Wipar

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Wipar 500 mg/60mg + 500 mg/25 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Dienas tabletes (dzeltenā krāsā)

Katra tablete satur 500 mg paracetamola (Paracetamolum) un 60 mg pseidoefedrīna hidrohlorīda (Pseudoephedrini hydrochloridum).

Nakts tabletes (zilā krāsā)

Katra tablete satur 500 mg paracetamola (Paracetamolum) un 25 mg difenhidramīna hidrohlorīda (Diphenhydramini hydrochloridum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Dienas tabletes (dzeltenā krāsā)

Dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes (aptuvenais izmērs: 9 x18 mm).

Nakts tabletes (zilā krāsā)

Zilas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām (diametrs aptuveni 12 mm).

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Wipar indicēts deguna un deguna blakusdobumu aizlikuma, kas saistīts ar saaukstēšanās un gripas simptomiem, piemēram, sāpēm, galvassāpēm un/vai drudzi īslaicīgai simptomātiskai ārstēšanai, un vienīgi kombinācijā ar sāpju simptomiem pirms gulētiešanas, kas apgrūtina iemigšanu.

Wipar paredzētas lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 15 gadu vecuma.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie un pusaudži no 15 gadu vecuma:

lietot četras tabletes dienā.

Lietošanai dienas laikā: dienas tabletes bez iemidzinošas iedarbības (dzeltenā krāsā).

Dienas laikā lietot vienu dzelteno tableti ik pēc 4 līdz 6 stundām (ne vairāk kā 3 dzeltenās tabletes dienā).

Lietošanai nakts laikā: nakts tabletes ar iemidzinošu iedarbību (zilā krāsā).

Lietot vienu zilo tableti pirms gulētiešanas.

Katru reizi lietojiet pa vienai tabletei, un tikai uz iepakojuma norādītajā diennakts laikā.

Nelietojiet zilās nakts tabletes dienas laikā.

Ārstēšanu nevajadzētu turpināt ilgāk kā 4 dienas.

Ja pusaudžiem vai pieaugušajiem šīs zāles nepieciešamas ilgāk nekā 4 dienas vai ja simptomi pastiprinās, ir jākonsultējas ar ārstu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Nedrīkst lietot gados vecākiem cilvēkiem ar apjukuma pazīmēm. Sedatīvie antihistamīni gados vecākiem cilvēkiem var izraisīt apjukumu un paradoksālu uzbudinājumu. Pieredze liecina, ka paracetamola pieaugušo deva ir piemērota. Tomēr vājiem, nekustīgiem, gados vecākiem cilvēkiem var būt piemērota paracetamola devas un lietošanas biežuma samazināšana.

Bērni līdz 15 gadu vecumam

Nav ieteicams lietot bērniem līdz 15 gadu vecumam, izņemot gadījumus, kad to ieteicis ārsts.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pirms šo zāļu lietošanas jākonsultējas ar ārstu. Lietojot paracetamolu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai Žilbēra sindromu, var būt nepieciešams samazināt devu vai pagarināt intervālu starp devām (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem pirms šo zāļu lietošanas jākonsultējas ar ārstu.

Lietojot paracetamolu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams samazināt devu un pagarināt minimālo intervālu starp devām vismaz līdz 6 stundām.

Pieaugušajiem:

GFĀ Deva

10-50 ml/min 500 mg ik pēc 6 stundām

<10 ml/min 500 mg ik pēc 8 stundām

Maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 2000 mg šādos gadījumos, ja vien to nav noteicis ārsts:

- pieaugušajiem un pusaudžiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg;

- aknu darbības traucējumi;

- hronisks alkoholisms;

- dehidratācija;

- hroniski nepietiekams uzturs.

Nepārsniegt norādīto devu.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Tabletes jānorij veselas (tās nesakošļājot), kopā ar pietiekamu šķidruma daudzumu.

4.3. Kontrindikācijas

Wipar ir kontrindicēts šādos gadījumos:

- paaugstināta jutība pret paracetamolu, pseidoefedrīnu, difenhidramīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

- pacientiem līdz 15 gadu vecumam, izņemot gadījumus, kad zāles lietot ieteicis ārsts;

vienlaicīga citu simpatomimētisku dekongestantu, bēta blokatoru, monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOi) lietošana vai lietošanas uzsākšana 14 dienu laikā pēc MAOi lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.5. apakšpunktu). Vienlaicīga MAOi lietošana var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos vai hipertensīvu krīzi;

kardiovaskulāra slimība, tostarp hipertensija;

cukura diabēts;

feohromocitoma;

hipertireoze;

slēgta kakta glaukoma;

smagi nieru darbības traucējumi;

urīna aizture.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši piesardzīgi paracetamols jāordinē šādos gadījumos:

aknu darbības traucējumi;

hronisks alkoholisms;

nieru mazspēja (GFĀ ≤50 ml/min);

Žilbēra sindroms (nehemolītiskā dzelte);

vienlaicīga ārstēšana ar zālēm, kas ietekmē aknu darbību;

glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts;

hemolītiskā anēmija;

glutationa deficīts;

dehidratācija;

hroniski nepietiekams uzturs;

ķermeņa masa līdz 50 kg;

gados vecāki cilvēki.

