Ypsila 80 mg cietās kapsulas
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Ziprasidonum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
08-0328-08
08-0328
KRKA d.d., Novo Mesto, Slovenia
25-SEP-13
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
80 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Ypsila 40 mg cietās kapsulas
Ypsila 60 mg cietās kapsulas
Ypsila 80 mg cietās kapsulas
Ziprasidonum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Ypsila un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Ypsila lietošanas
3. Kā lietot Ypsila
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Ypsila
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Ypsila un kādam nolūkam tās lieto
Ypsila kapsulas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par antipsihotiskiem līdzekļiem.
Ypsila kapsulas lieto šizofrēnijas simptomu ārstēšanai pieaugušajiem- mentāla rakstura traucējumi, ko raksturo: neesošu lietu sadzirdēšana un saredzēšana, maldīgi uzskati, neparasts aizdomīgums, atsvešināšanās un nespēja nodibināt sociālu kontaktu, nervozitāte, depresija vai trauksme.
Ypsila kapsulas lieto arī, lai ārstētu māniju vai jauktas vidēja smaguma bipolāru traucējumu epizodes pieaugušajiem un 10-17 gadus veciem bērniem un pusaudžiem- mentāla rakstura traucējumi, ko raksturo: garastāvokļa maiņas no eiforiska (mānija) līdz depresīvam. Mānijas laikā visraksturīgākie simptomi ir pacilāts noskaņojums, pārspīlēta pašcieņa, enerģijas pieplūdums, samazināta vajadzība pēc miega, nespēja koncentrēties vai hiperaktivitāte un atkārtota paaugstināta riska uzvedība.
2. Kas Jums jāzina pirms Ypsila lietošanas
Nelietojiet Ypsila šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret ziprazidonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Alerģiskas reakcijas pazīmes, ieskaitot izsitumus, niezi, sejas vai lūpu pietūkumu, elpošanas grūtības;
ja Jums jebkad ir bijušas jebkādas problēmas ar sirdi vai Jums nesen bijusi sirdstrieka;
- ja Jūs lietojat zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai vai zāles, kas var ietekmēt sirds ritmu. Skatīt arī sadaļu „Citas zāles un Ypsila” zemāk.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Ypsila lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums vai arī kādam citam Jūsu ģimenes loceklim iepriekš ir bijuši asins recekļu veidošanās gadījumi, jo šī veida zāļu lietošana ir saistīta ar asins recekļu veidošanos;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja Jums jebkad agrāk ir bijuši krampji vai epilepsija;
ja esat gados vecāks (vecāks par 65 gadiem) un ciešat no demences, un ir insulta attīstības risks;
ja Jums ir lēna sirdsdarbība un/vai Jūs zināt, ka Jums ir samazināts sāļu daudzums organismā ilgstošas un smagas caurejas un vemšanas vai diurētisko (urīndzenošo) līdzekļu lietošanas dēļ;
ja Jums ir ātra vai neregulāra sirdsdarbība, ģīboņi, kolapss vai reibonis pieceļoties, kas var norādīt uz sirds ritma traucējumiem.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām:
Smagas ādas reakcijas, piemēram, izsitumi ar pūšlīšiem, kas var ietvert čūlas mutē, ādas nonākšanu, drudzi un mērķim līdzīgus plankumus uz ādas, kas var būt Stīvensa-Džonsona sindroma simptomi. Šīs ādas reakcijas var būt potenciāli dzīvībai bīstamas.
Pastāstiet savam ārstam par Ypsila lietošanu, pirms veicat dažādas analīzes (asins analīzes, urīna analīzes, aknu funkcionālos testus, sirdsdarbības noteikšanas testus), jo to lietošana var izmainīt analīžu rezultātus.
Citas zāles un Ypsila
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
NELIETOJIET Ypsila, ja Jūs lietojat zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai vai zāles, kas ietekmē sirds ritmu:
IA un III klases antiaritmiskie līdzekļi, arsēna trioksīds, halofantrīns, levometadila acetāts, mesoridazīns, tioridazīns, pimozīds, sparfloksacīns, gatifloksacīns, moksifloksacīns, dolasetrona mesilāts, meflohīns, sertindols vai cisaprīds. Šīs zāles ietekmē sirds ritmu, pagarinot QT intervālu. Ja Jums ir kādi jautājumi, pārrunājiet tos ar savu ārstu.
Pirms Ypsila lietošanas konsultējieties ar ārstu un farmaceitu.
Lūdzu, pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat vai nesen esat lietojis zāles, lai ārstētu:
bakteriālas infekcijas; zāles, ko sauc par antibiotikām, piemēram, makrolīdu grupas antibiotikas vai rifampīns;
garastāvokļa svārstības (garastāvoklis mainās no depresīva līdz eiforiskam), uzbudinājumu un aizkaitināmību; zināmas kā garastāvokli stabilizējošas zāles, piemēram, litijs, karbamazepīns, valproāts;
depresiju, ieskaitot noteiktas serotonīnerģiskas zāles, piemēram, SSAI, kā fluoksetīns, paroksetīns, sertralīns, vai augu izcelsmes zāles, vai dabas līdzekļus, kas satur asinszāli (Hypericum perforatum);
epilepsiju, piemēram, fenitoīns, fenobarbitāls, karbamazepīns, etosuksimīds;
Parkinsona slimību, piemēram, levodopa, bromokriptīns, ropinirols, pramipeksols;
ja Jūs lietojat vai nesen esat lietojis tādas zāles kā verapamils, hinidīns, itrakonazols vai ritonavīrs.
Skatīt arī sadaļu “Nelietojiet Ypsila šādos gadījumos”.
Ypsila kopā ar uzturu un dzērienu
Ypsila jālieto ēdienreižu laikā.
Ypsila lietošanas laikā jāizvairās no alkohola lietošanas, jo tas palielina blakusparādību risku.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Ypsila nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien to nav ieteicis Jūsu ārsts, jo pastāv risks, ka tiks ietekmēts auglis. Sievietēm reproduktīvajā vecumā jāizmanto efektīvas kontracepcijas metodes. Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja Ypsila lietošanas laikā Jums iestājas grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību.
Jaundzimušiem, kuru mātes lietojušas Ypsila pēdējā grūtniecības trimestrī (pēdējos trīs grūtniecības mēnešos), var rasties šādi simptomi: trīce, muskuļu stīvums un/vai vājums, miegainība, uzbudinājums, elpošanas traucējumi un ēšanas grūtības. Ja Jūsu bērnam rodas kāds no šiem simptomiem, Jums var būt jāsazinās ar savu ārstu.
Barošana ar krūti
Nebarojiet bērnu ar krūti, kamēr lietojat Ypsila, jo neliels daudzums aktīvās vielas var izdalīties mātes pienā. Ja Jūs gatavojaties barot bērnu ar krūti, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Ypsila var izraisīt miegainību. Ja Jūs novērojat šādu simptomu, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kamēr miegainība nepāriet.
Ypsila satur laktozi
Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar savu ārstu.
3. Kā lietot Ypsila
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Kapsulas jānorij veselas ēdienreižu laikā. Ir svarīgi, ka kapsula netiek sakošļāta, jo tas var ietekmēt to, cik daudz zāļu zarnās tiks absorbētas.
Ypsila jālieto divas reizes dienā, viena kapsula no rīta brokastu laikā un viena vakarā- vakariņu laikā (skatīt informāciju uz blistera). Lietojiet zāles vienā un tajā pašā dienas laikā.
Pieaugušie
Ieteicamā deva ir 40 – 80 mg divas reizes dienā, ēdienreižu laikā.
