Vimpat

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 50 mg lakozamīda (Lacosamidum). Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 100 mg lakozamīda (Lacosamidum). Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 150 mg lakozamīda (Lacosamidum). Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 200 mg lakozamīda (Lacosamidum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Apvalkotā tablete Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Iesārtas, ovālas formas apvalkotās tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 10,4 mm x 4,9 mm, ar marķējumu “SP” vienā pusē un “50” otrā pusē. Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Tumši dzeltenas, ovālas formas apvalkotās tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 13,2 mm x 6,1 mm, ar marķējumu “SP” vienā pusē un “100” otrā pusē. Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Lašsārtas, ovālas formas apvalkotās tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 15,1 mm x 7,0 mm, ar marķējumu “SP” vienā pusē un “150” otrā pusē. Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Zilas, ovālas formas apvalkotās tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 16,6 mm x 7,8 mm, ar marķējumu “SP” vienā pusē un “200” otrā pusē.
2

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vimpat ir indicēts kā monoterapija un kā papildu terapija sākotnēji parciālu lēkmju ārstēšanai ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, ar epilepsiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Lakozamīds jālieto divas reizes dienā (parasti vienu reizi no rīta un vienu reizi vakarā). Lakozamīdu var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā. Ja deva tiek izlaista, pacients jāinstruē nekavējoties lietot izlaisto devu, un pēc tam nākamo lakozamīda devu lietot parastajā plānotajā laikā. Ja pacients 6 stundu intervālā pirms nākamās devas konstatē, ka deva izlaista, pacientam jānorāda pagaidīt līdz nākamajai lakozamīda devas lietošanai parastajā plānotajā laikā. Pacienti nedrīkst lietot dubultu devu.

Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušie

Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušajiem. Papildinformācija norādīta tabulā zemāk.

Sākumdeva

Monoterapija

Papildu terapija

100 mg/dienā vai 200 mg/dienā 100 mg/dienā

Vienreizējā piesātinošā deva (ja piemērojams) Titrēšana (palielināšanas soļi)
Maksimālā ieteicamā deva

200 mg
50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) ik nedēļu līdz 600 mg/dienā

200 mg
50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) ik nedēļu līdz 400 mg/dienā

Monoterapija Ieteicamā sākuma deva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā. Lakozamīda lietošanu var uzsākt arī ar 100 mg divas reizes dienā, pamatojoties uz ārsta izvērtējumu attiecībā uz nepieciešamību samazināt lēkmes un iespējamām blakusparādībām. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu ik nedēļu var palielināt par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 300 mg divas reizes dienā (600 mg/dienā). Pacientiem, kuri sasnieguši devu lielāku par 400 mg/dienā un kuriem nepieciešamas papildu pretepilepsijas zāles, ir jālieto devas, kas tiek rekomendētas papildu terapijai.

Papildu terapija Ieteicamā sākumdeva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 400 mg (200 mg divas reizes dienā).

Lakozamīda lietošanas uzsākšana ar piesātinošo devu Lakozamīda terapija var tikt uzsākta arī ar vienreizēju 200 mg piesātinošo devu, pēc 12 stundām turpinot balstdevas režīmā ar 100 mg divas reizes dienā (200 mg/dienā). Nākamā devas pielāgošana jāveic, ņemot vērā individuālo atbildes reakciju un panesamību, kā aprakstīts iepriekš. Pacientiem piesātinošo devu var sākt lietot situācijās, kad ārsts uzskata, ka ātra lakozamīda līdzsvara koncentrācijas plazmā sasniegšana un terapeitiskā iedarbība ir pamatota. Tā jālieto veselības aprūpes

3

speciālista uzraudzībā, ņemot vērā, ka var pieaugt nopietnas sirds aritmijas un nevēlamo centrālās nervu sistēmas blakusparādību biežums (skatīt 4.8. apakšpunktu). Piesātinošās devas ievadīšana akūtos stāvokļos, piemēram status epilepticus, nav pētīta.
Lietošanas pārtraukšana Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi, ja lakozamīda lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski (piem., samazinot dienas devu par 200 mg/nedēļā). Pacientiem, kuriem parādās nopietna sirds aritmija, jāveic klīnisks ieguvuma/riska novērtējums un, ja nepieciešams, lakozamīda lietošana jāpārtrauc.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti (pēc 65 gadu vecuma) Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Gados vecākiem pacientiem jāņem vērā vecuma dēļ samazinātais renālais klīrenss ar paaugstinātu zemlīknes laukuma (AUC) rādītāju (skatīt sadaļu “Nieru darbības traucējumi” un 5.2. apakšpunktu). Ir maz klīnisko datu par gados vecākiem pacientiem ar epilepsiju, īpaši, ja deva ir lielāka par 400 mg/dienā (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Pieaugušajiem un pediatriskajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR > 30 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem var apsvērt 200 mg piesātinošo devu, taču turpmāka devas titrēšana (>200 mg dienā) jāveic piesardzīgi. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) vai ar nieru slimību terminālajā stadijā maksimālā ieteicamā deva ir 250 mg dienā, un devas titrēšana jāveic piesardzīgi. Ja piesātinošā deva ir indicēta, jālieto 100 mg sākumdeva, turpinot pirmajā nedēļā ar 50 mg divas reizes dienā. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) un kuriem ir nieru slimība terminālajā stadijā, maksimālo devu ieteicams samazināt par 25 %. Visiem pacientiem, kam nepieciešama hemodialīze, tūlīt pēc hemodialīzes beigām iesaka par 50 % palielināt dalīto dienas devu. Tā kā klīniskā pieredze ir neliela un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā ir metabolītu uzkrāšanās (ar nezināmu farmakoloģisko aktivitāti), šiem pacientiem ārstēšana jāveic piesardzīgi.
Aknu darbības traucējumi Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā ieteicamā deva ir 300 mg/dienā. Devas titrēšana šādiem pacientiem jāveic piesardzīgi, ņemot vērā pavadošos nieru darbības traucējumus. Pusaudžiem un pieaugušajiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk var apsvērt 200 mg piesātinošo devu, taču turpmāka devas titrēšana (>200 mg dienā) jāveic piesardzīgi. Pamatojoties uz datiem par pieaugušajiem, pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg un ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, maksimālā deva jāsamazina par 25 %. Lakozamīda farmakokinētika pacientiem ar izteikti pavājinātu aknu darbību nav pētīta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pieaugušajiem un pediatriskajiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem lakozamīds jānozīmē tikai tad, ja sagaidāmais terapeitiskais efekts atsver iespējamos riskus. Uzmanīgi novērojot slimības aktivitāti un iespējamās blakusparādības pacientam, var būt nepieciešama devas pielāgošana.
Pediatriskā populācija
Ārstam jānozīmē vispiemērotākā zāļu forma un stiprums atbilstoši ķermeņa masai un devai.
Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk Devas pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk ir tādas pašas kā pieaugušajiem (skatīt iepriekš).
4

Bērni (no 4 gadu vecuma) un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg Deva tiek noteikta, pamatojoties uz ķermeņa masu. Tādēļ ārstēšanu ieteicams sākt ar sīrupu un, ja nepieciešams, vēlāk pāriet uz tabletēm.

Monoterapija Ieteicamā sākumdeva ir 2 mg/kg/dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 4 mg/kg/dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 2 mg/kg/dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta optimālā atbildes reakcija. Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg ieteicamā maksimālā deva ir līdz 12 mg/kg/dienā. Bērniem ar ķermeņa masu sākot no 40 kg līdz mazāk nekā 50 kg, ieteicamā maksimālā deva ir 10 mg/kg/dienā.

Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas monoterapijā bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu

mazāku par 50 kg.

Sākumdeva

2 mg/kg/dienā

Vienreizējā piesātinošā deva Titrēšana (palielināšanas soļi) Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu < 40 kg Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 40 kg līdz < 50 kg

Nav ieteicama 2 mg/kg/dienā ik nedēļu līdz 12 mg/kg/dienā
līdz 10 mg/kg/dienā

Papildu terapija Ieteicamā sākumdeva ir 2 mg/kg/dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 4 mg/kg dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 2 mg/kg/dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta optimālā atbildes reakcija. Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg palielināta klīrensa dēļ, salīdzinājumā ar pieaugušajiem, ieteicamā maksimālā deva ir līdz 12 mg/kg/dienā. Bērniem ar ķermeņa masu sākot no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg ieteicamā maksimālā deva ir 10 mg/kg/dienā, un bērniem ar ķermeņa masu sākot no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg ieteicamā maksimālā deva ir 8 mg/kg/dienā, lai gan atklātos pētījumos (skatīt 4.8. un 5.2. apakšpunktu) neliels skaits šādu bērnu lietoja devu līdz 12 mg/kg/dienā.

Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas papildu terapijā bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa

masu mazāku par 50 kg.

Sākumdeva

2 mg/kg/dienā

Vienreizējā piesātinošā deva Titrēšana (palielināšanas soļi) Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu < 20 kg Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 20 kg līdz < 30 kg Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 30 kg līdz < 50 kg

Nav ieteicama 2 mg/kg/dienā ik nedēļu līdz 12 mg/kg/dienā
līdz 10 mg/kg/dienā
līdz 8 mg/kg/dienā

Piesātinošā deva Piesātinošās devas lietošana bērniem nav pētīta. Nav ieteicama piesātinošās devas lietošana pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg.

Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem Lakozamīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 4 gadu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

5

Lietošanas veids
Lakozamīda apvalkotās tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai. Lakozamīdu var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Zināma otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulāra (AV) blokāde.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pašnāvības domas un uzvedība
Ir ziņots par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm pie dažādām saslimšanām. Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze uzrāda nedaudz palielinātu pašnāvības domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms un pieejamie dati neizslēdz palielināta riska iespējamu saistību ar lakozamīdu. Tādēļ jāuzrauga vai pacientiem nerodas pašnāvības domas un darbības, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka pašnāvības domu un darbību rašanās gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Sirds ritma un vadīšanas traucējumi
Klīniskajos pētījumos ar lakozamīdu ir novērots devas atkarīgs PR intervāla pagarinājums. Lakozamīds piesardzīgi jālieto pacientiem ar pamatā esošiem aritmiju veicinošiem apstākļiem, piemēram, pacientiem ar zināmiem sirds vadīšanas traucējumiem vai smagu sirds slimību (piemēram, miokarda išēmiju/infarktu, sirds mazspēju, strukturālu sirds slimību vai sirds nātrija kanālu traucējumiem) vai pacientiem, kas ārstēti ar zālēm, kas ietekmē sirds vadāmību, ieskaitot antiaritmiskos līdzekļus un nātrija kanālus bloķējošas pretepilepsijas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Ir jāņem vērā, ka šādiem pacientiem EKG ir jāveic pirms lakozamīda deva tiek palielināta virs 400 mg/dienā un pēc tam, kad lakozamīds ir titrēts līdz līdzsvara koncentrācijai.
Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu epilepsijas pacientiem netika ziņots par priekškambaru fibrilāciju vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātā epilepsijas pētījumā un pēcreģistrācijas pieredzē.
Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par AV blokādi (ieskaitot otrās vai augstākas pakāpes AV blokādi). Pacientiem ar proaritmiskiem stāvokļiem ziņots par kambaru tahiaritmiju. Retos gadījumos pacientiem ar pamatā esošiem proaritmiskiem apstākļiem šie notikumi ir noveduši pie asistoles, sirds apstāšanās un nāves.
Pacienti jābrīdina par sirds aritmijas simptomiem (piemēram, lēnu, ātru vai neregulāru pulsu, sirdsklauvēm, elpas trūkumu, reibšanas sajūtu un ģīboni). Pacientiem jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja parādās šie simptomi.
Reibonis
Ārstēšana ar lakozamīdu ir bijusi saistīta ar reiboni, kas var pastiprināt nejaušu savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, iekams viņi nav iepazinušies ar zāļu iespējamo ietekmi (skatīt 4.8. apakšpunktu).
6

Elektroklīniskās pasliktināšanās iespēja noteiktos pediatriskās epilepsijas sindromos.
Lakozamīda drošums un efektivitāte pediatriskajiem pacientiem ar epilepsijas sindromiem, kuros vienlaikus var būt fokālas un ģeneralizētas krampju lēkmes, nav noteikts.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar zālēm, kurām ir zināma saistība ar PR pagarinājumu (ieskaitot nātrija kanālus bloķējošas pretepilepsijas zāles) un pacientiem, kuri lieto antiaritmiskos līdzekļus, lakozamīds jālieto piesardzīgi. Tomēr apakšgrupu analīze klīniskajos pētījumos neuzrādīja nozīmīgi palielinātu PR pagarinājumu pacientiem, kuri vienlaikus saņēma karbamazepīnu vai lamotrigīnu.
In vitro dati
Kopumā dati ļauj domāt, ka lakozamīdam ir zems mijiedarbības potenciāls. Pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds pie tādas koncentrācijas plazmā, kādu novēroja klīniskajos pētījumos, neinducē enzīmus CYP1A2, CYP2B6 un CYP2C9, un neinhibē CYP1A1, CYP1A2, CYP2A6, CYP2B6, CYP2C8, CYP2C9, CYP2D6 un CYP2E1. Pētījumi in vitro liecināja, ka lakozamīds netiek transportēts ar P-glikoproteīnu tievajās zarnās. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos.
In vivo dati
Lakozamīds neinhibē vai neinducē CYP2C19 un CYP3A4 klīniskā nozīmīguma robežā. Lakozamīds neietekmēja midazolāma (metabolizēts ar CYP3A4, lakozamīds lietots pa 200 mg divreiz dienā) zemlīknes laukumu (AUC), bet midazolāma Cmax bija nedaudz paaugstināts (30 %). Lakozamīds neietekmēja omeprazola (metabolizēts ar CYP2C19 un CYP3A4, lakozamīds lietots pa 300 mg divreiz dienā) farmakokinētiku. CYP2C19 inhibitors omeprazols (lietojot 40 mg vienreiz dienā) neradīja klīniski nozīmīgas izmaiņas lakozamīda ekspozīcijā. Tādā veidā maz ticams, ka vidēji spēcīgi CYP2C19 inhibitori klīniski nozīmīgi ietekmē sistēmisku lakozamīda iedarbību. Piesardzība jāievēro vienlaicīgi lietojot ar spēcīgiem CYP2C9 (piemēram, flukonazolu) un CYP3A4 (piemēram, itrakonazolu, ketokonazolu, ritonaviru, klaritromicīnu) inhibitoriem, kas var novest pie paaugstinātas lakozamīda sistēmiskās iedarbības. In vivo tāda mijiedarbība nav noteikta, bet ir iespējama, pamatojoties uz in vitro datiem.
Tādi spēcīgie enzīmu inducētāji kā rifampicīns vai divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) var mēreni samazināt lakozamīda sistēmisko koncentrāciju. Tādēļ ārstēšanas sākšana vai beigšana ar šiem enzīmu inducētājiem jāveic piesardzīgi.
Pretepilepsijas zāles
Mijiedarbības pētījumos lakozamīds būtiski neietekmēja karbamazepīna un valproiskābes koncentrāciju plazmā. Karbamazepīns un valproiskābe neietekmēja lakozamīda koncentrāciju plazmā. Farmakokinētiskās analīzēs dažādās vecuma grupās aprēķināts, ka, vienlaicīgi lietojot citas pretepilepsijas zāles, kas ir zināmas kā enzīmu inducētājas (karbamazepīns, fenitoīns, fenobarbitāls dažādās devās), lakozamīda vispārējā koncentrācija samazinās par 25 % pieaugušajiem un par 17 % pediatriskās populācijas pacientiem.
Perorālie kontraceptīvie līdzekļi
Mijiedarbības pētījumā netika novērota klīniski nozīmīga lakozamīda mijiedarbība ar perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem etinilestradiolu un levonorgestrelu. Progesterona koncentrācija netika ietekmēta, ja zāles lietoja vienlaicīgi.
7

Citi līdzekļi
Mijiedarbības pētījumos tika pierādīts, ka lakozamīds neietekmē digoksīna farmakokinētiku. Nebija klīniski nozīmīgas mijiedarbības starp lakozamīdu un metformīnu. Vienlaicīga varfarīna un lakozamīda lietošana neizraisa klīniski nozīmīgas varfarīna farmakokinētisko un farmakodinamisko īpašību izmaiņas. Lai gan farmakokinētiskie dati par lakozamīda un alkohola mijiedarbību nav pieejami, farmakodinamisko iedarbību nevar izslēgt. Lakozamīda saistīšanās ar olbaltumvielām ir mazāka par 15 %. Tādēļ klīniski nozīmīga mijiedarbība ar citām zālēm, konkurējot uz olbaltumvielu saistīšanās vietām, tiek uzskatīta par maz ticamu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ar epilepsiju un pretepilepsijas zālēm saistītais risks kopumā Visām pretepilepsijas zālēm ir zināms, ka to sieviešu, kurām ārstēta epilepsija, pēcnācējiem malformācijas biežums ir divas līdz trīs reizes lielāks kā vispārējā populācijā, kur šis rādītājs ir aptuveni 3 %. Ārstētajā populācijā malformācijas palielināšanās tiek skaidrota ar politerapiju, tomēr nav izskaidrots, cik lielā mērā tas ir atkarīgs no ārstēšanas un/vai slimības. Bez tam efektīvu pretepilepsijas ārstēšanu nedrīkst pārtraukt, jo slimības pasliktināšanās ir kaitīga abiem, kā mātei, tā auglim.
Ar lakozamīdu saistītais risks Nav pietiekamas informācijas par lakozamīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par teratogēnu iedarbību žurkām vai trušiem, taču, lietojot žurku un trušu mātītēm toksiskas devas, novērota embriotoksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Lakozamīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams (ja ieguvums mātei pārliecinoši atsver iespējamo risku auglim). Ja sieviete plāno grūtniecību, šo zāļu lietošana rūpīgi jāapsver.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai lakozamīds cilvēkiem izdalās mātes pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka lakozamīds izdalās pienā. Piesardzības apsvērumu dēļ barošana ar krūti ārstēšanas laikā ar lakozamīdu jāpārtrauc.
Fertilitāte
Netika novērota nelabvēlīga iedarbība uz žurku tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai vairošanos pie devām, kur plazmas ekspozīcija (AUC) ir apmēram līdz 2 reizēm lielāka par plazmas AUC cilvēkiem, lietojot maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem (MIDC).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Lakozamīds nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ārstēšana ar lakozamīdu var izraisīt reiboni un neskaidru redzi. Līdz ar to pacientiem jānorāda nevadīt transportlīdzekli vai neapkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, iekams nav pilnībā noskaidrota lakozamīda ietekme uz viņu spēju veikt šādas aktivitātes.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pamatojoties uz apkopotiem placebo kontrolētiem papildus terapijas klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījušies 1308 pacienti ar sākotnēji parciālām lēkmēm, kopumā par vismaz vienu nevēlamu blakusparādību ziņojis 61,9 % pacientu, kas pēc nejaušības principa randomizēti lakozamīda grupā,
8

un 35,2 % pacientu, kas pēc nejaušības principa randomizēti placebo grupā. Nevēlamās blakusparādības, par ko saistībā ar lakozamīdu ziņoja visbiežāk (≥ 10 %), bija reibonis, galvassāpes, slikta dūša un diplopija. Blakusparādību intensitāte parasti bija neliela līdz mērena. Dažas no blakusparādībām bija saistītas ar devu, un, samazinot devu, mazinājās. Ar centrālo nervu sistēmu (CNS) saistītas un gastrointestinālas (GI) nevēlamās blakusparādības laika gaitā parasti samazinājās. Visos šajos kontrolētajos pētījumos terapijas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ bija 12,2 % pacientiem, kuri randomizēti lakozamīda grupā un 1,6 % pacientiem, kuri randomizēti placebo grupā. Biežākās blakusparādības, kuru rezultātā bija jāpārtrauc lakozamīda terapija, bija reibonis. Pēc piesātinošās devas lietošanas var pieaugt nevēlamo CNS blakusparādību, piemērām reiboņa, biežums.

Pamatojoties uz datu analīzi no līdzvērtīga monoterapijas klīniskā pētījuma, kur tika salīdzināts lakozamīds ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, visbiežāk ziņotās blakusparādības (≥ 10 %) lakozamīdam bija galvassāpes un reibonis. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija 10,6 % pacientu, kas ārstēti ar lakozamīdu un 15,6 % pacientu, kas ārstēti ar kontrolētas izdales karbamazepīnu.

Blakusparādību uzskaitījums

Tālāk dotajā tabulā parādīts tādu nevēlamo blakusparādību biežums, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē. Biežums ir šāds: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klase Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Psihiskie traucējumi

Bieži
Depresija Apjukuma stāvoklis Bezmiegs(1)

Retāk

Nav zināmi

Agranulocitoze(1)

Paaugstināta jutība pret zālēm(1)
Agresija Uzbudinājums(1) Eiforisks garastāvoklis(1) Psihotiski traucējumi(1) Pašnāvības mēģinājums(1) Pašnāvības domas Halucinācijas(1)

Zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) (1,2)

9

Orgānu sistēmu klase Nervu sistēmas traucējumi
Acu bojājumi Ausu un labirinta bojājumi Sirds funkcijas traucējumi
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ādas un zemādas audu bojājumi
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Nav zināmi

Reibonis Galvassāpes
Diplopija
Slikta dūša

Līdzsvara traucējumi Atmiņas traucējumi Apziņas traucējumi Miegainība Trīce Nistagms Hipoestēzija Dizartrija Uzmanības traucējumi Parestēzija Redzes miglošanās Vertigo Tinnīts
Vemšana Aizcietējums Meteorisms Dispepsija Sausa mute Caureja
Nieze Izsitumi(1)

Sinkope(2) Koordinācijas traucējumi
Atrioventrikulāra blokāde(1,2) Bradikardija(1,2) Priekškambaru fibrilācija(1,2) Priekškambaru plandīšanās(1,2)
Izmainīts aknu funkcionālais tests(2) Aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (> 2x ANR) (1) Angioedēma(1) Nātrene(1)

Muskuļu spazmas

Konvulsijas(3)
Kambaru tahiaritmija (1)
StīvensaDžonsona sindroms(1) Toksiska epidermāla nekrolīze(1)

10

Orgānu sistēmu

Ļoti bieži Bieži

klase

Vispārēji traucējumi

Gaitas traucējumi

un reakcijas

Astēnija

ievadīšanas vietā

Nespēks

Uzbudināmība

Apreibuma sajūta

Traumas, saindēšanās

Kritieni

un ar manipulācijām

Ādas plīsumi

saistītas

Sasitums

komplikācijas

(1) Blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas pieredzē.

(2) Skatīt “Atsevišķu blakusparādību aprakstā”.

(3) Ziņots atklātos pētījumos.

Retāk

Nav zināmi

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Lakozamīda lietošana ir saistīta ar devu atkarīgu PR intervāla pagarināšanos. Var sastapt nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar PR intervāla pagarināšanos (piem., atrioventrikulāra blokāde, sinkope, bradikardija). Retāk, 0,7 %, 0 %, 0,5 % un 0 % gadījumu, ir ziņots par pirmās pakāpes AV blokādi papildu klīniskajos pētījumos pacientiem ar epilepsiju, lietojot lakozamīdu attiecīgi 200 mg, 400 mg, 600 mg vai placebo. Otrās vai augstākas pakāpes AV blokādes netika novērotas šajos pētījumos. Tomēr pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par šādiem otrās un trešās pakāpes AV blokādes gadījumiem, kas saistīti ar lakozamīda ārstēšanu. Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, PR intervāla apjoma pieaugums bija salīdzināms starp lakozamīdu un kontrolētas izdales karbamazepīnu. Sinkopes sastopamības biežums, kā ziņots apkopotos papildu terapijas klīniskajos pētījumos, ir retāk un nav atšķirības starp epilepsijas pacientiem (0,1 %), kas ārstēti ar lakozamīdu (n=944) un epilepsijas pacientiem (0,3 %), kas saņēma placebo (n=364). Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, par sinkopi ziņoja 7/444 (1,6 %) lakozamīda pacientu un 1/442 (0,2 %) kontrolētas izdales karbamazepīna pacientu. Īstermiņa klīniskajos pētījumos netika ziņots par priekškambaru fibrilāciju vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātā epilepsijas pētījumā un pēcreģistrācijas pieredzē.

Laboratorisko rādītāju novirzes Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu izmainīti aknu funkcionālie testi ir novēroti pieaugušajiem pacientiem ar parciāliem krampjiem, kuri vienlaicīgi bija saņēmuši 1-3 pretepilepsijas zāles. ALAT paaugstināšanās līdz ≥ 3× ANR radās 0,7 % (7/935) Vimpat pacientu un 0 % (0/356) ar placebo ārstētiem pacientiem.

Multiorgānu paaugstinātas jutības reakcijas Par multiorgānu paaugstinātas jutības reakcijām (kas zināmas arī kā zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, DRESS) ir ziņots pacientiem, kuri ārstēti ar dažām pretepilepsijas zālēm. Šo reakciju izpausmes ir mainīgas, bet parasti ir kopā ar drudzi un izsitumiem un var būt saistītas ar iesaistītajām dažādu orgānu sistēmām. Ja ir aizdomas par multiorgānu paaugstinātas jutības reakciju, lakozamīda lietošana ir jāpārtrauc.

Pediatriskā populācija

Lakozamīda drošuma profils placebo kontrolētos (sīkāku informāciju par pētījumu skatīt 5.1. apakšpunktā) un atklātos pētījumos (n=408) papildu terapijā, lietojot bērniem vecumā no 4 gadiem, atbilda pieaugušo drošuma profilam, tomēr dažas nevēlamās blakusparādības (miegainība, vemšana un konvulsijas) bija biežāk sastopamas un pediatriskajā populācijā ziņotas arī papildu nevēlamās blakusparādības (nazofaringīts, pireksija, faringīts, samazināta ēstgriba, letarģija un anomāla uzvedība): nazofaringīts (15,7 %), vemšana (14,7 %), miegainība (14,0 %), reibonis (13,5 %),

11

pireksija (13,0 %), konvulsijas (7,8 %), samazināta ēstgriba (5,9 %), faringīts (4,7 %), letarģija (2,7 %) un anomāla uzvedība (1,7 %). Kopumā pēc randomizācijas 67,8 % pacientu lakozamīda grupā un 58,1 % pacientu placebo grupā ziņoja par vismaz 1 nevēlamu blakusparādību. Uzvedība, kognitīvā un emocionālā funkcionēšana tika vērtēta ar Eikenbaka (Achenbach) CBCL un BRIEF aptaujām pētījumu sākumā un vēlāk pētījumu gaitā un pētījumu laikā bija lielākoties stabilas.
Gados vecāki pacienti
Monoterapijas pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, blakusparādības, kas saistītas ar lakozamīdu gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadu vecuma) izrādās ir līdzīgas, kādas ir novērotas pacientiem jaunākiem par 65 gadiem. Kaut arī par lielāku ģīboņa, caurejas, trīces sastopamības biežumu (≥5 % atšķirība) tika ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Biežākā ar sirdsdarbību saistītā blakusparādība, par kuru ir ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem, ir pirmās pakāpes AV blokāde. Lakozamīda grupā par to tika ziņots 4,8 % (3/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 1,6 % (6/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Terapijas pārtraukšanas biežums ar lakozamīdu, kas saistīts ar blakusparādībām, ir novērots 21,0 % (13/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 9,2 % (35/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Šīs atšķirības starp gados vecākiem pacientiem un jaunākiem pieaugušiem pacientiem bija līdzīgas, kā novērotas aktīvajā salīdzinājuma grupā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Simptomi, ko novēroja pēc nejaušas vai tīšas lakozamīda pārdozēšanas, galvenokārt bija saistīti ar CNS un gremošanas traktu.  Blakusparādības, ko novēroja pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu devās virs 400 mg
līdz 800 mg, klīniski neatšķīrās no blakusparādībām pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu ieteicamās devās.  Lietojot vairāk nekā 800 mg, novērotās reakcijas ir reibonis, slikta dūša, vemšana, krampji (ģeneralizēti toniski-kloniski krampji, status epilepticus). Tika novēroti arī sirds vadīšanas traucējumi, šoks un koma. Par letāliem gadījumiem tika ziņots pacientiem, pēc akūtas vienreizējas pārdozēšanas, lietojot vairākus gramus lakozamīda.
Rīcība
Lakozamīdam nav specifiska antidota. Lakozamīda pārdozēšanas gadījumā terapijā jāiekļauj atbalstoši pasākumi; ja nepieciešams, tā var ietvert arī hemodialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi; ATĶ kods: N03AX18
Darbības mehānisms
12

Aktīvā viela lakozamīds (R-2-acetamido-N-benzil-3-metoksipropionamīds) ir funkcionalizēta aminoskābe. Precīzs lakozamīda pretepilepsijas darbības mehānisms cilvēkiem vēl nav pilnībā noskaidrots. Elektrofizioloģiskie pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds selektīvi un lēni inaktivē nātrija jonu kanālus, kā rezultātā tiek stabilizētas pārmērīgi uzbudināmās neironu membrānas. Farmakodinamiskā iedarbība Lakozamīds nodrošināja aizsardzību pret krampjiem vairumam dzīvnieku modeļu ar parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem un kavēja lēkmju rašanos. Ne-klīniskajos pētījumos lakozamīdam kombinācijā ar levetiracetāmu, karbamazepīnu, fenitoīnu, valproātu, lamotrigīnu, topiramātu vai gabapentīnu novēroja sinerģiskas vai papildus pretkrampju iedarbības. Klīniskā efektivitāte un drošums Pieaugušo populācija Monoterapija Lakozamīda monoterapijas efektivitāte tika pētīta dubultaklā, paralēlu grupu, līdzvērtīgas efektivitātes pētījumā, salīdzinot ar kontrolētas izdales karbamazepīnu 886 pacientiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu vai vecākiem ar pirmreizēju vai nesen diagnosticētu epilepsiju. Pacientiem anamnēzē bija neizprovocēta sākotnēji parciāla krampju lēkme ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas. Pacienti tika randomizēti ārstēšanai ar kontrolētas izdales karbamazepīnu vai lakozamīdu, lietojot tablešu veidā, attiecībā 1:1. Deva tika balstīta uz devu – atbildi un bija robežās no 400 līdz 1200 mg/dienā kontrolētas izdales karbamazepīnam un 200 līdz 600 mg/dienā lakozamīdam. Ārstēšanas ilgums bija līdz 121 nedēļai, atkarībā no atbildes reakcijas. Paredzamais 6 mēneši bez krampjiem rādītājs, ko noteica pēc Kaplana-Meiera izdzīvošanas analīzes metodes, bija 89,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 91,1 % ar kontrolētas izdales karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. Pielāgotā absolūtā atšķirība starp ārstēšanām bija 1,3 % (95 % TI: -5,5, 2,8). Pēc Kaplana-Meiera metodes noteiktais paredzamais 12 mēnešu periods bez krampjiem rādītājs bija 77,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 82,7 % ar kontrolētas izdales karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. 6 mēnešu bez krampjiem perioda rādītājs gados vecākiem pacientiem no 65 gadiem un vairāk (62 pacienti lakozamīda grupā, 57 pacienti kontrolētas izdales karbamazepīna grupā) bija līdzīgs starp abām ārstēšanas grupām. Rādītāji bija līdzīgi arī tiem, ko novēroja kopējā populācijā. Gados vecāku pacientu populācijā 55 (88,7 %) pacientiem uzturošā lakozamīda deva bija 200 mg/dienā, 6 pacientiem (9,7 %) 400 mg/dienā un 1 pacientam (1,6 %) deva bija lielāka nekā 400 mg/dienā.
13

Pāreja uz monoterapiju Lakozamīda efektivitāte un drošums, pārejot uz monoterapiju, tika izvērtēts vēsturiskā-kontrolētā, daudzcentru, dubultaklā, randomizētā pētījumā. Šajā pētījumā tika atlasīti 425 pacienti vecumā no 16 līdz 70 gadiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām krampju lēkmēm, kas lietoja 1 vai 2 tirgū esošas pretepilepsijas zāles stabilās devās; pacienti tika randomizēti, lai pārietu uz lakozamīda monoterapiju (vai nu 400 mg/dienā vai 300 mg/dienā attiecībā 3:1). Mērķtiecīgā 70 dienu novērošanas periodā ārstētajiem pacientiem, kuriem tika pabeigta titrēšana un uzsākta pretepilepsijas zāļu atcelšana (attiecīgi 284 un 99) monoterapija saglabājās 71,5 % un 70,7 % pacientu attiecīgi 57–105 dienām (vidēji 71 diena).
Papildu terapija Lakozamīda kā palīglīdzekļa efektivitāte ieteiktajās devās (200 mg dienā, 400 mg dienā) tika apstiprināta 3 randomizētos, placebo kontrolētos daudzcentru klīniskajos pētījumos, kuros balstterapijas ilgums bija 12 nedēļas. Kontrolētos palīglīdzekļa pētījumos novēroja, ka lakozamīds 600 mg/dienā arī bija efektīvs, taču tā efektivitāte bija līdzīga kā pie devas 400 mg/dienā un pacientiem bija zemāka panesība pret šo devu, kas izpaudās ar CNS un kuņģa zarnu trakta nevēlamajām blakusparādībām. Tādējādi, deva 600 mg/dienā nav ieteicama. Maksimālā ieteicamā deva ir 400 mg/dienā. Šo pētījumu, kuros piedalījās 1308 pacienti, kam sākotnēji parciālas lēkmes bija bijušas vidēji 23 gadus, plāns bija tāds, lai novērtētu lakozamīda iedarbīgumu un nekaitīgumu, lietojot kopā ar 1-3 pretepilepsijas zālēm pacientiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām lēkmēm ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās. Pacientu ar samazinātu lēkmju biežumu par 50 % vispārējā attiecība bija 23 %, 34 % un 40 % - placebo grupā, lakozamīds 200 mg/dienā un lakozamīds 400 mg/dienā.
Lakozamīda, lietota intravenozi vienreizējā piesātinošā devā, farmakokinētika un drošums tika noteikts daudzcentru atklātā pētījumā, ar nolūku izvērtēt lakozamīda drošumu un panesamību uzsākot ātru terapiju ar vienreizēju intravenozu piesātinošo devu (ieskaitot 200 mg) un turpinot ar perorālo devu divreiz dienā (līdzvērtīga intravenozai devai), lietojot lakozamīdu kā papildus terapiju pieaugušiem,16 līdz 60 gadus veciem pacientiem ar parciālām lēkmēm.
Pediatriskā populācija
Parciālajām krampju lēkmēm bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, ir līdzīgas klīniskās izpausmes kā pieaugušajiem. Lakozamīda efektivitāte, lietojot 4 gadus veciem un vecākiem bērniem, ir ekstrapolēta no datiem par pusaudžiem un pieaugušajiem ar parciālām krampju lēkmēm, no kuriem tika sagaidīta līdzīga atbildes reakcija ar nosacījumu, ka tiek lietoti pediatrisko devu pielāgojumi (skatīt 4.2. apakšpunktu) un pierādīts drošums (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Lakozamīda efektivitāte apstiprināta dubultaklā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā, izmantojot iepriekš minēto ekstrapolācijas principu. Pētījums ietvēra 8 nedēļu sākuma periodu, kam sekoja 6 nedēļas ilgs titrēšanas periods. Iekļaušanai piemērotie pacienti ar 1 līdz ≤ 3 pretepilepsijas zāļu stabilu devu režīmu, kuriem joprojām novēroja vismaz 2 parciālās krampju lēkmes 4 nedēļu laikā pirms skrīninga un kuriem periods bez krampju lēkmēm nepārsniedza 21 dienu 8 nedēļu laikā pirms iekļaušanas pētījuma sākuma periodā, pēc nejaušības principa saņēma placebo (n=172) vai lakozamīdu (n=171). Sākotnējā dienas deva bija 2 mg/kg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg vai 100 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu sākot no 50 kg, dalot 2 devās. Titrēšanas periodā lakozamīda devas tika pielāgotas ar nedēļas intervālu, palielinot par 1 vai 2 mg/kg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg vai par 50 vai 100 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu sākot no 50 kg, lai sasniegtu mērķa uzturošās devas intervālu. Iekļaušanai 10 nedēļas ilgajā uzturošās terapijas periodā pacientiem bija jāsasniedz minimālā mērķa deva savai ķermeņa masas kategorijai līdz titrēšanas perioda pēdējām 3 dienām. Pacienti turpināja lietot stabilu lakozamīda devu uzturošās terapijas periodā vai izstājās un tika iekļauti maskētā pētījumā devas samazināšanai. Vērtējot lakozamīda lietotāju grupu salīdzinājumā ar placebo grupu, novēroja statistiski vērā ņemamu (p=0,0003) un klīniski nozīmīgu parciālo krampju lēkmju biežuma samazināšanos 28 dienu laikā no
14

pētījuma sākuma līdz uzturošās terapijas periodam. Procentuālā samazināšanās salīdzinājumā ar placebo grupu, pamatojoties uz kovariācijas analīzi, bija 31,72 % (95 % TI: 16,342; 44,277). Kopumā pacientu īpatsvars ar parciālo krampju lēkmju biežuma samazinājumu par vismaz 50 % 28 dienu laikā no pētījuma sākuma līdz uzturošās terapijas periodam bija 52,9 % lakozamīda grupā salīdzinājumā ar 33,3 % placebo grupā. Informācija par dzīves kvalitāti, vērtējot Pediatrisko dzīves kvalitātes aptauju, liecināja par līdzīgu un stabilu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti pacientiem lakozamīda un placebo grupās visā ārstēšanas periodā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas lakozamīds strauji un pilnībā uzsūcas. Lakozamīda tablešu bioloģiskā pieejamība perorālas lietošanas gadījumā ir aptuveni 100 %. Pēc perorālas lietošanas nemainīta lakozamīda koncentrācija plazmā strauji pieaug, un Cmax tiek sasniegta aptuveni 0,5 līdz 4 stundas pēc devas uzņemšanas. Vimpat tabletes un sīrups iekšķīgai lietošanai ir bioloģiski ekvivalenti. Pārtika neietekmē uzsūkšanās ātrumu un apjomu.
Izkliede
Izkliedes tilpums ir aptuveni 0,6 l/kg. Lakozamīds mazāk nekā 15 % apmērā saistās ar plazmas proteīniem.
Biotransformācija
95 % no devas izdalās ar urīnu lakozamīda un metabolītu veidā. Lakozamīda metabolisms pilnībā nav raksturots. Svarīgākie komponenti, kas izdalās ar urīnu, ir nemainīts lakozamīds (aptuveni 40 % no devas) un tā O-desmetilmetabolīts mazāk kā 30 %. Polārā frakcija, paredzams serīna derivāti, urīnā veidoja aptuveni 20 %, taču dažu indivīdu plazmā tā konstatēta vienīgi niecīgā daudzumā (0-2 %). Urīnā nelielā daudzumā (0,5-2 %) tika konstatēti arī citi metabolīti. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos, bet galvenā izoenzīma veidošanās nav apstiprināta in vivo. Klīniski nozīmīga atšķirība lakozamīda piesātinājumam netika novērota salīdzinājumā ar tā farmakokinētiku ekstensīvajos metabolizētājos (EMs, ar funkcionālu CYP2C19) un vājos metabolizētājos (PMs, bez funkcionāla CYP2C19). Turklāt mijiedarbības pētījumā ar omeprazolu (CYP2C19-inhibitors) netika konstatētas klīniski nozīmīgas lakozamīda koncentrācijas plazmā izmaiņas, kas norādītu, ka šis ceļš ir maznozīmīgs. O-desmetil-lakozamīda koncentrācija plazmā ir aptuveni 15 % no lakozamīda koncentrācijas plazmā. Šim galvenajam metabolītam nav konstatēta farmakoloģiska aktivitāte.
Eliminācija
Lakozamīds no asinsrites tiek izvadīts galvenokārt ar nieru starpniecību un biotransformācijas ceļā. Pēc radioloģiski marķēta lakozamīda perorālas un intravenozas ievadīšanas aptuveni 95 % no radioaktivitātes tika konstatēta urīnā un mazāk nekā 0,5 % fēcēs. Lakozamīda eliminācijas pusperiods ir aptuveni 13 stundas. Farmakokinētika ir proporcionāla devai un nemainīga visu laiku, ar zemu intraun inter-subjekta mainīgumu. Lietojot zāles divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 3 dienām. Koncentrācija plazmā pieaug, uzkrājoties aptuveni 2 reizes.
Līdzsvara koncentrācija, lietojot vienreizēju piesātinošo 200 mg devu vai 100 mg divas reizes dienā perorāli, ir līdzīga.
15