Vienlaicīgi pacienti nedrīkst lietot citas paracetamolu saturošas zāles, jo pārdozēšanas gadījumā pastāv nopietna aknu bojājuma risks.

Pēc ilgstošas pretsāpju līdzekļu lielu devu nepareizas lietošanas var rasties galvassāpes, kuras nedrīkst ārstēt, lietojot lielākas pretsāpju līdzekļu devas.

Parasti pretsāpju līdzekļu ieraduma lietošana, īpaši vairāku pretsāpju līdzekļu kombinācija, var izraisīt pastāvīgu nieru bojājumu ar nieru mazspējas risku.

Ilgstošas pretsāpju līdzekļu lielu devu nepareizas lietošanas pēkšņa pārtraukšana var izraisīt galvassāpes, nogurumu, muskuļu sāpes, nervozitāti un autonomus simptomus. Šie zāļu atcelšanas simptomi izzūd dažu dienu laikā. Līdz tam jāizvairās no tālākas pretsāpju līdzekļu lietošanas un lietošanas atsākšanas, ja vien tam nav medicīniska pamatojuma.

Pacienti vienlaicīgi nedrīkst lietot citus simpatomimētiskos līdzekļus, ieskaitot citus deguna vai acu dekongestantus.

Šo zāļu lietošanas laikā jāizvairās no alkoholisko dzērienu lietošanas. Paracetamolu jālieto piesardzīgi pacientiem ar alkohola atkarību (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pārdozēšana ir bīstamāka cilvēkiem ar necirotiskām alkohola izraisītām aknu slimībām.

Šīs zāles piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir:

- sirds un asinsvadu slimība;

- cukura diabēts;

- prostatas hipertrofija, jo iespējama urīna aizture un dizūrija;

- okluzīva asinsvadu slimība (piemēram, Reino fenomens);

- psihoze;

- hronisks klepus, astma vai emfizēma.

Gados vecāki pacienti var būt īpaši jutīgi pret pseidoefedrīna centrālās nervu sistēmas iedarbību.

Šīs zāles ir ieteicamas, kad ir simptomi (sāpes un/vai drudzis, deguna aizlikums). Tās jālieto tikai dažas dienas. Ja simptomi saglabājas ilgāk par 3 dienām vai pastiprinās, pacientiem jākonsultējas ar ārstu.

Pirms ķirurģiskas operācijas ieteicams pārtraukt ārstēšanos dažas dienas iepriekš. Ja lieto halogenētos anestēzijas līdzekļus, palielinās hipertensīvās krīzes risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem ar iedzimtu pagarināto QT intervāla sindromu vai citiem klīniski nozīmīgiem sirdsdarbības traucējumiem (jo īpaši ar koronāro sirds slimību, sirds vadīšanas traucējumiem, aritmiju) no zāļu lietošanas jāizvairās.

Jāizvairās lietot vienlaicīgi ar zālēm, kas arī pagarina QT intervālu (piemēram, IA un III klases antiaritmiskie līdzekļi, dažas antibiotikas, pretmalārijas līdzekļi, neiroleptiskie līdzekļi) vai izraisa hipokaliēmiju (skatīt arī 4.5., 4.9. un 5.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Šīs zāles nedrīkst lietot bērniem līdz 15 gadu vecumam.

Brīdinājums par dopinga analīžu rezultātiem

Pseidoefedrīns dažos antidopinga testos var izraisīt pozitīvus rezultātus.

Smagas ādas reakcijas

Lietojot pseidoefedrīnu saturošas zāles, iespējamas smagas ādas reakcijas, piemēram, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP). Šie akūtie pustulozie izsitumi var izpausties pirmajās 2 ārstēšanas dienās ar drudzi un daudzām sīkām, pārsvarā nefolikulārām pustulām uz vispārējas edematozas eritēmas fona un galvenokārt lokalizējas ādas krokās, uz rumpja un augšējām ekstremitātēm. Pacienti rūpīgi jāuzrauga. Ja rodas pazīmes un simptomi, piemēram, drudzis, eritēma vai daudzas sīkas pustulas, Wipar lietošana jāpārtrauc un nepieciešamības gadījumā atbilstoši jārīkojas.

Išēmisks kolīts

Ziņots par dažiem išēmiskā kolīta gadījumiem, lietojot pseidoefedrīnu. Ja rodas pēkšņas sāpes vēderā, rektāla asiņošana vai citi išēmiskā kolīta simptomi, pseidoefedrīna lietošana ir jāpārtrauc un jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Paracetamols

Lietojot paracetamolu ilgstoši, regulāri, var pastiprināties varfarīna un citu kumarīnu grupas līdzekļu antikoagulējošā iedarbība un palielinās asiņošanas risks. Gadījuma devu lietošanai nav būtiskas ietekmes.

