Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Vardenafil Sandoz 5 mg apvalkotās tabletes

Vardenafil Sandoz 10 mg apvalkotās tabletes

Vardenafil Sandoz 20 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 5 mg vardenafila (Vardenafilum) (hidrohlorīda veidā).

Katra tablete satur 10 mg vardenafila (Vardenafilum) (hidrohlorīda veidā).

Katra tablete satur 20 mg vardenafila (Vardenafilum) (hidrohlorīda veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Gaiši dzeltenas, apaļas tabletes ar marķējumu “A719” vienā pusē, diametrs 6 mm.

Gaiši dzeltenas, apaļas tabletes ar marķējumu “A721” vienā pusē, diametrs 7 mm.

Gaiši dzeltenas, apaļas tabletes ar marķējumu “A723” vienā pusē, diametrs 8,5 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

   4.1. Terapeitiskās indikācijas

Erektilās disfunkcijas ārstēšana pieaugušiem vīriešiem. Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt vai uzturēt pietiekamu dzimumlocekļa erekciju dzimumakta veikšanai.

Lai Vardenafil Sandoz iedarbotos, nepieciešama seksuāla stimulācija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Lietošana pieaugušiem vīriešiem

Ieteicamā deva ir 10 mg pēc vajadzības aptuveni 25 līdz 60 minūtes pirms dzimumakta. Atkarībā no efektivitātes un panesamības devu var palielināt līdz 20 mg vai samazināt līdz 5 mg. Maksimālā ieteicamā deva ir 20 mg. Maksimālais ieteicamais lietošanas biežums ir vienu reizi dienā. Vardenafil Sandoz var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Tā iedarbības sākums var aizkavēties, ja to lieto kopā ar trekniem ēdieniem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (>65 gadus veci)

Devas pielāgošana vecākiem pacientiem nav nepieciešama. Tomēr ir rūpīgi jāapsver devas palielināšana līdz maksimālajai 20 mg devai atkarībā no individuālas panesamības (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Aknu bojājumi

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh A-B) jāapsver 5 mg sākotnējās devas lietošana. Atkarībā no panesamības un efektivitātes devu var vēlāk palielināt.

Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkciju traucējumiem (Child-Pugh B)

ir 10 mg (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru bojājumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru bojājumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar smagu nieru bojājumu (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) jāapsver 5 mg sākotnējās devas lietošana. Atkarībā no panesamības un efektivitātes devu var palielināt līdz 10 mg un 20 mg.

Pediatriskā populācija

Vardenafil Sandoz nav paredzēts lietošanai personām līdz 18 gadu vecumam. Nav atbilstošu indikāciju Vardenafil Sandoz lietošanai bērniem.

Lietošana pacientiem, kas lieto citas zāles

Vienlaicīga CYP3A4 inhibitoru lietošana

Lietojot kombinācijā ar CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, eritromicīnu vai klaritromicīnu, vardenafila deva nedrīkst pārsniegt 5 mg (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Perorālai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Vardenafila lietošana kopā ar nitrātiem vai slāpekļa oksīda veidotājiem (piemēram, amilnitrītu) jebkādā formā ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Vardenafil Sandoz ir kontrindicēts pacientiem, kam sakarā ar nearterītisku išēmisku priekšējo optisko neiropātiju ir radies redzes zudums vienā acī, neskatoties uz to, vai šī epizode ir vai nav bijusi saistībā ar iepriekšēju fosfodiesterāzes 5 (FDE-5) inhibitoru lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles erektilās disfunkcijas ārstēšanai parasti neordinē vīriešiem, kuriem seksuāla aktivitāte nav ieteicama (piemēram, pacientiem ar smagām kardiovaskulārām slimībām, tādām kā nestabila stenokardija vai smaga sirds mazspēja (pēc New York Heart Association III vai IV pakāpe)).

Tālāk minētajām pacientu grupām vardenafila lietošanas drošums nav pētīts, tādēļ tā lietošana ir kontrindicēta līdz tālākas informācijas iegūšanai:

• pacienti ar smagu aknu bojājumu (Child-Pugh C);

• pacienti ar nieru slimībām terminālās stadijās, kam nepieciešama dialīze;

• pacienti ar hipotensiju (asinsspiediens <90/50 mm Hg);

• pacienti, kas nesen (pēdējo 6 mēnešu laikā) pārcietuši insultu vai miokarda infarktu;

• pacienti ar nestabilu stenokardiju un pacienti ar zināmu pārmantotu deģeneratīvu tīklenes slimību, piemēram, pigmentozo retinītu.

Pacientiem, kas vecāki par 75 gadiem, kontrindicēta vienlaicīga vardenafila un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, piemēram, ketokonazola un itrakonazola (perorālās formas), lietošana.

Vardenafila lietošana vienlaicīgi ar HIV proteāzes inhibitoriem, piemēram, ritonavīru un indinavīru, ir kontrindicēta, jo tie ir ļoti spēcīgi CYP3A4 inhibitori (skatīt 4.5. apakšpunktu).

FDE-5 inhibitoru, arī vardenafila, vienlaicīga lietošana kopā ar guanilātciklāzes stimulatoru, piemēram, riociguatu, ir kontrindicēta, jo pastāv simptomātiskas hipotensijas rašanās iepējamība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms farmakoloģiskās terapijas apsvēršanas, jānoskaidro pacienta anamnēze un jāveic fizikāla izmeklēšana, lai diagnosticētu erektilo disfunkciju un noteiktu tās iespējamos cēloņus.