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Dzimums Klīniskie pētījumi liecina, ka dzimums būtiski neietekmē lakozamīda koncentrāciju plazmā.
Nieru darbības traucējumi Salīdzinot ar veseliem indivīdiem, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem lakozamīda zemlīknes laukums bija aptuveni par 30 % lielāks, bet pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kam nepieciešama hemodialīze - par 60 % lielāks, savukārt Cmax nemainījās. Lakozamīdu var efektīvi izvadīt no plazmas hemodialīzes ceļā. Pēc 4 stundas ilgas hemodialīzes lakozamīda zemlīknes laukums ir samazinājies aptuveni par 50 %. Tādēļ pēc hemodialīzes ieteicams lietot papildu devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidējiem un smagiem nieru darbības traucējumiem O-desmetilmetabolīta koncentrācija bija vairākkārt palielināta. Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, iztrūkstot hemodialīzei, līmenis palielinājās un visu laiku pieauga 24 stundu novērošanas laikā. Nav zināms, vai metabolītu palielinātā koncentrācija pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā varētu palielināt nevēlamas blakusparādības, bet metabolītu farmakoloģiska aktivitāte netika konstatēta.
Aknu darbības traucējumi Konstatēts, ka pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh B kategorija) bija augstāka lakozamīda koncentrācija plazmā (zemlīknes laukums (AUCnorm) bija par 50 % lielāks). Augstāka koncentrācija tika konstatēta daļēji tādēļ, ka pētāmajiem pacientiem bija pavājināta nieru darbība. Tika aprēķināts, ka ne-nieru klīrensa samazināšanās pētījuma pacientiem par 20 % palielināja lakozamīda zemlīknes laukumu. Lakozamīda farmakokinētika pie izteiktiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti (pēc 65 gadu vecuma) Pētījumos gados vecākiem vīriešiem un sievietēm, tajā skaitā 4 pacientiem vecumā > 75 gadi un vairāk, zemlīknes laukuma vērtība bija attiecīgi aptuveni par 30 % un 50 % augstāka, salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Tas daļēji ir saistīts ar mazāku ķermeņa masu. Ķermeņa masas normalizētā starpība ir attiecīgi 26 % un 23 %. Novēroja arī palielinātu koncentrācijas mainību. Šajā pētījumā lakozamīda nieru klīrenss gados vecākiem pacientiem bija tikai nedaudz samazināts. Parasti devas samazināšana nav nepieciešama, ja vien nav norādes par pavājinātu nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Lakozamīda farmakokinētiskais profils pediatriskajā populācijā tika noteikts populācijas farmakokinētiskajā analīzē, izmantojot nepilnīgus plazmas koncentrācijas datus, kas tika iegūti vienā placebo kontrolētā randomizētā pētījumā un trijos atvērtos pētījumos 414 bērniem ar epilepsiju vecumā no 6 mēnešiem līdz 17 gadiem. Lietotās lakozamīda devas, lietojot divas reizes dienā, bija diapazonā no 2 līdz 17,8 mg/kg/dienā; maksimālā deva bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk bija 600 mg/dienā. Tipiskais noteiktais plazmas klīrenss bērniem ar ķermeņa masu 20 kg, 30 kg un 50 kg attiecīgi bija 1,04 l/h, 1,32 l/h un 1,86 l/h. Salīdzinājumā plazmas klīrenss pieaugušajiem (ar ķermeņa masu 70 kg) tika noteikts 1,92 l/h.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Toksicitātes pētījumos plazmā uzkrātā lakozamīda koncentrācija bija vienāda vai tikai minimāli augstāka kā to novēroja pacientiem, tādējādi devas cilvēkiem atšķiras nedaudz vai nemaz. Farmakoloģijas drošuma pētījumā intravenozi ievadot lakozamīdu anestēzijā esošiem suņiem konstatēja pārejošu PR intervāla un QRD kompleksa pagarināšanos un asinsspiediena samazināšanos, iespējams, kardiodepresantu iedarbības dēļ. Šīs pārejošās izmaiņas sākās pie tāda paša koncentrācijas līmeņa kā pie maksimālās ieteicamās klīniskās devas. Anestēzijā esošiem suņiem un Cynomolgus pērtiķiem intravenozi ievadot 15-60 mg/kg, novēroja palēninātu priekškambaru un kambaru vadāmību, atrioventrikulāru blokādi un atrioventrikulāru disociāciju.
16

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām, novēroja vieglus atgriezeniskus aknu darbības traucējumus sākot no devas, kas aptuveni 3 reizes pārsniedz klīnisko devu. Šīs izmaiņas, tajā skaitā palielināta orgāna masa, hepatocītu hipertrofija, palielina aknu enzīmu koncentrāciju, kopējo holesterolu aun triglicerīdu līmeni serumā. Izņemot hepatocītu hipertrofiju, citas histopatoloģiskas izmaiņas netika novērotas. Reproduktīvajos un toksicitātes attīstības pētījumos grauzējiem un trušiem teratogēna iedarbība netika konstatēta, bet mātītēm toksiskās devās, žurkām novēroja palielinātu nedzīvi dzimušu mazuļu skaitu un mazuļu mirstību perinatālā periodā, un nedaudz samazinātu mazuļu skaitu metienā un mazuļu ķermeņa masu, atbilstoši sistēmiskais devu līmenis līdzīgs gaidāmajai klīniskajai devai. Tā kā mātīšu toksicitātes dēļ augstākas devas dzīvniekiem nevar pētīt, nav pietiekošu datu, lai pilnībā raksturotu lakozamīda embriofetotoksisko un teratogēno potenciālu. Pētījumos ar žurkām konstatēts, ka lakozamīds un/vai tā metabolīti šķērso placentāro barjeru. Jaunajām žurkām un suņiem toksicitātes veidi kvalitatīvi neatšķiras no pieaugušiem dzīvniekiem novērotajiem. Jaunajām žurkām sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija līdzīgi prognozētajai klīniskai iedarbībai, tika novērota samazināta ķermeņa masa. Jaunajiem suņiem sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija zemāki nekā prognozētā klīniskā iedarbība, sāka novērot pārejošas un ar devu saistītas CNS klīniskās pazīmes.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliskā celuloze Hidroksipropilceluloze Hidroksipropilceluloze (daļēji aizvietota) Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds Krospovidons (poliplazdons XL-10 farmaceitiskā kategorija) Magnija stearāts
Tabletes apvalks
Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes
Polivinilspirts Polietilēnglikols 3350 Talks Titāna dioksīds (E171) Sarkanais dzelzs oksīds (E172) Melnais dzelzs oksīds (E172) Indigokarmīna alumīnija laka (E132)
Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes
Polivinilspirts Polietilēnglikols 3350 Talks Titāna dioksīds (E171) Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
17

Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes
Polivinilspirts Polietilēnglikols 3350 Talks Titāna dioksīds (E171) Dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172)
Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes
Polivinilspirts Polietilēnglikols 3350 Talks Titāna dioksīds (E171) Indigokarmīna alumīnija laka (E132)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes
Iepakojumi pa 14, 28, 56 un 168 apvalkotajām tabletēm PVH/PVDH blisteros ar alumīnija folijas pārklājumu. Iepakojumi pa 14 x 1 un 56 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PVDH perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā un alumīnija folijas pārklājumu.
Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes
Iepakojumi pa 14, 28, 56 un 168 apvalkotajām tabletēm PVH/PVDH blisteros ar alumīnija folijas pārklājumu. Iepakojumi pa 14 x 1 un 56 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PVDH perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā un alumīnija folijas pārklājumu.
Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes
Iepakojumi pa 14, 28 un 56 apvalkotajām tabletēm PVH/PVDH blisteros ar alumīnija folijas pārklājumu. Daudzdevu iepakojumi satur 168 (3 iepakojumi pa 56 tabletēm) apvalkotās tabletes PVH/PVDH blisteros ar alumīnija folijas pārklājumu. Iepakojumi pa 14 x 1 un 56 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PVDH perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā un alumīnija folijas pārklājumu.
18

Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes
Iepakojumi pa 14, 28 un 56 apvalkotajām tabletēm PVH/PVDH blisteros ar alumīnija folijas pārklājumu. Daudzdevu iepakojumi satur 168 (3 iepakojumi pa 56 tabletēm) apvalkotās tabletes PVH/PVDH blisteros ar alumīnija folijas pārklājumu. Iepakojumi pa 14 x 1 un 56 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PVDH perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā un alumīnija folijas pārklājumu.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/08/470/001 EU/1/08/470/002 EU/1/08/470/003 EU/1/08/470/004 EU/1/08/470/005 EU/1/08/470/006 EU/1/08/470/007 EU/1/08/470/008 EU/1/08/470/009 EU/1/08/470/010 EU/1/08/470/011 EU/1/08/470/012 EU/1/08/470/020 EU/1/08/470/021 EU/1/08/470/022 EU/1/08/470/023 EU/1/08/470/024 EU/1/08/470/025 EU/1/08/470/026 EU/1/08/470/027 EU/1/08/470/028 EU/1/08/470/029 EU/1/08/470/030 EU/1/08/470/031
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2008. gada 29. augusts Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 31. jūlijs
19

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.
20

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Iepakojums ārstēšanas uzsākšanai (tikai pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušajiem) Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 50 mg lakozamīda (Lacosamidum). Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 100 mg lakozamīda (Lacosamidum). Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 150 mg lakozamīda (Lacosamidum). Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Katra apvalkotā tablete satur 200 mg lakozamīda (Lacosamidum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Apvalkotā tablete Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes: Iesārtas, ovālas formas apvalkotās tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 10,4 mm x 4,9 mm, ar marķējumu “SP” vienā pusē un “50” otrā pusē. Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes: Tumši dzeltenas, ovālas formas apvalkotās tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 13,2 mm x 6,1 mm, ar marķējumu “SP” vienā pusē un “100” otrā pusē. Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes: Lašsārtas, ovālas formas apvalkotās tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 15,1 mm x 7,0 mm, ar marķējumu “SP” vienā pusē un “150” otrā pusē. Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes: Zilas, ovālas formas apvalkotās tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 16,6 mm x 7,8 mm, ar marķējumu “SP” vienā pusē un “200” otrā pusē.
21

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Vimpat ir indicēts kā monoterapija un kā papildu terapija sākotnēji parciālu lēkmju ārstēšanai ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tāspusaudžiem un bērniem no 4 gadu vecuma ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušajiem ar epilepsiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Lakozamīds jālieto divas reizes dienā (parasti vienu reizi no rīta un vienu reizi vakarā). Lakozamīdu var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā. Ja deva tiek izlaista, pacients jāinstruē nekavējoties lietot izlaisto devu, un pēc tam nākamo lakozamīda devu lietot parastajā plānotajā laikā. Ja pacients 6 stundu intervālā pirms nākamās devas konstatē, ka deva izlaista, pacientam jānorāda pagaidīt līdz nākamajai lakozamīda devas lietošanai parastajā plānotajā laikā. Pacienti nedrīkst lietot dubultu devu.
Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušie
Monoterapija Ieteicamā sākuma deva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā. Lakozamīda lietošanu var uzsākt arī ar 100 mg divas reizes dienā, pamatojoties uz ārsta izvērtējumu attiecībā uz nepieciešamību samazināt lēkmes un iespējamām blakusparādībām. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu ik nedēļu var palielināt par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 300 mg divas reizes dienā (600 mg/dienā). Pacientiem, kuri sasnieguši devu lielāku par 400 mg/dienā un kuriem nepieciešamas papildu pret epilepsijas zāles, ir jālieto devas, kas tiek rekomendētas papildu terapijai.
Papildu terapija Ieteicamā sākumdeva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 400 mg (200 mg divas reizes dienā).
Vimpat daudzdevu iepakojumā ārstēšanas uzsākšanai ir 4 dažādi iepakojumi (viens katram tablešu stiprumam) pa 14 tabletēm katrā, kas paredzēti pirmajām 2 līdz 4 ārstēšanas nedēļām, atkarībā no pacienta atbildes reakcijas un panesības. Uz iepakojumiem ir marķējums “1. nedēļa” (2., 3. vai 4.). Pirmajā ārstēšanas dienā pacients sāk lietot Vimpat 50 mg tabletes divas reizes dienā. Otrajā nedēļā pacients lieto Vimpat 100 mg tabletes divas reizes dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesības, trešajā nedēļā var sākt lietot Vimpat 150 mg tabletes divas reizes dienā un ceturtajā nedēļā Vimpat 200 mg tabletes divas reizes dienā.
Lietošanas pārtraukšana Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi, ja lakozamīda lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski (piem., samazinot dienas devu par 200 mg/nedēļā). Pacientiem, kuriem parādās nopietna sirds aritmija, jāveic klīnisks ieguvuma/riska novērtējums un, ja nepieciešams, lakozamīda lietošana jāpārtrauc.
22

Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti (pēc 65 gadu vecuma) Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Gados vecākiem pacientiem jāņem vērā vecuma dēļ samazinātais renālais klīrenss ar paaugstinātu zemlīknes laukuma (AUC) rādītāju (skatīt sadaļu “Nieru darbības traucējumi” un 5.2. apakšpunktu). Ir maz klīnisko datu par gados vecākiem pacientiem ar epilepsiju, īpaši, ja deva ir lielāka par 400 mg/dienā (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Pieaugušajiem un pediatriskajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR > 30 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) vai ar nieru slimību terminālajā stadijā maksimālā ieteicamā deva ir 250 mg dienā. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) un kuriem ir nieru slimība terminālajā stadijā, maksimālo devu ieteicams samazināt par 25 %. Visiem pacientiem, kam nepieciešama hemodialīze, tūlīt pēc hemodialīzes beigām iesaka par 50 % palielināt dalīto dienas devu. Tā kā klīniskā pieredze ir neliela un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā ir metabolītu uzkrāšanās (ar nezināmu farmakoloģisko aktivitāti), šiem pacientiem ārstēšana jāveic piesardzīgi. Visiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas titrēšana jāveic piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā ieteicamā deva ir 300 mg/dienā. Devas titrēšana šādiem pacientiem jāveic piesardzīgi, ņemot vērā pavadošos nieru darbības traucējumus. Pamatojoties uz datiem par pieaugušajiem, pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg un ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, maksimālā deva jāsamazina par 25 %. Lakozamīda farmakokinētika pacientiem ar izteikti pavājinātu aknu darbību nav pētīta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pieaugušajiem un pediatriskajiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem lakozamīds jānozīmē tikai tad, ja sagaidāmais terapeitiskais efekts atsver iespējamos riskus. Uzmanīgi novērojot slimības aktivitāti un iespējamās blakusparādības pacientam, var būt nepieciešama devas pielāgošana.
Pediatriskā populācija
Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk Devas pusaudžiem un bērniem, ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, ir tādas pašas kā pieaugušajiem (skatīt iepriekš).
Bērni (no 4 gadu vecuma) un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg Šīs kategorijas pacientiem šis iepakojums ārstēšanas uzsākšanai nav piemērots.
Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem Lakozamīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 4 gadu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Lakozamīda apvalkotās tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai. Lakozamīdu var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Zināma otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulāra (AV) blokāde.
23

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pašnāvības domas un uzvedība
Ir ziņots par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm pie dažādām saslimšanām. Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze uzrāda nedaudz palielinātu pašnāvības domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms un pieejamie dati neizslēdz palielināta riska iespējamu saistību ar lakozamīdu. Tādēļ jāuzrauga vai pacientiem nerodas pašnāvības domas un darbības, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka pašnāvības domu un darbību rašanās gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Sirds ritma un vadīšanas traucējumi
Klīniskajos pētījumos ar lakozamīdu ir novērots devas atkarīgs PR intervāla pagarinājums. Lakozamīds piesardzīgi jālieto pacientiem ar pamatā esošiem aritmiju veicinošiem apstākļiem, piemēram, pacientiem ar zināmiem sirds vadīšanas traucējumiem vai smagu sirds slimību (piemēram, miokarda išēmiju/infarktu, sirds mazspēju, strukturālu sirds slimību vai sirds nātrija kanālu traucējumiem) vai pacientiem, kas ārstēti ar zālēm, kas ietekmē sirds vadāmību, ieskaitot antiaritmiskos līdzekļus un nātrija kanālus bloķējošas pretepilepsijas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu), un gados vecākiem pacientiem. Ir jāņem vērā, ka šādiem pacientiem EKG ir jāveic pirms lakozamīda deva tiek palielināta virs 400 mg/dienā un pēc tam, kad lakozamīds ir titrēts līdz līdzsvara koncentrācijai.
Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu epilepsijas pacientiem netika ziņots par priekškambaru fibrilāciju vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātā epilepsijas pētījumā un pēcreģistrācijas pieredzē.
Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par AV blokādi (ieskaitot otrās vai augstākas pakāpes AV blokādi). Pacientiem ar proaritmiskiem stāvokļiem ziņots par kambaru tahiaritmiju. Retos gadījumos pacientiem ar pamatā esošiem proaritmiskiem apstākļiem šie notikumi ir noveduši pie asistoles, sirds apstāšanās un nāves.
Pacienti jābrīdina par sirds aritmijas simptomiem (piemēram, lēnu, ātru vai neregulāru pulsu, sirdsklauvēm, elpas trūkumu, reibšanas sajūtu un ģīboni). Pacientiem jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja parādās šie simptomi.
Reibonis
Ārstēšana ar lakozamīdu ir bijusi saistīta ar reiboni, kas var pastiprināt nejaušu savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, iekams viņi nav iepazinušies ar zāļu iespējamo ietekmi (skatīt 4.8. apakšpunktā).
Elektroklīniskās pasliktināšanās iespēja noteiktos pediatriskās epilepsijas sindromos.
Lakozamīda drošums un efektivitāte pediatriskajiem pacientiem ar epilepsijas sindromiem, kuros vienlaikus var būt fokālas un ģeneralizētas krampju lēkmes, nav noteikts.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar zālēm, kurām ir zināma saistība ar PR pagarinājumu (ieskaitot nātrija kanālus bloķējošas pretepilepsijas zāles) un pacientiem, kuri lieto antiaritmiskos līdzekļus, lakozamīds jālieto piesardzīgi. Tomēr apakšgrupu analīze klīniskajos pētījumos neuzrādīja nozīmīgi palielinātu PR pagarinājumu pacientiem, kuri vienlaikus saņēma karbamazepīnu vai lamotrigīnu.
24

In vitro dati
Kopumā dati ļauj domāt, ka lakozamīdam ir zems mijiedarbības potenciāls. Pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds pie tādas koncentrācijas plazmā, kādu novēroja klīniskajos pētījumos, neinducē enzīmus CYP1A2, CYP2B6 un CYP2C9, un neinhibē CYP1A1, CYP1A2, CYP2A6, CYP2B6, CYP2C8, CYP2C9, CYP2D6 un CYP2E1. Pētījumi in vitro liecināja, ka lakozamīds netiek transportēts ar P-glikoproteīnu tievajās zarnās. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos
In vivo dati
Lakozamīds neinhibē vai neinducē CYP2C19 un CYP3A4 klīniskā nozīmīguma robežā. Lakozamīds neietekmēja midazolāma (metabolizēts ar CYP3A4, lakozamīds lietots pa 200 mg divreiz dienā) zemlīknes laukumu (AUC), bet midazolāma Cmax bija nedaudz paaugstināts (30 %). Lakozamīds neietekmēja omeprazola (metabolizēts ar CYP2C19 un CYP3A4, lakozamīds lietots pa 300 mg divreiz dienā) farmakokinētiku. CYP2C19 inhibitors omeprazols (lietojot 40 mg vienreiz dienā) neradīja klīniski nozīmīgas izmaiņas lakozamīda ekspozīcijā. Tādā veidā maz ticams, ka vidēji spēcīgi CYP2C19 inhibitori klīniski nozīmīgi ietekmē sistēmisku lakozamīda iedarbību. Piesardzība jāievēro vienlaicīgi lietojot ar spēcīgiem CYP2C9 (piemēram, flukonazolu) un CYP3A4 (piemēram, itrakonazolu, ketokonazolu, ritonaviru, klaritromicīnu) inhibitoriem, kas var novest pie paaugstinātas lakozamīda sistēmiskās iedarbības. In vivo tāda mijiedarbība nav noteikta, bet ir iespējama, pamatojoties uz in vitro datiem.
Tādi spēcīgie enzīmu inducētāji kā rifampicīns vai divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) var mēreni samazināt lakozamīda sistēmisko koncentrāciju. Tādēļ ārstēšanas sākšana vai beigšana ar šiem enzīmu inducētājiem jāveic piesardzīgi.
Pretepilepsijas zāles
Mijiedarbības pētījumos lakozamīds būtiski neietekmēja karbamazepīna un valproiskābes koncentrāciju plazmā. Karbamazepīns un valproiskābe neietekmēja lakozamīda koncentrāciju plazmā. Farmakokinētiskās analīzēs dažādās vecuma grupās aprēķināts, ka, vienlaicīgi lietojot citas pretepilepsijas zāles, kas ir zināmas kā enzīmu inducētājas (karbamazepīns, fenitoīns, fenobarbitāls dažādās devās), lakozamīda vispārējā koncentrācija samazinās par 25 % pieaugušajiem un par 17 % pediatriskās populācijas pacientiem.
Perorālie kontraceptīvie līdzekļi
Mijiedarbības pētījumā netika novērota klīniski nozīmīga lakozamīda mijiedarbība ar perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem etinilestradiolu un levonorgestrelu. Progesterona koncentrācija netika ietekmēta, ja zāles lietoja vienlaicīgi.
Citi līdzekļi
Mijiedarbības pētījumos tika pierādīts, ka lakozamīds neietekmē digoksīna farmakokinētiku. Nebija klīniski nozīmīgas mijiedarbības starp lakozamīdu un metformīnu. Vienlaicīga varfarīna un lakozamīda lietošana neizraisa klīniski nozīmīgas varfarīna farmakokinētisko un farmakodinamisko īpašību izmaiņas. Lai gan farmakokinētiskie dati par lakozamīda un alkohola mijiedarbību nav pieejami, farmakodinamisko iedarbību nevar izslēgt. Lakozamīda saistīšanās ar olbaltumvielām ir mazāka par 15 %. Tādēļ klīniski nozīmīga mijiedarbība ar citām zālēm, konkurējot uz olbaltumvielu saistīšanās vietām, tiek uzskatīta par maz ticamu.
25

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ar epilepsiju un pretepilepsijas zālēm saistītais risks kopumā Visām pretepilepsijas zālēm ir zināms, ka to sieviešu, kurām ārstēta epilepsija, pēcnācējiem malformācijas biežums ir divas līdz trīs reizes lielāks kā vispārējā populācijā, kur šis rādītājs ir aptuveni 3 %. Ārstētajā populācijā malformācijas palielināšanās tiek skaidrota ar politerapiju, tomēr nav izskaidrots, cik lielā mērā tas ir atkarīgs no ārstēšanas un/vai slimības. Bez tam efektīvu pretepilepsijas ārstēšanu nedrīkst pārtraukt, jo slimības pasliktināšanās ir kaitīga abiem, kā mātei, tā auglim.
Ar lakozamīdu saistītais risks Nav pietiekamas informācijas par lakozamīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par teratogēnu iedarbību žurkām vai trušiem, taču, lietojot žurku un trušu mātītēm toksiskas devas, novērota embriotoksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Lakozamīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams (ja ieguvums mātei pārliecinoši atsver iespējamo risku auglim). Ja sieviete plāno grūtniecību, šo zāļu lietošana rūpīgi jāapsver.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai lakozamīds cilvēkiem izdalās mātes pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka lakozamīds izdalās pienā. Piesardzības apsvērumu dēļ barošana ar krūti ārstēšanas laikā ar lakozamīdu jāpārtrauc.
Fertilitāte
Netika novērota nelabvēlīga iedarbība uz žurku tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai vairošanos pie devām, kur plazmas ekspozīcija (AUC) ir apmēram līdz 2 reizēm lielāka par plazmas AUC cilvēkiem, lietojot maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem (MIDC).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Lakozamīds nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ārstēšana ar lakozamīdu var izraisīt reiboni un neskaidru redzi. Līdz ar to pacientiem jānorāda nevadīt transportlīdzekli vai neapkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, iekams nav pilnībā noskaidrota lakozamīda ietekme uz viņu spēju veikt šādas aktivitātes.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pamatojoties uz apkopotiem placebo kontrolētiem papildus terapijas klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījušies 1308 pacienti ar sākotnēji parciālām lēkmēm, kopumā par vismaz vienu nevēlamu blakusparādību ziņojis 61,9 % pacientu, kas pēc nejaušības principa randomizēti lakozamīda grupā, un 35,2 % pacientu, kas pēc nejaušības principa randomizēti placebo grupā. Nevēlamās blakusparādības, par ko saistībā ar lakozamīdu ziņoja visbiežāk (≥ 10 %), bija reibonis, galvassāpes, slikta dūša un diplopija. Blakusparādību intensitāte parasti bija neliela līdz mērena. Dažas no blakusparādībām bija saistītas ar devu, un, samazinot devu, mazinājās. Ar centrālo nervu sistēmu (CNS) saistītas un gastrointestinālas (GI) nevēlamās blakusparādības laika gaitā parasti samazinājās. Visos šajos kontrolētajos pētījumos terapijas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ bija 12,2 % pacientiem, kuri randomizēti lakozamīda grupā un 1,6 % pacientiem, kuri randomizēti placebo grupā. Biežākās blakusparādības, kuru rezultātā bija jāpārtrauc lakozamīda terapija, bija reibonis.
26

Pamatojoties uz datu analīzi no līdzvērtīga monoterapijas klīniskā pētījuma, kur tika salīdzināts lakozamīds ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, visbiežāk ziņotās blakusparādības (≥ 10 %) lakozamīdam bija galvassāpes un reibonis. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija 10,6 % pacientu, kas ārstēti ar lakozamīdu un 15,6 % pacientu, kas ārstēti ar kontrolētas izdales karbamazepīnu.

Blakusparādību uzskaitījums

Tālāk dotajā tabulā parādīts tādu nevēlamo blakusparādību biežums, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē. Biežums ir šāds: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klase Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Psihiskie traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis Galvassāpes

Acu bojājumi Ausu un labirinta bojājumi Sirds funkcijas traucējumi

Diplopija

Kuņģa-zarnu trakta Slikta dūša traucējumi

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Agranulocitoze(1)

Depresija Apjukuma stāvoklis Bezmiegs(1)
Līdzsvara traucējumi Atmiņas traucējumi Apziņas traucējumi Miegainība Trīce Nistagms Hipoestēzija Dizartrija Uzmanības traucējumi Parestēzija Redzes miglošanās Vertigo Tinnīts
Vemšana Aizcietējums

Paaugstināta jutība pret zālēm(1)
Agresija Uzbudinājums(1) Eiforisks garastāvoklis(1) Psihotiski traucējumi(1) Pašnāvības mēģinājums(1) Pašnāvības domas Halucinācijas(1) Sinkope (2) Koordinācijas traucējumi
Atrioventrikulāra blokāde(1,2) Bradikardija(1,2) Priekškambaru fibrilācija(1,2) Priekškambaru plandīšanās(1,2)

Zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) (1,2)
Konvulsijas(3)
Kambaru tahiaritmija (1)

27

Orgānu sistēmu klase

Ļoti bieži

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži
Meteorisms Dispepsija Sausa mute Caureja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze Izsitumi(1)

Retāk
Izmainīts aknu funkcionālais tests(2) Aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (> 2x ANR) (1) Angioedēma(1) Nātrene(1)

Skeleta-muskuļu un

Muskuļu spazmas

saistaudu sistēmas

bojājumi

Vispārēji

Gaitas traucējumi

traucējumi un

Astēnija

reakcijas

Nespēks

ievadīšanas vietā

Uzbudināmība

Apreibuma sajūta

Traumas,

Kritieni

saindēšanās un ar

Ādas plīsumi

manipulācijām

Sasitums

saistītas

komplikācijas

(1) Blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas pieredzē.

(2) Skatīt “Atsevišķu blakusparādību aprakstā”.

(3) Ziņots atklātos pētījumos.

Nav zināmi
StīvensaDžonsona sindroms(1) Toksiska epidermāla nekrolīze(1)

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Lakozamīda lietošana ir saistīta ar devu atkarīgu PR intervāla pagarināšanos. Var sastapt nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar PR intervāla pagarināšanos (piem., atrioventrikulāra blokāde, sinkope, bradikardija). Retāk, 0,7 %, 0 %, 0,5 % un 0 % gadījumu, ir ziņots par pirmās pakāpes AV blokādi papildu klīniskajos pētījumos pacientiem ar epilepsiju, lietojot lakozamīdu attiecīgi 200 mg, 400 mg, 600 mg vai placebo. Otrās vai augstākas pakāpes AV blokādes netika novērotas šajos pētījumos. Tomēr pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par šādiem otrās un trešās pakāpes AV blokādes gadījumiem, kas saistīti ar lakozamīda ārstēšanu. Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, PR intervāla apjoma pieaugums bija salīdzināms starp lakozamīdu un kontrolētas izdales karbamazepīnu. Sinkopes sastopamības biežums, kā ziņots apkopotos papildu terapijas klīniskajos pētījumos, ir retāk un nav atšķirības starp epilepsijas pacientiem (0,1 %), kas ārstēti ar lakozamīdu (n=944) un epilepsijas pacientiem (0,3 %), kas saņēma placebo (n=364). Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, par sinkopi ziņoja 7/444 (1,6 %) lakozamīda pacientu un 1/442 (0,2 %) kontrolētas izdales karbamazepīna pacientu. Īstermiņa klīniskajos pētījumos netika ziņots par priekškambaru fibrilāciju vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātā epilepsijas pētījumā un pēcreģistrācijas pieredzē.