Metoklopramīds vai domperidons var paātrināt paracetamola uzsūkšanos.

Prettuberkulozes zāles rifampicīns un izoniazīds var pastiprināt paracetamola hepatotoksicitāti.

Paracetamols var pagarināt hloramfenikola izvades pusperiodu. Tomēr ārīgi lietojamas zāles ar hloramfenikolu acu infekciju ārstēšanai drīkst lietot vienlaicīgi.

Pretepilepsijas zāles, piemēram, fenitoīns, fenobarbitāls un karbamazepīns (enzīmus inducējošas zāles) var paaugstināt aknu bojājuma risku.

Paracetamols var samazināt lamotrigīna biopieejamību un, iespējams, iedarbību, saistībā ar iespējamo metabolisma izraisīšanos aknās.

Holestiramīns var palēnināt paracetamola absorbciju. Holestiramīnu nedrīkst lietot vienu stundu pēc paracetamola lietošanas.

Paracetamola regulāra lietošana vienlaicīgi ar zidovudīnu var izraisīt neitropēniju un paaugstina aknu bojājuma risku.

Probenecīds, ko lieto podagras ārstēšanai, samazina paracetamola klīrensu, tādēļ vienlaicīgas lietošanas gadījumā paracetamola deva būtu jāsamazina.

Paracetamola aknu toksicitāti var pastiprināt pārmērīga alkohola lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Paracetamols var ietekmēt urīnskābes fosfovolframāta testu un cukura līmeņa asinīs testu rezultātus.

Salicilāti/acetilsalicilskābe var pagarināt paracetamola eliminācijas pusperiodu.

Ir ziņots par paracetamola farmakoloģisko mijiedarbību ar vairākām citām zālēm. Tā tiek uzskatīta par klīniski nenozīmīgu akūtas zāļu lietošanas gadījumā.

Pseidoefedrīns

Pseidoefedrīns var pastiprināt monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOi, ieskaitot moklobemīdu un brofaromīnu) darbību, un tas var izraisīt hipertensīvu mijiedarbību. Lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kuri pēdējo divu nedēļu laikā lieto vai ir lietojuši MAOi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga pseidoefedrīna lietošana kopā ar citiem simpatomimētiskiem līdzekļiem vai tricikliskajiem antidepresantiem (piemēram, amitriptilīnu) var palielināt sirds un asinsvadu sistēmas blakusparādību risku.

Pseidoefedrīns var samazināt bēta blokatoru (skatīt 4.3. apakšpunktu) un citu antihipertensīvo līdzekļu (piemēram, debrisokvīna, guanetidīna, rezerpīna, metildopas) efektivitāti. Hipertensijas un citu sirds un asinsvadu blakusparādību risks var palielināties.

Pseidoefedrīns var mijiedarboties ar halogenētajiem anestēzijas līdzekļiem, piemēram, ciklopropānu, halotānu, enflurānu, izoflurānu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pseidoefedrīna lietošana vienlaicīgi ar digoksīnu un sirds glikozīdiem var palielināt neregulāru sirdsdarbības vai sirdslēkmes risku.

Melnā rudzu grauda alkaloīdi (ergotamīns un metilsergīds): var būt paaugstināts ergotisma risks.

Vienlaicīga lietošana ar linezolīdu var palielināt hipertensijas risku.

Difenhidramīns

Difenhidramīns var pastiprināt alkohola un citu CNS nomācošo līdzekļu (piemēram, trankvilizatoru, miega līdzekļu, opioīdu grupas pretsāpju līdzekļu un anksiolītisko līdzekļu) sedatīvo iedarbību.

Monoamīnoksidāzes inhibitori var paildzināt un pastiprināt difenhidramīna antiholīnerģisko iedarbību.

Tā kā difenhidramīnam ir arī antiholīnerģiska iedarbība, var pastiprināties dažu antiholīnerģisko līdzekļu (piemēram, atropīna, triciklisko antidepresantu) iedarbība.

Difenhidramīns ir citohroma p450 izoenzīma CYP2D6 inhibitors. Tādēļ var būt iespējama mijiedarbība ar zālēm, kuras galvenokārt metabolizē CYP2D6, piemēram, metoprololu un venlafaksīnu.

Jāizvairās no vienlaicīgas lietošanas ar zālēm, kas arī pagarina QT intervālu (piemēram, IA un III klases antiaritmiskie līdzekļi, dažas antibiotikas, pretmalārijas zāles, neiroleptiskie līdzekļi) vai var izraisīt hipokaliēmiju (piemēram, daži diurētiskie līdzekļi) (skatīt arī 4.4., 4.9. un 5.3. apakšpunktu)

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Līdzīgi kā daudzas zāles, šīs zāles grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien iespējamais ieguvums no ārstēšanas mātei neattaisno jebkādu iespējamu risku auglim.

Paracetamols: dati par lielu skaitu sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda ne paracetamola radītas malformācijas, ne toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo.

Ja ir klīniskas indikācijas, paracetamolu var lietot grūtniecības laikā, tomēr jālieto mazākā efektīvā deva, pēc iespējas īsāku laiku un pēc iespējas reti.

