Vimovo

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

VIMOVO 500 mg/20 mg modificētās darbības tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra modificētās darbības tablete satur 500 mg naproksēna (Naproxenum) un 20 mg esomeprazola (Esomeprazolum) (magnija trihidrāta veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

VIMOVO satur 0,02 mg metilparahidroksibenzoāta un 0,01mg propilparahidroksibenzoāta (skatīt 4.4. un 6.1. apakšpunktu).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Modificētās darbības tablete, kas satur zarnās šķīstošu (gastro-rezistentu) naproksēnu un apvalkotu esomeprazolu.

18 x 9,5 mm, ovāla, abpusēji izliekta, dzeltena tablete, uz kuras ar melnu tinti ir uzdrukāts „500/20”.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

VIMOVO indicēts osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta simptomātiskai terapijai pieaugušiem pacientiem, kuriem ir ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) saistītas kuņģa un/vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas rašanās risks un kuriem ar mazākām naproksēna vai citu NPL devām nav bijis sasniegts pietiekošs efekts.

4.2. Devas un lietošanas veids

Deva

Deva ir pa 1 tabletei (500 mg/20 mg) divas reizes dienā.

Naproksēna blakusparādības var samazināt lietojot vismazāko efektīvo devu īsākā laika periodā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacientiem, kas nav iepriekš saņēmuši NPL, būtu jāapsver mazāka naproksēna vai citu NPL diennakts deva. Kad kopējā diennakts deva - 1000 mg naproksēna (500 mg divas reizes dienā) nav pietiekama, būtu jāizmanto cita, piemērota terapija ar mazāku naproksēna devu vai cits NPL.

Ārstēšana jāturpina kamēr tiek sasniegti individuālie terapijas mērķi, periodiski tos pārbaudot un terapija jāpārtrauc, ja ieguvums nav panākts vai novērota pasliktināšanās.

Lēnās naproksēna izdalīšanās dēļ no zarnās šķīstošās zāļu formas (3 – 5 stundas), VIMOVO nav paredzēts lietot akūtu sāpju stāvokļos (tādos kā zobu sāpes). Tomēr ar VIMOVO var ārstēt osteoartrīta, reimatoīdā artrīta vai ankilozējošā spondilīta paasinājumus.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem VIMOVO jālieto piesardzīgi un rūpīgi jāuzrauga nieru darbība. Jāapsver naproksēna kopējās dienas devas mazināšana (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu). Ja 1000 mg naproksēna (500 mg divas reizes dienā) netiek uzskatīts par piemērotu kopējo dienas devu, jāizmanto cita, piemērota terapija ar mazāku naproksēnu devu vai citiem NPL kā nefiksētu kombināciju, un turklāt būtu jāpārvērtē nepieciešamību turpināt gastroprotektīvo ārstēšanu.

VIMOVO lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/minūtē), jo pacientiem ar smagu nieru mazspēju un pacientiem, kam tiek veikta dialīze, novērota naproksēna metabolisma produktu uzkrāšanās (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem VIMOVO jālieto piesardzīgi un rūpīgi jāuzrauga aknu darbība. Jāapsver naproksēna kopējās dienas devas mazināšana (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Ja 1000 mg naproksēna (500 mg divas reizes dienā) netiek uzskatīts par piemērotu kopējo dienas devu, jāizmanto cita, piemērota terapija ar mazāku naproksēnu devu vai citiem NPL kā nefiksētu kombināciju, un turklāt būtu jāpārvērtē nepieciešamību turpināt gastroprotektīvo ārstēšanu.

VIMOVO lietošana kontrindicēta pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki (>65 gadiem)

Gados vecākiem cilvēkiem ir palielināts blakusparādību nopietnu seku risks (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Ja 1000 mg naproksēna (500 mg divas reizes dienā) netiek uzskatīts par piemērotu kopējo dienas devu (piemēram, gados vecāki cilvēki ar nieru darbības traucējumiem vai mazu ķermeņa masu), jāizmanto cita, piemērota terapija ar mazāku naproksēnu devu vai citiem NPL kā nefiksētu kombināciju, un turklāt būtu jāpārvērtē nepieciešamību turpināt gastroprotektīvo ārstēšanu.

Pediatriskā populācija

VIMOVO drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā 0 līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

VIMOVO tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni, un tās nedrīkst sadalīt, sakost vai smalcināt.

VIMOVO ieteicams lietot vismaz 30 minūtes pirms maltītes (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai pret benzimidazola atvasinājumiem.

Astma, nātrene vai alerģiska tipa reakcija anamnēzē pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Grūtniecības trešais trimestris (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (piemēram, C klase pēc Child-Pugh).

Smaga sirds mazspēja.

Smaga nieru mazspēja

Aktīva peptiska čūla (skatīt 4.4. apakšpunktu, iedarbība uz kuņģa un zarnu traktu, naproksēns)

Kuņģa un zarnu trakta asiņošana, cerebrovaskulāra asiņošana vai citas asiņošanas (skatīt 4.4. apakšpunktā Hematoloģiskā ietekme)

VIMOVO nedrīkst lietot vienlaikus ar atazanavīru un nelfinavīru (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārējas norādes
Nav ieteicams lietot VIMOVO kopā ar NPL, ieskaitot selektīvos ciklooksigenāzes-2 inhibitorus, jo iespējams ar NPL saistītu nopietnu nevēlamu blakusparādību kumulatīvs risks. VIMOVO var lietot kopā ar mazas devas acetilsalicilskābi (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

Naproksēna blakusparādības var samazināt lietojot vismazāko efektīvo devu simptomu kontrolei īsākā laika periodā (skatīt 4.2. apakšpunktu un kuņģa – zarnu trakta un kardiovaskulāros riskus zemāk).

Lai izvairītos no pārāk lielas devas, ārstam klīniski nozīmīgos intervālos jānovērtē, pamatojoties uz individuālo risku un atkarībā no ārstētās pamatslimības raksturojuma un smaguma vai sāpju kontrole ir iespējama ar mazākām NPL devām kā nefiksētas kombinācijas.

Ja 1000 mg naproksēna (500 mg divas reizes dienā) netiek uzskatīts par piemērotu kopējo dienas devu, jāizmanto cita, piemērota terapija ar mazāku naproksēnu devu vai citiem NPL kā nefiksētu kombināciju, un turklāt būtu jāpārvērtē nepieciešamību turpināt gastroprotektīvo ārstēšanu.

Vecums, vienlaicīga antikoagulantu, kortikosteroīdu un citu NPL līdzekļu lietošana, ieskaitot mazas devas acetilsalicilskābi, ielaista kardiovaskulāra slimība, Helicobacter pylori infekcija, kuņģa un/vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas anamnēzē un augšējā kuņģa-zarnu trakta asiņošana palielina ar NPL saistītu kuņģa zarnu trakta komplikāciju iespējamību.

Naproksēns būtu jālieto tikai pēc rūpīga ieguvuma/riska attiecības novērtējuma pie šādiem stāvokļiem:

Ierosināta porfīrija

Sistēmiskā sarkanā vilkēde un jaukta saistaudu slimība. Šiem pacientiem var būt paaugstināts aseptiskā meningīta risks.

Ilgstošas terapijas laikā (īpaši tad, ja zāles tiek lietotas ilgāk par vienu gadu) pacienti regulāri jāuzrauga.

VIMOVO satur ļoti nelielu daudzumu metil- un propil- parahidroksibenzoātu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, vēlīnas) (skatīt 2. un 6.1. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki
Naproksēns: gados vecākiem cilvēkiem biežāk rodas NPL blakusparādības, īpaši kuņģa un zarnu trakta asiņošana un perforācija, kas var būt letālas (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

VIMOVO esošais esomeprazols samazināja čūlu biežumu gados vecākiem cilvēkiem.

Ietekme uz kuņģa un zarnu traktu
Naproksēns: visu NPL gadījumā ziņots par kuņģa un zarnu trakta asiņošanu, čūlu vai perforāciju, kas var būt letāla, un šīs komplikācijas var rasties jebkurā terapijas laikā, ar brīdinājuma simptomiem vai bez tiem un ar smagām kuņģa un zarnu trakta komplikācijām anamnēzē vai bez tām.

Pacientiem ar čūlu anamnēzē, īpaši tad, ja tās komplikācijas bijusi asiņošana vai perforācija, kā arī gados vecākiem cilvēkiem kuņģa un zarnu trakta asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks NPL lietošanas gadījumā, devai palielinoties, pieaug. Šo pacientu ārstēšana jāsāk ar mazāko pieejamo devu. Kombinētā terapija ar aizsargājošām līdzekļiem (piem., mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem) būtu jāapsver šiem pacientiem un pacientiem, kam nepieciešams lietot mazas devas acetilsalicilskābi, vai citas zāles, kas varētu palielināt kuņģa zarnu trakta risku (skatīt zemāk 4.5. apakšpunktu). VIMOVO satur esomeprazolu, kas ir protonu sūkņa inhibitors.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir toksicitātes izpausmes kuņģa un zarnu traktā, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, jāziņo par jebkādiem neparastiem abdomināliem simptomiem (īpaši kuņģa un zarnu trakta asiņošanu), īpaši terapijas sākumposmā.