28

Laboratorisko rādītāju novirzes Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu izmainīti aknu funkcionālie testi ir novēroti pieaugušajiem pacientiem ar parciāliem krampjiem, kuri vienlaikus bija saņēmuši 1-3 pretepilepsijas zāles. ALAT paaugstināšanās līdz ≥ 3× ANR radās 0,7 % (7/935) Vimpat pacientu un 0 % (0/356) ar placebo ārstētiem pacientiem.
Multiorgānu paaugstinātas jutības reakcijas Par multiorgānu paaugstinātas jutības reakcijām (kas zināmas arī kā zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, DRESS) ir ziņots pacientiem, kuri ārstēti ar dažām pretepilepsijas zālēm. Šo reakciju izpausmes ir mainīgas, bet parasti ir kopā ar drudzi un izsitumiem un var būt saistītas ar iesaistītajām dažādu orgānu sistēmām. Ja ir aizdomas par multiorgānu paaugstinātas jutības reakciju, lakozamīda lietošana ir jāpārtrauc.
Pediatriskā populācija
Lakozamīda drošuma profils placebo kontrolētos (sīkāku informāciju par pētījumu skatīt 5.1. apakšpunktā) un atklātos pētījumos (n=408) papildu terapijā, lietojot bērniem vecumā no 4 gadiem, atbilda pieaugušo drošuma profilam, tomēr dažas nevēlamās blakusparādības (miegainība, vemšana un konvulsijas) bija biežāk sastopamas un pediatriskajā populācijā ziņotas arī papildu nevēlamās blakusparādības (nazofaringīts, pireksija, faringīts, samazināta ēstgriba, letarģija un anomāla uzvedība): nazofaringīts (15,7 %), vemšana (14,7 %), miegainība (14,0 %), reibonis (13,5 %), pireksija (13,0 %), konvulsijas (7,8 %), samazināta ēstgriba (5,9 %), faringīts (4,7 %), letarģija (2,7 %) un anomāla uzvedība (1,7 %). Kopumā pēc randomizācijas 67,8 % pacientu lakozamīda grupā un 58,1 % pacientu placebo grupā ziņoja par vismaz 1 nevēlamu blakusparādību. Uzvedība, kognitīvā un emocionālā funkcionēšana tika vērtēta ar Eikenbaka (Achenbach) CBCL un BRIEF aptaujām pētījumu sākumā un vēlāk pētījumu gaitā un pētījumu laikā bija lielākoties stabilas.
Gados vecāki pacienti
Monoterapijas pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, blakusparādības, kas saistītas ar lakozamīdu gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadu vecuma) izrādās ir līdzīgas, kādas ir novērotas pacientiem jaunākiem par 65 gadiem. Kaut arī par lielāku ģīboņa, caurejas, trīces sastopamības biežumu (≥ 5 % atšķirība) tika ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Biežākā ar sirdsdarbību saistītā blakusparādība, par kuru ir ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem, ir pirmās pakāpes AV blokāde. Lakozamīda grupā par to tika ziņots 4,8 % (3/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 1,6 % (6/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Terapijas pārtraukšanas biežums ar lakozamīdu, kas saistīts ar blakusparādībām, ir novērots 21,0 % (13/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 9,2 % (35/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Šīs atšķirības starp gados vecākiem pacientiem un jaunākiem pieaugušiem pacientiem bija līdzīgas, kā novērotas aktīvajā salīdzinājuma grupā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
29

4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Simptomi, ko novēroja pēc nejaušas vai tīšas lakozamīda pārdozēšanas, galvenokārt bija saistīti ar CNS un gremošanas traktu.  Blakusparādības, ko novēroja pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu devās virs 400 mg
līdz 800 mg, klīniski neatšķīrās no blakusparādībām pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu ieteicamās devās.  Lietojot vairāk nekā 800 mg, novērotās reakcijas ir reibonis, slikta dūša, vemšana, krampji (ģeneralizēti toniski-kloniski krampji, status epilepticus). Tika novēroti arī sirds vadīšanas traucējumi, šoks un koma. Par letāliem gadījumiem tika ziņots pacientiem, pēc akūtas vienreizējas pārdozēšanas, lietojot vairākus gramus lakozamīda.
Rīcība
Lakozamīdam nav specifiska antidota. Lakozamīda pārdozēšanas gadījumā terapijā jāiekļauj atbalstoši pasākumi; ja nepieciešams, tā var ietvert arī hemodialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi; ATĶ kods: N03AX18
Darbības mehānisms
Aktīvā viela lakozamīds (R-2-acetamido-N-benzil-3-metoksipropionamīds) ir funkcionalizēta aminoskābe. Precīzs lakozamīda pretepilepsijas darbības mehānisms cilvēkiem vēl nav pilnībā noskaidrots. Elektrofizioloģiskie pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds selektīvi un lēni inaktivē nātrija jonu kanālus, kā rezultātā tiek stabilizētas pārmērīgi uzbudināmās neironu membrānas.
Farmakodinamiskā iedarbība
Lakozamīds nodrošināja aizsardzību pret krampjiem vairumam dzīvnieku modeļu ar parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem un kavēja lēkmju rašanos. Ne-klīniskajos pētījumos lakozamīdam kombinācijā ar levetiracetāmu, karbamazepīnu, fenitoīnu, valproātu, lamotrigīnu, topiramātu vai gabapentīnu novēroja sinerģiskas vai papildus pretkrampju iedarbības.
Klīniskā efektivitāte un drošums Pieaugušo populācija
Monoterapija Lakozamīda monoterapijas efektivitāte tika pētīta dubultaklā, paralēlu grupu, līdzvērtīgas efektivitātes pētījumā, salīdzinot ar kontrolētas izdales karbamazepīnu 886 pacientiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu vai vecākiem ar pirmreizēju vai nesen diagnosticētu epilepsiju. Pacientiem anamnēzē bija neizprovocēta sākotnēji parciāla krampju lēkme ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas. Pacienti tika randomizēti ārstēšanai ar kontrolētas izdales karbamazepīnu vai lakozamīdu, lietojot tablešu veidā, attiecībā 1:1. Deva tika balstīta uz devu – atbildi un bija robežās no 400 līdz 1200 mg/dienā kontrolētas izdales karbamazepīnam un 200 līdz 600 mg/dienā lakozamīdam. Ārstēšanas ilgums bija līdz 121 nedēļai, atkarībā no atbildes reakcijas. Paredzamais 6 mēneši bez krampjiem rādītājs, ko noteica pēc Kaplana-Meiera izdzīvošanas analīzes metodes, bija 89,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 91,1 % ar kontrolētas izdales karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. Pielāgotā absolūtā atšķirība starp ārstēšanām bija 1,3 % (95 %
30

TI: -5,5, 2,8). Pēc Kaplana-Meiera metodes noteiktais paredzamais 12 mēnešu periods bez krampjiem rādītājs bija 77,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 82,7 % ar kontrolētas izdales karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. 6 mēnešu bez krampjiem perioda rādītājs gados vecākiem pacientiem no 65 gadiem un vairāk (62 pacienti lakozamīda grupā, 57 pacienti kontrolētas izdales karbamazepīna grupā) bija līdzīgs starp abām ārstēšanas grupām. Rādītāji bija līdzīgi arī tiem, ko novēroja kopējā populācijā. Gados vecāku pacientu populācijā 55 (88,7 %) pacientiem uzturošā lakozamīda deva bija 200 mg/dienā, 6 pacientiem (9,7 %) 400 mg/dienā un 1 pacientam (1,6 %) deva bija lielāka nekā 400 mg/dienā.
Pāreja uz monoterapiju Lakozamīda efektivitāte un drošums, pārejot uz monoterapiju, tika izvērtēts vēsturiskā-kontrolētā, daudzcentru, dubultaklā, randomizētā pētījumā. Šajā pētījumā tika atlasīti 425 pacienti vecumā no 16 līdz 70 gadiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām krampju lēkmēm, kas lietoja 1 vai 2 tirgū esošas pretepilepsijas zāles stabilās devās; pacienti tika randomizēti, lai pārietu uz lakozamīda monoterapiju (vai nu 400 mg/dienā vai 300 mg/dienā attiecībā 3:1). Mērķtiecīgā 70 dienu novērošanas periodā ārstētajiem pacientiem, kuriem tika pabeigta titrēšana un uzsākta pretepilepsijas zāļu atcelšana (attiecīgi 284 un 99) monoterapija saglabājās 71,5 % un 70,7 % pacientu attiecīgi 57–105 dienām (vidēji 71 diena).
Papildu terapija Lakozamīda kā palīglīdzekļa efektivitāte ieteiktajās devās (200 mg dienā, 400 mg dienā) tika apstiprināta 3 randomizētos, placebo kontrolētos daudzcentru klīniskajos pētījumos, kuros balstterapijas ilgums bija 12 nedēļas. Kontrolētos palīglīdzekļa pētījumos novēroja, ka lakozamīds 600 mg/dienā arī bija efektīvs, taču tā efektivitāte bija līdzīga kā pie devas 400 mg/dienā un pacientiem bija zemāka panesība pret šo devu, kas izpaudās ar CNS un kuņģa zarnu trakta nevēlamajām blakusparādībām. Tādējādi, deva 600 mg/dienā nav ieteicama. Maksimālā ieteicamā deva ir 400 mg/dienā. Šo pētījumu, kuros piedalījās 1308 pacienti, kam sākotnēji parciālas lēkmes bija bijušas vidēji 23 gadus, plāns bija tāds, lai novērtētu lakozamīda iedarbīgumu un nekaitīgumu, lietojot kopā ar 1-3 pretepilepsijas zālēm pacientiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām lēkmēm ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās. Pacientu ar samazinātu lēkmju biežumu par 50 % vispārējā attiecība bija 23 %, 34 % un 40 % - placebo grupā, lakozamīds 200 mg/dienā un lakozamīds 400 mg/dienā.
Pediatriskā populācija
Parciālajām krampju lēkmēm bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, ir līdzīgas klīniskās izpausmes kā pieaugušajiem. Lakozamīda efektivitāte, lietojot 4 gadus veciem un vecākiem bērniem, ir ekstrapolēta no datiem par pusaudžiem un pieaugušajiem ar parciālām krampju lēkmēm, no kuriem tika sagaidīta līdzīga atbildes reakcija ar nosacījumu, ka tiek lietoti pediatrisko devu pielāgojumi (skatīt 4.2. apakšpunktu) un pierādīts drošums (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Lakozamīda efektivitāte apstiprināta dubultaklā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā, izmantojot iepriekš minēto ekstrapolācijas principu. Pētījums ietvēra 8 nedēļu sākuma periodu, kam sekoja 6 nedēļas ilgs titrēšanas periods. Iekļaušanai piemērotie pacienti ar 1 līdz ≤ 3 pretepilepsijas zāļu stabilu devu režīmu, kuriem joprojām novēroja vismaz 2 parciālās krampju lēkmes 4 nedēļu laikā pirms skrīninga un kuriem periods bez krampju lēkmēm nepārsniedza 21 dienu 8 nedēļu laikā pirms iekļaušanas pētījuma sākuma periodā, pēc nejaušības principa saņēma placebo (n=172) vai lakozamīdu (n=171). Sākotnējā dienas deva bija 2 mg/kg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg vai 100 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu sākot no 50 kg, dalot 2 devās. Titrēšanas periodā lakozamīda devas tika pielāgotas ar nedēļas intervālu, palielinot par 1 vai 2 mg/kg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg vai par 50 vai 100 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu sākot no 50 kg, lai sasniegtu mērķa uzturošās devas intervālu. Iekļaušanai 10 nedēļas ilgajā uzturošās terapijas periodā pacientiem bija jāsasniedz minimālā mērķa deva savai ķermeņa masas kategorijai līdz titrēšanas perioda pēdējām 3 dienām. Pacienti turpināja lietot stabilu lakozamīda devu uzturošās terapijas periodā vai izstājās un tika iekļauti maskētā pētījumā devas samazināšanai.
31

Vērtējot lakozamīda lietotāju grupu salīdzinājumā ar placebo grupu, novēroja statistiski vērā ņemamu (p=0,0003) un klīniski nozīmīgu parciālo krampju lēkmju biežuma samazināšanos 28 dienu laikā no pētījuma sākuma līdz uzturošās terapijas periodam. Procentuālā samazināšanās salīdzinājumā ar placebo grupu, pamatojoties uz kovariācijas analīzi, bija 31,72 % (95 % TI: 16,342; 44,277). Kopumā pacientu īpatsvars ar parciālo krampju lēkmju biežuma samazinājumu par vismaz 50 % 28 dienu laikā no pētījuma sākuma līdz uzturošās terapijas periodam bija 52,9 % lakozamīda grupā salīdzinājumā ar 33,3 % placebo grupā. Informācija par dzīves kvalitāti, vērtējot Pediatrisko dzīves kvalitātes aptauju, liecināja par līdzīgu un stabilu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti pacientiem lakozamīda un placebo grupās visā ārstēšanas periodā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas lakozamīds strauji un pilnībā uzsūcas. Lakozamīda tablešu bioloģiskā pieejamība perorālas lietošanas gadījumā ir aptuveni 100 %. Pēc perorālas lietošanas nemainīta lakozamīda koncentrācija plazmā strauji pieaug, un Cmax tiek sasniegta aptuveni 0,5 līdz 4 stundas pēc devas uzņemšanas. Vimpat tabletes un sīrups iekšķīgai lietošanai ir bioloģiski ekvivalenti. Pārtika neietekmē uzsūkšanās ātrumu un apjomu.
Izkliede
Izkliedes tilpums ir aptuveni 0,6 l/kg. Lakozamīds mazāk nekā 15 % apmērā saistās ar plazmas proteīniem.
Biotransformācija
95 % no devas izdalās ar urīnu lakozamīda un metabolītu veidā. Lakozamīda metabolisms pilnībā nav raksturots. Svarīgākie komponenti, kas izdalās ar urīnu, ir nemainīts lakozamīds (aptuveni 40 % no devas) un tā O-desmetilmetabolīts mazāk kā 30 %. Polārā frakcija, paredzams serīna derivāti, urīnā veidoja aptuveni 20 %, taču dažu indivīdu plazmā tā konstatēta vienīgi niecīgā daudzumā (0-2 %). Urīnā nelielā daudzumā (0,5-2 %) tika konstatēti arī citi metabolīti. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos, bet galvenā izoenzīma veidošanās nav apstiprināta in vivo. Klīniski nozīmīga atšķirība lakozamīda piesātinājumam netika novērota salīdzinājumā ar tā farmakokinētiku ekstensīvajos metabolizētājos (EMs, ar funkcionālu CYP2C19) un vājos metabolizētājos (PMs, bez funkcionāla CYP2C19). Turklāt mijiedarbības pētījumā ar omeprazolu (CYP2C19-inhibitors) netika konstatētas klīniski nozīmīgas lakozamīda koncentrācijas plazmā izmaiņas, kas norādītu, ka šis ceļš ir maznozīmīgs. O-desmetil-lakozamīda koncentrācija plazmā ir aptuveni 15 % no lakozamīda koncentrācijas plazmā. Šim galvenajam metabolītam nav konstatēta farmakoloģiska aktivitāte.
Eliminācija
Lakozamīds no asinsrites tiek izvadīts galvenokārt ar nieru starpniecību un biotransformācijas ceļā. Pēc radioloģiski marķēta lakozamīda perorālas un intravenozas ievadīšanas aptuveni 95 % no radioaktivitātes tika konstatēta urīnā un mazāk nekā 0,5 % fēcēs. Lakozamīda eliminācijas pusperiods ir aptuveni 13 stundas. Farmakokinētika ir proporcionāla devai un nemainīga visu laiku, ar zemu intraun inter-subjekta mainīgumu. Lietojot zāles divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 3 dienām. Koncentrācija plazmā pieaug, uzkrājoties aptuveni 2 reizes.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Dzimums Klīniskie pētījumi liecina, ka dzimums būtiski neietekmē lakozamīda koncentrāciju plazmā.
32

Nieru darbības traucējumi Salīdzinot ar veseliem indivīdiem, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem lakozamīda zemlīknes laukums bija aptuveni par 30 % lielāks, bet pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kam nepieciešama hemodialīze - par 60 % lielāks, savukārt Cmax nemainījās. Lakozamīdu var efektīvi izvadīt no plazmas hemodialīzes ceļā. Pēc 4 stundas ilgas hemodialīzes lakozamīda zemlīknes laukums ir samazinājies aptuveni par 50 %. Tādēļ pēc hemodialīzes ieteicams lietot papildu devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidējiem un smagiem nieru darbības traucējumiem O-desmetilmetabolīta koncentrācija bija vairākkārt palielināta. Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, iztrūkstot hemodialīzei, līmenis palielinājās un visu laiku pieauga 24 stundu novērošanas laikā. Nav zināms, vai metabolītu palielinātā koncentrācija pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā varētu palielināt nevēlamas blakusparādības, bet metabolītu farmakoloģiska aktivitāte netika konstatēta.
Aknu darbības traucējumi Konstatēts, ka pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh B kategorija) bija augstāka lakozamīda koncentrācija plazmā (zemlīknes laukums (AUCnorm) bija par 50 % lielāks). Augstāka koncentrācija tika konstatēta daļēji tādēļ, ka pētāmajiem pacientiem bija pavājināta nieru darbība. Tika aprēķināts, ka ne-nieru klīrensa samazināšanās pētījuma pacientiem par 20 % palielināja lakozamīda zemlīknes laukumu. Lakozamīda farmakokinētika pie izteiktiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti (pēc 65 gadu vecuma) Pētījumos gados vecākiem vīriešiem un sievietēm, tajā skaitā 4 pacientiem vecumā > 75 gadi un vairāk, zemlīknes laukuma vērtība bija attiecīgi aptuveni par 30 % un 50 % augstāka, salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Tas daļēji ir saistīts ar mazāku ķermeņa masu. Ķermeņa masas normalizētā starpība ir attiecīgi 26 % un 23 %. Novēroja arī palielinātu koncentrācijas mainību. Šajā pētījumā lakozamīda nieru klīrenss gados vecākiem pacientiem bija tikai nedaudz samazināts. Parasti devas samazināšana nav nepieciešama, ja vien nav norādes par pavājinātu nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Lakozamīda farmakokinētiskais profils pediatriskajā populācijā tika noteikts populācijas farmakokinētiskajā analīzē, izmantojot nepilnīgus plazmas koncentrācijas datus, kas tika iegūti vienā placebo kontrolētā randomizētā pētījumā un trijos atvērtos pētījumos 414 bērniem ar epilepsiju vecumā no 6 mēnešiem līdz 17 gadiem. Lietotās lakozamīda devas, lietojot divas reizes dienā, bija diapazonā no 2 līdz 17,8 mg/kg/dienā; maksimālā deva bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk bija 600 mg/dienā. Tipiskais noteiktais plazmas klīrenss bērniem ar ķermeņa masu 20 kg, 30 kg un 50 kg, attiecīgi bija 1,04 l/h, 1,32 l/h un 1,86 l/h. Salīdzinājumā plazmas klīrenss pieaugušajiem (ar ķermeņa masu 70 kg) tika noteikts 1,92 l/h.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Toksicitātes pētījumos plazmā uzkrātā lakozamīda koncentrācija bija vienāda vai tikai minimāli augstāka, nekā to novēroja pacientiem, tādējādi devas cilvēkiem atšķiras nedaudz vai nemaz. Farmakoloģijas drošuma pētījumā intravenozi ievadot lakozamīdu anestēzijā esošiem suņiem konstatēja pārejošu PR intervāla un QRD kompleksa pagarināšanos un asinsspiediena samazināšanos, iespējams, kardiodepresantu iedarbības dēļ. Šīs pārejošās izmaiņas sākās pie tāda paša koncentrācijas līmeņa kā pie maksimālās ieteicamās klīniskās devas. Anestēzijā esošiem suņiem un Cynomolgus pērtiķiem intravenozi ievadot 15-60 mg/kg, novēroja palēninātu priekškambaru un kambaru vadāmību, atrioventrikulāru blokādi un atrioventrikulāru disociāciju. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām, novēroja vieglus atgriezeniskus aknu darbības traucējumus sākot no devas, kas aptuveni 3 reizes pārsniedz klīnisko devu. Šīs izmaiņas, tajā skaitā palielināta orgāna masa, hepatocītu hipertrofija, palielina aknu enzīmu koncentrāciju, kopējo
33

holesterolu un triglicerīdu līmeni serumā. Izņemot hepatocītu hipertrofiju, citas histopatoloģiskas izmaiņas netika novērotas. Reproduktīvajos un toksicitātes attīstības pētījumos grauzējiem un trušiem teratogēna iedarbība netika konstatēta, bet mātītēm toksiskās devās, žurkām novēroja palielinātu nedzīvi dzimušu mazuļu skaitu un mazuļu mirstību perinatālā periodā, un nedaudz samazinātu mazuļu skaitu metienā un mazuļu ķermeņa masu, atbilstoši sistēmiskais devu līmenis līdzīgs gaidāmajai klīniskajai devai. Tā kā mātīšu toksicitātes dēļ augstākas devas dzīvniekiem nevar pētīt, nav pietiekošu datu, lai pilnībā raksturotu lakozamīda embriofetotoksisko un teratogēno potenciālu. Pētījumos ar žurkām konstatēts, ka lakozamīds un/vai tā metabolīti šķērso placentāro barjeru. Jaunajām žurkām un suņiem toksicitātes veidikvalitatīvi neatšķiras no pieaugušiem dzīvniekiem novērotajiem. Jaunajām žurkām sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija līdzīgi prognozētajai klīniskai iedarbībai, tika novērota samazināta ķermeņa masa. Jaunajiem suņiem sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija zemāki nekā prognozētā klīniskā iedarbība, sāka novērot pārejošas un ar devu saistītas CNS klīniskās pazīmes.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliskā celuloze Hidroksipropilceluloze Hidroksipropilceluloze (daļēji aizvietota) Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds Krospovidons (poliplazdons XL-10 farmaceitiskā kategorija) Magnija stearāts
Tabletes apvalks
Polivinilspirts Polietilēnglikols 3350 Talks Titāna dioksīds (E171)
Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes: sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172), indigokarmīna alumīnija laka (E132). Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes: dzeltenais dzelzs oksīds (E172). Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes: dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172). Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes: indigokarmīna alumīnija laka (E132).
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
34

6.5. Iepakojuma veids un saturs PVH/PVDH blisteri ar alumīnija folijas pārklājumu. Daudzdevu iepakojumā ārstēšanas uzsākšanai ir 4 kārbiņas, katrā kārbiņā pa 14 Vimpat apvalkotajām tabletēm (50 mg, 100 mg, 150 mg un 200 mg tabletes). 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/013 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2008. gada 29. augusts Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 31. jūlijs 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.
35

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 10 mg/ml sīrups

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs sīrupa mililitrs satur 10 mg lakozamīda (Lacosamidum). 1 pudele, kurā ir 200 ml, satur 2000 mg lakozamīda.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: Katrs Vimpat sīrupa ml satur 187 mg sorbīta (E420), 2,60 mg nātrija metilparahidroksibenzoāta (E219), 0,032 mg aspartāma (E951) un 1,42 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA
Sīrups. Nedaudz viskozs, bezkrāsains līdz dzeltenbrūns šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vimpat ir indicēts kā monoterapija un kā papildu terapija sākotnēji parciālu lēkmju ārstēšanai ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, ar epilepsiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Lakozamīds jālieto divas reizes dienā (parasti vienu reizi no rīta un vienu reizi vakarā). Lakozamīdu var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā. Ja deva tiek izlaista, pacients jāinstruē nekavējoties lietot izlaisto devu, un pēc tam nākamo lakozamīda devu lietot parastajā plānotajā laikā. Ja pacients 6 stundu intervālā pirms nākamās devas konstatē, ka deva izlaista, pacientam jānorāda pagaidīt līdz nākamajai lakozamīda devas lietošanai parastajā plānotajā laikā. Pacienti nedrīkst lietot dubultu devu.

Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušie

Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem. Papildinformācija norādīta tabulā zemāk.

Sākumdeva

Monoterapija

Papildu terapija

100 mg/dienā vai 200 mg/dienā 100 mg/dienā

Vienreizējā piesātinošā deva (ja piemērojams) Titrēšana (palielināšanas soļi)
Maksimālā ieteicamā deva

200 mg
50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) ik nedēļu līdz 600 mg/dienā

200 mg
50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) ik nedēļu līdz 400 mg/dienā

36

Monoterapija Ieteicamā sākuma deva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā. Lakozamīda lietošanu var uzsākt arī ar 100 mg divas reizes dienā, pamatojoties uz ārsta izvērtējumu attiecībā uz nepieciešamību samazināt lēkmes un iespējamām blakusparādībām. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu ik nedēļu var palielināt par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 300 mg divas reizes dienā (600 mg/dienā). Pacientiem, kuri sasnieguši devu lielāku par 400 mg/dienā un kuriem nepieciešamas papildu pretepilepsijas zāles, ir jālieto devas, kas tiek rekomendētas papildu terapijai.
Papildu terapija Ieteicamā sākumdeva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 400 mg (200 mg divas reizes dienā).
Lakozamīda lietošanas uzsākšana ar piesātinošo devu Lakozamīda terapija var tikt uzsākta arī ar vienreizēju 200 mg piesātinošo devu, pēc 12 stundām turpinot balstdevas režīmā ar 100 mg divas reizes dienā (200 mg/dienā). Nākamā devas pielāgošana jāveic, ņemot vērā individuālo atbildes reakciju un panesamību, kā aprakstīts iepriekš. Pacientiem piesātinošo devu var sākt lietot situācijās, kad ārsts uzskata, ka ātra lakozamīda līdzsvara koncentrācijas plazmā sasniegšana un terapeitiskā iedarbība ir pamatota. Tā jālieto veselības aprūpes speciālista uzraudzībā, ņemot vērā, ka var pieaugt nopietnas sirds aritmijas un nevēlamo centrālās nervu sistēmas blakusparādību biežums (skatīt 4.8. apakšpunktu). Piesātinošās devas ievadīšana akūtos stāvokļos, piemēram status epilepticus, nav pētīta.
Lietošanas pārtraukšana Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi, ja lakozamīda lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski (piem., samazinot dienas devu par 200 mg/nedēļā). Pacientiem, kuriem parādās nopietna sirds aritmija, jāveic klīnisks ieguvuma/riska novērtējums un, ja nepieciešams, lakozamīda lietošana jāpārtrauc.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti (pēc 65 gadu vecuma) Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Gados vecākiem pacientiem jāņem vērā vecuma dēļ samazinātais renālais klīrenss ar paaugstinātu zemlīknes laukuma (AUC) rādītāju (skatīt sadaļu “Nieru darbības traucējumi” un 5.2. apakšpunktu). Ir maz klīnisko datu par gados vecākiem pacientiem ar epilepsiju, īpaši, ja deva ir lielāka par 400 mg/dienā (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Pieaugušajiem un pediatriskajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR > 30 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem var apsvērt 200 mg piesātinošo devu, taču turpmāka devas titrēšana (> 200 mg dienā) jāveic piesardzīgi. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) vai ar nieru slimību terminālajā stadijā maksimālā ieteicamā deva ir 250 mg dienā, un devas titrēšana jāveic piesardzīgi. Ja piesātinošā deva ir indicēta, jālieto 100 mg sākumdeva, turpinot pirmajā nedēļā ar 50 mg divas reizes dienā. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) un kuriem ir nieru slimība terminālajā stadijā, maksimālo devu ieteicams samazināt par 25 %. Visiem pacientiem, kam nepieciešama hemodialīze, tūlīt pēc hemodialīzes beigām iesaka par 50 % palielināt dalīto dienas devu. Tā kā
37

klīniskā pieredze ir neliela un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā ir metabolītu uzkrāšanās (ar nezināmu farmakoloģisko aktivitāti), šiem pacientiem ārstēšana jāveic piesardzīgi.

Aknu darbības traucējumi Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā ieteicamā deva ir 300 mg/dienā. Devas titrēšana šādiem pacientiem jāveic piesardzīgi, ņemot vērā pavadošos nieru darbības traucējumus. Pusaudžiem un pieaugušajiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk var apsvērt 200 mg piesātinošo devu, taču turpmāka devas titrēšana (>200 mg dienā) jāveic piesardzīgi. Pamatojoties uz datiem par pieaugušajiem, pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg un ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, maksimālā deva jāsamazina par 25 %. Lakozamīda farmakokinētika pacientiem ar izteikti pavājinātu aknu darbību nav pētīta (skatīt 5.2. apakšpunktā). Pieaugušajiem un pediatriskajiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem lakozamīds jānozīmē tikai tad, ja sagaidāmais terapeitiskais efekts atsver iespējamos riskus. Uzmanīgi novērojot slimības aktivitāti un iespējamās blakusparādības pacientam, var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Pediatriskā populācija

Ārstam jānozīmē vispiemērotākā zāļu forma un stiprums atbilstoši ķermeņa masai un devai.

Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk Devas pusaudžiem un bērniem, ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, ir tādas pašas kā pieaugušajiem (skatīt iepriekš).

Bērni (no 4 gadu vecuma) un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg Deva tiek noteikta, pamatojoties uz ķermeņa masu. Tādēļ ārstēšanu ieteicams sākt ar sīrupu un, ja nepieciešams, vēlāk pāriet uz tabletēm. Nozīmējot sīrupu, deva jāizsaka izmantojot tilpumu (ml), nevis masu (mg).

Monoterapija Ieteicamā sākumdeva ir 2 mg/kg/dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 4 mg/kg/dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 2 mg/kg/dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta optimālā atbildes reakcija. Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg ieteicamā maksimālā deva ir līdz 12 mg/kg/dienā. Bērniem ar ķermeņa masu sākot no 40 kg līdz mazāk nekā 50 kg ieteicamā maksimālā deva ir 10 mg/kg/dienā.

Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas monoterapijā bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu

mazāku par 50 kg.

Sākumdeva

2 mg/kg/dienā

Vienreizējā piesātinošā deva Titrēšana (palielināšanas soļi) Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu < 40 kg Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 40 kg līdz < 50 kg

Nav ieteicama 2 mg/kg/dienā ik nedēļu līdz 12 mg/kg/dienā
līdz 10 mg/kg/dienā

Tālāk norādītajās tabulās sniegti sīrupa tilpuma piemēri vienā lietošanas reizē atkarībā no nozīmētās devas un ķermeņa masas. Precīzs sīrupa tilpums jāaprēķina atbilstoši precīzai bērna ķermeņa masai.

38

Monoterapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa

masu mazāku par 40 kg(1)

Ķermeņa 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg 0,3 ml/kg 0,4 ml/kg 0,5 ml/kg 0,6 ml/kg

masa (1 mg/kg) (2 mg/kg) (3 mg/kg) (4 mg/kg) (5 mg/kg) (6 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā

deva

10 kg 1 ml

2 ml

3 ml

4 ml

5 ml

6 ml

(10 mg)

(20 mg)

(30 mg)

(40 mg)

(50 mg)

(60 mg)

15 kg 1,5 ml

3 ml

4,5 ml

6 ml

7,5 ml

9 ml

(15 mg)

(30 mg)

(45 mg)

(60 mg)

(75 mg)

(90 mg)

20 kg 2 ml

4 ml

6 ml

8 ml

10 ml

12 ml

(20 mg)

(40 mg)

(60 mg)

(80 mg)

(100 mg) (120 mg)

25 kg 2,5 ml

5 ml

7,5 ml

10 ml

12,5 ml

15 ml

(25 mg)

(50 mg)

(75 mg)

(100 mg) (125 mg) (150 mg)

30 kg 3 ml

6 ml

9 ml

12 ml

15 ml

18 ml

(30 mg)

(60 mg)

(90 mg)

(120 mg) (150 mg) (180 mg)

35 kg 3,5 ml

7 ml

10,5 ml

14 ml

17,5 ml

21 ml

(35 mg)

(70 mg)

(105 mg) (140 mg) (175 mg) (210 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg ārstēšanu ieteicams sākt ar

Vimpat 10 mg/ml sīrupu.

Monoterapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma

un ar ķermeņa masu no 40 kg līdz mazāku nekā 50 kg (1) (2)

Ķermeņa 0,1 ml/kg

0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

0,5 ml/kg

masa (1 mg/kg)

(2 mg/kg)

(3 mg/kg)

(4 mg/kg)

(5 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā deva

40 kg 4 ml

8 ml

12 ml

16 ml

20 ml

(40 mg)

(80 mg)

(120 mg)

(160 mg)

(200 mg)

45 kg 4,5 ml

9 ml

13,5 ml

18 ml

22,5 ml

(45 mg)

(90 mg)

(135 mg)

(180 mg)

(225 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg ārstēšanu ieteicams sākt ar

Vimpat 10 mg/ml sīrupu

(2) Devas pusaudžiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk ir tādas pašas kā pieaugušajiem.

Papildu terapija Ieteicamā sākumdeva ir 2 mg/kg/dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 4 mg/kg dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 2 mg/kg/dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta optimālā atbildes reakcija. Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg palielināta klīrensa dēļ, salīdzinājumā ar pieaugušajiem, ieteicamā maksimālā deva ir līdz 12 mg/kg/dienā. Bērniem ar ķermeņa masu sākot no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg ieteicamā maksimālā deva ir 10 mg/kg/dienā, un bērniem ar ķermeņa masu sākot no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg ieteicamā maksimālā deva ir 8 mg/kg/dienā, lai gan atklātos pētījumos (skatīt 4.8. un 5.2. apakšpunktu) neliels skaits šādu bērnu lietoja devu līdz 12 mg/kg/dienā.

39

Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas papildu terapijā bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa

masu mazāku par 50 kg.

Sākumdeva

2 mg/kg/dienā

Vienreizējā piesātinoša deva Titrēšana (palielināšanas soļi) Maksimālā. ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu < 20 kg Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 20 kg līdz < 30 kg Maksimālā Ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 30 kg līdz < 50 kg

Nav ieteicama 2 mg/kg/dienā ik nedēļu līdz 12 mg/kg/dienā
līdz 10 mg/kg/dienā
līdz 8 mg/kg/dienā

Tālāk norādītajās tabulās sniegti sīrupa tilpuma piemēri vienā lietošanas reizē atkarībā no nozīmētās devas un ķermeņa masas. Precīzs sīrupa tilpums jāaprēķina atbilstoši precīzai bērna ķermeņa masai.

Papildu terapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar

ķermeņa masu mazāku par 20 kg (1)

Ķermeņa 0,1 ml/kg

0,2 ml/kg 0,3 ml/kg 0,4 ml/kg 0,5 ml/kg 0,6 ml/kg

masa

(1 mg/kg) (2 mg/kg) (3 mg/kg) (4 mg/kg) (5 mg/kg) (6 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā

deva

10 kg

1 ml

2 ml

3 ml

4 ml

5 ml

6 ml

(10 mg)

(20 mg)

(30 mg)

(40 mg)

(50 mg)

(60 mg)

15 kg

1,5 ml

3 ml

4,5 ml

6 ml

7,5 ml

9 ml

(15 mg)

(30 mg)

(45 mg)

(60 mg)

(75 mg)

(90 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem, ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ārstēšanu ieteicams sākt ar

Vimpat 10 mg/ml sīrupu.

Papildu terapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu

vecuma un ar ķermeņa masu no 20 kg līdz mazāku nekā 30 kg (1)

Ķermeņa 0,1 ml/kg

0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

0,5 ml/kg

masa

(1 mg/kg)

(2 mg/kg)

(3 mg/kg)

(4 mg/kg)

(5 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā deva

20 kg

2 ml

4 ml

6 ml

8 ml

10 ml

(20 mg)

(40 mg)

(60 mg)

(80 mg)

(100 mg)

25 kg

2,5 ml

5 ml

7,5 ml

10 ml

12,5 ml

(25 mg)

(50 mg)

(75 mg)

(100 mg)

(125 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem, ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ārstēšanu ieteicams

sākt ar Vimpat 10 mg/ml sīrupu.

Papildu terapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu

vecuma un ar ķermeņa masu no 30 kg līdz mazāku nekā 50 kg (1)

Ķermeņa 0,1 ml/kg

0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

masa

(1 mg/kg)

(2 mg/kg)

(3 mg/kg)

(4 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā deva

30 kg

3 ml (30 mg)

6 ml (60 mg)

9 ml (90 mg)

12 ml (120 mg)

35 kg

3,5 ml (35 mg)

7 ml (70 mg)

10,5 ml (105 mg) 14 ml (140 mg)

40 kg

4 ml (40 mg)

8 ml (80 mg)

12 ml (120 mg)

16 ml (160 mg)

45 kg

4,5 ml (45 mg)

9 ml (90 mg)

13,5 ml (135 mg) 18 ml (180 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem, ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ārstēšanu ieteicams sākt ar

Vimpat 10 mg/ml sīrupu.

