Vinblastine Teva

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Vinblastine Teva 1 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens 10 ml flakons satur 10 mg vinblastīna sulfāta (Vinblastini sulfas).

1 ml šķīduma injekcijām satur 1 mg vinblastīna sulfāta.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

nātrija hlorīds.

10 ml flakons satur 35 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Vinblastine Teva ir dzidrs, bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķīdums.

Osmolaritāte 286 mOsm/l; pH 3,5 - 5,5.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vinblastīna sulfātu var lietot monoterapijas veidā, bet parasti to ievada kombinācijā ar citiem citostatiskiem līdzekļiem un/vai staru terapiju šādu ļaundabīgu slimību gadījumā:

ļaundabīga ne-Hodžkina limfoma;

Hodžkina slimība;

progresējošs sēklinieku vēzis;

recidivējošs vai metastātisks krūts vēzis (ja terapija ar antraciklīnu saturošu shēmu ir bijusi nesekmīga);

Langerhansa šūnu histiocitoze (histiocitoze X).

4.2. Devas un lietošanas veids

Šīs zāles paredzētas tikai intravenozai lietošanai. Tās var nozīmēt tikai speciālisti, kuriem ir pieredze vinblastīna sulfāta lietošanā.

TIKAI INTRAVENOZAI LIETOŠANAI. CITA VEIDA LIETOŠANA IZRAISA NĀVI.

Kļūdainas intratekālas lietošanas gadījumā skatīt 4.4. apakšpunktu.

Norādījumus par sagatavošanu lietošanai un atkritumu likvidēšanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

Katru reizi pirms lietošanas nepieciešams pārbaudīt neitrofilo leikocītu skaitu.

Devas

Sākuma deva

Pieaugušie

Ir pieņemts uzsākt terapiju ar vienreizēju devu 0,1 mg/kg (3,7 mg/m²) intravenozi vienu reizi nedēļā, kam seko leikocītu skaita noteikšana, lai noteiktu pacienta jutību pret zālēm.

Pediatriskā populācija

Ir pieņemts uzsākt terapiju ar vienreizēju devu 2,5 mg/m² intravenozi reizi nedēļā, kam seko leikocītu skaita noteikšana, lai noteiktu pacienta jutību pret zālēm.

Uzturošā deva

Leikopēnija, kas rodas kā atbildes reakcija uz vinblastīna sulfātu, ir mainīga. Šī iemesla dēļ nav ieteicams ievadīt zāles biežāk nekā reizi septiņās dienās. Nav ieteicamas mazu vinblastīna sulfāta devu lietošana katru dienu, pat ja kopējā nedēļas deva ir tāda pati kā ieteicamā deva, jo toksicitātes biežums un smagums palielinās. Sākuma devu var palielināt ik nedēļu par 0,05 mg/kg (vai 1,8 mg/m²) pieaugušajiem un par 1,25 mg/m² bērniem. Parasti pieaugušajiem deva ir 5,5 – 7,5 mg/m², ar vidējo devu no 0,15 līdz 0,2 mg/kg vai no 4 līdz 6 mg/m². Pēc tam, kad sasniegta maksimālā deva, kas samazina leikocītu skaitu līdz 3000 /mm³, devu turpmāk vairs nedrīkst palielināt. Dažiem pacientiem jau 0,1 mg/kg (vai 3,7 mg/m²) var izraisīt leikopēniju, bet citiem nepieciešams vairāk nekā 0,3 mg/kg (vai 11,1 mg/m²) un ļoti retos gadījumos pat 0,5 mg/kg (vai 18,5 mg/m²). Tomēr vairumam pacientu nedēļas deva ir no 0,15 līdz 0,2 mg/kg. Kad ir noskaidrota vinblastīna sulfāta deva, kas izraisa iepriekš minēto leikopēniju, kā uzturošo devu vienreiz nedēļā ievada daudzumu, kas atbilst kursa iepriekšējai devai. Tādējādi pacients saņems maksimālo devu, kas neizraisa leikopēniju. Maksimālā deva pieaugušajiem ir 0,5 mg/kg (vai 18,5 mg/m²). Parastā deva bērniem ir 7,5 mg/m², monoterapijā izmantotā deva ir 12,5 mg/m².

Nākamo vinblastīna sulfāta devu var ievadīt tikai tad, kad leikocītu skaits ir palielinājies vismaz līdz 4000/mm³, pat tad, ja ir jau pagājis 7 dienu intervāls starp devām. Dažos gadījumos onkolītiskā darbība ir vērojama pirms rodas leikopēnija. Šādā gadījumā nav nepieciešams palielināt nākamo devu. Nenoteikta ilguma uzturošā terapijā jālieto maksimālā deva, ko ievada ambulatori ik pēc 7 – 14 dienām, leikocītu skaitam nesamazinoties līdz bīstamam līmenim.