Pacientiem, kas NPL lieto vienlaikus ar zālēm, kas var palielināt čūlas vai asiņošanas risku, piemēram, perorālajiem kortikosteroīdiem, antikoagulantiem, piemēram, varfarīnu, selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem vai antitrombotiskajiem līdzekļiem, piemēram, acetilsalicilskābi, jāievēro piesardzība (informāciju par VIMOVO lietošanu kombinācijā ar acetilsalicilskābi mazā devā skatīt 4.5. apakšpunktā).

Tādas čūlas komplikācijas kā asiņošana, perforācija un obstrukcija netika pētītas VIMOVO klīniskajos pētījumos.

Ja pacientiem VIMOVO lietošanas laikā rodas kuņģa un zarnu trakta asiņošana vai čūla, terapija jāpārtrauc (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem, kam anamnēzē ir kuņģa un zarna trakta slimība (čūlainais kolīts, Krona slimība), NPL jālieto piesardzīgi, jo šīs slimības var paasināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Esomeprazols: ja rodas brīdinājuma simptomi (piemēram, nozīmīga, neieplānota novājēšana, atkārtota vemšana, disfāgija, hematemēze vai melēna), kā arī tad, ja radušās aizdomas par kuņģa čūlu vai tās diagnoze noteikta, jāizslēdz ļaundabīgs audzējs, jo terapija ar esomeprazola magnija sāli var atvieglot tā simptomus un aizkavēt diagnozes noteikšanu.

Neskatoties uz to, ka zāļu sastāvā ir esomeprazols, var parādīties dispepsija (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Terapija ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz palielināt kuņģa un zarnu trakta infekciju risku, piemēram, tādu kā Salmonella un Campylobacter (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Esomeprazols tāpat kā citas skābi-mazinošās zāles var samazināt B₁₂ vitamīna uzsūkšanos (cianokobalamīna) hipo- vai ahlorhidrijas rezultātā. Pie ilgstošas terapijas tas būtu jāapsver pacientiem ar samazinātu ķermeņa masu vai B₁₂ vitamīna samazinātas absorbcijas risku.

Kardiovaskulārā un cerebrovaskulārā ietekme
Naproksēns: tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā pacientiem, kuriem anamnēzē ir hipertensija un/vai viegla līdz vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama piemērota kontrole un konsultēšana, jo ziņots par šķidruma aizturi organismā un tūsku, kas saistīta ar NPL terapiju.

Klīnisko pētījumu rezultāti un epidemioloģiskie dati liecina, ka koksibu un dažu NPL lietošana (parasti lielas devas un lietojot ilgstoši) var būt saistīta ar nelielu arteriālās trombozes risku (piemēram, miokarda infarkts vai insults). Tomēr dati liecina, ka naproksēna lietošana (1000 mg dienā) var būt saistīta ar mazāku risku, taču nevar izslēgt neliela riska iespēju.

Pacienti ar nekontrolētu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju, pierādītu koronāro sirds slimību, perifēro artēriju slimību un/vai cerebrovaskulāru slimību drīkst lietot naproksēnu tikai pēc rūpīga novērtējuma. Šāds novērtējums arī jāveic, pirms sākt ilgstošāku terapiju pacientiem ar kardiovaskulāru traucējumu riska faktoriem (piemēram, hipertensiju, hiperlipidēmiju, cukura diabētu, smēķēšanu).

Ietekme uz nierēm
Naproksēns: ilgstoša NPL lietošana izraisījusi nieru papilāro nekrozi un citus nieru bojājumus. Toksiska ietekme uz nierēm novērota arī pacientiem, kuru gadījumā nieru prostaglandīni nodrošina kompensējošu nieru perfūzijas saglabāšanu. Šādiem pacientiem NPL lietošana var devas atkarīgi mazināt prostaglandīnu veidošanos un sekundāri – arī nieru asinsriti, tā provocējot atklātu nieru dekompensāciju. Lielākais šādas reakcijas risks ir pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, hipovolēmiju, sirds mazspēju, aknu disfunkciju, sāls deficītu, diurētisko līdzekļu, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru vai angiotensīna II receptoru antagonistu lietotājiem un gados vecākiem cilvēkiem. NPL terapijas pārtraukšanai parasti seko funkciju atjaunošanās līdz stāvoklim pirms terapijas (skatīt arī tālāk un 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Tā kā naproksēns un tā metabolīti no organisma lielā apjomā (95%) tiek izvadīti pēc glomerulārās filtrācijas ar urīnu, tas ļoti piesardzīgi jālieto pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, un šādiem pacientiem ieteicams kontrolēt kreatinīna līmeni serumā un/vai kreatinīna klīrensu. VIMOVO lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss pirms terapijas sākšanas ir mazāks par 30 ml/minūtē (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Hemodialīze nemazina naproksēna koncentrāciju plazmā, jo tas stipri piesaistās pie proteīniem.

Noteiktiem pacientiem, proti, pacientiem ar nieru asinsrites traucējumiem, ko izraisījusi ekstracelulāra hipovolēmija, aknu ciroze, ierobežots nātrija patēriņš, sastrēguma sirds mazspēja vai nieru blakusslimība, pirms VIMOVO terapijas un tās laikā jānovērtē nieru darbība. Pie šīs kategorijas var pieskaitīt arī dažus gados vecākus cilvēkus, kuriem sagaidāmi nieru darbības traucējumi, kā arī pacientus, kas lieto diurētiskus līdzekļus, AKE inhibitorus vai angiotensīna II receptoru antagonistus. Lai izvairītos no pārmērīgas naproksēna metabolisma produktu uzkrāšanās iespējas, šādiem pacientiem jāapsver dienas devas mazināšana.

Ietekme uz aknām

Pacientiem, kas lieto NPL var būt novirzes no normas vienam vai vairākiem aknu testiem. Patoloģiskas aknu funkcijas var būt drīzāk paaugstinātas jutības, ne tiešas toksicitātes rezultātā. Retos gadījumos ir ziņots par smagiem, dažos gadījumos letāliem aknu bojājumiem, ieskaitot dzelti un letālu fulminantu hepatītu, aknu nekrozi un aknu mazspēju.

Hepatorenālais sindroms

Pacientiem ar smagu aknu cirozi NPL lietošana var būt saistīta ar akūtu aknu mazspēju. Bieži šiem pacientiem vienlaikus ir arī koagulopātija ar asinsreces traucējumiem. Šādiem pacientiem ar naproksēnu saistītie asinsreces traucējumi vēlāk varētu paaugstināt smagas asiņošanas risku.

Hematoloģiskā ietekme
Naproksēns: naproksēnu saturošu līdzekļu lietošanas laikā rūpīgi jānovēro pacienti ar asinsreces traucējumiem, kā arī pacienti, kas lieto hemostāzi ietekmējošus līdzekļus.

Pacientiem ar lielu asiņošanas risku, kā arī pacientiem, kas saņem pilnu asinsreci nomācošu terapiju (piemēram, dikumarola atvasinājumus), vienlaikus lietojot naproksēnu saturošas zāles, var būt palielināts asiņošanas risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Naproksēns mazina trombocītu salipšanu un pagarina asinsteces laiku. Šī ietekme jāievēro, nosakot asinsteces laiku.

Ja pacientiem VIMOVO lietošanas laikā rodas aktīva un klīniski nozīmīga jebkāda veida asiņošana, terapija jāpārtrauc.

Ietekme uz acīm

Naproksēns: lietojot NPL, pētījumos ar dzīvniekiem tika novērotas ar acīm saistītas blakusparādības. Ja rodas kādas redzes izmaiņas vai traucējumi, būtu jāveic redzes pārbaude.

Ietekme uz ādu
Naproksēns: ļoti reti saistībā ar NPL lietošanu ziņots par nopietnām ādas reakcijām, no kurām dažas bijušas letālas, tai skaitā eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielākais šādu reakciju risks pacientiem ir terapijas sākumposmā, un vairumā gadījumu reakcijas sākas pirmajā terapijas mēnesī. VIMOVO lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkādas citas paaugstinātas jutības izpausmes.

Anafilaktiskās (anafilaktoīdās) reakcijas
Naproksēns: jutīgiem pacientiem var rasties paaugstinātas jutības reakcijas. Anafilaktiskās (anafilaktoīdās) reakcijas var rasties gan pacientiem, kuriem anamnēzē ir paaugstināta jutība pēc acetilsalicilskābes, citu NPL vai naproksēnu saturošu zāļu lietošanas, gan pacientiem, kuriem šādu traucējumu nav bijis. Tās var rasties arī pacientiem, kuriem anamnēzē ir angioedēma, bronhospastiska reaktivitāte (piemēram, astma), rinīts un deguna polipi.

Astma pirms terapijas
Naproksēns: acetilsalicilskābes lietošana pacientiem, kuriem ir pret acetilsalicilskābi jutīga astma, bijusi saistīta ar smagām bronhu spazmām, kas var būt letāla. Tā kā ziņots, ka šādiem pret acetilsalicilskābi jutīgiem pacientiem ir raksturīga krusteniska reaktivitāte, tostarp bronhu spazmas, pret acetilsalicilskābi un citiem NPL, VIMOVO nedrīkst lietot pacientiem ar šāda veida jutību pret acetilsalicilskābi (skatīt 4.3. apakšpunktu) un pacientiem, kuriem jau pirms terapijas ir astma, drīkst lietot, ievērojot piesardzību.