40

Piesātinošā deva Piesātinošās devas lietošana bērniem nav pētīta. Nav ieteicama piesātinošās devas lietošana pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg.
Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem Lakozamīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 4 gadu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Lakozamīda sīrups jālieto iekšķīgi.
Pirms lietošanas pudele ar Vimpat sīrupu labi jāsakrata . Lakozamīdu var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā. Lakozamīda sīrupa iepakojumā ir iekļauts dozēšanas vāciņš ar dozēšanas iedaļām (pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk) un šļirce perorālai ievadīšanai ar adapteri (pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg).
Dozēšanas vāciņš (pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušajiem) Katra dozēšanas vāciņa iedaļa (5 ml) atbilst 50 mg lakozamīda.
Dozēšanas šļirce perorālai ievadīšanai (10 ml ar 0,25 ml iedaļām) ar adapteri (bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg) Viena pilna šļirce perorālai ievadīšanai (10 ml) atbilst 100 mg lakozamīda. Minimālais ievelkamais tilpums ir 1 ml, kas ir 10 mg lakozamīda. Sākot no 1 ml dozēšanas iedaļas, katra iedaļa atbilst 0,25 ml, kas ir 2,5 mg lakozamīda.
Lietošanas norādījumi iekļauti lietošanas instrukcijā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Zināma otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulāra (AV) blokāde.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pašnāvības domas un uzvedība
Ir ziņots par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm pie dažādām saslimšanām. Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze uzrāda nedaudz palielinātu pašnāvības domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz palielināta riska iespējamu saistību ar lakozamīdu. Tādēļ jāuzrauga vai pacientiem nerodas pašnāvības domas un darbības, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka pašnāvības domu un darbību rašanās gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Sirds ritma un vadīšanas traucējumi
Klīniskajos pētījumos ar lakozamīdu ir novērots devas atkarīgs PR intervāla pagarinājums. Lakozamīds piesardzīgi jālieto pacientiem ar pamatā esošiem aritmiju veicinošiem apstākļiem, piemēram, pacientiem ar zināmiem sirds vadīšanas traucējumiem vai smagu sirds slimību (piemēram, miokarda išēmiju/infarktu, sirds mazspēju, strukturālu sirds slimību vai sirds nātrija kanālu traucējumiem) vai pacientiem, kas ārstēti ar zālēm, kas ietekmē sirds vadāmību, ieskaitot antiaritmiskos līdzekļus un nātrija kanālus bloķējošas pretepilepsijas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem.
41

Ir jāņem vērā, ka šādiem pacientiem EKG ir jāveic pirms lakozamīda deva tiek palielināta virs 400 mg/dienā un pēc tam, kad lakozamīds ir titrēts līdz līdzsvara koncentrācijai.
Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu epilepsijas pacientiem netika ziņots par priekškambaru fibrilāciju vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātā epilepsijas pētījumā un pēcreģistrācijas pieredzē.
Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par AV blokādi (ieskaitot otrās vai augstākas pakāpes AV blokādi). Pacientiem ar proaritmiskiem stāvokļiem ziņots par kambaru tahiaritmiju. Retos gadījumos pacientiem ar pamatā esošiem proaritmiskiem apstākļiem šie notikumi ir noveduši pie asistoles, sirds apstāšanās un nāves.
Pacienti jābrīdina par sirds aritmijas simptomiem (piemēram, lēnu, ātru vai neregulāru pulsu, sirdsklauvēm, elpas trūkumu, reibšanas sajūtu un ģīboni). Pacientiem jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja parādās šie simptomi.
Reibonis
Ārstēšana ar lakozamīdu ir bijusi saistīta ar reiboni, kas var pastiprināt nejaušu savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, iekams viņi nav iepazinušies ar zāļu iespējamo ietekmi (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Elektroklīniskās pasliktināšanās iespēja noteiktos pediatriskās epilepsijas sindromos.
Lakozamīda drošums un efektivitāte pediatriskajiem pacientiem ar epilepsijas sindromiem, kuros vienlaikus var būt fokālas un ģeneralizētas krampju lēkmes, nav noteikts.
Palīgvielas
Palīgvielas, kuras var izraisīt nepanesamību Vimpat sīrups satur nātrija metilparahidroksibenzoātu (E219), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, vēlīnas). Vimpat sīrups satur sorbītu (E420). Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar reti sastopamo iedzimto fruktozes nepanesību. Vimpat sīrups satur fenilalanīna avotu aspartāmu (E951), kas var būt kaitīgs cilvēkiem ar fenilketonūriju.
Nātrija saturs Vimpat sīrups satur nātriju. Tas jāņem vērā pacientiem, kam nozīmēta diēta ar kontrolētu nātrija daudzumu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar zālēm, kurām ir zināma saistība ar PR pagarinājumu, (ieskaitot nātrija kanālus bloķējošas pretepilepsijas zāles) un pacientiem, kuri lieto antiaritmiskos līdzekļus, lakozamīds jālieto piesardzīgi. Tomēr apakšgrupu analīze klīniskajos pētījumos neuzrāda nozīmīgi palielinātu PR pagarinājumu pacientiem, kuri vienlaikus saņēma karbamazepīnu vai lamotrigīnu.
In vitro dati
Kopumā dati ļauj domāt, ka lakozamīdam ir zems mijiedarbības potenciāls. Pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds pie tādas koncentrācijas plazmā, kādu novēroja klīniskajos pētījumos, neinducē enzīmus CYP1A2, CYP2B6 un CYP2C9, un neinhibē CYP1A1, CYP1A2, CYP2A6, CYP2B6, CYP2C8, CYP2C9, CYP2D6 un CYP2E1. Pētījumi in vitro liecināja, ka lakozamīds netiek transportēts ar P-glikoproteīnu tievajās zarnās. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos.
42

In vivo dati
Lakozamīds neinhibē vai neinducē CYP2C19 un CYP3A4 klīniskā nozīmīguma robežā. Lakozamīds neietekmēja midazolāma (metabolizēts ar CYP3A4, lakozamīds lietots pa 200 mg divreiz dienā) zemlīknes laukumu (AUC), bet midazolāma Cmax bija nedaudz paaugstināts (30 %). Lakozamīds neietekmēja omeprazola (metabolizēts ar CYP2C19 un CYP3A4, lakozamīds lietots pa 300 mg divreiz dienā) farmakokinētiku. CYP2C19 inhibitors omeprazols (lietojot 40 mg vienreiz dienā) neradīja klīniski nozīmīgas izmaiņas lakozamīda ekspozīcijā. Tādā veidā maz ticams, ka vidēji spēcīgi CYP2C19 inhibitori klīniski nozīmīgi ietekmē sistēmisku lakozamīda iedarbību. Piesardzība jāievēro vienlaicīgi lietojot ar spēcīgiem CYP2C9 (piemēram, flukonazolu) un CYP3A4 (piemēram, itrakonazolu, ketokonazolu, ritonaviru, klaritromicīnu) inhibitoriem, kas var novest pie paaugstinātas lakozamīda sistēmiskās iedarbības. In vivo tāda mijiedarbība nav noteikta, bet ir iespējama, pamatojoties uz in vitro datiem.
Tādi spēcīgie enzīmu inducētāji kā rifampicīns vai divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) var mēreni samazināt lakozamīda sistēmisko koncentrāciju. Tādēļ ārstēšanas sākšana vai beigšana ar šiem enzīmu inducētājiem jāveic piesardzīgi.
Pretepilepsijas zāles
Mijiedarbības pētījumos lakozamīds būtiski neietekmēja karbamazepīna un valproiskābes koncentrāciju plazmā. Karbamazepīns un valproiskābe neietekmēja lakozamīda koncentrāciju plazmā. Farmakokinētiskās analīzēs dažādās vecuma grupās aprēķināts, ka vienlaicīgi lietojot citas pretepilepsijas zāles, kas ir zināmas kā enzīmu inducētājas (karbamazepīns, fenitoīns, fenobarbitāls dažādās devās), lakozamīda vispārējā koncentrācija samazinās par 25 % pieaugušajiem un par 17 % pediatriskās populācijas pacientiem.
Perorālie kontraceptīvie līdzekļi
Mijiedarbības pētījumā netika novērota klīniski nozīmīga lakozamīda mijiedarbība ar perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem etinilestradiolu un levonorgestrelu. Progesterona koncentrācija netika ietekmēta, ja zāles lietoja vienlaicīgi.
Citi līdzekļi
Mijiedarbības pētījumos tika pierādīts, ka lakozamīds neietekmē digoksīna farmakokinētiku. Nebija klīniski nozīmīgas mijiedarbības starp lakozamīdu un metformīnu. Vienlaicīga varfarīna un lakozamīda lietošana neizraisa klīniski nozīmīgas varfarīna farmakokinētisko un farmakodinamisko īpašību izmaiņas. Lai gan farmakokinētiskie dati par lakozamīda un alkohola mijiedarbību nav pieejami, farmakodinamisko iedarbību nevar izslēgt. Lakozamīda saistīšanās ar olbaltumvielām ir mazāka par 15 %. Tādēļ klīniski nozīmīga mijiedarbība ar citām zālēm, konkurējot uz olbaltumvielu saistīšanās vietām, tiek uzskatīta par maz ticamu.
43

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ar epilepsiju un pretepilepsijas zālēm saistītais risks kopumā Visām pretepilepsijas zālēm ir zināms, ka to sieviešu, kurām ārstēta epilepsija, pēcnācējiem malformācijas biežums ir divas līdz trīs reizes lielāks kā vispārējā populācijā, kur šis rādītājs ir aptuveni 3 %. Ārstētajā populācijā malformācijas palielināšanās tiek skaidrota ar politerapiju, tomēr nav izskaidrots, cik lielā mērā tas ir atkarīgs no ārstēšanas un/vai slimības. Bez tam efektīvu pretepilepsijas ārstēšanu nedrīkst pārtraukt, jo slimības pasliktināšanās ir kaitīga abiem, kā mātei, tā auglim.
Ar lakozamīdu saistītais risks Nav pietiekamas informācijas par lakozamīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par teratogēnu iedarbību žurkām vai trušiem, taču, lietojot žurku un trušu mātītēm toksiskas devas, novērota embriotoksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Lakozamīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams (ja ieguvums mātei pārliecinoši atsver iespējamo risku auglim). Ja sieviete plāno grūtniecību, šo zāļu lietošana rūpīgi jāapsver.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai lakozamīds cilvēkiem izdalās mātes pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka lakozamīds izdalās pienā. Piesardzības apsvērumu dēļ barošana ar krūti ārstēšanas laikā ar lakozamīdu jāpārtrauc.
Fertilitāte
Netika novērota nelabvēlīga iedarbība uz žurku tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai vairošanos pie devām, kur plazmas ekspozīcija (AUC) ir apmēram līdz 2 reizēm lielāka par plazmas AUC cilvēkiem, lietojot maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem (MIDC).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Lakozamīds nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ārstēšana ar lakozamīdu var izraisīt reiboni un neskaidru redzi. Līdz ar to pacientiem jānorāda nevadīt transportlīdzekli vai neapkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, iekams nav pilnībā noskaidrota lakozamīda ietekme uz viņu spēju veikt šādas aktivitātes.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pamatojoties uz apkopotiem placebo kontrolētiem papildus terapijas klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījušies 1308 pacienti ar sākotnēji parciālām lēkmēm, kopumā par vismaz vienu nevēlamu blakusparādību ziņojuši 61,9 % pacientu, kas pēc nejaušības principa randomizēti lakozamīda grupā, un 35,2 % pacientu, kas pēc nejaušības principa randomizēti placebo grupā. Nevēlamās blakusparādības, par ko saistībā ar lakozamīdu ziņoja visbiežāk (≥ 10 %), bija reibonis, galvassāpes, slikta dūša un diplopija. Blakusparādību intensitāte parasti bija neliela līdz mērena. Dažas no blakusparādībām bija saistītas ar devu, un, samazinot devu, mazinājās. Ar centrālo nervu sistēmu (CNS) saistītas un gastrointestinālas (GI) nevēlamās blakusparādības laika gaitā parasti samazinājās. Visos šajos kontrolētajos pētījumos terapijas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ bija 12,2 % (pacientiem, kuri randomizēti lakozamīda grupā) un 1,6 % (pacientiem, kuri randomizēti placebo grupā). Biežākās blakusparādības, kuru rezultātā bija jāpārtrauc lakozamīda terapija, bija reibonis. Pēc piesātinošās devas lietošanas var pieaugt nevēlamo CNS blakusparādību, piemērām reiboņa, biežums.
44

Pamatojoties uz datu analīzi no līdzvērtīga monoterapijas klīniskā pētījuma, kur tika salīdzināts lakozamīds ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, visbiežāk ziņotās blakusparādības (≥ 10 %) lakozamīdam bija galvassāpes un reibonis. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija 10,6 % pacientu, kas ārstēti ar lakozamīdu un 15,6 % pacientu, kas ārstēti ar kontrolētas izdales karbamazepīnu.

Blakusparādību uzskaitījums

Tālāk dotajā tabulā parādīts tādu nevēlamo blakusparādību biežums, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē. Biežums ir šāds: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klase Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Psihiskie traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis Galvassāpes

Acu bojājumi Ausu un labirinta bojājumi Sirds funkcijas traucējumi

Diplopija

Bieži

Retāk

Nav zināmi Agranulocitoze(1)

Depresija Apjukuma stāvoklis Bezmiegs(1)
Līdzsvara traucējumi Atmiņas traucējumi Apziņas traucējumi Miegainība Trīce Nistagms Hipoestēzija Dizartrija Uzmanības traucējumi Parestēzija Redzes miglošanās Vertigo Tinnīts

Paaugstināta jutība pret zālēm(1)
Agresija Uzbudinājums(1) Eiforisks garastāvoklis(1) Psihotiski traucējumi(1) Pašnāvības mēģinājums(1) Pašnāvības domas Halucinācijas(1) Sinkope (2) Koordinācijas traucējumi
Atrioventrikulāra blokāde(1,2) Bradikardija(1,2) Priekškambaru fibrilācija(1,2) Priekškambaru plandīšanās(1,2)

Zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) (1,2)
Konvulsijas(3)
Kambaru tahiaritmija (1)

45

Orgānu sistēmu klase Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži Slikta dūša

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži
Vemšana Aizcietējums Meteorisms Dispepsija Sausa mute Caureja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze Izsitumi(1)

Retāk
Izmainīts aknu funkcionālais tests(2) Aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (> 2x ANR) (1) Angioedēma(1) Nātrene(1)

Skeleta-muskuļu un

Muskuļu spazmas

saistaudu sistēmas

bojājumi

Vispārēji

Gaitas traucējumi

traucējumi un

Astēnija

reakcijas

Nespēks

ievadīšanas vietā

Uzbudināmība

Apreibuma sajūta

Traumas,

Kritieni

saindēšanās un ar

Ādas plīsumi

manipulācijām

Sasitums

saistītas

komplikācijas

(1) Blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas pieredzē.

(2) Skatīt “Atsevišķu blakusparādību aprakstā”.

(3) Ziņots atklātos pētījumos.

Nav zināmi
Stīvensa-Džonsona sindroms(1) Toksiska epidermāla nekrolīze(1)

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Lakozamīda lietošana ir saistīta ar devu atkarīgu PR intervāla pagarināšanos. Var sastapt nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar PR intervāla pagarināšanos (piem., atrioventrikulāra blokāde, sinkope, bradikardija). Retāk, 0,7 %, 0 %, 0,5 % un 0 % gadījumu, ir ziņots par pirmās pakāpes AV blokādi papildu klīniskajos pētījumos pacientiem ar epilepsiju, lietojot lakozamīdu attiecīgi 200 mg, 400 mg, 600 mg vai placebo. Otrās vai augstākas pakāpes AV blokādes netika novērotas šajos pētījumos. Tomēr pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par šādiem otrās un trešās pakāpes AV blokādes gadījumiem, kas saistīti ar lakozamīda ārstēšanu. Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, PR intervāla apjoma pieaugums bija salīdzināms starp lakozamīdu un kontrolētas izdales karbamazepīnu. Sinkopes sastopamības biežums, kā ziņots apkopotos papildu terapijas klīniskajos pētījumos, ir retāk un nav atšķirības starp epilepsijas pacientiem (0,1 %), kas ārstēti ar lakozamīdu (n=944) un epilepsijas pacientiem (0,3 %), kas saņēma placebo (n=364). Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, par sinkopi ziņoja 7/444 (1,6 %) lakozamīda pacientu un 1/442 (0,2 %) kontrolētas izdales karbamazepīna pacientu. Īstermiņa klīniskajos pētījumos netika ziņots par priekškambaru fibrilāciju vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātos epilepsijas pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē.

46

Laboratorisko rādītāju novirzes Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu izmainīti aknu funkcionālie testi ir novēroti pieaugušajiem pacientiem ar parciāliem krampjiem, kuri vienlaicīgi bija saņēmuši 1-3 pretepilepsijas zāles. ALAT paaugstināšanās līdz ≥ 3× ANR radās 0,7 % (7/935) Vimpat pacientu un 0 % (0/356) ar placebo ārstētiem pacientiem.
Multiorgānu paaugstinātas jutības reakcijas Par multiorgānu paaugstinātas jutības reakcijām (kas zināmas arī kā zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, DRESS) ir ziņots pacientiem, kuri ārstēti ar dažām pretepilepsijas zālēm. Šo reakciju izpausmes ir mainīgas, bet parasti ir kopā ar drudzi un izsitumiem un var būt saistītas ar iesaistītajām dažādu orgānu sistēmām. Ja ir aizdomas par multiorgānu paaugstinātas jutības reakciju, lakozamīda lietošana ir jāpārtrauc.
Pediatriskā populācija
Lakozamīda drošuma profils placebo kontrolētos (sīkāku informāciju par pētījumu skatīt 5.1. apakšpunktā) un atklātos pētījumos (n=408) papildu terapijā, lietojot bērniem vecumā no 4 gadiem, atbilda pieaugušo drošuma profilam, tomēr dažas nevēlamās blakusparādības (miegainība, vemšana un konvulsijas) bija biežāk sastopamas un pediatriskajā populācijā ziņotas arī papildu nevēlamās blakusparādības (nazofaringīts, pireksija, faringīts, samazināta ēstgriba, letarģija un anomāla uzvedība): nazofaringīts (15,7 %), vemšana (14,7 %), miegainība (14,0 %), reibonis (13,5 %), pireksija (13,0 %), konvulsijas (7,8 %), samazināta ēstgriba (5,9 %), faringīts (4,7 %), letarģija (2,7 %) un anomāla uzvedība (1,7 %). Kopumā pēc randomizācijas 67,8 % pacientu lakozamīda grupā un 58,1 % pacientu placebo grupā ziņoja par vismaz 1 nevēlamu blakusparādību. Uzvedība, kognitīvā un emocionālā funkcionēšana tika vērtēta ar Eikenbaka (Achenbach) CBCL un BRIEF aptaujām pētījumu sākumā un vēlāk pētījumu gaitā un pētījumu laikā bija lielākoties stabilas.
Gados vecāki pacienti
Monoterapijas pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, blakusparādības, kas saistītas ar lakozamīdu gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadu vecuma) izrādās ir līdzīgas, kādas ir novērotas pacientiem jaunākiem par 65 gadiem. Kaut arī par lielāku ģīboņa, caurejas, trīces sastopamības biežumu (≥5 % atšķirība) tika ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Biežākā ar sirdsdarbību saistītā blakusparādība, par kuru ir ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem, ir pirmās pakāpes AV blokāde. Lakozamīda grupā par to tika ziņots 4,8 % (3/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 1,6 % (6/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Terapijas pārtraukšanas biežums ar lakozamīdu, kas saistīts ar blakusparādībām, ir novērots 21,0 % (13/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 9,2 % (35/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Šīs atšķirības starp gados vecākiem pacientiem un jaunākiem pieaugušiem pacientiem bija līdzīgas, kā novērotas aktīvajā salīdzinājuma grupā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
47

4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Simptomi, ko novēroja pēc nejaušas vai tīšas lakozamīda pārdozēšanas, galvenokārt bija saistīti ar CNS un gremošanas traktu.  Blakusparādības, ko novēroja pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu devās virs 400 mg
līdz 800 mg, klīniski neatšķīrās no blakusparādībām pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu ieteicamās devās.  Lietojot vairāk nekā 800 mg, novērotās reakcijas ir reibonis, slikta dūša, vemšana, krampji (ģeneralizēti toniski-kloniski krampji, status epilepticus). Tika novēroti arī sirds vadīšanas traucējumi, šoks un koma. Par letāliem gadījumiem tika ziņots pacientiem, pēc akūtas vienreizējas pārdozēšanas, lietojot vairākus gramus lakozamīda.
Rīcība
Lakozamīdam nav specifiska antidota. Lakozamīda pārdozēšanas gadījumā terapijā jāiekļauj atbalstoši pasākumi; ja nepieciešams, tā var ietvert arī hemodialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi; ATĶ kods: N03AX18
Darbības mehānisms
Aktīvā viela lakozamīds (R-2-acetamido-N-benzil-3-metoksipropionamīds) ir funkcionalizēta aminoskābe. Precīzs lakozamīda pretepilepsijas darbības mehānisms cilvēkiem vēl nav pilnībā noskaidrots. Elektrofizioloģiskie pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds selektīvi un lēni inaktivē nātrija jonu kanālus, kā rezultātā tiek stabilizētas pārmērīgi uzbudināmās neironu membrānas.
Farmakodinamiskā iedarbība
Lakozamīds nodrošināja aizsardzību pret krampjiem vairumam dzīvnieku modeļu ar parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem un kavēja lēkmju rašanos. Ne-klīniskajos pētījumos lakozamīdam kombinācijā ar levetiracetāmu, karbamazepīnu, fenitoīnu, valproātu, lamotrigīnu, topiramātu vai gabapentīnu novēroja sinerģiskas vai papildus pretkrampju iedarbības.
Klīniskā efektivitāte un drošums Pieaugušo populācija
Monoterapija Lakozamīda monoterapijas efektivitāte tika pētīta dubultaklā, paralēlu grupu, līdzvērtīgas efektivitātes pētījumā, salīdzinot ar kontrolētas izdales karbamazepīnu 886 pacientiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu vai vecākiem ar pirmreizēju vai nesen diagnosticētu epilepsiju. Pacientiem anamnēzē bija neizprovocēta sākotnēji parciāla krampju lēkme ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas. Pacienti tika randomizēti ārstēšanai ar kontrolētas izdales karbamazepīnu vai lakozamīdu, lietojot tablešu veidā, attiecībā 1:1. Deva tika balstīta uz devu – atbildi un bija robežās no 400 līdz 1200 mg/dienā kontrolētas izdales karbamazepīnam un 200 līdz 600 mg/dienā lakozamīdam. Ārstēšanas ilgums bija līdz 121 nedēļai, atkarībā no atbildes reakcijas. Paredzamais 6 mēneši bez krampjiem rādītājs, ko noteica pēc Kaplana-Meiera izdzīvošanas analīzes metodes, bija 89,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 91,1 % ar kontrolētas izdales karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. Pielāgotā absolūtā atšķirība starp ārstēšanām bija 1,3 % (95 %
48

TI: -5,5, 2,8). Pēc Kaplana-Meiera metodes noteiktais paredzamais 12 mēnešu periods bez krampjiem rādītājs bija 77,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 82,7 % ar kontrolētas izdales karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. 6 mēnešu bez krampjiem perioda rādītājs gados vecākiem pacientiem no 65 gadiem un vairāk (62 pacienti lakozamīda grupā, 57 pacienti kontrolētas izdales karbamazepīna grupā) bija līdzīgs starp abām ārstēšanas grupām. Rādītāji bija līdzīgi arī tiem, ko novēroja kopējā populācijā. Gados vecāku pacientu populācijā 55 (88,7 %) pacientiem uzturošā lakozamīda deva bija 200 mg/dienā, 6 pacientiem (9,7 %) 400 mg/dienā un 1 pacientam (1,6 %) deva bija lielāka nekā 400 mg/dienā.
Pāreja uz monoterapiju Lakozamīda efektivitāte un drošums, pārejot uz monoterapiju, tika izvērtēts vēsturiskā-kontrolētā, daudzcentru, dubultaklā, randomizētā pētījumā. Šajā pētījumā tika atlasīti 425 pacienti vecumā no 16 līdz 70 gadiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām krampju lēkmēm, kas lietoja 1 vai 2 tirgū esošas pretepilepsijas zāles stabilās devās; pacienti tika randomizēti, lai pārietu uz lakozamīda monoterapiju (vai nu 400 mg/dienā vai 300 mg/dienā attiecībā 3:1). Mērķtiecīgā 70 dienu novērošanas periodā ārstētajiem pacientiem, kuriem tika pabeigta titrēšana un uzsākta pretepilepsijas zāļu atcelšana (attiecīgi 284 un 99) monoterapija saglabājās 71,5 % un 70,7 % pacientu attiecīgi 57–105 dienām (vidēji 71 diena).
Papildu terapija Lakozamīda kā palīglīdzekļa efektivitāte ieteiktajās devās (200 mg dienā, 400 mg dienā) tika apstiprināta 3 randomizētos, placebo kontrolētos daudzcentru klīniskajos pētījumos, kuros balstterapijas ilgums bija 12 nedēļas. Kontrolētos palīglīdzekļa pētījumos novēroja, ka lakozamīds 600 mg/dienā arī bija efektīvs, taču tā efektivitāte bija līdzīga kā pie devas 400 mg/dienā un pacientiem bija zemāka panesība pret šo devu, kas izpaudās ar CNS un kuņģa zarnu trakta nevēlamajām blakusparādībām. Tādējādi, deva 600 mg/dienā nav ieteicama. Maksimālā ieteicamā deva ir 400 mg/dienā. Šo pētījumu, kuros piedalījās 1308 pacienti, kam sākotnēji parciālas lēkmes bija bijušas vidēji 23 gadus, plāns bija tāds, lai novērtētu lakozamīda efektivitāti un drošumu, lietojot kopā ar 1-3 pretepilepsijas zālēm pacientiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām lēkmēm ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās. Pacientu ar samazinātu lēkmju biežumu par 50 % vispārējā attiecība bija 23 %, 34 % un 40 % placebo grupā, lakozamīds 200 mg/dienā un lakozamīds 400 mg/dienā.
Lakozamīda, lietota intravenozi vienreizējā piesātinošā devā farmakokinētika un drošums tika noteikts daudzcentru atklātā pētījumā, ar nolūku izvērtēt lakozamīda drošumu un panesamību uzsākot ātru terapiju ar intravenozu piesātinošo devu (ieskaitot 200 mg) un turpinot ar perorālo devu divreiz dienā (līdzvērtīga intravenozai devai), lietojot lakozamīdu kā papildus terapiju pieaugušiem, 16 līdz 60 gadus veciem pacientiem ar parciālām lēkmēm.
Pediatriskā populācija
Parciālajām krampju lēkmēm bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, ir līdzīgas klīniskās izpausmes kā pieaugušajiem. Lakozamīda efektivitāte, lietojot 4 gadus veciem un vecākiem bērniem, ir ekstrapolēta no datiem par pusaudžiem un pieaugušajiem ar parciālām krampju lēkmēm, no kuriem tika sagaidīta līdzīga atbildes reakcija ar nosacījumu, ka tiek lietoti pediatrisko devu pielāgojumi (skatīt 4.2. apakšpunktu) un pierādīts drošums (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Lakozamīda efektivitāte apstiprināta dubultaklā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā, izmantojot iepriekš minēto ekstrapolācijas principu. Pētījums ietvēra 8 nedēļu sākuma periodu, kam sekoja 6 nedēļas ilgs titrēšanas periods. Iekļaušanai piemērotie pacienti ar 1 līdz ≤ 3 pretepilepsijas zāļu stabilu devu režīmu, kuriem joprojām novēroja vismaz 2 parciālās krampju lēkmes 4 nedēļu laikā pirms skrīninga un kuriem periods bez krampju lēkmēm nepārsniedza 21 dienu 8 nedēļu laikā pirms iekļaušanas pētījuma sākuma periodā, pēc nejaušības principa saņēma placebo (n=172) vai lakozamīdu (n=171). Sākotnējā dienas deva bija 2 mg/kg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg vai 100 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu sākot no 50 kg, dalot 2 devās. Titrēšanas periodā lakozamīda devas tika pielāgotas ar nedēļas intervālu, palielinot par 1 vai 2 mg/kg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu
49

līdz 50 kg vai par 50 vai 100 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu sākot no 50 kg, lai sasniegtu mērķa uzturošās devas intervālu. Iekļaušanai 10 nedēļas ilgajā uzturošās terapijas periodā pacientiem bija jāsasniedz minimālā mērķa deva savai ķermeņa masas kategorijai līdz titrēšanas perioda pēdējām 3 dienām. Pacienti turpināja lietot stabilu lakozamīda devu uzturošās terapijas periodā vai izstājās un tika iekļauti maskētā pētījumā devas samazināšanai. Vērtējot lakozamīda lietotāju grupu salīdzinājumā ar placebo grupu, novēroja statistiski vērā ņemamu (p=0,0003) un klīniski nozīmīgu parciālo krampju lēkmju biežuma samazināšanos 28 dienu laikā no pētījuma sākuma līdz uzturošās terapijas periodam. Procentuālā samazināšanās salīdzinājumā ar placebo grupu, pamatojoties uz kovariācijas analīzi, bija 31,72 % (95 % TI: 16,342; 44,277). Kopumā pacientu īpatsvars ar parciālo krampju lēkmju biežuma samazinājumu par vismaz 50 % 28 dienu laikā no pētījuma sākuma līdz uzturošās terapijas periodam bija 52,9 % lakozamīda grupā salīdzinājumā ar 33,3 % placebo grupā. Informācija par dzīves kvalitāti, vērtējot Pediatrisko dzīves kvalitātes aptauju, liecināja par līdzīgu un stabilu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti pacientiem lakozamīda un placebo grupās visā ārstēšanas periodā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas lakozamīds strauji un pilnībā uzsūcas. Lakozamīda tablešu bioloģiskā pieejamība perorālas lietošanas gadījumā ir aptuveni 100 %. Pēc perorālas lietošanas nemainīta lakozamīda koncentrācija plazmā strauji pieaug, un Cmax tiek sasniegta aptuveni 0,5–4 stundas pēc devas uzņemšanas. Vimpat tabletes un sīrups ir bioloģiski ekvivalenti. Pārtika neietekmē uzsūkšanās ātrumu un apjomu.
Izkliede
Izkliedes tilpums ir aptuveni 0,6 l/kg. Lakozamīds mazāk nekā 15 % apmērā saistās ar plazmas proteīniem.
Biotransformācija
95 % no devas izdalās ar urīnu lakozamīda un metabolītu veidā. Lakozamīda metabolisms pilnībā nav raksturots. Svarīgākie komponenti, kas izdalās ar urīnu, ir nemainīts lakozamīds (aptuveni 40 % no devas) un tā O-desmetilmetabolīts mazāk kā 30 %. Polārā frakcija, paredzams serīna derivāti, urīnā veidoja aptuveni 20 %, taču dažu indivīdu plazmā tā konstatēta vienīgi niecīgā daudzumā (0-2 %). Urīnā nelielā daudzumā (0,5-2 %) tika konstatēti arī citi metabolīti. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos, bet galvenā izoenzīma veidošanās nav apstiprināta in vivo. Klīniski nozīmīga atšķirība lakozamīda koncentrācijai netika novērota salīdzinājumā ar tā farmakokinētiku ekstensīvajos metabolizētājos (EMs, ar funkcionālu CYP2C19) un vājos metabolizētājos (PMs, bez funkcionāla CYP2C19). Turklāt mijiedarbības pētījumā ar omeprazolu (CYP2C19 inhibitors) netika konstatētas klīniski nozīmīgas lakozamīda koncentrācijas plazmā izmaiņas, kas norādītu, ka šis ceļš ir maznozīmīgs. O-desmetillakozamīda koncentrācija plazmā ir aptuveni 15 % no lakozamīda koncentrācijas plazmā. Šim galvenajam metabolītam nav konstatēta farmakoloģiska aktivitāte.
50

Eliminācija
Lakozamīds no asinsrites tiek izvadīts galvenokārt ar nieru starpniecību un biotransformācijas ceļā. Pēc radioloģiski marķēta lakozamīda perorālas un intravenozas ievadīšanas aptuveni 95 % no radioaktivitātes tika konstatēta urīnā un mazāk nekā 0,5 % fēcēs. Lakozamīda eliminācijas pusperiods ir aptuveni 13 stundas. Farmakokinētika ir proporcionāla devai un nemainīga visu laiku, ar zemu intraun inter-subjekta mainīgumu. Lietojot zāles divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 3 dienām. Koncentrācija plazmā pieaug, uzkrājoties aptuveni 2 reizes.
Līdzsvara koncentrācija, lietojot vienreizēju piesātinošo 200 mg devu vai 100 mg divas reizes dienā perorāli, ir līdzīga.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Dzimums Klīniskie pētījumi liecina, ka dzimums būtiski neietekmē lakozamīda koncentrāciju plazmā.
Nieru darbības traucējumi Salīdzinot ar veseliem indivīdiem, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem lakozamīda zemlīknes laukums bija aptuveni par 30 % lielāks, bet pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kam nepieciešama hemodialīze - par 60 % lielāks, savukārt Cmax nemainījās. Lakozamīdu var efektīvi izvadīt no plazmas hemodialīzes ceļā. Pēc 4 stundas ilgas hemodialīzes lakozamīda zemlīknes laukums ir samazinājies aptuveni par 50 %. Tādēļ pēc hemodialīzes ieteicams lietot papildu devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidējiem un smagiem nieru darbības traucējumiem O-desmetilmetabolīta koncentrācija bija vairākkārt palielināta. Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, iztrūkstot hemodialīzei, līmenis palielinājās un visu laiku pieauga 24 stundu novērošanas laikā. Nav zināms, vai metabolītu palielinātā koncentrācija pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā varētu palielināt nevēlamās blakusparādības, bet metabolītu farmakoloģiska aktivitāte netika konstatēta.
Aknu darbības traucējumi Konstatēts, ka pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh B kategorija) bija augstāka lakozamīda koncentrācija plazmā (zemlīknes laukums (AUCnorm) bija par aptuveni 50 % lielāks). Augstāka koncentrācija tika konstatēta daļēji tādēļ, ka pētāmajiem pacientiem bija pavājināta nieru darbība. Tika aprēķināts, ka ne-nieru klīrensa samazināšanās pētījuma pacientiem par 20 % palielināja lakozamīda zemlīknes laukumu. Lakozamīda farmakokinētika pie izteiktiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti (pēc 65 gadu vecuma) Pētījumos gados vecākiem vīriešiem un sievietēm, tajā skaitā 4 pacientiem vecumā > 75 gadi un vairāk, zemlīknes laukuma vērtība bija attiecīgi aptuveni par 30 % un 50 % augstāka, salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Tas daļēji ir saistīts ar mazāku ķermeņa masu. Ķermeņa masas normalizētā starpība ir attiecīgi 26 % un 23 %. Novēroja arī palielinātu koncentrācijas mainību. Šajā pētījumā lakozamīda nieru klīrenss gados vecākiem pacientiem bija tikai nedaudz samazināts. Parasti devas samazināšana nav nepieciešama, ja vien nav norādes par pavājinātu nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Lakozamīda farmakokinētiskais profils pediatriskajā populācijā tika noteikts populācijas farmakokinētiskajā analīzē, izmantojot nepilnīgus plazmas koncentrācijas datus, kas tika iegūti vienā placebo kontrolētā randomizētā pētījumā un trijos atvērtos pētījumos 414 bērniem ar epilepsiju vecumā no 6 mēnešiem līdz 17 gadiem. Lietotās lakozamīda devas, lietojot divas reizes dienā, bija diapazonā no 2 līdz 17,8 mg/kg/dienā; maksimālā deva bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk bija 600 mg/dienā. Tipiskais noteiktais plazmas klīrenss bērniem ar ķermeņa masu 20 kg, 30 kg un 50 kg, attiecīgi bija 1,04 l/h, 1,32 l/h un 1,86 l/h. Salīdzinājumā plazmas klīrenss pieaugušajiem (ar ķermeņa
51

masu 70 kg) tika noteikts 1,92 l/h.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Toksicitātes pētījumos plazmā uzkrātā lakozamīda koncentrācija bija vienāda vai tikai minimāli augstāka kā to novēroja pacientiem, tādējādi devas cilvēkiem atšķiras nedaudz vai nemaz. Farmakoloģijas drošuma pētījumā intravenozi ievadot lakozamīdu anestēzijā esošiem suņiem konstatēja pārejošu PR intervāla un QRS kompleksa pagarināšanos un asinsspiediena samazināšanos, visticamāk, kardiodepresantu iedarbības dēļ. Šīs pārejošās izmaiņas sākās pie tāda paša koncentrācijas līmeņa kā pie maksimālās ieteicamās klīniskās devas. Anestēzijā esošiem suņiem un Cynomolgus pērtiķiem intravenozi ievadot 15-60 mg/kg, novēroja palēninātu priekškambaru un kambaru vadāmību, atrioventrikulāru blokādi un atrioventrikulāru disociāciju. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām, novēroja vieglus atgriezeniskus aknu darbības traucējumus sākot no devas, kas aptuveni 3 reizes pārsniedz klīnisko devu. Šīs izmaiņas bija palielināta orgāna masa, hepatocītu hipertrofija, palielināta aknu enzīmu koncentrācija un palielināta kopējā holesterīna un triglicerīdu koncentrācija serumā. Izņemot hepatocītu hipertrofiju, citas histopatoloģiskas izmaiņas netika novērotas. Reproduktīvajos un toksicitātes attīstības pētījumos grauzējiem un trušiem, teratogēna iedarbība netika konstatēta, bet žurku mātītēm toksiskās devās novēroja palielinātu nedzīvi dzimušu mazuļu skaitu un mazuļu mirstību perinatālā periodā, un nedaudz samazinātu mazuļu skaitu metienā un mazuļu ķermeņa masu, atbilstoši sistēmiskās iedarbības līmenis līdzīgs gaidāmajai klīniskajai ekspozīcijai. Tā kā mātīšu toksicitātes dēļ augstākas devas dzīvniekiem nevar pētīt, nav pietiekošu datu, lai pilnībā raksturotu lakozamīda embriofetotoksisko un teratogēno potenciālu. Pētījumos ar žurkām konstatēts, ka lakozamīds un/vai tā metabolīti šķērso placentāro barjeru. Jaunajām žurkām un suņiem toksicitātes veidi kvalitatīvi neatšķiras no pieaugušiem dzīvniekiem novērotajiem. Jaunajām žurkām sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija līdzīgi prognozētajai klīniskai iedarbībai, tika novērota samazināta ķermeņa masa. Jaunajiem suņiem sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija zemāki nekā prognozētā klīniskā iedarbība, sāka novērot pārejošas un ar devu saistītas CNS klīniskās pazīmes.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Glicerīns (E422) Nātrija karmeloze Šķidrais sorbīts (kristalizējošs) (E420) Polietilēnglikols 4000 Nātrija hlorīds Citronskābe, bezūdens Acesulfāma kālija sāls (E950) Nātrija metilparahidroksibenzoāts (E219) Zemeņu aromātviela (satur propilēnglikolu, maltolu) Maskējoša aromātviela (satur propilēnglikolu, aspartāmu (E951), acesulfāma kālija sāli (E950), maltolu, dejonizētu ūdeni) Attīrīts ūdens
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi. Pēc pirmreizējas atvēršanas: 2 mēneši.
52

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Neatdzesēt. 6.5. Iepakojuma veids un saturs 200 ml dzintarkrāsas stikla pudele ar baltu skrūvējamu polipropilēna vāciņu, dozēšanas vāciņu un šļirci perorālai ievadīšanai ar adapteri. Katra 30 ml dozēšanas vāciņa iedaļa (5 ml) atbilst 50 mg lakozamīda (piemēram, 2 dozēšanas iedaļas atbilst 100 mg). Viena pilna 10 ml šļirce perorālai ievadīšanai atbilst 100 mg lakozamīda. Minimālais ievelkamais tilpums ir 1 ml, kas ir 10 mg lakozamīda. Sākot no 1 ml dozēšanas iedaļas, katra iedaļa atbilst 0,25 ml, kas ir 2,5 mg lakozamīda. 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/018
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2008. gada 29. augusts Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 31. jūlijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.
53

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 10 mg/ml šķīdums infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs šķīduma infūzijām mililitrs satur 10 mg lakozamīda (Lacosamidum). Katrs flakons, kurā ir 20 ml šķīduma infūzijām, satur 200 mg lakozamīda. Palīgvielas ar zināmu iedarbību: Katrs šķīduma infūzijām ml satur 2,99 mg nātrija. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Šķīdums infūzijām. Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas Vimpat ir indicēts kā monoterapija un kā papildu terapija sākotnēji parciālu lēkmju ārstēšanai ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, ar epilepsiju. 4.2. Devas un lietošanas veids Devas Lakozamīda terapiju var sākt ar perorālo vai intravenozo lietošanu. Šķīdums infūzijām ir alternatīva pacientiem, kad zāļu perorāla lietošana uz laiku nav iespējama. Kopējo ārstēšanas ilgumu, lietojot lakozamīdu intravenozi, nosaka ārsts; klīniskajos pētījumos ir pieredze lietojot lakozamīda infūzijas divas reizes dienā līdz pat 5 dienām. Pāreju starp perorālu un intravenozu ievadīšanu var veikt nepastarpināti, neveicot titrēšanu. Jāsaglabā kopējā dienas deva un divas lietošanas reizes dienā. Rūpīgi jānovēro pacienti ar zināmiem sirds vadīšanas traucējumiem, kuri vienlaikus lieto zāles, kas pagarina PR intervālu vai ar smagām sirds slimībām (piem., miokarda išēmija, sirds mazspēja), ja lakozamīda deva ir lielāka par 400 mg/dienā (skatīt Lietošanas veids un 4.4. apakšpunktu). Lakozamīds jālieto divas reizes dienā (parasti vienu reizi no rīta un vienu reizi vakarā). Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušie Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem. Papildinformācija norādīta tabulā zemāk.
54

Sākumdeva

Monoterapija

Papildu terapija

100 mg/dienā vai 200 mg/dienā 100 mg/dienā

Vienreizējā piesātinošā deva (ja piemērojams) Titrēšana (palielināšanas soļi)
Maksimālā ieteicamā deva

200 mg
50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) ik nedēļu līdz 600 mg/dienā

200 mg
50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) ik nedēļu līdz 400 mg/dienā

Monoterapija Ieteicamā sākuma deva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā. Lakozamīda lietošanu var uzsākt arī ar 100 mg divas reizes dienā, pamatojoties uz ārsta izvērtējumu attiecībā uz nepieciešamo lēkmju samazināšanu un iespējamām blakusparādībām. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu ik nedēļu var palielināt par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā) līdz maksimālajai ieteicamajai dienas devai 300 mg divas reizes dienā (600 mg/dienā). Pacientiem, kuri sasnieguši devu lielāku par 400 mg/dienā un kuriem nepieciešamas papildu pretepilepsijas zāles, ir jālieto devas, kas tiek rekomendētas papildu terapijai.

