Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

VARIVAX pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijas pagatavošanai

Vaccinum varicellae vivum

[vējbaku vakcīna (dzīva)]

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Pēc izšķīdināšanas viena deva (0,5 ml) satur:

Varicella vīrusu** Oka/Merck celms (dzīvu, novājinātu) ≥1350 PFU***

** iegūts cilvēka diploīdu šūnās (MRC-5)

***PFU = plakus veidojošās vienības (plaque forming units – PFU)

Vakcīna var saturēt neomicīna pēdas (skatīt 4.3 un 4.4. apakšpunktus).

Palīgvielas:

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijas pagatavošanai. Balts vai dzeltenbalts pulveris un dzidrs, bezkrāsains šķīdinātājs.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

   1. Terapeitiskās indikācijas

VARIVAX indicēts vakcinācijai pret vējbakām sākot no 12 mēnešu vecuma (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

Īpašos gadījumos, piemēram, atbilstoši nacionālajam imunizācijas kalendāram vai slimības uzliesmojuma periodā, VARIVAX var ievadīt bērniem sākot no 9 mēnešu vecuma (skatīt 4.2., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

VARIVAX var arī ievadīt jutīgiem indivīdiem, kuri tikuši pakļauti vējbaku infekcijai. Vakcinācija 3 dienu laikā pēc inficēšanās var pasargāt no infekcijas klīniskajām izpausmēm vai atvieglot infekcijas norisi. Turklāt ir pieejami ierobežoti dati, kas liecina, ka vakcinācija 5 dienu laikā pēc inficēšanās var atvieglot infekcijas norisi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Devas un lietošanas veids

Devas

VARIVAX jālieto atbilstoši oficiālajām vakcinācijas rekomendācijām.

Personām līdz 9 mēnešu vecumam

VARIVAX nedrīkst lietot bērniem līdz 9 mēnešu vecumam.

Personām, sākot no 9 mēnešu vecuma

Lai nodrošinātu optimālu imunitāti pret vējbakām, bērniem sākot no 9 mēnešu vecuma jāievada divas VARIVAX devas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

• Personām no 9 līdz 12 mēnešu vecumam

Gadījumos, kad vakcinācija uzsākta no 9 līdz 12 mēnešu vecumam, nepieciešams ievadīt otru devu, kas jāievada ar vismaz 3 mēnešu intervālu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

• Personām, sākot no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam

Personām, sākot no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam, starp pirmo un otro devu jāpaiet vismaz vienam mēnesim (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Uzmanību: piemērojamās oficiālas rekomendācijas par vējbaku vīrusu saturošām vakcīnām attiecībā uz vienas vai divu devu nepieciešamību un intervāliem starp devām var atšķirties.

Personām, sākot no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam ar asimptomātisku HIV infekciju [CDC 1. grupa] un vecumam specifiskiem CD4+ T-limfocītiem procentos ≥25% jāievada divas devas ar 12 nedēļu intervālu.

Personām, sākot no 13 gadu vecuma un vecākiem

Personām, sākot no 13 gadu vecuma jāievada divas devas ar 4-8 nedēļu intervālu. Ja intervāls starp devām pārsniedz 8 nedēļas, otra deva jāievada cik ātri vien iespējams (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ir pieejami dati, ka aizsargājošais efekts turpinās 9 gadus pēc vakcinācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Tomēr nepieciešamība pēc revakcinācijas pašlaik nav noteikta.

Ja VARIVAX jāievada seronegatīviem indivīdiem pirms plānotas vai nākotnē iespējamas imūnsupresijas (tādiem, kuri gaida orgānu transplantāciju vai kuriem ir ļaundabīga slimība remisijas fāzē), plānojot vakcinācijas shēmu, jāņem vērā, ka gaidāmais maksimālās protekcijas laiks ir pēc otrās devas (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Nav pieejami dati par aizsardzības efektivitāti vai imūnās atbildes reakciju pret VARIVAX seronegatīvām personām, kuras vecākas par 65 gadiem.

Lietošanas veids

Vakcīna jāinjicē intramuskulāri (i.m.) vai subkutāni (s.c.).

Ieteicamās injekcijas vietas ir augšstilba augšējā anterolaterālajā apvidū jaunākiem bērniem, bet vecākiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem - augšdelma deltveida muskulī.

Pacientiem ar trombocitopēniju vai jebkādiem asinsreces traucējumiem vakcīna jāievada subkutāni.

NEDRĪKST INJICĒT INTRAVASKULĀRI

Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām: skatīt 6.6. apakšpunktu.

3. Kontrindikācijas

   • Paaugstināta jutība pret jebkuru vējbaku vakcīnu, jebkuru no palīgvielām, vai želatīnu, vai neomicīnu (kas var būt kā neliels starpproduktu atlikums, skatīt 4.4. un 6.1. apakšpunktu) anamnēzē.

   • Asins diskrāzijas, leikēmija, jebkāda veida limfomas vai citas ļaundabīgas neoplazmas, kas ietekmē hematopoētisko un limfātisko sistēmu.