Ilgstošai lietošanai Jūsu ārsts var pielāgot zāļu devu. Jūsu dienas deva nedrīkst pārsniegt 160 mg.
Bērni un pusaudži ar bipolāru māniju
Parastā sākuma deva ir 20 mg, lietojot ēdienreižu laikā, pēc tam Jūsu ārsts noteiks Jums piemēroto devu. Jūsu bērns nedrīkst saņemt vairāk par 80 mg dienā, ja viņa ķermeņa masa ir mazāka par 45 kg, un 160 mg, ja viņa ķermeņa masa ir lielāka par 45 kg.
Nav pierādīts ziprazidona drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem ar šizofrēniju.
Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)
Ja Jūs esat gados vecāks pacients, Jūsu ārsts izvēlēsies Jums piemērotāko devu. Pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem, parasti ir mazākas devas kā gados jaunākiem pacientiem. Jūsu ārsts pastāstīs, kāda ir Jums piemērotākā deva.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, Jums var būt nepieciešams lietot mazāku Ypsila devu. Jūsu ārsts noteiks Jums piemēroto devu.
Ja esat lietojis Ypsila vairāk nekā noteikts
Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu. Līdzi ņemiet Ypsila iepakojumu.
Ja Jūs esat lietojis vairāk kapsulu nekā noteikts, Jums var būt miegainība, trīce, krampji un nekontrolētas galvas un kakla kustības.
Ja esat aizmirsis lietot Ypsila
Ļoti svarīgi lietot Ypsila regulāri, katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Ja Jūs esat aizmirsis lietot devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties, ja vien nav pienācis laiks lietot nākamo devu. Šajā gadījumā izlaidiet aizmirsto devu un nākamo devu lietojiet parastajā laikā.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Ypsila
Jūsu ārsts pastāstīs, cik ilgi Jums jālieto Ypsila. Nepārtrauciet Ypsila lietošanu, ja to nav ieteicis Jūsu ārsts.
Jums jālieto kapsulas arī tad, ja Jūs jūtaties labāk. Ja Jūs terapiju pārtrauksiet par ātru, simptomi var atgriezties.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Tomēr, vairums blakusparādību ir pārejošas. Dažkārt var būt grūti atšķirt Jūsu slimības un blakusparādību simptomus.
Ja Jūs novērojat kādas no zemāk minētajām nopietnajām blakusparādībām, pārtrauciet lietot Ypsila un pastāstiet par to savam ārstam:
Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Patvaļīgas/neparastas kustības, īpaši sejas vai mēles.
Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Ātra vai neregulāra sirdsdarbība, reibonis pieceļoties stāvus, kas var liecināt par sirdsdarbības traucējumiem. Tie var būt simptomi, kas liecina par stāvokli, ko sauc par posturālu hipotensiju.
Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem)
Sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkums, apgrūtināta norīšana vai elpošana, nātrene. Tie var būt nopietnas alerģiskas reakcijas, piemēram, angioedēmas, simptomi.
Drudzis, ātrāka elpošana, svīšana, muskuļu stīvums, trīce, apgrūtināta norīšana un apziņas traucējumi. Tie var būt simptomi, kas liecina par stāvokli, ko sauc par ļaundabīgu neiroleptisko sindromu.
Ādas reakcijas, tostarp izsitumi, drudzis un palielināti limfmezgli, kas var būt simptomi zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) stāvoklim. Šīs reakcijas var būt dzīvībai bīstamas.
Apjukums, uzbudinājums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svīšana, muskuļu koordinācijas zudums, muskuļu trīce. Tie var būt simptomi, kas liecina par stāvokli, ko sauc par serotonīna sindromu.
Ātra, neregulāra sirdsdarbība, ģībonis, kas var būt dzīvību apdraudoša stāvokļa, ko sauc par torsade de pointes, simptomi.
Neparasta, ilgstoša un sāpīga dzimumlocekļa erekcija.
Jūs varat novērot jebkuru no tālāk uzskaitītajām blakusparādībām. Šīs iespējamās blakusparādības parasti ir vieglas vai vidējas un ir pārejošas. Ja blakusparādības kļūst smagas un ilgstošas, Jums jāsazinās ar savu ārstu.
Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
miega traucējumi.
miegainība vai pārmērīga miegainība dienas laikā.
Galvassāpes.
Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Iesnas.
Spēcīgs emocionāls pacēlums, īpatnējs domāšanas veids un hiperaktivitāte, satraukuma vai trauksmes sajūta.
Nemiers.
Neparastas kustības, ieskaitot neapzinātas kustības, muskuļu nekustīgums, lēnas kustības.
Reibonis.
Sedācija.
Neskaidra vai pavājināta redze.
Aizcietējums, caureja, slikta dūša, vemšana un gremošanas traucējumi, sausuma sajūta mutē, pastiprināta siekalu izdalīšanās.
Izsitumi.
Seksuālās funkcijas traucējumi vīriešiem.
Drudzis.
Sāpes.
Ķermeņa masas samazināšanās vai pieaugums.
Spēku izsīkums.
Vispārēja pašsajūtas pasliktināšanās.
Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Augsts prolaktīna līmenis asinīs.
Palielināta apetīte.
Panikas lēkmes.
Nervozitātes vai depresijas sajūta.
Samazināta dzimumtieksme.
Samaņas zudums.
Grūtības kontrolēt kustības/ patvaļīgas kustības.
Nemierīgas kājas.
“Kamols” kaklā, nakts murgi.
Krampji, neparastas acu kustības, neveiklums, neskaidra runa, nejutīgums, notirpuma sajūta, samazināta koncentrēšanās spēja, siekalošanās.
Sirdsklauves, elpas trūkums.
Paaugstināta jutība pret gaismu, sausuma sajūta acīs, trokšņi ausīs, sāpes ausīs.
Iekaisis kakls, gāzes, diskomforta sajūta vēderā.
Niezoši izsitumi uz ādas, pinnes.
Muskuļu krampji, locītavu stīvums vai pietūkums.
Slāpes, diskomforta sajūta krūškurvī, patoloģiska gaita.
Skābes atvilnis, sāpes vēderā.
Matu izkrišana.
Neparasts galvas stāvoklis.
Urīna nesaturēšana, sāpes vai grūtības urinējot.
Patoloģiska piena veidošanās krūtīs.
Krūšu palielināšanās vīriešiem.
Menstruāciju iztrūkums.
Izmaiņas sirds ritma testu vai asins analīžu rezultātos.
Izmaiņas aknu funkcionālos rādītājos.
Reibonis.
Vispārējs vājums un nogurums.
Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem)
Samazināta kalcija koncentrācija asinīs.
Palēnināta domāšana, emociju trūkums.
Sejas muskulatūras noslīdējums.
Paralīze.
Daļējs vai pilnīgs redzes zudums vienā acī, niezošas acis.
Grūtības runāt, žagas.
Šķidri izkārnījumi.
Ādas kairinājums.
Nespēja atvērt muti.
Apgrūtināta urinēšana.
Zāļu atcelšanas sindroms jaundzimušajiem.
Pavājināts orgasms.
Karstuma sajūta.
Samazināta kalcija koncentrācija asinīs.
Samazināts vai palielināts balto asins šūnu skaits asinīs (asins analīzēs).
Piepacelti un iekaisuši, sarkani ādas plankumi, kas pārklāti ar baltām zvīņām, ko sauc par psoriāzi.
Nav zināms (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Vecākiem cilvēkiem ar demenci, kuri lietoja antipsihotiskos līdzekļus, ziņots par nedaudz palielinātu mirstības risku, salīdzinājumā ar pacientiem, kuri nelietoja antispsihotiskos līdzekļus.
