Victoza

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Victoza 6 mg/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 ml šķīduma satur 6 mg liraglutīda (liraglutidum)*. Viena 3 ml pildspalvveida pilnšļirce satur 18 mg liraglutīda.
* cilvēka glikagonam līdzīgā peptīda-1 (glucagon-like peptide; GLP-1) analogs iegūts ar rekombinantas DNS tehnoloģijas palīdzību Saccharomyces cerevisiae.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām. Dzidrs, bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains, fizioloģiskais šķīdums; pH=8,15.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Victoza ir indicēts kā papildinājums 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem diēta un fiziskās aktivitātes nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli • kā monoterapija, kad metformīna lietošana nav piemērota nepanesības vai kontrindikāciju dēļ; • kombinācijā ar citām zālēm diabēta ārstēšanai. Pētījumu rezultātus par kombinētām terapijām, ietekmi uz glikēmijas kontroli un kardiovaskulāriem notikumiem, kā arī pētītajām populācijām, skatīt 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas Lai uzlabotu panesamību kuņģa-zarnu traktā, sākumdeva ir 0,6 mg liraglutīda dienā. Kad pagājusi vismaz nedēļa, deva jāpalielina līdz 1,2 mg. Dažiem pacientiem ir paredzama uzlabošanās palielinot devu no 1,2 mg uz 1,8 mg un, pamatojoties uz klīnisko atbildes reakciju, pēc vēl vismaz vienas nedēļas devu var palielināt līdz 1,8 mg, lai turpinātu uzlabot glikēmijas kontroli. Lietot par 1,8 mg lielāku dienas devu nav ieteicams.
Victoza var pievienot pašreizējai terapijai ar metformīnu vai metformīna un tiazolidīndiona kombinētai terapijai. Pašlaik lietoto metformīna un tiazolidīndiona devu var turpināt, to nemainot.
Victoza var pievienot pašreizējai terapijai ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai metformīna un sulfonilurīnvielas kombinētai terapijai vai insulīnam. Ja Victoza pievieno terapijai ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu, ir jāapsver sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna devas samazināšana, lai mazinātu hipoglikēmijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lai pielāgotu Victoza devu, glikozes līmeņa paškontrole asinīs nav jāveic. Taču, uzsākot ārstēšanu ar Victoza kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu, varētu būt nepieciešama glikozes līmeņa asinīs paškontrole, lai pielāgotu sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna devu.
Īpašas pacientu grupas
2

Gados vecāki pacienti (>65 gadus veci) Devas pielāgošana vecuma dēļ nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Nav terapeitiskās pieredzes pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, tādēļ šiem pacientiem Victoza nav ieteicams lietot (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav ieteicama devas pielāgošana. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav ieteicams lietot Victoza (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Victoza drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta (skatīt 5.1. apakšpunktu). Dati nav pieejami.
Lietošanas veids Victoza nedrīkst ievadīt intravenozi vai intramuskulāri.
Victoza jāievada reizi dienā jebkurā laikā, neatkarīgi no ēdienreizēm, un to var injicēt zemādā vēdera priekšējā sienā, augšstilbā vai augšdelmā. Injicēšanas vietu un laiku var mainīt, nepielāgojot devu. Taču vēlams, lai tad, kad ir atrasts vispiemērotākais dienas laiks, Victoza tiktu injicēts aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Sīkākus norādījumus par ievadīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Liraglutīdu nedrīkst lietot pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu vai diabētiskās ketoacidozes ārstēšanai.
Liraglutīds nav insulīna aizstājējs.
Nav terapeitiskas pieredzes pacientiem ar IV funkcionālās klases sastrēguma sirds mazspēju pēc Ņujorkas Sirds slimību asociācijas (New York Heart Association; NYHA) klasifikācijas un tādēļ šādiem pacientiem liraglutīdu lietot nav ieteicams.
Nav pietiekamas pieredzes pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību un diabētisku gastroparēzi. Šiem pacientiem liraglutīda lietošana nav ieteicama, jo ir saistīta ar īslaicīgām kuņģa-zarnu trakta blakusparādībām, ieskaitot sliktu dūšu, vemšanu un caureju.
Akūts pankreatīts Lietojot GLP-1 receptoru agonistus ir novērots akūts pankreatīts. Pacienti jāinformē par akūtam pankreatītam raksturīgiem simptomiem. Ja ir aizdomas par pankreatītu, liraglutīda lietošana jāpārtrauc; ja ir diagnosticēts akūts pankreatīts, liraglutīda lietošanu nedrīkst atsākt (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Vairogdziedzera saslimšana Klīniskos pētījumos, īpaši pacientiem ar vairogdziedzera saslimšanu anamnēzē, ir bijuši ziņojumi par vairogdziedzera blakusparādībām, piemēram, kāksli. Tādēļ šādiem pacientiem liraglutīds jālieto piesardzīgi.
Hipoglikēmija Pacientiem, kuri saņem liraglutīdu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu, var
3

būt palielināts hipoglikēmijas risks (skatīt 4.8. apakšpunktu). Hipoglikēmijas risku var mazināt, samazinot sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna devu.
Dehidratācija Ir ziņots par dehidratācijas pazīmēm un simptomiem, tai skaitā, nieru darbības pasliktināšanos un akūtu nieru mazspēju pacientiem, kuri ārstēti ar liraglutīdu. Ar liraglutīdu ārstēti pacienti ir jābrīdina par potenciālu dehidratācijas risku saistībā ar kuņģa-zarnu trakta blakusparādībām un jāiesaka ievērot piesardzību, lai izvairītos no šķidruma daudzuma samazināšanās.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vērtējot citohroma P450 mehānismu un saistīšanos pie plazmas olbaltumvielām, in vitro liraglutīdam pierādīta ļoti neliela spēja iesaistīties farmakokinētiskā mijiedarbībā ar citām aktīvām vielām.
Neliela kuņģa iztukšošanās aizkavēšanās, lietojot liraglutīdu, var ietekmēt vienlaikus perorāli lietoto zāļu uzsūkšanos. Mijiedarbības pētījumos klīniski nozīmīgu zāļu uzsūkšanās aizkavēšanos nekonstatēja un tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama. Neliels skaits ar liraglutīdu ārstēto pacientu ziņoja par vismaz vienu smagas caurejas epizodi. Caureja var ietekmēt vienlaikus perorāli lietotu zāļu uzsūkšanos.
Varfarīns un citi kumarīna atvasinājumi Mijiedarbības pētījums nav veikts. Nevar izslēgt klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar aktīvām vielām, kam piemīt vāja šķīdība vai kam ir šaurs terapeitiskās darbības platums, kā, piemēram, varfarīnam. Līdz ar liraglutīda terapijas uzsākšanu, pacientiem, kuri lieto varfarīnu vai citus kumarīna atvasinājumus, ieteicams biežāk kontrolēt INR (International Normalised Ratio).
Paracetamols Liraglutīds nemainīja paracetamola kopējo iedarbību pēc vienreizējas 1000 mg devas lietošanas. Paracetamola Cmax samazinājās par 31%, un vidējais tmax aizkavējās līdz pat 15 min. Devas pielāgošana vienlaikus paracetamola lietošanas dēļ nav nepieciešama.
Atorvastatīns Liraglutīds klīniski nozīmīgi nemainīja atorvastatīna kopējo iedarbību pēc vienreizējas 40 mg atorvastatīna devas lietošanas. Tādēļ, lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, atorvastatīna deva nav jāpielāgo. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, atorvastatīna Cmax samazinājās par 38%, un vidējais tmax aizkavējās par 1 – 3 h.
Grizeofulvīns Liraglutīds nemainīja grizeofulvīna kopējo iedarbību pēc vienreizējas 500 mg grizeofulvīna devas lietošanas. Grizeofulvīna Cmax palielinājās par 37%, bet vidējais tmax nemainījās. Grizeofulvīna un citu vielu ar vāju šķīdību un izteiktu caurlaidību devas pielāgošana nav nepieciešama.
Digoksīns Vienas 1 mg digoksīna devas un liraglutīda ievadīšana samazināja digoksīna AUC par 16% un Cmax samazinājās par 31%. Digoksīna vidējais tmax aizkavējās par 1 – 1,5 h. Ņemot vērā šos rezultātus, digoksīna deva nav jāpielāgo.
Lizinoprils Vienas 20 mg lizinoprila devas un liraglutīda ievadīšana samazināja lizinoprila AUC par 15% un Cmax samazinājās par 27%. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, lizinoprila vidējais tmax aizkavējās par 6 – 8 h. Ņemot vērā šos rezultātus, lizinoprila deva nav jāpielāgo.
Perorālie kontracepcijas līdzekļi Liraglutīds pēc vienreizējas perorālā kontracepcijas līdzekļa devas lietošanas samazināja etinilestradiola un levonorgestrela Cmax par attiecīgi 12 un 13%. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, abu vielu tmax aizkavējās par 1,5 h. Klīniski nozīmīgu ietekmi uz etinilestradiola vai levonorgestrela kopējo
4