Deva pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Ja terapijas pirmajā dienā ir aknu darbības traucējumi, tad vinblastīna sulfāta deva ir 100 %, ja bilirubīna koncentrācija < 25 µmol/l (vai < 1,5 mg/dl), 50 % – ja tā ir 20 – 50 µmol/l (vai 1,5 – 3,0 mg/dl). Vinblastīna sulfātu nedrīkst ievadīt, ja bilirubīna koncentrācija ir > 50 µmol/l (vai > 3 mg/dl).

Deva pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Tā kā zāļu metabolisms un ekskrēcija galvenokārt notiek ar aknu starpniecību, nav nepieciešams pielāgot devu pacientiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi.

Kombinēta terapija

Kombinētās terapijas gadījumā devas un ievadīšanas biežums var atšķirties no iepriekš aprakstītajām nedēļas standarta devām. Pareizas devas kombinētās terapijas gadījumā skatīt jaunākajā medicīnas literatūrā.

Lietošanas veids

Vinblastine Teva jāievada tikai intravenozi un to nedrīkst ievadīt intramuskulāri, zem ādas vai intratekāli.

Intratekāla ievadīšana rada letālu neirotoksicitāti un tādēļ ir kontrindicēta.

Nepieciešamo Vinblastine Teva devu var ievadīt jau uzstādītas intravenozās sistēmas caurulītē vai tieši vēnā. Pēdējā metode ir īpaši piemērota ambulatoriem pacientiem. Injekciju var veikt aptuveni 1 minūtes laikā, ja adata ir labi ievadīta vēnā un vinblastīna sulfāts netiek injicēts apkārtējos audos, jo tas var būt par iemeslu celulītam vai flebītam. Lai izvairītos no vinblastīna sulfāta ekstravazācijas, pirms injekciju adatas izvilkšanas, ieteicams ievilkt šļircē nedaudz venozo asiņu. Ekstravazācijas gadījumā, injekcija nekavējoties jāpārtrauc un atlikusī deva jāievada citā vēnā. Vinblastīna sulfātu nedrīkst atšķaidīt ar lielu šķīduma daudzumu (piem., 100 vai 250 ml) un to nedrīkst nozīmēt lēnas infūzijas veidā (30-60 minūtes vai ilgāk), jo palielinās kairinājuma risks. Saistībā ar palielinātu trombozes risku Vinblastine Teva nedrīkst ievadīt ekstremitātē, kurā asins cirkulācija ir traucēta vai ir nosliece uz asins cirkulācijas traucējumiem, ja to saspiež vai cauraug audzējs, kā arī ja asins cirkulācijas traucējumi ir radušies flebīta vai vēnu varikozes dēļ.

Ja atšķaidīts vinblastīna sulfāts nav oriģinālā stikla flakonā, bet iepildīts citur, piemēram, šļircē, tad ir nepieciešams to piegādāt ievadīšanai ar uzrakstu uz ārējā iepakojuma: „Tikai intravenozai lietošanai”.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu citu kapmirtes alkaloīdu, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Leikopēnija, kas nav saistīta ar audzēju.

Smaga, nekontrolēta infekcija. Pirms vinblastīna sulfāta terapijas uzsākšanas šāda infekcija vispirms jāārstē ar antiseptiķiem un antibiotikām.

Intratekāla Vinblastine Teva lietošana.

Bērna barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šīs zāles drīkst lietot vienīgi stingrā ārsta uzraudzībā, kurš ir specializējies onkolītisku līdzekļu lietošanā, ieteicams slimnīcās, kur ir šādas terapijas prakse.

Šļirces, kuras satur šīs zāles, jāmarķē ar uzrakstu: „TIKAI INTRAVENOZAI LIETOŠANAI. CITA VEIDA LIETOŠANA IZRAISA NĀVI.”

Ekstemporāli sagatavotas šļirces, kuras satur šīs zāles, jāiepako pārsegā, kurš jāmarķē ar uzrakstu: „NENOŅEMT PĀRSEGU LĪDZ INJEKCIJAI. TIKAI INTRAVENOZAI LIETOŠANAI. CITA VEIDA LIETOŠANA IZRAISA NĀVI.”

Vinblastine Teva sulfātu drīkst ievadīt tikai intravenozi. Intratekāla ievadīšana izraisa letālu neirotoksicitāti.

Ja pēc vinblastīna sulfāta devas ievadīšanas rodas leikopēnija ar mazāk nekā 2000 leikocītu/mm³, injekcijas jāpārtrauc un pacients rūpīgi jānovēro, līdz leikocītu skaits normalizējas. Vinblastīna sulfāta terapijas gadījumā zemākais granulocītu skaits sagaidāms 5 – 10 dienas pēc pēdējās injekcijas. Granulocītu skaits pēc tam ātri atjaunojas un parasti pilnībā normālu skaitu sasniedz 7 – 14 dienās. Pacienti ar ādas čūlām, kahektiski pacienti vai gados vecāki pacienti ir uzņēmīgāki pret vinblastīna sulfāta izraisītās leikopēnijas iedarbību. Tādēļ vinblastīna sulfāta lietošana šādiem pacientiem ir ļoti nevēlama. Pacientiem ar audzēja šūnu infiltrāciju kaulu smadzenēs pēc vinblastīna sulfāta lietošanas var būt daudz smagāks kaulu smadzeņu funkciju nomākums.