   • Pacientiem, kuri saņēma imūnsupresīvu terapiju (ieskaitot lielas kortikosteroīdu devas) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

   • Smags humorāls vai celulārs (primārs vai iegūts) imūndeficīts, piemēram, smags kombinēts imūndeficīts, agammaglobulinēmija un AIDS, vai simptomātiska HIV infekcija, vai vecumam raksturīgs procentuālais CD4+ T-limfocītu daudzums par 12 mēnešiem jaunākiem bērniem: CD4+ <25 %; 12 – 35 mēnešus veciem bērniem: CD4+ < 20 %; 36 – 59 mēnešus veciem bērniem: CD4+ < 15 % (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

   • Pacientiem ar iedzimtu vai pārmantotu imūndeficītu ģimenes anamnēzē, ja vien nav pierādīta potenciālā vakcīnas saņēmēja imūnkompetence.

   • Aktīva neārstēta tuberkuloze.

   • Jebkura slimība ar drudzi >38,5ºC; tomēr neliela temperatūras paaugstināšanās pati par sevi nav kontrindikācija vakcinācijai.

   • Grūtniecība. Turklāt no grūtniecības jāizsargājas vienu mēnesi pēc vakcinācijas (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Injicējot jebkuras vakcīnas attiecīgi vienmēr jābūt pieejamai medicīniskai palīdzībai un novērošanai, ja gadījumā pēc vakcīnas ievadīšanas attīstās anafilaktiskas reakcijas.

Līdzīgi kā citām vakcīnām iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas ne tikai pret vakcīnas aktīvo vielu, bet arī pret palīgvielām un atlieku produktu pēdām: želatīnu un neomicīnu (skatīt 2. un 6.1. apakšpunktu).

Līdzīgi kā citas vakcīnas VARIVAX pilnīgi visus indivīdus no inficēšanās dabīgā ceļā ar vējbakām var nepasargāt. Klīniskajos pētījumos tika novērtēta efektivitāte tikai sākot ar 6. nedēļu pēc reizes devas ievadīšanas veseliem indivīdiem līdz 12 gadu vecumam vai 6 nedēļas pēc otrās devas vecākiem indivīdiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Vakcināciju var apsvērt pacientiem ar noteiktu imūndeficītu, kad ieguvums atsver risku (piemēram, asimptomātiskiem HIV pacientiem, IgG apakšgrupas deficīti, iedzimta neitropēnija, hroniska granulomatoza slimība un komplementa deficīta slimības).

Pacientiem ar pavājinātu imunitāti, kuriem šī vakcinācija nav kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu), var nebūt tik laba atbildes reakcija kā cilvēkiem ar normālu imunitāti, tāpēc daži no šiem pacientiem saskares gadījumā var saslimt ar vējbakām, neskatoties uz atbilstošu vakcīnas ievadīšanu. Rūpīgi jāraugās, vai šiem pacientiem neparādās vējbaku simptomi.

6 nedēļas pēc vakcinācijas tās saņēmējiem jāizvairās lietot salicilātus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Transmisija

Veseli vakcinētie retos gadījumos var pārnest vējbaku vīrusu un kontakta ceļā var izraisīt vai neizraisīt vējbakām līdzīgus izsitumus, kas nevēlami ietekmē jutīgu veselu cilvēku, grūtnieču un cilvēku ar nomāktu imūnsistēmu veselību.

Tādēļ vakcīnas saņēmējam 6 nedēļas pēc vakcinācijas, ja vien iespējams, jāmēģina izvairīties no ciešas saiknes ar jutīgiem paaugstināta riska indivīdiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Gadījumos, ja nav iespējams izvairīties no kontakta ar paaugstināta riska indivīdiem, pirms vakcinācijas jāizvērtē iespējamā vakcīnas vīrusa transmisijas riska un populācijā sastopamā vīrusa iegūšanas un transmisijas riska attiecības (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Jutīgi paaugstināta riska pacienti ir:

• pacienti ar traucētu imūnsistēmu (skatīt 4.3. apakšpunktu);

• grūtnieces bez vējbakām slimības vēsturē (dokumentētām) vai laboratoriskiem pierādījumiem par iepriekšēju infekciju;

• jaundzimušie mātēm bez vējbakām slimības vēsturē (dokumentētām) vai laboratoriskiem pierādījumiem par iepriekšēju infekciju.

  5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

VARIVAX nedrīkst jaukt kopā vienā šļircē ar citām vakcīnām vai citām zālēm. Citas injicējamās vakcīnas vai zāles jāievada citā vietā atsevišķas injekcijas veidā.

Lietošana vienlaicīgi ar citām vakcīnām

Maziem bērniem VARIVAX ir ticis ievadīts vienlaicīgi, tikai citā injekcijas vietā, ar kombinēto masalu, cūciņu un masaliņu vakcīnu, konjugēto b tipa Haemophilus influenzae vakcīnu, B hepatīta vakcīnu, difterijas/stingumkrampju/garā klepus šūnu vakcīnu un perorālo poliovīrusu vakcīnu. Netika novērotas klīniski nozīmīgas atšķirības imūnās atbildes reakcijā pret jebkuru no antigēniem, ja vakcīnas ievadīja vienlaicīgi ar VARIVAX. Ja vējbaku (Oka/Merck celms) vakcīna (dzīva) netiek ievadīta vienlaicīgi ar masalu, cūciņu un masaliņu dzīvu vīrusu vakcīnu, starp abām dzīvu vīrusu vakcīnām jāievēro 1 mēneša intervāls.