iedarbību nekonstatēja. Tādēļ paredzams, ka, lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, kontraceptīvais efekts nemainīsies.
Insulīns Netika novērota farmakokinētiska vai farmakodinamiska mijiedarbība starp liraglutīdu un detemira insulīnu, ievadot detemira insulīna vienu devu 0,5 vienības/kg ar liraglutīdu 1,8 mg līdzsvara koncentrācijā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Nav pietiekamu datu par liraglutīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms.
Liraglutīdu grūtniecības laikā nedrīkst lietot, tā vietā ieteicams lietot insulīnu. Ja paciente vēlas grūtniecību vai grūtniecība iestājas, ārstēšana ar Victoza jāpārtrauc.
Barošana ar krūti Nav zināms, vai liraglutīds cilvēkam izdalās ar mātes pienu. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka liraglutīda un tā strukturāli ļoti līdzīgo metabolītu izdalīšanās pienā ir neliela. Neklīniskajos pētījumos konstatēta ar ārstēšanu saistīta jaundzimušo augšanas mazināšanās ar mātes pienu barotiem žurku mazuļiem (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pieredzes trūkuma dēļ Victoza nedrīkst lietot zīdīšanas laikā.
Fertilitāte Neskaitot nenozīmīgu embriju skaita samazināšanos, dzīvnieku reprodukcijas pētījumi neliecināja par nelabvēlīgu iedarbību uz fertilitātes rādītājiem.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Victoza neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem jāiesaka veikt piesardzības pasākumus, lai izvairītos no hipoglikēmijas transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas laikā, īpaši tad, ja Victoza tiek lietotas kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums Piecos lielos ilgstošos 3.a fāzes klīniskos pētījumos vairāk nekā 2500 pacienti ir saņēmuši ārstēšanu ar Victoza monoterapijas veidā vai kombinācijā ar metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu (kopā ar metformīnu vai bez tā) vai ar metformīnu plus rosiglitazonu.
Klīniskos pētījumos visbiežāk novērotās blakusparādības bija kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi: sliktu dūšu un caureju novēroja ļoti bieži, bet vemšanu, aizcietējumu, sāpes vēderā un dispepsiju – bieži. Sākot ārstēšanu ar liraglutīdu, šīs kuņģa-zarnu trakta blakusparādības var rasties biežāk. Šīs reakcijas parasti mazinās dažu dienu vai nedēļu laikā, turpinot ārstēšanu. Galvassāpes un nazofaringītu arī novēroja bieži. Hipoglikēmiju novēroja bieži, bet, lietojot liraglutīdu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu – ļoti bieži. Smaga hipoglikēmija galvenokārt novērota, lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā Par 1. tabulā norādītām nevēlamām reakcijām uz liraglutīdu ziņots ilgstošos, kontrolētos 3.a fāzes pētījumos, LEADER pētījumā (Liraglutide Effect and Action in Diabetes Evaluation of Cardiovascular Outcomes Results, ilgstošs kardiovaskulāro iznākumu pētījums) un spontānos (pēcreģistrācijas) ziņojumos. Visiem gadījumiem biežums tika aprēķināts, balstoties uz to sastopamību 3.a fāzes klīniskajos pētījumos. Biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti
5

(≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula. 3.a fāzes ilgstošos kontrolētos pētījumos, ilgstošā kardiovaskulāro iznākumu pētījumā (LEADER) novērotās blakusparādības un spontāni (pēcreģistrācijas) ziņojumi

MedDRA

Orgānu sistēmu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

klases

Infekcijas un

Nazofaringīts

infestācijas

Bronhīts

Imūnās

Anafilaktiskas

sistēmas

reakcijas

traucējumi

Vielmaiņas un

Hipoglikēmija

Dehidratācija

uztures

Anoreksija

traucējumi

Samazināta ēstgriba

Nervu

Galvassāpes

sistēmas

Reibonis

traucējumi

Sirds funkcijas

Paātrināta sirdsdarbība

traucējumi

Kuņģa-zarnu Slikta Vemšana

Intestināla

trakta

dūša

Dispepsija

obstrukcija

traucējumi

Caureja Sāpes vēdera augšdaļā

Aizcietējums

Gastrīts

Meteorisms

Vēdera uzpūšanās

Gastroezofageālā atviļņa

slimība

Nepatīkama sajūta vēderā

Zobu sāpes

Aknu un/vai

Holelitiāze

žults izvades

Holecistīts

sistēmas

traucējumi

Ādas un

Nieze

Nātrene

zemādas audu

Izsitumi

bojājumi

Nieru un

Nieru darbības

urīnizvades

pasliktināšanās

sistēmas

Akūta nieru

traucējumi

mazspēja

Vispārēji

Nogurums

Nespēks

traucējumi un

Reakcijas injekcijas vietā

reakcijas

ievadīšanas

vietā

Izmeklējumi

Paaugstināts lipāzes

līmenis*

Paaugstināts amilāzes

līmenis*

*No kontrolētiem 3.b un 4. fāzes pētījumiem, kuros tika veikti šie izmeklējumi

Ļoti reti
Pankreatīts (ieskaitot nekrotisku pankreatītu)

Atsevišķu nevēlamu reakciju apraksts Klīniskā pētījumā, lietojot liraglutīdu monoterapijas veidā, novērotais hipoglikēmijas biežums

6

liraglutīda lietotājiem bija mazāks nekā pacientiem, kuri ārstēti ar aktīvu salīdzināmu līdzekli (glimepirīdu). Biežāk novērotās blakusparādības bija kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, infekcijas un infestācijas.
Hipoglikēmija Vairākums klīnisko pētījumu laikā apstiprināto hipoglikēmijas gadījumu bija viegli. Pētījumā, kurā liraglutīdu lietoja monoterapijā, smagas hipoglikēmijas epizodes nenovēroja. Smaga hipoglikēmija var rasties retāk un tā galvenokārt novērota, lietojot liraglutīdu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (0,02 gadījumi/pacientgadā). Ļoti maz epizožu (0,001 gadījumi/pacientgadu) novēroja, lietojot liraglutīdu kombinācijā ar citiem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem, nevis sulfonilurīnvielas atvasinājumiem. Kombinējot bazālā insulīna un liraglutīda lietošanu, ir zems hipoglikēmijas risks (1,0 gadījums pacientgadā, skatīt 5.1. apakšpunktu). LEADER pētījumā smagas hipoglikēmijas epizodes ar liraglutīdu tika ziņotas mazāk, salīdzinot ar placebo (1,0 vs 1,5 gadījumi uz 100 pacientgadiem; aprēķinātā rādītāju attiecība 0,69 [0,51 līdz 0,93]) (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pacientiem, kuri ārstēti premiks insulīnu pētījuma sākumā un vismaz 26 nākamās nedēļas, smagas hipoglikēmijas rādītājs gan liraglutīda, gan placebo grupā, bija 2,2 gadījumi uz 100 pacientgadiem.
Kuņģa-zarnu trakta blakusparādības Lietojot liraglutīdu kombinācijā ar metformīnu, 20,7% pacientu ziņoja par vismaz vienu sliktas dūšas epizodi un 12,6% pacientu – par vismaz vienu caurejas epizodi. Lietojot liraglutīdu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, 9,1% pacientu ziņoja par vismaz vienu sliktas dūšas epizodi un 7,9% pacientu – par vismaz vienu caurejas epizodi. Vairākumā gadījumu šie traucējumi bija viegli vai vidēji smagi un radās no devas atkarīgā veidā. Turpinot terapiju, vairākumam pacientu, kam terapijas sākumā bija slikta dūša, tās biežums un smaguma pakāpe mazinājās.
Ārstējot ar liraglutīdu, pacientiem, kuri vecāki par 70 gadiem, var rasties vairāk kuņģa-zarnu trakta blakusparādību. Ārstējot ar liraglutīdu, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss attiecīgi 60-90 ml/min un 30-59 ml/min) var rasties vairāk kuņģa-zarnu trakta traucējumu.
Holelitiāze un holecistīts Ilgstošu, kontrolētu 3.a fāzes klīnisko pētījumu ar liraglutīdu laikā tika ziņoti daži holelitiāzes (0,4%) un holecistīta (0,1%) gadījumi. LEADER pētījumā, holelitiāzes un holecistīta sastopamības biežums bija attiecīgi 1,5% un 1,1% liraglutīda grupā un 1,1% un 0,7% placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Lietošanas pārtraukšana Ilgstošos kontrolētos pētījumos (26 nedēļas ilgos un ilgākos) blakusparādību dēļ zāļu lietošanu pārtrauca 7,8% ar liraglutīdu ārstēto pacientu un 3,4% ar salīdzināmu līdzekli ārstēto pacientu. Blakusparādības, kuru dēļ visbiežāk tika pārtraukta zāļu lietošana ar liraglutīdu ārstētiem pacientiem, bija slikta dūša (2,8% pacientu) un vemšana (1,5%).
Reakcijas injekcijas vietā Par reakcijām injekcijas vietā bija ziņots aptuveni 2% pacientu, kuri saņēma Victoza ilgstošos (26 nedēļas ilgos vai ilgākos) kontrolētos pētījumos. Šīs reakcijas parasti bija vieglas.
Pankreatīts Ilgstošos, kontrolētos 3. fāzes klīniskos pētījumos ar Victoza ziņots par dažiem (<0,2%) akūta pankreatīta gadījumiem. Par pankreatītu bija ziņots arī pēcreģistrācijas periodā. LEADER pētījumā apstiprinātais akūta pankreatīta sastopamības biežums bija attiecīgi 0,4% liraglutīda grupā un 0,5% placebo grupā (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Alerģiskas reakcijas Victoza pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par alerģiskām reakcijām, tādām kā nātrene, izsitumi un nieze.
7