Kaut gan terapija ar vinblastīna sulfātu parasti nerada nozīmīgu trombocītu skaita samazināšanos, tomēr pacientiem, kuru kaulu smadzeņu funkcija tikusi nomākta iepriekšējās staru terapijas vai terapijas ar citiem onkolītiskiem līdzekļiem laikā, var būt trombocitopēnija (mazāk nekā 150 000 trombocītu/mm³). Ja iepriekš nav pielietota ķīmijterapija vai staru terapija, trombocītu skaita samazināšanās zem 150 000 trombocītu/mm³ ir rets gadījums, pat, ja vinblastīna sulfāta terapija var izraisīt nozīmīgu granulocitopēniju. Parasti trombocītu skaitam jāatjaunojas ātri, dažu dienu laikā. Vinblastīna sulfāta iedarbība uz eritrocītiem un hemoglobīnu parasti ir nenozīmīga, ja vien sarežģījumus nerada cita veida terapija. Stomatīts un neiroloģiska toksicitāte, lai gan nav bieži sastopama un pastāvīga, var būt traucējoša. Nav ieteicama ilgstoša mazu vinblastīna sulfāta devu lietošana katru dienu, pat ja kopējā nedēļas deva ir tāda pati kā ieteicamā deva. Ir ļoti svarīgi sekot nozīmētajam devu grafikam. Ja daudzumu, kas vairākas reizes pārsniedz nozīmēto nedēļas devu, sadalot uz 7 nedēļas dienām, ievada ilgstoši, var rasties krampji, smagi un pastāvīgi centrālās nervu sistēmas bojājumi vai pat iestāties nāve.

Gan vīriešiem, gan sievietēm terapijas laikā un 6 mēnešus pēc tās pārtraukšanas jālieto kontracepcijas līdzekļi (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Pašlaik nav pierādījumu, ka vinblastīna sulfāts viens pats būtu kancerogēns cilvēkam, tomēr dažiem pacientiem ir attīstījusies leikēmija pēc apstarošanas un vinblastīna sulfāta nozīmēšanas kopā ar alkilējošiem līdzekļiem. Kaut gan nav zināms neviens norādījums par vinblastīna sulfāta mutagenitāti, līdzīgi kā lietojot citus citostatiskos līdzekļus, jāievēro piesardzība.

Pēc kapmirtes alkaloīdu nozīmēšanas ir bijuši akūti aizdusas un smagu bronhospazmu gadījumi. Šādas reakcijas novēro daudz biežāk, ja vinblastīna sulfātu lieto kombinācijā ar mitomicīnu C. Nepieciešama intensīva terapija, it īpaši pacientiem ar plaušu funkciju traucējumiem. Šādas reakcijas var sākties dažas minūtes līdz vairākas stundas pēc vinblastīna sulfāta injekcijas un var rasties līdz pat divu nedēļu laikā pēc mitomicīna lietošanas. Pēc terapijas ar bronhodilatatoriem, kortikosteroīdiem un skābekli gandrīz visi pacienti pilnībā atveseļojas. Tomēr vairākiem pacientiem attīstījās progresējoša aizdusa, kuras terapijā nepieciešams pastāvīgi lietot kortikosteroīdus. Vinblastīna sulfātu atkārtoti nozīmēt nedrīkst (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumu gadījumā jāievēro piesardzība, jo būs aizkavēta zāļu izdalīšanās, un nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Jāievēro piesardzība, lietojot pacientiem ar išēmisko sirds slimību.

Parasti šīs zāles nav ieteicams lietot kombinācijā ar dzīvu novājinātu vīrusu vakcīnām, fenitoīnu un itrakonazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ieteicams rūpīgi novērot perifērās nervu sistēmas funkcijas, lai varētu pielāgot devu. Limfomas remisijas-indukcijas fāzē var būt paaugstināts urīnskābes līmenis serumā, tādēļ jākontrolē urīnskābes līmenis serumā, lai veiktu atbilstošus pasākumus. Vinblastīna sulfāta terapijas laikā jāizvairās no intensīvas saules staru iedarbības. Jāizvairās no vinblastīna sulfāta nonākšanas kontaktā ar acīm. Gados vecākiem pacientiem var rasties ortostatiskā hipotensija. Ja ir aizdomas par neatbilstošu ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēciju, jākontrolē elektrolītu un šķidruma līdzsvars serumā.

Kā vinblastīna sulfāta terapijas nevēlamās blakusparādības var būt aizcietējumi, tos var efektīvi ārstēt ar tādiem parastajiem līdzekļiem kā klizmas un caurejas līdzekļi. Aizcietējumi var būt resnās zarnas augšējā daļā, un fizikālās izmeklēšanas laikā taisnā zarna var izrādīties tukša. Lai atklātu šo stāvokli lietderīgi ir veikt vēdera dobuma rentgena uzņēmumu. Visiem pacientiem, kuri saņem augstas vinblastīna sulfāta devas, ieteicami aizcietējumu profilakses pasākumi.