Pseidoefedrīns: pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pseidoefedrīna hidrohlorīda lietošana samazina asins plūsmu mātes dzemdē, bet klīniskie dati par ietekmi uz grūtniecību ir nepietiekami.

Difenhidramīns: balstoties uz pētījumiem ar dzīvniekiem, nav sagaidāms, ka difenhidramīns varētu palielināt iedzimtu anomāliju risku (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tomēr nav pieejami atbilstoši un labi kontrolēti pētījumi ar sievietēm grūtniecības laikā. Ir zināms, ka difenhidramīns šķērso placentu. Sedatīvu antihistamīna līdzekļu lietošana grūtniecības trešajā trimestrī var izraisīt blakusparādības jaundzimušajam.

Pseidoefedrīna drošums sievietēm grūtniecības laikā nav pierādīts. Ir zināms, ka difenhidramīns šķērso placentu, tādēļ grūtniecības laikā to drīkst lietot tikai gadījumos, kad ārsts to uzskata par nepieciešamu.

Barošana ar krūti

Ņemot vērā pseidoefedrīna iespējamo kardiovaskulāro un neiroloģisko ietekmi, šo zāļu lietošana, barojot bērnu ar krūti, nav ieteicama.

Paracetamols izdalās mātes pienā, tomēr ne klīniski nozīmīgās devās. Pieejamie publicētie dati nesatur informāciju par kontrindikācijām barošanai ar krūti. Farmakokinētisks pētījums par paracetamola lietošanu 12 ar krūti barojošām mātēm liecina, ka mātes pienā nokļūst mazāk nekā 1% no iekšķīgi lietotas 650 mg paracetamola devas. Par līdzīgu atradi ziņots citos pētījumos, tādēļ nav sagaidāms, ka paracetamola lietošana terapeitiskās devās mātei varētu radīt risku bērnam.

Pseidoefedrīns izdalās mātes pienā un var ietekmēt ar krūti barotu zīdaini (uzbudināmība, pārmērīga raudāšana un izmainīts miega režīms). Ir aprēķināts, ka aptuveni 0,4 līdz 0,7% no vienreizējas 60 mg pseidoefedrīna devas, ko lieto māte, kura baro ar krūti, 24 stundu laikā izdalīsies pienā.

Difenhidramīns izdalās mātes pienā, bet nav ziņojumu par daudzumiem. Nav paredzams, ka pēc terapeitisku devu lietošanas tā līmenis būs pietiekami augsts, lai ietekmētu bērnu, tomēr difenhidramīna lietošana, barojot bērnu ar krūti, nav ieteicama. Konstatēts, ka jaundzimušu vai priekšlaikus dzimušu bērnu jutība pret antihistamīnu grupas līdzekļiem ir paaugstināta.

Fertilitāte

Dati par paracetamola, pseidoefedrīna hidrohlorīda vai difenhidramīna ietekmi uz fertilitāti nav pieejami.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nakts tablete satur difenhidramīnu - antihistamīna līdzekli, kas izraisa miegainību vai sedāciju. Tas var izraisīt arī reiboni, neskaidru redzi, kognitīvus un psihomotorus traucējumus, kas var būtiski ietekmēt pacienta spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja rodas šādi traucējumi, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

Dienas tabletei nav zināmas ietekmes un spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr sastāvā esošā pseidoefedrīna dēļ ārkārtējos gadījumos var rasties reibonis vai halucinācijas un tas jāņem vērā pirms transportlīdzekļa vadīšanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Paracetamols

Sen veiktos klīniskajos pētījumos novērotās blakusparādības ir reti sastopamas un novērotas ierobežotam pacientu skaitam. No plašās pēcreģistrācijas pieredzes, lietojot ieteicamās/terapeitiskās devas, ir ziņots par šādām, ar paracetamola lietošanu saistāmām blakusparādībām, kuras tabulā sagrupētas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai. Ņemot vērā ierobežotos klīnisko pētījumu datus, šo blakusparādību novērošanas biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem), bet pēcreģistrācijas pieredze norāda, ka ar paracetamola lietošanu saistītās blakusparādības rodas reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) un smagas blakusparādības rodas ļoti reti (< 1/10 000).

Orgānu sistēma

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Trombocitopēnija, agranulocitoze, pancitopēnija, leikopēnija, neitropēnija

Šīs blakusparādības ne vienmēr cēloniski ir saistītas ar paracetamola lietošanu.