Victoza pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par dažiem anafilaktisku reakciju gadījumiem ar papildus simptomiem, tādiem kā hipotensija, paātrināta sirdsdarbība, dispnoja un tūska. Visos ilgstošos klīniskos liraglutīda pētījumos ziņots par dažiem (0,05%) angioedēmas gadījumiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
No kīniskajiem pētījumiem un pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par pārdozēšanu līdz pat 40 reizēm (72 mg) pārsniedzot ieteicamo uzturošo devu. Pārsvarā pacienti ziņoja par izteikti sliktu dūšu, vemšanu un caureju. Neviens no pacientiem nav ziņojis par smagu hipoglikēmiju. Visi pacienti atveseļojās bez komplikācijām.
Pārdozēšanas gadījumā jāsāk pacienta klīniskām pazīmēm un simptomiem atbilstoša uzturoša ārstēšana.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, glikozes līmeni asinīs pazeminošās zāles, izņemot insulīnus, glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) analogi, ATĶ kods: A10BJ02.
Darbības mehānisms Liraglutīds ir GLP-1 analogs ar 97% sekvences homoloģiju pret cilvēka GLP-1, kas saistās pie GLP-1 receptora un aktivizē to. GLP-1 receptors ir dabīgā GLP-1 mērķis. GLP-1 ir endogēns inkretīna hormons, kas pastiprina no glikozes atkarīgo insulīna sekrēciju no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām. Atšķirībā no dabīgā GLP-1, liraglutīdam cilvēka organismā piemīt tādas farmakokinētiskās un farmakodinamiskās īpašības, kas ļauj to ievadīt reizi dienā. Pēc subkutānas ievadīšanas ilgstošo iedarbību nosaka trīs mehānismi: pašsaistīšanās, kas izraisa lēnu uzsūkšanos; saistīšanās ar albumīnu un lielāka enzimātiska noturība pret dipeptidilpeptidāzi 4 (DPP-4) un neitrālo endopeptidāzi (NEP), kas nosaka ilgstošo eliminācijas pusperiodu no plazmas.
Liraglutīda iedarbību pastarpina specifiska mijiedarbība ar GLP-1 receptoriem, kuras rezultātā palielinās cikliskā adenozīnmonofosfāta (cAMF) daudzums. Liraglutīds stimulē insulīna sekrēciju no glikozes atkarīgā veidā. Vienlaikus liraglutīds samazina nesamērīgi izteikto glikagona sekrēciju, arī no glikozes atkarīgā veidā. Tādējādi, kad glikozes līmenis asinīs ir augsts, insulīna sekrēcija tiek stimulēta un glikagona sekrēcija tiek nomākta. Un pretēji, hipoglikēmijas laikā liraglutīds mazina insulīna sekrēciju un neietekmē glikagona sekrēciju. Mehānisms, ar kādu tiek pazemināts glikozes līmenis asinīs, ietver arī nelielu kuņģa iztukšošanās aizkavēšanu. Liraglutīds mazina ķermeņa masu un ķermeņa tauku daudzumu ar mehānismiem, kas ietver samazinātu izsalkuma sajūtu un enerģiju veidojošo vielu uzņemšanu.
GLP-1 ir fizioloģisks pārtikas uzņemšanas un apetītes regulators, bet precīzs tā darbības mehānisms nav pilnībā skaidrs. Pētījumos ar dzīvniekiem liraglutīda perifēra ievadīšana izraisīja aktivitāti noteiktos smadzeņu apvidos, kas atbild par apetītes regulēšanu. Šajos apvidos veicot GLP-1 receptora (GLP-1R) specifisku aktivēšanu, liraglutīds pastiprināja galvenos sāta sajūtas signālus un pavājināja galvenos izsalkuma sajūtas signālus, tādējādi samazinājās ķermeņa masa.
GLP-1 receptori ir atrodami arī noteiktās vietās sirdī, asinsvados, imūnsistēmā un nierēs. Aterosklerozes modeļos pelēm liraglutīds novērsa aortas pangas progresiju un samazināja iekaisumu
8

pangā. Turklāt, liraglutīdam bija labvēlīga ietekme uz plazmas lipīdiem. Liraglutīds nesamazināja jau esošo pangu izmērus.

Farmakodinamiskā ietekme Liraglutīds darbojas 24 stundas, un, pazeminot glikozes līmeni asinīs tukšā dūšā un pēc ēšanas, pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu tas uzlabo glikēmijas kontroli.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Gan glikēmijas kontroles uzlabošanai, gan kardiovaskulāras saslimstības un mirstības samazināšanai ir būtiska loma 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.

Lai novērtētu liraglutīda ietekmi uz glikēmijas kontroli, tika veikti pieci dubultakli, nejaušināti, kontrolēti 3.a fāzes klīniskie pētījumi (2. tabula). Ārstēšana ar liraglutīdu nodrošināja klīniski un statistiski nozīmīgu glikozētā hemoglobīna A1c (HbA1c), glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā un glikozes līmeņa pēc ēšanas uzlabošanos, salīdzinot ar placebo.

Šajos pētījumos piedalījās 3 978 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu (2 501 pacients ārstēts ar liraglutīdu), 53,7% vīriešu un 46,3% sieviešu, 797 pacienti (508 ārstēti ar liraglutīdu) bija ≥ 65 gadus veci, un 113 pacienti (66 ārstēti ar liraglutīdu) bija ≥ 75 gadus veci.

Papildus tika veikts arī atklāts nejaušināts kontrolēts pētījums, kurā liraglutīdu salīdzināja ar eksenatīdu.

Tika veikti četri papildus atmaskēti, nejaušināti, kontrolēti klīniskie pētījumi ar liraglutīdu, kuros tika iekļauts 1901 pacients (iekļauti 464, 658, 323 un 177 pacienti pētījumā) un viens dubultakls, nejaušināts, kontrolēts klīniskais pētījums 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (279 pacienti).

Plašs kardiovaskulāro iznākumu pētījums (LEADER pētījums) ar liraglutīdu tika veikts 9340 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un augstu kardiovaskulāru risku.

• Glikēmijas kontrole

Monoterapija 52 nedēļas ilgas liraglutīda monoterapijas rezultātā konstatēja statistiski nozīmīgu un ilgstošu HbA1c samazināšanos, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma glimepirīdu 8 mg (-0,84% ar 1,2 mg, -1,14% ar 1,8 mg vs -0,51% ar salīdzināmām zālēm) tiem pacientiem, kuri iepriekš tika ārstēti ar diētu un fiziskām aktivitātēm vai ar perorālo pretdiabēta līdzekļu monoterapiju ar devu, kas nepārsniedz pusi no noteiktās maksimālās devas (2.tabula).

Kombinācija ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem Lietojot liraglutīdu kombinētas terapijas veidā 26 nedēļas kopā ar metformīnu, glimepirīdu vai ar metformīnu un rosiglitazonu, konstatēja statistiski nozīmīgu (p<0,0001) un ilgstošu HbA1c samazināšanos, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņem placebo (2. tabula).

2. tabula.

Liraglutīds monoterapijā (52 nedēļas) un kombinācijā ar perorāliem pretdiabēta

līdzekļiem (26 nedēļas) 3.a fāzes klīniskos pētījumos

N Vidējais Vidējā

Pacienti (%), Vidējā

Vidējās

HbA1c līmenis

HbA1c pārmaiņa,

kuriem sasniegts

ķermeņa ķermeņa masa (kg) masas

(%)

salīdzinot ar rezultāts

pētījuma pārmaiņa,

pētījuma sākumā

sākotnējo līmeni (%)

HbA1c<7% sākumā

salīdzinot ar sākotnējo

(kg)

9

Monoterapija Liraglutīds 1,2 mg Liraglutīds 1,8 mg Glimepirīds 8 mg/dienā

251 8.18 246 8.19 248 8.23

-0.84* -1.14** -0.51

42.81, 58.33 92.1 50.91, 62.03 92.6 27.81, 30.83 93.3

-2.05** -2.45** 1.12

Pievienojot metformīnam (2,000 mg/dienā)

Liraglutīds 1,2 mg

240 8.3

Liraglutīds 1,8 mg

242 8.4

Placebo

121 8.4

Glimepirīds 4 mg/dienā 242 8.4

-0.97† -1.00† 0.09 -0.98

35.31, 52.82 88.5 42.41, 66.32 88.0 10.81, 22.52 91.0 36.31, 56.02 89.0

-2.58** -2.79** -1.51 0.95

Pievienojot glimepirīdam (4 mg/dienā)

Liraglutīds 1,2 mg

228 8.5

Liraglutīds 1,8 mg

234 8.5

Placebo

114 8.4

Rosiglitazons

231 8.4

4 mg/dienā

-1.08** -1.13** 0.23 -0.44

34.51, 57.42 80.0 41.61, 55.92 83.0 7.51, 11.82 81.9 21.91, 36.12 80.6

0.32** -0.23** -0.10 2.11

Pievienojot metformīnam (2,000 mg/dienā) + rosiglitazonam (4 mg divreiz dienā)

Liraglutīds 1,2 mg

177 8.48

-1.48

57.51

95.3

Liraglutīds 1,8 mg

178 8.56

-1.48

53.71

94.9

Placebo

175 8.42

-0.54

28.11

98.5

-1.02 -2.02 0.60

Pievienojot metformīnam (2,000 mg/dienā) + glimepirīdam (4 mg/dienā)

Liraglutīds 1,8 mg

230 8.3

-1.33*

53.11

85.8

-1.81**

Placebo

114 8.3

-0.24

15.31

85.4

-0.42

Glargīna insulīns4

232 8.1

-1.09

45.81

85.2

1.62

*Pārākums (p<0.01) vs. aktīvām salīdzināmām zālēm; **Pārākums (p<0.0001) vs. aktīvām salīdzināmām zālēm; †Līdzvērtība (p<0.0001) vs. aktīvām salīdzināmām zālēm 1visi pacienti; 2iepriekšēja perorāla pretdiabēta līdzekļa monoterapija; 3iepriekš ar diētu ārstēti pacienti 4Glargīna insulīna lietošana bija atklāta un tika veikta atbilstoši glargīna insulīna devas titrēšanas vadlīnijām.