Piesardzības pasākumi ievadot un atšķaidot

Zālēm izšļakstoties atšķaidīšanas un/vai ievadīšanas laikā, pastāv ādas un radzenes bojājumu risks. Šādos gadījumos nepieciešams nekavējoties noskalot zāles ar lielu daudzumu ūdens. Zāļu sagatavošanas un ievadīšanas laikā jāievēro vispārzināmie citostatisko līdzekļu lietošanas piesardzības pasākumi, tādi kā aizsargcimdu, sejas maskas un aizsargbriļļu lietošana. Jāizvairās no ekstravazācijas. Ja intravenozas ievadīšanas laikā zāles nonāk apkārtējos audos, tas var stipri kairināt audus. Nekavējoties jāpārtrauc injekcija un iespējamais devas atlikums jāievada citā vēnā.

Lokālas hialuronidāzes injekcijas un mēreni siltas aplikācijas vietā, kur notikusi ekstravazācija, palīdz izkliedēt zāles un ierobežot traucējumus, kā arī samazina celulīta un flebīta attīstības iespējamību.

Intratekāla Vinblastine Teva ievadīšana ir cēlonis letālai neirotoksicitātei.

Ja Vinblastine Teva nejauši ievada intratekāli, ieteicama tālāk aprakstītā terapija. Vienā gadījumā pieaugušajam, kuram tika ievadīts kapmirtes alkaloīdu saturošs vinkristīna sulfāts, progresējošā paralīze tika novērsta ar tālāk aprakstīto terapiju. Terapija jāuzsāk nekavējoties.

Tika novadīts tik daudz cerebrospinālā šķidruma, cik tas bija iespējams no pacienta drošības viedokļa.

Subarahnoidālā telpa tika skalota ar Ringera laktāta šķīdumu nepārtrauktas infūzijas veidā, ievadot to caur katetru laterālajā cerebrālajā ventrikulā ar ātrumu 150 ml stundā. Šķidrums tika izvadīts caur lumbālās punkcijas vietu.

Tiklīdz tas bija iespējams, 25 ml svaigi saldētas plazmas tika atšķaidīts 1 litrā Ringera laktāta šķīduma, un atšķaidījums tika ievadīts caur cerebrālā ventrikula katetru ar ātrumu 75 ml stundā. Šķidrums atkal tika izvadīts caur lumbālās punkcijas vietu. Infūzijas ātrums tika pielāgots tā, lai spinālajā šķidrumā saglabātu olbaltumvielu līmeni 150 mg/ml. Ārstēšanu vēlreiz atkārtoja sākot no 3. punkta, ievadot vienu litru atšķaidītas svaigi sasaldētas plazmas.

24 stundās intravenozi ievadīja 10 g glutamīnskābes, tālāk sekoja perorāla 500 mg lietošana 3 reizes dienā, kamēr neiroloģiskie traucējumi stabilizējās. Glutamīnskābes nozīme šajā terapijā nav skaidra. Iespējams, ka glutamīnskābes lietošana nav būtiskākais terapijā.

Folīnskābe tika ievadīta intravenozi 100 mg bolus veidā un tad turpināja 24 stundas ievadīt kā infūziju ar ātrumu 25 mg/h, pēc tam 25 mg bolus veidā ik pēc 6 stundām vienu nedēļu. Intravenozas infūzijas veidā, ik pēc 8 stundām, vairāk nekā 30 minūšu laikā, tika ievadīts 50 mg piridoksīna. To loma neirotoksicitātes mazināšanā ir neskaidra.

Vinblastine Teva satur nātriju

Šīs zāles satur 0,15 mmol (3,5 mg) nātrija vienā mililitrā injekciju šķīduma. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā audzēju gadījumos ir paaugstināts trombožu risks, plaši tiek lietota antikoagulantu terapija. Lielu individuālās koagulācijas spēju svārstību slimības laikā un iespējamās mijiedarbības starp antikoagulantiem un pretvēža ķīmijterapiju dēļ, ja nolemts ārstēt pacientu ar perorālajiem antikoagulantiem, nepieciešama biežāka INR (Starptautiskais standartizētais koeficients) kontrole. Vinblastīna sulfāta kombinēšana ar citiem mielotoksiskiem vai neirotoksiskiem līdzekļiem vai plašu virsmu apstarošanu palielina toksicitātes risku. Ja uzsākta ķīmijterapija kombinācijā ar apstarošanu, kura ietver aknu rajonu, vinblastīna sulfāta terapiju jāuzsāk pēc apstarošanas pārtraukšanas.

Vinblastīna sulfāts ar piesardzību jālieto pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, par kurām zināms, ka tās inhibē zāļu metabolismu ar aknu citohroma CYP3A izoenzīmu starpniecību, kā arī pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem. Vienlaicīga vinblastīna sulfāta un šī metabolisma veida inhibitoru nozīmēšana var būt par cēloni ātrāk sagaidāmām un smagāk izteiktām blakusparādībām.

