Zibor 25000 SV anti-Xa/ml šķīdums injekcijai pilnšļircēs
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
06-0285-04
06-0285
Rovi Contract Manufacturing S.L., Spain; Laboratorios Farmaceuticos ROVI, S.A., Spain
12-MAY-08
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
10000 SV anti-Xa/0,4 ml
Šķīdums injekcijām pilnšļircē
Ir apstiprināta
Menarini International Operations Luxembourg S.A., Luxembourg
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Zibor 25 000 SV anti-Xa/ml šķīdums injekcijai pilnšļircēs
Bemiparinum natricum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Zibor, un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Zibor lietošanas
3. Kā lietot Zibor
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Zibor
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Zibor, un kādam nolūkam to lieto
Zibor aktīvā viela ir bemiparīna nātrija sāls. Tas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par antikoagulantiem. Tie palīdz novērst asiņu sarecēšanu asinsvados.
Zibor lieto, lai ārstētu bīstamus asins recekļus, kas izveidojušies, piemēram, kāju un/vai plaušu vēnās (dziļo vēnu tromboze un/vai plaušu embolija).
2. Kas Jums jāzina pirms Zibor lietošanas
Nelietojiet Zibor šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret bemiparīna nātrija sāli vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- ja Jums bijusi alerģiska reakcija pret kādām zālēm, kas satur heparīnu;
- ja Jums ir alerģija pret kādām vielām, kas iegūtas no cūkām;
- ja Jums ir heparīna izraisīta trombocitopēnija (HIT) – stāvoklis, kad Jūsu asinīs ir samazināts recēšanu izraisošo šūnu (trombocītu) skaits (vai arī Jums ir diseminēta intravaskulāra koagulācija (DIK), ko izraisījusi HIT), un šīs šūnas salīp, ja lietots Zibor;
- ja Jūs slimojat ar endokardītu (sirds iekšējā apvalka un sirds vārstuļu iekaisumu);
- ja Jums ir kāda slimība, kas izraisa noslieci uz pārmērīgu asiņošanu;
- ja Jums ir smaga aknu un/vai aizkuņģa dziedzera slimība;
- ja Jums ir kādi iekšējo orgānu bojājumi ar lielu asiņošanas risku (piemēram, aktīva kuņģa čūla, cerebrāla aneirisma (galvas smadzeņu artēriju sieniņu paplašinājums) vai audzējs smadzenēs);
- ja Jums ir bijis asinsizplūdums smadzenēs;
- ja Jums ir smadzeņu, mugurkaula, acu un/vai ausu ievainojumi vai tur paredzama operācija;
- ja Jūs tiekat ārstēts ar Zibor, Jums nedrīkst veikt epidurālo vai spinālo anestēziju (kad anestēzijas līdzekli injicē mugurkaula kanālā), jo tas var būt bīstami. Tādēļ pirms jebkura veida ķirurģiskas operācijas pārliecinieties, ka Jūsu ārsts zina, ka Jūs tiekat ārstēts ar Zibor.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Zibor lietošanas konsultējieties ar ārstu:
- ja Jums ir aknu slimība;
- ja Jums ir nieru slimība. Jūsu ārsts var apsvērt īpašas novērošanas veikšanu. Ja Jūsu nieru slimība ir smaga, ārsts var apsvērt specifiskas devas lietošanu;
- ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens un/vai tas ir grūti kontrolējams;
- ja Jums ir bijusi kuņģa čūla (kas vairs nav aktīva);
- ja Jūs slimojat ar trombocitopēniju – stāvokli, kad Jūsu asinīs ir mazāk recēšanu izraisošo šūnu (trombocītu), un tāpēc Jums vieglāk rodas zilumi un asiņošana;
- ja Jums ir akmeņi nierēs un/vai urīnpūslī;
- ja Jums ir kāda slimība, kas var izraisīt vieglāku asiņošanu;
- ja Jums ir redzes traucējumi, kas saistīti ar asinsvadu sarežģījumiem;
- ja Jums ir cukura diabēts;
- ja Jūsu asins analīžu rezultāti rāda, ka ir paaugstināts kālija līmenis asinīs;
- ja Jums paredzēts veikt lumbālo punkciju (punkciju Jūsu mugurkaula lejasdaļā laboratorijas analīžu vajadzībām), noteikti pārliecinieties, ka Jūsu ārsts zina, ka Jūs tiekat ārstēts ar Zibor.
Citas zāles un Zibor
Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs jau lietojat:
- jebkādas zāles, ko injicē muskulī, jo ārstēšanas laikā ar Zibor jāizvairās no citu injekciju veikšanas;
- citus antikoagulantus, piemēram, varfarīnu un/vai acenokumarolu (K vitamīna antagonistus), lai ārstētu un/vai novērstu asins recekļu veidošanos;
- nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kā ibuprofēnu (piemēram, artrīta ārstēšanai);
- steroīdus, piemēram, prednizolonu (iekaisīgu slimību, piemēram, artrīta, ārstēšanai);
- trombocītu inhibitorus, piemēram, aspirīnu (jeb acetilsalicilskābi), tiklopidīnu vai klopidogrelu, ko lieto, lai novērstu asins recekļu veidošanos;
- zāles, kas var paaugstināt kālija līmeni asinīs, piemēram, dažus diurētiskos (jeb urīndzenošos) un antihipertensīvos līdzekļus (jeb zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai);
- zāles asins tilpuma palielināšanai, piemēram, dekstrānu;
- nitroglicerīnu injekciju veidā (sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai).