Nav vērtēta VARIVAX vienlaicīga lietošana ar tetravalentām, pentavalentām vai heksavalentām (difterijas, stingumkrampju un nešūnu garā klepus [DTaP]) vakcīnām.

Vakcināciju drīkst veikt vismaz 5 mēnešus pēc asins vai plazmas pārliešanas vai normāla cilvēka imūnglobulīna vai varicella zoster globulīna (varicella zoster immune globulin-VZIG) ievadīšanas.

Varicella zoster vīrusu antivielas saturošu asins produktu, tai skaitā VZIG vai citu imūnglobulīna preparātu, ievadīšana mēneša laikā pēc VARIVAX var samazināt imūno atbildes reakciju pret vakcīnu, un tādējādi samazināt tās aizsardzības efektivitāti. Tādēļ jāizvairās no šāda veida produktu ievadīšanas mēneša laikā pēc VARIVAX devas, ja vien tas nav būtiski nepieciešams.

Vakcīnas saņēmējiem 6 mēnešus pēc vakcinācijas ar VARIVAX jāizvairās no salicilātu lietošanas, jo bijuši ziņojumi par Reye sindromu pacientiem, kuri lietoja salicilātus populācijā sastopamā vējbaku vīrusa infekcijas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Ar VARIVAX nav veikti pētījumi par ietekmi uz dzīvnieku reproduktivitāti. Nav vērtēta VARIVAX iespējamā ietekme uz fertilitāti.

Grūtniecība

Grūtnieces nedrīkst vakcinēt ar VARIVAX.

Nav veikti VARIVAX pētījumi grūtniecēm.

Tomēr nav konstatēts augļa bojājums, vējbaku vakcīnu ievadot grūtniecēm. Nav zināms vai VARIVAX, ja to ievada grūtniecēm, var izraisīt augļa bojājumus vai var ietekmēt reproduktīvās funkcijas.

No grūtniecības jāizsargājas vienu mēnesi pēc vakcinācijas. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, jāiesaka nogaidīt.

Barošana ar krūti

VARIVAX parasti nerekomendē mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, jo teorētiski ir iespējama vakcīnas vīrusa celma transmisija no mātes bērnam (skatīt arī 4.4. apakšpunktu). Vīrusa iedarbībai pakļautām sievietēm ar negatīvu vējbaku vīrusa iedarbību anamnēzē vai seronegatīvām pret varicella, vakcinācija nepieciešamība jāizvērtē individuāli.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blakusparādības

1. Drošuma profila apkopojums

Klīniskajos pētījumos sasaldēta un ledusskapī stabila vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) forma tika ievadīta apmēram 17 000 veseliem indivīdiem ≥12 mēnešu vecuma, kuri tika novēroti 42 dienas pēc katras devas. Netika novērots paaugstināts nevēlamo blakusparādību risks, ievadot VARIVAX seropozitīviem indivīdiem. Ledusskapī stabilas vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) drošības profils bija visumā līdzīgs agrāk izstrādātas vakcīnas drošuma profilam.

Dubultaklos, placebo kontrolētos pētījumos 956 veseliem indivīdiem no 12 mēnešu līdz 14 gadu vecumam, no kuriem 914 bija seroloģiski pierādīts jutīgums pret varicella, vienīgās blakusparādības, kas biežāk tika novērotas vakcīnas saņēmēju grupā, salīdzinājumā ar placebo, bija sāpes (26,7% pret 18,1%), apsārtums (5,7% pret 2,4%) injekcijas vietā un vējbakām līdzīgi izsitumi ārpus injekcijas vietas (2,2% pret 0,2%).

Klīniskajos pētījumos 752 bērniem VARIVAX ievadīja vai nu intramuskulāri vai subkutāni. Neatkarīgi no ievadīšanas vietas, vispārējais drošuma profils bija salīdzināms, lai gan reakcijas injekcijas vietā retāk novēroja i.m. grupā (20,9%), salīdzinot ar s.c. grupu (34,3%).

Pēcreģistrācijas pētījumā ar vējbaku vakcīnu (dzīva) (Oka/Merck celms), kas tika veikts, lai novērtētu īstermiņa drošumu (novērošanas periods no 30 līdz 60 dienām) aptuveni 86000 bērniem vecumā no 12 mēnešiem līdz 12 gadiem un 3600 indivīdiem, sākot no 13 gadu vecuma, netika ziņots par nopietnām ar vakcīnu saistītām blakusparādībām.

Blakusparādību apkopojums tabulā

Klīniskie pētījumi

Klīniskajos pētījumos (5185 cilvēkiem), kur tika vērtēta cēloņsakarība, tika ziņots par sekojošām pārejošām ar vakcināciju saistītām nevēlamajām blakusparādībām:

Blakusparādību biežums norādīts, izmantojot sekojošos nosacījumus:

Ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz < 1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz

<1/1 000)

Veseliem indivīdiem no 12 mēneš u līdz 12 gadu vecumam (1 deva)

Veseliem indivīdiem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam (2 devas, kuras s aņēma ar ≥ 3 mēnešu starplaiku)

Tika ziņots par parejošām nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas ar vakcināciju, pēc vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) ievadīšanas indivīdiem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam: caureja, febrili krampji, drudzis, artrīts pēc infekcijas, vemšana.

