Wilate

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Wilate 500 SV / 500 SV pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai
Wilate 1000 SV / 1000 SV pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Wilate ir pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai. Katrs flakons nomināli satur 500 SV/1000 SV cilvēka Villebranda faktora (Factor humanus von Willebrandi) (VWF) un cilvēka VIII koagulācijas faktora (Factor coagulationis VIII humanus) (FVIII).

Šīs zāles pēc izšķīdināšanas 5 ml/10 ml ūdens injekcijām ar 0,1% polisorbāta 80 satur apmēram 100 SV/ml cilvēka Villebranda faktora.

Wilate specifiskā aktivitāte ir ≥ 67 SV VWF:RCo/mg proteīna.

VWF iedarbības stiprums (SV) tiek mērīts, atbilstoši ristocetīna ko-faktora aktivitātei (VWF:RCo), salīdzinot ar Villebranda faktora koncentrāta starptautisko standartu (PVO).

Šīs zāles pēc izšķīdināšanas 5 ml/10 ml ūdens injekcijām ar 0,1% polisorbātu 80 satur apmēram 100 SV/ml cilvēka VIII koagulācijas faktora.

Iedarbības stiprums (SV) tiek noteikts, izmantojot Eiropas Farmakopejas hromogēnisko testu. Wilate specifiskā aktivitāte ir ≥ 67 SV FVIII:C/mg proteīna.

Izgatavots no cilvēka asins donoru plazmas.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Wilate 500: 11,7 mg nātrija vienā ml sagatavotā šķīdumā (58,7 nātrija vienā flakonā).

Wilate 1000: 11,7 mg nātrija vienā ml sagatavotā šķīdumā (117,3 nātrija vienā flakonā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

Liofilizēts pulveris: balts vai bāli dzeltens pulveris vai irdena cieta viela.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Villebranda slimība (Von Willebrand disease, VWD)

Asiņošanas ķirurģisku manipulāciju rezultātā Villebranda slimības (VWD) gadījumā profilakse un ārstēšana, kad ārstēšana ar vienu pašu desmopresīnu ir neefektīva vai kontrindicēta.

A hemofilija

Asiņošanas ārstēšana un profilakse pacientiem ar A hemofiliju (iedzimts VIII faktora deficīts).

4.2. Devas un lietošanas veids

Ārstēšana jāveic ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze asinsreces traucējumu ārstēšanā. Zāles paredzētas vienreizējai lietošanai, un jāievada viss flakona saturs. Ja flakonā paliek kāds zāļu daudzums, tas jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Villebranda slimība (VWD)

Attiecība starp VWF:RCo un FVIII:C ir 1:1. Parasti 1 SV/kg ķermeņa masas VWF:RCo un FVIII:C paaugstina plazmas aktivitāti par 1,5-2% atbilstošā proteīna normālās aktivitātes. Parasti nepieciešams apmēram 20 līdz 50 SV Wilate/kg ķermeņa masas, lai sasniegtu adekvātu hemostāzi. Tas pacientiem paaugstinās VWF:RCO un FVIII:C par apmēram 30-100 %.

Var būt nepieciešama sākotnējā deva 50-80 SV Wilate/kg ķermeņa masas, īpaši pacientiem ar 3. tipa VWD, kad adekvāta plazmas līmeņa uzturēšanai var būt nepieciešamas augstākas devas nekā citu VWD tipu gadījumā.

Pediatriskā populācija

Nav pietiekamu datu, lai varētu ieteikt Wilate lietošanai bērniem, kas jaunāki par 6 gadiem.

Asiņošanas profilakse ķirurģisku manipulāciju vai smagu traumu gadījumā

Ķirurģisku manipulāciju gadījumā asiņošanas profilaksei Wilate jāordinē 1-2 stundas pirms ķirurģiskās procedūras sākuma. Jāsasniedz VWF:RCo līmenis ≥ 60 SV/dl (≥ 60 %) un FVIII:C līmenis ≥ 40 SV/dl (≥40 %).

Ik pēc 12-24 stundām atkārtoti jāordinē atbilstoša deva. Deva un ārstēšanas ilgums atkarīgs no pacienta klīniskā stāvokļa, asiņošanas tipa un smaguma un gan no VWF:RCo, gan no FVIII:C līmeņa.