Glargīna insulīna devas titrēšanu veica pacients pēc pētnieka norādījumiem:

Glargīna insulīna titrēšanas vadlīnijas

Paškontroles TDG

Glargīna insulīna devas pieaugums (SV)

≤5,5 mmol/l (≤100 mg/dl) mērķis >5,5 un <6,7 mmol/l (>100 un <120 mg/dl)

Nav jāpielāgo 0 – 2 SVa

≥6,7 mmol/l (≥120 mg/dl)

2 SV

aSaskaņā ar individualizētu pētnieka rekomendāciju iepriekšējās vizītes laikā, piemēram, atkarībā no tā, vai

pacientam ir bijusi hipoglikēmija.

Kombinācija ar insulīnu
104 nedēļu pētījumā 57% 2. tipa cukura diabēta pacienti, kuri ārstēti ar degludeka insulīnu kombinācijā ar metformīnu, sasniedza mērķa HbA1c <7% un pārējie pacienti turpināja dalību 26 nedēļu atklātā pētījumā un tika randomizēti pievienotai liraglutīda vai vienas devas asparta insulīna terapijai (saistībā ar galveno ēdienreizi). Degludeka insulīna + liraglutīda grupā insulīna devu samazināja par 20%, lai mazinātu hipoglikēmijas risku. Pievienojot liraglutīdu, tika panākts statistiski nozīmīgs HbA1c samazinājums (-0,73% ar liraglutīdu vs -0,40% ar salīdzināmām zālēm) un svara samazinājums (-3,03 vs 0,72 kg). Hipoglikēmijas biežums (uz pacientgadu, lietojot zāles) bija statistiski nozīmīgi zemāks pievienojot liraglutīdu salīdzinājumā ar vienas devas asparta insulīna pievienošanu (1,0 vs 8,15; attiecība: 0,13; 95% CI: 0,08 līdz 0,21).

52 nedēļu ilgā klīniskajā pētījumā detemira insulīna pievienošana liraglutīda (1,8 mg) un metformīna terapijai pacientiem, kuri nesasniedz glikēmijas mērķus ar liraglutīdu un metformīna kombinēto terapiju, samazināja pētījuma sākuma HbA1c par 0,54%, salīdzinot ar HbA1c samazinājumu par 0,20%
10

liraglutīda (1,8 mg) un metformīna kontroles grupā. Svara samazinājums bija noturīgs. Novēroja nedaudz palielinātu vieglas hipoglikēmijas gadījumu skaitu (0,23 salīdzinot ar 0,03 gadījumiem uz pacientgadu).
LEADER pētījumā (skatīt zemāk, Kardiovaskulārs novērtējums), 873 pacienti saņēma premiks insulīnu (ar vai bez perorālā pretdiabēta līdzekļa) pētījuma sākumā un vismaz 26 nākamās nedēļas. Vidējais HbA1c sākumā bija 8,7% liraglutīda un placebo grupā. 26. nedēļā aprēķinātās vidējās HbA1c izmaiņas bija attiecīgi -1,4% un -0,5% liraglutīda un placebo grupā, ar aprēķināto ārstēšanas strapību -0,9 [-1,00; -0,70] 95% TI. Kombinācijā ar premiks insulīnu, liraglutīda drošuma profils kopumā bija salīdzināms ar to, ko novēroja placebo kombinācijā ar premiks insulīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem Dubultaklā pētījumā, kurā tika salīdzināta liraglutīda 1,8 mg vs placebo papildus insulīnam un/vai perorālā pretdiabēta līdzekļa efektivitāte un drošums 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, pēc 26 nedēļām HbA1c samazinājumā liraglutīds bija pārāks nekā placebo (–1,05% vs –0,38%). Nozīmīgi vairāk pacientu sasniedza HbA1c zem 7% ar liraglutīdu, nekā ar placebo (52,8% vs 19,5%). Abās grupās novēroja ķermeņa masas samazināšanos: -2,4 kg ar liraglutīdu vs -1,09 kg ar placebo. Hipoglikēmijas epizožu risks abās grupās bija atšķirīgs. Liraglutīda drošuma profils bija līdzīgs citos liraglutīda pētījumos novērotajam.
• Pacientu daļa, kuriem tiek panākta HbA1c mazināšanās 52 nedēļas lietojot tikai liraglutīdu nozīmīgi lielāka pacientu daļa sasniedza HbA1c ≤6,5%, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma glimepirīdu (37,6% ar 1,8 mg un 28,0% ar 1,2 mg vs 16,2% ar salīdzināmām zālēm).
Liraglutīds kombinācijā ar metformīnu, glimepirīdu vai metformīnu un rosiglitazonu, pēc 26 nedēļām statistiski nozīmīgi lielāka pacientu daļa sasniedza HbA1c≤6,5%, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma šos līdzekļus monoterapijā.
• Glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā Lietojot tikai liraglutīdu un liraglutīdu kombinācijā ar vienu vai diviem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem, glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā samazinājās par 13 – 43,5 mg/dl (0,72 – 2,42 mmol/l). Šo samazināšanos novēroja pirmo divu ārstēšanas nedēļu laikā.
• Glikozes līmenis pēc ēšanas Liraglutīds samazināja glikozes līmeni pēc ēšanas pēc visām trim dienas maltītēm par 31 - 49 mg/dl (1,68 - 2,71 mmol/l).
• Bēta šūnu darbība Ar liraglutīdu veiktie klīniskie pētījumi liecina par uzlabotu bēta šūnu funkciju, pamatojoties uz tādiem mērījumiem kā homeostāzes modelis bēta šūnu darbības novērtēšanai (homeostasis model assessment for beta cell function; HOMA-B), kā arī proinsulīna un insulīna attiecība. 2. tipa cukura diabēta pacientu apakšgrupā (n=29) tika pierādīta pirmās un otrās fāzes insulīna sekrēcijas uzlabošanās pēc 52 nedēļu ilgas ārstēšanas ar liraglutīdu.
• Ķermeņa masa Monoterapijā un kombinācijā ar metformīnu, metformīnu un glimepirīdu vai metformīnu un rosiglitazonu liraglutīds izraisīja ilgstošu ķermeņa masas mazināšanos visu pētījumu laikā robežās no 1,0 kg līdz 2,8 kg.
Lielāku svara samazināšanos novēroja, ja ķermeņa masas indekss (ĶMI) pētījuma sākumā bija lielāks.
• Kardiovaskulārs novērtējums Būtiski nozīmīgu kardiovaskulāru blakusparādību (kardiovaskulāra nāve, miokarda infarkts, insults) pēc pētījuma beigām veiktas analīzes no visiem strappētījumiem un ilgstošiem 2. un 3. fāzes
11

pētījumiem (no 26 līdz 100 nedēļu robežās), kuros iekļauti 5607 pacienti (3651 ārstēti ar liraglutīdu), neuzrādīja kardiovaskulārā riska palielināšanos (rašanās koeficients 0,75 (95% CI 0,35; 1,63) liraglutīdam pretēji visām salīdzināmām zālēm. The Liraglutide Effect and Action in Diabetes Evaluation of Cardiovascular Outcome Results (LEADER) pētījums bija daudzcentru, placebo kontrolēts, dubultakls klīniskais pētījums. 9340 pacienti bija randomizēti liraglutīda (4668) vai placebo (4672) grupā, abās grupās kā papildinājums standarta terapijai HbA1c kontrolei un kardiovaskulāriem (CV) riska faktoriem. Primārais rezultāts vai vitālais status pētījuma beigās bija par attiecīgi 99,7% un 99,6% pētījuma dalībnieku, kuri tika randomizēti liraglutīda un placebo grupās. Novērošanas ilgums bija minimāli 3,5 gadi un maksimāli līdz 5 gadiem. Pētījuma populācija bija pacienti ≥65 gadiem (n=4329) un ≥75 gadiem (n=836), un pacienti ar viegliem (n=3907), vidēji smagiem (n=1934) vai smagiem (n=224) nieru darbības traucējumiem. Vidējais vecums bija 64 gadi un vidējais ĶMI bija 32,5 kg/m². Vidējais cukura diabēta ilgums bija 12,8 gadi.
Primārais vērtētais raksturlielums bija laiks no randomizācijas līdz pirmajai nozīmīgai kardiovaskulārai blakusparādībai (NKB): kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts vai neletāls insults. Liraglutīds bija pārāks NKB novēršanā vs placebo (1. attēls). Aprēķinātā riska attiecība konsekventi bija zem 1 visiem 3 NKB komponentiem.
Liraglutīds arī nozīmīgi samazināja risku paplašināties NKB (primāra NKB, nestabila stenokardija, kā dēļ var būt nepieciešama hospitalizācija, koronāra revaskularizācija vai hospitalizācija sirds mazspējas dēļ) un citus sekundārus mērķus (2. attēls).
Placebo Victoza

Pacienti, kuriem bija notikums (%)

RA: 0,87 95% CI [0,78; 0,97] p<0,001 līdzvērtīgumam p=0,005 pārākumam

Pacienti ar risku

Laiks kopš randomizācijas (mēneši)

Placebo 4672 4587 4473 4352 4237 4123 4010 3914 1543 407 Victoza 4668 4593 4496 4400 4280 4172 4072 3982 1562 424

PAK: pilns analīžu komplekts

1. attēls: Kaplan Meier laika grafiks līdz NKB – PAK populācija

12

PAK Primārais mērķis – NKB NKB komponentes:
Kardiovasculāra nāve Neletāls insults Neletāls miokarda infarkts NKB paplašinājums NKB paplašinājuma papildus komponentes: Nestabila stenokardija(hospitalizācija) Koronāra revaskularizācija Sirds mazspēja (hospitalizācija) Citi sekundārie mērķi: Visu cēloņu izraisītas nāves gadījumi Ne-kardiovaskulāra nāve