Pirms tiek uzsākta jebkāda erektilās disfunkcijas ārstēšana, ārstam jāapsver pacienta kardiovaskulārais stāvoklis, jo pastāv zināms kardioloģiskas dabas risks, kas saistīts ar seksuālām aktivitātēm (skatīt 4.3. apakšpunktu). Vardenafilam ir vazodilatatora īpašības, kuru ietekmē notiek viegla un pārejoša asinsspiediena pazemināšanās (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pacienti ar kreisā kambara izejas daļas obstrukciju, piemēram, aortas stenozi vai idiopātisku hipertrofisku subaortālu stenozi, var būt jutīgi pret vazodilatatoru, tajā skaitā 5. tipa fosfodiesterāzes inhibitoru iedarbību.

Zāles erektilās disfunkcijas ārstēšanai piesardzīgi jālieto pacientiem ar anatomisku dzimumlocekļa deformāciju (piemēram, angulāciju, kavernozu fibrozi vai Peironi slimību) vai pacientiem, kuru slimība var veicināt priapismu (piemēram, sirpjveida šūnu anēmija, multipla mieloma vai leikoze).

Vardenafil Sandoz apvalkoto tablešu un Vardenafil Sandoz mutē disperģējamo tablešu vai citu erektilās disfunkcijas zāļu kombināciju drošums un efektivitāte nav pētīta. Tādēļ šādu kombināciju lietošana nav ieteicama.

Gados vecākiem pacientiem (≥65 gadus veciem) maksimālās 20 mg devas panesība var būt sliktāka (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar alfa blokatoriem

Vienlaicīga vardenafila un alfa blokatoru lietošana dažiem pacientiem var izraisīt simptomātisku hipotensiju, jo tie abi ir vazodilatatori. Vienlaicīga lietošana ar vardenafilu uzsākama tikai, ja pacienta terapija ar alfa blokatoriem ir stabilizēta. Tiem pacientiem, kuriem ir stabilizēta terapija ar alfa blokatoriem, vardenafila lietošana jāsāk ar mazāko ieteicamo sākumdevu - 5 mg apvalkotām tabletēm. Vardenafilu var lietot jebkurā laikā kopā ar tamsulosīnu vai alfuzosīnu. Lietojot citus alfa blokatorus, ja vienlaikus ordinēts vardenafils, jāapsver to lietošana dažādā laikā (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kuri jau lieto optimizētu vardenafila devu, alfa blokatoru terapija jāsāk, lietojot mazāko devu. Pakāpeniska alfa blokatoru devas palielināšana pacientiem, kas lieto vardenafilu, var būt saistīta ar tālāku asinsspiediena pazemināšanos.

Vienlaicīga lietošana ar CYP3A4 inhibitoriem

Jāizvairās no vienlaicīgas vardenafila un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, piemēram, itrakonazola un ketokonazola (perorālās formas) lietošanas, jo, šīs zāles kombinējot, tiek sasniegta ļoti augsta vardenafila koncentrācija plazmā (skatīt 4.5. un 4.3. apakšpunktu).

Var būt nepieciešama vardenafila devas pielāgošana, ja vienlaicīgi lieto vidēji stiprus CYP3A4 inhibitorus, piemēram, eritromicīnu un klaritromicīnu (skatīt 4.5. un 4.2. apakšpunktu).

Paredzams, ka vienlaicīga greipfrūtu vai greipfrūtu sulas lietošana palielinās vardenafila koncentrāciju plazmā. Jāizvairās no šādas kombinācijas lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ietekme uz QTc intervālu

Vienreizējas iekšķīgi lietotas 10 mg un 80 mg vardenafila devas izraisīja QTc intervāla pagarināšanos attiecīgi par 8 ms un 10 ms. Atsevišķas 10 mg vardenafila devas, kas lietotas vienlaicīgi ar 400 mg gatifloksacīna – aktīvās vielas ar līdzīgu ietekmi uz QT intervālu, radīja aditīvu ietekmi uz QTc intervālu par 4 ms, salīdzinot ar šo aktīvo vielu monoterapiju. Šo QT pārmaiņu klīniskā ietekme nav zināma (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma un to nevar attiecināt uz visiem pacientiem visos apstākļos, jo tas ir atkarīgs no individuāliem riska faktoriem un jutības, kas var būt jebkuram pacientam jebkurā laikā. Pacientiem ar attiecīgiem riska faktoriem, piemēram, hipokaliēmiju, iedzimtu QT intervāla pagarinājumu, vienlaicīgu 1.A klases antiaritmisko līdzekļu (hinidīns, prokainamīds) vai 3. klases antiaritmisko līdzekļu (amiodarons, sotalols) lietošanu, labāk izvairīties no QTc intervālu pagarinošu zāļu, tajā skaitā vardenafila, lietošanas.

Ietekme uz redzi

Saņemti ziņojumi par redzes traucējumiem un nearterītisku išēmisku priekšēju optisko neiropātiju, kas tika saistīta ar Vardenafil Sandoz un citu FDE-5 inhibitoru lietošanu. Pacientiem jāpaskaidro, ka pēkšņu redzes traucējumu gadījumā jāpārtrauc Vardenafil Sandoz lietošana un nekavējoties jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ietekme uz asinsreci

In vitro pētījumi ar cilvēka trombocītiem liecina, ka vardenafilam pašam nav antiagreganta efekta, bet augstās koncentrācijās (virs terapeitiskajām) vardenafils potencē slāpekļa oksīdu radošā nātrija nitroprusīda antiagreganta darbību. Cilvēkiem vardenafils neietekmē asinsteces laiku ne viens pats, ne kombinācijā ar acetilsalicilskābi (skatīt 4.5. apakšpunktu). Nav pieejama informācija par vardenafila lietošanas drošumu pacientiem ar asinsreces traucējumiem vai aktīvām peptiskām čūlām. Tādējādi šiem pacientiem vardenafilu var ordinēt tikai pēc rūpīgas iespējamā ieguvuma un riska izvērtēšanas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz vardenafilu

In vitro pētījumi

Vardenafilu galvenokārt metabolizē aknu enzīmi ar citohroma P450 (CYP) izoformas 3A4 palīdzību; procesā piedalās arī izoformas CYP3A5 un CYP2C. Tādējādi šo izoenzīmu inhibitori var samazināt vardenafila klīrensu.