Pacientiem, kas saņem FVIII-saturošas zāles, jākontrolē FVIII līmenis, lai konstatētu ilgstošu pārmērīgu FVIII:C līmeni plazmā, kas var paaugstināt trombožu risku, īpaši pacientiem ar zināmiem klīniskiem vai laboratoriskiem riska faktoriem.

Ja tiek novērots pārmērīgs FVIII:C plazmas līmenis, jāapsver devu samazināšana un/vai pagarināti intervāli starp devām, vai VWF zāļu lietošana ar zemu FVIII līmeni.

Profilakse

Ilgstošai asiņošanas profilaksei pacientiem ar VWD jāordinē deva 20-40 SV/kg ķermeņa masas 2 vai 3 reizes nedēļā. Dažos gadījumos, piemēram, pacientiem ar kuņģa un zarnu trakta asiņošanu, var būt nepieciešamas augstākas devas.

A hemofilija

Ārstēšanas kontrole

Ārstēšanas kursa laikā ieteicams veikt atbilstošu VIII faktora līmeņa noteikšanu, lai varētu aprēķināt ievadāmo devu un atkārtotu infūziju biežumu. Atsevišķiem pacientiem var būt atšķirīga atbildes reakcija uz ārstēšanu ar VIII faktoru, uzrādot eliminācijas pusperioda un atveseļošanās atšķirības. Pacientiem ar nepietiekamu vai pārmērīgu ķermeņa masu var būt nepieciešams pielāgot devu, kas pamatojas uz ķermeņa masu. Precīza aizstājterapijas kontrole ir nepieciešama īpaši plašas ķirurģiskas iejaukšanās gadījumos, analizējot asinsreci (VIII faktora aktivitāte plazmā).

Devas

Aizstājterapijas deva un lietošanas ilgums atkarīgs no VIII faktora deficīta smaguma, no asiņošanas vietas un apjoma un no pacienta klīniskā stāvokļa.

Ievadāmo VIII faktora vienību skaits tiek izteikts starptautiskās vienībās (SV), kas ir saistītas ar pašreizējo PVO koncentrācijas standartu VIII faktora zālēm. VIII faktora aktivitāte plazmā tiek izteikta vai nu procentos (attiecībā pret normālu cilvēka plazmu) vai, labāk, starptautiskajās vienībās (attiecībā pret VIII faktora starptautisko standartu plazmā).

Viena VIII faktora aktivitātes starptautiskā vienība (SV) atbilst VIII faktora daudzumam vienā ml normālas cilvēka plazmas.

Ārstēšana pēc nepieciešamības

Nepieciešamās VIII faktora devas aprēķins balstās uz empīrisku atradi, ka 1 VIII faktora starptautiskā vienība (SV) uz kg ķermeņa masas paaugstina faktora aktivitāti plazmā par 1,5 līdz 2% normālās aktivitātes. Nepieciešamo devu nosaka, izmantojot sekojošo formulu:

Nepieciešamās vienības = ķermeņa masa (kg) x vēlamais VIII faktora pieaugums (%) (SV/dl) x 0,5 SV/kg

Ievadāmais daudzums un ievadīšanas biežums vienmēr jāpielāgo klīniskajai atbildes reakcijai katrā individuālā gadījumā. Turpmāk minētajos asiņošanas gadījumos VIII faktora aktivitāte nedrīkst pazemināties zem atbilstošajā periodā noteiktā aktivitātes līmeņa plazmā (% no normas vai SV/dl).

Turpmāko tabulu var izmantot devas noteikšanai asiņošanas epizožu un ķirurģisku manipulāciju gadījumā:

Profilakse:

Ilgstošai asiņošanas profilaksei pacientiem ar smagu A hemofiliju parastās devas ir 20 līdz 40 SV VIII faktora uz kg ķermeņa masas ar 2-3 dienu intervālu. Dažos gadījumos, īpaši jaunākiem pacientiem, var būt nepieciešami īsāki intervāli starp devām vai augstākas devas.