Asins recekļu veidošanās vēnās, it īpaši kājās (iespējamie simptomi ir kāju pietūkums, sāpes un apsārtums), kas pa asinsvadiem var nonākt arī plaušās, izraisot sāpes krūškurvī un apgrūtinātu elpošanu. Ja Jūs novērojat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Ypsila
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Ypsila satur
Aktīvā viela ir ziprazidons. Viena Ypsila cietā kapsula satur 40 mg, 60 mg vai 80 mg ziprazidona (ziprazidona hidrogēnsulfāta veidā).
Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, preželatinizēta (kukurūzas) ciete, povidons K-25 un magnija stearāts kapsulas kodolā un titāna dioksīds (E171), želatīns, indigokarmīns (E132) un dzeltenais dzelzs oksīds (E172) kapsulas apvalkā.
Ypsila ārējais izskats un iepakojums
40 mg cietās kapsulas:
Kapsulas vāciņš ir tumši zaļš, kapsula ir pasteļzaļa. Kapsulā ir gaiši rozā vai brūngans pulveris.
60 mg cietās kapsulas:
Kapsulas vāciņš ir tumši zaļš, kapsula ir balta. Kapsulā ir gaiši rozā vai brūngans pulveris.
80 mg cietās kapsulas:
Kapsulas vāciņš ir pasteļzaļš, kapsula ir balta. Kapsulā ir gaiši rozā vai brūngans pulveris.
Visiem stiprumiem pieejamas kastītes pa 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 un 100 cietajām kapsulām blisteros (10 vai 14 kapsulas blisterī).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija
Ziprasidon Krka
Bulgārija
Zypsila 20 (40/60/80)
Čehija
Zypsilan 20 (40/60/80) mg
Dānija
Ziprasidon Krka
Igaunija
Ypsila
Somija
Ziprasidon Krka
Vācija
Zipsilan 20 (40/60/80) mg Hartkapseln
Ungārija
Ypsila 20 (40/60/80)
Lietuva
Zypsilan 20 (40/60/80)
Latvija
Ypsila 40 (60/80) mg cietās kapsulas
Polija
Zypsila
Slovēnija
Zypsila 20 (40/60/80)
Slovākija
Zypsilan
Spānija
Zypsilan
Zviedrija
Ziprasidon Krka
Rumānija
Zypsila 20 (40/60/80) mg
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 10/2017
SASKAŅOTS ZVA 09-11-2017
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Ypsila 40 mg cietās kapsulas
Ypsila 60 mg cietās kapsulas
Ypsila 80 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Ypsila 40 mg cietās kapsulas
Viena cietā kapsula satur 40 mg ziprazidona (ziprasidonum) ziprazidona hidrogēnsulfāta veidā.
Ypsila 60 mg cietās kapsulas
Viena cietā kapsula satur 60 mg ziprazidona (ziprasidonum) ziprazidona hidrogēnsulfāta veidā.
Ypsila 80 mg cietās kapsulas
Viena cietā kapsula satur 80 mg ziprazidona (ziprasidonum) ziprazidona hidrogēnsulfāta veidā.
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
40 mg
60 mg
80 mg
Laktoze (mg/kapsulā)
114,86
172,30
229,73
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula
40 mg cietās kapsulas:
Kapsulas vāciņš ir tumši zaļš, kapsula ir pasteļzaļa. Kapsulā ir gaiši rozā vai brūngans pulveris.
60 mg cietās kapsulas:
Kapsulas vāciņš ir tumši zaļš, kapsula ir balta. Kapsulā ir gaiši rozā vai brūngans pulveris.
80 mg cietās kapsulas:
Kapsulas vāciņš ir pasteļzaļš, kapsula ir balta. Kapsulā ir gaiši rozā vai brūngans pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Ziprazidons indicēts šizofrēnijas ārstēšanai pieaugušajiem.
Ziprazidons indicēts vidēji smagu mānijas vai jauktu epizožu ārstēšanai bipolāru traucējumu gadījumā pieaugušajiem un bērniem, un pusaudžiem no 10-17 gadu vecumam (bipolāru traucējumu epizožu profilakse nav pierādīta – skatīt 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ypsila nevar lietot terapijas uzsākšanai, jo kapsulas nav paredzētas sadalīšanai. Šim nolūkam paredzētas 20 mg ziprazidona kapsulas.
Pieaugušie
Ieteicamā deva šizofrēnijas un bipolāras mānijas akūtai ārstēšanai ir 40 mg divreiz dienā kopā ar uzturu. Dienas devu var turpmāk pielāgot, ņemot vērā individuālo klīnisko stāvokli, līdz maksimāli 80 mg divreiz dienā. Ja tas indicēts, maksimālā ieteiktā deva var tikt sasniegta jau 3. ārstēšanas dienā.
Īpaši svarīgi nepārsniegt maksimālo devu, jo nav apstiprināts drošums par 160 mg dienā lielākām devām, un ziprazidona lietošana ir saistīta ar QT intervāla pagarināšanos, kas atkarīga no devas lieluma (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Šizofrēnijas balstterapijā pacientiem jālieto mazākā efektīvā ziprazidona deva; daudzos gadījumos 20 mg divreiz dienā var būt pietiekama deva.
Gados vecāki pacienti
Parasti nav jālieto mazāka sākumdeva, bet tās lietošana jāapsver 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem, ja to prasa klīniski faktori.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar traucētu nieru darbību devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu mazspēju jāapsver mazāku devu lietošana (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Bipolārā mānija
Ieteicamā deva akūtai bipolārās mānijas ārstēšanai pediatriskiem pacientiem (10 – 17 gadus veciem) ir viena 20 mg deva 1. dienā, lietojot to ēšanas laikā. Ziprazidonu pēc tam lieto ēšanas laikā divās dalītās dienas devās, titrējot 1 – 2 nedēļu laikā līdz mērķa devai 120 – 160 mg/dienā robežās pacientiem, kuru ķermeņa masa ir ≥ 45 kg, vai līdz mērķa devai 60 – 80 mg/dienā robežās pacientiem, kuru ķermeņa masa ir <45 kg. Pēc tam deva jāpielāgo atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim 80 – 160 mg/dienā robežās pacientiem, kuru ķermeņa masa ir ≥45 kg, vai 40 – 80 mg/dienā pacientiem, kuru ķermeņa masa ir <45 kg. Klīniskajā pētījumā bija atļauta asimetriska dozēšana – rīta deva varēja būt par 20 mg vai 40 mg mazāka nekā vakara deva (skatīt 4.4., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Ļoti svarīgi ir nepārsniegt pēc ķermeņa masas aprēķināto maksimālo devu, jo par maksimālo lielākas devas (160 mg/dienā bērniem, kuru ķermeņa masa ir ≥45 kg, un 80 mg/dienā bērniem, kuru ķermeņa masa ir <45 kg) lietošanas drošums nav apstiprināts un ziprazidona lietošana ir saistīta ar QT intervāla pagarināšanos, kas ir atkarīga no devas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Šizofrēnija
Ziprazidona lietošanas drošums un efektivitāte ar šizofrēniju slimojošiem pediatriskiem pacientiem nav noskaidrota (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Ziprazidons jālieto kopā ar uzturu.
4.3. Kontrindikācijas
Zināma paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Diagnosticēta QT intervāla pagarināšanās.
Iedzimts pagarināta QT intervāla sindroms.
Nesens akūts miokarda infarkts.