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Kādas medicīniskās pārbaudes Jums var būt vajadzīgas
Dažiem pacientiem var būt nepieciešams pārbaudīt trombocītu līmeni asinīs. Jūsu ārsts izlems, vai un kad tas ir vajadzīgs, piemēram, pirms ārstēšanas sākšanas, pirmajā ārstēšanas dienā, ārstēšanas laikā ik pēc 3‑4 dienām un beidzot ārstēšanu.
Ja Jums ir noteiktas slimības (cukura diabēts, nieru slimība) vai Jūs lietojat zāles kālija zuduma samazināšanai, Jūsu ārsts var pārbaudīt kālija līmeni asinīs.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Zibor neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot Zibor
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva
Pieaugušie (no 18 līdz 64 gadu vecumam)
Ievadītā deva ir atkarīga no Jūsu ķermeņa masas. Ja Jūsu ķermeņa masa ir:
- mazāka par 50 kg, tad deva būs 0,2 ml (atbilst 5000 SV),
- no 50 līdz 70 kg, tad deva būs 0,3 ml (atbilst 7500 SV),
- no 71 līdz 100 kg, tad deva būs 0,4 ml (atbilst 10 000 SV),
- lielāka par 100 kg, tad deva tiks precīzi pielāgota ķermeņa masai (atbilstoši 115 SV/kg/dienā).
Ar “SV” apzīmē šo zāļu stiprumu, kas izteikts starptautiskajās anti-Xa aktivitātes vienībās.
Zibor parasti ievada zemādā (tas nozīmē, ka injicē zem ādas, parasti ādas krokā vēdera vienā pusē vai augšstilba augšējā daļā). Jūsu ārsts vai medicīnas māsa parasti injekciju veiks slimnīcā. Jums var būt jāturpina Zibor lietošana arī pēc atgriešanās mājās.
- Šīs zāles nedrīkst injicēt muskulī vai sajaukt kopā ar kādu citu injekciju šķīdumu.
- Tās parasti ievada reizi dienā.
- Ārsts Jums pastāstīs, cik ilgi Jums dos šīs zāles (parasti aptuveni 5‑9 dienas).
- Ja ārsts ir teicis, ka šīs zāles varat injicēt sev pats, lūdzu, ievērojiet ārsta norādījumus īpaši uzmanīgi (skatīt tālāk “Kā injicēt Zibor?”).
Gados vecāki pacienti (no 65 gadu vecuma) parasti saņem tādas pašas devas kā citi pieaugušie pacienti. Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, lūdzu, pastāstiet to savam ārstam – viņš vēlēsies uzraudzīt Jūsu stāvokli. Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, lūdzu, pastāstiet to savam ārstam – viņš uzraudzīs Jūsu stāvokli. Ja Jūsu nieru slimība ir smaga, ārsts var apsvērt specifiskas devas lietošanu.
Lietošana bērniem (līdz 18 gadu vecumam)
Zibor nav ieteicams lietot bērniem.
Kā injicēt Zibor?
Zibor nekad nedrīkst injicēt muskulī, jo iespējama muskuļa asiņošana.
Pirms Jūs pirmo reizi veicat injekciju pats sev, Jums jāapgūst pareiza šo zāļu lietošana un injekcijas tehnika. To Jums iemācīs ārsts vai cits kvalificēts veselības aprūpes speciālists.
Jums jāievēro noteikta kārtība:
- vispirms rūpīgi nomazgājiet rokas un apsēdieties vai apgulieties ērtā pozā,
- izvēlieties kādu vietu uz vēdera vismaz 5 cm attālumā no nabas, kā arī no rētām vai zilumiem, un rūpīgi notīriet ādu,
- katru dienu izvēlieties citu injekcijas vietu, piemēram, pirmajā dienā veiciet injekciju kreisajā pusē, otrajā dienā – labajā pusē u.t.t.,
- novelciet adatas uzgali no Zibor šļirces,
- lai adata saglabātos sterila, pārliecinieties, ka Jūs ar to nekam nepieskaraties,
- tagad pilnšļirce ir gatava lietošanai,
- pirms injekcijas nespiediet virzuli, lai atbrīvotos no šļircē esošajiem gaisa burbulīšiem, jo tā Jūs varat netīši izspiest arī zāles,
- turiet šļirci vienā rokā, bet ar otras rokas īkšķi un rādītājpirkstu saņemiet ādas kroku, ko Jūs jau iepriekš notīrījāt,
- šļirces adatu (tieši 90° leņķī) pilnībā ievadiet saņemtajā ādas krokā,
- nospiediet šļirces virzuli un pārliecinieties, ka visu injekcijas laiku Jūs turat saņemto ādas kroku taisni,
- pēc injekcijas taisni izvelciet adatu laukā un atlaidiet saņemto ādas kroku,
- neberzējiet injekcijas vietu pēc zāļu ievadīšanas (tad neveidosies zilumi),
- nemēģiniet adatas uzgali uzlikt atpakaļ. Vienkārši izmetiet šļirci speciālā atkritumu tvertnē, aizveriet tvertni un novietojiet bērniem nepieejamā vietā,
- ja Jums šķiet, ka zāļu iedarbība ir par stipru (piemēram, Jums rodas neparedzēta asiņošana) vai par vāju (piemēram, Jums ir aizdomas, ka zāles neiedarbojas), konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja esat lietojis Zibor vairāk nekā noteikts
Tas var izraisīt asiņošanu. Ja tas notiek, nekavējoties informējiet savu ārstu vai dodieties uz neatliekamās palīdzības nodaļu tuvākajā slimnīcā, līdzi ņemot šo lietošanas instrukciju.