Nepārtraukta infūzija:

Pirms ķirurģiskas iejaukšanās jāveic farmakokinētiskā analīze, lai noteiktu klīrensu. Sākotnējo infūzijas ātrumu var aprēķināt sekojoši:

Infūzijas ātrums (SV/kg/st) = klīrenss (ml/kg/st) x vēlamais līdzsvara koncentrācijas līmenis (SV/ml)

Pēc pirmajām nepārtrauktās infūzijas 24 stundām klīrenss jārēķina atkārtoti katru dienu, izmantojot līdzsvara koncentrācijas vienādojumu ar noteikto līmeni un zināmo infūzijas normu.

Pediatriskā populācija

Nav pietiekamu datu, lai ieteiktu Wilate lietošanu bērniem ar A hemofiliju līdz 6 gadu vecumam.

Lietošanas veids

Intravenoza lietošana.

Injekcijas vai infūzijas ātrums nedrīkst pārsniegt 2-3 ml minūtē.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Izsekojamība

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, skaidri jāreģistrē ievadīto zāļu nosaukums un sērijas numurs.

Paaugstināta jutība

Lietojot Wilate, iespējamas alerģiska tipa paaugstinātas jutības reakcijas. Šīs zāles satur no VIII faktora atšķirīgu cilvēka proteīnu zīmes. Ja rodas paaugstinātas jutības simptomi, pacientiem jāiesaka nekavējoties pārtraukt šo zāļu lietošanu un sazināties ar savu ārstu.

Pacienti jāinformē par agrīnām paaugstinātas jutības reakciju pazīmēm, ieskaitot nātreni, ģeneralizētu nātreni, spiedošu sajūtu krūtīs, sēkšanu, hipotensiju un anafilaksi.

Šoka gadījumā jāveic standarta ārstēšana.

Infekciju pārnesēji

Standarta pasākumi, lai novērstu infekcijas, ko izraisa no cilvēka asinīm vai plazmas iegūtas zāles, ir donoru atlase, individuālu donoru materiālu un plazmas fondu pārbaude uz specifiskiem infekcijas marķieriem un efektīvu ražošanas stadiju iekļaušana vīrusu inaktivācijai/atdalīšanai. Neskatoties uz to, ievadot no cilvēka asinīm vai plazmas gatavotus medicīniskus preparātus, nevar pilnībā izslēgt infekciju ierosinātāju pārnešanas iespēju. Tas attiecas arī uz nezināmiem vai jauniem vīrusiem un citiem patogēniem.

Veiktos pasākumus uzskata par efektīviem pret apvalkotiem vīrusiem, piemēram, cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), B hepatīta vīrusu (HBV) un C hepatīta vīrusu (HCV), kā arī pret neapvalkoto A hepatīta vīrusu. Veiktie pasākumi var būt nepietiekoši pret neapvalkotiem vīrusiem, piemēram, B19 parvovīrusu.

B19 parvovīrusa infekcija var izraisīt nopietnas sekas grūtniecēm (augļa infekciju) un indivīdiem ar imūndeficītu vai paātrinātu eritropoēzi (piemēram, hemolītisko anēmiju).

Jāapsver attiecīga vakcinācija (pret A un B hepatītu) pacientiem, kas regulāri/atkārtoti saņem no cilvēka plazmas gatavotas VWF/VIII faktoru saturošas zāles.

Stingri rekomendē katru reizi, kad pacientam tiek ordinēts Wilate, protokolēt zāļu nosaukumu un sērijas numuru, lai saglabātu saikni starp pacientu un zāļu sēriju.

Villebranda slimības (VWD) gadījumā

Trombemboliski notikumi

Lietojot VWF zāles, kas satur FVIII, ārstējošam ārstam jāapzinās, ka ilgstoša ārstēšana var izraisīt pārmērīgu FVIII:C pieaugumu. Pacientiem, kas saņem FVIII saturošas VWF zāles, jākontrolē FVIII:C līmenis plazmā, lai novērstu ilgstošu pārmērīgu FVIII:C līmeni plazmā, kurš var paaugstināt trombotisko notikumu risku.

Lietojot FVIII saturošas VWF zāles, pastāv trombotisko notikumu rašanās risks, īpaši pacientiem ar klīniskiem vai laboratoriskiem riska faktoriem anamnēzē. Tāpēc riska grupas pacienti jākontrolē attiecībā uz agrīnām trombozes pazīmēm. Atbilstoši pašreizējām rekomendācijām, jāievieš profilaktiski pasākumi pret tromboemboliju.