Dekompensēta sirds mazspēja.
Aritmijas, kas tiek ārstētas ar IA un III grupas antiaritmiskajiem līdzekļiem.
Vienlaicīga ārstēšana ar zālēm, kas pagarina QT intervālu, piemēram, IA un III grupas antiaritmiskajiem līdzekļiem, arsēna trioksīdu, halofantrīnu, levometadila acetātu, mezoridazīnu, tioridazīnu, pimozīdu, sparfloksacīnu, gatifloksacīnu, moksifloksacīnu, dolasetrona mezilātu, meflohīnu, sertindolu vai cisaprīdu (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Anamnēze, arī ģimenes anamnēzes novērtēšana, un fiziski izmeklējumi jāveic, lai noskaidrotu, kuriem pacientiem ārstēšana ar ziprazidonu nav ieteicama (skatīt 4.3. apakšpunktu).
QT intervāls
Ziprazidons rada nelielu vai mērenu no devas atkarīgu QT intervāla pagarināšanos (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu). Ziprazidonu nedrīkst lietot kopā ar zālēm, kas pagarina QT intervālu (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu). Piesardzība ieteicama pacientiem ar izteiktu bradikardiju. Elektrolītu līdzsvara traucējumi, piemēram, hipokaliēmija un hipomagniēmija palielina ļaundabīgas aritmijas risku, un tie jākoriģē pirms ziprazidona terapijas sākšanas. Ja tiek ārstēti pacienti ar stabilu sirds slimību, pirms ārstēšanas sākšanas jāapsver EKG veikšanas nepieciešamība.
Ja pacientam rodas kardiāli simptomi, piemēram, sirdsklauves, vertigo, sinkope vai krampji, jāapsver ļaundabīgas aritmijas iespējamība un pacientam jāveic kardioloģiska izmeklēšana, arī EKG. Ja QTc intervāls kļūst > 500 ms, ārstēšanu ieteicams pārtraukt (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pēcreģistrācijas periodā reti bijuši ziņojumi par torsade de pointes, lietojot ziprazidonu pacientiem ar multipliem, sarežģītiem riska faktoriem.
Pediatriskā populācija
Ziprazidona drošums un efektivitāte šizofrēnijas ārstēšanā bērniem un pusaudžiem nav pētīta.
Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (ĻNS)
ĻNS ir reta, bet potenciāli letāla komplikācija, par kuru ziņots saistībā ar antipsihotisku līdzekļu,
arī ziprazidona, lietošanu. ĻNS ārstēšana prasa nekavējoties pārtraukt visu antipsihotisko līdzekļu lietošanu.
Smagas ādas reakcijas
Ir ziņots par zāļu izraisītu reakciju ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS - Drug reaction with eosinophilia and systemic symptoms) ziprazidona lietošanas laikā. DRESS ietver trīs vai vairāk sekojošo simptomu kombinācijas: ādas reakcijas (piemēram, izsitumi vai eksfoliatīvais dermatīts), eozinofilija, drudzis, limfadenopātija un vienas vai vairākām sistēmiskām komplikācijām, piemēram, hepatīta, nefrīta, pneimonīta, miokardīta un perikardīta.
Ziprasidona lietošanas laikā ir ziņots arī par citām smagām ādās reakcijām, piemēram, Stīvensa-Džonsona sindromu.
Smagas ādas reakcijas dažkārt ir letālas. Pārtrauciet lietot ziprasidonu, ja parādās smagas ādas reakcijas.
Tardīvā diskinēzija
Ziprazidons pēc ilgstošas lietošanas var izraisīt tardīvo diskinēziju un citus tardīvus ekstrapiramidālus sindromus. Zināms, ka pacienti ar bipolāriem traucējumiem ir īpaši jutīgi pret šīs grupas simptomiem. Tie rodas biežāk pēc ilgākas ārstēšanas un, ja pacients ir vecāks. Ja rodas tardīvās diskinēzijas pazīmes vai simptomi, jāapsver ziprazidona devas samazināšana vai lietošanas pārtraukšana.
Krampji
Ārstējot pacientus, kam anamnēzē ir krampju lēkmes, jāievēro piesardzība.
Aknu bojājums
Nav pieredzes par ziprazidona lietošanu pacientiem ar smagu aknu mazspēju, tāpēc šai pacientu grupai ziprazidonu jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Laktozi saturošas zāles
Tā kā kapsula satur palīgvielu laktozi (skatīt 6.1. apakšpunktu), šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Palielināts cerebrovaskulāro traucējumu risks pacientiem ar demenci
Randomizētos, placebo kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar demenci, kas saņēma atipiskos antipsihotiskos līdzekļus, tika novērots apmēram trīs reizes lielāks cerebrovaskulāro blakusparādību risks. Šī riska palielināšanās mehānisms nav skaidrs. Riska palielināšanos nevar izslēgt, lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus vai citās pacientu grupās. Pacientiem ar insulta riska faktoriem ziprazidonu jālieto piesardzīgi.
Palielināta mirstība gados vecākiem cilvēkiem ar demenci
Informācija, kas iegūta divos plašos novērošanas pētījumos, liecina, ka gados vecākiem pacientiem ar demenci, lietojot antipsihotiskos līdzekļus, ir nedaudz palielināts mirstības risks salīdzinājumā ar pacientiem, kuri nav lietojuši antipsihotiskos līdzekļus. Trūkst informācijas, lai sniegtu precīzu riska novērtējumu, un palielinātā riska cēlonis nav zināms.
Ziprazidons nav indicēts ar demenci saistītu uzvedības traucējumu ārstēšanai.
Venoza trombembolija
Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar ziprazidonu un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.
Priapisms
Pacientiem lietojot antipsihotiskos līdzekļus, ieskaitot ziprazidonu, saņemti ziņojumi par priapisma gadījumiem. Šī blakusparādība, tāpat kā citu psihotropo līdzekļu gadījumā, nebija atkarīga no devas un nebija savstarpēji saistīta ar terapijas ilgumu.
Hiperprolaktinēmija
Tāpat kā citas zāles, kuras antagonizē dopamīna D2 receptorus, ziprazidons var paaugstināt prolaktīna līmeni. Saistībā ar prolaktīna līmeni paaugstinošiem savienojumiem ziņots par tādiem traucējumiem kā galaktoreja, amenoreja, ginekomastija un impotence. Ilgstoša hiperprolaktinēmija, ja tā saistīta ar hipogonādismu, var samazināt kaulu blīvumu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Nav veikti farmakokinētiski un farmakodinamiski pētījumi, kuros salīdzināts ziprazidons ar citām zālēm, kas pagarina QT intervālu. Nevar izslēgt ziprazidona un šo zāļu aditīvu darbību. Tāpēc ziprazidonu nedrīkst lietot kopā ar zālēm, kas pagarina QT intervālu, piemēram, IA un III grupas antiaritmiskiem līdzekļiem, arsēna trioksīdu, halofantrīnu, levometadila acetātu, mezoridazīnu, tioridazīnu, pimozīdu, sparfloksacīnu, gatifloksacīnu, moksifloksacīnu, dolasetrona mezilātu, meflokvīnu, sertindolu vai cisaprīdu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Nav veikti pētījumi ar bērniem par ziprazidona mijiedarbību ar citām zālēm.
CNS ietekmējošas zāles/ alkohols
Ņemot vērā ziprazidona tiešo iedarbību, tas jālieto piesardzīgi kombinācijā ar citiem centrālas darbības līdzekļiem un alkoholu.