Ja esat aizmirsis lietot Zibor
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Pēc iespējas ātrāk konsultējieties ar savu ārstu, lai saņemtu norādījumus, ko šādā gadījumā darīt.
Ja pārtraucat lietot Zibor
Vienmēr paziņojiet savam ārstam pirms pārtraucat lietot šīs zāles.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jūs novērojat kādu no tālāk minētajām blakusparādībām, pārtrauciet Zibor lietošanu un nekavējoties paziņojiet par to ārstam vai medicīnas māsai (vai arī nekavējoties dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu).
Bieži (var skart mazāk nekā 1 no 10 pacientiem):
- neparasta vai neparedzēta asiņošana, piemēram, asinis urīnā un/vai izkārnījumos.
Reti (var skart mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem):
- stipra recēšanu izraisošo šūnu skaita samazināšanās asinīs (II tipa trombocitopēnija), kā dēļ var būt zilumi, mutes, smaganu un deguna asiņošana, izsitumi;
- injekcijas vietā āda kļūst tumša un sāpīga (ādas nekroze);
- pēc spinālās vai lumbālās anestēzijas mugurkaulā veidojas asinsizplūdumi (muguras sāpes, kāju nejutīgums un vājums, zarnu vai urīnpūšļa darbības traucējumi). Tie var izraisīt dažādas pakāpes neiroloģiskus traucējumus, arī ilgstošu vai pastāvīgu paralīzi;
- smagas alerģiskas reakcijas (paaugstināta temperatūra, drebuļi, elpas trūkums, balss saišu pietūkums, pirmsģīboņa sajūta, svīšana, nātrene, niezoša āda, pazemināts asinsspiediens, karstuma viļņi, pietvīkums, samaņas zudums, bronhu sašaurināšanās, balsenes pietūkums).
Citas blakusparādības
Ļoti bieži (skar vairāk nekā 1 no 10 pacientiem):
- zilumu vai plankumu veidošanās, nieze un sāpes vietās, kur veiktas injekcijas.
Bieži (var skart mazāk nekā 1 no 10 pacientiem):
- neliela un pārejoša noteiktu enzīmu (transamināžu) līmeņa paaugstināšanās asinīs (ko novēro, veicot asins analīzes).
Retāk (var skart mazāk nekā 1 no 100 pacientiem):
- viegla un pārejoša recēšanu izraisošo šūnu skaita samazināšanās asinīs (I tipa trombocitopēnija), ko novēro, veicot asins analīzes;
- vieglas alerģiskas ādas reakcijas (izsitumi, nātrene, pumpas).
Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):
- kālija līmeņa paaugstināšanās, ko var konstatēt asins analīžu rezultātos.
Pēc ilgstošas ārstēšanās ar Zibor vai citām līdzīgām zālēm var rasties osteoporoze (trausli kauli). Tās sastopamības biežums nav zināms.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Zibor
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Nesasaldēt.
Nelietojiet šīs zāles, ja ievērojat, ka:
- aizsargiepakojums ir bijis atvērts,
- aizsargiepakojums ir bojāts,
- zāles šļircē nav dzidras,
- zāļu šķīdumā ir redzamas mazas daļiņas.
Pēc šļirces iepakojuma atvēršanas zāles jāizlieto nekavējoties.
Derīguma termiņš
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Atkritumu iznīcināšana
Šīs zāles ir pieejamas vienas devas šļircēs.
Izlietotās šļirces izmetiet speciālā tām paredzētā atkritumu tvertnē.
Izlietotās šļirces neglabājiet.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, ko vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Zibor satur
- Aktīvā viela ir bemiparīna nātrija sāls.
- Citas sastāvdaļas ir ūdens injekcijām.
Zibor ārējais izskats un iepakojums
Zāles šļircē ir dzidra, caurspīdīga vai viegli iedzeltena šķīduma veidā bez redzamām daļiņām.
Zibor 25 000 SV ir pieejams iepakojumā pa 2, 10, 30 un 100 pilnšļircēm, kas satur 0,2 ml, 0,3 ml vai 0,4 ml šķīduma injekcijām.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Katrā 0,2 ml pilnšļircē ir 5000 SV bemiparīna nātrija sāls.
Katrā 0,3 ml pilnšļircē ir 7500 SV bemiparīna nātrija sāls.
Katrā 0,4 ml pilnšļircē ir 10 000 SV bemiparīna nātrija sāls.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Menarini International Operations Luxembourg S.A.
