā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Pārdozēšanas simptomi ir smaga hipotensija, šoks, stupors, bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja.
Pēc pārdozēšanas pacientiem jāatrodas stingrā uzraudzībā, vēlams intensīvās terapijas punktā. Bieži jākontrolē elektrolītu un kreatinīna līmenis serumā. Ja zāles ieņemtas nesen, var veikt pasākumus zāļu uzsūkšanās mazināšanai, piemēram, kuņģa skalošanu, lietot adsorbentus un nātrija sulfātu. Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto šoka pozā un jāapsver šķidruma aizstājterapija un/vai ārstēšana ar angiotenzīnu II. Bradikardija vai pastiprinātas vagālas reakcijas jāārstē ar atropīnu. Var apsvērt sirds stimulatora izmantošanu. AKE inhibitorus no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzi. Jāizvairās no augsti caurlaidīgu poliakrilnitrila membrānu lietošanas.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori, ATĶ kods: C09AA15.
Zofistar labvēlīgā ietekme hipertensijas un akūta miokarda infarkta gadījumā saistīta galvenokārt ar plazmas renīna–angiotenzīna–aldosterona sistēmas nomākšanu. AKE nomākšana (zofenoprilāta arginīna sāls Ki trušu plaušās ir 0,4 nM) mazina angiotenzīna II līmeni plazmā, kas savukārt mazina vazopresorisko aktivitāti un aldosterona sekrēciju. Kaut gan aldosterona sekrēcija mazinās nedaudz, vienlaikus ar nātrija un šķidruma zudumu nedaudz var palielināties kālija koncentrācija serumā. Negatīvās atgriezeniskās saiknes pārtraukšana starp angiotenzīnu II un renīna sekrēciju palielina renīna aktivitāti plazmā. 24 h pēc vienreizējas perorālas 30 mg un 60 mg zofenoprila kalcija sāls devas lietošanas AKE aktivitāte plazmā tiek nomākta attiecīgi par 53,4% un 74,4%.
Nomācot AKE, palielinās cirkulējošās un vietējās kalikreīna–kinīna sistēmas aktivitāte, kas, aktivējot prostaglandīnu sistēmu, veicina perifērisko asinsvadu paplašināšanos. Iespējams, šis mehānisms nodrošina zofenoprila kalcija sāls hipotensīvo darbību, kā arī izraisa atsevišķas blakusparādības.
Hipertensijas slimniekiem, lietojot Zofistar, aptuveni vienādā mērā mazinās asinsspiediens guļus un stāvus, kompensatoriski nepalielinoties sirdsdarbības ātrumam. Pēc Zofistar lietošanas mazinās vidējā sistēmiskā asinsvadu pretestība.
Dažiem pacientiem optimālas asinsspiediena mazināšanās sasniegšanai var būt nepieciešamas vairākas ārstēšanas nedēļas. Ilgstošas terapijas laikā antihipertensīvā iedarbība saglabājas.
Pēkšņa terapijas pārtraukšana nav saistīta ar strauju asinsspiediena paaugstināšanos. Pašreiz nav datu par Zofistar ietekmi uz saslimstību un mirstību hipertensijas slimniekiem.
Kaut gan antihipertensīvā iedarbība konstatēta visām pētītām rasēm, melnādainiem hipertensijas slimniekiem (parasti hipertensijas slimnieki ar zemu renīna līmeni) ir mazāka vidējā atbildreakcija pret AKE inhibitora monoterapiju nekā ne melnādainās rases pārstāvjiem. Šī atšķirība izzūd, pievienojot diurētisku līdzekli.
Klīniskais efekts, kas rodas, lietojot Zofistar agrīni pēc miokarda infarkta, var būt saistīts ar daudziem faktoriem, piemēram, ar angiotenzīna II līmeņa mazināšanu plazmā (tādējādi ierobežojot kambaru remodelēšanās procesu, kas var negatīvi ietekmēt dzīvildzes prognozi infarkta slimniekam) un palielinot asinsvadus paplašinošo vielu (prostaglandīnu–kinīna sistēmas) koncentrāciju plazmā/audos.