Sistēmisko klīnisko nevēlamo blakusparādību skaits pēc otrās VARIVAX devas parasti bija līdzīgs pēc pirmās devas novērotajam. Reakciju injekcijas vietā (galvenokārt eritēma un pietūkums) skaits bija lielāks kā pēc pirmās devas (skatīt pētījuma aprakstu 5.1. apakšpunktā).

Veseliem indivīdiem no 13 gadu vecuma un vecākiem (lielākā daļa saņēma 2 devas ar 4 līdz 8 nedēļu intervālu)

Netika vērtēta cēloņsakarība, izņemot nopietnas nevēlamās blakusparādības, indivīdiem no 13 gadu vecuma un vecākiem.

Tomēr klīniskajos pētījumos (1648 cilvēkiem) tika ziņots par sekojošām ar vakcināciju saistītām pārejošām blakusparādībām:

Pēcreģistrācijas uzraudzība

Spontāni tika ziņots par sekojošām parejošām nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas ar VARIVAX, pēcreģistrācijas periodā visa pasaulē.

+ Tā kā šie gadījumi tiek ziņoti brīvprātīgi no nenoteikta lieluma populācijas, ne vienmēr ir iespējams precīzi novērtēt to biežumu vai noteikt cēloņsakarību ar vakcīnas iedarbību. Līdz ar to, šo blakusparādību biežums tiek kvalificēts kā "nav zināmi".

* Atzīmētās par vējbaku vakcīnu (dzīvu) (Oka/Merck celms) ziņotās blakusparādības var novērot arī populācijā esoša varicella vīrusa infekcijas rezultātā. Nav norādījumu par šo blakusparādību riska palielināšanos pēc vakcinācijas, salīdzinot ar aktīviem pēcreģistrācijas uzraudzības pētījumiem par populācijā esošu slimību vai pasīviem pēcpārdošanas uzraudzības ziņojumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

‡ Skatīt apakšpunktu c.

Izsitumi pēc vakcinācijas, kad tika izolēts Oka/Merck celms, parasti bija viegli (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Herpes zoster gadījumi klīniskajos pētījumos

Klīnisko pētījumu laikā tika ziņots par 12 herpes zoster gadījumiem starp 9543 vakcinētajiem vecumā no 12 mēnešiem līdz 12 gadiem, kas turpmāk atbilst 84414 personu/gadiem. Rezultāts ir aprēķināts pēc sastopamības biežuma vismaz 14 gadījumi uz 100 000 personu/gadiem, salīdzinot ar 77 gadījumiem uz 100 000 personu/gadiem pēc populācijā esoša vīrusa infekcijas. Starp 1652 vakcinētajiem vecumā no 13 gadiem un vecākiem bija 2 herpes zoster ziņojumi. Visi 14 ziņotie gadījumi bija viegli, bez komplikācijām.

Citā klīniskajā pētījumā bērniem vecumā no 12 mēnešiem līdz 12 gadiem tika ziņots par 2 herpes zoster gadījumiem pacientu grupā, kas saņēma vienu vakcīnas devu, bet grupā, kas saņēma divas devas par šādiem gadījumiem netika ziņots. Pacienti pēc vakcinācijas tika novēroti 10 gadus.

Aktīvās novērošanas dati par bērniem, kuri vakcinēti ar dzīvo vējbaku vakcīnu (Oka/Merck) un novēroti 14 gadus pēc vakcinācijas, neuzrādīja herpes zoster gadījumu skaita palielināšanos, salīdzinot ar bērniem, kuri periodā līdz vakcīnas ieviešanai pārslimojuši dabiskā tipa vējbakas. Šie novērošanas dati patiesībā liecina par to, ka ar vējbaku vakcīnu vakcinētajiem bērniem varētu būt mazāks herpes zoster gadījumu risks. Pašreiz nav zināmi vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) ilgstošas ietekmes rezultāti uz herpes zoster sastopamības biežumu, īpaši tiem vakcinētajiem, kuri pakļauti populācijā esoša varicella vīrusa iedarbībai (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ar vējbakām saistītas komplikācijas

Ir ziņots par komplikācijām, ieskaitot herpes zoster un tādas diseminētas slimības kā aseptiskais meningīts un encefalīts, kuras izraisīja vakcīnas celma izraisītas vējbakas imūnkompromitētiem vai imūnkompetentiem pacientiem.

Transmisija

Pēcreģistrācijas uzraudzības atsevišķi ziņojumi liecina, ka retos gadījumos pēc kontakta ar vakcinētajiem var notikt vakcīnas vīrusa transmisija, kas izraisa vai neizraisa vējbakām līdzīgus izsitumus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) lietošana vienlaikus ar citām bērnu vakcīnām

Ja vējbaku vakcīna (dzīva) (Oka/Merck celms) tika ievadīta vienlaikus ar masalu, cūciņu, masaliņu vakcīnu (M-M-R II) 12 līdz 23 mēnešus veciem bērniem, 26-40% gadījumu tiek ziņots par drudzi (≥38,9ºC; mērīts orāli, 0 līdz 42 dienas pēc vakcinācijas) (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

Cita īpaša populācija

Imūnkompromitēti pacienti (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par nekrotizējošu retinītu imūnkompromitētiem pacientiem.