Vienlaicīga perorāla vai intravenoza digitoksīna lietošana ar ķīmijterapijas līdzekļu kombinācijām, ieskaitot vinblastīna sulfātu, var samazināt digitoksīna līmeni asinīs, tādējādi samazinās digitoksīna efektivitāte.

Vienlaicīga perorāla vai intravenoza fenitoīna un ķīmijterapijas zāļu kombināciju lietošana, ieskaitot vinblastīna sulfātu, var samazināt fenitoīna līmeni asinīs, un var palielināties lēkmju biežums. Fenitoīna deva jāpielāgo tā līmenim asinīs. Vinblastīna sulfāta nozīme šajā mijiedarbībā ir neskaidra. Mijiedarbība iespējams ir fenitoīna samazinātas absorbcijas, pastiprināta metabolisma un izdalīšanās rezultāts.

Ir aprakstīta smaga, dažkārt neatgriezeniska plaušu toksicitāte, it īpaši jau izmainītos plaušu audos, kombinējot vinblastīna sulfātu un mitomicīnu C (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vinblastīna sulfāta, kā kombinētās terapijas ar mitomicīnu sastāvdaļas, lietošana var būt par cēloni akūtam respiratora distresa sindromam un plaušu infiltrācijai. Ir ziņots par respiratora distresa sindroma gadījumiem ar intersticiālu plaušu infiltrāciju pacientiem, kuri terapijā saņēma vinblastīna sulfātu, mitomicīnu un progesteronu (MVP).

Ir ziņots, ka vienlaicīgas lietošanas gadījumos ar cisplatīnu, novērota augstāka vinblastīna sulfāta koncentrācija plazmā.

Ir ziņots par Reino sindromu un gangrēnu pēc vienlaicīgas vinblastīna sulfāta un bleomicīna lietošanas, kā arī citiem asinsvadu sistēmas slimību gadījumiem (piem., miokarda infarkts un cerebrovaskulāri traucējumi) pēc vinblastīna sulfāta, bleomicīna un cisplatīna kombinētās terapijas.

Vinblastīna sulfāts var potencēt cisplatīna vai interferona neirotoksicitāti, kā arī var potencēt interferona kardiotoksicitāti. Var notikt vinblastīna sulfāta farmakodinamiskā, kā arī farmakokinētiskā mijiedarbība ar citiem citostatiskiem un imūnsupresīviem līdzekļiem, kas var pastiprināt terapeitisko un toksisko iedarbību. Tāpat arī iespējama mijiedarbība ar apstarošanu staru terapijas laikā vai pēc tās.

Eritromicīns var pastiprināt vinblastīna sulfāta toksicitāti.

Vienlaicīga vinblastīna sulfāta un itrakonazola lietošana var palielināt neirotoksicitātes vai paralītiskā ileusa risku.

Ārstēšanā lietotās citostatisko līdzekļu terapijas shēmas, kurās ietverts vinblastīna sulfāts, var samazināt pretepilepsijas līdzekļu līmeni serumā.

Vinblastīna sulfāts var veicināt metotreksāta celulāro uztveršanu. Mijiedarbība starp vinblastīna sulfātu, alkalizējošām zālēm un metotreksātu šūnu cikla laikā var būt par cēloni kopējās citotoksiskās iedarbības pieaugumam.

Pacientus, kuri saņem imūnsupresīvu ķīmijterapiju, nedrīkst vakcinēt ar dzīvu vīrusu vakcīnām, jo pastāv sistēmiskas, iespējams pat letālas, saslimšanas risks. Šis risks ir palielināts pacientiem, kuri jau ir imūnsupresīvā stāvoklī pamatsaslimšanas dēļ. Ja iespējams, jālieto nedzīvu vīrusu vakcīnas.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par vinblastīna sulfāta lietošanu grūtniecības laikā. Farmakoloģiskā iedarbība norāda uz potenciāli kaitīgu iedarbību grūtniecības laikā. Ne-klīniskajos pētījumos iegūtie dati liecina par genotoksicitāti, teratogenitāti un cita veida toksisku ietekmi uz reproduktivitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Vinblastīna sulfātu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Ja grūtniecības laikā vinblastīna sulfāta terapija ir absolūti nepieciešama vai arī grūtniecība iestājas terapijas laikā, paciente jāinformē par iespējamiem riskiem nedzimušajam bērnam un rūpīgi jānovēro. Jāapsver ģenētiskās konsultācijas nepieciešamība.

Barošana ar krūti

Nav zināms vai vinblastīna sulfāts izdalās krūts pienā. Barošanas ar krūti laikā vinblastīna sulfāts ir kontrindicēts. Barošana ar krūti vinblastīna sulfāta terapijas laikā jāpārtrauc.

Kontracepcijas līdzekļi

Vinblastīna sulfāta terapijas laikā un ne mazāk kā 3 mēnešus pēc tās, bet ieteicams 6 mēnešus, gan vīriešiem, gan sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi.