Imūnās sistēmas traucējumi

Hipersensitivitāte, ieskaitot anafilaktiskas reakcijas, angioedēmu un Stīvensa-Džonsona sindromu.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhu spazmas*

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu darbības traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Diskomforta sajūta vēderā, caureja, slikta dūša un vemšana

* Ir ziņots par bronhu spazmām saistībā ar paracetamola lietošanu, bet tas vairāk, domājams, ir astmas pacientiem, kuri ir jutīgi pret acetilsalicilskābi vai pret citiem NPL

Pseidoefedrīns

Orgānu sistēma

Nevēlamās blakusparādības

Nervu sistēmas traucējumi

Centrālās nervu sistēmas stimulācija (piem., bezmiegs, reti halucinācijas)

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsdarbības traucējumi (piem., tahikardija)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Paaugstināts asinsspiediens, bet ne pie kontrolētas hipertensijas

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi, nieze, eritēma, nātrene, alerģisks dermatīts

Biežums nav zināms: smagas ādas reakcijas, tai skaitā akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Urīna retence, īpaši pacientiem ar prostatas hipertrofiju.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Nav zināmi: išēmisks kolīts

Difenhidramīns

Blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un kuras uzskatāmas par biežām vai ļoti biežām, uzskaitītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai. Citu, pēcreģistrācijas periodā novēroto blakusparādību biežums nav zināms, bet uzskata, ka tās rodas retāk vai reti.

Orgānu sistēma

Nevēlamā blakusparādība

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nogurums

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: paaugstinātas jutības reakcijas, tai skaitā izsitumi, nātrene, dispnoja un angioedēma

Psihiskie traucējumi

Nav zināmi: apjukums*, paradoksāla pacilātība* (piem., palielināts enerģijas daudzums, nemiers, nervozitāte)

*Gados vecākiem cilvēkiem ir izteiktāka nosliece uz apjukumu un paradoksālu pacilātību

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: sedācija, miegainība, uzmanības koncentrēšanas grūtības, nestabilitāte, reibonis

Nav zināmi: konvulsijas, galvassāpes, parestēzija, diskinēzijas

Acu bojājumi

Nav zināmi: neskaidra redze

Sirds funkcijas traucējumi

Nav zināmi: tahikardija, sirdsklauves

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Nav zināmi: bronhu sekrēts kļūst biezāks

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: sausa mute

Nav zināmi: diskomforts kuņģa-zarnu traktā, tai skaitā slikta dūša, vemšana.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi: muskuļu raustīšanās

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi: urinācijas grūtības, urīna retence

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Paracetamols

Skatiet vietējās vadlīnijas par paracetamola pārdozēšanas ārstēšanu.

Pieaugušajiem un pusaudžiem (≥ 12 gadi), kuri lietojuši vairāk nekā 7,5 līdz 10 g paracetamola, iespējams aknu bojājums. Uzskata, ka pārmērīgi liels toksiska metabolīta daudzums (ko parasti, lietojot normālas devas, detoksicē glutations), neatgriezeniski saistās ar aknu audiem.

Ja pacientam ir riska faktori (skatīt tālāk), 5 g vai lielāku paracetamola devu lietošana var izraisīt aknu bojājumu.

Īpaši saindēšanās risks ir gados vecākiem pacientiem, maziem bērniem, pacientiem ar aknu slimībām, hroniska alkoholisma gadījumā vai pacientiem ar hroniski nepietiekamu uzturu. Šādos gadījumos pārdozēšana var būt letāla.

Risks ir lielāks (riska faktori), ja pacients:

ilgstoši ārstējas ar karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu, primidonu, rifampicīnu, asinszāli vai citām zālēm, kas inducē aknu enzīmu izdali,

regulāri lieto etilspirtu lielākā daudzumā, nekā ieteicams,

pacientam varētu būt glutationa izsīkums, piemēram, ēšanas traucējumu, cistiskās fibrozes, HIV infekcijas, badošanās, kaheksijas gadījumā.

Simptomi

Paracetamola pārdozēšanas simptomi, kas rodas pirmo 24 stundu laikā pēc pārdozēšanas, ir bālums, hiperhidroze, savārgums, slikta dūša, vemšana, anoreksija un sāpes vēderā. Aknu bojājuma izpausmes var nebūt līdz 48 vai 72 stundām pēc zāļu lietošanas. Tās var būt: hepatomegālija, aknu jutīgums, dzelte, akūta aknu mazspēja un aknu nekroze. Var palielināties bilirubīna, aknu enzīmu līmenis asinīs, INR, protrombīna laiks, var būt paaugstināts fosfātu un laktātu līmenis asinīs. Šīs klīniskās izpausmes saistībā ar paracetamola pārdozēšanu uzskata par paredzamām, tai skaitā arī gadījumi ar letālu iznākumu fulminantas aknu mazspējas vai tās komplikāciju dēļ.

Pēc paracetamola pārdozēšanas var novērot šādas akūtas aknu mazspējas komplikācijas – tās uzskatāmas par paredzamām un var beigties letāli.