Gados vecāki pacienti

Klīniskie pētījumi neliecināja, ka būtu atšķirības drošuma profilā gados vecākiem (vecumā≥65 gadiem) un jaunākiem cilvēkiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Ir ziņots par netīšu vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) ievadīšanu vairāk kā rekomendēts (vai nu injicēta lielāka deva par rekomendēto, ievadīts vairāk par vienu injekciju, vai intervāli starp injekcijām bijuši īsāki kā rekomendēts). Šajos gadījumos ziņots par sekojošām blakusparādībām: apsārtums, sāpīgums, iekaisums injekcijas vietā; jutīgums; kuņģa un zarnu trakta simptomi (piemēram, hematemēze, fekāliju emēze, gastroenterīts ar vemšanu un caureju); klepus un vīrusu infekcijas. Nevienā gadījumā nebija ilgstošas komplikācijas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

   2. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: vīrusu vakcīnas- vējbaku vakcīna ATĶ kods: JO7BK01

Klīniskās efektivitātes novērtējums

Efektivitāte bērniem līdz 12 mēnešu vecumam

Gadījumos, kad vakcinācija tika uzsākta līdz 12 mēnešu vecumam, klīniskā efektivitāte netika pētīta.

Vienas devas shēma veseliem indivīdiem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam

Kombinētos klīniskajos pētījumos, lietojot vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) iepriekšējā formulējuma devas apmēram 1000 līdz 17000 PFU, lielākā daļa pacientu, kuri saņēma vējbaku vakcīnu (dzīvu) (Oka/Merck celms) un kuri bija pakļauti populācijā esoša vīrusa iedarbībai, vai nu tika pilnībā pasargāti vai viņiem novēroja slimību vieglākā formā.

Īpaši vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) protektīvā efektivitāte tika novērtēta, sākot ar 42 dienu pēc vakcinācijas trīs dažādos veidos:

1. dubultaklā, placebo-kontrolētā 2 gadus ilgā pētījumā (N=956; efektivitāte 95 līdz 100%; formulējums, kas satur 17430 PFU);

2. izvērtējot aizsardzību pret slimību 7 līdz 9 gadus pēc populācijā esoša vīrusa iedarbības novērošanas (N=259; efektivitāte 81 līdz 88%; formulējums, kas satur 1000-9000 PFU);

3. salīdzinot vējbaku gadījumu skaitu 7 līdz 9 gadu laikā vakcinētajiem ar anamnēzes kontroles datiem no 1972. līdz 1978. gadam (N=5404; efektivitāte 83 līdz 94%; formulējums, kas satur 1000- 9000 PFU).

9202 indivīdu grupā vecumā no 12 mēnešiem līdz 12 gadiem, kuriem ievadīja vējbaku vakcīnu (dzīvu)

(Oka/Merck celms), novērošanas periodā līdz pat 13 gadiem tika konstatēti 1149 infekcijas gadījumi (attīstījās vairāk kā 6 nedēļas pēc vakcinācijas). No šiem 1149 gadījumiem 20 (1,7%) tika klasificēti kā smagi (izsitumu skaits ≥300, orāli mērīta ķermeņa temperatūra ≥37,8ºC). Augstāk minētos datus proporcionāli salīdzināja ar pēc populācijā esoša vīrusa infekcijas nevakcinēto anamnēzes kontroles datiem, kur konstatēja 36% smagu gadījumu, kas atbilst relatīvajam samazinājumam par 95%, salīdzinot ar smago gadījumu skaitu, ko pēc vakcīnas novēro vakcinētajiem.

Divos nelielos kontrolētos klīniskajos pētījumos tika pētīta vakcinācijas pret varicella profilakses spēja līdz 3 dienām pēc vakcinācijas. Pirmais pētījums liecināja, ka nevienam no 17 bērniem, kuri tika pakļauti populācijā esoša vīrusa iedarbībai, neattīstījās vējbakas, salīdzinot ar 19 gadījumiem no 19 nevakcinētajiem. Otrajā placebo kontrolētajā profilakses pētījumā pēc vīrusa iedarbības vienam no 10 vakcinētajiem bērniem attīstījās vējbakas, salīdzinot ar 12 no 13 bērniem placebo grupā. Nekontrolētā pētījumā slimnīcu tīklā 148 pacientiem, no kuriem 35 bija imūnkompromitēti, tika ievadīta vējbaku vakcīna 1. līdz 3. vīrusa iedarbības dienai, un nevienā gadījumā vējbakas neattīstījās.

Ir ierobežoti dati par aizsardzību pret vējbakām no 4. līdz 5. dienai. Dubultaklā pētījumā 26 jutīgi bērni (vienu vecāku bērni) ar aktīvām vējbakām tika randomizēti ar placebo vai vējbaku vakcīnu. Vējbaku vakcīnas grupā 4 no 13 bērniem (30,8%) attīstījās vējbakas, 3 no viņiem tika vakcinēti 4. vai

5. dienā. Tomēr slimība bija viegla (1, 2 un 50 izsitumi). Pretstatā tam, 12 no 13bērniem (92,3%) placebo grupā novēroja tipiskas vējbakas (60 līdz 600 izsitumi). Tādējādi vakcinācija 4. līdz 5. dienai pēc varicella iedarbības var izmainīt atkārtotu vējbaku norises gaitu.