Papildu terapija Ieteicamā sākumdeva ir 50 mg divas reizes dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 100 mg divas reizes dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesmības, uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 50 mg divas reizes dienā (100 mg/dienā), līdz maksimālajai ieteicamajai dienas deva 400 mg (200 mg divas reizes dienā).

Lakozamīda lietošanas uzsākšana ar piesātinošo devu Lakozamīda terapija var tikt uzsākta arī ar vienreizēju 200 mg piesātinošo devu, pēc 12 stundām turpinot balstdevas režīmā ar 100 mg divas reizes dienā (200 mg/dienā). Nākamā devas pielāgošana jāveic, ņemot vērā individuālo atbildes reakciju un panesamību, kā aprakstīts iepriekš. Pacientiem piesātinošo devu var sākt lietot situācijās, kad ārsts uzskata, ka ātra lakozamīda līdzsvara koncentrācijas plazmā sasniegšana un terapeitiskā iedarbība ir pamatota. Tā jālieto veselības aprūpes speciālista uzraudzībā, ņemot vērā, ka var pieaugt nopietnas sirds aritmijas un nevēlamo centrālās nervu sistēmas blakusparādību biežums (skatīt 4.8. apakšpunktu). Piesātinošās devas ievadīšana akūtos stāvokļos, piemēram status epilepticus, nav pētīta.

Lietošanas pārtraukšana Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi, ja lakozamīda lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski (piem., samazinot dienas devu par 200 mg/nedēļā). Pacientiem, kuriem parādās nopietna sirds aritmija, jāveic klīnisks ieguvuma/riska novērtējums un, ja nepieciešams, lakozamīda lietošana jāpārtrauc.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (pēc 65 gadu vecuma) Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Gados vecākiem pacientiem jāņem vērā vecuma dēļ samazinātais renālais klīrenss ar paaugstinātu zemlīknes laukuma (AUC) rādītāju (skatīt sadaļu “Nieru darbības traucējumi” un 5.2. apakšpunktā). Ir maz klīnisko datu par gados vecākiem pacientiem ar epilepsiju, īpaši, ja deva ir lielāka par 400 mg/dienā (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi Pieaugušajiem un pediatriskajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR > 30 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem var apsvērt 200 mg piesātinošo devu, taču turpmāka devas titrēšana (>200 mg dienā) jāveic piesardzīgi. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un

55

pieaugušajiem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) vai ar nieru slimību terminālajā stadijā maksimālā ieteicamā deva ir 250 mg dienā, un devas titrēšana jāveic piesardzīgi. Ja piesātinošā deva ir indicēta, jālieto 100 mg sākumdeva, turpinot pirmajā nedēļā ar 50 mg divas reizes dienā. Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR ≤ 30 ml/min) un kuriem ir nieru slimība terminālajā stadijā, maksimālo devu ieteicams samazināt par 25 %. Visiem pacientiem, kam nepieciešama hemodialīze, tūlīt pēc hemodialīzes beigām iesaka par 50 % palielināt dalīto dienas devu. Tā kā klīniskā pieredze ir neliela un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā ir metabolītu uzkrāšanās (ar nezināmu farmakoloģisku aktivitāti), šiem pacientiem ārstēšana jāveic piesardzīgi.

Aknu darbības traucējumi Pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk un pieaugušajiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā ieteicamā deva ir 300 mg/dienā. Devas titrēšana šādiem pacientiem jāveic piesardzīgi, ņemot vērā pavadošos nieru darbības traucējumus. Pusaudžiem un pieaugušajiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk var apsvērt 200 mg piesātinošo devu, taču turpmāka devas titrēšana (>200 mg dienā) jāveic piesardzīgi. Pamatojoties uz datiem par pieaugušajiem, pediatriskajiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg un ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, maksimālā deva jāsamazina par 25 %. Lakozamīda farmakokinētika pacientiem ar izteikti pavājinātu aknu darbību nav pētīta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pieaugušajiem un pediatriskajiem pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem lakozamīds jānozīmē tikai tad, ja sagaidāmais terapeitiskais efekts atsver iespējamos riskus. Uzmanīgi novērojot slimības aktivitāti un iespējamās blakusparādības pacientam, var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Pediatriskā populācija

Ārstam jānozīmē vispiemērotākā zāļu forma un stiprums atbilstoši ķermeņa masai un devai.

Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk Devas pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk ir tādas pašas kā pieaugušajiem (skatīt iepriekš).

Bērni (no 4 gadu vecuma) un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg

Monoterapija Ieteicamā sākumdeva ir 2 mg/kg/dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 4 mg/kg/dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 2 mg/kg/dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta optimālā atbildes reakcija. Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg ieteicamā maksimālā deva ir līdz 12 mg/kg/dienā. Bērniem ar ķermeņa masu sākot no 40 kg līdz mazāk nekā 50 kg ieteicamā maksimālā deva ir 10 mg/kg/dienā.

Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas monoterapijā bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu

mazāku par 50 kg.

Sākumdeva

2 mg/kg/dienā

Vienreizējā piesātinošā deva Titrēšana (palielināšanas soļi) Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu < 40 kg Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 40 kg līdz < 50 kg

Nav ieteicama 2 mg/kg/dienā ik nedēļu līdz 12 mg/kg/dienā
līdz 10 mg/kg/dienā

Tālāk norādītajās tabulās sniegti šķīduma infūzijām tilpuma piemēri vienā lietošanas reizē atkarībā no nozīmētās devas un ķermeņa masas. Precīzs šķīduma infūzijām tilpums jāaprēķina atbilstoši precīzai bērna ķermeņa masai.

56

Monoterapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa

masu mazāku par 40 kg(1)

Ķermeņa 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg 0,3 ml/kg 0,4 ml/kg 0,5 ml/kg 0,6 ml/kg

masa (1 mg/kg) (2 mg/kg) (3 mg/kg) (4 mg/kg) (5 mg/kg) (6 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā

deva

10 kg 1 ml

2 ml

3 ml

4 ml

5 ml

6 ml

(10 mg)

(20 mg)

(30 mg)

(40 mg)

(50 mg)

(60 mg)

15 kg 1,5 ml

3 ml

4,5 ml

6 ml

7,5 ml

9 ml

(15 mg)

(30 mg)

(45 mg)

(60 mg)

(75 mg)

(90 mg)

20 kg 2 ml

4 ml

6 ml

8 ml

10 ml

12 ml

(20 mg)

(40 mg)

(60 mg)

(80 mg)

(100 mg) (120 mg)

25 kg 2,5 ml

5 ml

7,5 ml

10 ml

12,5 ml

15 ml

(25 mg)

(50 mg)

(75 mg)

(100 mg) (125 mg) (150 mg)

30 kg 3 ml

6 ml

9 ml

12 ml

15 ml

18 ml

(30 mg)

(60 mg)

(90 mg)

(120 mg) (150 mg) (180 mg)

35 kg 3,5 ml

7 ml

10,5 ml

14 ml

17,5 ml

21 ml

(35 mg)

(70 mg)

(105 mg) (140 mg) (175 mg) (210 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem, ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, ārstēšanu ieteicams sākt ar

Vimpat 10 mg/ml sīrupu. Vimpat 10 mg/ml šķīdumu infūzijām pacientiem var lietot kā alternatīvu, ja

īslaicīgi nav iespējama zāļu perorāla lietošana.

Monoterapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma

un ar ķermeņa masu no 40 kg līdz mazāku nekā 50 kg (1) (2)

Ķermeņa 0,1 ml/kg

0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

0,5 ml/kg

masa (1 mg/kg)

(2 mg/kg)

(3 mg/kg)

(4 mg/kg)

(5 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā deva

40 kg 4 ml

8 ml

12 ml

16 ml

20 ml

(40 mg)

(80 mg)

(120 mg)

(160 mg)

(200 mg)

45 kg 4,5 ml

9 ml

13,5 ml

18 ml

22,5 ml

(45 mg)

(90 mg)

(135 mg)

(180 mg)

(225 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg ārstēšanu ieteicams sākt ar

Vimpat 10 mg/ml sīrupu. Vimpat 10 mg/ml šķīdumu infūzijām pacientiem var lietot kā alternatīvu, ja

īslaicīgi nav iespējama zāļu perorāla lietošana.

(2) Devas pusaudžiem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk ir tādas pašas kā pieaugušajiem.

Papildu terapija Ieteicamā sākumdeva ir 2 mg/kg/dienā, kas pēc vienas nedēļas jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskajai devai 4 mg/kg dienā. Atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības uzturošo devu var turpināt palielināt ik nedēļu par 2 mg/kg/dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina, līdz sasniegta optimālā atbildes reakcija. Bērniem ar ķermeņa masu mazāk nekā 20 kg palielināta klīrensa dēļ, salīdzinājumā ar pieaugušajiem, ieteicamā maksimālā deva ir līdz 12 mg/kg/dienā. Bērniem ar ķermeņa masu sākot no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg ieteicamā maksimālā deva ir 10 mg/kg/dienā, un bērniem ar ķermeņa masu sākot no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg ieteicamā maksimālā deva ir 8 mg/kg/dienā, lai gan atklātos pētījumos (skatīt 4.8. un 5.2. apakšpunktu) neliels skaits šādu bērnu lietoja devu līdz 12 mg/kg/dienā.

57

Turpmākajā tabulā apkopotas ieteicamās devas papildu terapijā bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa

masu mazāku par 50 kg.

Sākumdeva

2 mg/kg/dienā

Vienreizējā piesātinošā deva

Nav ieteicama

Titrēšana (palielināšanas soļi)

2 mg/kg/dienā ik nedēļu

Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa līdz 12 mg/kg/dienā

masu < 20 kg

Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa līdz 10 mg/kg/dienā

masu ≥ 20 kg līdz < 30 kg

Maksimālāieteicamā deva pacientiem ar ķermeņa līdz 8 mg/kg/dienā

masu ≥ 30 kg līdz < 50 kg

Tālāk norādītajās tabulās sniegti šķīduma infūzijām tilpuma piemēri vienā lietošanas reizē atkarībā no nozīmētās devas un ķermeņa masas. Precīzs šķīduma infūzijām tilpums jāaprēķina atbilstoši precīzai bērna ķermeņa masai.

Papildu terapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar

ķermeņa masu mazāku par 20 kg (1)

Ķermeņa 0,1 ml/kg

0,2 ml/kg 0,3 ml/kg 0,4 ml/kg 0,5 ml/kg 0,6 ml/kg

masa

(1 mg/kg) (2 mg/kg) (3 mg/kg) (4 mg/kg) (5 mg/kg) (6 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā

deva

10 kg

1 ml

2 ml

3 ml

4 ml

5 ml

6 ml

(10 mg)

(20 mg)

(30 mg)

(40 mg)

(50 mg)

(60 mg)

15 kg

1,5 ml

3 ml

4,5 ml

6 ml

7,5 ml

9 ml

(15 mg)

(30 mg)

(45 mg)

(60 mg)

(75 mg)

(90 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg ārstēšanu ieteicams sākt ar

Vimpat 10 mg/ml sīrupu. Vimpat 10 mg/ml šķīdumu infūzijām pacientiem var lietot kā alternatīvu, ja

īslaicīgi nav iespējama zāļu perorāla lietošana.

Papildu terapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu no 20 kg līdz mazāku nekā 30 kg (1)

Ķermeņa 0,1 ml/kg

masa

(1 mg/kg)

Sākumdeva

0,2 ml/kg (2 mg/kg)

0,3 ml/kg (3 mg/kg)

0,4 ml/kg (4 mg/kg)

0,5 ml/kg (5 mg/kg) Maksimālā ieteicamā deva

20 kg

2 ml (20 mg)

4 ml (40 mg)

6 ml (60 mg)

8 ml (80 mg)

10 ml (100 mg)

25 kg

2,5 ml

5 ml

7,5 ml

10 ml

12,5 ml

(25 mg)

(50 mg)

(75 mg)

(100 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg ārstēšanu ieteicams sākt ar Vimpat 10 mg/ml sīrupu.

(125 mg)

Vimpat 10 mg/ml šķīdumu infūzijām pacientiem var lietot kā alternatīvu, ja īslaicīgi nav iespējama zāļu perorāla lietošana.

58

Papildu terapijas devas, kas jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu

vecuma un ar ķermeņa masu no 30 kg līdz mazāku nekā 50 kg (1)

Ķermeņa 0,1 ml/kg

0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

masa (1 mg/kg)

(2 mg/kg)

(3 mg/kg)

(4 mg/kg)

Sākumdeva

Maksimālā

ieteicamā deva

30 kg 3 ml (30 mg)

6 ml (60 mg)

9 ml (90 mg)

12 ml (120 mg)

35 kg 3,5 ml (35 mg)

7 ml (70 mg)

10,5 ml (105 mg) 14 ml (140 mg)

40 kg 4 ml (40 mg)

8 ml (80 mg)

12 ml (120 mg)

16 ml (160 mg)

45 kg 4,5 ml (45 mg)

9 ml (90 mg)

13,5 ml (135 mg) 18 ml (180 mg)

(1) Bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg ārstēšanu ieteicams sākt ar

Vimpat 10 mg/ml sīrupu. Vimpat 10 mg/ml šķīdumu infūzijām pacientiem var lietot kā alternatīvu, ja

īslaicīgi nav iespējama zāļu perorāla lietošana.

Piesātinošā deva Piesātinošās devas lietošana bērniem nav pētīta. Nav ieteicama piesātinošās devas lietošana pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg.

Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem Lakozamīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 4 gadu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Šķīdumu infūzijām ievada 15 līdz 60 minūtes ilgas infūzijas veidā divas reizes dienā. Vēlams, lai vismaz 30 minūtes ilgas infūzijas ievades laikā tiktu ievadīts >200 mg šķīdums infūzijām (t.i. >400 mg/dienā). Vimpat šķīdumu infūzijām var ievadīt intravenozi bez tālākas atšķaidīšanas vai to var atšķaidīt ar 9 mg/ml (0, 9 %) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām, 50 mg/ml (5 %) glikoze šķīdumu injekcijām vai Ringera laktāta šķīdumu injekcijām.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu (-ām) un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Zināma otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulāra (AV) blokāde.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pašnāvības domas un uzvedība

Ir ziņots par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm pie dažādām saslimšanām. Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze uzrāda nedaudz palielinātu pašnāvības domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms un pieejamie dati neizslēdz palielināta riska iespējamu saistību ar lakozamīdu. Tādēļ jāuzrauga vai pacientiem nerodas pašnāvības domas un darbības, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka pašnāvības domu un darbību rašanās gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sirds ritma un vadīšanas traucējumi

Klīniskajos pētījumos ar lakozamīdu ir novērots devas atkarīgs PR intervāla pagarinājums. Lakozamīds piesardzīgi jālieto pacientiem ar pamatā esošiem aritmiju veicinošiem apstākļiem, piemēram, pacientiem ar zināmiem sirds vadīšanas traucējumiem vai smagu sirds slimību (piemēram, miokarda išēmiju/infarktu, sirds mazspēju, strukturālu sirds slimību vai sirds nātrija kanālu traucējumiem) vai pacientiem, kas ārstēti ar zālēm, kas ietekmē sirds vadāmību, ieskaitot

59

antiaritmiskos līdzekļus un nātrija kanālus bloķējošas pretepilepsijas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Ir jāņem vērā, ka šādiem pacientiem EKG ir jāveic pirms lakozamīda deva tiek palielināta virs 400 mg/dienā un pēc tam, kad lakozamīds ir titrēts līdz līdzsvara koncentrācijai.
Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu epilepsijas pacientiem netika ziņots par priekškambaru fibrilāciju vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātā epilepsijas pētījumā un pēcreģistrācijas pieredzē.
Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par AV blokādi (ieskaitot otrās vai augstākas pakāpes AV blokādi). Pacientiem ar proaritmiskiem stāvokļiem ziņots par kambaru tahiaritmiju. Retos gadījumos pacientiem ar pamatā esošiem proaritmiskiem apstākļiem šie notikumi ir noveduši pie asistoles, sirds apstāšanās un nāves.
Pacienti jābrīdina par sirds aritmijas simptomiem (piemēram, lēnu, ātru vai neregulāru pulsu, sirdsklauvēm, elpas trūkumu, reibšanas sajūtu un ģīboni). Pacientiem jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja parādās šie simptomi.
Reibonis
Ārstēšana ar lakozamīdu ir bijusi saistīta ar reiboni, kas var pastiprināt nejaušu savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, iekams viņi nav iepazinušies ar zāļu iespējamo ietekmi (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Šīs zāles satur 2,6 mmol (vai 59,8 mg) nātrija katrā flakonā. Tas jāņem vērā pacientiem, kam nozīmēta diēta ar kontrolētu nātrija daudzumu.
Elektroklīniskās pasliktināšanās iespēja noteiktos pediatriskās epilepsijas sindromos.
Lakozamīda drošums un efektivitāte pediatriskajiem pacientiem ar epilepsijas sindromiem, kuros vienlaikus var būt fokālas un ģeneralizētas krampju lēkmes, nav noteikts.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar zālēm, kurām ir zināma saistība ar PR pagarinājumu (ieskaitot nātrija kanālus bloķējošas pretepilepsijas zāles) un pacientiem, kuri lieto antiaritmiskos līdzekļus, lakozamīds jālieto piesardzīgi. Tomēr apakšgrupu analīze klīniskajos pētījumos neuzrādīja nozīmīgi palielinātu PR pagarinājumu pacientiem, kuri vienlaikus saņēma karbamazepīnu vai lamotrigīnu.
In vitro dati
Kopumā dati ļauj domāt, ka lakozamīdam ir zems mijiedarbības potenciāls. Pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds pie tādas koncentrācijas plazmā, kādu novēroja klīniskajos pētījumos, neinducē enzīmus CYP1A2, CYP2B6 un CYP2C9, un neinhibē CYP1A1, CYP1A2, CYP2A6, CYP2B6, CYP2C8, CYP2C9, CYP2D6 un CYP2E1. Pētījumi in vitro liecināja, ka lakozamīds netiek transportēts ar P-glikoproteīnu tievajās zarnās. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos.
In vivo dati
Lakozamīds neinhibē vai neinducē CYP2C19 un CYP3A4 klīniskā nozīmīguma robežā. Lakozamīds neietekmēja midazolāma (metabolizēts ar CYP3A4, lakozamīds lietots pa 200 mg divreiz dienā) zemlīknes laukumu (AUC), bet midazolāma Cmax bija nedaudz paaugstināts (30 %). Lakozamīds neietekmēja omeprazola (metabolizēts ar CYP2C19 un CYP3A4, lakozamīds lietots pa 300 mg divreiz dienā) farmakokinētiku.
60

CYP2C19 inhibitors omeprazols (lietojot 40 mg vienreiz dienā) neradīja klīniski nozīmīgas izmaiņas lakozamīda ekspozīcijā. Tādā veidā maz ticams, ka vidēji spēcīgi CYP2C19 inhibitori klīniski nozīmīgi ietekmē sistēmisku lakozamīda iedarbību. Piesardzība jāievēro vienlaicīgi lietojot ar spēcīgiem CYP2C9 (piemēram, flukonazolu) un CYP3A4 (piemēram, itrakonazolu, ketokonazolu, ritonaviru, klaritromicīnu) inhibitoriem, kas var novest pie paaugstinātas lakozamīda sistēmiskās iedarbības. In vivo tāda mijiedarbība nav noteikta, bet ir iespējama, pamatojoties uz in vitro datiem.
Tādi spēcīgie enzīmu inducētāji kā rifampicīns vai divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) var mēreni samazināt lakozamīda sistēmisko koncentrāciju. Tādēļ ārstēšanas sākšana vai beigšana ar šiem enzīmu inducētājiem jāveic piesardzīgi.
Pretepilepsijas zāles
Mijiedarbības pētījumos lakozamīds būtiski neietekmēja karbamazepīna un valproiskābes koncentrāciju plazmā. Karbamazepīns un valproiskābe neietekmēja lakozamīda koncentrāciju plazmā. Farmakokinētiskās analīzēs dažādās vecuma grupās aprēķināts, ka vienlaicīgi lietojot citas pretepilepsijas zāles, kas ir zināmas kā enzīmu inducētājas (karbamazepīns, fenitoīns, fenobarbitāls dažādās devās), lakozamīda vispārējā koncentrācija samazinās par 25 % pieaugušajiem un par 17 % pediatriskās populācijas pacientiem.
Perorālie kontraceptīvie līdzekļi
Mijiedarbības pētījumā netika novērota klīniski nozīmīga lakozamīda mijiedarbība ar perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem etinilestradiolu un levonorgestrelu. Progesterona koncentrācija netika ietekmēta, ja zāles lietoja vienlaicīgi.
Citi līdzekļi
Mijiedarbības pētījumos tika pierādīts, ka lakozamīds neietekmē digoksīna farmakokinētiku. Nebija klīniski nozīmīgas mijiedarbības starp lakozamīdu un metformīnu. Vienlaicīga varfarīna un lakozamīda lietošana neizraisa klīniski nozīmīgas varfarīna farmakokinētisko un farmakodinamisko īpašību izmaiņas. Lai gan farmakokinētiskie dati par lakozamīda un alkohola mijiedarbību nav pieejami, farmakodinamisko iedarbību nevar izslēgt. Lakozamīda saistīšanās ar olbaltumvielām ir mazāka par 15 %. Tādēļ klīniski nozīmīga mijiedarbība ar citām zālēm, konkurējot uz olbaltumvielu saistīšanās vietām, tiek uzskatīta par maz ticamu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ar epilepsiju un pretepilepsijas zālēm saistītais risks kopumā Visām pretepilepsijas zālēm ir zināms, ka to sieviešu, kurām ārstēta epilepsija, pēcnācējiem malformācijas biežums ir divas līdz trīs reizes lielāks kā vispārējā populācijā, kur šis rādītājs ir aptuveni 3 %. Ārstētajā populācijā malformācijas palielināšanās tiek skaidrota ar politerapiju, tomēr nav izskaidrots līdz kādai pakāpei ir atbildīgi ārstēšana un/vai slimība. Bez tam efektīvu pretepilepsijas ārstēšanu nedrīkst pārtraukt, jo slimības pasliktināšanās ir kaitīga abiem, kā mātei, tā auglim.
Ar lakozamīdu saistītais risks Nav pietiekamas informācijas par lakozamīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par teratogēnu iedarbību žurkām vai trušiem, taču, lietojot žurku un trušu mātītēm toksiskas devas, novērota embriotoksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Lakozamīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams (ja ieguvums mātei pārliecinoši atsver iespējamo risku auglim). Ja sieviete plāno grūtniecību, šo zāļu lietošana rūpīgi jāapsver.
61

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai lakozamīds cilvēkiem izdalās mātes pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka lakozamīds izdalās pienā. Piesardzības apsvērumu dēļ barošana ar krūti ārstēšanas laikā ar lakozamīdu jāpārtrauc.

Fertilitāte

Netika novērota nelabvēlīga iedarbība uz žurku tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai vairošanos pie devām, kur plazmas ekspozīcija (AUC) ir apmēram līdz 2 reizēm lielāka par plazmas AUC cilvēkiem, lietojot maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem (MIDC).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Lakozamīds nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ārstēšana ar lakozamīdu var izraisīt reiboni un neskaidru redzi. Līdz ar to pacientiem jānorāda nevadīt transportlīdzekli vai neapkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, iekams nav pilnībā noskaidrota lakozamīda ietekme uz viņu spēju veikt šādas aktivitātes.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pamatojoties uz apkopotiem placebo kontrolētiem papildus terapijas klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījušies 1308 pacienti ar sākotnēji parciālām lēkmēm, kopumā par vismaz vienu nevēlamu blakusparādību ziņojis 61,9 % pacientu, kas pēc nejaušības principa randomizēti lakozamīda grupā, un 35,2 % pacientu, kas pēc nejaušības principa randomizēti placebo grupā. Nevēlamās blakusparādības, par ko saistībā ar lakozamīdu ziņoja visbiežāk (≥ 10 %), bija reibonis, galvassāpes, slikta dūša un diplopija. Blakusparādību intensitāte parasti bija neliela līdz mērena. Dažas no blakusparādībām bija saistītas ar devu, un, samazinot devu, mazinājās. Ar centrālo nervu sistēmu (CNS) saistītas un gastrointestinālas (GI) nevēlamās blakusparādības laika gaitā parasti samazinājās. Visos šajos kontrolētajos pētījumos terapijas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ bija 12,2 % (pacientiem, kuri randomizēti lakozamīda grupā) un 1,6 % (pacientiem, kuri randomizēti placebo grupā). Biežākās blakusparādības, kuru rezultātā bija jāpārtrauc lakozamīda terapija, bija reibonis. Pēc piesātinošās devas lietošanas var pieaugt nevēlamo CNS blakusparādību, piemērām reiboņa, biežums.

Pamatojoties uz datu analīzi no līdzvērtīga monoterapijas klīniskā pētījuma, kur tika salīdzināts lakozamīds ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, visbiežāk ziņotās blakusparādības (≥ 10 %) lakozamīdam bija galvassāpes un reibonis. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija 10,6 % pacientu, kas ārstēti ar lakozamīdu un 15,6 % pacientu, kas ārstēti ar kontrolētas izdales karbamazepīnu.

Blakusparādību uzskaitījums

Tālāk dotajā tabulā parādīts tādu nevēlamo blakusparādību biežums, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē. Biežums ir šāds: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu Ļoti bieži klase Asins un limfātiskās sistēmas

Bieži

Retāk

Nav zināmi Agranulocitoze(1)

62

Orgānu sistēmu klase traucējumi Imūnās sistēmas traucējumi
Psihiskie traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Acu bojājumi Ausu un labirinta bojājumi Sirds funkcijas traucējumi
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži
Reibonis Galvassāpes Diplopija Slikta dūša

Bieži
Depresija Apjukuma stāvoklis Bezmiegs(1)
Līdzsvara traucējumi Atmiņas traucējumi Apziņas traucējumi Miegainība Trīce Nistagms Hipoestēzija Dizartrija Uzmanības traucējumi Parestēzija Redzes miglošanās Vertigo Tinnīts
Vemšana Aizcietējums Meteorisms Dispepsija Sausa mute Caureja
Nieze Izsitumi(1)

Retāk
Paaugstināta jutība pret zālēm(1)
Agresija Uzbudinājums(1) Eiforisks garastāvoklis(1) Psihotiski traucējumi(1) Pašnāvības mēģinājums Pašnāvības domas(1) Halucinācijas(1) Sinkope (2) Koordinācijas traucējumi
Atrioventrikulāra blokāde(1,2) Bradikardija(1,2) Priekškambaru fibrilācija(1,2) Priekškambaru plandīšanās(1,2)
Izmainīts aknu funkcionālais tests(2) Aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (> 2x ANR) (1) Angioedēma(1) Nātrene(1)

Nav zināmi Zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) (1,2)
Konvulsijas(3)
Kambaru tahiaritmija (1)
StīvensaDžonsona sindroms(1)

63

Orgānu sistēmu klase

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Skeleta-muskuļu

Muskuļu spazmas

un saistaudu

sistēmas bojājumi

Vispārēji

Gaitas traucējumi Eritēma(4)

traucējumi un

Astēnija

reakcijas

Nespēks

ievadīšanas vietā

Uzbudināmība

Apreibuma sajūta

Sāpes vai

diskomforts

injekcijas vietā(4)

Kairinājums(4)

Traumas,

Kritieni

saindēšanās un ar

Ādas plīsumi

manipulācijām

Sasitums

saistītas

komplikācijas

(1) Blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas pieredzē.

(2) Skatīt “Atsevišķu blakusparādību aprakstā”.

(3) Ziņots atklātos pētījumos.

(4) Lokālas blakusparādību reakcijas, kas saistīti ar intravenozu ievadi.

Nav zināmi
Toksiska epidermāla nekrolīze(1)

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Lakozamīda lietošana ir saistīta ar devu atkarīgu PR intervāla pagarināšanos. Var sastapt nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar PR intervāla pagarināšanos (piem., atrioventrikulāra blokāde, sinkope, bradikardija). Retāk, 0,7 %, 0 %, 0,5 % un 0 % gadījumu, ir ziņots par pirmās pakāpes AV blokādi papildu klīniskajos pētījumos pacientiem ar epilepsiju, lietojot lakozamīdu attiecīgi 200 mg, 400 mg, 600 mg vai placebo. Otrās vai augstākas pakāpes AV blokādes netika novērotas šajos pētījumos. Tomēr pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par šādiem otrās un trešās pakāpes AV blokādes gadījumiem, kas saistīti ar lakozamīda ārstēšanu. Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, PR intervāla apjoma pieaugums bija salīdzināms starp lakozamīdu un kontrolētas izdales karbamazepīnu. Sinkopes sastopamības biežums, kā ziņots apkopotos papildu terapijas klīniskajos pētījumos, ir retāk un nav atšķirības starp epilepsijas pacientiem (0,1 %), kas ārstēti ar lakozamīdu (n=944) un epilepsijas pacientiem (0,3 %), kas saņēma placebo (n=364). Monoterapijas klīniskajā pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, par sinkopi ziņoja 7/444 (1,6 %) lakozamīda pacientu un 1/442 (0,2 %) kontrolētas izdales karbamazepīna pacientu. Īstermiņa klīniskajos pētījumos netika ziņots par priekškambaru fibrilāciju vai plandīšanos, taču par to ir ziņots atklātā epilepsijas pētījumā un pēcreģistrācijas pieredzē.

Laboratorisko rādītāju novirzes Placebo kontrolētos pētījumos ar lakozamīdu izmainīti aknu funkcionālie testi ir novēroti pieaugušajiem pacientiem ar parciāliem krampjiem, kuri vienlaicīgi bija saņēmuši 1-3 pretepilepsijas zāles. ALAT paaugstināšanās līdz ≥ 3× ANR radās 0,7 % (7/935) Vimpat pacientu un 0 % (0/356) ar placebo ārstētiem pacientiem.