Iekaisums
Naproksēns: naproksēna pretdrudža un pretiekaisuma aktivitāte var mazināt drudzi un citas iekaisuma izpausmes, tā mazinot šo simptomu diagnostisko lietderību.

Sieviešu fertilitāte

VIMOVO lietošana, tāpat kā jebkuras zāles, kas inhibē ciklooksigenāzi/prostaglandīnu sintēzi, var ietekmēt sieviešu fertilitāti un nav ieteicams lietot sievietēm, kas plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir sarežģījumi ar grūtniecības iestāšanos vai kuras veic neauglības pārbaudi, būtu jāpārtrauc VIMOVO lietošana (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Kombinācija ar citām zālēm
Nav ieteicama vienlaicīga atazanavīra un protonu sūkņa inhibitoru lietošana (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no atazanavīra lietošanas kombinācijā ar protonu sūkņa inhibitoru, ieteicams veikt rūpīgu klīnisku uzraudzību apvienojumā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kopā ar 100 mg ritonavīra; esomeprazola deva nedrīkst pārsniegt 20 mg. Tāpēc VIMOVO nedrīkst lietot kopā ar atazanavīru (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Esomeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Uzsākot un beidzot ārstēšanu ar esomeprazolu, būtu jāapsver iespējamā zāļu mijiedarbība, kas metobolizējas caur CYP2C19. Ir novērota mijiedarbība starp klopidogrelu un esomeprazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme ir neskaidra. Piesardzības dēļ ir jāatturas no vienlaicīgas esomeprazola un klopidogrela lietošanas.

Hipomagnēmija

Ir saņemti ziņojumi par smagu hipomagnēmiju pacientiem, kas vismaz trīs mēnešus vai vairumā gadījumu - gadu lietojuši tādus protonu sūkņa inhibitorus (PSI) kā esomeprazols. Var rasties tādas nopietnas hipomagnēmijas izpausmes kā nogurums, tetānija, delīrijs, krampji, galvas reibonis un ventrikulāra aritmija, taču tās var sākties nemanāmi un netikt ievērotas. Lielākai daļai pacientu pēc papildus magnija lietošanas un PSI lietošanas pārtraukšanas hipomagnēmija mazinājās.

Ja pacientam paredzēta ilgstoša PSI lietošana vai pacients lieto PSI kopā ar digoksīnu vai citām zālēm, kas var izraisīt hipomagnēmiju (piemēram, diurētiski līdzekļi), veselības aprūpes speciālistam jāapsver magnija līmeņa noteikšana pirms PSI terapijas sākšanas un periodiski terapijas laikā.

Kaulu lūzumi

Protonu sūkņa inhibitori, it sevišķi, lietoti lielās devās un ilgstošu laika periodu (vairāk kā 1 gadu), var nedaudz paaugstināt gūžas, plaukstas pamata, kā arī mugurkaula lūzumu risku, galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem vai pastāvot citiem atzītiem riska faktoriem. Novērošanas pētījumi liecina, ka protonu sūkņa inhibitori var paaugstināt kopējo lūzumu risku par 10-40%. Daļēji šī riska paaugstināšanās varētu būt saistīta ar citiem riska faktoriem. Pacientiem ar osteoporozes risku jāsaņem aprūpe saskaņā ar pašreizējām klīniskajām vadlīnijām un viņiem pietiekamā daudzumā

jāuzņem D vitamīns un kalcijs.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietošana vienlaikus ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Antiretrovirālie līdzekļi

Ziņots, ka omeprazols, kas ir D+S omeprazola racēmiskais maisījums (esomeprazols), mijiedarbojas ar dažiem antiretrovirālajiem līdzekļiem. Šādas mijiedarbības klīniskā nozīme un mehānismi ne vienmēr ir zināmi. Omeprazola terapijas laikā paaugstinātais kuņģa pH var ietekmēt antiretrovirālā līdzekļa uzsūkšanos. Cits iespējamais mijiedarbības mehānisms ir saistīts ar CYP2C19. Lietojot vienlaikus ar omeprazolu, dažu antiretrovirālo līdzekļu, piemēram, atazanavīra un nelfinavīra, līmenis serumā ir pazeminājies. Veseliem brīvprātīgiem, vienlaicīgi lietojot 40 mg dienas devu omeprazola ar 300 mg atazanavīru/ 100 mg ritonavīru, ievērojami samazinājās atazanavīra iedarbība (AUC C_max un C_min samazinājās par aptuveni 75%). Arī palielinot atazanavīra devu līdz 400 mg, omeprazols samazināja atazanavīra iedarbību. Lietojot vienlaikus ar omeprazolu (40 mg katru dienu), nelfinavīra vidējais AUC, C_max un C_min samazinājās par 36 – 39%, un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējais AUC, C_max un C_min samazinājās par 75 - 92%.

Citu antiretrovirālo zāļu, piemēram, sahinavīra, gadījumā ziņots par paaugstinātu līmeni serumā. Ir arī dažas antiretrovirālās zāles, kuru līmenis serumā, lietojot tos vienlaikus ar omeprazolu, nav mainījies.

Nav veikti mijiedarbības pētījumi ar VIMOVO un atazanavīru. Tā kā omeprazolam un esomeprazolam ir līdzīgas farmakodinamiskās un farmakokinētiskās īpašības, esomeprazola lietošana vienlaikus ar tādiem antiretrovirālajiem līdzekļiem kā, piemēram, atazanavīru un nelfinavīru, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietojot vienlaikus, jāievēro piesardzība

Citi analgētiskie līdzekļi, ieskaitot ciklooksigenāzes-2 selektīvos inhibitorus:

Nelietot vienlaicīgi divus vai vairāk NPL, jo var palielināties blakusparādību risks, īpaši kuņģa zarnu trakta čūlas un asiņošana. Nav ieteicama vienlaicīga VIMOVO lietošana ar citiem NPL, izņemot mazas devas acetilsalicilskābi (<325 mg/dienā) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Acetilsalicilskābe

VIMOVO var lietot vienlaikus ar mazas devas acetilsalicilskābes terapiju (≤325 mg/dienā). Klīniskos pētījumos pacientiem, kas VIMOVO lietoja kombinācijā ar acetilsalicilskābi mazā devā, kuņģa čūlas biežums nepalielinājās, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja tikai VIMOVO (skatīt 5.1. apakšpunktu). Taču acetilsalicilskābes un VIMOVO vienlaicīga lietošana tomēr var palielināt nopietnu blakusparādību risku (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Takrolims

Tāpat kā visu NPL lietošanas gadījumā, arī naproksēnu lietojot vienlaikus ar takrolimu, iespējams nefrotoksicitātes risks. Ziņots, ka vienlaicīga esomeprazola lietošana paaugstina takrolima koncentrāciju plazmā. Ārstēšanas laikā ar VIMOVO pastiprināti jākontrolē takrolima koncentrācija, kā arī nieru darbība (kreatinīna klīrenss) un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Ciklosporīns

Līdzīgi kā ar visiem NPL, būtu jāievēro piesardzība, jo vienlaicīga NPL un ciklosporīna lietošana var palielināt nefrotoksicitātes risku.

Diurētiskie līdzekļi

Klīniskos pētījumos, kā arī pēcreģistrācijas uzraudzības laikā pierādīts, ka dažiem pacientiem NPL var mazināt furosemīda un tiazīda grupas līdzekļu natriurētisko darbību. Šī reakcija tikusi saistīta ar prostaglandīnu sintēzes nomākšanu nierēs. Lietojot vienlaikus ar NPL, pacientiem rūpīgi jānovēro nieru mazspējas izpausmes, kā arī jānodrošina diurētiskās darbības efektivitāte (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI)

NPL, tostarp selektīvos COX-2 inhibitorus, lietojot vienlaikus ar SSAI, paaugstinās kuņģa – zarnu trakta asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kortikosteroīdi

Kortikosteroīdus lietojot kombinācijā ar NPL, tostarp selektīvajiem COX-2 inhibitoriem, ir palielināts kuņģa un zarnu trakta asiņošanas risks. NPL lietojot vienlaikus ar kortikosteroīdiem, jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

AKE inhibitori/ Angiotensīna II receptoru antagonisti

Publikācijas liecina, ka NPL var mazināt AKE inhibitoru un angiotensīna II receptoru antagonistu antihipertensīvo iedarbību. NPL var arī palielināt ar AKE inhibitoriem vai angiotensīna II receptoru antagonistiem saistītu nieru darbības traucējumu risku. NPL un AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru antagonistu kombinācija gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar šķidruma deficītu vai pacientiem ar traucētu nieru darbību jālieto uzmanīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Digoksīns

Lietojot NPL kopā ar sirds glikozīdiem, piemēram, digoksīnu, var paaugstināties digoksīna līmenis plazmā.

Litija preparāti

NPL izraisījuši litija līmeņa paaugstināšanos plazmā un litija renālā klīrensa mazināšanos. Šī ietekme tikusi saistīta ar NPL izraisīto prostaglandīnu sintēzes nomākšanu nierēs. Tādēļ, NPL lietojot vienlaikus ar litija preparātiem, pacientiem rūpīgi jānovēro litija toksicitātes izpausmes.