Ziprazidona ietekme uz citām zālēm
In vivo pētījumā ar dekstrometorfānu neuzrādīja nozīmīgu CYP2D6 inhibīciju, kad koncentrācija plazmā bija par 50% zemāka nekā lietojot ziprazidonu 40 mg divas reizes dienā. In vitro pētījumu dati liecina, ka ziprazidons var būt viegls CYP2D6 un CYP3A4 inhibitors. Tomēr maz ticams, ka ziprazidons klīniski nozīmīgi ietekmēs to zāļu farmakokinētiku, kuras metabolizē citohroma P450 izoenzīmi.
Perorāli kontracepcijas līdzekļi - ziprazidona lietošana neradīja būtiskas pārmaiņas estrogēna (etinilestradiola, CYP 3A4 substrāta) vai progesterona farmakokinētikā.
Litijs – vienlaicīga lietošana ar ziprazidonu neietekmēja litija farmakokinētiku.
Tā kā ziprazidona un litija lietošana saistīta ar sirds vadīšanas pārmaiņām, vienlaicīga lietošana var radīt farmakodinamisku mijiedarbību, arī aritmijas risku, tomēr kontrolētos klīniskajos pētījumos ziprazidona kombinācija kopā ar litiju neuzrādīja palielinātu klīnisko risku, salīdzinot ar litija viena paša lietošanu.
Ir maz datu par vienlaicīgu lietošanu ar garastāvokļa stabilizētāju karbamazepīnu.
Ziprazidona un valproāta farmakokinētiskā mijiedarbība ir mazticama, jo šīm zālēm nav kopīgs metabolisma ceļš. Pētījumu dati par ziprazidona un valproāta vienlaikus lietošanu pacientiem liecina, ka valproāta vidējā koncentrācija bija terapeitiskā diapazona robežās, salīdzinot ar valproāta un placebo lietošanu.
Citu zāļu ietekme uz ziprazidonu
CYP 3A4 inhibitors ketokonazols (400 mg dienā) kas papildus inhibē P-glikoproteīnu (p-gp), paaugstina ziprazidona koncentrāciju serumā par <40%. Pie gaidāmās ziprazidona Tmax S-metil-dihidroziprazidona koncentrācija serumā palielinājās par 55% un ziprazidona sulfoksīda – par 8%. Papildu QTc pagarināšanos nenovēroja. Farmakokinētikas pārmaiņas, ko rada spēcīgu CYP3A4 ihibitoru vienlaicīga lietošana, iespējams, nav nozīmīgas; tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama. In vitro un dzīvnieku pētījumu dati liek domāt, ka ziprazidons var būt P-glikoproteīna (p-gp) substrāts. Šī saistība cilvēkiem in vivo nav zināma. Tā kā ziprazidons ir CYP3A4 substrāts, un CYP3A4 un p-gp indukcija ir saistīta, vienlaicīga lietošana kopā ar zināmiem CYP3A4 inducētājiem kā karbamazepīnu, rifampīnu un asinszāli (Hypericum perforatum), var pazemināties ziprazidona koncentrācija plazmā.
Ārstēšana ar 200 mg karbamazepīna divreiz dienā, kas ilga 21 dienu, izraisīja ziprazidona darbības pavājināšanos aptuveni par 35%.
Antacīdi – alumīniju un magniju saturošu antacīdo līdzekļu vai cimetidīna daudzu devu lietošana ēdienreizes laikā nozīmīgi neietekmē ziprazidona farmakokinētiku.
Serotonīnerģiskie līdzekļi
Atsevišķos gadījumos ziņots par serotonīna sindroma īslaicīgu saistību ar ziprazidona lietošanu terapijā vienlaicīgi ar citiem serotonīnerģiskiem līdzekļiem, piemēram, SSAI (skatīt 4.8. apakšpunktu). Serotonīna sindroms var izpausties ar apjukumu, uzbudinājumu, drudzi, svīšanu, ataksiju, hiperrefleksiju, mioklonusu un caureju.
Saistīšanās ar olbaltumiem
Ziprazidons izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem. Ziprazidona saistīšanos ar plazmas olbaltumiem in vitro neietekmēja varfarīns un propranolols, kas ir divas ar olbaltumiem stipri saistītas zāles, un ziprazidons arī nemainīja šo zāļu saistīšanos cilvēka plazmā. Tādējādi zāļu mijiedarbības iespējamība ar ziprazidonu aizstāšanas dēļ ir maz ticama.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos nevēlama ietekme uz reproduktīvo procesu konstatēta devās, kas ir toksiskas un/vai sedatīvas mātes organismam. Teratogenitāte netika pierādīta (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Grūtniecība
Pētījumi ar grūtniecēm nav veikti. Tādēļ sievietēm reproduktīvā vecumā, lietojot ziprazidonu, jāiesaka lietot piemērotu kontracepcijas metodi. Tā kā datu par ietekmi cilvēkam ir maz, grūtniecības laikā lietot ziprazidonu nav ieteicams, izņemot gadījumus, kad sagaidāmais ieguvums mātei ir lielāks par iespējamo risku auglim.
Antipsihotisko līdzekļu grupa
Jaundzimušajiem, kas bijuši pakļauti antipsihotisku zāļu (arī ziprazidona) ietekmei mātes grūtniecības trešā trimestra laikā, pastāv blakusparādību risks, kas ietver dažādas smaguma pakāpes un ilguma ekstrapiramidālus un/vai lietošanas pārtraukšanas simptomus. Ziņots par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, respiratoru distresu vai ēšanas traucējumiem. Tādēļ jaundzimušos rūpīgi jāuzrauga. Ypsila nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, ja vien nav skaidra nepieciešamība. Ja zāļu lietošanas pārtraukšana ir nepieciešama grūtniecības laikā, to nevajadzētu darīt pēkšņi.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai ziprazidons izdalās mātes pienā. Pacientes, kas lieto ziprazidonu, nedrīkst barot bērnu ar krūti. Ja ārstēšana ir nepieciešama, barošana ar krūti ir jāpārtrauc.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ziprazidons var radīt miegainību un ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tādēļ attiecīgi jābrīdina pacienti, kuri vada automašīnu vai apkalpo mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Klīniskajos pētījumos (skatīt 5.1. apakšpunktu) iekšķīgi ziprazidonu ir saņēmuši aptuveni 6500 pieauguši pacienti. Biežākās zāļu blakusparādības šizofrēnijas klīniskajos pētījumos bija bezmiegs, miegainība, galvassāpes un satraukums. Bipolārās mānijas klīniskajos pētījumos biežākās zāļu blakusparādības bija sedācija, galvassāpes un miegainība.
Zemāk esošā tabulā norādītas nevēlamās blakusparādības, balstoties uz kontrolētiem šizofrēnijas un bipolārās mānijas pētījumiem.
Visas nevēlamās zāļu blakusparādības iedalītas grupās pēc to sastopamības biežuma (ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000)), ļoti reti (<10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Tālāk norādītās blakusparādības var būt saistītas arī ar pamatslimību un/vai vienlaikus lietotām zālēm.