1, Avenue de la Gare, L-1611, Luxembourg
Luksemburga
Ražotājs
Laboratorios Farmacéuticos ROVI, S.A.
Julián Camarillo, 35
28037 Madrid, Spānija
vai
ROVI Contract Manufacturing, S.L.
Julián Camarillo, 35
28037 Madrid, Spānija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Čehija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Igaunija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Īrija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Itālija Ivor 25,000 IU Anti Xa/ml
Latvija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Lietuva Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Polija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Portugāle Ivor 25,000 IU Anti Xa/ml
Slovākija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Slovēnija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Spānija Phivor 25,000 IU Anti Xa/ml
Lielbritānija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Rumānija Zibor 25,000 IU Anti Xa/ml
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2017. gada novembrī.
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Zibor 25 000 SV anti-Xa/ml šķīdums injekcijai pilnšļircēs
KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Bemiparīna nātrija sāls (Bemiparinum natricum): 25 000 SV (anti-faktora Xa*) mililitrā šķīduma injekcijai.
Atbilst:
5000 SV (anti-faktora Xa) 0,2 ml pilnšļircē
7500 SV (anti-faktora Xa) 0,3 ml pilnšļircē
10 000 SV (anti-faktora Xa) 0,4 ml pilnšļircē
*Iedarbīgums izteikts starptautiskajās anti-faktora Xa aktivitātes vienībās (SV) atbilstoši 1. Starptautiskajam mazmolekulārā heparīna atsauces standartam.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijai pilnšļircē.
(Bezkrāsas vai viegli iedzeltens, dzidrs šķīdums bez redzamām daļiņām).
KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Dziļo vēnu trombozes ar plaušu emboliju vai bez tās ārstēšana akūtajā fāzē.
Devas un lietošanas veids
BRĪDINĀJUMS! Dažādi mazmolekulārie heparīni ne vienmēr ir ekvivalenti. Tāpēc katrām no šīm zālēm ir nepieciešams ievērot dozēšanas režīmu un specifisku lietošanas paņēmienu.
Devas
Pieaugušie
Dziļo vēnu trombozes ārstēšana
Zibor 25 000 SV jāievada subkutāni pa 115 SV anti-Xa/kg ķermeņa masas reizi dienā. Ieteicamais ārstēšanas ilgums ir 7 ± 2 dienas. Dienas deva atkarībā no ķermeņa masas parasti atbilst šādām devām un preparāta tilpumam pilnšļircē: < 50 kg – 0,2 ml (5000 SV anti-Xa); 50 – 70 kg – 0,3 ml (7500 SV anti-Xa), > 70 kg – 0,4 ml (10 000 SV anti-Xa). Pacientiem, kuri sver vairāk nekā 100 kg, deva jāaprēķina, ņemot vērā ieteikto devu – 115 SV anti-Xa/kg dienā, ja anti-Xa koncentrācija ir 25 000 SV/ml.
Ja nav nekādu kontrindikāciju, perorālos antikoagulantus var sākt lietot 3 – 5 dienas pēc pirmās Zibor 25 000 SV ievadīšanas, un deva jāpielāgo tā, lai saglabātu starptautisko normalizēto attiecību (International Normalized Ratio, INR) 2 – 3 reizes lielāku nekā kontroles raksturlielums. Bemiparīna lietošanu var pārtraukt, līdzko sasniegts norādītais INR raksturlielums. Perorālo antikoagulantu lietošana jāturpina vismaz 3 mēnešus.
Pediatriskā populācija
Zibor drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, nav pierādīta, jo trūkst datu.
Gados vecāki cilvēki
Nav vajadzīga devas korekcija; nieru darbības traucējumu gadījumā skatīt 4.2. apakšpunkta “Devas un lietošanas veids” sadaļu “Pacienti ar nieru darbības traucējumiem”, 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un 5.2. apakšpunktu “Farmakokinētiskās īpašības”.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
(Skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un 5.2. apakšpunktu “Farmakokinētiskās īpašības”.)
Vieglu vai vidēji smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss 30‑80 ml/min) deva nav jāpielāgo. Ieteicama rūpīga novērošana;
smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) var būt bemiparīna farmakokinētikas pārmaiņas. Pēc katra šāda pacienta asiņošanas un trombozes riska novērtēšanas (it īpaši plaušu embolijas gadījumā) var būt jāpielāgo deva. Minētajā gadījumā saskaņā ar farmakokinētikas datiem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem dziļo vēnu trombozes ārstēšanai akūtajā fāzē ieteicams lietot līdz 75% devas (apmēram 85 SV anti-Xa/ml reizi dienā). Ieteicama rūpīga novērošana. Apmēram 4 stundas pēc zāļu lietošanas būtu jānosaka maksimālais anti-Xa līmenis.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Nav pietiekami daudz datu, lai ieteiktu bemiparīna devas korekciju šai pacientu grupai.