Divu devu shēma veseliem indivīdiem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam

Pētījumā, kur salīdzināja 1 devu (N=1114) un 2 devas (N1102), ko ievadīja ar 3 mēnešu intervālu, 10 gadu novērošanas periodā efektivitāte pret visu smaguma pakāpju vējbakām bija 94% pēc 1 devas un 98% pēc 2 devām (p<0,001). Kopējais vējbaku sastopamības skaits visā 10 gadu novērošanas periodā bija 7,5% pēc 1 devas un 2,2% pēc 2 devām. Lielākā daļa gan pēc 1 devas, gan pēc 2 devām ziņoto vējbaku gadījumu bija viegli.

Divu devu shēma veseliem indivīdiem no 13 gadu vecuma un vecākiem

Indivīdiem no 13 gadu vecuma 6 līdz 7 gadu laikā pēc vakcinācijas, pamatojoties uz datiem par populācijā esoša vīrusa iedarbību, tika vērtēta protektīvā efektivitāte, ievadot divas devas ar 4 vai 8 mēnešu intervālu. Klīniskā efektivitāte bija apmēram 80 līdz 100% robežās.

Vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) imūngenitāte

Vienas devas shēma indivīdiem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam

Klīniskajos pētījumos, novērtējot efektivitāti, noskaidrots, ka ledusskapī stabilas formas imūngenitāte ir tāda pati kā iepriekš lietotajai.

Titrs ≥5 gpELISA vienības/ml (gpELISA ir augsti jutīga metode, kas komerciāli nav pieejama) 6. nedēļā pēc vakcinācijas liecināja par korelāciju ar klīnisko protekciju. Tomēr nav zināms vai titrs ≥0,6

gpELISA vienības/ml korelē ar ilgtermiņa protekciju.

Humorālā imūnās atbildes reakcija bērniem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam

Seruma analīzes (pamatojoties uz kvalitatīvo analīžu atšķirībām, kas parasti atbilst ≥0,6 gpELISA vienībām/ml) liecināja, ka no 9610 vakcīnu (devās no 1000 līdz 50000PFU) saņēmušiem bērniem vecumā no 12 mēnešiem līdz 12 gadiem 98% bija jutīgi. Varicella antivielu titrs ≥5 gpELISA vienības/ml tika inducēts aptuveni 83% bērnu.

Bērniem no 12 līdz 23 mēnešu vecumam ledusskapī uzglabāta VARIVAX (8000 PFU/devā vai 25000 PFU/devā) lietošana izraisīja varicella antivielu titru ≥5 gpELISA vienības/ml 6. nedēļā pēc vakcinācijas93% vakcinēto bērnu.

Humorālā imūnās atbildes reakcija pacientiem sākot no 13 gadu vecuma

Vairāki klīniskie pētījumi 934 pacientiem no 13 gadu vecuma un vecākiem, kuriem ievadīja vējbaku vakcīnu (dzīvu) (Oka/Merck celms) devās no apmēram 900 līdz 17000PFU, 73 līdz 100% gadījumu liecināja par pozitīviem seruma analīzes rādītājiem (varicella antivielu titrs ≥0,6 gpELISA vienības/ml) pēc 1 vakcīnas devas. Attiecīgi 22 līdz 80% pacientu antivielu titrs bija ≥5 gpELISA vienības/ml.

Pēc otrās vakcīnas devas (robežās no 900 līdz 9000 PFU) 601 pacientam pozitīvi seruma analīzes rezultāti bija 97 līdz 100% un pacienti ar antivielu titru ≥5 gpELISA vienības/ml bija robežās no 76 līdz 98%.

Nav datu par imūnās atbildes reakciju uz VARIVAX pret varicella-zoster vīrusu (VZV) seronegatīvām personām ≥65 gadiem.

Humorālā imūnās atbildes reakcija atkarībā no ievadīšanas veida

Salīdzinošā pētījumā 752 pacientiem, kuriem VARIVAX ievadīja vai nu intramuskulāri vai subkutāni, abiem ievadīšanas veidiem novēroja līdzīgus imūngenitātes rezultātus.

Divu devu lietošanas shēma veseliem indivīdiem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam Daudzcentru pētījumā veseliem bērniem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam ievadīja vai nu 1 VARIVAX devu vai 2 devas ar 3 mēnešu pārtraukumu. Imūnogenitātes rezultāti atainoti tabulā zemāk.

Rezultāti no minētā un citiem pētījumiem, kur otrā vakcīnas deva tika ievadīta 3 līdz 6 gadu laikā pēc pirmās devas, liecināja par būtisku VZV antivielu atbildes reakcijas pieaugumu pēc otrās devas. VZV antivielu līmenis pēc 2 devām, ko ievadīja ar 3 līdz 6 gadu intervālu, bija salīdzināms ar to, ko sasniedza pēc 2 devām, ko ievadīja ar 3 mēnešu intervālu. Serokonversijas rādītāji bija aptuveni 100% pēc pirmās devas un 100% pēc otrās devas. Vakcīnas seroprotekcijas rādītāji (≥5 gpELISA vienības/ml) bija aptuveni 85% pēc pirmās un 100% pēc otrās devas, un pēc otrās devas GMT palielinājās vidēji aptuveni 10 reizes (par drošību skatīt 4.8. apakšpunktu).