In vivo pētījumi

Vienlaicīga spēcīga CYP3A4 inhibitora - HIV proteāzes inhibitora indinavīra (800 mg trīs reizes dienā) un vardenafila (10 mg apvalkotā tablete) lietošana 16 reizes palielināja vardenafila AUC un septiņas reizes palielināja vardenafila C_max. Pēc 24 stundām vardenafila līmenis plazmā samazinājās līdz aptuveni 4% no maksimālā vardenafila līmeņa plazmā (C_max).

Vardenafila vienlaicīga lietošana ar ritonavīru (600 mg divas reizes dienā) 13 reizes palielināja vardenafila C_max un 49 reizes palielināja AUC_0-24, lietojot 5 mg vardenafila. Mijiedarbība rodas tādēļ, kā ritonavīrs, būdams spēcīgs CYP3A4 inhibitors, kas inhibē arī CYP2C9, bloķē vardenafila aknu metabolismu. Ritonavīrs stipri pagarina vardenafila eliminācijas pusperiodu līdz 25,7 stundām (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga spēcīga CYP3A4 inhibitora ketokonazola (200 mg) un vardenafila (5 mg) lietošana desmit reizes palielināja vardenafila AUC un četras reizes palielināja vardenafila C_max (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kaut arī nav veikti īpaši mijiedarbības pētījumi, paredzams, ka vienlaicīga citu spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, itrakonazola) lietošana izraisīs vardenafila līmeņa palielināšanos plazmā līdzīgā apjomā, kā lietojot ketokonazolu. Jāizvairās no vienlaicīgas vardenafila un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, piemēram, itrakonazola un ketokonazola (perorāli) lietošanas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Kontrindicēta vardenafila lietošana vienlaicīgi ar itrakonazolu vai ketokonazolu vīriešiem, kuri ir vecāki par 75 gadiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga CYP3A4 inhibitora - eritromicīna (500 mg trīs reizes dienā) - un vardenafila (5 mg) lietošana četras reizes palielināja vardenafila AUC un trīs reizes palielināja vardenafila C_max. Lai gan nav veikts specifisks mijiedarbības pētījums, paredzams, ka vienlaicīga klaritromicīna lietošana rada līdzīgu ietekmi uz vardenafila AUC un C_max. Lietojot kombinācijā ar vidēji stipru CYP 3A4 inhibitoru, piemēram, eritromicīnu vai klaritromicīnu, var būt nepieciešama vardenafila devas pielāgošana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Nespecifiskam citohroma P450 inhibitoram cimetidīnam (400 mg divas reizes dienā) nebija ietekmes uz vardenafila AUC un C_max, lietojot to kopā ar vardenafilu (20 mg) veseliem brīvprātīgajiem.

Greipfrūtu sula, kas ir vājš CYP3A4 zarnu sieniņu metabolisma inhibitors, var izraisīt mērenu vardenafila līmeņa palielināšanos plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vardenafila (20 mg) farmakokinētiku neietekmēja vienlaicīga H2 antagonista ranitidīna (150 mg divas reizes dienā), digoksīna, varfarīna, glibenklamīda, alkohola (vidējais maksimālais alkohola līmenis asinīs 73 mg/dl) vai vienas antacīda (magnija hidroksīda/ alumīnija hidroksīda) devas lietošana.

Kaut arī nav veikti īpaši mijiedarbības pētījumi ar visām zālēm, populācijas farmakokinētiskā analīze liecina, ka vardenafila farmakokinētiku neietekmē šādas vienlaicīgi lietotas zāles: acetilsalicilskābe, AKE inhibitori, beta blokatori, vāji CYP3A4 inhibitori, diurētiskie līdzekļi un zāles diabēta ārstēšanai (sulfonilurīnvielas atvasinājumi un metformīns).

Vardenafila ietekme uz citām zālēm

Nav datu par vardenafila un nespecifisku fosfodiesterāzes inhibitoru mijiedarbību, piemēram, teofilīnu un dipiridamolu.

In vivo pētījumi

Pētījumā ar 18 veselām vīriešu dzimuma personām netika novērota sublingvāli lietota nitroglicerīna (0.4 mg) asinsspiedienu pazeminošās darbības potencēšana, lietojot vardenafilu (10 mg) dažādos laika intervālos (no 1 līdz 24 stundām) pirms nitroglicerīna devas saņemšanas. Vardenafila 20 mg apvalkotās tabletes potencēja sublingvāli lietota nitroglicerīna (0,4 mg) hipotensīvo efektu, ja to lietoja 1 un 4 stundas pēc vardenafila lietošanas veselām vidēja vecuma personām. Lietojot nitroglicerīnu 24 stundas pēc vienas vardenafila 20 mg apvalkoto tablešu devas lietošanas, ietekme uz asinsspiedienu netika konstatēta. Tomēr trūkst informācijas par vardenafila iespējamo nitrātu hipotensīvā efekta potencēšanu pacientiem, tādēļ vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nikorandils ir kālija kanālu aktivatora un nitrāta hibrīds. Nitrāta dēļ tam ir potenciāli iespējama nopietna mijiedarbība ar vardenafilu.