Lietošanas veids
Zemādas injekcijas tehnika
Pilnšļirce ir sagatavota nekavējošai lietošanai un nav jāatbrīvo no gaisa paliekām pirms zemādas injekcijas. Kad Zibor ievada zem ādas, injekcija ir jāizdara zemādas audos vidukļa anterolaterālajā vai posterolaterālajā daļā, pārmaiņus kreisajā un labajā pusē. Adata ir jāievada pilnībā, perpendikulāri, nevis tangenciāli, starp īkšķi un rādītājpirkstu saņemtas ādas krokas biezākajā daļā; ādas kroka ir jāsatur visā injekcijas laikā. Neberzējiet injekcijas vietu.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Paaugstināta jutība pret heparīnu vai no cūkām iegūtām vielām.
Imunoloģiski mediēta heparīna izraisīta trombocitopēnija (HIT) anamnēzē vai aizdomas par to (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Hemostāzes traucējumu izraisīta aktīva hemorāģija vai palielināts asiņošanas risks. Smagi aknu un aizkuņģa dziedzera funkciju traucējumi.
Centrālās nervu sistēmas, acu un ausu ievainojumi vai tur veiktas operācijas pēdējo 2 mēnešu laikā.
Ar heparīna inducētu trombocitopēniju saistīta diseminētā intravaskulārā koagulācija (DIK).
Akūts bakteriālais endokardīts un endocarditis lenta.
Jebkurš organisks bojājums ar lielu asiņošanas risku (piemēram, aktīva kuņģa čūla, hemorāģisks insults, cerebrālā aneirisma vai smadzeņu jaunveidojumi).
Pacientiem, kuri saņem heparīnu ārstēšanai, nevis profilaksei, plānveida ķirurģiskajās operācijās ir kontrindicēta lokāli-reģionāla anestēzija.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Neievadīt muskulī.
Hematomas riska dēļ, ievadot bemiparīnu, jāizvairās intramuskulāri injicēt citus līdzekļus.
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) var būt bemiparīna kinētikas pārmaiņas. Šai populācijai ieteicama regulāra novērošana, it sevišķi, lietojot terapeitiskās devas. Pēc katra šāda pacienta asiņošanas un trombozes riska novērtēšanas var būt jāpielāgo deva. Vieglu vai vidēji smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss 30‑80 ml/min) deva nav jāpielāgo, lai gan jābūt piesardzīgiem (skatīt 4.2. apakšpunktu “Devas un lietošanas veids” un 5.2. apakšpunktu “Farmakokinētiskās īpašības”).
Jābūt piesardzīgiem, lietojot pacientiem ar aknu vai nieru mazspēju (pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem regulāri jāpārbauda anti-faktora Xa līmenis), nekontrolētu arteriālo hipertensiju, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu anamnēzē, trombocitopēniju, nefrolitiāzi un/vai uretrolitiāzi, dzīslenes un tīklenes asinsvadu slimību vai jebkādu citu organisku bojājumu ar palielinātu asiņošanas komplikāciju risku, kā arī pacientiem, kam veic spinālo vai epidurālo anestēziju un/vai lumbālo punkciju.
Bemiparīns, līdzīgi citiem mazmolekulārajiem heparīniem, var nomākt aldosterona izdalīšanos virsnierēs, izraisot hiperkaliēmiju, sevišķi pacientiem ar cukura diabētu, hronisku nieru mazspēju, jau esošu metabolisku acidozi, paaugstinātu kālija līmeni plazmā vai tiem, kas lieto kāliju aizturošas zāles. Hiperkaliēmijas risks pieaug līdz ar terapijas paildzināšanos, bet parasti ir atgriezenisks (skatīt 4.8. apakšpunktu). Sākot bemiparīna terapiju, riska grupas pacientiem ir jāizmēra seruma elektrolīti un pēc tam regulāri jākontrolē to līmenis, īpaši ja ārstēšana ieilgst vairāk par 7 dienām.
Dažreiz, sākot heparīna terapiju, pārejošas trombocītu aktivācijas dēļ ir novērota vāji izteikta pārejoša (HIT I tipa) trombocitopēnija ar trombocītu skaitu starp 100000/mm3 un 150000/mm3 (skatīt 4.8. apakšpunktu). Komplikāciju parasti nav, tāpēc ārstēšanu var turpināt.
Retos gadījumos ir novērota antivielu mediēta smaga (HIT II tipa) trombocitopēnija ar trombocītu skaitu, ievērojami zemāku par 100000/mm3 (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šī iedarbība parasti parādās 5 – 21 dienu laikā pēc ārstēšanas sākšanas, taču pacientiem ar heparīna izraisītu trombocitopēniju anamnēzē tā var izpausties agrāk.
Trombocītu skaitu ieteicams noteikt pirms bemiparīna ievadīšanas, terapijas pirmajā dienā un pēc tam regulāri ik pēc 3 – 4 dienām, kā arī beidzot ārstēšanu ar bemiparīnu. Praksē, ja novēro nozīmīgi samazinātu trombocītu skaitu (30 - 50%), kas saistīts ar pozitīviem vai nezināmiem rezultātiem antitrombocītu antivielu in vitro testos bemiparīna, citu mazmolekulāru heparīnu un/vai heparīna klātbūtnē, terapija ir nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk alternatīva terapija.
Tāpat kā citu heparīnu, arī bemiparīna lietošanas gadījumā ir novēroti ādas nekrozes gadījumi, kas dažreiz sākas ar purpuru vai sāpīgiem eritēmas plankumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šādos gadījumos ārstēšana ir nekavējoties jāpārtrauc.