Divu devu lietošanas shēma veseliem indivīdiem no 9 līdz 12 mēnešu vecumam pēc pirmās devas

Tika veikts klīniskais pētījums ar kombinētas masalu, cūciņu, masaliņu un vējbaku (Oka/Merck) (MMRV) vakcīnas 2 devu shēmu, ievadot devas ar 3 mēnešu intervālu, 1620 veselām personām, kuru vecums pirmās devas laikā bija no 9 līdz 12 mēnešiem.

Drošuma profils pēc 1. un 2. devas kopumā bija salīdzināms ar visās vecuma grupās novēroto.

Kopējās analīzes (vakcinētās personas, neatkarīgi no viņu antivielu titra sākumā) liecināja par 100% seroprotekciju pret vējbakām pēc 2. devas, neatkarīgi no vakcīnas saņēmēja vecuma pirmās devas ievadīšanas laikā.

Seroprotekcijas rādītāji un vidējie ģeometriskie titri (GMT) pret vējbakām atbilstoši kopējām analīzēm apkopoti tabulā zemāk.

Imūnās atbildes reakcijas ilgums

Vienas devas shēma indivīdiem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam

Tajos klīniskajos pētījumos, kas iekļāva veselus bērnus no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam un kuri pēc vakcinācijas ar reizes devu tika ilgstoši novēroti, varicella antivielas (gpELISA ≥0,6 vienības/ml) varēja noteikt 99,1% (3092/3120) bērnu 1. gadā, 99,4% (1382/1391) bērnu 2. gadā, 98,7% (1032/1046)

bērnu 3. gadā, 99,3% (997/1004) 4. gadā, 99,2% (727/733) bērnu 5. gadā un 100% (432/432) bērnu

6. gadā pēc vakcinācijas.

Divu devu shēma indivīdiem no 12 mēnešu līdz 12 gadu vecumam

9 gadu novērošanas periodā pirmajā novērošanas gadā GMT un personu ar VZV antivielu titru

≥5gpELISA vienības/ml skaits procentos bija lielāks 2 devu grupā, salīdzinot ar 1 devas grupu, un bija salīdzināms arī visa novērošanas perioda laikā. 9. gadā VZV antivielu noturības kumulatīvais rādītājs saglabājās ļoti augsts abās grupās (99,0% 1 devas grupā un 98,8% 2 devu grupā).

Indivīdi sākot no 13 gadu vecuma

Klīniskajos pētījumos, kur veseliem indivīdiem sākot no 13 gadu vecuma tika ievadītas 2 vakcīnas devas, varicella antivielas (gpELISA ≥0,6 vienības/ml) varēja noteikt 97,9% (568/580) - 1. gadā, 97,1% (34/35) – 2. gadā, 100% (144/144) – 3. gadā, 97,0% (98/101) – 4. gadā, 97,5% (78/80) – 5. gadā un 100% (45/45) – 6. gadā pēc vakcinācijas.

Vakcinētajiem pēc populācijā esoša vīrusa iedarbības tika novērota antivielu līmeņa paaugstināšanās, ko, pēc šajos pētījumos veiktās vakcinācijas, neapšaubāmi var uzskatīt par ilgstoši noturīgu antivielu līmeni. Imūnās atbildes reakcijas ilgums pēc vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) ievadīšanas un bez populācijā esoša vīrusa iedarbības nav zināms (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Imūnā atmiņa tika pierādīta, veicot revakcināciju ar vējbaku vakcīnu (dzīvu) (Oka/Merck celms) 4 līdz 6 gadus pēc pirmās vakcinācijas 419 indivīdiem, kuri pirmās vakcinācijas laikā bija 1 līdz 17 gadus veci. Pirms revakcinācijas GMT bija 25,7 gpELISA vienības/ml un apmēram 7-10 dienas pēc revakcinācijas tas palielinājās līdz 143,6 gpELISA vienībām/ml.

Vējbaku vakcīnas (dzīvas) (Oka/Merck celms) efektivitāt e

Novērojumi par VARIVAX ilgtermiņa efektivitāti

Dati, kas iegūti divos ASV veiktajos efektivitātes novērojumos, apstiprināja, ka plaši veikta vakcinācija pret vējbakām samazina vējbaku risku aptuveni par 90%. Turklāt, samazināts vējbaku gadījumu risks populācijā tika saglabāts vismaz 15 gadus gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem indivīdiem. Dati liecina arī par to, ka vakcinācija pret vējbakām var samazināt herpes zoster gadījumu risku vakcinētiem indivīdiem.

Pirmajā pētījumā, ilgtermiņa prospektīvā kohortas pētījumā aptuveni 7600 bērni, kuri 1995. gadā tika vakcinēti ar vējbaku vakcīnu savā otrajā dzīves gadā, tika aktīvi novēroti 14 gadus, lai novērtētu vējbaku un herpes zoster sastopamību. Līdz pētījuma beigām 2009.gadā, bija zināms, ka vējbaku vakcīnas otru devu bija saņēmuši 38% no pētījumā iesaistītiem bērniem. Jāatzīmē, ka 2006. gadā ASV tika ieteikts ievadīt otru vējbaku vakcīnas devu. Visā novērojuma laikā vējbaku sastopamības biežums vakcinētajiem bija apmēram 10 reizes mazāks nekā tāda paša vecuma bērniem periodā līdz vakcīnas ieviešanai (noteiktā vakcīnas efektivitāte visā pētījuma periodā bija robežās starp 73% un 90%). Attiecībā uz

herpes zoster, ar vējbaku vakcīnu vakcinētajiem bērniem novērojuma periodā bija mazāks herpes zoster gadījumu skaits nekā tas tika paredzēts, pamatojoties uz rādītājiem par tāda paša vecuma bērniem, kuri periodā līdz vakcīnas ieviešanai pārslimojuši pirmatnējā tipa vējbakas (relatīvais risks = 0,61; 95% TI 0,43 - 0,89). Vējbaku un herpes zoster gadījumi parasti bija viegli.