Fertilitāte

Vinblastīna sulfāts var ietekmēt gan vīriešu, gan sieviešu auglību. Līdzīgi kā par daudzām zālēm, trūkst informācijas par vinblastīna sulfāta ietekmi uz spermatoģenēzi. Vīriešiem ir aprakstīta aspermija. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par šūnu dalīšanās pārtraukšanos metafāzē un deģeneratīvām izmaiņām dīgļšūnās (skatīt 5.3. apakšpunktu). Gan vīriešiem, gan sievietēm pēc terapijas ar vinblastīna sulfātu ir iespējama atgriezeniska vai neatgriezeniska neauglība. Dažām pacientēm, lietojot vinblastīna sulfātu kombinācijā ar citām zālēm, novēroja amenoreju. Menstruācijas bieži atjaunojās. Pirms vinblastīna sulfāta terapijas vīriešiem vēlams konsultēties par spermas konservāciju.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav zināmi dati par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus. Ņemot vērā iespējamās blakusparādības, ka šīs zāles var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Vinblastīna sulfāta izraisīto blakusparādību biežums parasti ir saistīts ar lietoto devu. Gandrīz visas blakusparādības parasti ilgst ne ilgāk par 24 stundām.

Tālāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības sakārtotas saskaņā ar to biežuma klasifikāciju:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti(<1/10000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Leikopēnija ir visbiežākā blakusparādība un parasti ir devu ierobežojošs faktors.

Bieži

Anēmija, trombocitopēnija, mielosupresija.

Biežums nav zināms

Hemolītiskā anēmija.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

ADH neatbilstošas sekrēcijas sindroms (SIADH -syndrome of Inappropriate ADH secretion), par to ziņots, gan lietojot ieteicamo, gan augstākas devas (skatīt arī 4.9. apakšpunktu).

Psihiskie traucējumi

Retāk

Depresija.

Biežums nav zināms

Psihoze.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Parestēzija, dziļo cīpslu refleksu iztrūkums.

Reti

Apdulluma sajūta, perifērs neirīts, galvassāpes, krampji, reibonis. Ziņots par cerebrovaskulāru traucējumu gadījumiem pacientiem, kuri saņēmuši kombinētu ķīmijterapiju ar bleomicīnu, cisplatīnu un vinblastīna sulfātu.

Biežums nav zināms

Neirogēnas sāpes (piem., sejā un mutē), perifēra neiropātija, balss saišu paralīze.

Acu bojājumi

Biežums nav zināms

Smaga epiteliāla erozija ar blefarospazmu, plakstiņu tūska un preaurikulāro limfmezglu pietūkums pēc zāļu kontakta ar radzeni.

Ausu un labirinta bojājumi

Reti

Ototoksicitāte, vestibulārā un dzirdes aparāta bojājums, kas saistīts ar astoto kraniālo nervu. Simptomu manifestēšanās, ieskaitot daļēju vai pilnīgu kurlumu, kas var būt pārejošs vai pastāvīgs, līdzsvara traucējumi, ieskaitot reiboni, nistagmu un vertigo.

Biežums nav zināms

Troksnis ausīs.

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sinusa tahikardija, stenokardija, AV blokāde, aritmija.

Biežums nav zināms

Ziņots par miokarda infarkta gadījumiem pacientiem, kuri saņēmuši kombinētu ķīmijterapiju ar bleomicīnu, cisplatīnu un vinblastīna sulfātu.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Biežums nav zināms

Novērota gadījuma rakstura hipertensija un smaga hipotensija. Ziņots par Reino fenomena gadījumiem pacientiem, kuri saņēmuši kombinētu ķīmijterapiju ar bleomicīnu, cisplatīnu un vinblastīna sulfātu sēklinieku vēža terapijā. Ortostatiskā hipotensija.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Faringīts.

Ir ziņots par akūtu elpas trūkumu (bronhu spazmas) pēc Vinca alkaloīdu lietošanas. Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņēma vai iepriekš bija saņēmuši mitomicīnu C, dažas minūtes līdz vairākas stundas pēc vinblastīna sulfāta ievadīšanas var rasties aizdusa, čīkstoša elpa, infiltratīvas izmaiņas plaušās un plaušu funkciju traucējumi un var rasties līdz 2 nedēļām pēc mitomicīna C lietošanas, jo šai zāļu kombinācijai ir toksiska ietekme uz plaušām. Abu zāļu lietošana jāpārtrauc nekavējoties (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša, vemšana.

Bieži

Aizcietējumi (skatīt 4.4. apakšpunktu), ileuss, asiņošana no vecām peptiskām čūlām, hemorāģisks enterokolīts, asinis fēcēs, anoreksija un caureja.

Biežums nav zināms

Stomatīts, sāpes kuņģī, sāpes vēderā, jutīgi aizauss siekalu dziedzeri.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Biežums nav zināms

Aknu fibroze.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Matu izkrišana, tā parasti nav pilnīga un ir gadījumi, kad mati sāk ataugt uzturošās terapijas laikā. Ir ziņots par čūlu veidošanos mutē vai uz ādas.