Metotreksāts

Ziņots, ka dažiem pacientiem vienlaicīga metotreksāta un protonu sūkņa inhibitoru lietošana palielināja metotreksāta līmeni. Ziņots, ka dzīvnieku modelī NPL mazina metotreksāta sekrēciju nieru kanāliņos. Tas varētu norādīt, ka gan esomeprazols, gan naproksēns var palielināt metotreksāta toksisko ietekmi. Klīniskā nozīme drīzāk ir lielāka pacientiem, kuri lieto lielas metotreksāta devas, un pacientiem ar nieru disfunkciju. Lietojot VIMOVO vienlaikus ar metotreksātu, būtu jāievēro piesardzība. Lietojot lielas metotreksāta devas, ieteicama īslaicīga esomeprazola lietošanas pārtraukšana..

Sulfonilurīnvielas atvasinājumi, hidantoīna atvasinājumi

Naproksēns stipri piesaistās pie albumīna plazmā; tādēļ teorētiski ir iespējama mijiedarbība ar citām zālēm, kas piesaistās pie albumīna, piemēram, ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un hidantoīna atvasinājumiem. Pacienti, kas naproksēnu lieto vienlaikus ar hidantoīna, sulfonamīda vai sulfonilurīnvielas grupas līdzekli, jānovēro, lai vajadzības gadījumā pielāgotu devu.

Klopidogrels

Ar veselām pētāmām personām veiktu pētījumu rezultāti liecina par farmakokinētisku (FK)/farmakodinamisku (FD) mijiedarbību starp klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva/75 mg dienas balstdeva) un esomeprazolu (40 mg p.o. dienā), kas izraisa par vidēji 40% mazāku klopidogrela aktīvā metabolīta kopējo iedarbību un par vidēji 14% samazinātu maksimālo (ADF inducētu) trombocītu agregācijas inhibīciju.

Pētījumā veselām pētāmām personām klopidogrela aktīvā metabolīta kopējā iedarbība samazinājās par gandrīz 40%, kad kopā ar klopidogrelu tika lietota fiksēta esomeprazole 20 mg un acetilsalicilskābes 81 mg kombinācija, salīdzinot ar tikai klopidogrela lietošanu. Tomēr maksimālais (ADF inducētās) trombocītu agregācijas inhibīcijas līmenis šīm pētāmajām personām abās grupās bija vienāds.

Klīniskie pētījumi klopidogrela un naproksēna+esomeprazola fiksētu devu kombinācijas (VIMOVO) mijiedarbības noteikšanai nav veikti.

Gan novērojuma, gan klīniskos pētījumos iegūti pretrunīgi dati par esomeprazola FK/FD mijiedarbības klīnisko nozīmi būtisku kardiovaskulāru notikumu ziņā. Piesardzības nolūkā nav vēlams vienlaikus lietot VIMOVO un klopidogrelu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Antikoagulanti un trombocītu agregācijas inhibitori

NPL var pastiprināt orālo antikoagulantu (piemēram, varfarīna, dikumarola), heparīna un trombocītu agregācijas inhibitoru iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

40 mg esomperazola lietošana pacientiem, kas lieto varfarīnu, liecina, ka, neraugoties uz varfarīna mazāk iedarbīgā R izomēra koncentrācijas nelielu palielināšanos plazmā pirms nākamās devas lietošanas, asinsreces laiks bija pieņemamā intervālā. Taču pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots, ka pēc vienlaikus terapijas ar varfarīnu bijis klīniski nozīmīgi palielināts INR. Sākot un pārtraucot ārstēšanu ar varfarīnu vai citiem kumarīna atvasinājumiem, ieteicams veikt stingru uzraudzību.

Bēta receptoru blokatori

Naproksēns un citi NPL var mazināt propranolola un citu bēta blokatoru antihipertensīvo iedarbību.

Probenecīds

Probenecīda lietošana vienlaikus ar naproksēnu nozīmīgi paaugstina naproksēna anjona līmeni plazmā un pagarina tā eliminācijas pusperiodu plazmā.

Zāles, kuru uzsūkšanās atkarīga no kuņģa pH

Samazināts skābes līmenis kuņģī ārstēšanas laikā ar esomeprazolu un citiem PSI var palielināt vai samazināt zāļu uzsūkšanos, ja uzsūkšanās mehānismu ietekmē skābes līmenis kuņģī. Līdzīgi kā citu zāļu, kas samazina kuņģa skābi, lietošanas gadījumā, ārstēšanas laikā ar esomeprazolu var samazināties ketokonazola, itrakonazola, posakonazola un erlotiniba uzsūkšanās, bet lietojot esomeprazolu kopā ar digoksīnu, tā uzsūkšanās var palielināties. Vienlaicīga omeprazola (20 mg dienā) un digoksīna lietošana veseliem cilvēkiem palielināja digoksīna biopieejamību par 10% (diviem no desmit cilvēkiem līdz pat 30%).

Cita informācija par zāļu mijiedarbību

Pētījumos par esomeprazola lietošanu vienlaikus ar naproksēnu (neselektīvo NPL) vai rofekoksibu (COX-2 selektīvo NPL) netika atklāta nekāda klīniski nozīmīga mijiedarbība.

Tāpat kā citu NPL gadījumā lietošana vienlaikus ar holestiramīnu var aizkavēt naproksēna uzsūkšanos.

Veseliem brīvprātīgiem, vienlaicīgi lietojot 40 mg esomeprazola, par 32% palielinājās cisaprīda laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes (AUC), un par 31% pagarinājās eliminācijas pusperiods (t_1/2), bet būtiski nepalielinājās maksimālā cisaprīda koncentrācija plazmā. Nelielu QT intervāla pagarināšanos, ko novēroja lietojot tikai cisaprīdu, vairs nenovēroja, ja cisaprīdu lietoja kopā ar esomeprazolu (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Pierādīts, ka esomeprazolam nav klīniski būtiskas ietekmes uz amoksicilīna un hinidīna farmakokinētiku.

Esomeprazols inhibē CYP2C19, kas ir galvenais esomeprazola metabolismā iesaistītais enzīms. Esomeprazola metabolismā iesaistīts arī CYP3A4. Par šiem enzīmiem novērotas šādas parādības:

lietojot vienlaikus ar 30 mg esomeprazola, par 45% mazinājās CYP2C19 substrāta diazepāma klīrenss. Maz iespējams, ka šai mijiedarbībai ir klīniska nozīme;

lietojot vienlaikus ar 40 mg esomeprazola, pacientiem ar epilepsiju par 13% paaugstinājās fenitoīna līmenis plazmā pirms nākamās devas lietošanas;

esomeprazola lietošana vienlaikus ar kombinētu CYP2C19 un CYP3A4 inhibitoru, piemēram, vorikonazolu, var izraisīt esomeprazola kopējās ietekmes palielināšanos vairāk nekā divas reizes;

esomeprazola lietošana vienlaikus ar CYP3A4 inhibitoru klaritromicīnu (pa 500 mg divas reizes dienā) izraisīja esomeprazola kopējās ietekmes (AUC) palielināšanos divas reizes.

Nevienā no šiem gadījumiem nav nepieciešama esomeprazola devas pielāgošana.

Zāles, ko zināms, ka inducē CYP2C19 vai CYP3A4 vai arī abi (tādas kā rifampicīns un asinszāle), palielinoties esomeprazola metabolismam, var samazināties esomeprazola līmenis asinīs.

Omeprazols, tāpat kā esomeprazols, darbojas kā CYP2C19 inhibitors. Krustotā pētījumā veseliem brīvprātīgajiem pēc 40 mg lielas omeprazola devas ievadīšanas palielinājās cilostazola C_max un AUC_τ par attiecīgi 18% un 26%, un viens no tā aktīvajiem metabolītiem attiecīgi par 29% un 69%.

Dati, kas iegūti pētījumos ar dzīvniekiem, NPL var palielināt ar hinolona antibiotiku lietošanu saistītos krampjus. Pacientiem, kuri lieto hinolonus var būt palielināts krampju rašanās risks.

Zāļu mijiedarbība ar laboratoriskiem izmeklējumiem

Naproksēns var mazināt trombocītu agregāciju un pagarināt asinsteces laiku. Šī ietekme jāņem, nosakot asinsteces laiku.

Naproksēna lietošana var palielināt 17-ketogēno steroīdu vērtību urīnā, jo šis līdzeklis un/vai tā metabolisma produkti mijiedarbojas ar m-dinitrobenzolu, kas tiek izmantots šai testā. Lai arī 17-hidroksikortikosteroīda noteikšana (Porter-Silber tests), domājams, netiek ietekmēta, uzskata, ka naproksēna terapija 72 stundas pirms virsnieru laboratoriskās izmeklēšanas uz laiku jāpārtrauc, ja tajā paredzēts izmantot Porter-Silber testu.

Naproksēns var mijiedarboties ar dažām metodēm 5-hidroksiindoletiķskābes (5HIES) noteikšanai urīnā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Naproksēns

Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var negatīvi ietekmēt grūtniecību un/vai embrionālo/augļa attīstību.