Pacientiem, kuriem veic epidurālo vai spinālo anestēziju vai lumbālo punkciju, profilaktiska heparīna lietošana ļoti retos gadījumos var būt saistīta ar epidurālo vai spinālo hematomu, kas izraisa ilgstošu vai paliekošu paralīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Risks palielinās, anestēzijā izmantojot epidurālo vai spinālo katetru, vienlaikus lietojot hemostāzi ietekmējošas zāles, piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), trombocītu inhibitorus vai antikoagulantus (skatīt 4.5. apakšpunktu), kā arī no traumējošas vai atkārtotas punkcijas.
Pieņemot lēmumu par starplaiku starp pēdējo heparīna ievadīšanu profilaktiskā devā un epidurālā vai spinālā katetra ievadīšanu vai izņemšanu, ir jāņem vērā zāļu raksturojums un pacienta stāvoklis. Nākamo bemiparīna devu drīkst ievadīt ne ātrāk kā četras stundas pēc katetra izņemšanas. Nākamā deva ir jāatliek, līdz ir pabeigta ķirurģiskā procedūra.
Ja ārsts ir nolēmis ievadīt antikoagulantu saistībā ar epidurālo vai spinālo anestēziju, ir jābūt ārkārtīgi vērīgam un jāveic biežas pārbaudes, lai konstatētu jebkādas neirāla traucējuma pazīmes un simptomus, piemēram, muguras sāpes, sensorus un motorus traucējumus (apakšējo ekstremitāšu notirpumu un nespēku) un zarnu vai urīnpūšļa disfunkciju. Medicīnas māsām ir jāiemācās atpazīt šādas pazīmes un simptomus. Pacienti ir jāinformē, ka viņiem nekavējoties jāpaziņo medicīnas māsai vai ārstam, ja parādās kāds no šiem simptomiem.
Ja ir aizdomas par epidurālās vai spinālās hematomas pazīmēm vai simptomiem, ir jāsāk steidzama diagnozes noteikšana un ārstēšana, ieskaitot muguras smadzeņu dekompresiju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Bemiparīna mijiedarbība ar citām zālēm nav pētīta, un šajā nodaļā sniegtā informācija ir iegūta no datiem par citiem mazmolekulārajiem heparīniem.
Nav ieteicams vienlaicīgi ievadīt bemiparīnu un šādas zāles:
K vitamīna antagonistus un citus antikoagulantus, acetilsalicilskābi, citus salicilātus un NPL, tiklopidīnu, klopidogrelu un citus trombocītu inhibitorus, sistēmiskos glikokortikoīdus un dekstrānu.
Visas šīs zāles pastiprina bemiparīna farmakoloģisko darbību, iejaucoties tā iedarbībā uz koagulāciju un/vai trombocītu funkciju, un palielina asiņošanas risku.
Ja nav iespējams izvairīties no šādām kombinācijām, tās ir jālieto ar rūpīgu klīnisko un laboratorisko kontroli.
Zāles, kas paaugstina kālija koncentrāciju serumā, drīkst vienlaicīgi lietot tikai īpaši rūpīgā medicīniskā uzraudzībā.
Bemiparīna lietošanas gadījumā nevar izslēgt heparīna mijiedarbību ar intravenozi ievadītu nitroglicerīnu (kas var izraisīt efektivitātes samazināšanos).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pētījumos ar dzīvniekiem nav iegūti bemiparīna teratogenitātes pierādījumi (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ir maz klīnisko datu par bemiparīna ietekmi uz grūtniecību, tomēr jāievēro piesardzība, šīs zāles lietojot grūtniecēm. Nav zināms, vai bemiparīns šķērso placentāro barjeru.
Barošana ar krūti
Nav pietiekamas informācijas par to, vai bemiparīns nokļūst mātes pienā. Tāpēc, ja zīdītājām ir nepieciešams ievadīt Zibor, jāiesaka izvairīties no barošanas ar krūti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Zibor neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Visbiežāk novērotās blakusparādības ir hematoma un/vai ekhimoze injekcijas vietā, kas notiek aptuveni 15% ar Zibor ārstēto pacientu.
Ilgstoša ārstēšana ar heparīnu tiek saistīta ar osteoporozi.
Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pa orgānu sistēmu grupām un pēc sastopamības biežuma: ļoti bieži (>1/10), bieži (>1/100, <1/10), retāk (>1/1000, <1/100), reti (>1/10 000, <1/1000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Bemiparīna lietošanas izraisīto nevēlamo blakusparādību biežums ir līdzīgs citiem mazmolekulārajiem heparīniem novērotajam.