Inhibitori

Pacientiem ar VWD, īpaši pacientiem ar 3. tipu, var veidoties neitralizējošas antivielas (inhibitori) pret VWF. Ja nav sasniegts gaidāmās VWF:RCo aktivitātes plazmas līmenis, vai, ja asiņošana netiek kontrolēta ar atbilstošo devu, jāveic atbilstoša kvantitatīvā analīze, lai noteiktu VWF inhibitora klātbūtni. Pacientiem ar augstu inhibitora līmeni VWF terapija var nebūt efektīva un jāapsver citas ārstēšanas iespējas. Šādu pacientu ārstēšana jāveic ārstam ar pieredzi pacientu ar hemostatiskiem traucējumiem ārstēšanā.

A hemofilija

Inhibitori

Neitralizējošu antivielu (inhibitoru) veidošanās pret VIII faktoru ir zināma A hemofilijas pacientu ārstēšanas komplikācija. Šie inhibitori parasti ir IgG imūnglobulīni, kas darbojas pret VIII faktora prokoagulanta aktivitāti un kuru daudzums tiek izteikts Betesda vienībās (BV) mililitrā plazmas, izmantojot modificētu testu. Inhibitoru veidošanās risks ir savstarpēji saistīts ar slimības smagumu, kā arī ar VIII faktora iedarbību, šis risks ir vislielākais pirmajās 50 terapijas dienās, tomēr pastāv visu mūžu, lai gan risks rodas retāk.

Inhibitoru veidošanās klīniskā nozīmība ir atkarīga no inhibitora titra, jo zems titrs, rada mazāku nepietiekamas klīniskās atbildes reakcijas risku nekā augsta titra inhibitori.

Kopumā visiem ar VIII faktora produktu ārstētajiem pacientiem uzmanīgi jākontrolē inhibitoru veidošanās, izmantojot atbilstošu klīnisko novērošanu un laboratoriskos testus.

Ja netiek sasniegts gaidītais VIII faktora aktivitātes līmenis plazmā vai ja asiņošanu nav iespējams kontrolēt ar atbilstošu VIII faktora devu, jāpārbauda VIII faktora inhibitoru klātbūtne. Pacientiem ar augstu inhibitoru līmeni VIII faktora terapija var nebūt efektīva un, iespējams, būs jāapsver citas ārstēšanas iespējas.

Šādu pacientu ārstēšana jāvada ārstiem, kam ir pieredze hemofilijas ārstēšanā un ārstēšanā VIII faktora inhibitoru veidošanās gadījumā.

Kardiovaskulāri notikumi

Pacientiem ar esošiem kardiovaskulārā riska faktoriem aizstājterapija ar FVIII var paaugstināt kardiovaskulāro risku.

Ar katetru saistītas komplikācijas

Ja nepieciešama centrālās venozās piekļuves ierīce (CVPI), jāņem vērā ar CVPI saistītais komplikāciju risks, ieskaitot vietējas infekcijas, bakterēmiju un katetra vietas trombozi.

Šīs zāles satur līdz 58,7 mg nātrija flakonā ar 500 SV VWF un 500 SV FVIII flakonā, un līdz 117,3 mg nātrija flakonā ar 1000 SV VWF un 1000 SV FVIII flakonā, kas ir līdzvērtīgi attiecīgi 2,89% un 5,87% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajam.

Pediatriskā populācija

Uzskaitītie brīdinājumi un piesardzības pasākumi attiecas gan uz pieaugušajiem, gan uz bērniem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Par cilvēka VIII koagulācijas faktora mijiedarbību ar citām zālēm nav ziņots.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dzīvnieku reproduktivitātes pētījumi ar VWF/VIII faktoru nav veikti.

Villebranda slimība (VWD)

Nav pieejami dati par grūtnieču un sieviešu, kas baro bērnus ar krūti, ārstēšanu.

Grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti, kurām ir VWF deficīts, Wilate drīkst ordinēt tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā, ka šādām pacientēm dzemdības rada paaugstinātu asiņošanas risku.