Otrā ilgtermiņa novērojumā, kas ilga 15 gadus (kopš 1995. gada (periods līdz vakcīnas ieviešanai) līdz 2009. gadam), tika veiktas piecas savstarpēji saistītas vējbaku gadījumu izpētes, katrā no tām izlases veidā analizējot aptuveni 8000 bērnus un pusaudžus vecumā no 5 līdz 19 gadiem. Rezultāti uzrādīja pakāpenisku vējbaku gadījumu skaita samazināšanos kopumā par 90% līdz 95% (apmēram 10 līdz

20 reizes) kopš 1995. gada līdz 2009. gadam visās vecuma grupās, gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem bērniem un pusaudžiem. Turklāt, visās vecuma grupās tika novērota ar vējbakām saistītas hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās aptuveni par 90% (apmēram 10 reizes).

Farmakokinētiskās īpašības

Vakcīnām nav nepieciešams farmakokinētisko īpašību izvērtējums.

Preklīniskie dati par drošumu

Nav veikti neklīniskie standartpētījumi, tomēr nav citi neklīniskie dati, kas saistīti ar klīnisko drošumu, kā tikai šī zāļu apraksta citās sadaļās norādītie.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

   5. Palīgvielu saraksts

Pulveris:

Saharoze Hidrolizēts želatīns Urīnviela

Nātrija hlorīds Nārija L-glutamāts

Bezūdens nātrija hidrogenfosfāts Kālija dihidrogenfosfāts

Kālija hlorīds

Informāciju par atlieku pēdām skatīt 2., 4.3. un 4.4. apakšpunktos.

Šķīdinātājs:

Ūdens injekcijām

Nesaderība

Vakcīnas nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm. Vakcīnu nedrīkst šķīdināt ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.

Uzglabāšanas laiks 2 gadi.

Pēc izšķīdināšanas vakcīna jāizlieto nekavējoties. Tomēr ir pierādīts, ka lietošanai sagatavots produkts ir stabils 30 minūtes, ja to uzglabā temperatūrā no +20ºC līdz +25ºC.

Vakcīna jāizmet, ja tā nav ievadīta 30 minūtēs pēc šķīduma pagatavošanas.

8. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2ºC - 8ºC). Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas.

Nesasaldēt.

9. Iepakojuma veids un saturs

Flakoni ar pulveri

3 ml flakons (stikla) ar aizbāzni (butila gumija) un viegli noņemamu vāciņu (alumīnija).

Pilnšļirce ar šķīdinātāju

1 ml pilnšļirce (stikla) ar virzuļa aizbāzni (hlorbutila gumija) un uzgali (stirēna-butadiēna gumija), bez adatas, 1 ml pilnšļirce (stikla) ar virzuļa aizbāzni (hlorbutila gumija) un uzgali (stirēna-butadiēna gumija), ar 2 atsevišķām adatām blisterī, vai 1 ml pilnšļirce ( stikla) ar virzuļa aizbāzni (hlorbutila gumija) ar adatu.

Iepakojumā viena vai desmit devas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos.

Norādījumi vakcīnas pagatavošanai

Jāizvairās no kontakta ar dezinfekcijas līdzekļiem.

Lai izšķīdinātu vakcīnu, jāizmanto tikai ūdens injekcijām, kas atrodas pievienotajā pilnšļircē.

Iepakojumā, kas satur pilnšļirces bez pievienotām adatām, var būt pievienotas 2 atsevišķas adatas: vienu adatu var lietot šķīdināšanai un otru adatu – injekcijai.

Adata stingri jāievieto šļirces galā, ar apļveida kustību par ceturtdaļu (90ºC) to pagriežot.

Jāinjicē pilnšļirces saturs flakonā ar pulveri. Uzmanīgi jāsakrata, lai pilnībā samaisītu. Flakona saturs jāievelk tai pašā šļircē un vakcīna jāinjicē zem ādas vai muskulī.

Izšķīdinātā vakcīna vizuāli jāpārbauda, vai nav kādi neatbilstoši piemaisījumi un/vai vizuālā izskata izmaiņas. Vakcīnu nedrīkst ievadīt, ja tik konstatēti redzami piemaisījumi vai vakcīna pēc šķīdināšanas nav dzidrs, bezkrāsains vai iedzeltens šķīdums.

Ir svarīgi katram pacientam lietot atsevišķu šļirci un adatu, lai izvairītos no infekcijas izraisītāja pārnešanas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA „Merck Sharp & Dohme Latvija” Skanstes iela 50A Rīga, LV-1013, Latvija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

05-0364

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2005. gada 19. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 25. septembris

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2017. gada 11. oktobris