Tā kā alfa blokatori monoterapijā var izraisīt ievērojamu asinsspiediena pazemināšanos, īpaši posturālu hipotensiju un sinkopi, tika veikti mijiedarbības pētījumi ar vardenafilu. Divos mijiedarbības pētījumos ar veseliem, normotensīviem brīvprātīgajiem pēc alfa blokatoru tamsulosīna vai terazosīna forsētas titrēšanas līdz augstām devām tika ziņots par hipotensiju (dažos gadījumos simptomātisku) ievērojamam skaitam pacientu pēc vienlaicīgas vardenafila lietošanas. Pacientiem, kas saņēma terazosīnu, hipotensija biežāk novērota gadījumos, kad vardenafils un terazosīns tika lietoti vienlaicīgi, nevis lietojot tos atsevišķi ar 6 stundu intervālu.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti mijiedarbības pētījumos ar vardenafilu pacientiem, kuriem ir labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) un kuri saņem stabilu tamsulosīna, terazosīna vai alfuzosīna terapiju:

• lietojot vardenafilu (apvalkotās tabletes) 5, 10 vai 20 mg devās uz stabilas tamsulosīna terapijas fona, netika novērota simptomātiska asinsspiediena samazināšanās, kaut arī 3 pacientiem no 21 ar tamsulosīnu ārstēta pacienta radās pārejoša sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās zem 85 mmHg vertikālā stāvoklī;

• lietojot 5 mg vardenafila (apvalkotās tabletes) vienlaicīgi ar 5 mg vai 10 mg terazosīna, vienam no 21 pacienta novēroja simptomātisku ortostatisku hipotensiju. Hipotensiju nenovēroja, ja 5 mg vardenafila un terazosīnu lietoja ar sešu stundu starplaiku;

• lietojot vardenafilu (apvalkotās tabletes) 5 vai 10 mg devās uz stabilas alfuzosīna terapijas fona, netika novērota simptomātiska asinsspiediena samazināšanās, salīdzinot ar placebo.

Tādējādi vienlaicīga lietošana sākama tikai, ja pacienta terapija ar alfa blokatoriem ir stabilizēta. Tiem pacientiem, kam ir stabilizēta terapija ar alfa blokatoriem, vardenafila lietošana jāsāk ar mazāko ieteicamo sākuma devu – 5 mg. Vardenafil Sandoz var lietot jebkurā laikā kopā ar tamsulosīnu vai alfuzosīnu. Lietojot citus alfa blokatorus, ja vienlaikus ordinēts vardenafils, jāapsver to lietošana dažādā laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Netika novērota nozīmīga mijiedarbība, lietojot varfarīnu (25 mg), ko metabolizē CYP2C9, vai digoksīnu (0,375 mg) kopā ar vardenafilu (20 mg apvalkotās tabletes). Glibenklamīda (3,5 mg) relatīvā biopieejamība nemainījās, lietojot to kopā ar vardenafilu (20 mg). Īpašā pētījumā, kurā pacientiem ar hipertensiju vienlaicīgi tika lietots vardenafils (20 mg) un lēnas darbības nifedipīns (30 mg vai 60 mg), novērota papildus sistoliskā asinsspiediena samazināšanās guļus stāvoklī par 6 mm Hg un diastoliskā asinsspiediena samazināšanās guļus stāvoklī par 5 mm Hg, kā arī sirdsdarbības ātruma palielināšanās par 4 sitieniem minūtē.

Lietojot vardenafilu (20 mg apvalkotās tabletes) kopā ar alkoholu (vidējais maksimālais alkohola līmenis asinīs 73 mg/dl), vardenafils nepotencēja alkohola ietekmi uz asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, un vardenafila farmakokinētika nemainījās.

Vardenafils (10 mg) nepotencēja asinsteces laika palielināšanos, ko izraisīja acetilsalicilskābe (2 x 81 mg).

Riociguats

Preklīniskie pētījumi liecināja par aditīvu sistēmiska asinsspiediena samazināšanos, FDE-5 inhibitorus lietojot kopā ar riociguatu. Klīniskajos pētījumos pierādīta riociguata spēja pastiprināt FDE-5 inhibitoru hipotensīvo darbību. Lietojot šo kombināciju, pētāmajā populācijā labvēlīga klīniskā darbība netika novērota. Riociguata vienlaicīga lietošana kopā ar FDE-5 inhibitoriem, tajā skaitā vardenafilu, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Vardenafil Sandoz lietošana sievietēm nav indicēta. Nav pētījumu par vardenafila lietošanu grūtniecēm. Nav pieejami dati par fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tā kā klīniskajos pētījumos ar vardenafilu ziņots par reiboni un redzes traucējumiem, pacientiem pirms transportlīdzekļu vadīšanas un iekārtu apkalpošanas jāpārliecinās par savu reakciju uz Vardenafil Sandoz.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, par kurām ziņoja klīniskajos pētījumos ar vardenafila apvalkotām tabletēm vai 10 mg mutē disperģējamām tabletēm, kopumā bija pārejošas un vieglas līdz vidēji smagas. Visbiežāk ziņotā blakusparādība bija galvassāpes, ko novēroja ≥10% pacientu.

Blakusparādības uzskaitītas atbilstoši MedDRA sastopamības biežuma klasifikācijai: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Ziņots par šādām blakusparādībām:

Visu FDE-5 inhibitoru, tai skaitā vardenafila, lietošanas gadījumā klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas perioda spontānajos ziņojumos ziņots par asiņošanu no dzimumlocekļa, hematospermiju un hematūriju.

Lietojot vardenafila 20 mg apvalkotās tabletes, vecākiem pacientiem (≥ 65 gadus veciem) bija biežāk sastopamas galvassāpes (16,2%, salīdzinot ar 11,8%) un reibonis (3,7%, salīdzinot ar 0,7%) nekā jaunākiem pacientiem (<65 gadus veciem). Kopumā blakusparādību (īpaši, reiboņa) sastopamība bija nedaudz lielāka pacientiem ar hipertensiju anamnēzē.