Multiorgānu paaugstinātas jutības reakcijas Par multiorgānu paaugstinātas jutības reakcijām (kas zināmas arī kā zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, DRESS) ir ziņots pacientiem, kuri ārstēti ar dažām pretepilepsijas zālēm. Šo reakciju izpausmes ir mainīgas, bet parasti ir kopā ar drudzi un izsitumiem

64

un var būt saistītas ar iesaistītajām dažādu orgānu sistēmām. Ja ir aizdomas par multiorgānu paaugstinātas jutības reakciju, lakozamīda lietošana ir jāpārtrauc.
Pediatriskā populācija
Lakozamīda drošuma profils placebo kontrolētos (sīkāku informāciju par pētījumu skatīt 5.1. apakšpunktā) un atklātos pētījumos (n=408) papildu terapijā, lietojot bērniem vecumā no 4 gadiem, atbilda pieaugušo drošuma profilam, tomēr dažas nevēlamās blakusparādības (miegainība, vemšana un konvulsijas) bija biežāk sastopamas un pediatriskajā populācijā ziņotas arī papildu nevēlamās blakusparādības (nazofaringīts, pireksija, faringīts, samazināta ēstgriba, letarģija un anomāla uzvedība): nazofaringīts (15,7 %), vemšana (14,7 %), miegainība (14,0 %), reibonis (13,5 %), pireksija (13,0 %), konvulsijas (7,8 %), samazināta ēstgriba (5,9 %), faringīts (4,7 %), letarģija (2,7 %) un anomāla uzvedība (1,7 %). Kopumā pēc randomizācijas 67,8 % pacientu lakozamīda grupā un 58,1 % pacientu placebo grupā ziņoja par vismaz 1 nevēlamu blakusparādību. Uzvedība, kognitīvā un emocionālā funkcionēšana tika vērtēta ar Eikenbaka (Achenbach) CBCL un BRIEF aptaujām pētījumu sākumā un vēlāk pētījumu gaitā un pētījumu laikā bija lielākoties stabilas.
Gados vecāki pacienti
Monoterapijas pētījumā, salīdzinot lakozamīdu ar kontrolētas izdales karbamazepīnu, blakusparādības, kas saistītas ar lakozamīdu gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadu vecuma) izrādās ir līdzīgas, kādas ir novērotas pacientiem jaunākiem par 65 gadiem. Kaut arī par lielāku ģīboņa, caurejas, trīces sastopamības biežumu (≥ 5 % atšķirība) tika ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Biežākā ar sirdsdarbību saistītā blakusparādība, par kuru ir ziņots gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem pieaugušiem pacientiem, ir pirmās pakāpes AV blokāde. Lakozamīda grupā par to tika ziņots 4,8 % (3/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 1,6 % (6/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Terapijas pārtraukšanas biežums ar lakozamīdu, kas saistīts ar blakusparādībām, ir novērots 21,0 % (13/62) gados vecākiem pacientiem salīdzinot ar 9,2 % (35/382) jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Šīs atšķirības starp gados vecākiem pacientiem un jaunākiem pieaugušiem pacientiem bija līdzīgas, kā novērotas aktīvajā salīdzinājuma grupā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Simptomi, ko novēroja pēc nejaušas vai tīšas lakozamīda pārdozēšanas, galvenokārt bija saistīti ar CNS un gremošanas traktu.  Blakusparādības, ko novēroja pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu devās virs 400 mg
līdz 800 mg, klīniski neatšķīrās no blakusparādībām pacientiem, kuri lietoja lakozamīdu ieteicamās devās.  Lietojot vairāk nekā 800 mg, novērotās reakcijas ir reibonis, slikta dūša, vemšana, krampji (ģeneralizēti toniski-kloniski krampji, status epilepticus). Tika novēroti arī sirds vadīšanas traucējumi, šoks un koma. Par letāliem gadījumiem tika ziņots pacientiem, pēc akūtas vienreizējas pārdozēšanas, lietojot vairākus gramus lakozamīda.
65

Rīcība
Lakozamīdam nav specifiska antidota. Lakozamīda pārdozēšanas gadījumā terapijā jāiekļauj atbalstoši pasākumi; ja nepieciešams, tā var ietvert arī hemodialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi; ATĶ kods: N03AX18
Darbības mehānisms
Aktīvā viela lakozamīds (R-2-acetamido-N-benzil-3-metoksipropionamīds) ir funkcionalizēta aminoskābe. Precīzs lakozamīda pretepilepsijas darbības mehānisms cilvēkiem vēl nav pilnībā noskaidrots. Elektrofizioloģiskie pētījumi in vitro liecina, ka lakozamīds selektīvi un lēni inaktivē nātrija jonu kanālus, kā rezultātā tiek stabilizētas pārmērīgi uzbudināmās neironu membrānas.
Farmakodinamiskā iedarbība
Lakozamīds nodrošināja aizsardzību pret krampjiem vairumam dzīvnieku modeļu ar parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem un kavēja lēkmju rašanos. Ne-klīniskajos pētījumos lakozamīdam kombinācijā ar levetiracetāmu, karbamazepīnu, fenitoīnu, valproātu, lamotrigīnu, topiramātu vai gabapentīnu novēroja sinerģiskas vai papildus pretkrampju iedarbības.
Klīniskā efektivitāte un drošums Pieaugušo populācija
Monoterapija Lakozamīda monoterapijas efektivitāte tika pētīta dubultaklā, paralēlu grupu, līdzvērtīgas efektivitātes pētījumā, salīdzinot ar kontrolētas izdales karbamazepīnu 886 pacientiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu vai vecākiem ar pirmreizēju vai nesen diagnosticētu epilepsiju. Pacientiem anamnēzē bija neizprovocēta sākotnēji parciāla krampju lēkme ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas. Pacienti tika randomizēti ārstēšanai ar kontrolētas izdales karbamazepīnu vai lakozamīdu, lietojot tablešu veidā, attiecībā 1:1. Deva tika balstīta uz devu – atbildi un bija robežās no 400 līdz 1200 mg/dienā kontrolētas izdales karbamazepīnam un 200 līdz 600 mg/dienā lakozamīdam. Ārstēšanas ilgums bija līdz 121 nedēļai, atkarībā no atbildes reakcijas. Paredzamais 6 mēneši bez krampjiem rādītājs, ko noteica pēc Kaplana-Meiera izdzīvošanas analīzes metodes, bija 89,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 91,1 % ar kontrolētas izdales karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. Pielāgotā absolūtā atšķirība starp ārstēšanām bija 1,3 % (95 % TI: -5,5, 2,8). Pēc Kaplana-Meiera metodes noteiktais paredzamais 12 mēnešu periods bez krampjiem rādītājs bija 77,8 % ar lakozamīdu ārstētiem pacientiem un 82,7 % ar kontrolētas izdales karbamazepīnu ārstētiem pacientiem. 6 mēnešu bez krampjiem perioda rādītājs gados vecākiem pacientiem no 65 gadiem un vairāk (62 pacienti lakozamīda grupā, 57 pacienti kontrolētas izdales karbamazepīna grupā) bija līdzīgs starp abām ārstēšanas grupām. Rādītāji bija līdzīgi arī tiem, ko novēroja kopējā populācijā. Gados vecāku pacientu populācijā 55 (88,7 %) pacientiem uzturošā lakozamīda deva bija 200 mg/dienā, 6 pacientiem (9,7 %) 400 mg/dienā un 1 pacientam (1,6 %) deva bija lielāka nekā 400 mg/dienā.
Pāreja uz monoterapiju Lakozamīda efektivitāte un drošums, pārejot uz monoterapiju, tika izvērtēts vēsturiskā-kontrolētā, daudzcentru, dubultaklā, randomizētā pētījumā. Šajā pētījumā tika atlasīti 425 pacienti vecumā no 16 līdz 70 gadiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām krampju lēkmēm, kas lietoja 1 vai 2 tirgū esošas pretepilepsijas zāles stabilās devās; pacienti tika randomizēti, lai pārietu uz lakozamīda monoterapiju (vai nu 400 mg/dienā vai 300 mg/dienā attiecībā 3:1). Mērķtiecīgā 70 dienu novērošanas
66

periodā ārstētajiem pacientiem, kuriem tika pabeigta titrēšana un uzsākta pretepilepsijas zāļu atcelšana (attiecīgi 284 un 99) monoterapija saglabājās 71,5 % un 70,7 % pacientu attiecīgi 57–105 dienām (vidēji 71 diena).
Papildu terapija Lakozamīda kā palīglīdzekļa efektivitāte ieteiktajās devās (200 mg dienā, 400 mg dienā) kā tika apstiprināta 3 randomizētos, placebo kontrolētos daudzcentru klīniskajos pētījumos, kuros balstterapijas ilgums bija 12 nedēļas. Kontrolētos palīglīdzekļa pētījumos novēroja, ka lakozamīds 600 mg/dienā arī bija efektīvs, taču tā efektivitāte bija līdzīga kā pie devas 400 mg/dienā un pacientiem bija zemāka panesība pret šo devu, kas izpaudās ar CNS un kuņģa zarnu trakta nevēlamajām blakusparādībām. Tādējādi deva 600 mg/dienā nav ieteicama. Maksimālā ieteicamā deva ir 400 mg/dienā. Šo pētījumu, kuros piedalījās 1308 pacienti, kam sākotnēji parciālas lēkmes bija bijušas vidēji 23 gadus, plāns bija tāds, lai novērtētu lakozamīda iedarbīgumu un nekaitīgumu, lietojot kopā ar 1-3 pretepilepsijas zālēm pacientiem ar nekontrolētām sākotnēji parciālām lēkmēm ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās. Pacientu ar samazinātu lēkmju biežumu par 50 % vispārējā attiecība bija 23 %, 34 % un 40 % placebo grupā, lakozamīds 200 mg/dienā un lakozamīds 400 mg/dienā.
Lakozamīda, lietota intravenozi vienreizējā piesātinošā devā farmakokinētika un drošums tika noteikts daudzcentru atklātā pētījumā, ar mērķi izvērtēt lakozamīda drošumu un panesamību uzsākot ātru terapiju ar vienreizēju intravenozu piesātinošo devu (ieskaitot 200 mg) un turpinot ar perorālo devu divreiz dienā (līdzvērtīga intravenozai devai), lietojot lakozamīdu kā papildus terapiju pieaugušiem, 16 līdz 60 gadus veciem pacientiem ar parciālām lēkmēm.
Pediatriskā populācija
Parciālajām krampju lēkmēm bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, ir līdzīgas klīniskās izpausmes kā pieaugušajiem. Lakozamīda efektivitāte, lietojot 4 gadus veciem un vecākiem bērniem, ir ekstrapolēta no datiem par pusaudžiem un pieaugušajiem ar parciālajām krampju lēkmēm, no kuriem tika sagaidīta līdzīga atbildes reakcija ar nosacījumu, ka tiek lietoti pediatrisko devu pielāgojumi (skatīt 4.2. apakšpunktu) un pierādīts drošums (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Lakozamīda efektivitāte apstiprināta dubultaklā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā, izmantojot iepriekš minēto ekstrapolācijas principu. Pētījums ietvēra 8 nedēļu sākuma periodu, kam sekoja 6 nedēļas ilgs titrēšanas periods. Iekļaušanai piemērotie pacienti ar 1 līdz ≤ 3 pretepilepsijas zāļu stabilu devu režīmu, kuriem joprojām novēroja vismaz 2 parciālās krampju lēkmes 4 nedēļu laikā pirms skrīninga un kuriem periods bez krampju lēkmēm nepārsniedza 21 dienu 8 nedēļu laikā pirms iekļaušanas pētījuma sākuma periodā, pēc nejaušības principa saņēma placebo (n=172) vai lakozamīdu (n=171). Sākotnējā dienas deva bija 2 mg/kg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg vai 100 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu sākot no 50 kg, dalot 2 devās. Titrēšanas periodā lakozamīda devas tika pielāgotas ar nedēļas intervālu, palielinot par 1 vai 2 mg/kg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg vai par 50 vai 100 mg/dienā pacientiem ar ķermeņa masu sākot no 50 kg, lai sasniegtu mērķa uzturošās devas intervālu. Iekļaušanai 10 nedēļas ilgajā uzturošās terapijas periodā pacientiem bija jāsasniedz minimālā mērķa deva savai ķermeņa masas kategorijai līdz titrēšanas perioda pēdējām 3 dienām. Pacienti turpināja lietot stabilu lakozamīda devu uzturošās terapijas periodā vai izstājās un tika iekļauti maskētā pētījumā devas samazināšanai. Vērtējot lakozamīda lietotāju grupu salīdzinājumā ar placebo grupu, novēroja statistiski vērā ņemamu (p=0,0003) un klīniski nozīmīgu parciālo krampju lēkmju biežuma samazināšanos 28 dienu laikā no pētījuma sākuma līdz uzturošās terapijas periodam. Procentuālā samazināšanās salīdzinājumā ar placebo grupu, pamatojoties uz kovariācijas analīzi, bija 31,72 % (95 % TI: 16,342; 44,277). Kopumā pacientu īpatsvars ar parciālo krampju lēkmju biežuma samazinājumu par vismaz 50 % 28 dienu laikā no pētījuma sākuma līdz uzturošās terapijas periodam bija 52,9 % lakozamīda grupā salīdzinājumā ar 33,3 % placebo grupā.
67

Informācija par dzīves kvalitāti, vērtējot Pediatrisko dzīves kvalitātes aptauju, liecināja par līdzīgu un stabilu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti pacientiem lakozamīda un placebo grupās visā ārstēšanas periodā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc intravenozas ievadīšanas Cmax tiek sasniegta infūzijas beigās. Pēc perorālas lietošanas (100-800 mg) un intravenozas ievadīšanas (50-300 mg) koncentrācija plazmā pieaug proporcionāli devai.
Izkliede
Izkliedes tilpums ir aptuveni 0,6 l/kg. Lakozamīds mazāk nekā 15 % apmērā saistās ar plazmas proteīniem.
Biotransformācija
95 % no devas izdalās ar urīnu kā lakozamīds un metabolīti. Lakozamīda metabolisms pilnībā nav raksturots. Svarīgākie komponenti, kas izdalās ar urīnu, ir nemainīts lakozamīds (aptuveni 40 % no devas) un tā O-desmetilmetabolīts mazāk kā 30 %. Polārā frakcija, paredzams serīna derivāti, urīnā veidoja aptuveni 20 %, taču dažu indivīdu plazmā tā konstatēta vienīgi niecīgā daudzumā (0-2 %). Urīnā nelielā daudzumā (0,5-2 %) tika konstatēti arī citi metabolīti. In vitro dati liecina, ka CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 spēj katalizēt O-desmetilmetabolīta veidošanos, bet galvenā izoenzīma veidošanās nav apstiprināta in vivo. Klīniski nozīmīga atšķirība lakozamīda koncentrācijai netika novērota salīdzinājumā ar tā farmakokinētiku ekstensīvajos metabolizētājos (EMs, ar funkcionālu CYP2C19) un vājos metabolizētājos (PMs, bez funkcionāla CYP2C19). Turklāt mijiedarbības pētījumā ar omeprazolu (CYP2C19-inhibitors) netika konstatētas klīniski nozīmīgas lakozamīda koncentrācijas plazmā izmaiņas, kas norādītu, ka šis ceļš ir maznozīmīgs. O-desmetillakozamīda koncentrācija plazmā ir aptuveni 15 % no lakozamīda koncentrācijas plazmā. Šim galvenajam metabolītam nav konstatēta farmakoloģiska aktivitāte.
Eliminācija
Lakozamīds no asinsrites tiek izvadīts galvenokārt ar nieru starpniecību un biotransformācijas ceļā. Pēc radioloģiski marķēta lakozamīda perorālas un intravenozas ievadīšanas aptuveni 95 % no radioaktivitātes tika konstatēta urīnā un mazāk nekā 0,5 % fēcēs. Lakozamīda eliminācijas pusperiods ir aptuveni 13 stundas. Farmakokinētika ir proporcionāla devai un nemainīga visu laiku, ar zemu intraun inter-subjekta mainīgumu. Lietojot zāles divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 3 dienām. Koncentrācija plazmā pieaug, uzkrājoties aptuveni 2 reizes.
Līdzsvara koncentrācija, lietojot vienreizēju piesātinošo 200 mg devu vai 100 mg divas reizes dienā perorāli, ir līdzīga.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Dzimums Klīniskie pētījumi liecina, ka dzimums būtiski neietekmē lakozamīda koncentrāciju plazmā.
Nieru darbības traucējumi Salīdzinot ar veseliem indivīdiem, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem lakozamīda zemlīknes laukums bija aptuveni par 30 % lielāks, bet pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kam nepieciešama hemodialīze - par 60 % lielāks, savukārt Cmax nemainījās. Lakozamīdu var efektīvi izvadīt no plazmas hemodialīzes ceļā. Pēc 4 stundas ilgas hemodialīzes
68

lakozamīda zemlīknes laukums ir samazinājies aptuveni par 50 %. Tādēļ pēc hemodialīzes ieteicams lietot papildu devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidējiem un smagiem nieru darbības traucējumiem O-desmetilmetabolīta koncentrācija bija vairākkārt palielināta. Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, iztrūkstot hemodialīzei, līmenis palielinājās un visu laiku pieauga 24 stundu novērošanas laikā. Nav zināms, vai metabolītu palielinātā koncentrācija pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā varētu palielināt nevēlamas blakusparādības, bet metabolītu farmakoloģiska aktivitāte netika konstatēta.
Aknu darbības traucējumi Konstatēts, ka pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh B kategorija) bija augstāka lakozamīda koncentrācija plazmā (zemlīknes laukums (AUCnorm) bija aptuveni par 50 % lielāks). Augstāka koncentrācija tika konstatēta daļēji tādēļ, ka pētāmajiem pacientiem bija pavājināta nieru darbība. Tika aprēķināts, ka ne-nieru klīrensa samazināšanās pētījuma pacientiem par 20 % palielināja lakozamīda zemlīknes laukumu. Lakozamīda farmakokinētika pie izteiktiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti (pēc 65 gadu vecuma) Pētījumos gados vecākiem vīriešiem un sievietēm, tajā skaitā 4 pacientiem vecumā > 75 gadi un vairāk, zemlīknes laukuma vērtība bija attiecīgi aptuveni par 30 % un 50 % augstāka, salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Tas daļēji ir saistīts ar mazāku ķermeņa masu. Ķermeņa masas normalizētā starpība ir attiecīgi 26 % un 23 %. Novēroja arī palielinātu koncentrācijas mainību. Šajā pētījumā lakozamīda nieru klīrenss gados vecākiem pacientiem bija tikai nedaudz samazināts. Parasti devas samazināšana nav nepieciešama, ja vien nav norādes par pavājinātu nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Lakozamīda farmakokinētiskais profils pediatriskajā populācijā tika noteikts populācijas farmakokinētiskajā analīzē, izmantojot nepilnīgus plazmas koncentrācijas datus, kas tika iegūti vienā placebo kontrolētā randomizētā pētījumā un trijos atvērtos pētījumos 414 bērniem ar epilepsiju vecumā no 6 mēnešiem līdz 17 gadiem. Lietotās lakozamīda devas, lietojot divas reizes dienā, bija diapazonā no 2 līdz 17,8 mg/kg/dienā; maksimālā deva bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk bija 600 mg/dienā. Tipiskais noteiktais plazmas klīrenss bērniem ar ķermeņa masu 20 kg, 30 kg un 50 kg, attiecīgi bija 1,04 l/h, 1,32 l/h un 1,86 l/h. Salīdzinājumā plazmas klīrenss pieaugušajiem (ar ķermeņa masu 70 kg) tika noteikts 1,92 l/h.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Toksicitātes pētījumos plazmā uzkrātā lakozamīda koncentrācija bija vienāda vai tikai minimāli augstāka kā to novēroja pacientiem, tādējādi devas cilvēkiem atšķiras nedaudz vai nemaz. Farmakoloģijas drošuma pētījumā intravenozi ievadot lakozamīdu anestēzijā esošiem suņiem konstatēja pārejošu PR intervāla un QRD kompleksa pagarināšanos un asinsspiediena samazināšanos, iespējams, kardiodepresantu iedarbības dēļ. Šīs pārejošās izmaiņas sākās pie tāda paša koncentrācijas līmeņa kā pie maksimālās ieteicamās klīniskās devas. Anestēzijā esošiem suņiem un Cynomolgus pērtiķiem intravenozi ievadot 15-60 mg/kg, novēroja palēninātu priekškambaru un kambaru vadāmību, atrioventrikulāru blokādi un atrioventrikulāru disociāciju. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām, novēroja vieglus atgriezeniskus aknu darbības traucējumus sākot no devas, kas aptuveni 3 reizes pārsniedz klīnisko devu. Šīs izmaiņas tajā skaitā palielināta orgāna masa, hepatocītu hipertrofija, palielina aknu enzīmu koncentrāciju, kopējo holesterolu un triglicerīdus serumā. Izņemot hepatocītu hipertrofiju, citas histopatoloģiskas izmaiņas netika novērotas. Reproduktīvajos un toksicitātes attīstības pētījumos grauzējiem un trušiem teratogēna iedarbība netika konstatēta, bet mātītēm toksiskās devās, žurkām novēroja palielinātu nedzīvi dzimušu mazuļu skaitu un mazuļu mirstību perinatālā periodā, un nedaudz samazinātu mazuļu skaitu metienā un mazuļu ķermeņa masu, atbilstoši sistēmiskais devu līmenis līdzīgs gaidāmajai klīniskajai devai. Tā kā mātīšu toksicitātes dēļ augstākas devas dzīvniekiem nevar pētīt, nav pietiekošu datu, lai pilnībā raksturotu lakozamīda embriofetotoksisko un teratogēno potenciālu.
69

Pētījumos ar žurkām konstatēts, ka lakozamīds un/vai tā metabolīti šķērso placentāro barjeru. Jaunajām žurkām un suņiem toksicitātes veidi kvalitatīvi neatšķiras no pieaugušiem dzīvniekiem novērotajiem. Jaunajām žurkām sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija līdzīgi prognozētajai klīniskai iedarbībai, tika novērota samazināta ķermeņa masa. Jaunajiem suņiem sistēmiskās iedarbības līmeņos, kas bija zemāki nekā prognozētā klīniskā iedarbība, sāka novērot pārejošas un ar devu saistītas CNS klīniskās pazīmes.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Ūdens injekcijām Nātrija hlorīds Sālsskābe (pH pielāgošanai)
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
Ķīmiskā un fizikālā lietošanas stabilitāte ir pierādīta 24 stundas temperatūrā līdz 25°C, ja produkts sajaukts ar šķīdinātājiem, kas minēti 6.6. apakšpunktā un uzglabāts stikla vai PVH maisos. No mikrobioloģiskā viedokļa, zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto nekavējoties, pirms lietošanas atbildība par lietoto zāļu uzglabāšanas laiku un stāvokli jāuzņemas lietotājam, un tam vajadzētu būt ne ilgāk kā 24 stundas pie temperatūras 2 līdz 8°C, ja vien šķīdināšana netiek veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Bezkrāsains I klases stikla flakons ar gumijas aizbāzni (hlorobutils ar fluoropolimēru pārklājumu). Iepakojumā: 1×20 ml un 5×20 ml.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Zāles nedrīkst lietot, ja tajās redzamas daļiņas vai tām mainījusies krāsa. Šīs zāles ir paredzētas vienreizējai lietošanai, un jebkurš neizlietotais šķīdums jāiznīcina. Konstatēts, ka Vimpat šķīdums infūzijām ir fizikāli savietojams un ķīmiski stabils vismaz 24 stundas, ja tiek sajaukts ar tālāk minētajiem šķīdinātājiem un uzglabāts stikla vai PVH maisos temperatūrā līdz 25°C. Šķīdinātāji: 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdums injekcijām 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdums injekcijām Ringera-laktāta šķīdums injekcijām
70

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/016-017 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2008. gada 29. augusts Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 31. jūlijs 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.
71

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGSANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
72

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI

Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese

Aesica Pharmaceuticals GmbH Alfred-Nobel Strasse 10 D-40789 Monheim am Rhein Vācija

vai UCB Pharma S.A. Chemin du Foriest 1420 Braine- l’Alleud Beļģija

Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.

B. IZSNIEGSANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Recepšu zāles.

C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS



Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums

Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēts Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.

D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU



Riska pārvaldības plāns (RPP)

Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP.

Atjaunināts RPP jāiesniedz:  pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;  ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.

73

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
74

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
75

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kārbiņa
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 50 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 14 apvalkotās tabletes 56 apvalkotās tabletes 168 apvalkotās tabletes 56 x 1 apvalkotā tablete 14 x 1 apvalkotā tablete 28 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
76

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/001 14 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/002 56 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/003 168 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/020 56 x 1 apvalkotā tablete EU/1/08/470/024 14 x 1 apvalkotā tablete EU/1/08/470/025 28 apvalkotās tabletes
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 50 mg <Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts> 56 x 1 un 14 x 1 apvalkotā tablete
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
77

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA IZVIETOJAMĀ UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blistera marķējums 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UCB Pharma S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
78

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kārbiņa
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 100 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 14 apvalkotās tabletes 56 apvalkotās tabletes 168 apvalkotās tabletes 56 x 1 apvalkotā tablete 14 x 1 apvalkotā tablete 28 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
79

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/004 14 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/005 56 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/006 168 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/021 56 x 1 apvalkotā tablete EU/1/08/470/026 14 x 1 apvalkotā tablete EU/1/08/470/027 28 apvalkotās tabletes
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 100 mg <Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts> 56 x 1 un 14 x 1 apvalkotā tablete
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
80

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blistera marķējums 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UCB Pharma S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
81

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kārbiņa
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 150 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 14 apvalkotās tabletes 56 apvalkotās tabletes 56 x 1 apvalkotā tablete 14 x 1 apvalkotā tablete 28 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
82

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/007 14 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/008 56 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/022 56 x 1 apvalkotā tablete EU/1/08/470/028 14 x 1apvalkotā tablete EU/1/08/470/029 28 apvalkotās tabletes
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 150 mg <Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts> 56 x 1 un 14 x 1 apvalkotā tablete
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
83

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ DAUDZDEVU IEPAKOJUMIEM Kartona kārbiņa ar 168 apvalkotām tabletēm satur 3 kārbiņas pa 56 apvalkotām tabletēm (ar „Blue box”)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 150 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Daudzdevu iepakojums: 168 (3 iepakojumi pa 56) apvalkotās tabletes.
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
84

11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/009 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 150 mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
85

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ DAUDZDEVU IEPAKOJUMIEM Vidējais iepakojums Kartona kārbiņa ar 56 apvalkotām tabletēm 150 mg (bez „Blue box”)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 150 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 56 apvalkotās tabletes. Daudzdevu iepakojuma sastāvdaļa, nedrīkst pārdot atsevišķi.
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
86

11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/009 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 150 mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS Nav piemērojams. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA Nav piemērojams.
87

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blistera marķējums 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UCB Pharma S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
88

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kārbiņa
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 200 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 14 apvalkotās tabletes 56 apvalkotās tabletes 56 x 1 apvalkotā tablete 14 x 1 apvalkotā tablete 28 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
89

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/010 14 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/011 56 apvalkotās tabletes EU/1/08/470/023 56 x 1 apvalkotā tablete EU/1/08/470/030 14 x1 apvalkotā tablete EU/1/08/470/031 28 apvalkotās tabletes
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 200 mg <Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts> 56 x 1 un 14 x 1 apvalkotā tablete
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
90

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ DAUDZDEVU IEPAKOJUMIEM Kartona kārbiņa ar 168 apvalkotām tabletēm satur 3 kārbiņas pa 56 apvalkotām tabletēm (ar „Blue box”)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 200 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Daudzdevu iepakojums: 168 (3 iepakojumi pa 56) apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
91

11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/012 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 200 mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
92

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ DAUDZDEVU IEPAKOJUMIEM Vidējais iepakojums Kartona kārbiņa ar 56 apvalkotām tabletēm 200 mg (bez „Blue box”)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 200 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 56 apvalkotās tabletes. Daudzdevu iepakojuma sastāvdaļa, nedrīkst pārdot atsevišķi.
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
93

11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/012 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 200 mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS Nav piemērojams. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA Nav piemērojams.
94

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES Blistera marķējums 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UCB Pharma S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
95

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI
Kartona kārbiņa – iepakojums ārstēšanas uzsākšanai, kurā ir 4 kārbiņas pa 14 apvalkotām tabletēm
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Vimpat 50 mg Vimpat 100 mg Vimpat 150 mg Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS-(I) UN DAUDZUMS(-I)
Vimpat 50 mg 1 apvalkotā tablete satur 50 mg lakozamīda. Vimpat 100 mg 1 apvalkotā tablete satur 100 mg lakozamīda. Vimpat 150 mg 1 apvalkotā tablete satur 150 mg lakozamīda. Vimpat 200 mg 1 apvalkotā tablete satur 200 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Iepakojums ārstēšanas uzsākšanai Katrs iepakojums pa 56 apvalkotām tabletēm 4 nedēļu ārstēšanas kursam satur: 14 Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes 14 Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes 14 Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes 14 Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
96

7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/013
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 50 mg Vimpat 100 mg Vimpat 150 mg Vimpat 200 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
97

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
98

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI Vidējais iepakojums Kartona kārbiņa, kurā ir 14 tabletes — 1. nedēļai
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 50 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 14 apvalkotās tabletes 1. nedēļai
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
99

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/013 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 50 mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS Nav piemērojams. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA Nav piemērojams.
100

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI Blistera marķējums — 1. nedēļai 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UCB Pharma S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA 1. nedēļai
101

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI Vidējais iepakojums Kartona kārbiņa, kurā ir 14 tabletes — 2. nedēļai
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 100 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 14 apvalkotās tabletes 2. nedēļai
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
102

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/013 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 100 mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS Nav piemērojams. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA Nav piemērojams.
103

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI Blistera marķējums — 2. nedēļai 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UCB Pharma S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA 2. nedēļai
104

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI Vidējais iepakojums Kartona kārbiņa, kurā ir 14 tabletes – 3. nedēļai
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 150 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 14 apvalkotās tabletes 3. nedēļai
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
105

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/013 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 150 mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS Nav piemērojams. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA Nav piemērojams.
106

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI Blistera marķējums – 3. nedēļai 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UCB Pharma S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA 3. nedēļai
107

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI Vidējais iepakojums Kartona kārbiņa, kurā ir 14 tabletes — 4. nedēļai
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) 1 apvalkotā tablete satur 200 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 14 apvalkotās tabletes 4. nedēļai
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
108

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/013 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 200 mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS Nav piemērojams. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA Nav piemērojams.
109

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA IZVIETOJAMĀ UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES ATTIECAS TIKAI UZ IEPAKOJUMU ĀRSTĒŠANAS UZSĀKŠANAI Blistera marķējums – 4. nedēļai 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes Lacosamidum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UCB Pharma S.A. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA 4. nedēļai
110

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Kartona kārbiņa / pudele
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 10 mg/ml sīrups Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs sīrupa ml satur 10 mg lakozamīda. 1 pudele, kurā ir 200 ml, satur 2000 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur sorbītu (E420), nātrija metilparahidroksibenzoātu (E219), aspartāmu (E951) un nātriju. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 200 ml sīrupa ar dozēšanas vāciņu un šļirci perorālai ievadīšanai
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. (attiecas tikai uz kartona kārbiņu) Iekšķīgai lietošanai Pirms lietošanas labi sakratīt. Bērniem, sākot no 4 gadu vecuma, un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg: jālieto šļirce perorālai ievadīšanai. Pacienti ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk: jāizmanto dozēšanas vāciņš.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz: Pēc pirmreizējas atvēršanas pudeles saturu var lietot līdz 2 mēnešiem. Atvēršanas datums (attiecas tikai uz kartona kārbiņu) 9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
111

Neatdzesēt.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/018
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Vimpat 10 mg/ml (attiecas tikai uz kartona kārbiņu)
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
112

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kartona kārbiņa
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 10 mg/ml šķīdums infūzijām Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs šķīduma infūzijām ml satur 10 mg lakozamīda. 1 flakons, kurā ir 20 ml, satur 200 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur nātrija hlorīdu, sālsskābi, ūdeni injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 1 × 20 ml šķīduma infūzijām. 200 mg/20 ml 5 × 20 ml šķīduma infūzijām
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Intravenozai ievadīšanai Tikai vienreizējai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
113

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
Jebkurš neizlietots šķīdums jāiznīcina.
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/016 EU/1/08/470/017
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
114

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA Flakons
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Vimpat 10 mg/ml šķīdums infūzijām Lacosamidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs šķīduma ml satur 10 mg lakozamīda. 1 flakons pa 20 ml satur 200 mg lakozamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur nātrija hlorīdu, sālsskābi, ūdeni injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 200 mg/20 ml
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Tikai vienreizējai lietošanai. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. i.v. ievadīšanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz:
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
115

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE UCB Pharma S.A. Allée de la Recherche 60 B-1070 Brussels Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/08/470/016 EU/1/08/470/017 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija: 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS Nav piemērojams. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA Nav piemērojams.
116

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
117

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes
Lacosamidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.  Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.  Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.  Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.  Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Vimpat un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Vimpat lietošanas 3. Kā lietot Vimpat 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Vimpat 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Vimpat un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Vimpat Vimpat satur lakozamīdu. Tas pieder pretepilepsijas zāļu grupai. Šīs zāles izmanto epilepsijas ārstēšanai.  Jums šīs zāles ir jālieto, lai samazinātu lēkmju (krampju) skaitu.
Kādam nolūkam Vimpat lieto  Vimpat lieto pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un vecākiem.  Šīs zāles lieto, lai ārstētu epilepsijas formu, kuru raksturo parciālas lēkmes ar vai bez sekundāras
ģeneralizācijas.  Šāda veida epilepsijas lēkmes sākumā skar tikai vienu smadzeņu pusi. Taču vēlāk tās var
izplatīties uz lielākiem rajoniem abās smadzeņu pusēs.  Vimpat var lietot vienu vai kopā ar citām pretepilepsijas zālēm.
2. Kas Jums jāzina pirms Vimpat lietošanas
Nelietojiet Vimpat šādos gadījumos  ja Jums ir alerģija pret lakozamīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja
šaubāties, vai Jums ir alerģija, lūdzu, pārrunājiet to ar ārstu;  ja Jums ir zināmi sirds ritma traucējumi, ko dēvē par otrās vai trešās pakāpes AV blokādi.
Nelietojiet Vimpat, ja kāds no iepriekšminētajiem gadījumiem attiecas uz Jums. Šaubu gadījumā pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja:  Jums ir ir domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Nelielam skaitam cilvēku, kurus
ārstē ar tādām pretepilepsijas zālēm kā lakozamīds, ir bijušas domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Ja Jums kādreiz rodas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
118

 Jums ir sirds problēma, kas ietekmē sirds ritmu, un Jums bieži ir palēnināta, paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība (piemēram, AV blokāde, priekškambaru mirdzēšana un priekškambaru plandīšanās).
 Jums ir smaga sirds slimība, piemēram, sirds mazspēja vai ir bijis infarkts.  Jums bieži ir reiboņi vai Jūs krītat. Vimpat var izraisīt reiboni, un tas var pastiprināt nejaušu
savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ Jums jāievēro piesardzība, līdz esat pieradis pie šo zāļu ietekmes. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja Jūs lietojat Vimpat un novērojat izmaiņas sirdsdarbībā (piemēram, lēnu, ātru vai neregulāru sirdsdarbību, sirdsklauves, elpas trūkumu, reiboņa sajūtu, ģīboni), nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības (skatīt 4. punktu).
Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem Vimpat nav ieteicams lietot bērniem vecumā līdz 4 gadiem. Tas ir tādēļ, ka joprojām nav zināms, vai šīs zāles ir efektīvas un vai tās ir drošas bērniem šajā vecuma grupā.
Citas zāles un Vimpat Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaši pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, kuras ietekmē Jūsu sirdsdarbību, - tas ir svarīgi, jo arī Vimpat var ietekmēt Jūsu sirdsdarbību:  zāles sirds slimību ārstēšanai;  zāles, kuras var pagarināt PR intervālu pie sirds skenēšanas (EKG jeb elektrokardiogramma),
piemēram, zāles epilepsijas un sāpju ārstēšanai - karbamazepīns, lamotrigīns vai pregabalīns;  zāles, ko lieto, lai ārstētu dažāda veida neregulāru sirdsdarbību vai sirds mazspēju. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam arī, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, - tas ir svarīgi, jo šīs zāles var palielināt vai samazināt Vimpat iedarbību Jūsu organismā:  zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai: flukonazols, itrakonazols vai ketokonazols;  zāles HIV infekcijas ārstēšanai: ritonavīrs;  zāles bakteriālas infekcijas ārtstēšanai: klaritromicīns vai rifampicīns;  augu valsts zāles vieglas trauksmes un depresijas ārstēšanai: divšķautņu asinszāle. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Vimpat kopā ar alkoholu Drošības nolūkos, nelietojiet Vimpat kopā ar alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nav ieteicams lietot Vimpat grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā, jo Vimpat iedarbība uz grūtniecību un augli vai jaundzimušo nav zināma. Nav arī zināms, vai Vimpat izdalās mātes pienā. Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Jums iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību. Ārsts palīdzēs Jums izlemt, vai Jums vajadzētu lietot Vimpat.
Nepārtrauciet ārstēšanu, vispirms neaprunājoties ar ārstu, jo citādi var palielināties lēkmju (krampju) biežums. Slimības pasliktināšanās var kaitēt arī mazulim.
119

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Nevadiet transportlīdzekli, velosipēdu vai neizmantojiet darbarīkus vai mehānismus, pirms nezināt, kā šīs zāles Jūs ietekmē. Vimpat var izraisīt reiboni vai neskaidru redzi.
3. Kā lietot Vimpat
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Vimpat lietošana  Lietojiet Vimpat katru dienu divas reizes dienā, proti, no rīta un vakarā.  Mēģiniet lietot šīs zāles katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.  Norijiet Vimpat tableti, uzdzerot glāzi ūdens.  Vimpat var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.
Ārstēšanu parasti sāksiet ar mazu devu, un ārsts dažu nedēļu laikā pamazām Jūsu devu palielinās. Kad būsiet sasniedzis savu efektīvo devu jeb uzturošo devu, Jums šī zāļu deva būs jālieto katru dienu. Vimpat lieto ilgstošai ārstēšanai. Jums jāturpina Vimpat lietošana, kamēr ārsts Jums pateiks pārtraukt to lietot.
Cik daudz lietot Tālāk norādītas parastās ieteicamās Vimpat devas dažādām vecuma grupām un ķermeņa masai. Ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, ārsts var nozīmēt citu devu.
Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušie Ja lietojat Vimpat vienu pašu Parastā Vimpat sākuma deva ir 50 mg divas reizes dienā. Ārsts var arī izrakstīt Vimpat ar sākuma devu 100 mg dienā, lietojot to divas reizes dienā.
Ārsts var palielināt Jūsu divas reizes dienā lietojamo dienas devu katru nedēļu par 50 mg. Zāļu devu palielinās, līdz tiks sasniegta uzturošā deva, kas ir no 100 mg līdz 300 mg divas reizes dienā.
Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm Parastā Vimpat sākumdeva ir 50 mg divas reizes dienā.
Ārsts var palielināt Jūsu divas reizes dienā lietojamo dienas devu par 50 mg katru nedēļu. Zāļu devu palielinās, līdz tiks sasniegta uzturošā deva, kas ir no 100 mg līdz 200 mg divas reizes dienā.
Ja Jūsu ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, ārsts var uzsākt Vimpat terapiju ar vienreizēju 200 mg piesātinošo devu. Pēc 12 stundām Jūs sāksiet lietot pastāvīgu uzturošo devu.
Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg Deva atkarīga no ķermeņa masas. Parasti bērnu ārstēšanu sāk ar sīrupu un tikai pēc tam turpina ar tabletēm, ja bērni spēj lietot tabletes un viņiem var noteikt pareizo zāļu devu ar dažādiem tablešu stiprumiem. Ārsts izrakstīs bērniem vispiemērotāko zāļu formu.
Ja esat lietojis Vimpat vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Vimpat vairāk, nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Nemēģiniet vadīt transportlīdzekli. Jums var būt:  reibonis;  slikta dūša vai vemšana;  lēkmes (krampji), sirds ritma traucējumi, piemēram, palēnināta, paātrināta vai neregulāra
sirdsdarbība, koma vai asinsspiediena pazemināšanās ar ātru sirdsdarbību un svīšanu.
120