Epidemioloģisko pētījumu dati liecina par palielinātu spontānā aborta un sirds defektu, gastrošīzes

risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitora lietošanas agrīnā grūtniecības posmā. Absolūtais

kardiovaskulāro anomāliju risks palielinās no mazāk nekā 1% līdz aptuveni 1,5%. Uzskata, ka šis risks palielinās, pieaugot devai un terapijas ilgumam. Pierādīts, ka dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitora ievadīšana pastiprina apaugļotās olšūnas bojāeju pirms un pēc implantācijas un embrija-augļa letalitāti. Turklāt dzīvniekiem, kuriem organoģenēzes laikā ievadīti prostaglandīnu sintēzes

inhibitori, ziņots par biežāku dažādu anomāliju, arī kardiovaskulāru anomāliju, rašanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

NPL nedrīkst lietot sievietes, kuras cenšas ieņemt bērnu, vai arī ir pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, izņemot gadījumu, ja gaidāmais ieguvums pacientei atsver iespējamo risku auglim.

Ja VIMOVO lieto sieviete, kura plāno grūtniecību, vai pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, terapijas ilgums jābūt pēc iespējas īsākam.

Trešajā grūtniecības trimestrī visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori auglim var radīt:

− kardiopulmonālu toksicitāti (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un plaušu

hipertensiju);

− nieru disfunkciju, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidramniju.

Mātei un jaundzimušajam grūtniecības beigās var radīt:

− asinsteces laika pagarināšanos, anti-agregācijas efektu, kas var būt pat pie ļoti mazām devām;

− dzemdes kontrakciju nomākšanu, kas izraisa aizkavētas vai ilgstošas dzemdības.

VIMOVO nedrīkst lietot trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Esomeprazols

Pieejami dati par ierobežotu skaitu esomeprazola iedarbībai pakļautu grūtnieču. Epidemioloģiskie pētījumi ar omeprazola racēmisko maisījumu, izvērtējot lielāku grūtniecību skaitu, neuzrādīja iedzimtus defektus vai toksisku ietekmi uz augli. Dzīvnieku pētījumos ar esomeprazolu nav konstatēta tieša vai netieša nelabvēlīga iedarbība ar ietekmi uz embrija/augļa attīstību. Dzīvnieku pētījumos ar racēmisko maisījumu nav konstatēta tieša vai netieša nelabvēlīga iedarbība ar ietekmi uz grūtniecību, dzemdībām vai attīstību pēc piedzimšanas.

Barošana ar krūti

Neliels daudzums naproksēna tiek izvadīts ar mātes pienu. Nav zināms, vai esomeprazols tiek izvadīts ar mātes pienu. Publicētā gadījuma ziņojumā, lietojot omeprazola racēmisko maisījumu, novēroja neliela daudzuma izdalīšanos mātes pienā (ķermeņa masai piemērota deva <7%). VIMOVO nedrīkst lietot barošanas ar krūti periodā.

Fertilitāte

Tādu NPL lietošana kā naproksēns var ietekmēt sieviešu fertilitāti. Nelietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

VIMOVO nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus,, ņemot vērā, ka dažas blakusparādības (piemēram, reibonis), par kurām ziņots pēc VIMOVO lietošanas, var mazināt reaģēšanas spēju.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Zāļu drošuma raksturojuma kopsavilkums

Tūlītējas iedarbības esomeprazols ir pievienots tabletei, lai mazinātu naproksēna izraisīto kuņģa un zarnu trakta blakusparādību rašanos. Ir pierādīts, ka, salīdzinot ar naproksēnu, VIMOVO lietošanas laikā nozīmīgi mazinājusies kuņģa čūlas un ar NPL saistītu kuņģa un zarnu trakta sākumdaļas blakusparādību rašanās (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Visā pētījuma populācijā (n = 1157) VIMOVO terapijas grupā netika atklāti jauni fakti par drošumu, salīdzinot ar labi izpētītām atsevišķo aktīvo vielu naproksēna un esomeprazola drošuma īpašībām.

Tabulā ir apkopotas visas blakusparādības

Blakusparādības iedalītas pēc to rašanās biežuma un orgānu sistēmas klases. Biežuma grupas noteiktas, izmantojot šādu dalījumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz >1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

VIMOVO

Pacientiem, kas VIMOVO lietojuši klīniskajos pētījumos, ziņots par šādām blakusparādībām.

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Infekcijas un infestācijas

infekcija

divertikulīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

eozinofīlija, leikopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

hipersensitivitātes reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

ēstgribas traucējumi,

šķidruma aizture, hiperkaliēmija, hiperurikēmija

Psihiskie traucējumi

nemiers,

depresija,

bezmiegs

neskaidra sajūta galvā, patoloģiski sapņi

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis, galvassāpes,

garšas sajūtas izmaiņas

parestēzija, sinkope

miegainība, trīce

Ausu un labirinta bojājumi

džinkstēšana ausīs, vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

aritmija, sirdsklauves

miokarda infarkts, tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

astma, bronhu spazmas, dispepsija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

dispepsija

sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, ezofagīts, meteorisms, kuņģa/

divpadsmitpirkstu zarnas čūlas*, gastrīts, slikta dūša, vemšana

sausa mute, atraugas, kuņģa un zarnu trakta asiņošana, stomatīts

glosīts,

hematemēze,

taisnās zarnas asiņošana

Ādas un zemādas audu bojājumi

izsitumi

dermatīts, hiperhidroze, nieze, nātrene

alopēcija, ekhimozes

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

artralģija

mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

proteinūrija, nieru mazspēja

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

menstruālie traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

tūska

nespēks, nogurums, pireksija

Izmeklējumi

patoloģiski aknu funkciju testu rezultāti, paaugstināts kreatinīna līmenis serumā

*nosakot plānotā ikdienas endoskopijā

Naproksēns

Pacientiem, kas naproksēnu lietojuši klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, ziņots par šādām blakusparādībām.

Bieži

Retāk/Reti

Infekcijas un infestācijas

divertikulīts

aseptisks meningīts, infekcija, sepse

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

agranulocitoze, aplastiskā anēmija, eozinofilija, granulocitopēnija, hemolītiskā anēmija, leikopēnija, limfadenopātija, pancitopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

anafilaktiskās reakcijas, anafilaktoīdās reakcijas,

paaugstinātas jutības reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

ēstgribas traucējumi, šķidruma aizture, hiperglikēmija, hiperkaliēmija, hiperurikēmija, hipoglikēmija, ķermeņa masas pārmaiņas

Psihiskie traucējumi

depresija, bezmiegs

uzbudinājums, trauksme, apjukums, patoloģiski sapņi, halucinācijas, nervozitāte

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis, miegainība, galvassāpes, neskaidra sajūta galvā, vertigo

kognitīva disfunkcija, koma, krampji, nespēja koncentrēties, redzes nerva iekaisums, parestēzija, ģībonis, trīce

Acu bojājumi

redzes traucējumi

redzes miglošanās, konjunktivīts, radzenes necaurredzamība, papillas tūska, papillīts

Ausu un labirinta bojājumi

džinkstēšana ausīs, dzirdes traucējumi

dzirdes pasliktināšanās

Sirds funkcijas traucējumi

sirdsklauves

aritmija, sastrēguma sirds mazspēja, miokarda infarkts, tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

hipertensija, hipotensija, vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

aizdusa

astma, bronhu spazmas, eozinofīls pneimonīts, pneimonija, plaušu tūska, elpošanas nomākums

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

dispepsija, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums, dedzināšana aiz krūšu kaula, peptiska čūla, stomatīts

sausa mute, ezofagīts, kuņģa čūla, gastrīts, glosīts, atraugas, meteorisms, kuņģa/ divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kuņģa un zarnu trakta asiņošana un/vai perforācija, melēna, hematemēze, pankreatīts, kolīts, iekaisīgas zarnas slimības (čūlainā kolīta, Krona slimības) paasinājums, nepeptiska kuņģa un zarnu trakta čūla, taisnās zarnas asiņošana, čūlains stomatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

holestāze, hepatīts, dzelte, aknu mazspēja

Ādas un zemādas audu bojājumi

nieze, ehimoze, purpura, izsitumi

alopēcija, eksantēma, nātrene, bullozas reakcijas, ieskaitot, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi (TEN), Erythema multiforme, mezglainā eritēma, fiksēti zāļu izraisīti izsitumi, plakanā ēde, sistēmiskā sarkanā vilkēde, fotosensitivitātes dermatīts, fotosensitivitātes reakcijas, to vidū reti Porphyria cutanea tarda līdzīgi (pseidoporfīrijas) gadījumi, eksfoliatīvais dermatīts, angioedēma, pustuloza reakcija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

muskuļu vājums, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

glomerulārs nefrīts, hematūrija, intersticiāls nefrīts, nefrotiskais sindroms, oligūrija/poliūrija, proteinūrija, nieru mazspēja, nieru papilāra nekroze, kanāliņu nekroze

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

neauglība, menstruālie traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

nespēks, tūska, svīšana, slāpes

astēnija, savārgums, pireksija

Izmeklējumi

patoloģiski aknu funkciju testu rezultāti, palielināts asinsteces laiks, paaugstināts kreatinīna līmenis serumā

Esomeprazols

Zarnās šķīstošā esomeprazola klīnisko pētījumu programmā un/vai pēcreģistrācijas uzraudzības laikā atklātas vai radušās aizdomas par šādām blakusparādībām. Neviena no tām nebija atkarīga no devas.

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

leikopēnija,
trombocitopēnija

agranulocitoze,
pancitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, drudzis, angioedēma un anafilaktiskā reakcija/ šoks

Vielmaiņas un uztures traucējumi

perifēra tūska

hiponatrēmija

Hipomagnēmija.