Orgānu sistēmu klase (OSK)

Blakusparādība

Infekcijas un infestācijas

Baktēriju izraisīta infekcija,

sēnīšu izraisīta infekcija,

sepse

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Diseminēta intravaskulāra koagulācija,

koagulopātijas,

trombocitopēnija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipoglikēmija,

hipofosfatēmija,

laktātacidoze,

metabolā acidoze

Nervu sistēmas traucējumi

Smadzeņu tūska,

koma (masīvas paracetamola pārdozēšanas vai vairāku zāļu pārdozēšanas gadījumā),

encefalopātija

Sirds funkcijas traucējumi

Kardiomiopātija,

aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Elpošanas mazspēja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Asiņošana no kuņģa-zarnu trakta,

pankreatīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Akūta nieru mazspēja*

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairāku orgānu mazspēja

*Akūta nieru mazspēja ar akūtu tubulāru nekrozi, par kuru liecina sāpes jostasvietā, hematūriju un proteīnūriju, var rasties pat bez smaga aknu bojājuma.

Ārstēšana

Neatliekama ārstēšana ir būtiska paracetamola pārdozēšanas gadījumā. Neskatoties uz agrīnu izteiktu simptomu trūkumu, pacienti nekavējoties jāsūta uz stacionāru neatliekamās palīdzības sniegšanai. Simptomi var būt tikai slikta dūša un vemšana un var tieši neatspoguļot pārdozēšanas smagumu un orgānu bojājuma risku. Jānodrošina ārstēšana saskaņā ar esošajām vadlīnijām.

Ja pārdozēšanas terapija uzsākta 1 stundas laikā kopš pārdozēšanas, jāapsver aktivētās ogles lietošana. Paracetamola koncentrācija plazmā jānosaka pēc 4 stundām vai vēlāk pēc zāļu lietošanas (agrāk noteikta koncentrācija var būt nepatiesa). N-acetilcisteīnu var lietot līdz pat 24 stundām pēc paracetamola lietošanas, tomēr, maksimālo aizsargājošo efektu iegūst līdz 8 stundām pēc pārdozēšanas. Antidota efektivitāte vēlāk strauji samazinās. Ja nepieciešams, pacientam N-acetilcisteīnu var ievadīt intravenozi, saskaņā ar noteikto dozēšanas shēmu. Attālos rajonos, kur nav slimnīcas, piemērota alternatīva var būt metionīna iekšķīga lietošana, ja pacientam nav vemšanas. Par tādu pacientu ārstēšanu, kuriem ir smagi aknu darbības traucējumi un pārdozēšana notikusi ilgāk kā pirms 24 stundām, jākonsultējas ar Valsts toksikoloģijas centru vai Hepatoloģijas centru.

Pseidoefedrīns

Saistībā ar šī simpatomimētiskā līdzekļa īpašībām, pārdozēšana parasti izraisa centrālās nervu sistēmas stimulāciju. Simptomi ir uzbudināmība, nemiers, uztraukums, trīce, krampji, sirdsklauves, hipertensija un grūtības urinēt. Ietekme nav īpaši saistīta ar lietoto devu, jo jutība pret simpatomimētisko iedarbību ir individuāla.

Simpatomimētiskās iedarbības simptomi:

CNS nomākums, piemēram, sedācija, apnoja, cianoze, koma.

CNS stimulācija (visticamāk bērniem), piemēram, bezmiegs, halucinācijas, krampji, trīce.

Papildu simptomiem, kas jau iepriekš minēti kā nevēlamās blakusparādības, var rasties šādi simptomi: hipertensīvā krīze, sirds aritmijas, muskuļu vājums un saspringums, eiforija, uzbudinājums, slāpes, sāpes krūšu kurvī, reibonis, troksnis ausīs, ataksija, neskaidra redze, hipotensija.

Ļoti smagas pārdozēšanas gadījumā jāveic krampju kontroles pasākumi; kā pretkrampju un nomierinošu līdzekli var lietot diazepāmu. Jāveic pasākumi elpošanas uzturēšanai. Lai mazinātu tahikardijas, aritmijas un hipokaliēmijas iespējamību, var lietot bēta blokatorus.

Ja nepieciešams, var veikt kuņģa skalošanu.

Lai paātrinātu pseidoefedrīna elimināciju, var izmantot dialīzi vai skābes diurēzi. Iespējams, ka urīnpūslī nepieciešams ievietot katetru.

Ārstēšana

Jāveic nepieciešamie uzturošie pasākumi elpošanas uzturēšanai un krampju kontrolei. Ja nepieciešams, jāveic kuņģa skalošana. Var būt nepieciešama urīnpūšļa kateterizācija. Ja nepieciešams, pseidoefedrīna elimināciju var paātrināt, izmantojot forsētu skābu diurēzi vai dialīzi.

Difenhidramīns

Pēc pārdozēšanas pieaugušajiem, vidēji smagu simptomu rašanās saistīta ar 300-500 mg vai lielākas devas lietošanu, un smagu simptomu rašanās saistīta ar 1 g vai lielāku difenhidramīna devu lietošanu.

Mazi bērni var būt jutīgāki pret pārdozēšanu.

Var rasties šādi viegli līdz vidēji smagi pārdozēšanas simptomi: miegainība, hiperpireksija, antiholīnerģiskas izpausmes (midriāze, sausa mute un pietvīkums), tahikardija, hipertensija, slikta dūša un vemšana. Vidēji smagas saindēšanās gadījumā iespējams uzbudinājums, apjukums un halucinācijas. Ja lietotas lielākas devas, jo īpaši, bērniem, iespējamie CNS uzbudinājuma simptomi ir bezmiegs, nervozitāte, trīce un epileptiformi krampji.