Orgānu sistēmu klase
Ļoti bieži
≥ 1/10
Bieži
≥ 1/100 to < 1/10
Retāk
≥ 1/1,000 to
< 1/100
Reti
≥ 1/10,000 to
< 1/1,000
Biežums nav zināms
(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Imūnās sistēmas traucējumi
Hipersensitivitāte
Anafilaktiskas reakcijas
Infekcijas un infestācijas
Rinīts
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Limfopēnija, eozinofīlo leikocītu skaita pieaugums
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Hiperprolaktinēmija
Vielmaiņas un uztura traucējumi
Palielināta ēstgriba
Hipokalciēmija
Psihiskie traucējumi
Bezmiegs
Mānija, satraukums, trauksme, nemierīgums
Panikas lēkme, nakts murgi, nervozitāte, depresijas simptomi, samazināts libido
Hipomānija, bradifrēnija, anorgasmija, afekts bez raksturojošām pazīmēm
Nervu sistēmas traucējumi
Miegainība, galvassāpes
Distonija, ekstrapiramidāli traucējumi, parkinsonisms, tarditīva diskinēzija, diskinēzija, hipertonija, akatīzija, tremors, reibonis, sedācija
Sinkope, lielās (Grand mal) krampju lēkmes, ataksija,
akinēzija, nemierīgo kāju sindroms, gaitas traucējumi, siekalošanās, parestēzija, hipoestēzija, dizartrija, uzmanības traucējumi, hipersomnija, letarģija
Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, serotonīna sindroms, sejas muskulatūras parēze
Acu bojājumi
Neskaidra redze, redzes traucējumi
Okulogīriskā krīze, fotofobija,
sausas acis
Ambliopija, acu iekaisums
Ausu un labirinta bojājumi
Vertigo,
tinnīts,
auss sāpes
Sirds funkcijas traucējumi
Tahikardija
Sirdsklauves
Torsade de pointes
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipertensija
Hipertensīvā krīze, ortostatiskā hipotensija, hipotensija
Sistoliskā hipertensija, diasistoliskā hipertensija, labils asinsspiediens
Vēnu embolija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Spiediena sajūta rīklē, aizdusa, orofaringeālās sāpes
Laringospazmas, žagas
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Vemšana, caureja, slikta dūša, aizcietējums,
siekalu hipersekrēcija, sausa mute, dispepsija
Disfāgija, gastrīts, gastroezofageāla refluksa slimība, diskomforts vēderā, ar mēli saistīti traucējumi, meteorisms
Šķidra vēdera izeja
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi
Nātrene, makulo-papulāri izsitumi, pinnes, alopēcija
Zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), psoriāze, angioedēma, alerģisks dermatīts, pietūkusi seja, eritēma, papulāri izsitumi, ādas kairinājums
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Skeleta - muskuļu rigiditāte
Torticollis,
muskuļu spazmas, sāpes ekstremitātēs, skeleta-muskuļu diskomforts,
locītavu stīvums
Trisms
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Urīna nesaturēšana, dizūrija
Urīna aizture, enurēze
Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā
Zāļu atcelšanas sindroms jaundzimušajiem
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Vīriešu dzimumfunkcijas traucējumi
Galaktoreja, ginekomastija, amenoreja
Priapisms, pastiprināta erekcija,
erektīlā disfunkcija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Drudzis, sāpes, astēnija, nogurums
Diskomforts krūtīs, slāpes
Karstuma sajūta
Izmeklējumi
Ķermeņa masas pieaugums, ķermeņa masas samazināšanās
Elektrokardiogrammā QT intervāla pagarinājums,
aknu funkcionālo testu izmaiņas
Palielināts laktāta dehidrogenāzes līmenis asinīs
Īstermiņa un ilgtermiņa šizofrēnijas un bipolārās mānijas klīniskos pētījumos ar ziprazidonu toniski kloniskus krampjus un hipotensiju novēroja retāk, kas bija mazāk par 1% pacientu, kas tika ārstēti ar ziprazidonu.
Ziprazidons rada vieglu vai vidēji stipru devas atkarīgu QT intervāla pagarināšanos (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šizofrēnijas klīniskos pētījumos pagarināšanos no 30 līdz 60 ms EKG novēroja 12,3% (976/7941) ar ziprazidonu ārstētiem un 7,5% EKG mērījumos (73/975) ar placebo ārstētiem pacientiem. Pagarinājumu >60 ms novēroja 1,6% (128/7941) un 1,2% (12/975) mērījumos attiecīgi ar ziprazidonu un placebo ārstētiem pacientiem. QTc intervāla pagarināšanos virs 500 ms novēroja 3 no 3266 (0,1%) ar ziprazidonu ārstētiem pacientiem un 1 no 538 (0,2%) ar placebo ārstētiem pacientiem. Bipolārās mānijas klīniskajos pētījumos tika iegūti līdzīgi dati.
Ilgstošos šizofrēnijas balstterapijas klīniskajos pētījumos ar ziprazidonu ārstētiem pacientiem dažkārt bija paaugstināts prolaktīna līmenis, taču lielākajai pacientu daļai tas normalizējās bez terapijas pārtraukšanas. Turklāt spēcīgas klīniskas izpausmes (piemēram, ginekomastija un krūts dziedzeru palielināšanās) bija retas.
Pediatriskā un pusaudžu populācija ar bipolāro māniju un pusaudži ar šizofrēniju
Placebo kontrolētā bipolāru traucējumu pētījumā (10–17 gadu veciem pacientiem) biežākās blakusparādības (ziņotas ar biežumu >10%) bija sedācija, miegainība, galvassāpes, nogurums, slikta dūša un reibonis. Ar placebo kontrolētā šizofrēnijas pētījumā (13–17 gadu veciem pacientiem) visbiežākās nevēlamās blakusparādības (ziņošanas biežums > 10%) bija miegainība un ekstrapiramidāli traucējumi. Blakusparādību biežums, veids un smaguma pakāpe šīm pētāmajām personām kopumā bija līdzīga tām, kas konstatētas pieaugušajiem ar bipolāriem traucējumiem vai šizofrēniju, kuri ārstēti ar ziprazidonu.
Pediatriskā bipolārā vai šizofrēnijas klīniskos pētījumos ziprazidona lietošana bija saistīta ar tādu pašu nelielu vai vidēji izteiktu, no devas atkarīgu QT intervāla pagarināšanos kā novērots pieaugušo populācijā. Placebo kontrolētos, pediatriskos, bipolāros klīniskajos pētījumos par toniski-kloniskiem krampjiem un hipotensiju netika ziņots.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Dati par ziprazidona pārdozēšanu ir ierobežoti. Zināms, ka lielākā vienā reizē iekšķīgi lietotā ziprazidona deva ir 12 800 mg. Šajā gadījumā tika ziņots par ekstrapiramidāliem simptomiem un 446 ms garu QTc intervālu (bez ietekmes uz sirds funkciju). Kopumā pēc pārdozēšanas visbiežāk tika ziņots par ekstrapiramidāliem simptomiem, miegainību, trīci un trauksmi.
Iespējamie apziņas traucējumi, krampji vai galvas un kakla muskuļu distoniska reakcija pēc pārdozēšanas var radīt aspirācijas risku ierosinātas vemšanas gadījumā. Nekavējoties jāsāk kardiovaskulāra uzraudzība, kas ietver pastāvīgu elektrokardiogrāfisku uzraudzību, lai atklātu iespējamu aritmiju. Specifiska antidota ziprazidonam nav.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: antipsihotiskie līdzekļi, indola atvasinājumi, ATĶ kods: N05AE04.
Darbības mehānisms
Ziprazidonam ir augsta afinitāte pret dopamīna 2. tipa (D2) receptoriem un krietni augstāka afinitāte pret serotonīna 2A tipa (5HT2A) receptoriem. Ar pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET) nosakot receptoru blokādi 12 stundas pēc vienas 40 mg devas ievadīšanas, serotonīna 2A tipa receptoru blokāde bija lielāka par 80% un D2 receptoru blokāde lielāka par 50%. Ziprazidons mijiedarbojas arī ar serotonīna 5HT2C, 5HT1D un 5HT1A receptoriem, demonstrējot pret tiem līdzvērtīgu vai lielāku afinitāti nekā pret D2 receptoriem. Ziprazidonam piemīt vidēji stipra afinitāte pret neironu serotonīna un noradrenalīna transporta formām. Ziprazidonam piemīt vidēji stipra afinitāte pret histamīna H(1) un alfa(1) receptoriem. Ziprazidonam ir niecīga afinitāte pret muskarīna M(1) receptoriem.