A hemofilija

Ņemot vērā to, ka A hemofilija sievietēm ir reti sastopama, nav pieejami dati par ārstēšanu grūtniecības un barošanas ar krūti laikā. Tāpēc Wilate grūtniecības un barošanas ar krūti laikā drīkst lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Wilate neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Retos gadījumos novērota paaugstināta jutība vai alerģiskas reakcijas (kuras var ietvert angioedēmu, dedzinošu un durstošu sajūtu ievadīšanas vietā, drebuļus, karstuma viļņus, ģeneralizētu urtikāriju, eritēmu, niezi, izsitumus, galvassāpes, nātreni, hipotensiju, letarģiju, sliktu dūšu, nemieru, tahikardiju, spiedošu sajūtu krūtīs, dispnoju, ausu džinkstēšanu, vemšanu, sēkšanu), kuras dažos gadījumos var progresēt līdz smagai anafilaksei (ieskaitot šoku).

Villebranda slimība (VWD)

Pacientiem ar VWD, īpaši pacientiem ar 3. tipu, ļoti retos gadījumos var veidoties neitralizējošas antivielas pret VWF. Ja šādas antivielas parādās, stāvoklis izpaudīsies kā neadekvāta klīniska reakcija. Šādas antivielas rodas ciešā saistībā ar anafilaktiskām reakcijām. Tāpēc pacienti, kam novēro anafilaktiskas reakcijas, jāpārbauda attiecībā uz inhibitora klātbūtni.

Visos šādos gadījumos rekomendē konsultēties specializētā hemofilijas centrā.

Līdz šim Wilate klīniskajos pētījumos vai pēcreģistrācijas periodā nav bijis ziņojumu par Villebranda faktora inhibitoru gadījumiem.

Pastāv trombotisku parādību rašanās risks, īpaši pacientiem ar klīniskiem un laboratoriskiem riska faktoriem. Jāveic profilaktiski pasākumi pret venozo tromboemboliju atbilstoši jaunākajām rekomendācijām.

Pacientiem, kas saņem FVIII saturošas VWF zāles, ilgstošs pārmērīgs FVIII:C līmenis plazmā var paaugstināt trombotisko notikumu risku.

A hemofilija

A hemofilijas pacientiem, kuri tiek ārstēti ar VIII faktoru, tostarp Wilate, var veidoties neitralizējošas antivielas (inhibitori); skatīt 5.1. apakšpunktā. Ja šādi inhibitori veidojas, tie var izpausties kā nepietiekama klīniskā atbildes reakcija. Šādos gadījumos ieteicams sazināties ar specializētu hemofilijas centru.

Drošuma informāciju par infekciju pārnesējiem skatīt 4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Turpmākajā tabulā norādīts nevēlamo blakusparādību, kas novērotas klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas drošuma pētījumos un iegūtas no citiem pēcreģistrācijas avotiem, pārskats atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai (OSK), ieteicamā termina līmenim (IT) un biežumam.

Lai izvērtētu blakusparādību biežumu, izmantots šāds biežuma iedalījums: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Attiecībā uz spontāni pēcreģistrācijas periodā ziņotām nevēlamām blakusparādībām ziņošanas biežums ir noteikts kā “nav zināmi”.

*Biežums ir balstīts uz visu FVIII saturošo zāļu pētījumiem, kuros tika iekļauti pacienti ar smagu A hemofiliju. IeĀP = iepriekš ārstēti pacienti, IeNP = iepriekš neārstēti pacienti.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību aprakstu skatīt 4.4. apakšpunktā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav ziņots par pārdozēšanas simptomiem pēc VWF vai VIII faktora lietošanas. Lielas pārdozēšanas gadījumā var rasties trombembolija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: hemostatiski līdzekļi: asins koagulācijas faktori

Villebranda faktora un VIII koagulācijas faktora kombinācija

ATĶ kods: B02BD06

Villebranda slimības (VWD) gadījumā

VWF (no koncentrāta) ir normāla cilvēka plazmas sastāvdaļa un darbojas tādā pašā veidā kā endogēnais VWF.