Iespējami šādi smagi simptomi: delīrijs, psihoze, krampji, koma, hipotensija, QRS viļņa paplašināšanās un ventrikulāras disritmijas, tai skaitā torsades de pointes, bet par tām ziņots galvenokārt pieaugušajiem un pēc lielu devu lietošanas. Pacientiem ar ilgstošu uzbudinājumu, komu un krampjiem reti var rasties rabdomiolīze un nieru mazspēja. Elpošanas mazspējas vai cirkulatora kolapsa dēļ var iestāties nāve.

Ārstēšana

Pārdozēšanas ārstēšana ir simptomātiska un uzturoša. Ieteicami pasākumi ātrai kuņģa iztukšošanai (piemēram, kuņģa skalošana) un, akūtas saindēšanās gadījumā, var palīdzēt aktivētās ogles lietošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi pretsaaukstēšanās līdzekļi.

ATĶ kods: R05X

Paracetamols

Paracetamols ir pretsāpju un pretdrudža līdzeklis, kas palīdz mazināt sāpes, galvassāpes, iekaisumu rīklē un drudzi. Uzskata, ka paracetamola terapeitiskā iedarbība saistīta ar prostaglandīnu sintēzes inhibīciju kā ciklooksigenāzes inhibīcijas rezultātu. Ir pierādījumi, ka tas efektīvāk inhibē centrālo, nekā perifēro ciklooksigenāzi. Paracetamolam ir vājas pretiekaisuma īpašības. Domājams, ka paracetamola antipirētiskā iedarbība rodas tiešas iedarbības rezultātā uz hipotalāma termoregulācijas centriem, radot perifēru vazodilatāciju ar sekojošu temperatūras samazināšanos.

Pseidoefedrīns

Pseidoefedrīnam piemīt tieša un netieša simpatomimētiska aktivitāte un, lietojot iekšķīgi, tas ir efektīvs augšējo elpceļu dekongestants, ko lieto aizlikta deguna gadījumā. Salīdzinot ar efedrīnu, poseidoefedrīns mazāk izraisa tahikardiju un sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos, kā arī centrālās nervu sistēmas stimulāciju.

Difenhidramīns

Difenhidramīns ir antihistamīna līdzeklis, kas konkurē ar histamīnu tā piesaistīšanās vietā uz efektoršūnām esošajiem receptoriem. Difenhidramīnu lieto iesnu un šķavu gadījumos. Tā kā tas izraisa miegainību, tas piemērots lietošanai nakts laikā. Tam ir spazmolītiska, pretklepus, antiemētiska un sekretolītiska iedarbība.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Paracetamols

Uzsūkšanās

Paracetamols ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot 30 līdz 90 minūtes pēc iekšķīgas lietošanas.

Izkliede

Paracetamols pēc iekšķīgas lietošanas nav pilnībā pieejams sistēmiskā cirkulācijā, jo mainīga tā daļa tiek zaudēta pirmā loka metabolismā. Biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas pieaugušajiem ir atkarīga no lietotā paracetamola daudzuma – no 63% pēc 500 mg devas lietošanas, tā palielinās līdz 90% pēc 1 vai 2 g devas lietošanas. Iedarbība ir novērojama 30 minūšu laikā un turpinās 4 līdz 8 stundas. Mazāk, nekā 50% saistās ar olbaltumvielām. Ar P450 jauktas darbības oksidāzes starpniecību viela tiek plaši metabolizēta aknās līdz neaktīviem savienojumiem (piesātināms process) glikuronskābei un sulfonskābei un līdz hepatotoksiskam starpfāzes metabolītam (vispirms). Starpfāzes metabolītu atindē glutations (atkarīgs no piesātinājuma). Mazāk nekā 4% izdalās neizmainīti urīnā.

Eliminācija

Zāļu eliminācijas pusperiods parasti ir diapazonā no 2,75-3,25 stundām, tas var būt nedaudz ilgāks hronisku aknu slimību gadījumā. Tas ir pagarināts saindēšanās gadījumā ar paracetamolu.

Ir dati, kas liecina, ka seruma eliminācijas pusperiods būtiski pagarinās, bet paracetamola klīrenss samazinās novājinātiem, mazkustīgiem, gados vecākiem cilvēkiem, salīdzinot ar jauniem, veseliem cilvēkiem. Tomēr uzskata, ka novērotajām atšķirībām farmakokinētiskajos parametros starp jauniem, veseliem cilvēkiem un gados vecākām personām nav klīniskas nozīmes.

Pseidoefedrīns

Uzsūkšanās

Pseidoefedrīns pēc iekšķīgas lietošanas uzsūcas ātri un pilnīgi. Pēc iekšķīgas 60 mg devas lietošanas veseliem pieaugušajiem, maksimālā koncentrācija plazmā 180 ng/ml tika sasniegta aptuveni 2 stundas pēc devas lietošanas.