Konstatēts, ka ziprazidons ir gan serotonīna 2A tipa (5HT2A) receptoru, gan dopamīna 2. tipa (D2) receptoru antagonists. Tiek uzskatīts, ka tā terapeitisko darbību daļēji nodrošina antagonistisko ietekmju kombinācija. Ziprazidons ir arī spēcīgs 5HT2C un 5HT1D receptoru antagonists, tas ir spēcīgs 5HT1A receptoru agonists un inhibē noradrenalīna un serotonīna atpakaļsaistīšanos neironos.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Šizofrēnija
52 nedēļas ilgā pētījumā ziprazidons bija efektīvs klīniskas uzlabošanās uzturēšanā ilgstošā terapijā pacientiem, kam bija atbildes reakcija pret sākotnēju ārstēšanu: nebija skaidru pierādījumu par devas lieluma noteiktu saistību starp ziprazidona lietotāju grupām. Šajā pētījumā, kurā iekļāva pacientus gan ar pozitīviem, gan negatīviem simptomiem, ziprazidona efektivitāte tika demonstrēta gan pozitīvu, gan negatīvu simptomu gadījumā.
Ķermeņa masas palielināšanās biežums, par ko ziņots kā par blakusparādību īstermiņa (4 - 6 nedēļas) šizofrēnijas pētījumos, bija mazs un identisks ar ziprazidonu un ar placebo ārstētiem pacientiem (abiem 0,4%). Vienu gadu ilgā placebo kontrolētā pētījumā tika novērota ķermeņa masas samazināšanās vidēji par 1 - 3 kg ar ziprazidonu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar vidējo samazināšanos par 3 kg ar placebo ārstētiem pacientiem.
Dubultmaskētā, salīdzinošā šizofrēnijas pētījumā tika mērīti vielmaiņas raksturlielumi, arī ķermeņa masa un insulīna līmenis tukšā dūšā, kopējais holesterīns un triglicerīdi, un insulīna rezistences (IR) indekss. Pacientiem, kas lietoja ziprazidonu, netika novērotas nozīmīgas pārmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli jebkuram no šiem vielmaiņas raksturlielumiem.
Liela pēcreģistrācijas drošuma pētījuma rezultāti
Tika veikts randomizēts pēcreģistrācijas pētījums 18 239 šizofrēnijas slimniekiem ar 1 gadu ilgu novērošanas periodu, lai noskaidrotu, vai ziprazidona ietekme uz QTc intervālu ir saistīta ar palielinātu mirstības risku ne pašnāvības dēļ. Šis pētījums, kas tika veikts dabiskos klīniskās prakses apstākļos, neparādīja nekādas kopējās, ar pašnāvību nesaistītas mirstības biežuma atšķirības starp ārstēšanu ar ziprazidonu un olanzapīnu (primārais galauzstādījums). Pētījumā arī neatklāja nekādu sekundāro galauzstādījumu – visu cēloņu izraisītas mirstības, mirstības pašnāvības dēļ, ar pēkšņu nāvi saistītas mirstības – atšķirības, taču ziprazidona grupā novēroja nenozīmīgu, skaitliski lielāku kardiovaskulārās mirstības biežumu. Ziprazidona grupā novēroja arī statistiski nozīmīgi lielāku visu cēloņu izraisītas hospitalizācijas biežumu – galvenokārt psihiatrisko hospitalizāciju skaita dēļ.
Bipolāra mānija
Ziprazidona efektivitāte pieaugušiem mānijas gadījumā tika noskaidrota divos placebo kontrolētos, dubultmaskētos, 3 nedēļas ilgos pētījumos, kuros salīdzināja ziprazidonu ar placebo, un vienā dubultmaskētā, 12 nedēļas ilgā pētījumā, kurā ziprazidonu salīdzināja ar haloperidolu un placebo. Šie pētījumi ietvēra apmēram 850 pacientu, kas atbilda DSM-IV kritērijiem par bipolāriem traucējumiem I ar akūtu vai jauktu epizodi, ar psihotiskām pazīmēm vai bez tām. Psihotisku pazīmju sākotnēja klātbūtne pētījumos bija 49,7%, 34,7% vai 34,9%. Efektivitāte tika novērtēta, lietojot mānijas punktu skalu (Mania Rating Scale; MRS). Klīniskā globālā iespaidu-smaguma (Clinical Global Impression-Severity - CGI-S) skala bija vai nu viens no galveniem, vai galvenais sekundārais efektivitātes mainīgais lielums šajos pētījumos. Ārstēšana ar ziprazidonu (40 - 80 mg divreiz dienā, vidējā dienas deva 120 mg) radīja statistiski nozīmīgi lielāku uzlabošanos gan MRS, gan CGI-S skalā pēdējā apmeklējuma reizē (3 nedēļas), salīdzinot ar placebo. 12 nedēļas ilgā pētījumā ārstēšana ar haloperidolu (vidējā dienas deva 16 mg) radīja nozīmīgi lielāku MRS punktu samazināšanos, salīdzinot ar ziprazidonu (vidējā dienas deva 121 mg). Ziprazidonam bija līdzīga efektivitāte kā haloperidolam laika ziņā, kurā pacientu daļai tika uzturēta atbildes reakcija uz ārstēšanu no 3. līdz 12. nedēļai.
Pediatriskā populācija
Ziprazidona efektivitāti bipolāru traucējumu ārstēšanā pediatriskiem pacientiem (10 – 17 gadus veciem) vērtēja vienā četru nedēļu, placebo kontrolētā pētījumā (n=237) ar ambulatoriem vai stacionētiem pacientiem, kuri atbilda bipolāra I traucējuma mānijas vai jauktas epizodes DSM-IV kritērijiem ar psihotiskām pazīmēm vai bez tām un kuriem sākotnēji Y-MRS punktu skaits bija ≥17. Šajā dubultmaskētajā, placebo kontrolētajā pētījumā tika salīdzināts elastīgi dozēts, perorāls ziprazidons (80 – 160 mg/dienā (40 – 80 mg divreiz dienā) divās dalītās devās pacientiem ar ķermeņa masu ≥45 kg; 40 – 80 mg/dienā (20 – 40 mg divreiz dienā pacientiem ar ķermeņa masu <45 kg) un placebo. Ziprazidons tika lietots vienā 20 mg devā pirmajā dienā, tad titrēts 1 – 2 nedēļu laikā, lietojot divreiz dienā, līdz mērķa devai 120 – 160 mg/dienā robežās pacientiem ar ķermeņa masu ≥45 kg vai 60 – 80 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu <45 kg. Bija atļauta asimetriska dozēšana ar rīta devu, kas bija par 20 mg vai 40 mg mazāka nekā vakara deva. Ziprazidons labāk nekā placebo no sākumstāvokļa līdz 4. nedēļai mainīja kopējo Y-MRS punktu skaitu. Šajā klīniskajā pētījumā vidējās lietotās dienas devas bija 119 mg un 69 mg attiecīgi pacientiem ar ķermeņa masu ≥45 kg un <45 kg.