VWF lietošana ļauj koriģēt hemostatiskās novirzes, kas izpaužas pacientiem ar VWF deficītu (VWD) divos līmeņos:

• VWF atjauno trombocītu adhēziju pie asinsvadu subendotēlija asinsvadu bojājuma vietā (jo tas saistās gan ar asinsvadu subendotēliju, gan ar trombocītu membrānu), nodrošinot primāro hemostāzi, kas izpaužas kā tecēšanas laika saīsināšanās. Šis efekts parādās nekavējoties, un ir zināms, ka tas lielā mērā atkarīgs no proteīna polimerizācijas līmeņa;

• VWF izraisa aizkavētu ar VIII faktoru saistītā deficīta korekciju. Ievadīts intravenozi, VWF saista endogēno VIII faktoru (kuru pacients normāli producē), un ar šī faktora stabilizāciju tiek novērsta tā ātra noārdīšanās. Pateicoties tam, tīra VWF (VWF zāļu ar zemu VIII faktora līmeni) ievadīšana atjauno FVIII:C līmeni līdz normālam kā sekundāru iedarbību pēc pirmās infūzijas. VIII faktora saturošu VWF zāļu ievadīšana atjauno FVIII:C līmeni līdz normālam tūlīt pēc pirmās infūzijas.

Turklāt, kā VIII faktora aizsargājošs proteīns VWF sekmē trombocītu adhēziju asinsvadu ievainojuma vietās, un tam ir nozīme pie trombocītu agregācijas.

A hemofilija

VIII faktora/Villebranda faktora komplekss sastāv no divām molekulām (VIII faktors un Villebranda faktors) ar atšķirīgām fizioloģiskām funkcijām. Ja to infūzijas veidā ievada pacientiem ar hemofiliju, VIII faktors saistās pie Villebranda faktora pacienta asinsritē. Aktivētais VIII faktors darbojas kā aktivētā IX faktora kofaktors, paātrinot X faktora pārveidošanu par aktivēto X faktoru. Aktivētais X faktors pārveido protrombīnu par trombīnu. Trombīns pārveido fibrinogēnu par fibrīnu, un var veidoties asins receklis.

A hemofilija ir ar dzimumu saistīts pārmantots asins koagulācijas traucējums pazemināta FVIII:C līmeņa dēļ, kā rezultātā rodas spēcīga asiņošana locītavās, muskuļos vai iekšējos orgānos vai nu spontāni vai nejaušas vai ķirurģiskas traumas dēļ. VIII faktora līmenis plazmā tiek paaugstināts ar aizstājterapiju, tādā veidā ļaujot īslaicīgi koriģēt faktora deficītu un noslieci uz asiņošanu.

Jāņem vērā, ka asiņošanas gadījumu skaits gadā (annualised bleeding rate, ABR) nav salīdzināms starp dažādu faktoru koncentrātiem un starp dažādiem klīniskajiem pētījumiem.

Papildus VIII faktora aizsargājošā proteīna lomai Villebranada faktors mediē trombocītu adhēziju asinsvadu ievainojuma vietās, un tam ir nozīme trombocītu agregācijā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Villebranda slimība

VWF (no koncentrāta) ir normāla cilvēka plazmas sastāvdaļa un darbojas līdzīgi endogēnajam VWF.

Pamatojoties uz meta-analīzi trim farmakokinētikas pētījumiem, kuros piedalījās 24 novērtējami pacienti ar visu tipu VWD, tika novēroti šādi rezultāti:

Atšifrējums: AUC (area under the curve) – zemlīknes laukums; MRT (mean residence time) – vidējais uzturēšanas laiks; SD (standard deviation) – standartnovirze.

A hemofilija

VIII faktors (no koncentrāta) ir cilvēka plazmas normāla sastāvdaļa un darbojas līdzīgi endogēnajam VIII faktoram. Pēc zāļu injekcijas apmēram no divām trešdaļām līdz trim ceturtdaļām VIII faktors paliek asinsritē. Sasniegtajam VIII faktora aktivitātes līmenim plazmā jābūt starp 80‑120% no paredzētās VIII faktora aktivitātes.

VIII faktora aktivitāte plazmā samazinājās eksponenciāli divās fāzēs. Sākotnējā fāzē izkliede starp intravaskulāro un citiem nodalījumiem (ķermeņa šķidrumiem) notiek ar elimināciju no plazmas no 3 līdz 6 stundām. Sekojošā, lēnākā fāzē eliminācijas pusperiods variē starp 8 līdz 18 stundām, vidēji tas ir 15 stundas. Tas atbilst patiesam bioloģiskam eliminācijas pusperiodam.