Smaga hipomagnēmija var izraisīt hipokaliēmiju, hipomagnēmija var būt saistīta arī ar hipokaliēmiju.

Psihiskie traucējumi

bezmiegs

uzbudinājums,
apjukums,
depresija

agresija,
halucinācijas

Nervu sistēmas traucējumi

galvassāpes

reibonis,
parestēzija,
miegainība

garšas sajūtas traucējumi

Acu bojājumi

redzes miglošanās

Ausu un labirinta bojājumi

vertigo

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

bronhu spazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

sāpes vēderā,
caureja,
meteorisms,
slikta dūša/ vemšana,
aizcietējums, kuņģa fundālās daļas dziedzeru polipi (labdabīgi).

sausa mute

stomatīts,
kuņģa un zarnu trakta kandidoze

mikroskopisks kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

paaugstināts aknu enzīmu līmenis

hepatīts ar dzelti vai bez tās

aknu mazspēja,
aknu encefalopātija pacientiem, kuriem jau iepriekš bijusi aknu slimība

Ādas un zemādas audu bojājumi

dermatīts,
nieze,
nātrene,
izsitumi

alopēcija,
fotosensitivitāte

Erythema multiforme,
Stīvensa-Džonsona sindroms,
toksiska epidermālā nekrolīze (TEN)

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (skatīt 4.4. apakšpunktu )

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

gūžas, plaukstas pamata, mugurkaula lūzumi (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

artralģija,
mialģija,

muskuļu vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

intersticiāls nefrīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

savārgums,
pastiprināta svīšana

Atsevišķu blakusparādību raksturojums

Naproksēns

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielā devā un ilgstošā

terapijā) kopā ar koksibiem, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālu trombotisku traucējumu risku (piemēram, miokarda infarktu vai insultu). Tomēr dati liecina, ka naproksēna lietošana (pa 1 000 mg dienā) var būt saistīta ar mazāku risku, taču nevar izslēgt neliela riska iespēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL terapiju ziņots par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.

Visbiežāk novērotās ir ar kuņģa zarnu traktu saistītas blakusparādības. Gastrointestinālas čūlas, perforācija vai asiņošana reizēm var būt letāla, īpaši gados vecākiem cilvēkiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēc lietošanas novērota slikta dūša, vemšana, caureja, meteorisms, aizcietējums, dispepsija, sāpes vēderā, melēna, hematemēze, čūlains stomatīts, kolīta un Krona slimības paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk ziņots par gastrītu.

VIMOVO ar esomeprazolu ir radīts, lai mazinātu naproksēna kuņģa un zarnu trakta blakusparādību biežumu un ir pierādīts, ka nozīmīgi mazinās kuņģa čūlu rašanās, salīdzinot ar naproksēna monoterapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav klīniskas informācijas par VIMOVO pārdozēšanu.

Sagaidāms, ka visas VIMOVO pārdozēšanas izpausmes galvenokārt atspoguļos naproksēna pārdozēšanas ietekmi.

Simptomi

Ar naproksēna pārdozēšanu saistīti simptomi

Nozīmīga naproksēna pārdozēšana var izpausties ar letarģiju, reiboni, miegainību, sāpēm epigastrijā, diskomforta sajūtu vēderā, dedzināšanu aiz krūšu kaula, gremošanas traucējumiem, sliktu dūšu, pārejošām aknu funkciju pārmaiņām, hipoprotrombinēmiju, nieru disfunkciju, metabolisko acidozi, apnoju, dezorientāciju vai vemšanu.

Var rasties kuņģa un zarnu trakta asiņošana. Var rasties arī hipertensija, akūta nieru mazspēja, nomākta elpošana un koma, taču šīs parādības ir reti. Pēc terapeitiskas NPL lietošanas ziņots par anafilaktoīdām reakcijām, un tās var rasties arī pēc pārdozēšanas. Dažiem pacientiem radušies krampji, taču nav skaidrs, vai tie bijuši saistīti ar zālēm. Nav zināms, kāda zāļu deva ir bīstama dzīvībai.

Ar esomeprazola pārdozēšanu saistīti simptomi

Simptomi, kas raksturoti pēc tīšas esomeprazola pārdozēšanas (ierobežota pieredze ar devām, kas pārsniedz 240 mg/dienā), ir pārejoši. Viena 80 mg esomeprazola deva neizraisīja simptomus.

Terapija

Ar naproksēnu saistītā aprūpe

Pacientiem pēc NPL pārdozēšanas jāveic simptomātiska un uzturoša terapija, īpaši ievērojot ietekmi uz kuņģa un zarnu traktu un nieru bojājumu. Nav specifisku antidotu.

Hemodialīze nemazina naproksēna koncentrāciju plazmā, jo tas stipri piesaistās pie proteīniem. Pacientiem, kuriem medicīniskā palīdzība tiek sniegta 4 stundu laikā pēc zāļu uzņemšanas un ir radušies simptomi, kā arī pēc stipras pārdozēšanas var būt indicēta vemšanas ierosināšana un/vai aktivētā ogle (60  - 100 g pieaugušajiem, 1 - 2 g/kg bērniem) un/vai osmotiskas darbības caurejas līdzeklis. Tā kā līdzeklis stipri piesaistās pie proteīniem, forsētā diurēze, urīna pasārmināšana vai hemoperfūzija var nebūt lietderīga.

Ar esomeprazolu saistītā aprūpe

Specifisks antidots nav zināms. Esomeprazols ļoti stipri piesaistās pie plazmas proteīniem, tādēļ to nevar viegli izvadīt ar dialīzes palīdzību. Pārdozēšanas gadījumā terapijai jābūt simptomātiskai un jāsniedz vispārēja uzturošā aprūpe.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: naproksēns un esomeprazols kombinācijas, ATĶ kods: M01AE52

Darbības mehānisms

VIMOVO izstrādāta kā secīgas izdalīšanās tablete ar slāni, no kura esomeprazola magnija sāls izdalās tūlīt, un ar zarnās šķīstošu, ilgstošās darbības naproksēna kodolu. Tādēļ esomeprazols izdalās kuņģī, pirms naproksēns šķīst tievajā zarnā. Zarnā šķīstošais apvalks novērš naproksēna izdalīšanos, ja pH ir zemāks par 5, pasargājot no naproksēna vietējas toksiskas ietekmes uz kuņģi.

Lēnās naproksēna izdalīšanās dēļ no zarnās šķīstošās zāļu formas, VIMOVO nav pētīts un to nav paredzēts lietot akūtu sāpju stāvokļos.

Naproksēns ir NPL ar pretsāpju un pretdrudža iedarbību. Tāpat kā citu NPL arī naproksēna anjona darbības mehānisms nav pilnīgi izprasts, taču var būt saistīts ar prostaglandīnu sintetāzes inhibēšanu.

Esomeprazols ir omeprazola S-enantiomērs, kas mazina kuņģa skābes sekrēciju ar specifiska, mērķēta darbības mehānisma palīdzību. Esomeprazols ir vāja bāze un koncentrējas parietālās šūnas sekrēcijas kanāliņu stipri skābajā vidē, kur tiek pārvērsts par aktīvo formu un inhibē enzīmu H+K+-ATFāzi -skābes sūkni, nomācot gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ietekme uz kuņģa skābes sekrēciju

Optimālais efekts (augsta kuņģa pH uzturēšana) tika sasniegts ar VIMOVO, kas satur 20mg esomeprazola. Pēc 9 dienām, lietojot VIMOVO divas reizes dienā, kuņģa pH pārsniedza 4, attiecīgi vidēji 17,1 stundas (SD 3,1) veseliem brīvprātīgajiem. Atbilstoši NEXIUM 20mg vērtība bija 13,6 stundas (SD 2,4).

Citāda, ar skābes izdalīšanās nomākumu saistītā ietekme

Kuņģa skābes sekrēciju nomācošu zāļu terapijas laikā, reaģējot pret samazināto skābes sekrēciju, gastrīna līmenis serumā paaugstinās. Samazināts kuņģa skābums var izraisīt arī hromogranīna A (HgA) līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var traucēt neiroendokrīnu audzēju izmeklēšanu. Literatūras dati liecina, ka protonu sūkņa inhibitoru lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA līmeņa mērījumiem. Tas jādara, lai HgA līmenis, kas var būt kļūdaini paaugstināts pēc protonu sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanas, atgrieztos sākotnējā līmenī.

Dažiem pacientiem ilgstošas esomeprazola terapijas laikā novērots palielināts enterohromafīnam līdzīgo (ECL) šūnu skaits, kas, iespējams, saistīts ar paaugstināto gastrīna līmeni serumā. Uzskata, ka šai atradei nav klīniskas nozīmes.

Ziņots, ka kuņģa skābes sekrēciju nomācošu līdzekļu ilgstošas terapijas laikā nedaudz biežāk radušās kuņģa dziedzeru cistas. Šīs pārmaiņas ir izteiktā skābes sekrēcijas nomākuma fizioloģiskās sekas, ir labdabīgas un, šķiet, ir atgriezeniskas.