Pēcreģistrācijas ziņojumi par citām šīs grupas zālēm

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pēc zāļu reģistrācijas bijuši ziņojumi par smagām kardiovaskulārām blakusparādībām, ieskaitot cerebrovaskulāru hemorāģiju, pēkšņu kardiālu nāvi, tranzitoru išēmijas lēkmi, nestabilu stenokardiju un ventrikulāru aritmiju, kas laika ziņā ir saistīti ar citu šīs grupas zāļu lietošanu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pētījumos ar brīvprātīgajiem, lietojot vienu devu, līdz pat 80 mg vardenafila devas (apvalkotās tabletes) tika panestas bez smagām blakusparādībām.

Lietojot vardenafilu lielākā devā un biežāk nekā ieteikts (40 mg apvalkotās tabletes 2 reizes dienā), ir bijuši ziņojumi par stiprām muguras sāpēm. Tās nebija saistītas ar toksisku ietekmi uz muskuļiem vai nerviem.

Pārdozēšanas gadījumos pēc nepieciešamības jāpiemēro standarta balstterapija. Nav domājams, ka renāla dialīze paātrinātu klīrensu, jo vardenafils lielā mērā saistās ar plazmas proteīniem un tā izvadīšana ar urīnu nav nozīmīga.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: uroloģiski līdzekļi, zāles erektilās disfunkcijas ārstēšanai, ATĶ kods G04BE09.

Vardenafils ir perorāli lietojamas zāles erektilās funkcijas uzlabošanai vīriešiem ar erektilu disfunkciju. Dabiskos apstākļos, t.i., kopā ar seksuālu stimulāciju, tas atjauno traucēto erektilo funkciju, palielinot asins pieplūdumu dzimumloceklim.

Dzimumlocekļa erekcija ir hemodinamisks process. Seksuālas stimulācijas laikā izdalās slāpekļa oksīds. Tas aktivizē enzīmu guanilātciklāzi, palielinot cikliskā guanozīna monofosfāta (cGMP) līmeni kavernozajā ķermenī. Tas, savukārt, izraisa gludo muskuļu atslābšanu, ļaujot palielināties dzimumloceklī ieplūstošo asiņu daudzumam. cGMP līmeni nosaka sintēzes ātrums ar guanilātciklāzes palīdzību un sabrukšanas ātrums ar cGMP hidrolizējošo fosfodiesterāžu (FDE) palīdzību.

Vardenafils spēcīgi un selektīvi inhibē cGMP specifisko 5. tipa fosfodiesterāzi (FDE-5), kas ir galvenā FDE cilvēka kavernozajos ķermeņos. Vardenafils, inhibējot FDE-5, stipri palielina endogēnā slāpekļa oksīda iedarbību kavernozajos ķermeņos. Kad, atbildot uz seksuālu stimulāciju, izdalās slāpekļa oksīds, vardenafilam inhibējot FDE-5, palielinās cGMP līmenis kavernozajos ķermeņos. Tādēļ ir nepieciešama seksuāla stimulācija, lai vardenafils izraisītu terapeitisko efektu.

In vitro pētījumi liecina, ka vardenafils uz FDE-5 iedarbojas stiprāk nekā uz citām zināmajām fosfodiesterāzēm (>15 reizes stiprāk nekā uz FDE-6, >130 reizes stiprāk nekā uz FDE-1, >300 reizes stiprāk nekā uz FDE-11 un >1000 reizes stiprāk nekā uz FDE-2, FDE-3, FDE-4, FDE-7, FDE-8, FDE-9 un FDE-10).

Dzimumlocekļa pletismogrāfijas (RigiScan) pētījumā 20 mg vardenafila dažiem vīriešiem jau 15 minūtes pēc devas ieņemšanas izraisīja erekciju, kas tiek uzskatīta par pietiekamu dzimumlocekļa ievadīšanai (60% rigiditāte pēc RigiScan). Kopējā šo pētāmo personu reakcija uz vardenafilu, salīdzinot ar placebo, kļuva statistiski nozīmīga 25 minūtes pēc devas ieņemšanas.

Vardenafils izraisa vieglu un pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kam lielākajā daļā gadījumu nav klīnisku izpausmju. Vidējā maksimālā sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās guļus stāvoklī, salīdzinot ar placebo, pēc 20 mg un 40 mg vardenafila lietošanas bija 6,9 mm Hg pēc 20 mg un 4,3 mm Hg pēc 40 mg vardenafila lietošanas. Šī ietekme ir saistīta ar FDE-5 inhibitoru vazodilatējošo efektu un, jādomā, rodas sakarā ar cGMP līmeņa palielināšanos asinsvadu gludās muskulatūras šūnās. Veseliem vīriešu dzimuma brīvprātīgajiem vienreizēja vai atkārtotas perorāli lietota vardenafila devas līdz pat 40 mg neizraisīja klīniski nozīmīgas izmaiņas EKG.

Vienreizējas devas, dubultmaskētā, krusteniskā, randomizētā pētījumā tika salīdzināta vardenafila (10 mg un 80 mg), sildenafila (50 mg un 400 mg) un placebo ietekme uz QT intervālu 59 veseliem vīriešiem. Kā aktīva iekšējā kontrole tika izmantots moksifloksacīns (400 mg). Ietekmi uz QT intervālu noteica 1 stundu pēc devas ieņemšanas (vardenafila vidējais t_max ). Šī pētījuma galvenais mērķis bija izslēgt ietekmi, kas lielāka par 10 ms, (t.i., demonstrēt ietekmes trūkumu) uz QTc intervālu, lietojot vienreizēju 80 mg vardenafila devu, salīdzinot ar placebo, aprēķinot pēc Fridericiasa korekcijas formulas (QTcF=QT/RR1/3) no sākuma rādītājiem 1 stundu pēc devas ieņemšanas. Vardenafila rezultāti parādīja QTc pieaugumu (pēc Fridericiasa) par 8 ms (90% TI: 6-9) un 10 ms (90% TI 8-11), lietojot attiecīgi 10 mg un 80 mg devas un salīdzinot tās ar placebo un QTci pieaugumu par 4 ms (90% TI: 3-6) un 6 ms (90% TI 4-7), lietojot attiecīgi 10 mg un 80 mg, salīdzinot ar placebo 1 stundu pēc devas ieņemšanas. Sasniedzot t_max, tikai QTcF vidējās izmaiņas, lietojot vardenafilu 80 mg, pārsniedza pētījuma noteikto līmeni (vidēji 10 ms, 90% TI: 8-11). Lietojot individuālas korekcijas formulas, neviena vērtība nepārsniedza normu.