Biežums nav zināms

Dermatīts, fototoksicitāte.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Biežums nav zināms

Muskuļu atrofija.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Biežums nav zināms

Urīna aizture, trombotiska mikroangiopātija ar nieru mazspēju.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Biežums nav zināms

Samazināta auglība, aspermija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk

Sāpes audzēja vietā, savārgums.

Biežums nav zināms

Vājums, drudzis, vinblastīna sulfāta injekcijas laikā radusies ekstravazācija var radīt celulītu, nekrozi un tromboflebītu, sāpes injekcijas vietā, it īpaši mazākos asinsvados.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003, tālr.: +371 67078400, fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Vinblastīna sulfāta pārdozēšanas sekas ir blakusparādību pastiprināšanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Kaulu smadzeņu nomākums un it īpaši leikopēnija var būt vairāk izteikta. Papildus tam novēro neirotoksicitāti (parestēzija, perifēra neiropātija), līdzīgu kā lietojot vinkristīna sulfātu.

Terapija

Vinblastīna sulfātam nav antidota. Terapija ir simptomātiska un uzturoša. Ir ieteicama vinblastīna sulfāta terapijas pārtraukšana. Ja nepieciešams, jāpielieto vispārēji uzturoši pasākumi un jāpārlej asinis. Pārdozēšanas gadījumā ieteicama šāda terapija:

jānovērš nepietiekamas ADH sekrēcijas sindroma iedarbība, ierobežojot šķidrumu un jānozīmē diurētiķi, kuri iedarbojas uz Henles cilpu un distālo tubuļu funkcijām;

jānozīmē pretepilepsijas līdzekļi;

šķidrs uzturs, ņemot vērā īleusa iespējamību;

jākontrolē kardiovaskulāro funkciju;

katru dienu jāizvērtē hematoloģiskos rādītājus;

pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka folīnskābei var būt aizsargājoša iedarbība, to lieto šādi: pa 100 mg intravenozi pēc katrām 3 stundām pirmās 48 stundas un pēc katrām 6 stundām nākamās 48 stundas.

Hemodialīze nav efektīva zāļu izvadīšanai. Pamatojoties uz farmakokinētisko profilu sagaidāms, ka paaugstināts zāļu līmenis saglabāsies vismaz 72 stundas.

Ja vinblastīna sulfāts ir norīts, tad caur muti var ievadīt aktivētās ogles un ūdens suspensiju un vienlaicīgi ievadīt caurejas līdzekļus. Nav ziņots par holestiramīna lietošanu šajā gadījumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzeklis, Kapmirtes (Vinca) alkaloīdi un to analogi, ATĶ kods: L01CA01

Vinblastīns pieder Vinca alkaloīdu grupai, tas saistās ar tubulīnu un pārtrauc mikrotubulāro funkciju gan novēršot polimerizāciju, gan inducējot izveidojošos mikrotubulu depolimerizāciju. Tas traucē normālai mikrotubulārā tīkla reorganizācijai, kas ir nepieciešama interfāzē un mitozē. Papildus mitozes aizkavēšanai, domājams, ka Vinca alkaloīdi ir arī citotoksiski neproliferējošām šūnām G1 un S fāzēs.

Hematoloģiskā iedarbība: vinblastīna sulfāta terapijas laikā ir iespējama leikopēnija, leikocītu skaits ir nozīmīga terapijas vadlīnija. Leikopēnija parasti ir izteiktāka un ilgstošāka, ja nozīmētā deva ir lielāka. Pēc vinblastīna sulfāta terapijas uzsākšanas ir sagaidāms, ka leikocītu skaits būs viszemākais 5. – 10. dienā pēc zāļu ievadīšanas. Pēc tam leikocītu skaits atjaunojas pietiekami ātri (7. – 14. dienā). Ja lieto zemas uzturošās devas, leikopēnija parasti nerodas. Kaut gan trombocītu skaits vinblastīna sulfāta terapijas laikā parasti ievērojami nesamazinās, atsevišķos gadījumos novērojama smaga trombocitopēnija, kaut arī retāk nekā lietojot citus citostatiskos līdzekļus.

Pacientiem ar kaulu smadzeņu funkciju nomākumu, kas radies iepriekšējas apstarošanas vai citu onkolītisku līdzekļu dēļ, var rasties trombocitopēnija (trombocīti mazāk nekā 200 000 mm³). Ja iepriekš nav bijusi apstarošana vai cita veida ķīmijterapija, tad trombocītu skaits reti samazinās zem 200 000 mm³, pat tad, ja ir izteikta leikopēnija. Parasti trombocītu skaits atjaunojas dažu dienu laikā. Parasti vinblastīna ietekme uz eritrocītu skaitu un hemoglobīna līmeni ir nenozīmīga, ja vien cita veida terapija nerada šādus sarežģījumus.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Vinblastīnam ir plašs izkliedes tilpums, tas var būt 27,3 litri/kg. Pētījumi ar žurkām liecina, ka 2 stundas pēc iezīmēta vinblastīna ievadīšanas, augstākā radioaktivitāte tika atklāta plaušās, aknās, liesā un nierēs. Vinblastīns lielā apjomā (>99%) saistās ar seruma proteīniem. Vinblastīns metabolizējas par aktīvu deacetilētu vinblastīnu. Pēc ātras intravenozas ievadīšanas vinblastīna koncentrācijas samazināšanās serumā notiek trīs fāzēs (ar lielām individuālo īpatnību variācijām):

− ļoti ātra, strauja koncentrācijas samazināšanās (alfa fāze, pusperiods 4 minūtes);

− samērā īss starpperiods (beta fāze, pusperiods 1,6 stundas);

− daudz ilgstošāka noslēguma fāze (gamma fāze, pusperiods 25 stundas ar robežām no 17 līdz 31 stundai).