Ja esat aizmirsis lietot Vimpat  Ja esat nokavējis ieņemt kārtējo devu pirmās 6 stundas pēc plānotās devas, dariet to, tiklīdz
atceraties.  Ja esat nokavējis ieņemt devu vairāk par 6 stundām pēc plānotās devas, vairs nelietojiet
aizmirsto devu. Tā vietā lietojiet savu parasto Vimpat devu nākošajā zāļu lietošanas reizē.  Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Vimpat  Nepārtrauciet Vimpat lietošanu, nepārrunājot to ar savu ārstu, jo Jūsu epilepsija var atjaunoties
vai pasliktināties.  Ja Jūsu ārsts izlems pārtraukt ārstēšanu ar Vimpat, ārsts izstāstīs Jums, kā pakāpeniski
samazināt devu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pēc vienas piesātinošās devas lietošanas var pieaugt nevēlamo nervu sistēmas blakusparādību, piemēram, reiboņa, biežums.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām:
Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem  Galvassāpes.  Reibonis vai slikta dūša.  Redzes dubultošanās (diplopija).
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem  Grūtības noturēt līdzsvaru, trīce (tremors), tirpšana (parestēzija) vai muskuļu spazmas, bieža
krišana un sasitumi.  Atmiņas traucējumi, domāšanas grūtības vai grūtības atrast vārdus, apjukums.  Biežas un nekontrolējamas acu kustības (nistagms), neskaidra redze.  „Griešanās” sajūta (vertigo), apreibuma sajūta.  Vemšana, sausa mute, aizcietējumi, gremošanas traucējumi, pārmērīga gāzu uzkrāšanās kuņģī
vai zarnās, caureja.  Samazināts jutīgums, grūtības skaidri izrunāt vārdus, uzmanības traucējumi.  Troksnis ausīs, piemēram, dūkšana, zvanīšana vai svilpošana.  Uzbudināmība, miega traucējumi, depresija.  Miegainība, nogurums vai vājums (astēnija).  Nieze, izsitumi.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem  Lēna sirdsdarbība, sirdsklauves, neregulārs pulss vai citas izmaiņas sirds elektriskajā aktivitātē
(vadītspējas traucējumi).  Pārspīlēta labsajūta, neesošu lietu redzēšana un/vai dzirdēšana.  Zāļu lietošanas izraisītas alerģiskas reakcijas, nātrene.  Izmainīti aknu funkcionālie rādītāji analīzēs, aknu bojājums.  Domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību vai pašnāvības mēģinājums: nekavējoties
sazinieties ar savu ārstu.  Aizkaitināmība vai uzbudinājums.  Izmainīta domāšana vai apkārtējās realitātes zudums.  Nopietnas alerģiskas reakcijas, kas izraisa sejas, rīkles, roku, pēdu, potīšu vai apakšstilbu
pietūkumu.
121

 Samaņas zudums.  Grūtības koordinēt kustības vai staigāt.
Nav zināmi: sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem  Neierasti ātra sirdsdarbība (kambaru tahiaritmija).  Sāpes kaklā, augsta temperatūra un biežāka inficēšanās nekā parasti. Asins analīzēs var būt
būtiski samazināts specifisku balto asins šūnu skaits (agranulocitoze).  Nopietnas ādas reakcijas, kas var ietvert augstu temperatūru un citus gripai līdzīgus simptomus,
izsitumus uz sejas, izplatītus izsitumus, pietūkušus limfmezglus (palielinātus limfmezglus). Asins analīzēs var būt paaugstināts aknu enzīmu līmenis un palielināts leikocītu skaits (eozinofīlija).  Plaši izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30 % ķermeņa virsmas (toksiskā epidermālā nekrolīze).  Konvulsijas.
Citas blakusparādības bērniem
Bieži: var skart līdz 1 no 10 bērniem  Iesnas (nazofaringīts);  Drudzis (pireksija);  Sāpīgs kakls (faringīts);  Samazināta ēstgriba.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 bērniem  Miegainība vai enerģijas trūkums (letarģija).
Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem  Izmaiņas uzvedībā, neraksturīga uzvedība.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Vimpat
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz” un „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Vimpat satur  Aktīvā viela ir lakozamīds.
Viena Vimpat 50 mg tablete satur 50 mg lakozamīda. Viena Vimpat 100 mg tablete satur 100 mg lakozamīda.
122

Viena Vimpat 150 mg tablete satur 150 mg lakozamīda. Viena Vimpat 200 mg tablete satur 200 mg lakozamīda.

 Citas sastāvdaļas ir: Tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze, hidroksipropilceluloze, hidroksipropilceluloze (daļēji aizvietota), bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, krospovidons (poliplazdons XL10 farmaceitiskā kategorija), magnija stearāts. Apvalks: polivinilspirts, polietilēnglikols, talks, titāna dioksīds (E171), krāsvielas*. *Krāsvielas ir: 50 mg tablete: sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172), indigokarmīna alumīnija laka (E132). 100 mg tablete: dzeltenais dzelzs oksīds (E172). 150 mg tablete: dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172). 200 mg tablete: indigokarmīna alumīnija laka (E132).

Vimpat ārējais izskats un iepakojums  Vimpat 50 mg ir iesārtas ovālas formas apvalkotas tabletes, kuru aptuvenais lielums
ir 10,4 mm x 4,9 mm, ar marķējumu "SP" vienā pusē un "50" otrā pusē.  Vimpat 100 mg ir tumši dzeltenas ovālas formas apvalkotas tabletes, kuru aptuvenais lielums
ir 13,2 mm x 6,1 mm, ar marķējumu "SP" vienā pusē un "100" otrā pusē.  Vimpat 150 mg ir lašsārtas ovālas formas apvalkotas tabletes, kuru aptuvenais lielums
ir 15,1 mm x 7,0 mm, ar marķējumu "SP" vienā pusē un "150" otrā pusē.  Vimpat 200 mg ir zilas ovālas formas apvalkotas tabletes, kuru aptuvenais lielums
ir 16,6 mm x 7,8 mm, ar marķējumu "SP" vienā pusē un "200" otrā pusē.

Vimpat ir pieejams iepakojumos pa 14, 28, 56, 14 x 1 un 56 x 1 apvalkotajām tabletēm un daudzdevu iepakojumos pa 3 iepakojumiem, katrā pa 56 tabletēm. Iepakojumi pa 14 x 1 un 56 x 1 apvalkotajai tabletei ir pieejami PVH/PVDH perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā un alumīnija folijas pārklājumu, visi pārējie iepakojumi ir pieejami tipveida PVH/PVDH blisteros ar alumīnija folijas pārklājumu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks UCB Pharma S.A., Allée de la Recherche 60, B-1070 Brussels, Beļģija.

Ražotājs UCB Pharma S.A., Chemin du Foriest, B-1420 Braine-l’Alleud, Beļģija vai Aesica Pharmaceuticals GmbH, Alfred-Nobel-Strasse 10, D-40789 Monheim am Rhein, Vācija.

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien UCB Pharma SA/NV Tél /Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Lietuva UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Suomija)

България Ю СИ БИ България ЕООД Teл.: + 359 (0) 2 962 30 49

Luxembourg/Luxemburg UCB Pharma SA/NV Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Česká republika UCB s.r.o. Tel: + 420 221 773 411

Magyarország UCB Magyarország Kft. Tel.: + 36-(1) 391 0060

Danmark UCB Nordic A/S

Malta Pharmasud Ltd.

123

Tlf: + 45 / 32 46 24 00
Deutschland UCB Pharma GmbH Tel: + 49 /(0) 2173 48 4848
Eesti UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Soome)
Ελλάδα UCB Α.Ε. Τηλ: + 30 / 2109974000
España UCB Pharma, S.A. Tel: + 34 / 91 570 34 44
France UCB Pharma S.A. Tél: + 33 / (0)1 47 29 44 35
Hrvatska Medis Adria d.o.o. Tel: +385 (0) 1 230 34 46
Ireland UCB (Pharma) Ireland Ltd. Tel: + 353 / (0)1-46 37 395
Ísland Vistor hf. Sími: + 354 535 7000
Italia UCB Pharma S.p.A. Tel: + 39 / 02 300 791
Κύπρος Lifepharma (Z.A.M.) Ltd Τηλ: + 357 22 34 74 40
Latvija UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Somija)

Tel: + 356 / 21 37 64 36
Nederland UCB Pharma B.V. Tel.: + 31 / (0)76-573 11 40
Norge UCB Nordic A/S Tlf: + 45 / 32 46 24 00
Österreich UCB Pharma GmbH Tel: + 43 (0)1 291 80 00
Polska UCB Pharma Sp. z o.o. Tel: + 48 22 696 99 20
Portugal Bial – Portela & Cª, S.A. Tel: + 351 22 986 6100
România UCB Pharma Romania S.R.L. Tel: + 40 21 300 29 04
Slovenija Medis, d.o.o. Tel: + 386 1 589 69 00
Slovenská republika UCB s.r.o., organizačná zložka Tel: + 421 (0) 2 5920 2020
Suomi/Finland UCB Pharma Oy Finland Puh/Tel: + 358 9 2514 4221
Sverige UCB Nordic A/S Tel: + 46 / (0) 40 29 49 00
United Kingdom UCB Pharma Ltd. Tel: + 44 / (0)1753 534 655

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.

124

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Vimpat 50 mg apvalkotās tabletes Vimpat 100 mg apvalkotās tabletes Vimpat 150 mg apvalkotās tabletes Vimpat 200 mg apvalkotās tabletes
Lacosamidum
Iepakojums ārstēšanas uzsākšanai ir piemērots tikai pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušajiem.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.  Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.  Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.  Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.  Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Vimpat un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Vimpat lietošanas 3. Kā lietot Vimpat 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Vimpat 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Vimpat un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Vimpat Vimpat satur lakozamīdu. Tas pieder pretepilepsijas zāļu grupai. Šīs zāles izmanto epilepsijas ārstēšanai.  Jums šīs zāles ir jālieto, lai samazinātu lēkmju (krampju) skaitu.
Kādam nolūkam Vimpat lieto  Vimpat lieto pusaudžiem un bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un vecākiem ar ķermeņa
svaru 50 kg vai vairāk, un pieaugušajiem.  Šīs zāles lieto, lai ārstētu epilepsijas formu, kuru raksturo parciālas lēkmes ar vai bez sekundāras
ģeneralizācijas.  Šāda veida epilepsijas lēkmes sākumā skar tikai vienu smadzeņu pusi. Taču vēlāk tās var
izplatīties uz lielākiem rajoniem abās smadzeņu pusēs.  Vimpat var lietot vienu vai kopā ar citām pretepilepsijas zālēm.
2. Kas Jums jāzina pirms Vimpat lietošanas
Nelietojiet Vimpat šādos gadījumos  ja Jums ir alerģija pret lakozamīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja
šaubāties, vai Jums ir alerģija, lūdzu, pārrunājiet to ar ārstu;  ja Jums ir zināmi sirds ritma traucējumi, ko dēvē par otrās vai trešās pakāpes AV blokādi.
Nelietojiet Vimpat, ja kāds no iepriekšminētajiem gadījumiem attiecas uz Jums. Šaubu gadījumā pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
125

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja:   Jums ir ir domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Nelielam skaitam cilvēku, kurus
ārstē ar tādām pretepilepsijas zālēm kā lakozamīds, ir bijušas domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Ja Jums kādreiz rodas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.  Jums ir sirds problēma, kas ietekmē sirds ritmu, un Jums bieži ir palēnināta, paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība (piemēram, AV blokāde, priekškambaru mirdzēšana un priekškambaru plandīšanās).  Jums ir smaga sirds slimība, piemēram, sirds mazspēja vai ir bijis infarkts.  Jums bieži ir reiboņi vai Jūs krītat. Vimpat var izraisīt reiboni, un tas var pastiprināt nejaušu savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ Jums jāievēro piesardzība, līdz esat pieradis pie šo zāļu ietekmes. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja Jūs lietojat Vimpat un novērojat izmaiņas sirdsdarbībā (piemēram, lēnu, ātru vai neregulāru sirdsdarbību, sirdsklauves, elpas trūkumu, reiboņa sajūtu, ģīboni), nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības (skatīt 4. punktu).
Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem Vimpat nav ieteicams lietot bērniem vecumā līdz 4 gadiem. Tas ir tādēļ, ka joprojām nav zināms, vai šīs zāles ir efektīvas un vai tās ir drošas bērniem šajā vecuma grupā.
Citas zāles un Vimpat Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaši pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, kuras ietekmē Jūsu sirdsdarbību, - tas ir svarīgi, jo arī Vimpat var ietekmēt Jūsu sirdsdarbību:  zāles sirds slimību ārstēšanai;  zāles, kuras var pagarināt PR intervālu pie sirds skenēšanas (EKG jeb elektrokardiogramma),
piemēram, zāles epilepsijas un sāpju ārstēšanai - karbamazepīns, lamotrigīns vai pregabalīns;  zāles, ko lieto, lai ārstētu dažāda veida neregulāru sirdsdarbību vai sirds mazspēju. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pastāstiet arī savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, - tas ir svarīgi, jo šīs zāles var palielināt vai samazināt Vimpat iedarbību Jūsu organismā:  zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai: flukonazols, itrakonazols vai ketokonazols;  zāles HIV infekcijas ārstēšanai: ritonavīrs;  zāles bakteriālas infekcijas ārtstēšanai: klaritromicīns vai rifampicīns;  augu valsts zāles vieglas trauksmes un depresijas ārstēšanai: divšķautņu asinszāle. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Vimpat kopā ar alkoholu Drošības nolūkos, nelietojiet Vimpat kopā ar alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nav ieteicams lietot Vimpat grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā, jo Vimpat iedarbība uz grūtniecību un augli vai jaundzimušo nav zināma. Nav arī zināms, vai Vimpat izdalās mātes pienā. Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Jums iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību. Ārsts palīdzēs Jums izlemt, vai Jums vajadzētu lietot Vimpat.
126

Nepārtrauciet ārstēšanu, vispirms neaprunājoties ar ārstu, jo citādi var palielināties lēkmju (krampju) biežums. Slimības pasliktināšanās var kaitēt arī mazulim.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Nevadiet transportlīdzekli, velosipēdu vai neizmantojiet darbarīkus vai mehānismus, pirms nezināt, kā šīs zāles Jūs ietekmē. Vimpat var izraisīt reiboni vai neskaidru redzi.
3. Kā lietot Vimpat
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Vimpat lietošana  Lietojiet Vimpat katru dienu divas reizes dienā, proti, no rīta un vakarā.  Mēģiniet lietot šīs zāles katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.  Norijiet Vimpat tableti, uzdzerot glāzi ūdens.  Vimpat var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.
Ārstēšanu parasti sāksiet ar mazu devu, un ārsts dažu nedēļu laikā pamazām Jūsu devu palielinās. Kad būsiet sasniedzis savu efektīvo devu jeb uzturošo devu, Jums šī zāļu deva būs jālieto katru dienu. Vimpat lieto ilgstošai ārstēšanai. Jums jāturpina Vimpat lietošana, kamēr Jūsu ārsts Jums pateiks pārtraukt to lietot.
Cik daudz lietot Tālāk norādītas parastās ieteicamās Vimpat devas dažādām vecuma grupām un ķermeņa masai. Ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, ārsts var nozīmēt citu devu.
Tikai pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušie Ja lietojat Vimpat vienu pašu Parastā Vimpat sākuma deva ir 50 mg divas reizes dienā. Ārsts var arī izrakstīt Vimpat ar sākuma devu 100 mg dienā, lietojot to divas reizes dienā.
Ārsts var palielināt Jūsu divas reizes dienā lietojamo dienas devu katru nedēļu par 50 mg. Zāļu devu palielinās, līdz tiks sasniegta uzturošā deva, kas ir no 100 mg un 300 mg divas reizes dienā.
Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm -Ārstēšanas uzsākšana (pirmās 4 nedēļas) Šo daudzdevu iepakojumu (daudzdevu iepakojums ārstēšanas uzsākšanai) lieto uzsākot ārstēšanu ar Vimpat. Katrā daudzdevu iepakojumā ir 4 atsevišķas kārbiņas pirmajām 4 ārstēšanas nedēļām, viena kārbiņa katrai nedēļai. Katra kārbiņa satur 14 tabletes, atbilstoši pa 2 tabletēm dienā 7 dienām. Katrā kārbiņā ir atšķirīga Vimpat zāļu deva, lai Jūs varētu pakāpeniski palielināt devu. Jūs uzsāksiet ārstēšanu ar nelielām Vimpat devām, parasti 50 mg divas reizes dienā, un palielināsiet devu ik nedēļu. Tabulā norādītas parasti lietotās dienas devas katrai nedēļai ārstēšanas pirmo 4 nedēļu laikā. Ārsts Jums izstāstīs vai Jums ir vajadzīgas visas 4 kārbiņas.
127

Tabula: Ārstēšanas uzsākšana (pirmās 4 nedēļas)

Nedēļa Kārbiņa, kas Pirmā deva

jālieto

(no rīta)

1. nedēļa Kārbiņa ar

50 mg

atzīmi

(1 Vimpat 50 mg

„1. nedēļa”

tablete)

2. nedēļa Kārbiņa ar

100 mg

atzīmi

(1 Vimpat 100 mg

„2. nedēļa”

tablete)

3. nedēļa Kārbiņa ar

150 mg

atzīmi

(1 Vimpat 150 mg

„3. nedēļa”

tablete)

4. nedēļa Kārbiņa ar

200 mg

atzīmi

(1 Vimpat 200 mg

„4. nedēļa”

tablete)

Otrā deva (vakarā) 50 mg (1 Vimpat 50 mg tablete)

KOPĒJĀ dienas deva 100 mg

100 mg (1 Vimpat 100 mg tablete) 150 mg (1 Vimpat 150 mg tablete) 200 mg (1 Vimpat 200 mg tablete)

200 mg 300 mg 400 mg

- Uzturošā ārstēšana (pēc pirmajām 4 nedēļām) Pēc pirmajām 4 ārstēšanas nedēļām Jūsu ārsts var pielāgot devu, kuru Jūs turpināsiet lietot ilgstošai ārstēšanai. Šī deva ir tā saucamā uzturošā deva un būs atkarīga no Jūsu atbildes reakcijas pret Vimpat. Lielākai daļai pacientu uzturošā deva ir starp 200 mg un 400 mg dienā.

Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg Iepakojums ārstēšanas uzsākšanai nav piemērots bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāk nekā 50 kg.

Ja esat lietojis Vimpat vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Vimpat vairāk, nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Nemēģiniet vadīt transportlīdzekli. Jums var būt:  reibonis;  slikta dūša vai vemšana;  lēkmes (krampji), sirds ritma traucējumi, piemēram, palēnināta, paātrināta vai neregulāra
sirdsdarbība, koma vai asinsspiediena pazemināšanās ar ātru sirdsdarbību un svīšanu.

Ja esat aizmirsis lietot Vimpat  Ja esat nokavējis ieņemt kārtējo devu pirmās 6 stundas pēc plānotās devas, dariet to, tiklīdz
atceraties.  Ja esat nokavējis devu vairāk par 6 stundām pēc plānotās devas, vairs nelietojiet aizmirsto devu.
Tā vietā lietojiet savu parasto Vimpat devu nākošajā zāļu lietošanas reizē.  Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Vimpat  Nepārtrauciet Vimpat lietošanu, nepārrunājot to ar savu ārstu, jo Jūsu epilepsija var atjaunoties
vai pasliktināties.  Ja Jūsu ārsts izlems pārtraukt ārstēšanu ar Vimpat, ārsts izstāstīs Jums, kā pakāpeniski
samazināt devu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

128

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām:
Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem  Galvassāpes.  Reibonis vai slikta dūša.  Redzes dubultošanās (diplopija).
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem  Grūtības noturēt līdzsvaru, , trīce (tremors), tirpšana (parestēzija) vai muskuļu spazmas, bieža
krišana un sasitumi.  Atmiņas traucējumi, domāšanas grūtības vai grūtības atrast vārdus, apjukums.  Biežas un nekontrolējamas acu kustības (nistagms), neskaidra redze.  „Griešanās” sajūta (vertigo), apreibuma sajūta.  Vemšana, sausa mute, aizcietējumi, gremošanas traucējumi, pārmērīga gāzu uzkrāšanās kuņģī
vai zarnās, caureja.  Samazināts jutīgums, grūtības skaidri izrunāt vārdus, uzmanības traucējumi.  Troksnis ausīs, piemēram, dūkšana, zvanīšana vai svilpošana.  Uzbudināmība, miega traucējumi, depresija.  Miegainība, nogurums vai vājums (astēnija).  Nieze, izsitumi.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem  Lēna sirdsdarbība, sirdsklauves, neregulārs pulss vai citas izmaiņas sirds elektriskajā aktivitātē
(vadītspējas traucējumi).  Pārspīlēta labsajūta, neesošu lietu redzēšana un/vai dzirdēšana.  Zāļu lietošanas izraisītas alerģiskas reakcijas, nātrene.  Izmainīti aknu funkcionālie rādītāji analīzēs, aknu bojājums.  Domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvībuvai pašnāvības mēģinājums: nekavējoties
sazinieties ar savu ārstu.  Aizkaitināmība vai uzbudinājums.  Izmainīta domāšana vai apkārtējās realitātes zudums.  Nopietnas alerģiskas reakcijas, kas izraisa sejas, rīkles, roku, pēdu, potīšu vai apakšstilbu
pietūkumu.  Samaņas zudums.  Grūtības koordinēt kustības vai staigāt.
Nav zināmi: sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem  Neierasti ātra sirdsdarbība (kambaru tahiaritmija).  Sāpes kaklā, augsta temperatūra un biežāka inficēšanās nekā parasti. Asins analīzēs var būt
būtiski samazināts specifisku balto asins šūnu skaits (agranulocitoze).  Nopietnas ādas reakcijas, kas var ietvert augstu temperatūru un citus gripai līdzīgus simptomus,
izsitumus uz sejas, izplatītus izsitumus, pietūkušus limfmezglus (palielinātus limfmezglus). Asins analīzēs var būt paaugstināts aknu enzīmu līmenis un palielināts leikocītu skaits (eozinofīlija).  Plaši izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30 % ķermeņa virsmas (toksiskā epidermālā nekrolīze).  Konvulsijas.
Citas blakusparādības bērniem
Bieži: var skart līdz 1 no 10 bērniem  Iesnas (nazofaringīts);  Drudzis (pireksija);  Sāpīgs kakls (faringīts);
129

 Samazināta ēstgriba.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 bērniem  Miegainība vai enerģijas trūkums (letarģija).
Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem  Izmaiņas uzvedībā, neraksturīga uzvedība.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Vimpat
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz” un „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Vimpat satur  Aktīvā viela ir lakozamīds.
Viena Vimpat 50 mg tablete satur 50 mg lakozamīda. Viena Vimpat 100 mg tablete satur 100 mg lakozamīda. Viena Vimpat 150 mg tablete satur 150 mg lakozamīda. Viena Vimpat 200 mg tablete satur 200 mg lakozamīda.
 Citas sastāvdaļas ir: Tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze, hidroksipropilceluloze, hidroksipropilceluloze (daļēji aizvietota), bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, krospovidons (poliplazdons XL10 farmaceitiskā kategorija), magnija stearāts. Apvalks: polivinilspirts, polietilēnglikols, talks, titāna dioksīds (E171), krāsvielas*. *Krāsvielas ir: 50 mg tablete: sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172), indigokarmīna alumīnija laka (E132). 100 mg tablete: dzeltenais dzelzs oksīds (E172). 150 mg tablete: dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172). 200 mg tablete: indigokarmīna alumīnija laka (E132).
Vimpat ārējais izskats un iepakojums  Vimpat 50 mg ir iesārtas ovālas formas apvalkotas tabletes, kuru aptuvenais lielums
ir 10,4 mm x 4,9 mm, ar marķējumu "SP" vienā pusē un "50" otrā pusē.  Vimpat 100 mg ir tumši dzeltenas ovālas formas apvalkotas tabletes, kuru aptuvenais lielums
ir 13,2 mm x 6,1 mm, ar marķējumu "SP" vienā pusē un "100" otrā pusē.  Vimpat 150 mg ir lašsārtas ovālas formas apvalkotas tabletes, kuru aptuvenais lielums
ir 15,1 mm x 7,0 mm, ar marķējumu "SP" vienā pusē un "150" otrā pusē.
130

 Vimpat 200 mg ir zilas ovālas formas apvalkotas tabletes, kuru aptuvenais lielums ir 16,6 mm x 7,8 mm, ar marķējumu "SP" vienā pusē un "200" otrā pusē.

Daudzdevu iepakojumā ārstēšanas uzsākšanai ir 56 apvalkotās tabletes 4 kārbiņās:  kārbiņā ar atzīmi „1. nedēļa” ir 14 tabletes (50 mg tabletes)  kārbiņā ar atzīmi „2. nedēļa” ir 14 tabletes (100 mg tabletes)  kārbiņā ar atzīmi „3. nedēļa” ir 14 tabletes (150 mg tabletes)  kārbiņā ar atzīmi „4. nedēļa” ir 14 tabletes (200 mg tabletes)

Reģistrācijas apliecības īpašnieks UCB Pharma S.A., Allée de la Recherche 60, B-1070 Brussels, Beļģija.

Ražotājs UCB Pharma S.A., Chemin du Foriest, B-1420 Braine-l’Alleud, Beļģija vai Aesica Pharmaceuticals GmbH, Alfred-Nobel-Strasse 10, D-40789 Monheim am Rhein, Vācija.

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien UCB Pharma SA/NV Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Lietuva UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Suomija)

България Ю СИ БИ България ЕООД Teл.: + 359 (0) 2 962 30 49

Luxembourg/Luxemburg UCB Pharma SA/NV Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Česká republika UCB s.r.o. Tel: + 420 221 773 411

Magyarország UCB Magyarország Kft. Tel.: + 36-(1) 391 0060

Danmark UCB Nordic A/S Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Malta Pharmasud Ltd. Tel: + 356 / 21 37 64 36

Deutschland UCB Pharma GmbH Tel: + 49 /(0) 2173 48 4848

Nederland UCB Pharma B.V. Tel.: + 31 / (0)76-573 11 40

Eesti UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Soome)

Norge UCB Nordic A/S Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Ελλάδα UCB Α.Ε. Τηλ: + 30 / 2109974000

Österreich UCB Pharma GmbH Tel: + 43 (0)1 291 80 00

España UCB Pharma, S.A. Tel: + 34 / 91 570 34 44

Polska UCB Pharma Sp. z o.o. Tel: + 48 22 696 99 20

131

France UCB Pharma S.A. Tél: + 33 / (0)1 47 29 44 35
Hrvatska Medis Adria d.o.o. Tel: +385 (0) 1 230 34 46
Ireland UCB (Pharma) Ireland Ltd. Tel: + 353 / (0)1-46 37 395
Ísland Vistor hf. Sími: + 354 535 7000
Italia UCB Pharma S.p.A. Tel: + 39 / 02 300 791
Κύπρος Lifepharma (Z.A.M.) Ltd Τηλ: + 357 22 34 74 40
Latvija UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Somija)

Portugal Bial – Portela & Cª, S.A. Tel: + 351 22 986 6100
România UCB Pharma Romania S.R.L. Tel: + 40 21 300 29 04
Slovenija Medis, d.o.o. Tel: + 386 1 589 69 00
Slovenská republika UCB s.r.o., organizačná zložka Tel: + 421 (0) 2 5920 2020
Suomi/Finland UCB Pharma Oy Finland Puh/Tel: + 358 9 2514 4221
Sverige UCB Nordic A/S Tel: + 46 / (0) 40 29 49 00
United Kingdom UCB Pharma Ltd. Tel: + 44 / (0)1753 534 655

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.

132

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Vimpat 10 mg/ml sīrups Lacosamidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.  Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.  Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.  Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.  Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Vimpat un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Vimpat lietošanas 3. Kā lietot Vimpat 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Vimpat 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Vimpat un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Vimpat Vimpat satur lakozamīdu. Tas pieder pretepilepsijas zāļu grupai. Šīs zāles izmanto epilepsijas ārstēšanai.  Jums šīs zāles ir jālieto, lai samazinātu lēkmju (krampju) skaitu.
Kādam nolūkam Vimpat lieto  Vimpat lieto pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un vecākiem.  Šīs zāles lieto, lai ārstētu epilepsijas formu, kuru raksturo parciālas lēkmes ar vai bez sekundāras
ģeneralizācijas.  Šāda veida epilepsijas lēkmes sākumā skar tikai vienu smadzeņu pusi. Taču vēlāk tās var
izplatīties uz lielākiem rajoniem abās smadzeņu pusēs.  Vimpat var lietot vienu vai kopā ar citām pretepilepsijas zālēm.
2. Kas Jums jāzina pirms Vimpat lietošanas
Nelietojiet Vimpat šādos gadījumos  ja Jums ir alerģija pret lakozamīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja
šaubāties, vai Jums ir alerģija, lūdzu, pārrunājiet to ar ārstu;  ja Jums ir zināmi sirds ritma traucējumi, ko dēvē par otrās vai trešās pakāpes AV blokādi.
Nelietojiet Vimpat, ja kāds no iepriekšminētajiem gadījumiem attiecas uz Jums. Šaubu gadījumā pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja:  Jums ir domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Nelielam skaitam cilvēku, kurus
ārstē ar tādām pretepilepsijas zālēm kā lakozamīds, ir bijušas domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvībus. Ja Jums kādreiz rodas domas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
133

 Jums ir sirds problēma, kas ietekmē sirds ritmu, un Jums bieži ir palēnināta, paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība (piemēram, AV blokāde, priekškambaru mirdzēšana un priekškambaru plandīšanās).
 Jums ir smaga sirds slimība, piemēram, sirds mazspēja vai ir bijis infarkts.  Jums bieži ir reiboņi vai Jūs krītat. Vimpat var izraisīt reiboni, un tas var pastiprināt nejaušu
savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ Jums jāievēro piesardzība, līdz esat pieradis pie šo zāļu ietekmes. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja Jūs lietojat Vimpat un novērojat izmaiņas sirdsdarbībā (piemēram, lēnu, ātru vai neregulāru sirdsdarbību, sirdsklauves, elpas trūkumu, reiboņa sajūtu, ģīboni), nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības (skatīt 4. punktu).
Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem Vimpat nav ieteicams lietot bērniem vecumā līdz 4 gadiem. Tas ir tādēļ, ka joprojām nav zināms, vai šīs zāles ir efektīvas un vai tās ir drošas bērniem šajā vecuma grupā.
Citas zāles un Vimpat Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaši pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, kuras ietekmē Jūsu sirdsdarbību, - tas ir svarīgi, jo arī Vimpat var ietekmēt Jūsu sirdsdarbību:  zāles sirds slimību ārstēšanai;  zāles, kuras var pagarināt PR intervālu pie sirds skenēšanas (EKG jeb elektrokardiogramma),
piemēram, zāles epilepsijas un sāpju ārstēšanai - karbamazepīns, lamotrigīns vai pregabalīns;  zāles, ko lieto, lai ārstētu dažāda veida neregulāru sirdsdarbību vai sirds mazspēju. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pastāstiet arī ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, - tas ir svarīgi, jo šīs zāles var palielināt vai samazināt Vimpat iedarbību Jūsu organismā:  zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai: flukonazols, itrakonazols vai ketokonazols;  zāles HIV infekcijas ārstēšanai: ritonavīrs;  zāles bakteriālas infekcijas ārtstēšanai: klaritromicīns vai rifampicīns;  augu valsts zāles vieglas trauksmes un depresijas ārstēšanai: divšķautņu asinszāle. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Vimpat kopā ar alkoholu Drošības nolūkos, nelietojiet Vimpat kopā ar alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nav ieteicams lietot Vimpat grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā, jo Vimpat iedarbība uz grūtniecību un augli vai jaundzimušo nav zināma. Nav arī zināms, vai Vimpat izdalās mātes pienā. Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Jums iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību. Ārsts palīdzēs Jums izlemt, vai Jums vajadzētu lietot Vimpat.
Nepārtrauciet ārstēšanu, vispirms neaprunājoties ar ārstu, jo citādi var palielināties lēkmju (krampju) biežums. Slimības pasliktināšanās var kaitēt arī mazulim.
134

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Nevadiet transportlīdzekli, velosipēdu vai neizmantojiet darbarīkus vai mehānismus, pirms nezināt, kā šīs zāles Jūs ietekmē. Vimpat var izraisīt reiboni vai neskaidru redzi.
Vimpat satur sorbītu, nātriju, nātrija metilparahidroksibenzoātu un aspartāmu  Sorbīts (cukura paveids): ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs
zāles, konsultējieties ar ārstu.  Nātrijs (sāls):
o katrā dozēšanas vāciņa dozēšanas iedaļā (5 ml) ir 7,09 mg nātrija. Tas ir jāņem vērā, ja Jūs lietojat vairāk nekā 3 dozēšanas iedaļas sīrupa dienā un Jums ir nozīmēta diēta ar kontrolētu nātrija daudzumu.
o katrā šļirces perorālai ievadīšanai 2,5 ml devā ir 3,5 mg nātrija. Tas ir jāņem vērā, ja Jūs lietojat vairāk nekā 12,5 ml sīrupa katru dienu un Jums ir nozīmēta kontrolēta nātrija diēta, ņemiet to vērā.
 Nātrija metilparahidroksibenzoāts-E219: var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, vēlīnas).  Aspartāms (E951): fenilalanīna avots. Šī viela var būt kaitīga cilvēkiem ar fenilketonūriju (reta
vielmaiņas slimība).
3. Kā lietot Vimpat
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Vimpat lietošana  Lietojiet Vimpat katru dienu divas reizes dienā, proti, no rīta un vakarā.  Mēģiniet lietot šīs zāles katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.  Vimpat var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.
Ārstēšanu parasti sāksiet ar mazu devu katru dienu, un ārsts dažu nedēļu laikā pamazām Jūsu devu palielinās. Kad būsiet sasniedzis savu efektīvo devu jeb uzturošo devu, Jums šī zāļu deva būs jālieto katru dienu. Vimpat lieto ilgstošai ārstēšanai. Jums jāturpina Vimpat lietošana, kamēr Jūsu ārsts Jums pateiks pārtraukt to lietot.
Cik daudz lietot Tālāk norādītas parastās ieteicamās Vimpat devas dažādām vecuma grupām un ķermeņa masai. Ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, ārsts var nozīmēt citu devu.
Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušie  Izmantojiet kartona kārbiņā iekļauto dozēšanas vāciņu.
Ja lietojat Vimpat vienu pašu Parastā Vimpat sākuma deva ir 50 mg (5 ml) divas reizes dienā. Ārsts var arī izrakstīt Vimpat ar sākuma devu 100 mg (10 ml) dienā, lietojot to divas reizes dienā.
Ārsts var palielināt Jūsu divas reizes dienā lietojamo dienas devu katru nedēļu par 50 mg (5 ml). Zāļu devu palielinās, līdz tiks sasniegta uzturošā deva, kas ir no 100 mg (10 ml) līdz 300 mg (30 ml) divas reizes dienā.
Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm Parastā Vimpat sākumdeva ir 50 mg (5 ml) divas reizes dienā.
Ārsts var palielināt Jūsu divas reizes dienā lietojamo dienas devu par 50 mg (5 ml) katru nedēļu. Zāļu devu palielinās, līdz tiks sasniegta uzturošā deva, kas ir no 100 mg (10 ml) līdz 200 mg (20 ml) divas reizes dienā.
135

Ja Jūsu ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, ārsts var uzsākt Vimpat terapiju ar vienreizēju 200 mg (20 ml) piesātinošo devu. Pēc 12 stundām Jūs sāksiet lietot pastāvīgu uzturošo devu.

Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg  Izmantojiet kartona kārbiņā iekļauto šļirci perorālai ievadīšanai.

Ja lietojat Vimpat vienu pašu Ārsts izlems par Vimpat devu, ņemot vērā Jūsu ķermeņa masu.

Parastā sākuma deva, lietojot divas reizes dienā, ir 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kilogramu (kg).

Pēc tam divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet uzturošo devu. Maksimālā ieteicamā deva bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg, lietojot divas reizes dienā, ir 6 mg (0,6 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Maksimālā ieteicamā deva bērniem ar ķermeņa masu sākot no 40 kg līdz mazāk nekā 50 kg, lietojot divas reizes dienā, ir 5 mg (0,5 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu tabulas ir norādītas tālāk.

Ja lietojat Vimpat vienu pašu - tas ir tikai zināšanai. Jums piemēroto devu noteiks ārsts.

Jālieto divas reizes dienā bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg 0,3 ml/kg 0,4 ml/kg 0,5 ml/kg Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,6 ml/kg

10 kg 15 kg 20 kg 25 kg 30 kg 35 kg

1 ml 1,5 ml 2 ml 2,5 ml 3 ml 3,5 ml

2 ml

3 ml

4 ml

5 ml

6 ml

3 ml

4,5 ml 6 ml

7,5 ml 9 ml

4 ml

6 ml

8 ml

10 ml

12 ml

5 ml

7,5 ml 10 ml

12,5 ml 15 ml

6 ml

9 ml

12 ml

15 ml

18 ml

7 ml

10,5 ml 14 ml

17,5 ml 21 ml

Jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu

no 40 kg līdz mazāk nekā 50 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,5 ml/kg

40 kg 45 kg

4 ml 4,5 ml

8 ml

12 ml

16 ml

20 ml

9 ml

13,5 ml

18 ml

22,5 ml

Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm Ārsts izlems par Vimpat devu, ņemot vērā Jūsu ķermeņa masu.

Bērniem, kuri jaunāki par 4 gadiem un ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg:  parastā sākuma deva, lietojot divas reizes dienā, ir 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kilogramu (kg).

Pēc tam divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet uzturošo devu. Maksimālā ieteicamā deva, lietojot divas reizes dienā, ir 6 mg (0,6 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu tabula ir norādīta tālāk.

Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm – Bērni, kuri vecāki par 4 gadiem un ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg - tas ir tikai zināšanai. Jums piemēroto devu noteiks Jūsu ārsts.

136

Jālieto divas reizes dienā bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg 0,3 ml/kg 0,4 ml/kg 0,5 ml/kg Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,6 ml/kg

10 kg 15 kg

1 ml 1,5 ml

2 ml

3 ml

4 ml

5 ml

6 ml

3 ml

4,5 ml 6 ml

7,5 ml 9 ml

Bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg:  parastā sākuma deva, lietojot divas reizes dienā, ir 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas
kilogramu (kg).

Pēc tam divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet uzturošo devu. Maksimālā ieteicamā deva, lietojot divas reizes dienā, ir 5 mg (0,5 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu tabula ir norādīta tālāk.

Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm – Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg - tas ir tikai zināšanai. Jums piemēroto devu noteiks Jūsu ārsts.

Jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu

no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,5 ml/kg

20 kg 25 kg

2 ml 2,5 ml

4 ml

6 ml

8 ml

10 ml

5 ml

7,5 ml

10 ml

12,5 ml

Bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg:  parastā sākuma deva, lietojot divas reizes dienā, ir 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas
kilogramu (kg).

Pēc tam divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet uzturošo devu. Maksimālā ieteicamā deva, lietojot divas reizes dienā, ir 4 mg (0,4 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu tabula ir norādīta tālāk.

Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm – Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg - tas ir tikai zināšanai. Jums piemēroto devu noteiks Jūsu ārsts.

137

Jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu

no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,4 ml/kg

30 kg 3 ml

6 ml

9 ml

12 ml

35 kg 3,5 ml

7 ml

10,5 ml

14 ml

40 kg 4 ml

8 ml

12 ml

16 ml

45 kg 4,5 ml

9 ml

13,5 ml

18 ml

Lietošanas norādījumi: dozēšanas vāciņš

Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušie  Izmantojiet dozēšanas vāciņu, kas atrodas šajā iepakojumā. 1. Pirms lietošanas pudele labi jāsakrata. 2. Piepildiet dozēšanas vāciņu līdz mililitra (ml) dozēšanas atzīmei, kas atbilst devai, kuru Jums
noteicis ārsts. 3. Norijiet sīrupa devu. 4. Pēc tam uzdzeriet nedaudz ūdens.

Lietošanas norādījumi: šļirce perorālai ievadīšanai

Jūsu ārsts Jums parādīs, kā izmantot šļirci perorālai ievadīšanai pirms tās pirmās lietošanas reizes. Ja Jums ir kādi jautājumi, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg  Izmantojiet šļirci perorālai ievadīšanai un adapteri, kas atrodas šajā iepakojumā.

Pirms lietošanas pudeli sakratīt. Atveriet pudeli, saspiežot vāciņu un vienlaikus to pagriežot pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam (1. attēls).

Pirmo reizi lietojot Vimpat, veiciet šādas darbības:  Noņemiet adapteri no šļirces perorālai ievadīšanai (2. attēls).  Uzlieciet adapteri uz pudeles augšdaļas (3. attēls). Pārliecinieties, ka tas ir nostiprināts savā
vietā. Pēc lietošanas adapteris nav jānoņem.

138

Katrā Vimpat lietošanas reizē veiciet šādas darbības:  Ievietojiet šļirci perorālai ievadīšanai adaptera atverē (4. attēls).  Apgrieziet pudeli otrādi (5. attēls).
 Vienā rokā turiet otrādi apgrieztu pudeli, bet ar otru roku uzpildiet šļirci perorālai ievadīšanai.  Nospiediet virzuli uz leju, lai šļircē perorālai ievadīšanai ievilktu nedaudz šķīduma (6. attēls).  Virziet virzuli uz augšu, lai atbrīvotos no gaisa burbuļiem (7. attēls).  Nospiediet virzuli uz leju līdz mililitra (ml) devas atzīmei, kas atbilst devai, kuru Jums noteicis
ārsts (8. attēls).
 Apgrieziet pudeli atpakaļ (9. attēls).  Izņemiet šļirci perorālai ievadīšanai no adaptera (10. attēls).
139

Ir divi veidi, kā Jūs varat iedzert šīs zāles:  iztukšojiet šļirces perorālai ievadīšanai saturu nelielā ūdens daudzumā, spiežot virzuli līdz
šļirces perorālai ievadīšanai galam (11. attēls) – šādā gadījumā Jums būs jāizdzer viss ūdens (pievienojiet tik daudz ūdens, lai to varētu viegli izdzert); vai  dzeriet šķīdumu tieši no šļirces perorālai ievadīšanai bez ūdens (12. attēls) – izdzeriet visu šļirces saturu.
 Aizveriet pudeli ar skrūvējamo plastmasas vāciņu (adapteris nav jānoņem).  Izskalojiet šļirci perorālai ievadīšanai tikai ar ūdeni (13. attēls).
Ja esat lietojis Vimpat vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Vimpat vairāk, nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Nemēģiniet vadīt transportlīdzekli. Jums var būt:  reibonis;  slikta dūša vai vemšana;  lēkmes (krampji), sirds ritma traucējumi, piemēram, palēnināta, paātrināta vai neregulāra
sirdsdarbība, koma vai asinsspiediena pazemināšanās ar ātru sirdsdarbību un svīšanu. Ja esat aizmirsis lietot Vimpat  Ja esat nokavējis ieņemt kārtējo devu pirmās 6 stundaspēc plānotās devas, dariet to, tiklīdz
atceraties.  Ja esat nokavējis ieņemt devu vairāk par 6 stundām pēc plānotās devas, vairs nelietojiet
aizmirsto devu. Tā vietā lietojiet savu parasto Vimpat devu nākošajā zāļu lietošanas reizē.  Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Ja pārtraucat lietot Vimpat  Nepārtrauciet Vimpat lietošanu, nepārrunājot to ar savu ārstu, jo Jūsu epilepsija var atjaunoties
vai pasliktināties.  Ja Jūsu ārsts izlems pārtraukt ārstēšanu ar Vimpat, ārsts izstāstīs Jums, kā pakāpeniski
samazināt devu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
140

4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pēc vienas piesātinošās devas lietošanas var pieaugt nevēlamo nervu sistēmas blakusparādību, piemēram, reiboņa, biežums.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām:
Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem  Galvassāpes.  Reibonis vai slikta dūša.  Redzes dubultošanās (diplopija).
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem  Grūtības noturēt līdzsvaru, trīce (tremors), tirpšana (parestēzija) vai muskuļu spazmas, bieža
krišana un sasitumi.  Atmiņas traucējumi, domāšanas grūtības vai grūtības atrast vārdus, apjukums.  Biežas un nekontrolējamas acu kustības (nistagms), neskaidra redze.  „Griešanās” sajūta (vertigo), apreibuma sajūta.  Vemšana, sausa mute, aizcietējumi, gremošanas traucējumi, pārmērīga gāzu uzkrāšanās kuņģī
vai zarnās, caureja.  Samazināts jutīgums, grūtības skaidri izrunāt vārdus, uzmanības traucējumi.  Troksnis ausīs, piemēram, dūkšana, zvanīšana vai svilpošana.  Uzbudināmība, miega traucējumi, depresija.  Miegainība, nogurums vai vājums (astēnija).  Nieze, izsitumi.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem  Lēna sirdsdarbība, sirdsklauves, neregulārs pulss vai citas izmaiņas sirds elektriskajā aktivitātē
(vadītspējas traucējumi).  Pārspīlēta labsajūta, neesošu lietu redzēšana un/vai dzirdēšana.  Zāļu lietošanas izraisītas alerģiskas reakcijas, nātrene.  Izmainīti aknu funkcionālie rādītāji analīzēs, aknu bojājums.  Domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību, pašnāvības mēģinājums: nekavējoties
sazinieties ar savu ārstu.  Aizkaitināmība vai uzbudinājums.  Izmainīta domāšana vai apkārtējās realitātes zudums.  Nopietnas alerģiskas reakcijas, kas izraisa sejas, rīkles, roku, pēdu, potīšu vai apakšstilbu
pietūkumu.  Samaņas zudums.  Grūtības koordinēt kustības vai staigāt.
Nav zināmi: sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem  Neierasti ātra sirdsdarbība (kambaru tahiaritmija)  Sāpes kaklā, augsta temperatūra un biežāka inficēšanās nekā parasti. Asins analīzēs var būt
būtiski samazināts specifisku balto asins šūnu skaits (agranulocitoze).  Nopietnas ādas reakcijas, kas var ietvert augstu temperatūru un citus gripai līdzīgus simptomus,
izsitumus uz sejas, izplatītus izsitumus, pietūkušus limfmezglus (palielinātus limfmezglus). Asins analīzēs var būt paaugstināts aknu enzīmu līmenis un palielināts leikocītu skaits (eozinofīlija).  Plaši izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30 % ķermeņa virsmas (toksiskā epidermālā nekrolīze).  Konvulsijas.
141

Citas blakusparādības bērniem
Bieži: var skart līdz 1 no 10 bērniem  Iesnas (nazofaringīts);  Drudzis (pireksija);  Sāpīgs kakls (faringīts);  Samazināta ēstgriba.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 bērniem  Miegainība vai enerģijas trūkums (letarģija).
Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem  Izmaiņas uzvedībā, neraksturīga uzvedība.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Vimpat
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz” un „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neatdzesēt. Atvērtu sīrupa pudeli, nelietojiet ilgāk kā 2 mēnešus.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Vimpat satur  Aktīvā viela ir lakozamīds. 1 ml Vimpat sīrupa satur 10 mg lakozamīda.  Pārējās sastāvdaļas ir: glicerīns (E422), karmelozes nātrija sāls, sorbīts, šķīdums (kristālus
veidojošs) (E420), polietilēnglikols 4000, nātrija hlorīds, citronskābe (bezūdens), acesulfāma kālija sāls (E950), nātrija metilparahidroksibenzoāts (E219), zemeņu aromātviela (satur propilēnglikolu, maltolu), maskējošā aromātviela (satur propilēnglikolu, aspartāmu (E951), acesulfāma kālija sāli (E950), maltolu, dejonizētu ūdeni), attīrīts ūdens.
Vimpat ārējais izskats un iepakojums  Vimpat 10 mg/ml sīrups ir dzidrs, bezkrāsains līdz dzeltenbrūns šķīdums.  Vimpat ir pieejams pudelē pa 200 ml.
Vimpat sīrupa kartona kārbiņās ir 30 ml dozēšanas vāciņš ar atzīmēm un 10 ml šļirce perorālai ievadīšanai.  Dozēšanas vāciņš ir piemērots pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu 50 kg
un vairāk. Katra dozēšanas vāciņa atzīme (5 ml) atbilst 50 mg lakozamīda (piemēram, 2 dozēšanas atzīmes atbilst 100 mg).  Šļirce perorālai ievadīšanai ir piemērota bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu mazāku
142

par 50 kg. Viena pilna 10 ml šļirce perorālai ievadīšanai atbilst 100 mg lakozamīda. Minimālais ievelkamais tilpums ir 1 ml, kas ir 10 mg lakozamīda. Katra nākamā dozēšanas atzīme (0,25 ml) atbilst 2,5 mg lakozamīda (piemēram, 4 dozēšanas atzīmes atbilst 10 mg).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks UCB Pharma S.A., Allée de la Recherche 60, B-1070 Brussels, Beļģija.

Ražotājs Aesica Pharmaceuticals GmbH, Alfred-Nobel-Strasse 10, D-40789 Monheim am Rhein, Vācija vai UCB Pharma SA, Chemin du Foriest, B-1420 Braine-l’Alleud, Beļģija.

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien UCB Pharma SA/NV Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Lietuva UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Suomija)

България Ю СИ БИ България ЕООД Teл.: + 359 (0) 2 962 30 49

Luxembourg/Luxemburg UCB Pharma SA/NV Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Česká republika UCB s.r.o. Tel: + 420 221 773 411

Magyarország UCB Magyarország Kft. Tel.: + 36-(1) 391 0060

Danmark UCB Nordic A/S Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Malta Pharmasud Ltd. Tel: + 356 / 21 37 64 36

Deutschland UCB Pharma GmbH Tel: + 49 /(0) 2173 48 4848

Nederland UCB Pharma B.V. Tel.: + 31 / (0)76-573 11 40

Eesti UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Soome)

Norge UCB Nordic A/S Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Ελλάδα UCB Α.Ε. Τηλ: + 30 / 2109974000

Österreich UCB Pharma GmbH Tel: + 43 (0)1 291 80 00

España UCB Pharma, S.A. Tel: + 34 / 91 570 34 44

Polska UCB Pharma Sp. z o.o. Tel: + 48 22 696 99 20

France UCB Pharma S.A. Tél: + 33 / (0)1 47 29 44 35

Portugal Bial – Portela & Cª, S.A. Tel: + 351 22 986 6100

Hrvatska Medis Adria d.o.o. Tel: +385 (0) 1 230 34 46

România UCB Pharma Romania S.R.L. Tel: + 40 21 300 29 04

Ireland UCB (Pharma) Ireland Ltd.

Slovenija Medis, d.o.o.

143

Tel: + 353 / (0)1-46 37 395
Ísland Vistor hf. Sími: + 354 535 7000
Italia UCB Pharma S.p.A. Tel: + 39 / 02 300 791
Κύπρος Lifepharma (Z.A.M.) Ltd Τηλ: + 357 22 34 74 40
Latvija UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Somija)

Tel: + 386 1 589 69 00
Slovenská republika UCB s.r.o., organizačná zložka Tel: + 421 (0) 2 5920 2020
Suomi/Finland UCB Pharma Oy Finland Puh/Tel: + 358 9 2514 4221
Sverige UCB Nordic A/S Tel: + 46 / (0) 40 29 49 00
United Kingdom UCB Pharma Ltd. Tel: + 44 / (0)1753 534 655

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {mēnesis GGGG}.
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.

144

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Vimpat 10 mg/ml šķīdums infūzijām Lacosamidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.  Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.  Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.  Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Vimpat un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Vimpat lietošanas 3. Kā lietot Vimpat 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Vimpat 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Vimpat un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Vimpat Vimpat satur lakozamīdu. Tas pieder pretepilepsijas zāļu grupai. Šīs zāles izmanto epilepsijas ārstēšanai.  Jums šīs zāles ir jālieto, lai samazinātu lēkmju (krampju) skaitu.
Kādam nolūkam Vimpat lieto  Vimpat lieto pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un vecākiem.  Šīs zāles lieto, lai ārstētu epilepsijas formu, kuru raksturo parciālas lēkmes ar vai bez sekundāras
ģeneralizācijas”.  Šāda veida epilepsijas lēkmes sākumā skar tikai vienu smadzeņu pusi. Taču vēlāk tās var
izplatīties uz lielākiem rajoniem abās smadzeņu pusēs.  Vimpat var lietot vienu vai kopā ar citām pretepilepsijas zālēm.
2. Kas Jums jāzina pirms Vimpat lietošanas
Nelietojiet Vimpat šādos gadījumos  ja Jums ir alerģija pret lakozamīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja
šaubāties, vai Jums ir alerģija, lūdzu, pārrunājiet to ar ārstu;  ja Jums ir zināmi sirds ritma traucējumi, ko dēvē par otrās vai trešās pakāpes AV blokādi.
Nelietojiet Vimpat, ja kāds no iepriekšminētajiem gadījumiem attiecas uz Jums. Šaubu gadījumā pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja:  Jums ir domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Nelielam skaitam cilvēku, kurus
ārstē ar tādām pretepilepsijas zālēm kā lakozamīds, ir bijušas domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Ja Jums kādreiz rodas, šādas domas, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.  Jums ir sirds problēma, kas ietekmē sirds ritmu, un Jums bieži ir palēnināta, paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība (piemēram, AV blokāde, priekškambaru mirdzēšana un priekškambaru plandīšanās).  Jums ir smaga sirds slimība, piemēram, sirds mazspēja vai ir bijis infarkts.
145

 Jums bieži ir reiboņi vai Jūs krītat. Vimpat var izraisīt reiboni, un tas var pastiprināt nejaušu savainojumu vai kritienu risku. Tādēļ Jums jāievēro piesardzība, līdz esat pieradis pie šo zāļu ietekmes.
Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja Jūs lietojat Vimpat un novērojat izmaiņas sirdsdarbībā (piemēram, lēnu, ātru vai neregulāru sirdsdarbību, sirdsklauves, elpas trūkumu, reiboņa sajūtu, ģīboni), nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības (skatīt 4. punktu).
Bērni, kuri jaunāki par 4 gadiem Vimpat nav ieteicams lietot bērniem vecumā līdz 4 gadiem. Tas ir tādēļ, ka joprojām nav zināms, vai šīs zāles ir efektīvas un vai tās ir drošas bērniem šajā vecuma grupā.
Citas zāles un Vimpat Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaši pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, kuras ietekmē Jūsu sirdsdarbību, - tas ir svarīgi, jo arī Vimpat var ietekmēt Jūsu sirdsdarbību:  zāles sirds slimību ārstēšanai;  zāles, kuras var pagarināt PR intervālu pie sirds skenēšanas (EKG jeb elektrokardiogramma),
piemēram, zāles epilepsijas un sāpju ārstēšanai - karbamazepīns, lamotrigīns vai pregabalīns;  zāles, ko lieto, lai ārstētu dažāda veida neregulāru sirdsdarbību vai sirds mazspēju. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pastāstiet arī savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, - tas ir svarīgi, jo šīs zāles var palielināt vai samazināt Vimpat iedarbību Jūsu organismā:  zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai: flukonazols, itrakonazols vai ketokonazols;  zāles HIV infekcijas ārstēšanai: ritonavīrs;  zāles bakteriālas infekcijas ārtstēšanai: klaritromicīns vai rifampicīns;  augu valsts zāles vieglas trauksmes un depresijas ārstēšanai: divšķautņu asinszāle. Ja kāds no iepriekš norādītajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Vimpat lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Vimpat kopā ar alkoholu Drošības nolūkos, nelietojiet Vimpat kopā ar alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nav ieteicams lietot Vimpat grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā, jo Vimpat iedarbība uz grūtniecību un augli vai jaundzimušo nav zināma. Nav arī zināms, vai Vimpat izdalās mātes pienā. Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Jums iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību. Ārsts palīdzēs Jums izlemt, vai Jums vajadzētu lietot Vimpat.
Nepārtrauciet ārstēšanu, vispirms neaprunājoties ar ārstu, jo citādi var palielināties lēkmju (krampju) biežums. Slimības pasliktināšanās var kaitēt arī mazulim.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Nevadiet transportlīdzekli, velosipēdu vai neizmantojiet darbarīkus vai mehānismus, pirms nezināt, kā šīs zāles Jūs ietekmē. Vimpat var izraisīt reiboni vai neskaidru redzi.
Vimpat satur nātriju Šīs zāles satur 2,6 mmol (vai 59,8 mg) nātrija katrā flakonā. Jums tas jāzina, ja Jums ir diēta ar kontrolētu nātrija daudzumu.
146

3. Kā lietot Vimpat
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Vimpat lietošana  Vimpat lietošanu var sākt:
- dzerot zāles iekšķīgi vai - saņemot tās intravenozas infūzijas veidā (dažreiz to dēvē par i.v. infūziju), kad zāles ārsts
vai medmāsa ievada vēnā. Zāļu ievadīšana ilgst no 15 līdz 60 minūtēm.  I.v. infūzija parasti tiek izmantota īslaicīgi, ja nevarat lietot zāles iekšķīgi.  Ārsts nolems, cik dienas saņemsiet infūzijas. Ir pieredze par Vimpat infūziju saņemšanu divas
reizes dienā periodā līdz 5 dienām. Ilgstošai ārstēšanai pieejamas Vimpat tabletes un sīrups.
Mainot zāļu lietošanas veidu no infūzijas uz iekšķīgu lietošanu (vai otrādi), kopējais katru dienu lietojamais zāļu apjoms un biežums nemainās.  Lietojiet Vimpat divas reizes dienā katru dienu – vienu reizi no rīta un vienu reizi vakarā.  Katru dienu mēģiniet lietot šīs zāles aptuveni vienā laikā.
Cik daudz lietot Tālāk norādītas parastās ieteicamās Vimpat devas dažādām vecuma grupām un ķermeņa masai. Ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, ārsts var nozīmēt citu devu.
Pusaudži un bērni ar ķermeņa masu 50 kg vai vairāk, un pieaugušie Ja lietojat Vimpat vienu pašu Parastā Vimpat sākumdeva ir 50 mg divas reizes dienā. Ārstēšanu ar Vimpat var arī sākt ar devu 100 mg divas reizes dienā.
Divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 50 mg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet divas reizes dienā lietojamo uzturošo devu no 100 mg līdz 300 mg.
Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm Parastā Vimpat sākumdeva ir 50 mg divas reizes dienā.
Divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 50 mg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet divas reizes dienā lietojamo uzturošo devu no 100 mg līdz 200 mg.
Ja Jūsu ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, ārsts var uzsākt Vimpat terapiju ar vienreizēju 200 mg piesātinošo devu. Pēc 12 stundām Jūs sāksiet lietot pastāvīgu uzturošo devu.
Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg. Ja lietojat Vimpat vienu pašu Ārsts izlems par Vimpat devu, ņemot vērā Jūsu ķermeņa masu.
Parastā sākuma deva, lietojot divas reizes dienā, ir 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kilogramu (kg). Pēc tam divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet uzturošo devu. Maksimālā ieteicamā deva bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg, lietojot divas reizes dienā, ir 6 mg (0,6 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Maksimālā ieteicamā deva bērniem ar ķermeņa masu sākot no 40 kg līdz mazāk nekā 50 kg, lietojot divas reizes dienā, ir 5 mg (0,5 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu tabulas ir norādītas tālāk.
Ja lietojat Vimpat vienu pašu - tas ir tikai zināšanai. Jums piemēroto devu noteiks Jūsu ārsts.
147

Jālieto divas reizes dienā bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg 0,3 ml/kg 0,4 ml/kg 0,5 ml/kg Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,6 ml/kg

10 kg 15 kg 20 kg 25 kg 30 kg 35 kg

1 ml 1,5 ml 2 ml 2,5 ml 3 ml 3,5 ml

2 ml

3 ml

4 ml

5 ml

6 ml

3 ml

4,5 ml 6 ml

7,5 ml 9 ml

4 ml

6 ml

8 ml

10 ml

12 ml

5 ml

7,5 ml 10 ml

12,5 ml 15 ml

6 ml

9 ml

12 ml

15 ml

18 ml

7 ml

10,5 ml 14 ml

17,5 ml 21 ml

Jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu

no 40 kg līdz mazāk nekā 50 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,5 ml/kg

40 kg 45 kg

4 ml 4,5 ml

8 ml

12 ml

16 ml

20 ml

9 ml

13,5 ml

18 ml

22,5 ml

Ja Jūs lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm Jūsu ārsts izlems par Vimpat devu, ņemot vērā Jūsu ķermeņa masu.

Bērniem, kuri jaunāki par 4 gadiem un ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg:  parastā sākuma deva, lietojot divas reizes dienā, ir 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas
kilogramu (kg).

Pēc tam divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet uzturošo devu. Maksimālā ieteicamā deva, lietojot divas reizes dienā, ir 6 mg (0,6 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu tabula ir norādīta tālāk.

Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm – Bērni, kuri vecāki par 4 gadiem un ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg - tas ir tikai zināšanai. Jums piemēroto devu noteiks Jūsu ārsts.

Jālieto divas reizes dienā bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu mazāku par 20 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg 0,3 ml/kg 0,4 ml/kg 0,5 ml/kg Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,6 ml/kg

10 kg 15 kg

1 ml 1,5 ml

2 ml

3 ml

4 ml

5 ml

6 ml

3 ml

4,5 ml 6 ml

7,5 ml 9 ml

Bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg:  parastā sākuma deva, lietojot divas reizes dienā, ir 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas
kilogramu (kg).

Pēc tam divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet uzturošo devu. Maksimālā ieteicamā deva, lietojot divas reizes dienā, ir 5 mg (0,5 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu tabula ir norādīta tālāk.

Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm – Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg - tas ir tikai zināšanai. Jums piemēroto devu noteiks Jūsu ārsts.

148

Jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu

no 20 kg līdz mazāk nekā 30 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

0,4 ml/kg

Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,5 ml/kg

20 kg 25 kg

2 ml 2,5 ml

4 ml

6 ml

8 ml

10 ml

5 ml

7,5 ml

10 ml

12,5 ml

Bērniem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg:  parastā sākuma deva, lietojot divas reizes dienā, ir 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas
kilogramu (kg).

Pēc tam divas reizes dienā lietojamo devu ārsts katru nedēļu var palielināt par 1 mg (0,1 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu palielinās, līdz Jūs sasniegsiet uzturošo devu. Maksimālā ieteicamā deva, lietojot divas reizes dienā, ir 4 mg (0,4 ml) uz katru ķermeņa masas kg. Devu tabula ir norādīta tālāk.

Ja lietojat Vimpat kopā ar citām pretepilepsijas zālēm – Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg - tas ir tikai zināšanai. Jums piemēroto devu noteiks Jūsu ārsts.

Jālieto divas reizes dienā bērniem un pusaudžiem, sākot no 4 gadu vecuma un ar ķermeņa masu

no 30 kg līdz mazāk nekā 50 kg

Ķermeņa Sākumdeva: 0,1 ml/kg 0,2 ml/kg

0,3 ml/kg

Maksimālā

masa

ieteicamā

deva: 0,4 ml/kg

30 kg 3 ml

6 ml

9 ml

12 ml

35 kg 3,5 ml

7 ml

10,5 ml

14 ml

40 kg 4 ml

8 ml

12 ml

16 ml

45 kg 4,5 ml

9 ml

13,5 ml

18 ml

Ja pārtraucat lietot Vimpat Ja Jūsu ārsts izlems pārtraukt ārstēšanu ar Vimpat, ārsts samazinās devu pakāpeniski. Tādējādi tiks novērsts, ka Jūsu epilepsijas pazīmes var atjaunoties vai pasliktināties.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pēc vienas piesātinošās devas lietošanas var pieaugt nevēlamo nervu sistēmas blakusparādību, piemēram, reiboņa, biežums.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām: Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem  Galvassāpes.  Reibonis vai slikta dūša.  Redzes dubultošanās (diplopija).
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem  Grūtības noturēt līdzsvaru, trīce (tremors), tirpšana (parestēzija) vai muskuļu spazmas, bieža
krišana un sasitumi.
149

 Atmiņas traucējumi, domāšanas grūtības vai grūtības atrast vārdus, apjukums.  Biežas un nekontrolējamas acu kustības (nistagms), neskaidra redze.  „Griešanās” sajūta (vertigo), apreibuma sajūta.  Vemšana, sausa mute, aizcietējumi, gremošanas traucējumi, pārmērīga gāzu uzkrāšanās kuņģī
vai zarnās, caureja.  Samazināts jutīgums, grūtības skaidri izrunāt vārdus, uzmanības traucējumi.  Troksnis ausīs, piemēram, dūkšana, zvanīšana vai svilpošana.  Uzbudināmība, miega traucējumi, depresija.  Miegainība, nogurums vai vājums (astēnija).  Nieze, izsitumi.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem  Lēna sirdsdarbība, sirdsklauves, neregulārs pulss vai citas izmaiņas sirds elektriskajā aktivitātē
(vadītspējas traucējumi).  Pārspīlēta labsajūta, neesošu lietu redzēšana un/vai dzirdēšana.  Zāļu lietošanas izraisītas alerģiskas reakcijas, nātrene.  Izmainīti aknu funkcionālie rādītāji analīzēs, aknu bojājums.  Domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību vai pašnāvības mēģinājums : nekavējoties
sazinieties ar savu ārstu.  Aizkaitināmība vai uzbudinājums.  Izmainīta domāšana vai apkārtējās realitātes zudums.  Nopietnas alerģiskas reakcijas, kas izraisa sejas, rīkles, roku, pēdu, potīšu vai apakšstilbu
pietūkumu.  Samaņas zudums.  Grūtības koordinēt kustības vai staigāt.
Nav zināmi: sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem  Neierasti ātra sirdsdarbība (kambaru tahiaritmija).  Sāpes kaklā, augsta temperatūra un biežāka inficēšanās nekā parasti. Asins analīzēs var būt
būtiski samazināts specifisku balto asins šūnu skaits (agranulocitoze).  Nopietnas ādas reakcijas, kas var ietvert augstu temperatūru un citus gripai līdzīgus simptomus,
izsitumus uz sejas, izplatītus izsitumus, pietūkušus limfmezglus (palielinātus limfmezglus). Asins analīzēs var būt paaugstināts aknu enzīmu līmenis un palielināts leikocītu skaits (eozinofīlija).  Plaši izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30 % ķermeņa virsmas (toksiskā epidermālā nekrolīze).  Konvulsijas.
Citas blakusparādības, ievadot zāles intravenozi Var būt lokālas blakusparādības.
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem  Sāpes vai diskomforts, vai kairinājuma sajūta injekcijas vietā.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem  Apsārtums injekcijas vietā.
Citas blakusparādības bērniem
Bieži: var skart līdz 1 no 10 bērniem  Iesnas (nazofaringīts);  Drudzis (pireksija);  Sāpīgs kakls (faringīts);  Samazināta ēstgriba.
150

Retāk: var skart līdz 1 no 100 bērniem  Miegainība vai enerģijas trūkums (letarģija).
Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem  Izmaiņas uzvedībā, neraksturīga uzvedība.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Vimpat
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona pēc „Derīgs līdz” un „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Katru flakonu ar Vimpat šķīdumu infūzijām drīkst lietot tikai vienu reizi (vienreizējai lietošanai). Jebkurš neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām daļiņām vai krāsas pārmaiņām.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Vimpat satur  Aktīvā viela ir lakozamīds.
1 ml Vimpat šķīduma infūzijām satur 10 mg lakozamīda. 1 flakons satur 20 ml Vimpat šķīduma infūzijām, kas ir ekvivalents 200 mg lakozamīda.  Pārējās sastāvdaļas ir: nātrija hlorīds, sālsskābe, ūdens injekcijām.
Vimpat ārējais izskats un iepakojums  Vimpat 10 mg/ml šķīdums infūzijām ir dzidrs bezkrāsains šķīdums. Vimpat šķīdums infūzijām ir pieejams iepakojumos pa 1 flakonam un pa 5 flakoniem. Katrs flakons satur 20 ml. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks UCB Pharma S.A., Allée de la Recherche 60, B-1070 Brussels, Beļģija.
Ražotājs UCB Pharma S.A., Chemin du Foriest, B-1420 Braine-l’Alleud, Beļģija vai Aesica Pharmaceuticals GmbH, Alfred-Nobel-Strasse 10, D-40789 Monheim am Rhein, Vācija.
Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.
151

België/Belgique/Belgien UCB Pharma SA/NV Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00
България Ю СИ БИ България ЕООД Teл.: + 359 (0) 2 962 30 49
Česká republika UCB s.r.o. Tel: + 420 221 773 411
Danmark UCB Nordic A/S Tlf: + 45 / 32 46 24 00
Deutschland UCB Pharma GmbH Tel: + 49 /(0) 2173 48 4848
Eesti UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Soome)
Ελλάδα UCB Α.Ε. Τηλ: + 30 / 2109974000
España UCB Pharma, S.A. Tel: + 34 / 91 570 34 44
France UCB Pharma S.A. Tél: + 33 / (0)1 47 29 44 35
Hrvatska Medis Adria d.o.o. Tel: +385 (0) 1 230 34 46
Ireland UCB (Pharma) Ireland Ltd. Tel: + 353 / (0)1-46 37 395
Ísland Vistor hf. Sími: + 354 535 7000
Italia UCB Pharma S.p.A. Tel: + 39 / 02 300 791
Κύπρος Lifepharma (Z.A.M.) Ltd Τηλ: + 357 22 34 74 40
Latvija UCB Pharma Oy Finland

Lietuva UCB Pharma Oy Finland Tel: + 358 9 2514 4221 (Suomija)
Luxembourg/Luxemburg UCB Pharma SA/NV Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00
Magyarország UCB Magyarország Kft. Tel.: + 36-(1) 391 0060
Malta Pharmasud Ltd. Tel: + 356 / 21 37 64 36
Nederland UCB Pharma B.V. Tel.: + 31 / (0)76-573 11 40
Norge UCB Nordic A/S Tlf: + 45 / 32 46 24 00
Österreich UCB Pharma GmbH Tel: + 43 (0)1 291 80 00
Polska UCB Pharma Sp. z o.o. Tel: + 48 22 696 99 20
Portugal Bial – Portela & Cª, S.A. Tel: + 351 22 986 6100
România UCB Pharma Romania S.R.L. Tel: + 40 21 300 29 04
Slovenija Medis, d.o.o. Tel: + 386 1 589 69 00
Slovenská republika UCB s.r.o., organizačná zložka Tel: + 421 (0) 2 5920 2020
Suomi/Finland UCB Pharma Oy Finland Puh/Tel: + 358 9 2514 4221
Sverige UCB Nordic A/S Tel: + 46 / (0) 40 29 49 00
United Kingdom UCB Pharma Ltd.
152

Tel: + 358 9 2514 4221 (Somija)

Tel: + 44 / (0)1753 534 655

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem
Katru Vimpat šķīduma infūzijām flakonu drīkst izmantot tikai vienu reizi (vienreizējai lietošanai). Jebkurš neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina (skatīt 3. punktu).
Vimpat šķīdumu infūzijām var ievadīt bez papildu atšķaidīšanas, vai arī to var atšķaidīt ar sekojošiem šķīdinātājiem: nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %), glikozes 50 mg/ml (5 %) vai Ringera laktāta šķīdumu.
No mikrobioloģiskā viedokļa, zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem uzglabāšanas laikā ir atbildīgs lietotājs un tas nedrīkst būt ilgāk par 24 stundām 2 līdz 8°C temperatūrā, ja vien atšķaidīšana nav notikusi kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta uzglabājot 24 stundas temperatūrā līdz 25°C, zālēm, kas samaisītas ar šiem šķīdinātājiem un tiek uzglabāts stikla vai PVH maisos.

153