| Orgānu sistēmu grupa un biežums | Nevēlamā blakusparādība |
|---|---|
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Bieži Retāk Reti |
Asiņošana (ādas, gļotādu, brūču, gremošanas trakta, uroģenitālā trakta) Vāji izteikta un pārejoša (HIT I tipa) trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu) Smaga (II tipa) trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Imūnās sistēmas traucējumi Retāk Reti |
Alerģiskas ādas reakcijas (nātrene, nieze) Anafilaktiskas reakcijas (slikta dūša, vemšana, drudzis, aizdusa, bronhu spazmas, balss spraugas tūska, hipotensija, nātrene, nieze) |
Vielmaiņas un uztures traucējumi Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem) |
Hiperkaliēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Bieži |
Vāji izteikta un pārejoša transamināžu (ASAT, ALAT) un gamma-GT līmeņa paaugstināšanās |
Ādas un zemādas audu bojājumi Reti |
Ādas nekroze injekcijas vietā (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Ļoti bieži Reti |
Ekhimoze injekcijas vietā Hematoma un sāpes injekcijas vietā Epidurālā un spinālā hematoma pēc epidurālās vai spinālās anestēzijas un lumbālās punkcijas. Šīs hematomas ir izraisījušas dažādas pakāpes neirālus bojājumus, ieskaitot ilgstošu vai paliekošu paralīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Pārdozēšanas galvenais simptoms ir asiņošana. Ja rodas asiņošana, bemiparīna lietošana ir jāpārtrauc atkarībā no hemorāģijas smaguma un trombozes riska.
Nenozīmīgai asiņošanai reti kad vajadzīga speciāla ārstēšana. Lielākas asiņošanas gadījumā var būt vajadzīga protamīna sulfāta ievadīšana.
Bemiparīna neitralizēšana ar protamīna sulfātu tika pētīta in vitro un in vivo sistēmās, lai novērotu anti-Xa aktivitātes samazināšanos un ietekmi uz aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (APTT). Protamīna sulfāts, ievadot to 1,4 mg devā uz katrām 100 SV anti-Xa, daļēji samazina anti-Xa aktivitāti uz 2 stundām pēc intravenozās ievadīšanas.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi trombožu ārstēšanai un profilaksei, heparīna grupa.
ATĶ kods B01AB12.
Bemiparīna nātrija sāls ir mazmolekulārs heparīns, kas iegūts, depolimerizējot no cūku zarnu gļotādas izdalītu heparīna nātrija sāli. Tā vidējā molekulmasa ir aptuveni 3600 daltonu. Ķēžu ar molekulmasu, kas mazāka par 2000 daltoniem, ir mazāk par 35%. Ķēžu ar molekulmasu robežās no 2000 līdz 6000 daltoniem ir 50 - 75%. Ķēžu ar molekulmasu, kas lielāka par 6000 daltoniem, ir mazāk par 15%.
Anti-Xa aktivitāte ir robežās no 80 līdz 120 anti-Xa SV/mg un anti-IIa aktivitāte ir robežās no 5 līdz 20 anti-IIa SV/mg, rēķinot uz sausu vielu. Anti-Xa/anti-IIa attiecība ir aptuveni 8.
Dzīvnieku eksperimentālos modeļos bemiparīns parādīja antitrombotisku iedarbību un mērenu hemorāģisku iedarbību.
Tika apstiprināta bemiparīna antitrombotiskā darbība cilvēkiem un parādīts, ka ieteicamajās devās tas nozīmīgi nepagarina vispārējo koagulācijas testu laiku.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Bemiparīna farmakokinētiskās īpašības tika noteiktas, izmērot plazmas anti-Xa aktivitāti ar amidolītisko metodi, kas izmanto atsauci uz PVO Pirmo starptautisko mazmolekulārā heparīna atsauces standartu (National Institute for Biological Standards and Control, NIBSC).
Uzsūkšanās un eliminācija atbilst pirmās kārtas lineārās kinētikas modelim.
Uzsūkšanās
Pēc zemādas injekcijas bemiparīna nātrija sāls ātri uzsūcas un tās noteiktā bioloģiskā pieejamība ir 96%. 2500 SV un 3500 SV lielu profilaktisko devu maksimālā anti-Xa iedarbība plazmā parādās 2 – 3 stundas pēc bemiparīna injicēšanas zem ādas, sasniedzot attiecīgi 0,34 ± (0,08) un 0,45 ± (0,07) SV/ml maksimālo anti-Xa aktivitāti. Šādās devās netika konstatēta anti-IIa aktivitāte. 5000 SV, 7500 SV, 10 000 SV un 12 500 SV lielu ārstniecisko devu maksimālā anti-Xa iedarbība plazmā parādās 3 – 4 stundas pēc bemiparīna injicēšanas zem ādas, sasniedzot attiecīgi 0,54 ± (0,06), 1,22 ± (0,27), 1,42 ± (0,19) un 2,03 ± (0,25) SV/ml maksimālo anti-Xa aktivitāti. Lietojot 7500 SV, 10 000 SV un 12 500 SV devas, tika konstatēta 0,01 SV/ml anti-IIa aktivitāte.
Eliminācija
Ievadot devās no 2500 SV līdz 12 500 SV, bemiparīna aptuvenais eliminācijas pusperiods ir 5 – 6 stundas, tāpēc tas ir jāievada vienreiz dienā.
Pašlaik nav pieejami dati par bemiparīna saistīšanos ar plazmas olbaltumvielām, biotransformāciju un izvadīšanu no cilvēka organisma.