Riska attiecība (95% TI)
0.87 (0.78-0.97)

Victoza N (%)
4668 (100)
608 (13.0)

Placebo N (%)
4672 (100)
694 (14.9)

0.78 (0.66-0.93)
0.89 (0.72-1.11)
0.88 (0.75-1.03)
0.88 (0.81-0.96)

219 (4.7)
159 (3.4)
281 (6.0)
948 (20.3)

278 (6.0)
177 (3.8)
317 (6.8)
1062 (22.7)

0.98 (0.76-1.26)
0.91 (0.80-1.04)
0.87 (0.73-1.05)

122 (2.6)
405 (8.7)
218 (4.7)

124 (2.7)
441 (9.4)
248 (5.3)

0.85

381

447

(0.74-0.97)

(8.2)

(9.6)

0.95

162

169

(0.77-1.18)

(3.5)

(3.6)

PAK: pilns analīžu komplekts TI: ticamības intervāls NKB: nozīmīgai kardiovaskulārai blakusparādībai %: pacientu, kuriem bija notikums, proporcija procentos N: pacientu skaits

0.7 0.8 0.9 1 1.1 1.2

Labāk Victoza

Labāk Placebo

2. attēls: Forest plot analīzes individuāliem kardiovaskulāru notikumu tipiem - PAK populācija

Nozīmīga un ilgstoša HbA1c samazināšanās laikā no sākuma līdz 36. mēnesim tika novērota ar liraglutīdu, salīdzinot ar placebo, kā papildinājumu standarta terapijai (-1,16% vs -0,77%; aprēķinātā ārstēšanas starpība [AĀS] -0,40% [-0,45; -0,34]). Nepieciešamība intensificēt ārstēšanu ar insulīnu tika samazināta par 48% ar liraglutīdu vs placebo pētījuma sākumā insulīnu iepriekš nelietojušiem pacientiem (RA 0,52 [0,48; 0,57]).

• Asinsspiediens un sirdsdarbība 3.a fāzes klīnisko pētījumu laikā liraglutīds samazināja sistolisko asinsspiedienu vidēji par 2,3 līdz 6,7 mmHg no sākuma rādītājiem un salīdzinot ar aktīvām salīdzināmām zālēm, samazinājums bija 1,9 līdz 4,5 mmHg. Vidējais sirdsdarbības paātrinājums no pētījuma sākuma - no 2 līdz 3 sitieniem minūtē - tika novērots ilgstošos klīniskos pētījumos ar liraglutīdu, tajā skaitā LEADER pētījumā. LEADER pētījumā nenovēroja ilgstošas paātrinātas sirdsdarbības klīnisku ietekmi uz kardiovaskulāru notikumu risku.

• Mikrovaskulārs novērtējums LEADER pētījumā mikrovaskulāri gadījumi bija nefropātija un retinopātija. Analizējot laiku līdz pirmajam mikrovaskulāram gadījumam ar liraglutīdu vs placebo BP bija 0,84 [0,73, 0,97]. BP liraglutīdam vs placebo bija 0,78 [0,67, 0,92] laikā līdz pirmajam nefropātijas gadījumam un 1,15 [0,87, 1,52] laikā līdz pirmajam retinopātijas gadījumam.
• Imunogenitāte

Tā kā olbaltumvielas vai peptīdus saturošām zālēm var būt imunogēniskas īpašības, pēc ārstēšanas ar liraglutīdu pacientiem var izveidoties antiliraglutīda antivielas. Antivielas izveidojās vidēji 8,6% pacientu. Antivielu veidošanās nebija saistīta ar liraglutīda efektivitātes mazināšanos.

Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus liraglutīda vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās 2. tipa cukura diabētam (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktu).

Citi klīniskie dati

13

Atklātā pētījumā, kurā salīdzināja liraglutīdu (1,2 mg un 1,8 mg) un sitagliptīna (DPP-4 inhibitors, 100 mg) drošumu un efektivitāti pacientiem, kuru cukura diabēts bija nepietiekami kontrolēts ar metformīna terapiju (vidējais HbA1c 8,5%), liraglutīds abās devās bija statistiski pārāka nekā sitagliptīna terapija HbA1c samazināšanā pēc 26 nedēļām (-1,24%, -1,50% vs -0,90%, p<0,0001). Pacientiem, kurus ārstēja ar liraglutīdu, bija nozīmīgs ķermeņa svara samazinājums salīdzinot ar pacientiem, kurus ārstēja ar sitagliptīnu (-2,9 kg un -3,4 kg vs -1,0 kg, p<0,0001). Proporcionāli lielākai pacientu daļai, kurus ārstēja ar liraglutīdu, bija pārejoša slikta dūša, salīdzinot ar pacientiem, kurus ārstēja ar sitagliptīnu (20,8% un 27,1% liraglutīdam vs. 4,6% sitagliptīnam). HbA1c samazinājums un pārākums salīdzinot ar sitagliptīnu, ko novēroja pēc 26 ārstēšanas nedēļām ar liraglutīdu (1,2 mg un 1,8 mg), saglabājās arī pēc 52 ārstēšanas nedēļām (-1,29% un -1,51% vs 0,88%, p<0,0001). Pēc 52 ārstēšanas nedēļām nomainot sitagliptīna terapiju uz liraglutīdu, ieguva papildus un statistiski ticamu HbA1c samazinājumu (-0,24% un -0,45%, 95% TI: -0,41 līdz -0,07 un 0,67 līdz -0,23) 78. nedēļā, bet formāla kontroles grupa nebija pieejama.
Atklātā pētījumā, kurā salīdzināja liraglutīda 1,8 mg vienreiz dienā un eksenatīda 10 µg divreiz dienā drošumu un efektivitāti pacientiem, kuru cukura diabēts bija nepietiekami kontrolēts ar metformīna un/vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu terapiju (vidējais HbA1c 8,3%), liraglutīds uzrādīja statistiski lielāku HbA1c samazinājumu pēc 26 nedēļām, salīdzinot ar eksenatīda terapiju (-1,12% vs -0,79%; noteiktā terapijas atšķirība: –0,33; 95% TI –0,47 līdz –0,18 ). Ievērojami vairāk pacientu sasniedza HbA1c zem 7% ar liraglutīdu, salīdzinot ar eksenatīdu (54,2% vs 43,4%, p=0,0015). Abu terapiju rezultātā vidējā ķermeņa masa samazinājās apmēram par 3 kg. Pēc 26 ārstēšanas nedēļām nomainot eksenatīda terapiju uz liraglutīdu, ieguva papildus un statistiski nozīmīgu HbA1c samazinājumu (-0,32%, 95% TI: -0,41 līdz -0,24) 40. nedēļā, bet formāla kontroles grupa nebija pieejama. 26 nedēļu laikā novēroja 12 būtiskas blakusparādības uz 235 pacientiem (5,1%) liraglutīda terapijas grupā, turpretim, eksenatīda grupā - 6 būtiskas nevēlamas blakusparādības 232 pacientiem (2,6%). Netika konstatēta noteikta sakarība starp blakusparādību notikumu un kādu no orgānu sistēmām.
Atklātā pētījumā, kurā salīdzināja liraglutīda 1,8 mg vienreiz dienā un liksizenatīda 20 mkg drošumu un efektivitāti 404 pacientiem, kuru cukura diabēts bija nepietiekami kontrolēts ar metformīna terapiju (vidējais HbA1c 8,4%), liraglutīds uzrādīja statistiski lielāku HbA1c samazinājumu pēc 26 nedēļām, salīdzinot ar liksizenatīda terapiju (-1,83% vs. -1,21%, p<0,0001). Ievērojami vairāk pacientu sasniedza HbA1c zem 7% ar liraglutīdu, salīdzinot ar liksizenatīdu (74,2% vs. 45,5%, p<0,0001), kā arī HbA1c mērķi mazāku vai vienādu ar 6,5% (54,6% vs. 26,2%, p<0,0001). Abu terapiju rezultātā samazinājās ķermeņa masa (-4,3 kg ar liraglutīdu un -3,7 kg ar liksizenatīdu). Ar kuņģa-zarnu traktu saistītas blakusparādības biežāk bija ziņotas lietojot liraglutīda terapiju (43,6% vs. 37,1%).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Liraglutīda uzsūkšanās pēc subkutānas ievadīšanas ir lēna, maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 8 – 12 stundas pēc devas ievadīšanas. Aprēķinātā maksimālā liraglutīda koncentrācija pēc vienreizējas 0,6 mg liraglutīda devas subkutānas ievadīšanas bija 9,4 nmol/l. Lietojot 1,8 mg liraglutīda, vidējā sasniegtā liraglutīda līdzsvara koncentrācija (AUCτ/24) bija aptuveni 34 nmol/l. Liraglutīda iedarbība palielinājās proporcionāli devai. Liraglutīda AUC variāciju koeficients vienam pacientam bija 11% pēc vienreizējas devas ievadīšanas. Liraglutīda absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir aptuveni 55%.
Izkliede Šķietamais izkliedes tilpums pēc subkutānas ievadīšanas ir 11 – 17 l. Vidējais izkliedes tilpums pēc liraglutīda intravenozas ievadīšanas ir 0,07 l/kg. Liraglutīds plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām (>98%).
Biotransformācija 24 stundu laikā pēc vienas radioloģiski iezīmētas [3H]-liraglutīda devas ievadīšanas veseliem
14