Tā kā svarīgākais izdalīšanās veids var būt ar žulti, tad zāļu toksicitāte pieaug, ja ir žults izdalīšanās traucējumi. Pēc iezīmēta vinblastīna injicēšanas pacientiem, 10% radioaktivitātes atklāja fēcēs, 14% urīnā, tajā pašā laikā atlikušo radioaktivitāti neatklāja. Sistēmiskais klīrenss ir 0,74 l/kg/h.

Vinblastīns slikti šķērso hematoencefālo barjeru un tas neuzrādās cerebrospinālajā šķīdumā, ja ir terapeitiskā koncentrācijā pēc intravenozas injekcijas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Attiecībā uz reproduktivitāti, pētījumi ar dzīvniekiem atklāja toksisko ietekmi uz fertilitāti, kā arī embriotoksicitāti. Hroniskas toksicitātes pētījumos novēroja spermatoģenēzes inhibīciju un gastointestinālu toksicitāti. Dažādas genotoksicitātes pārbaudes uzrādīja, ka vinblastīns var inducēt hromosomu patoloģijas, mikronukleāras un poliploīdas. Iespējams, ka vinblastīns ir kancerogēns. Cita preklīniskā informācija būtiski nepapildina klīniskajos pētījumos iegūto informāciju.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

Lietošanai sagatavota šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 6 stundām istabas temperatūrā (15-25°C) vienmērīgā apgaismojumā, ja zāles atšķaidītas līdz 0,5 mg/ml koncentrācijai ar 0,9% nātrija hlorīda vai 5% glikozes šķīdumu. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties pēc flakona atvēršanas. Ja zāles neizlieto nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbildīgs ir lietotājs. Parasti uzglabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2-8°C temperatūrā, ja pagatavošana ir veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt.

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10 ml šķīduma bezkrāsaina I klases stikla flakonā ar brombutila gumijas korķi un alumīnija aizdari ar baltu vāciņu.

Vienā kastītē ir viens flakons.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ievadīšana

Vinblastīna sulfāts jāievada tikai tiešā kvalificēta ārsta, kuram ir pieredze pretvēža ķīmijterapijas zāļu lietošanā, uzraudzībā.

Sagatavošana

Ķīmijterapijas zāles jāsagatavo tikai speciālistam, kurš ir apmācīts to drošai lietošanai. Pulveri jāatšķaida un jāiepilda šļircēs tikai šim nolūkam paredzētā vietā. Personālam, kurš veic šīs darbības, jābūt attiecīgi nodrošinātam ar aizsargtērpu, cimdiem un acu aizsargu. Grūtnieces nedrīkst rīkoties ar citotoksiskiem līdzekļiem.

Vinblastine Teva intravenozai lietošanai var atšķaidīt līdz 0,5 mg/ml koncentrācijai ar 0,9% nātrija hlorīda vai 5% glikozes šķīdumu. Šķīdums jāpagatavo tieši pirms lietošanas. Vinblastine Teva nesatur konservantus un tādējādi ir piemērots tikai vienreizējai lietošanai.

Saskare

Ja ir notikusi zāļu saskare ar ādu vai acīm, skartā virsma jānoskalo ar lielu daudzumu ūdens vai fizioloģiskā šķīduma. Var lietot nomierinošu krēmu, lai novērstu pārejošu dzelošu sajūtu ādā. Ja zāles iekļuvušas acīs, jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības. Ja šķīdums nejauši izlīst, darbiniekam jāuzvelk cimdi un jāsavāc izlijušais šķīdums ar sūkli, ko uzglabā speciālā, šim nolūkam paredzētā vietā. Virsmu divreiz noskalo ar ūdeni. Visus šķīdumus un sūkļus ievieto plastmasas maisā un to aiztaisa.

Ekskrementus un vēmekļus rūpīgi satīra.

Iznīcināšana

Šļirces, traukus, absorbējošos materiālus, šķīdumus un citus materiālus, kas bijuši saskarē, ievieto biezā plastmasas maisā vai citā piemērotā tvertnē un sadedzina. Neizlietotās zāles, bojāti flakoni vai izmantotie materiāli jāievieto likvidēšanai paredzētās tvertnēs un jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva Pharma B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

09-0248

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009. gada 16. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 31. augusts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2016

SASKAŅOTS ZVA 15-12-2016

PAGE \* MERGEFORMAT 1