Eliminācija

Plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 5,5 stundas. Ja urīna reakcija ir skāba, eliminācija ar urīnu paātrinās un eliminācijas pusperiods attiecīgi samazinās. Turpretī, ja urīna pH palielinās, eliminācija ar urīnu palēninās, un eliminācijas pusperiods pagarinās. Pseidoefedrīns daļēji tiek metabolizēts aknās N-demetilēšanās ceļā, veidojoties aktīvam metabolītam. Pseidoefedrīna un tā metabolīta ekskrēcija notiek galvenokārt ar urīnu.

Difenhidramīns

Uzsūkšanās

Difenhidramīns labi uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta. Maksimālais līmenis serumā tiek sasniegts 2 līdz 2,5 stundas pēc iekšķīgas devas lietošanas. Tas ir aktīvs 4 līdz 8 stundas.

Izkliede

Zāļu izkliede organismā ir plaša, ieskaitot CNS, un aptuveni 78% ir saistīti ar plazmas olbaltumvielām. Aprēķinātais izkliede tilpums ir diapazonā no 3,3-6,8 l/kg.

Eliminācija

Difenhidramīnam ir plašs pirmā loka metabolisms, notiek divas secīgas N-demetilēšanās un to rezultātā iegūtais amīns tiek oksidēts par karboksilskābi. Plazmas klīrenss ir diapazonā no 600‑1300 ml/min. un terminālais eliminācijas pusperiods ir diapazonā no 3,4‑9,3 stundām. Neliels daudzums neizmainītu zāļu izdalās ar urīnu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pieejamie neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par katras aktīvās vielas atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nav pieejami dati par paracetamola, pseidoefedrīna un difenhidramīna lietošanu kombinācijā.

Paracetamols

Paracetamola in vitro un in vivo mutagenitātes testi ir ierobežoti, un tiem ir pretrunīgi rezultāti, un tie nav pietiekami, lai noteiktu, vai paracetamols rada mutagēnu risku cilvēkam. Paracetamola kancerogenitātes pierādījumi ar eksperimentāliem dzīvniekiem ir ierobežoti. Žurkām pēc hroniskas paracetamola 500 mg/kg dienā lietošanas var konstatēt aknu šūnu audzējus.

Pseidoefedrīns

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar pelēm un žurkām ar pseidoefedrīna hidrohlorīdu (~ 15 mg/kg) nekonstatēja mātes vai augļa toksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Toksiska pseidoefedrīna hidrohlorīda deva žurku mātītēm izraisīja fetotoksicitāti (samazinātu augļa svaru un aizkavēja ossifikāciju). Fertilitātes vai peri-postnatālie pētījumi ar pseidoefedrīna hidrohlorīdu nav veikti.

Difenhidramīns

Elektrofizioloģiskajos in vitro pētījumos difenhidramīns bloķēja kālija kanālus un palielināja iedarbības potenciālo ilgumu koncentrācijās, kas pārsniedz terapeitisko koncentrāciju; koeficients aptuveni 40. Papildu faktoru klātbūtnē difenhidramīns var izraisīt aritmijas (skatīt 4.5. un 4.9. apakšpunktu).

In vitro pētījumos tika pētīts difenhidramīna mutagēnais potenciāls. Pētījumi neuzrādīja nozīmīgu mutagēnu iedarbību. Ilgtermiņa pētījumi ar žurkām un pelēm neuzrādīja pierādījumus par audzēju iespējamību.

Trušiem un pelēm tika novērota embriotoksiska iedarbība, lietojot dienas devas, kas lielākas par 15 - 50 mg/kg ķermeņa masas, tomēr teratogēna iedarbība netika pierādīta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Dzeltenā (DIENAS) tablete

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Kopovidons

Koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Hipromeloze

Talks (E553b)

Triacetīns (E1518)

Pērļu krāsas pigments uz Mica bāzes (kālija alumīnija silikāta (E555)-[mica] un titāna dioksīda (E171) maisījums)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Zilā (NAKTS) tablete

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Kopovidons

Koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Hipromeloze

Talks (E553b)

Triacetīns (E1518)

Pērļu krāsas pigments uz Mica bāzes (kālija alumīnija silikāta (E555)-[mica] un titāna dioksīda (E171) maisījums)

Indigokarmīns (E132)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Balts, necaurspīdīgs, bērniem neatverams polivinilhlorīda (PVH)/Aclar (polihlortrifluoretilēna (PHTFE))/alumīnija blisteris, kas satur 12 dienas tabletes un 4 nakts tabletes un ir ievietots kartona kastītē.

Iepakojuma lielums: 16 apvalkotās tabletes (12 dienas tabletes un 4 nakts tabletes blisterī).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

WICK Pharma

Sulzbacher Strasse 40

65824 Schwalbach am Taunus

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

18-0111

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2018. gada 26. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

EQ Version: 2019-05-20_var003_3.1 PAGE 1

Version: 2018-05 30_registration_0.1

EQ PAGE 1