cilvēkiem galvenā plazmā konstatētā viela bija nemainīts liraglutīds. Plazmā tika konstatēti divi maznozīmīgi metabolīti (≤9% un ≤5% no kopējā radioaktīvās vielas daudzuma plazmā). Liraglutīds tiek metabolizēts līdzīgi kā lielas olbaltumvielas, neviens konkrēts orgāns nav uzskatāms par galveno eliminācijas ceļu.
Eliminācija Pēc [3H]-liraglutīda devas ievadīšanas nemainītu liraglutīdu urīnā vai fēcēs nekonstatēja. Tikai neliela daļa ievadītā radioaktīvā elementa izdalījās ar liraglutīdu saistītu metabolītu veidā urīnā vai fēcēs (attiecīgi 6% un 5%). Urīnā un izkārnījumos radioaktīvais elements izdalījās galvenokārt 6 – 8 dienu laikā un atbilda attiecīgi trīs maznozīmīgiem metabolītiem.
Vidējais klīrenss pēc vienas liraglutīda devas subkutānas ievadīšanas ir aptuveni 1,2 l/h un eliminācijas pusperiods ir aptuveni 13 stundas.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki Ņemot vērā farmakokinētikas pētījuma rezultātus veseliem cilvēkiem un populācijas farmakokinētikas datu analīzi pacientiem (18–80 gadus veciem), jāsecina, ka vecums neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liraglutīda farmakokinētiku.
Dzimums Ņemot vērā populācijas farmakokinētikas datu analīzes rezultātus pacientiem un pacientēm un farmakokinētikas pētījuma rezultātus veseliem cilvēkiem, jāsecina, ka dzimums neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liraglutīda farmakokinētiku.
Etniskā izcelsme Ņemot vērā populācijas farmakokinētikas analīzes rezultātus baltās, melnās rases, aziātu un spāņu izcelsmes cilvēku grupām, jāsecina, ka etniskā izcelsme neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liraglutīda farmakokinētiku.
Aptaukošanās Populācijas farmakokinētikas analīze liecina, ka ķermeņa masas indekss (ĶMI) būtiski neietekmē liraglutīda farmakokinētiku.
Aknu darbības traucējumi Liraglutīda farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar dažādas pakāpes aknu darbības traucējumiem vienas devas pētījumā. Liraglutīda iedarbība pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem samazinājās par 13–23%, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (pēc Child Pugh klasifikācijas >9) iedarbība bija nozīmīgi mazāka (44%).
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem liraglutīda iedarbība bija samazināta, salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Cilvēkiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss, CrCl 50 – 80 ml/min), vidēji smagiem (CrCl 30–50 ml/min) un smagiem (CrCl <30 ml/min) nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kam nepieciešama dialīze, liraglutīda iedarbība samazinājās par attiecīgi 33%, 14%, 27% un 26%.
Tāpat, 26 nedēļu ilgā klīniskā pētījumā 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30-59 ml/min, skatīt 5.1. apakšpunktu) bija 26% zemāka liraglutīda iedarbība salīdzinot ar atsevišķu pētījumu 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar normālu nieru funkciju vai viegliem nieru darbības traucējumiem.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
15

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Divus gadus ilgos kancerogenitātes pētījumos žurkām un pelēm novēroja neletālus vairogdziedzera C šūnu audzējus. Žurkām nav novērots iedarbības līmenis, kas neizraisa blakusparādības (no observed adverse effect level, NOAEL). 20 mēnešus ārstētiem pērtiķiem šādus audzējus nekonstatēja. Šīs atrades grauzējiem izraisa ne-genotoksisks, specifisks GLP-1 receptoru pastarpināts mehānisms, pret kuru grauzēji ir īpaši jutīgi. Nozīmīgums cilvēkiem visdrīzāk ir zems, bet to nevar izslēgt pavisam. Citi ar ārstēšanu saistīti audzēji nav konstatēti.
Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu kaitīgu ietekmi uz auglību, bet konstatējams nedaudz palielināts agrīnas embrija bojāejas biežums, lietojot lielāko devu. Victoza lietošana grūsnības vidū izraisīja mātītes ķermeņa masas samazināšanos un augļa augšanas aizkavēšanos, vienlīdz ietekmējot ribas žurkām un izraisot skeleta pārmaiņas trušiem. Žurkām Victoza lietošanas laikā samazinājās jaundzimušo augšana, un lielas devas grupā šis samazinājums saglabājās arī pēc zīdīšanas pārtraukšanas. Nav zināms, vai samazinātu mazuļu augšanu izraisa samazināts piena patēriņš mazuļiem tiešas GLP-1 ietekmes dēļ vai saistībā ar samazinātu piena veidošanos mātītēm, ko izraisa samazināts kaloriju patēriņš. Pēc liraglutīda intraarteriālas injekcijas trušiem novēroja vieglu līdz vidēju hemorāģiju, eritēmu un pietūkumu injekcijas vietā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts Propilēnglikols Fenols Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Victoza pievienotās vielas var izraisīt liraglutīda degradāciju. Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
30 mēneši
Pēc pirmās lietošanas: 1 mēnesis
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Neuzglabāt ledusskapja saldētavas tuvumā.
Pēc pirmās lietošanas: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C vai ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt.
Pildspalvveida pilnšļirce jāuzglabā ar uzliktu uzgali, lai pasargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Kārtridžs (1. hidrolītiskās klases stikls) ar virzuli (brombutila) un laminētu gumijas loksni (brombutila/poliizoprēna), kas atrodas vairākdevu vienreizlietojamā poliolefīna un poliacetāla pildspalvveida pilnšļircē.
16

Katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 3 ml šķīduma, kas nodrošina 30 devas pa 0,6 mg, 15 devas pa 1,2 mg vai 10 devas pa 1,8 mg. Iepakojumi pa 1, 2, 3, 5 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Victoza nedrīkst lietot, ja šķīdums nav dzidrs un bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains. Victoza nedrīkst lietot, ja tas ir bijis sasalis. Victoza var ievadīt ar adatām, kas nav garākas par 8 mm un līdz 32G izmēram. Pildspalvveida pilnšļirce ir paredzēta lietošanai ar NovoFine vai NovoTwist vienreiz lietojamām adatām. Adatas nav pievienotas. Pacientam jāiesaka izmest injekciju adatu atbilstoši vietējām prasībām pēc katras injekcijas un uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci bez pievienotas adatas. Tas novērš inficēšanos un noplūdi. Tas arī nodrošina precīzu dozēšanu.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Novo Nordisk A/S Novo Allé DK-2880 Bagsværd Dānija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/09/529/001-005
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2009. gada 30. jūnijs Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 11. aprīlis
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
17

II PIELIKUMS A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS,
KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI
VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
18

A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Bioloģiski aktīvās vielas ražotāja nosaukums un adrese Novo Nordisk A/S Hallas Allé DK-4400 Kalundborg Dānija Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Novo Nordisk A/S Novo Allé DK-2880 Bagsværd Dānija
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS • Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu un, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
• Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP. Atjaunināts RPP jāiesniedz: • pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
19

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
20

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
21

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Victoza 6 mg/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē Liraglutidum
2. AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS 1 ml satur 6 mg liraglutīda. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 18 mg liraglutīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts, propilēnglikols, fenols, ūdens injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijām 1 pildspalvveida pilnšļirce 2 pildspalvveida pilnšļirces 3 pildspalvveida pilnšļirces 5 pildspalvveida pilnšļirces 10 pildspalvveida pilnšļirces Katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 3 ml šķīduma, kas nodrošina 30 devas pa 0,6 mg, 15 devas pa 1,2 mg vai 10 devas pa 1,8 mg.
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai. Victoza pildspalvveida pilnšļirces ir paredzētas lietošanai ar NovoFine vai NovoTwist vienreiz lietojamām adatām. Adatas nav pievienotas.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Neuzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ar pievienotu adatu.
22

Tikai individuālai lietošanai.
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz/ Pildspalvveida pilnšļirce jāiznīcina 1 mēnesi pēc pirmās lietošanas.
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī . Nesasaldēt. Pēc pirmās lietošanas pildspalvveida pilnšļirci uzglabāt temperatūrā līdz 30°C vai ledusskapī. Nesasaldēt. Pildspalvveida pilnšļirce jāuzglabā ar uzliktu uzgali, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS UN ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Novo Nordisk A/S Novo Allé DK-2880 Bagsværd, Dānija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/09/529/001 1 x 3 ml EU/1/09/529/002 2 x 3 ml EU/1/09/529/003 3 x 3 ml EU/1/09/529/004 5 x 3 ml EU/1/09/529/005 10 x 3 ml
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija:
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Victoza
23

17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
24

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA PILDSPALVVEIDA PILNŠĻIRCES MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Victoza 6 mg/ml injekcija Liraglutidum Subkutānai lietošanai 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP/ 4. SĒRIJAS NUMURS Lot: 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 3 ml 6. CITA Novo Nordisk A/S
25