Vienā klīniskā pētījumā, kurā bija iekļauti 12 pacienti (hromogēna noteikšana, divkāršs mērījums) tika iegūti šādi rezultāti:

Atšifrējums: AUC (area under the curve) – zemlīknes laukums; MRT (mean residence time) – vidējais uzturēšanas laiks; SD (standard deviation) – standartnovirze

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

VWF un FVIII Wilate ir normālas cilvēka plazmas sastāvdaļas un darbojas līdzīgi endogēnajiem VWF/FVIII.

Šiem savienojumiem parastā drošuma testēšana ar dzīvniekiem nedotu noderīgu papildus informāciju esošajai klīniskajai pieredzei, un tāpēc nav nepieciešama.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Pulveris: nātrija hlorīds, glicīns, saharoze, nātrija citrāts un kalcija hlorīds.

Šķīdinātājs: ūdens injekcijām ar 0,1 % polisorbāta 80.

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ, šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm vai ievadīt vienā un tajā pašā infūzijas komplektā vienlaicīgi ar citām intravenozi lietojamām zālēm.

Ievadīšanai drīkst izmantot tikai pievienotās injekcijas/infūzijas sistēmas, jo var notikt VIII faktora/Villebranda faktora adsorbcija uz dažu injekcijas/infūzijas komplektu iekšējām virsmām, un ārstēšana var izrādīties neefektīva.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Sagatavotā šķīduma stabilitāte ir pierādīta 4 stundas istabas temperatūrā (maksimāli 25°C). Tomēr, lai izvairītos no mikrobioloģiskā piesārņojuma, sagatavotais šķīdums jāizlieto nekavējoties.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Pulvera un šķīdinātāja flakonu uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Uzglabāt flakonus ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Nesasaldēt.

Zāles istabas temperatūrā (maksimāli 25° C) var uzglabāt 2 mēnešus. Šajā gadījumā uzglabāšanas laiks ir 2 mēneši no brīža, kad zāles tika pirmo reizi izņemtas no ledusskapja. Jaunais uzglabāšanas laiks jāatzīmē uz ārējā iepakojuma pacienta klātbūtnē. Sagatavotais šķīdums jāizlieto tikai vienā reizē. Jebkurš atlikušais šķīdums jāiznīcina.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Iepakojuma lielumi:

Wilate 500: 500 SV VWF un 500 SV FVIII

1 iepakojumā ir:

1 flakons (I klases stikls) ar pulveri, noslēgts ar aizbāzni (brombutilkaučuks) un aizzīmogots ar noņemamu vāciņu; 1 flakons ar šķīdinātāju (5 ml ūdens injekcijām ar 0,1 % polisorbāta 80), I klases stikls, noslēgts ar aizbāzni (hlorbutilkaučuks) un aizzīmogots ar noņemamu vāciņu.

1 piederumu komplekts ar medicīniskām ierīcēm (1 vienreizējas lietošanas šļirce, 1 pārvades ierīce, [Mix2Vial^TM], 1 infūzijas sistēma).

2 spirta tamponi.

Wilate 1000: 1000 SV VWF un 1000 SV FVIII

1 iepakojumā ir:

1 flakons (I klases stikls) ar pulveri, noslēgts ar aizbāzni (brombutilkaučuks) un aizzīmogots ar noņemamu vāciņu; 1 flakons ar šķīdinātāju (10 ml ūdens injekcijām ar 0,1% polisorbāta 80), I klases stikls, noslēgts ar aizbāzni (hlorbutilkaučuks) un aizzīmogots ar noņemamu vāciņu.

1 piederumu komplekts ar medicīniskām ierīcēm (1 vienreizējas lietošanas šļirce, 1 pārvades ierīce, [Mix2Vial^TM).

2 spirta tamponi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

• Lūdzu, rūpīgi izlasiet instrukcijas un tās ievērojiet!

• Nelietojiet Wilate pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes.

• Turpmāk aprakstītās procedūras laikā jānodrošina sterilitāte.

• Pirms ievadīšanas sagatavotās zāles vizuāli jāpārbauda, vai tajās nav daļiņu un vai tās nav mainījušas krāsu.