Dažādu iemeslu samazināts kuņģa skābums, arī protonu sūkņa inhibitoru dēļ, palielina normālo baktēriju skaitu kuņģa zarnu traktā. Terapija ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz palielināt kuņģa un zarnu trakta infekcijas, piemēram, tādu kā Salmonella, Campylobacter un, iespējams, hospitalizētiem pacientiem arī Clostridium difficile, risku.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Visos klīniskos pētījumos, VIMOVO saņēma 491 pacients 6 mēnešus un 135 pacients 12 mēnešus. Divos nejaušinātos, dubultaklos, aktīvi kontrolētos pētījumos pierādīts, kas 6 mēnešu terapijas laikā VIMOVO pa 500 mg/20 mg divas reizes dienā nozīmīgi mazināja kuņģa čūlas rašanos, salīdzinot ar zarnās šķīstošo naproksēnu pa 500 mg divas reizes dienā (bez esomeprazola vai cita PSI). Iesaistītie pacienti bija gados vecāki ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlām anamnēzē un ar NPL saistītu čūlu rašanās risku. H. pylori pozitīvi pacienti tika izslēgti no pētījumiem.

Kuņģa čūlas rašanās biežums VIMOVO grupā bija 5,6%, bet zarnās šķīstošā naproksēna grupā 23,7% (6 mēnešu dati no 2 endoskopiskiem pētījumiem). VIMOVO arī nozīmīgi samazināja divpadsmitpirkstu zarnas čūlas rašanās biežumu, kas saistīts ar zarnās šķīstošā naproksēna lietošanu (0,7 un 5,4%) (6 mēnešu dati no 2 endoskopiskiem pētījumiem).

Šajos klīniskajos pētījumos VIMOVO nozīmīgi mazināja arī iepriekš noteikto ar NPL lietošanu saistīto kuņģa un zarnu trakta sākumdaļas blakusparādību rašanos, salīdzinot ar zarnās šķīstošo naproksēnu (53,3% un 70.4% (apkopotie dati)).

Šajos VIMOVO pētījumos tika iekļauti tikai tādi pacienti, kam bija ar NPL saistīts kuņģa zarnu trakta čūlu risks, vecāki par 50 gadiem vai iepriekš bijusi čūla bez komplikācijām. Pētījumā iekļāva arī pacientus, kas vienlaicīgi lietoja mazas devas acetilsalicilskābi. Apakšgrupu analīze apstiprināja līdzvērtīgu VIMOVO efektivitāti GI čūlu novēršanā kā visā populācijā. VIMOVO grupā (n=99) mazas devas aspirīna lietotājiem kuņģa zarnu trakta čūlu biežums bija 4% (95% TI 1,1-10,0%) un 32,4% (95% TI 23,4-42,3%), EC naproksēna grupā (n=102). Gados vecākiem cilvēkiem > 60 gadiem kuņģa zarnu trakta čūlu biežums bija 3,3% (95% TI 1,3-6,7%) un 30,1% (95% TI 24,0-36,9%) VIMOVO grupā (n=212) un EC naproksēna grupā attiecīgi (n=209).

Divos klīniskajos pētījumos ilgāk kā 6 mēnešu periodā, nosakot pēc dispepsijas simptomiem, VIMOVO grupā novēroja mazāk augšējās vēdera daļas diskomfortu, salīdzinot ar zarnās šķīstošo naproksēnu. Nozīmīgi mazāka daļa VIMOVO lietotāju priekšlaicīgi pārtrauca dalību pētījumā blakusparādību dēļ, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja tikai zarnās šķīstošo naproksēnu (7,9% vs 12,5%); 4,0% un 12,0% pārtraukšana bija attiecīgi ar zarnu trakta sākumdaļas saistīto blakusparādību dēļ, ieskaitot divpadsmitpirkstu zarnas čūlas). VIMOVO lietojošiem pacientiem vidējais terapijas ilgums bija 152 dienas, salīdzinot ar 124 dienām pacientiem, kas lietoja tikai naproksēnu. Divos 12 nedēļas ilgos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar ceļa locītavas osteoartrītu, VIMOVO tika lietots pa 500 mg/20 mg divas reizes dienā un bija līdzīgs sāpju aprūpes rezultāts, kā noteikts pēc pārmaiņas, salīdzinot ar terapijas sākumu un terapijas pārtraukšanu blakusparādību dēļ, salīdzinot ar celekoksibu pa 200 mg vienu reizi dienā.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par VIMOVO.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Naproksēns

Pēc vienas devas lietošanas maksimālā plazmas koncentrācija tiek sasniegta pēc 3 līdz 5 stundām, tomēr barības uzņemšana rada kavēšanās līdz 8 stundām vai vairāk. Līdzsvara stāvoklī pēc VIMOVO lietošanas divas reizes dienā naproksēna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vidēji 3 stundas gan pēc rīta, gan pēc vakara devas.

Pierādīta VIMOVO un zarnās šķīstošā naproksēna bioekvivalence, pamatojoties gan uz naproksēna plazmas koncentrācijas-laika līkni (AUC), gan maksimālo koncentrāciju plazmā (C_max).

Naproksēns strauji un pilnīgi uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta, un tā in vivo biopieejamība ir 95%.

Naproksēna līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 - 5 dienu laikā.

Esomeprazols

Pēc VIMOVO lietošanas divas reizes dienā esomeprazols strauji uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot vidēji 0,5 ‑ 0,75 stundu laikā pēc rīta un vakara devas gan lietošanas pirmajā dienā, gan līdzsvara stāvoklī. Pēc atkārtotas VIMOVO devas lietošanas divas reizes dienā, C_max bija 2-3 reizes un AUC 4-5 lielāka nekā VIMOVO dozēšanas pirmajā dienā. Iespējams, ka daļēji to izraisa pastiprinātā absorbcija pēc esomeprazola farmakodinamiskās ietekmes un palielinātais kuņģa pH, kura dēļ mazinās esomeprazola noārdīšanās ar skābi kuņģī. Lielāku koncentrāciju plazmā līdzsvara stāvoklī veicina arī esomeprazola pirmās aprites metabolisma un sistēmiskā klīrensa mazināšanās pēc atkārtotas lietošanas (skatīt „Linearitāte/nelinearitāte”).

Pat ja AUC diapazons līdzsvara stāvoklī tika salīdzināts ar NEXIUM 20 mg, lietojot vienu reizi dienā un VIMOVO divas reizes dienā: attiecīgi 292,0 – 2279,0 ng/ml un 189,0 – 2931,0 ng/ml, vidējā VIMOVO iedarbība bija par 60% lielāka (TI: 1,28 – 1,93). Tas bija sagaidāms kopējās esomeprazola devas rezultātā, lietojot VIMOVO vai NEXIUM (40 vs 20 mg). C_max bija par 60% lielāka (TI:1,27-2,02) VIMOVO grupā, kas bija paredzams lietojot tūlītējas darbības tabletes.

Lietošana vienlaikus ar pārtiku

VIMOVO lietošana kopā ar pārtiku neietekmē naproksēna uzsūkšanās apjomu, bet nozīmīgi aizkavē absorbciju par aptuveni 8 stundām un mazina maksimālo koncentrāciju plazmā par aptuveni 12%.

VIMOVO lietošana kopā ar pārtiku neaizkavē esomeprazola uzsūkšanos, bet nozīmīgi mazina absorbcijas apjomu, izraisot laukuma zem plazmas koncentrācijas-laika līknes un maksimālās koncentrācijas plazmā mazināšanos par attiecīgi 52% un 75%.

VIMOVO lietošanai 30 minūtes pirms maltītes ir tikai minimāla ietekme vai vispār nav ietekmes uz naproksēna uzsūkšanās apjomu un laiku un nav nozīmīgas ietekmes uz esomeprazola uzsūkšanās ātrumu vai apjomu, salīdzinot ar lietošanu tukšā dūšā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Izkliede

Naproksēns

Naproksēna izkliedes tilpums ir 0,16 l/kg. Terapeitiskā līmenī vairāk nekā 99% naproksēna ir piesaistījušies pie albumīna. Naproksēna anjons ar krūti barojošo sieviešu pienā atklāts koncentrācijā, kas ekvivalenta aptuveni 1% maksimālās naproksēna koncentrācijas plazmā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Esomeprazols

Šķietamais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī veseliem cilvēkiem ir aptuveni 0,22 l/kg ķermeņa masas. 97% esomeprazola ir saistījušies pie plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Naproksēns

30 % naproksēna metabolizē aknās citohroma P450 sistēma (CYP), galvenokārt CYP2C9 līdz 6-0-demetilnaproksēnam. Ne sākotnējais savienojums, ne tā metabolīti neinducē metabolisma enzīmus. Gan naproksēns, gan 6-0-demetilnaproksēns turpmāk tiek metabolizēts līdz to atbilstošajiem ar acilglikuronīdu konjugētajiem metabolītiem.

Esomeprazols

Esomeprazolu pilnīgi metabolizē CYP sistēma. Lielākā daļa esomeprazola metabolisma ir atkarīga no polimorfā CYP2C19, kas atbild par esomeprazola hidroksilēto un demetilēto metabolisma produktu veidošanos. Atlikusī daļa metabolisma ir atkarīga no citas specifiskās izoformas CYP3A4, kas veido esomeprazola sulfonu – galveno tā metabolītu plazmā. Galvenajiem esomeprazola metabolītiem nav ietekmes uz kuņģa skābes sekrēciju.

Eliminācija

Naproksēns

Pēc VIMOVO lietošanas divas reizes dienā vidējais naproksēna eliminācijas pusperiods pēc rīta un vakara devas ir attiecīgi aptuveni 9 stundas un 15 stundas un nemainās pēc atkārtotas lietošanas.