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
26

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Victoza 6 mg/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē Liraglutidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. – Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. – Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai. – Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. – Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Victoza un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Victoza lietošanas 3. Kā lietot Victoza 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Victoza 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Victoza un kādam nolūkam to lieto
Victoza satur aktīvo vielu liraglutīdu. Tas palīdz organismam mazināt glikozes līmeni Jūsu asinīs tikai tad, kad tas ir pārāk augsts. Tas arī palēnina ēdiena pārvietošanos caur kuņģi un var palīdzēt novērst sirds slimību.
Victoza lieto vienu pašu, ja glikozes līmenis Jūsu asinīs netiek pietiekami kontrolēts ar diētu un fiziskām aktivitātēm, un Jūs nevarat lietot metformīnu (citas pretdiabēta zāles).
Victoza lieto ar citām pretdiabēta zālēm, ja ar tām netiek panākta pietiekama glikozes līmeņa Jūsu asinīs kontrole. Tās var būt: • perorālie pretdiabēta līdzekļi (piemēram, metformīns, pioglitazons, sulfonilurīnvielas
atvasinājumi) un/vai insulīns.
2. Kas Jums jāzina pirms Victoza lietošanas
Nelietojiet Victoza šādos gadījumos – Ja Jums ir alerģija pret liraglutīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu: • pirms Victoza lietošanas, • ja Jums ir vai ir bijusi aizkuņģa dziedzera slimība.
Šīs zāles nedrīkst lietot, ja Jums ir 1. tipa cukura diabēts (Jūsu organisms neražo insulīnu nemaz) vai diabētiska ketoacidoze (cukura diabēta komplikācija ar augstu glikozes līmeni asinīs un apgrūtinātu elpošanu). Victoza nav insulīns un tādēļ tās nedrīkst lietot, lai aizvietotu insulīnu.
Ja Jums tiek veikta nieru dialīze, nav ieteicams lietot Victoza.
Ja Jums ir smaga aknu slimība, nav ieteicams lietot Victoza.
Ja Jums ir smaga sirds mazspēja, nav ieteicams lietot Victoza.
27

Šīs zāles nav ieteicams lietot pacientiem ar smagu kuņģa vai zarnu slimību, kas izraisa kuņģa iztukšošanās aizkavēšanos (gastroparēzi) vai iekaisīgu zarnu slimību.
Ja Jums ir akūta pankreatīta simptomi, piemēram, pastāvīgas, stipras sāpes vēderā, Jums nekavējoties jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4. punktu).
Ja Jums ir vairogdziedzera slimība ar vairogdziedzera mezgliem un palielināšanos, konsultējieties ar ārstu.
Uzsākot ārstēšanu ar Victoza, Jums dažos gadījumos var parādīties šķidruma zudums/dehidratācija, piemēram, ja ir vemšana, slikta dūša un caureja. Ir svarīgi dzert daudz šķidrumu, lai izvairītos no dehidratācijas. Kontaktējieties ar savu ārstu, ja Jums ir kādi jautājumi vai šaubas.
Bērni un pusaudži Victoza nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, jo drošums un efektivitāte šajā vecuma grupā līdz šim nav pierādīta.
Citas zāles un Victoza Pastāstiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaši pastāstiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai, ja lietojat zāles, kas satur kādu no šīm aktīvajām vielām: • sulfonilurīnvielas atvasinājumu (piemēram, glimepirīdu vai glibenklamīdu) vai insulīnu.
Lietojot Victoza kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu, var rasties hipoglikēmija (zems glikozes līmenis asinīs), jo sulfonilurīnvielas atvasinājumi un insulīns palielina hipoglikēmijas risku. Sākot pirmo reizi lietot šīs zāles kopā, ārsts var norādīt samazināt sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna devu. Lūdzu, skatīt informāciju par zema glikozes līmeņa asinīs brīdinājuma pazīmēm 4. punktā. Ja Jūs lietojat arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu (piemēram, glimepirīdu vai glibenklamīdu) vai insulīnu, ārsts var likt Jums pārbaudīt glikozes līmeni asinīs. Tas palīdzēs ārstam izlemt vai ir jāmaina sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna deva. • varfarīnu vai citas iekšķīgi lietojamas zāles pret asinsreci. Var būt nepieciešamas biežākas asins analīzes, lai noteiktu Jūsu asins recēšanas spēju.
Grūtniecība un barošana ar krūti Pastāstiet ārstam, ja Jums ir iestājusies grūtniecība, Jūs domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība, vai Jūs plānojat grūtniecību. Victoza nedrīkst lietot grūtniecības laikā, jo nav zināms vai tās var kaitēt Jūsu vēl nedzimušajam bērnam.
Nav zināms, vai Victoza izdalās ar mātes pienu, tādēļ nelietojiet šīs zāles, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Zems glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija) var mazināt Jūsu spēju koncentrēties. Jāizvairās vadīt transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, ja Jums ir hipoglikēmijas pazīmes. Lūdzu, skatīt 4. punktu, zema cukura līmeņa asinīs pazīmes. Jautājiet savam ārstam papildus informāciju par šo situāciju.
3. Kā lietot Victoza
Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
• Sākumdeva ir 0,6 mg reizi dienā vismaz vienu nedēļu.
28

• Ārsts Jums pateiks, kad devu palielināt līdz 1,2 mg reizi dienā. • Ja glikozes līmeni asinīs neizdodas pietiekami kontrolēt ar 1,2 mg devu, ārsts var likt Jums vēl
palielināt devu līdz 1,8 mg reizi dienā. Nemainiet devu, ja to nav licis darīt ārsts.
Victoza ievada injekcijas veidā zem ādas (subkutāni). Šīs zāles nedrīkst injicēt vēnā vai muskulī. Ja injekciju izdarāt pats, piemērotākās vietas ir augšstilbu priekšējā daļa, jostasvietas (vēdera) priekšējā daļa vai augšdelms.
Jūs varat veikt injekciju jebkurā dienas laikā neatkarīgi no ēdienreizēm. Kad esat izvēlējies piemērotāko dienas laiku, Victoza vēlams vienmēr injicēt apmēram tajā pašā dienas laikā.
Pirms pildspalvveida pilnšļirces lietošanas pirmo reizi Jūsu ārsts vai medmāsa parādīs Jums, kā to lietot. Sīkāki norādījumi par lietošanu ir sniegti šīs instrukcijas otrā pusē.
Ja esat lietojis Victoza vairāk, nekā noteikts Ja esat lietojis Victoza vairāk, nekā noteikts, nekavējoties konsultējieties ar ārstu. Jums var būt nepieciešama medikamentoza ārstēšana. Jums var rasties slikta dūša, vemšana vai caureja.
Ja esat aizmirsis lietot Victoza Ja esat aizmirsis ievadīt Victoza, izdariet to, tiklīdz atceraties. Taču, ja pagājušas vairāk nekā 12 stundas kopš laika, kad Jums vajadzēja ievadīt Victoza, nelietojiet izlaisto devu. Pēc tam lietojiet nākamo devu parastā laikā nākamā dienā. Nelietojiet papildus devu un nepalieliniet devu nākamā dienā, lai kompensētu izlaisto devu.
Ja pārtraucat lietot Victoza Nepārtrauciet Victoza lietošanu, ja neesat konsultējies ar ārstu. Pārtraucot zāļu lietošanu, Jums var palielināties glikozes līmenis asinīs.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Būtiskas blakusparādības Bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem • Hipoglikēmija (zems glikozes līmenis asinīs). Zema cukura līmeņa asinīs brīdinājuma pazīmes
var rasties pēkšņi un tās var būt šādas: auksti sviedri, vēsa, bāla āda, galvassāpes, ātra sirdsdarbība, slikta dūša, spēcīga izsalkuma sajūta, redzes traucējumi, miegainība, nespēks, nervozitāte, trauksme, apjukums, grūtības koncentrēties, trīce (tremors). Ārsts Jums pastāstīs, kā ārstēt zemu glikozes līmeni asinīs un ko darīt, ja Jūs pamanāt šīs brīdinājuma pazīmes.Visticamāk, tas notiks, ja Jūs lietojat arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu. Jūsu ārsts var samazināt šo zāļu devu pirms Jūs uzsākat Victoza lietošanu.
Reti: var ietekmēt līdz 1 no 1000 cilvēkiem • Alerģiska (anafilaktiska) reakcija smagā formā ar tādiem papildus simptomiem kā elpošanas
traucējumi, pietūkusi rīkle vai seja, ātra sirdsdarbība un citi. Ja Jums rodas šādi simptomi, Jums nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība un pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Jūsu ārstam. • Zarnu aizsprostojums. Aizcietējums smagā formā ar papildus simptomiem, piemēram, sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, vemšana, utt..
Ļoti reti: var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem • Aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) gadījumi. Pankreatīts var būt būtisks, dzīvībai
29

potenciāli bīstams veselības stāvoklis. Pārtrauciet Victoza lietošanu un nekavējoties kontanktājieties ar ārstu, ja pamanāt kādu no šādiem blakusefektiem: stipras, pastāvīgas sāpes vēderā (kuņģa apvidū), kas var izstarot uz muguru, kā arī slikta dūša un vemšana, jo tās var būt aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) pazīmes.
Citas blakusparādības Ļoti bieži: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem • Slikta dūša. Tā parasti izzūd laika gaitā. • Caureja. Tā parasti izzūd laika gaitā.
Bieži: • Vemšana
Kad uzsāk ārstēšanu ar Victoza, dažos gadījumos Jums var rasties šķidruma zudums/dehidratācija, piemēram, ja ir vemšana, slikta dūša un caureja. Ir svarīgi dzert lielu daudzumu šķidruma, lai izvairītos no dehidratācijas. • Galvassāpes • Gremošanas traucējumi • Kuņģa iekaisums (gastrīts). Pazīmes ir sāpes vēderā, slikta dūša un vemšana. • Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS). Šīs slimības pazīme ir dedzināšanas sajūta. • Sāpīgs vai uzpūsts vēders • Nepatīkama sajūta vēderā • Aizcietējums • Gāzes vēderā (pastiprināta gāzu izdalīšanās) • Samazināta ēstgriba • Bronhīts • Saaukstēšanās • Reibonis • Paātrināts pulss • Nogurums • Zobu sāpes • Reakcijas injekcijas vietā (piemēram, zilums, sāpes, iekaisums, nieze un izsitumi) • Aizkuņģa dziedzera enzīmu līmeņa paaugstināšanās (tajā skaitā, lipāzes un amilāzes)
Retāk: var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem • Alerģiskas reakcijas, tādas kā nieze un nātrene (ādas izsitumi) • Dehidratācija, dažreiz ar nieru darbības pasliktināšanos • Nespēks (slikta pašsajūta) • Žultsakmeņi • Žultspūšļa iekaisums.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Victoza
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pildspalvveida pilnšļirces marķējuma un kastītes pēc “Derīgs līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
30