• Šķīdumam jābūt dzidram vai nedaudz opalescējošam. Nelietojiet šķīdumus, kas ir duļķaini vai ar nogulsnēm.

• Lai novērstu mikrobioloģisko piesārņojumu, sagatavoto šķīdumu izlietojiet nekavējoties.

• Izmantojiet tikai pievienoto injekcijas komplektu. Cita injekcijas/infūzijas aprīkojuma izmantošana var izraisīt papildu risku un ārstēšanas neveiksmi.

Instrukcijas šķīduma pagatavošanai

1. Nelietojiet zāles tieši no ledusskapja. Ļaujiet šķīdinātājam un pulverim slēgtos flakonos sasilt līdz istabas temperatūrai.

2. No abiem flakoniem noņemiet vāciņus un notīriet gumijas aizbāžņus ar vienu no pievienotajiem spirta tamponiem.

3. Mix2Vial^TM parādīts 1. attēlā. Novietojiet flakonu ar šķīdinātāju uz līdzenas virsmas un stingri satveriet. Paņemiet Mix2Vial^TM un apgrieziet to ar apakšu uz augšu. Uzlieciet Mix2Vial^TM zilo daļu uz flakona ar šķīdinātāju un stingri spiediet uz leju, līdz tas nofiksējas (2. un 3. attēls).

4. Novietojiet flakonu ar pulveri uz līdzenas virsmas un stingri satveriet. Paņemiet šķīdinātāja flakonu ar pievienoto Mix2Vial™ un apgrieziet to ar apakšu uz augšu. Uzlieciet caurspīdīgo daļu uz flakona ar pulveri un stingri spiediet uz leju, līdz tas nofiksējas (4. attēls). Šķīdinātājs automātiski ietecēs flakonā ar pulveri.
5. Abiem flakoniem joprojām esot pievienotiem, uzmanīgi pagroziet flakonu ar pullveri, līdz zāles izšķīdušas. Istabas temperatūrā zāles izšķīst mazāk nekā 10 minūšu laikā. Sagatavošanas laikā var būt neliela putošanās. Atskrūvējiet Mix2Vial™ divās daļās (5. attēls). Putas izzudīs. Izmetiet tukšo šķīdinātāja flakonu ar zilo Mix2Vial™ daļu.

Injicēšanas instrukcija

Kā piesardzības pasākums pirms injekcijas un injicēšanas laikā Jums jānosaka pulsa ātrums. Ja pulss ievērojami paātrinās, jāmazina injicēšanas ātrums vai uz īsu laiku jāpārtrauc ievadīšana.

1. Pievienojiet šļirci pie Mix2Vial^TM caurspīdīgās daļas. Apgrieziet flakonu ar apakšu uz augšu un ievelciet šķīdumu šļircē (6. attēls).

Šķīdumam šļircē jābūt dzidram vai nedaudz opalescējošam. Kad šķīdums pārvietots, stingri satveriet šļirces virzuli (vērstu uz leju) un atvienojiet šļirci no Mix2Vial^TM (7. attēls). Izmetiet Mix2Vial^TM un tukšo flakonu.

”

2. Notīriet izvēlēto injicēšanas vietu ar vienu no pievienotajiem spirta tamponiem.

3. Pievienojiet šļircei iepakojumā esošo injekcijas adatu.

4. Ieduriet injekciju adatu izvēlētajā vēnā. Ja esat izmantojis žņaugu, lai vēnu varētu vieglāk saredzēt, žņaugs jānoņem, pirms sākat injicēt Wilate.
   Šļircē nedrīkst ieplūst asinis fibrīna recekļu veidošanās riska dēļ.

5. Šķīdumu lēni injicējiet vēnā, ne ātrāk kā 2-3 ml/min..

Ja vienā ārstēšanas reizē lietojat vairāk nekā vienu flakonu ar Wilate pulveri, Jūs drīkstat atkal izmantot to pašu injekcijas adatu un šļirci. Mix2Vial^TM paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Octapharma (IP) SPRL

Allée de la Recherche 65

1070 Anderlecht

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Wilate 500: 12-0014

Wilate 1000: 12-0013

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 02.02.2012

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 24.10.2014

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2019