Atsevišķā pēcreģistrācijas pētījumā, kurā piedalījās 44 veseli brīvprātīgie, atsevišķas 10 mg vardenafila vai 50 mg sildenafila devas lietoja vienlaikus ar 400 mg gatifloksacīna, zālēm ar līdzīgu ietekmi uz QT intervālu. Gan vardenafila, gan sildenafila ietekme uz QTc intervālu (pēc Fridericiasa) palielinājās par 4 ms (vardenafils) un 5 ms (sildenafils), salīdzinot ar šo zāļu lietošanu atsevišķi. Šo QT izmaiņu patiesā klīniskā nozīme nav zināma.

Papildus informācija par klīniskajiem pētījumiem ar vardenafila 10 mg mutē disperģējamām tabletēm

Vardenafila 10 mg mutē disperģējamo tablešu efektivitāte un drošums atsevišķi pierādīts lielai populācijai divos pētījumos, kas ietvēra 701 randomizētu pacientu ar erektilo disfunkciju, kas terapiju saņēma līdz 12 nedēļām. Pacientu sadalījums iepriekš definētās apakšgrupās ietvēra gados vecākus pacientus (51%), pacientus ar cukura diabētu (29%), dislipidēmiju (39%) un hipertensiju (40%) anamnēzē.

Analizējot apkopotos datus no diviem vardenafila 10 mg mutē disperģējamo tablešu pētījumiem, būtiski augstāks starptautiskais erektilās funkcijas (International Index of Erectile Function – Erectile Function – IIEF-EF) indekss tika konstatēts vardenafila 10 mg mutē disperģējamo tablešu grupā salīdzinājumā ar placebo grupu.

Klīniskajos pētījumos dzimumlocekļa ievadīšana bija veiksmīga 71% gadījumu no visiem dzimumakta mēģinājumiem, salīdzinot ar 44% no visiem mēģinājumiem placebo grupā. Līdzīgus rezultātus novēroja arī pacientu apakšgrupās – no visiem dzimumakta mēģinājumiem dzimumlocekļa ievadīšana bija veiksmīga 65% gados vecāku pacientu, 63% pacientu ar cukura diabētu anamnēzē, 66% pacientu ar dislipidēmiju anamnēzē un 70% pacientu ar hipertensiju anamnēzē.

Lietojot vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes, aptuveni 63% visu dzimumakta mēģinājumu bija veiksmīgi attiecībā uz spēju saglabāt erekciju, salīdzinot ar aptuveni 26% visu dzimumakta mēģinājumu placebo grupā. Iepriekš definētajās pacientu apakšgrupās, lietojot vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes, 57% (gados vecāki pacienti), 56% (pacienti ar cukura diabētu anamnēzē), 59% (pacienti ar dislipidēmiju anamnēzē) un 60% (pacienti ar hipertensiju anamnēzē) visu mēģinājumu bija veiksmīgi attiecībā uz spēju saglabāt erekciju.

Papildus informācija par klīniskajiem pētījumiem

Klīniskajos pētījumos vardenafils ordinēts vairāk nekā 17 000 vīriešiem ar erektilu disfunkciju (ED) vecumā no 18 līdz 89 gadiem, daudziem no viņiem bija arī dažādas blakusslimības. Vairāk nekā 2500 pacientu ārstēti ar vardenafilu sešus mēnešus vai ilgāk. No tiem 900 ārstēti vienu gadu vai ilgāk.

Pētītas šādas pacientu grupas: gados vecāki vīrieši (22%), pacienti ar hipertensiju (35%), cukura diabētu (29%), koronāro sirds slimību un citām kardiovaskulārām slimībām (7%), hronisku plaušu slimību (5%), hiperlipidēmiju (22%), depresiju (5%), radikālu prostatektomiju (9%).

Tālāk minētās grupas nebija labi pārstāvētas klīniskajos pētījumos: gados vecāki cilvēki (>75 gadiem, 2,4%) un pacienti ar noteiktām kardiovaskulārām slimībām (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav veikti klīniski pētījumi ar pacientiem, kam ir CNS slimības (izņemot muguras smadzeņu traumu), pacientiem ar smagu nieru vai aknu bojājumu, pacientiem, kam veikta operācija iegurnī (izņemot nervu saglabājošo prostatektomiju) vai radiācijas terapija, pacientiem, kuriem ir bijusi iegurņa trauma, pacientiem, kam ir samazināta dzimumtieksme vai dzimumlocekļa anatomiskas deformācijas.

Pivotālos pētījumos ārstēšana ar vardenafilu (apvalkotajām tabletēm) izraisīja erektilās funkcijas uzlabošanos, salīdzinot ar placebo. Nelielam skaitam pacientu, kuri mēģināja veikt dzimumaktu pat četras līdz piecas stundas pēc devas ieņemšanas, dzimumlocekļa ievadīšana un erekcijas uzturēšana nemainīgi izdevās veiksmīgāk nekā pēc placebo.