Pirms atvēršanas Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Neuzglabāt saldētavas tuvumā. Lietošanas laikā Pilnšļirci var uzglabāt 1 mēnesi, ja tā tiek glabāta temperatūrā līdz 30˚C vai ledusskapī (2˚C – 8˚C), atstatu no saldētavas. Nesasaldēt. Kad nelietojat pildspalvveida pilnšļirci, uzglabājiet to ar uzliktu uzgali, lai pasargātu no gaismas. Nelietojiet šīs zāles, ja šķīdums nav dzidrs un bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains. Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija Ko Victoza satur – Aktīvā viela ir liraglutīds. 1 ml šķīduma injekcijām satur 6 mg liraglutīda. Viena pildspalvveida
pilnšļirce satur 18 mg liraglutīda. – Citas sastāvdaļas ir nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts, propilēnglikols, fenols un ūdens
injekcijām. Victoza ārējais izskats un iepakojums Victoza ir pieejams kā dzidrs, bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē. Katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 3 ml šķīduma, kas nodrošina 30 devas pa 0,6 mg, 15 devas pa 1,2 mg vai 10 devas pa 1,8 mg. Victoza ir pieejams iepakojumos pa 1, 2, 3, 5 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. Adatas nav pievienotas. Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs Novo Nordisk A/S Novo Allé, DK-2880 Bagsværd, Dānija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta. Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
31

NORĀDĪJUMI PAR VICTOZA PILDSPALVVEIDA PILNŠĻIRCES LIETOŠANU Pirms pildspalvveida pilnšļirces lietošanas uzmanīgi izlasiet šos norādījumus. Pildspalvveida pilnšļircē ir 18 mg liraglutīda. Iespējams izvēlēties 0,6 mg, 1,2 mg un 1,8 mg devu. Pilnšļirce ir paredzēta lietošanai ar NovoFine vai NovoTwist vienreiz lietojamām injekciju adatām, kas nav garākas par 8 mm un līdz 32G (0,25/0,23 mm) izmēram.
Pildspalvveida pilnšļirces sagatavošana Pārbaudiet pilnšļirces nosaukumu un krāsaino etiķeti, lai pārliecinātos, ka tā satur liraglutīdu. Nepareizo zāļu lietošana var radīt būtisku kaitējumu. Noņemiet pilnšļirces uzgali.
Noplēsiet jaunas, vienreiz lietojamas adatas aizsarguzlīmi. Taisni un cieši uzskrūvējiet adatu uz pilnšļirces.
Noņemiet adatas ārējo uzgali un to saglabājiet izmantošanai vēlāk.
Noņemiet adatas iekšējo uzgali un izmetiet to.
Vienmēr katrai injekcijai izmantojiet jaunu adatu. Šādi mazināsies saindēšanās, inficēšanās, liraglutīda noplūdes, nosprostotas adatas un neprecīzas devas ievadīšanas risks. Rīkojieties uzmanīgi, lai nesaliektu un nesabojātu adatu. Nekad nemēģiniet uzlikt atpakaļ uz adatas iekšējo uzgali. Jūs varat sevi savainot ar adatu. Pildspalvveida pilnšļirces kopšana • Necenties salabot vai izjaukt savu pilnšļirci. • Sargiet pilnšļirci no putekļiem, netīrumiem un visu veidu šķidrumiem. • Notīriet pilnšļirci ar drānu, kas samitrināta maigā mazgāšanas līdzeklī. • Nemēģiniet pilnšļirci mazgāt, nemērciet šķidrumā un neeļļojiet to, jo tādējādi var bojāt pilnšļirci. Svarīga informācija • Nedodiet savu pilnšļirci vai adatas nevienam citam.
32

• Uzglabājiet pilnšļirci citiem, īpaši bērniem nepieejamā vietā. Plūsmas pārbaude lietojot jaunu pilnšļirci
Pirms pirmās injekcijas veikšanas ar jaunu pilnšļirci pārbaudiet plūsmu. Ja pilnšļirce ir jau lietota, skatīt „Devas nomērīšana”, H punktu.
Pagrieziet devas selektoru, līdz plūsmas pārbaudes simbols atrodas iepretim rādītājam.
Turiet pilnšļirci, vēršot adatu uz augšu. Dažas reizes ar pirkstu viegli piesitiet kārtridžam, lai gaisa pūslīši sakrātos kārtridža augšpusē.
Turiet adatu uz augšu un nospiediet devas pogu, līdz iepretim rādītājam atrodas 0 mg atzīme.
Adatas galā jāparādās liraglutīda pilienam. Ja piliens neparādās, atkārtojiet darbības, kas aprakstītas E – G punktā līdz četrām reizēm.
Ja piliens neparādās, nomainiet adatu un atkārtojiet E – G punktā aprakstītās darbības vēlreiz.
Nelietojiet pinšļirci, ja aizvien nav redzams liraglutīda piliens. Tas norāda, ka pilnšļirce ir bojāta un Jums jāizmanto jauna pilnšļirce.
Ja pilnšļirce ir nokritusi uz cietas virsmas vai Jums ir radušās aizdomas, ka ar to kaut kas nav kārtībā, vienmēr uzlieciet jaunu vienreiz lietojamu adatu un pirms injekcijas pārbaudiet zāļu plūsmu. Devas nomērīšana
Vienmēr pārbaudiet, vai rādītājs atrodas ieprietim 0 mg atzīmei.
Grieziet devas selektoru, līdz Jums nepieciešamā deva atrodas iepretim rādītājam (0,6 mg, 1,2 mg vai 1,8 mg).
Ja kļūdas pēc esat nomērījis nepareizu devu, vienkārši nomainiet to, pagriežot devas selektoru atpakaļ vai uz priekšu, līdz rādītājam iepretim atrodas pareizā deva.
Rīkojieties uzmanīgi, lai, griežot devas selektoru atpakaļ, nenospiestu devas pogu, jo var izplūst liraglutīds.
Ja devas selektors apstājas, pirms nepieciešamā deva redzama iepretim rādītājam, pilnšļircē nav pietiekami daudz liraglutīda, lai varētu injicēt visu devu. Šādā gadījumā Jūs varat:
Sadalīt devu divās injekcijās
33

Pagrieziet devas selektoru kādā virzienā, līdz iepretim rādītājam atrodas 0,6 mg vai 1,2 mg devas atzīme. Injicējiet devu. Tad sagatavojiet jaunu pilnšļirci injekcijai un injicējiet atlikušo mg skaitu, lai būtu injicēta visa Jums nepieciešamā deva.
Jūs varat sadalīt devu starp pašreizējo pilnšļirci un jaunu pilnšļirci tikai tad, ja veselības aprūpes speciālists ir Jūs apmācījis kā to darīt. Lai sadalītu devas, lietojiet kalkulatoru. Ja Jūs devas sadalīsiet nepareizi, Jūs varat injicēt pārāk daudz vai pārāk maz liraglutīda.
Injicēt visu devu ar jaunu pilnšļirci Ja devas selektors apstājas pirms 0,6 mg deva redzama iepretim rādītājam, sagatavojiet jaunu pilnšļirci un injicējiet visu devu ar jaunu pilnšļirci.
Nemēģiniet nomērīt citādu devu, kā vien 0,6 mg, 1,2 mg vai 1,8 mg. Lai tiktu ievadīta pareiza deva, displejā redzamiem skaitļiem jāatrodas precīzi iepretim rādītājam. Griežot devas selektoru, dzirdami klikšķi. Neizmantojiet šos klikšķus injicējamā liraglutīda daudzuma noteikšanai. Neizmantojiet kārtridža skalu, lai noteiktu injicējamo liraglutīda tilpumu – tas nav pietiekami precīzi.
Injekcijas veikšana
Ieduriet adatu ādā, rīkojoties tā, kā parādījis Jūsu ārsts vai medicīnas māsa. Pēc tam rīkojieties atbilstoši turpmāk sniegtajiem norādījumiem:
Nospiediet devas pogu, lai veiktu injekciju, līdz iepretim rādītājam atrodas 0 mg atzīme. Rīkojieties uzmanīgi, lai injekcijas laikā nepieskartos displejam ar citiem pirkstiem un nepagrieztu devas selektoru uz sāniem. Tas var nobloķēt injekciju. Turiet devas pogu nospiestu un atstājiet adatu zemādā vismaz 6 sekundes. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu visas devas ievadi. Izvelciet adatu. Pēc tam Jūs varat redzēt liraglutīda pilienu adatas galā. Tas ir normāli un neietekmē tikko injicēto devu.
Ievietojiet adatas galu ārējā adatas uzgalī, tam nepieskaroties.
Kad adata ir nosegta, uzmanīgi pilnībā uzlieciet ārējo adatas uzgali. Pēc tam atskrūvējiet adatu. Uzmanīgi izmetiet adatu un uzlieciet pilnšļircei uzgali. Kad pilnšļirce ir tukša, rupīgi izmetiet to bez pievienotas adatas. Pilnšļirci un adatu, lūdzu, izmetiet saskaņā ar vietējām prasībām.
Vienmēr noņemiet adatu pēc katras injekcijas un uzglabājiet pilnšļirci bez pievienotas adatas. Tas samazina saindēšanās, inficēšanās, liraglutīda noplūdes, nosprostotas adatas un neprecīzas
34

devas ievadīšanas risku. Rīkojoties ar izlietotām adatām, aprūpētājiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai novērstu adatas radītu savainojumu un infekciju tālāku izplatīšanos.
35