Naproksēna klīrenss ir 0,13 ml/min/kg. Aptuveni 95% naproksēna pēc jebkādas devas tiek izvadīti ar urīnu, galvenokārt naproksēna (<1%), 6-0-demetilnaproksēna (<1%) un to konjugātu (66%- 92%) formā. Neliels daudzums, 3% vai mazāk no lietotās devas – tiek izvadīti ar fēcēm. Pacientiem ar nieru mazspēju metabolīti var akumulēties (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Esomeprazols

Pēc VIMOVO lietošanas divas reizes dienā vidējais esomeprazola eliminācijas pusperiods 1. dienā ir aptuveni 1 stundu gan pēc rīta, gan pēc vakara devas, bet līdzsvara stāvoklī eliminācijas pusperiods ir nedaudz ilgāks (1,2 ‑ 1,5 stundas).

Kopējais esomeprazola plazmas klīrenss ir aptuveni 17 l/h pēc vienas devas un aptuveni 9 l/h pēc atkārtotas lietošanas.

Gandrīz 80% perorālās esomeprazola devas metabolītu formā tiek izvadīti ar urīnu, atlikusī daļa – ar fēcēm. Urīnā atrod mazāk nekā 1% sākotnējā savienojuma.

Linearitāte/nelinearitāte

Naproksēns

Lietojot naproksēna devu, kas pārsniedz 500 mg dienā, līmeņa paaugstinājums plazmā ir mazāks par proporcionālu palielinājumu, jo ir pastiprināts klīrenss, ko izraisa plazmas proteīnu piesaistīšanās piesātinājums pēc lielākām devām (vidējā Css pirms nākamās devas ir 36,5, 49,2 un 56,4 mg/ml, lietojot attiecīgi 500, 1000 un 1500 mg naproksēna dienas devu).

Esomeprazols

Pēc atkārtotas VIMOVO lietošanas laukums zem esomeprazola koncentrācijas plazmā-laika līknes palielinās. Pēc atkārtotas lietošanas šis pieaugums ir devas atkarīgs un veido nelineāru devas-AUC saistību. Šī atkarība no laika un devas daļēji saistīta ar pirmās aprites metabolisma un sistēmiskā klīrensa mazināšanos, ko, iespējams, izraisa CYP2C19 enzīma inhibēšana ar esomeprazolu un/vai tā sulfona metabolisma produktu. Iespējams, ka arī pastiprināta esomeprazola uzsūkšanās pēc atkārtotas VIMOVO lietošanas veicina atkarību no laika un devas (skatīt „Uzsūkšanās”).

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

VIMOVO farmakokinētika pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav noteikta.

Naproksēns: naproksēna farmakokinētika pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav noteikta.

Tā kā naproksēns, tā metabolīti un konjugāti tiek izvadīti galvenokārt caur nierēm, nieru mazspējas gadījumā pastāv naproksēna metabolītu akumulēšanās iespēja. Naproksēna eliminācija pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ir mazināta. VIMOVO ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Esomeprazols: nav veikti pētījumi par esomeprazola darbību pacientiem ar pavājinātu nieru darbību. Tā kā nieres atbild par esomeprazola metabolītu izvadīšanu, bet ne sākotnējā savienojuma elimināciju, nav sagaidāms, ka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem mainīsies esomeprazola metabolisms.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem VIMOVO farmakokinētika nav noteikta.

Naproksēns: pacientiem ar aknu darbības traucējumiem naproksēna farmakokinētika nav noteikta.

Hroniska alkoholisma izraisīta aknu slimība un, iespējams, arī cita veida ciroze mazina naproksēna kopējo koncentrāciju plazmā, bet brīvā naproksēna koncentrācija plazmā palielinās. Nozīme šim atklājumam par VIMOVO naproksēna sastāvdaļu nav zināma, taču piesardzīgi ieteicams lietot mazāko efektīvo devu.

Esomeprazols: pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem var būt traucēts esomeprazola metabolisms. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem metabolisma ātrums ir samazināts, tādēļ divas reizes palielinās laukums zem esomeprazola koncentrācijas plazmā-laika līknes.

Pacienti ar smagu aknu mazspēju nedrīkst lietot VIMOVO (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Nav īpašu datu par VIMOVO farmakokinētiku pacientiem no 65 gadu vecuma.

Naproksēns: pētījumi liecina, ka, lai arī gados vecākiem cilvēkiem kopējā naproksēna koncentrācija plazmā nemainās, palielinās brīvā naproksēna frakcija plazmā, tomēr brīvā frakcija veido <1% kopējās naproksēna koncentrācijas. Šī atklājuma klīniskā nozīme nav skaidra, lai arī ir iespējams, ka dažiem gados vecākiem cilvēkiem brīvā naproksēna koncentrācijas palielināšanās varētu būt saistīta ar blakusparādību biežuma palielināšanos uz doto devu.

Esomeprazols: gados vecākiem cilvēkiem (71 ‑ 80 gadu vecumā) esomeprazola metabolisms nav nozīmīgi mainījies.

Vājie CYP2C19 metabolizētāji

Esomeprazols: aptuveni 3% iedzīvotāju nav funkcionāla CYP2C19 enzīma, un tos sauc par vājiem metabolizētājiem. Šiem cilvēkiem esomeprazola metabolismu, iespējams, katalizē galvenokārt CYP3A4. Pēc atkārtotas 40 mg esomeprazola lietošanas vienu reizi dienā vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes sliktiem metabolizētājiem bija par aptuveni 100% lielāks nekā cilvēkiem ar funkcionālu CYP2C19 enzīmu (intensīvie metabolizētāji). Vidējā maksimālā koncentrācija plazmā bija par aptuveni 60% lielāka.

Šiem atklājumiem nav ietekmes uz VIMOVO devu.

Dzimums

Esomeprazols: pēc vienas 40 mg esomeprazola devas vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes sievietēm ir par aptuveni 30% lielāks nekā vīriešiem. Pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā nav novērojamas dzimumu atšķirības. Šiem atklājumiem nav ietekmes uz VIMOVO devu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Nav pieejami preklīniskie dati par aktīvo vielu kombināciju. Nav zināmu naproksēna un esomeprazola mijiedarbību, kas liecinātu par kādām jaunām vai sinerģiskām nevēlamām farmakoloģiskām,

farmako-/ toksikokinētiskām, toksicitātes, fiziskās/ķīmiskās mijiedarbības vai panesamības īpašībām, ko radītu abu aktīvo vielu kombinēšana.

Naproksēns

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti, toksisku ietekmi uz embriju/augli un auglību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Galvenās atrades pēc lielu devu lietošanas atkārtotas devas toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem bija kuņģa un zarnu trakta kairinājums un nieru bojājums, un abas šīs parādības tika saistītas ar prostaglandīnu sintēzes nomākšanu. Perorāla naproksēna ievadīšana grūsnām žurkām grūtniecības trešajā trimestrī peri- un postnatālos pētījumos izraisīja dzemdību sarežģījumus. Tā ir zināma šīs klases savienojumu ietekme.

Esomeprazols

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Kancerogenitātes pētījumos ar žurkām, lietojot racēmisko maisījumu, tika atklāta kuņģa ECL šūnu hiperplāzija un karcinoīdi. Šādu ietekmi uz kuņģi žurkām izraisa stabila, izteikta hipergastrinēmija, kas radusies sekundāri pēc mazinātas kuņģa skābes veidošanās, un žurkām tā novērojama pēc ilgstošas kuņģa skābes sekrēcijas inhibitoru ievadīšanas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Povidons K90

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Apvalks

Karnaubas vasks

Glicerīna monostearāts 40‑55

Hipromeloze, 2910 tips (3 mPAs, 6 mPas un 50 mPas)

Dzelzs oksīds E172 (dzeltenais)

Makrogols 8000

Metakrilskābes-etilakrilāta kopolimērs (1:1) 30% dispersija

Metilparahidroksibenzoāts E218*

Polidekstroze

Polisorbāts 80

Propilparahidroksibenzoāts E216*

Nātrija laurilsulfāts

Titāna dioksīds E171

Trietilcitrāts

Printera tinte

Hipromeloze, 2910 tips (6mPas)

Dzelzs oksīds E172 (melns)

Propilēnglikols

*Šie konservanti ietilpst tablešu apvalka sastāvā un nonāk gala produktā ļoti nelielā līmenī, kas nerada ietekmi.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Pudele: uzglabāt oriģinālā iepakojumā un turēt pudeli cieši noslēgtu, lai pasargātu no mitruma.

Blisteris: uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

ABPE pudeles, kurās ir mitruma uzsūcējs, ar bērniem drošu vai bērniem nedrošu (fasēšanas iepakojums) polipropilēna vāciņu un drošības slēgu. Paciņa, kas satur mitruma uzsūcēju, nav paredzēta norīšanai.

Iepakojuma lielums: 6, 20, 30, 60, 100, 180 vai 500 modificētās darbības tabletes.

Alumīnija/alumīnija blisteriepakojums.

Iepakojuma lielums: 10, 20, 30, 60 vai 100 modificētās darbības tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AstraZeneca AB

SE-151 85 Södertälje

Zviedrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

10-0640

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

30.12.2010.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2017

SASKAŅOTS ZVA 01-06-2017

PAGE 1