Trīs mēnešus ilgos pētījumos ar fiksētu devu (apvalkotās tabletes) plašai vīriešu populācijai ar erektilu disfunkciju 68% (5 mg), 76% (10 mg) un 80% (20 mg) pacientu izdevās veiksmīga dzimumlocekļa ievadīšana (SEP2), salīdzinot ar 49% pēc placebo lietošanas. Spēja saglabāt erekciju (SEP3) šajā plašajā ED populācijā bija 53% (5 mg), 63% (10 mg) un 65% (20 mg), salīdzinot ar 29% pēc placebo lietošanas.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem no galvenajiem efektivitātes pētījumiem, pacientu īpatsvars, kuri, lietojot vardenafilu, varēja sekmīgi veikt dzimumlocekļa ievadīšanu, bija sekojošs: psihogēna erektila disfunkcija (77-87%), jaukta erektila disfunkcija (69-83%), organiska erektila disfunkcija (64-75%), gados vecāki cilvēki (52-75%), išēmiskā sirds slimība (70-73%), hiperlipidēmija (62-73%), hroniska plaušu slimība (74-78%), depresija (59-69%), pacienti, kas vienlaicīgi tiek ārstēti ar antihipertensīvām zālēm (62-73%).

Klīniskā pētījumā pacientiem ar cukura diabētu vardenafils 10 mg un 20 mg devās, salīdzinot ar placebo, būtiski uzlaboja erektilās funkcijas rādītājus, spēju panākt un saglabāt erekciju pietiekami ilgi veiksmīgai dzimumakta veikšanai un dzimumlocekļa rigiditāti. Pacientiem, kas saņēma terapiju trīs mēnešus, reakcijas līmenis uz vardenafilu attiecībā uz spēju panākt un saglabāt erekciju bija 61% un 49%, lietojot 10 mg, un 64% un 54%, lietojot 20 mg, salīdzinot ar 36% un 23%, lietojot placebo.

Klīniskā pētījumā pacientiem pēc prostatektomijas vardenafils 10 mg un 20 mg devās, salīdzinot ar placebo, būtiski uzlaboja erektilās funkcijas rādītājus, spēju panākt un saglabāt erekciju pietiekami ilgi veiksmīgai dzimumakta veikšanai un dzimumlocekļa rigiditāti. Pacientiem, kas saņēma terapiju trīs mēnešus, reakcijas līmenis uz vardenafilu attiecībā uz spēju panākt un saglabāt erekciju bija 47% un 37%, lietojot 10 mg, un 48% un 34%, lietojot 20 mg, salīdzinot ar 22% un 10%, lietojot placebo.

Klīniskā elastīgu devu pētījumā pacientiem ar muguras smadzeņu traumu vardenafils, salīdzinot ar placebo, būtiski uzlaboja erektilās funkcijas rādītājus, spēju panākt un uzturēt erekciju pietiekami ilgi veiksmīgai dzimumakta veikšanai un dzimumlocekļa rigiditāti. Pacientu īpatsvars, kam atjaunojās starptautiskā erektilās funkcijas indeksa (International Index of Erectile Function- IIEF) normālā vērtība (≥26), vardenafila grupā bija 53%, salīdzinot ar 9% placebo grupā. Atbilde uz terapiju attiecībā uz spēju sasniegt un uzturēt erekciju pacientiem, kas saņēmuši 3 mēnešus ilgu terapiju, bija 76% un 59% vardenafila grupā, salīdzinot ar 41% un 22% placebo grupā; šī atšķirība bija klīniski un statistiski nozīmīga (p<0,001).

Vardenafila drošums un efektivitāte saglabājās arī ilgtermiņa pētījumos.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra ir atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus visās pediatriskās populācijas apakšgrupās erektilās disfunkcijas ārstēšanā. Informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Bioekvivalences pētījumos konstatēts, ka vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes nav vardenafila 10 mg apvalkoto tablešu bioekvivalents; tādēļ mutē disperģējamo tablešu zāļu formu nedrīkst lietot par Vardenafil Sandoz 10 mg apvalkoto tablešu aizstājēju.

Uzsūkšanās

Vardenafila apvalkoto tablešu vardenafils strauji uzsūcas, dažiem vīriešiem sasniedzot maksimālo novēroto plazmas koncentrāciju jau 15 minūtes pēc perorālas lietošanas. Tomēr 90% gadījumu maksimālā plazmas koncentrācija tiek sasniegta 30 līdz 120 minūšu laikā (vidēji 60 minūtēs) pēc perorālas lietošanas tukšā dūšā. Vidējā absolūtā perorālā biopieejamība ir 15%. Pēc perorālas vardenafila lietošanas tā AUC un C_max palielinās gandrīz proporcionāli devai, lietojot vairāk par ieteicamajām devām (5-20 mg).

Lietojot vardenafila apvalkotās tabletes kopā ar trekniem ēdieniem (tauku saturs 57%), uzsūkšanās ātrums samazinās, t_max vidēji palielinoties par 1 stundu un C_max samazinoties vidēji par 20%. Vardenafila AUC nemainās. Pēc maltītes, kas satur 30% tauku, vardenafila uzsūkšanās ātrums un apjoms (t_max, C_max un AUC), salīdzinot ar lietošanu tukšā dūšā, nemainās.

Vardenafils strauji uzsūcas pēc vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes ieņemšanas, neuzdzerot ūdeni. Vidējais laiks līdz C_max sasniegšanai bija diapazonā no 45 līdz 90 minūtēm, un tas bija līdzīgs vai nedaudz mazāks (par 8 līdz 45 minūtēm) salīdzinājumā ar apvalkoto tablešu rādītāju. Lietojot 10 mg mutē disperģējamās tabletes, vidējais vardenafila AUC palielinājās par 21% līdz 29% (vidēja vecuma un gados vecākiem ED pacientiem) vai par 44% (jauniem, veseliem vīriešiem) salīdzinājumā ar apvalkoto tablešu rādītāju; šādas izmaiņas izraisīja neliela zāļu daudzuma lokāla uzsūkšanās mutes dobumā. Netika novērota vidējā C_max konsekventa atšķirība starp mutē disperģējamām tabletēm un apvalkotajām tabletēm.