Gados vecāki cilvēki: veseliem gados jaunākiem brīvprātīgajiem un gados vecākiem cilvēkiem (>65 gadiem) veikta klīniskā pētījuma farmakokinētiskās analīzes rezultāti liecina, ka gados jauniem brīvprātīgajiem un gados vecākiem cilvēkiem (ja ir normāla nieru darbība) bemiparīna kinētiskais raksturojums būtiski neatšķiras.
Nieru darbības traucējumi: (skatīt 4.2. apakšpunktu “Devas un lietošanas veids” un 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”) klīniskā pētījuma, ko veica gados jauniem cilvēkiem, gados vecākiem cilvēkiem un pētāmām personām ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <80 ml/min), lietojot vairākas bemiparīna profilaktiskās devas (3500 SV/24 h) un vienu terapeitisko devu (115 SV/kg), farmakokinētiskās analīzes rezultāti liecina par korelāciju starp kreatinīna klīrensu un lielāko daļu anti-Xa aktivitātes farmakokinētisko rādītāju. Turklāt novērots, ka brīvprātīgo grupā cilvēkiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), salīdzinot ar pārējām brīvprātīgo grupām, bemiparīna kopējā iedarbība (anti-Xa aktivitātes AUC) ir būtiski lielāka.
Lai raksturotu bemiparīna darbību pēc desmit secīgu dienas devu lietošanas, tika veikta farmakokinētiskā simulācija. Visās grupās vidējā, maksimālā, simulācijā iegūtā anti-Xa aktivitāte (Amax) pēc 10 profilaktiskajām devām (3500 SV/24 h) bija 0,35‑0,60 SV anti-Xa/ml; bet grupā ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) vienai pētāmai personai pēc desmitās devas Amax bija 0,81 SV anti-Xa/ml. Simulējot devas samazinājumu līdz 2500 SV/24 h, visiem brīvprātīgajiem grupā ar smagiem nieru darbības traucējumiem simulācijas modelī paredzētā Amax bija <0,60 SV anti-Xa/ml (vidējā Amax=0,42 SV anti-Xa/ml). Turklāt, visās grupās simulācijas modelī paredzētā Amax pēc 10 terapeitiskajām devām (115 SV/kg/24 h) bija 0,89‑1,22 SV anti-Xa/ml; vienam brīvprātīgajam no grupas ar smagiem nieru darbības traucējumiem pēc pēdējās devas saņemšanas Amax bija 2,09 SV anti-Xa/ml. Kad tika veikta devas pielāgošanas (līdz 75% terapeitiskās devas – 86,25 SV/kg/24 h) simulācija, minētajam brīvprātīgajam paredzētā Amax bija 1,60 SV anti-Xa/ml, un vidējā Amax (0,91 SV anti-Xa/ml) grupā ar smagiem nieru darbības traucējumiem palika tādā pašā diapazonā, kas novērots pārējām grupām bez devas pielāgošanas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Akūtās un atkārtotu devu toksicitātes pētījumi, ievadot bemiparīnu subkutāni dzīvniekiem, atklāja pārmaiņas, kas pēc būtības bija atgriezeniski, no devas atkarīgi hemorāģiski bojājumi injekcijas vietā. Tie ir uzskatāmi par pārmērīgas farmakoloģiskās aktivitātes sekām.
Bemiparīna reproduktīvās toksicitātes pētījumos, kas tika veikti ar žurkām un trušiem no 6. līdz 18. grūtniecības dienai, mirstība ar bemiparīnu ārstētām mātītēm netika novērota. Galvenās novērotās klīniskās pazīmes bija zemādas hematomas, kas bija attiecināmas uz pētāmās vielas farmakoloģisko iedarbību. Augļu izmeklējumos netika konstatēta ne ar ārstēšanu saistīta embriotoksiska ietekme, ne arī ārējas, skeleta un/vai iekšējo orgānu pārmaiņas.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Ūdens injekcijām.
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Pēc pirmās atvēršanas Zibor ir jāizlieto nekavējoties.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Nesasaldēt.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
0,2 ml, 0,3 ml un 0,4 ml šķīduma pilnšļircē (I klases stikls) ar virzuļstieni (polipropilēns), gumijas virzuļa aizbāzni (hlorbutilkaučuks) un injekcijas adatu (nerūsošs tērauds). Iepakojumi ar 2, 10, 30 un 100 pilnšļircēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Vienas devas konteiners. Iznīciniet neizlietoto materiālu. Nelietot, ja aizsargiepakojums ir atvērts vai bojāts. Drīkst lietot tikai dzidrus un caurspīdīgus vai viegli iedzeltenus šķīdumus bez redzamām daļiņām.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli ir jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Menarini International Operations Luxembourg S.A.
1, Avenue de la Gare, L-1611, Luxembourg
Luksemburga
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Zibor 25 000 SV anti-Xa/ml šķīdums injekcijai pilnšļircēs: 5000 SV/0,2 ml: 06-0283
Zibor 25 000 SV anti-Xa/ml šķīdums injekcijai pilnšļircēs: 7500 SV/0,3 ml: 06-0284
Zibor 25 000 SV anti-Xa/ml šķīdums injekcijai pilnšļircēs: 10 000 SV/0,4 ml: 06-0285
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2006. gada 19. decembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 12. maijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2015. gada oktobris