Nejaušinātu, ar placebo kontrolētu klīnisko pētījumu ar zofenoprilu veica ar 1556 pacientiem ar priekšējās sienas miokarda infarktu, kuri nebija saņēmuši trombolītisku terapiju. Ārstēšanu sāka 24 h laikā un turpināja 6 nedēļas. Ar zofenoprilu ārstētiem pacientiem mazinājās primāra kombinēta rezultāta sastopamība (smagas sirds mazspējas un/vai nāves sastopamība 6 nedēļu laikā) (7,1% zofenoprila grupā, 10,6% placebo grupā). Pēc viena gada Zofistar grupā dzīvildze uzlabojās.
Cita informācija
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes – klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju.
Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints – aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Zofenoprila kalcija sāls ir neaktīvs savienojums, jo aktīvais inhibitors ir brīvs sulfhidrilsavienojums zofenoprilāts, kas veidojas tioestera hidrolīzes rezultātā.
Uzsūkšanās
Lietojot perorāli, zofenoprila kalcija sāls uzsūcas ātri un pilnīgi un gandrīz pilnībā tiek pārvērsta par zofenoprilātu, kas maksimālo līmeni plazmā sasniedz 1,5 h pēc perorālas Zofistar lietošanas. Lietojot 10 – 80 mg zofenoprila kalcija sāls, vienreizējas devas kinētika ir lineāra. Lietojot 15 – 60 mg zofenoprila kalcija sāls 3 nedēļas, uzkrāšanās nenotiek. Uzturs kuņģī un zarnu traktā mazina uzsūkšanās ātrumu, bet nevis apjomu, un zofenoprilāta AUC ir gandrīz vienāds tukšā dūšā un pēc ēšanas.
Izkliede
Aptuveni 88% cirkulējošās radioaktivitātes, kas konstatēta ex vivo pēc radioloģiski iezīmēta zofenoprila kalcija sāls devas lietošanas, saistās ar plazmas olbaltumiem, un līdzsvara sadales tilpums ir 96 litri.
Biotransformācija
Pēc radioloģiski iezīmētas zofenoprila kalcija sāls lietošanas cilvēka urīnā konstatēja 8 metabolītus, kas veido 76% no urīnā konstatētās radioaktivitātes. Galvenais metabolīts ir zofenoprilāts (22%), kas pēc tam metabolizējas dažādos ceļos, tostarp ir glikuronīda konjugācija (17%), ciklizēšana un glikuronīda konjugēšana (13%), cisteīna konjugācija (9%) un tiolgrupas S–metilēšana (8%). Pēc perorālas zofenoprila kalcija sāls lietošanas zofenoprilāta pusperiods ir 5,5 h un kopējais organisma klīrenss ir 1300 ml/min.
Eliminācija
Pēc intravenozas radioloģiski iezīmēta zofenoprilāta ievadīšanas tas izdalās ar urīnu (76%) un izkārnījumiem (16%), bet pēc radioloģiski iezīmēta zofenoprila kalcija sāls perorālas lietošanas 69% un 26% radioaktivitātes konstatēti attiecīgi urīnā un izkārnījumos, kas liecina par divējādu izvadi (caur nierēm un aknām).
Farmakokinētika īpašās pacientu grupās
Farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem
Gados vecākiem cilvēkiem, ja nieru darbība ir normāla, devas pielāgošana nav nepieciešama.
Farmakokinētika nieru darbības traucējumu gadījumā
Ņemot vērā zofenoprilāta galveno farmakokinētisko raksturlielumu salīdzinājumu pēc radioloģiski iezīmētas zofenoprila kalcija sāls perorālas lietošanas, pacientiem ar viegli pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 45 un < 90 ml/min) zofenoprils no organisma izdalās tādā pat ātrumā kā veseliem cilvēkiem (kreatinīna klīrenss > 90 ml/min).
Pacientiem ar vidēji smagu vai smagu nieru mazspēju (7 – 44 ml/min) izvadīšanas ātrums mazinās aptuveni par 50% no normālā. Tas nozīmē, ka šiem pacientiem jādod puse no parastās Zofistar sākuma devas.
Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kuriem tiek veikta hemodialīze un peritoneālā dialīze, izvadīšanas ātrums mazinās līdz 25% no normālā līmeņa. Tas nozīmē, ka šiem pacientiem jādod ceturtdaļa no parastās Zofistar sākuma devas.
Farmakokinētika aknu darbības traucējumu gadījumā
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, lietojot vienreizēju radioloģiski iezīmētas zofenoprila kalcija sāls devu, zofenoprilāta Cmax un Tmax vērtības bija līdzīgas kā veseliem cilvēkiem. Bet LZL pacientiem ar aknu cirozi bija aptuveni divreiz lielāks nekā veseliem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Zofistar sākuma devai jābūt par pusi mazākai nekā pacientiem ar normālu aknu darbību.
Nav datu par zofenoprila un zofenoprilāta farmakokinētiku pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, tādēļ zofenoprila lietošana šiem pacientiem ir kontrindicēta.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ar 3 zīdītāju sugām veiktos atkārtotu perorālu devu toksiskuma pētījumos vairums ar ārstēšanu saistīto reakciju bija tādas pašas kā parasti novērots, lietojot AKE inhibitorus. Šīs pārmaiņas ietvēra eritrocītu raksturlielumu mazināšanos, atlieku slāpekļa līmeņa palielināšanos serumā, sirds masas mazināšanos un jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju, kas attīstījās, lietojot daudz lielākas devas nekā maksimālā cilvēkam ieteicamā deva. Atkārtotu perorālu devu toksiskuma pētījumā suņiem, lietojot lielas devas, attīstījās sugai specifiskas imunoloģiski mediētas asins sastāva pārmaiņas.
1 gadu ilgā atkārtotu perorālu devu toksiskuma pētījumā pērtiķiem nekonstatēja nozīmīgas citohroma P450 enzīma aktivitātes pārmaiņas.
Vairošanās toksiskuma pētījumos zofenoprils atkarībā no devas mazināja pēcnācēju augšanas ātrumu, kā arī izraisīja nefrotoksiskumu un mazināja dzīvotspēju pēc dzimšanas, lietojot 90 – 270 mg/kg devas F1 paaudzei. Ārstēšana ar zofenoprilu grūtniecības laikā izraisīja toksisku ietekmi uz augli un attīstību žurku pēcnācējiem, kā arī embriotoksiskumu un fetotoksiskumu trušiem, bet tikai lietojot mātītei toksiskas devas.
Genotoksiskuma pētījumos konstatēja, ka zofenoprils nav mutagēnisks vai klastogēnisks.
Kanceroģenēzes pētījumos pelēm un žurkām kanceroģenēzes pazīmes nekonstatēja. Palielinātu sēklinieku atrofijas sastopamību konstatēja tikai pētījumā pelēm, šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kodols: mikrokristāliska celuloze, laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds.
Apvalks: hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols 400, makrogols 6000.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteri (PVDH/PVH/alumīnija) paciņās pa:
Zofistar 7,5 mg – 7, 14, 15, 28, 30, 48, 50, 50 atsevišķas devas, 56, 56 atsevišķas devas vai 100 apvalkotu tablešu.
Zofistar 30 mg – 7, 14, 15, 28, 30, 50, 50 atsevišķas devas, 56, 56 atsevišķas devas, 90 vai 100 apvalkotu tablešu.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Menarini International Operations Luxembourg S.A.
1, Avenue de la Gare, L-1611
Luxembourg, Luksemburga
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
Zofistar 7,5 mg apvalkotās tabletes: 03-0029
Zofistar 30 mg apvalkotās tabletes: 03-0030
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2003. gada 12. februāris.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 5. decembris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2018. gada septembris
SASKAŅOTS ZVA 13-09-2018
03-0029_03-0030_SmPC_LV_005_006 PAGE \* MERGEFORMAT 1. lpp.
AKE inhibitorus nav ieteicams lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