Personām, kas lietoja vardenafila 10 g mutē disperģējamās tabletes kopā ar trekniem ēdieniem, netika novērota ietekme uz vardenafila AUC un t_max, bet vardenafila C_max paēdušam pacientam samazinājās par 35%. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi.

Ja vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes lieto kopā ar ūdeni, AUC samazinās par 29%, C_max nemainās un vidējais t_max samazinās par 60 minūtēm salīdzinājumā ar lietošanu, neuzdzerot ūdeni. Vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes jālieto, neuzdzerot šķidrumu.

Izkliede

Vardenafila vidējais līdzsvara stāvokļa izkliedes tilpums ir 208 l, kas norāda uz izkliedi audos.

Vardenafils un tā galvenais asinsritē esošais metabolīts (M1) lielā mērā saistās ar plazmas proteīniem (aptuveni 95% vardenafila vai M1). Gan vardenafilam, gan M1 saistīšanās ar proteīniem nav atkarīga no zāļu kopējās koncentrācijas.

Balstoties uz vardenafila koncentrācijas mērījumiem veselu vīriešu spermā 90 minūtes pēc devas ieņemšanas, pacientu spermā var nokļūt ne vairāk kā 0,00012% lietotās devas.

Biotransformācija

Vardenafils apvalkotajās tabletēs galvenokārt tiek metabolizēts aknu metabolisma ceļā ar citohroma P450 (CYP) izoformas 3A4 palīdzību; procesā piedalās arī izoformas CYP3A5 un CYP2C.

Cilvēkiem galvenais asinsritē esošais vardenafila metabolīts (M1) rodas vardenafila dezetilācijas procesā un tas tiek tālāk metabolizēts. M1 plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 4 stundas. M1 asinsritē ir glikuronīda formā. Metabolīta M1 selektivitātes profils attiecībā uz fosfodiesterāzēm ir līdzīgs kā vardenafilam un tā ietekme uz 5. tipa fosfodiesterāzi in vitro ir aptuveni 28%, salīdzinot ar vardenafila iedarbību, tādējādi tas nodrošina apmēram 7% terapeitiskā efekta.

Vardenafila vidējais terminālais eliminācijas pusperiods pacientiem, kas lietoja vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes, bija diapazonā no 4 līdz 6 stundām. Metabolīta M1 eliminācijas pusperiods bija diapazonā no 3 līdz 5 stundām, līdzīgi neizmainītai zāļu vielai.

Eliminācija

Kopējais vardenafila klīrenss no organisma ir 56 l stundā, tā terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 4-5 stundas. Pēc perorālas lietošanas vardenafils metabolītu veidā tiek izvadīts galvenokārt ar izkārnījumiem (aptuveni 91-95% lietotās devas) un mazākā mērā ar urīnu (aptuveni 2-6% lietotās devas).

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecāki cilvēki

Vardenafila hepatiskais klīrenss veseliem gados veciem brīvprātīgajiem (65 gadi un vairāk) bija samazināts, salīdzinot ar veseliem jaunākiem brīvprātīgajiem (18-45 gadi). Vecākiem vīriešiem, kas lietoja vardenafila apvalkotās tabletes, AUC bija vidēji par 52% augstāks un C_max par 34% augstāks, nekā jaunākiem vīriešiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Vardenafila AUC un C_max gados vecākiem pacientiem (65 gadus veciem un vecākiem), kas lietoja vardenafila mutē disperģējamās tabletes, palielinājās par attiecīgi 31 līdz 39% un 16 līdz 21% salīdzinājumā ar 45 gadus veciem un jaunākiem pacientiem. Netika konstatēts, ka vardenafils uzkrājas plazmā 45 gadus veciem un jaunākiem pacientiem vai 65 gadus veciem vai vecākiem pacientiem pēc vardenafila 10 mg mutē disperģējamo tablešu desmit dienu ilgas lietošanas vienu reizi dienā.

Nieru bojājumi

Brīvprātīgajiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru bojājumiem (kreatinīna klīrenss 30-80 ml/min) vardenafila farmakokinētika bija līdzīga kā vīriešiem kontrolgrupā ar normālām nieru funkcijām.

Brīvprātīgajiem ar smagu nieru bojājumu (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) vidējais AUC bija palielināts par 21% un vidējā C_max samazināta par 23%, salīdzinot ar brīvprātīgajiem bez nieru bojājuma. Netika novērota statistiski nozīmīga korelācija starp kreatinīna klīrensu un vardenafila ekspozīciju (AUC un C_max) (skatīt 4.2. apakšpunktu). Vardenafila farmakokinētika nav pētīta pacientiem, kam nepieciešama dialīze (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu bojājumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh A un B pakāpe) vardenafila klīrenss bija samazināts proporcionāli aknu bojājuma pakāpei. Pacientiem ar viegliem aknu bojājumiem (Child-Pugh A pakāpe) vidējais AUC un C_max palielinājās attiecīgi par 17% un 22%, salīdzinot ar veseliem kontroles pacientiem. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh B pakāpe) vidējais AUC un C_max palielinājās attiecīgi par 160% un 133%, salīdzinot ar veseliem kontroles pacientiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Vardenafila farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh C pakāpe) nav pētīta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

mikrokristāliskā celuloze

krospovidons

koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

magnija stearāts

Tabletes apvalks:

polivinilspirts (E1203)

titāna dioksīds (E171)

talks (E553b)

makrogols/PEG 3350 (E1521)

metakrilskābes – etilakrilāta kopolimērs (1:1) - A tips

dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

nātrija hidrogēnkarbonāts (E500 (ii))

sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2. gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/Aclar/alumīnija folijas blisteri kartona kastītēs pa 2, 4, 8, 12, 20, 24, 36 un 48 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2017