Ziprazidona lietošanas drošums vērtēts 267 pediatriskiem pacientiem (10 – 17 gadus veciem), kuri piedalījās daudzdevu klīniskajos pētījumos par bipolāru māniju. Kopumā ziprazidonu perorāli vismaz 180 dienas lietoja 82 pediatriski pacienti ar bipolāriem I traucējumiem.
4 nedēļu pētījumā pediatriskiem pacientiem (10 – 17 gadus veciem) ar bipolāru māniju ziprazidonu un placebo lietojošiem pacientiem nebija nekādu vidējās ķermeņa masas pārmaiņu, salīdzinot ar sākumstāvokli, glikozes līmeņa tukšā dūšā, kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un triglicerīdu līmeņa atšķirību.
Nav veikti ilgtermiņa, dubultmaskēti klīniskie pētījumi par ziprazidona lietošanas efektivitāti un panesamību bērniem un pusaudžiem.
Nav ilgstošu klīnisko pētījumu, kas noteiktu ziprazidona efektivitāti mānijas/depresijas simptomu profilaksē vai recidīva novēršanā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc daudzu ziprazidona devu iekšķīgas lietošanas kopā ar uzturu maksimālā koncentrācija serumā parasti rodas 6 – 8 stundas pēc lietošanas. 20 mg devas absolūtā biopieejamība ir 60% paēdušam cilvēkam. Farmakokinētikas pētījumi liecināja, ka ziprazidona biopieejamība palielinās par līdz pat 100%, ja tas lietots kopā ar uzturu. Tādēļ ieteicams ziprazidonu lietot kopā ar uzturu.
Izkliede
Izkliedes tilpums ir apmēram 1,1 l/kg. Vairāk nekā 99% ziprazidona ir saistīti ar seruma proteīniem.
Biotransformācija un eliminācija
Ziprazidona vidējais terminālais eliminācijas pusperiods pēc iekšķīgas lietošanas ir 6,6 stundas. Līdzsvara stāvoklis tiek sasniegts 1 - 3 dienās. Intravenozi lietota ziprazidona vidējais klīrenss ir 5 ml/min/kg. Apmēram 20% devas izdalās urīnā, un apmēram 66% tiek izvadīti izkārnījumos.
Ziprazidonam ir lineāra kinētika terapeitisku devu robežās, 40 - 80 mg divreiz dienā paēdušiem pacientiem.
Pēc perorālas lietošanas ziprazidons tiek plaši metabolizēts, un tikai pavisam neliela daļa izdalās neizmainītā veidā ar urīnu (<1%) un izkārnījumiem (<4%). Ziprazidons izdalās galvenokārt pa trim metabolisma ceļiem, veidojot četrus galvenos cirkulējošos metabolītus, benzizotiazolpiperazīna (BITP) sulfoksīdu, BITP sulfonu, ziprazidona sulfoksīdu un S-metildihidroziprazidonu. Nepārveidots ziprazidons veido aptuveni 44% no visiem ar zālēm saistītiem savienojumiem serumā.
Ziprazidona primārā metabolizācija noris divos veidos: reducēšanas un metilēšanas, izveidojot S‑metildihidroziprazidonu, kas veido apmēram divas trešdaļas metabolisma un atlikušo trešdaļu oksidatīvā metabolisma. In vitro pētījumi liecina, ka šī metabolīta daudzums palielinās aldehīdoksidāzes katalizētā redukcijā ar turpmāku S-metilēšanu. In vitro pētījumi, kur izmantoja cilvēka aknu subcelulāras frakcijas, liecina, ka S-metildihidroziprazidons tiek izveidots divos posmos. Šie pētījumi rāda, ka pirmo posmu nosaka galvenokārt ķīmiska reducēšana ar glutationu, kā arī aldehīda oksidāzes īstenota enzimātiska reducēšana. Otrais posms ir tiola metiltransferāzes īstenota metilēšana. In vitro pētījumi liecina, ka CYP3A4 ir galvenais ziprazidona oksidatīvā metabolisma katalizējošais citohroms P450, bet iespējams, ka šajā procesā nelielu ieguldījumu sniedz arī CYP1A.
In vitro pētījumos ir noteikts, ka ziprazidonam, S-metildihidroziprazidonam un ziprazidona sulfoksīdam ir īpašības, kas nosaka QTc pagarināšanās efektu. S-metildihidroziprazidons galvenokārt tiek izvadīts izkārnījumos ar žulti un nedaudz caur CYP3A4 katalizēto metabolismu.
Ziprazidona sulfoksīds tiek izvadīts caur nierēm un sekundāri caur CYP3A4 metabolismu.
Īpašas grupas
Pacientu farmakokinētiskais skrīnings neatklāja nekādas nozīmīgas farmakokinētiskas atšķirības starp smēķētājiem un nesmēķētājiem.
Netika konstatētas klīniski nozīmīgas vecuma vai dzimuma atšķirības ziprazidona farmakokinētikā. Ziprazidona farmakokinētika pediatriskiem pacientiem 10 – 17 gadu vecumā pēc ķermeņa masas atšķirību korekcijas bija līdzīga farmakokinētikai pieaugušajiem.
Sakarā ar to, ka nieru klīrenss ļoti maz ietekmē ziprazidona kopējo klīrensu, pacientiem ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem netika atklāta progresējoša ziprazidona ietekmes palielināšanās. Lietojot iekšķīgi 20 mg ziprazidona divreiz dienā 7 dienas, ietekme pacientiem ar vieglu (kreatinīna klīrenss 30 - 60 ml/min), vidēji smagu (kreatinīna klīrenss 10 - 29 ml/min) un smagu nieru bojājumu (nepieciešama dialīze) bija 146%, 87% un 75% no ietekmes veseliem cilvēkiem (kreatinīna klīrenss >70 ml/min). Nav zināms, vai šiem pacientiem metabolītu koncentrācija serumā palielinās.
Pacientiem ar cirozes radītiem viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (A vai B klase pēc Child-Pugh) pēc iekšķīgas lietošanas koncentrācija serumā bija par 30% augstāka un terminālais eliminācijas pusperiods bija par apmēram 2 stundām garāks nekā pacientiem ar normālu aknu darbību. Aknu bojājuma ietekme uz metabolītu koncentrāciju serumā nav zināma.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Preklīniskie drošības dati neatklāj īpašu risku cilvēkiem, balstoties uz vispārpieņemtiem farmakoloģiskā drošuma, genotoksicitātes un kancerogēnā potenciāla pētījumiem. Reproduktīvās funkcijas pētījumos žurkām un trušiem teratogēnas īpašības ziprazidonam netika atklātas. Nelabvēlīga ietekme uz auglību un samazināts dzīvnieku mazuļu svars tika novērots, lietojot devas, kas izraisa toksiskumu mātei, piemēram, samazina svara pieaugumu. Palielināta perinatālā mirstība un jaundzimušo mazuļu aizkavēta funkcionāla attīstība radās, ja zāļu koncentrācija mātītes plazmā bija pielīdzināma maksimālai koncentrācijai, cilvēkam lietojot terapeitiskas devas.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsulas kodols:
Laktozes monohidrāts
Preželatinizēta ciete (kukurūzas)
Povidons K-25
Magnija stearāts
Kapsulas apvalks:
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
Indigokarmīns (E132)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteriepakojums (PVH/PVDH-Al): 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 un 100 cietās kapsulas kastītē (10 vai 14 kapsulas blisterī).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
40 mg: 08-0326
60 mg: 08-0327
80 mg: 08-0328
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2008. gada 27. novembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 25. septembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
10/2017
SASKAŅOTS ZVA 09-11-2017
PAGE
