Vardenafil Actavis

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Vardenafil Actavis 10 mg apvalkotās tabletes

Vardenafil Actavis 20 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra 10 mg apvalkotā tablete satur 10 mg vardenafila (vardenafilum) (hidrohlorīda veidā).

Katra 20 mg apvalkotā tablete satur 20 mg vardenafila (vardenafilum) (hidrohlorīda veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Gaiši dzeltenas, apaļas tabletes ar apzīmējumu „A721” vienā pusē, diametrs 7 mm.

Gaiši dzeltenas, apaļas tabletes ar apzīmējumu „A723” vienā pusē, diametrs 8,5 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Erektīlās disfunkcijas ārstēšana pieaugušiem vīriešiem. Erektīlā disfunkcija ir nespēja sasniegt vai uzturēt pietiekamu dzimumlocekļa erekciju dzimumakta veikšanai.

Lai Vardenafil Actavis iedarbotos, nepieciešama seksuālā stimulācija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Lietošana pieaugušiem vīriešiem

Ieteicamā deva ir 10 mg, lietojot to pēc nepieciešamības aptuveni 25 līdz 60 minūtes pirms dzimumakta. Atkarībā no efektivitātes un panesības deva var tikt palielināta līdz 20 mg vai samazināta līdz 5 mg. Maksimālā ieteicamā deva ir 20 mg. Maksimālais ieteicamais lietošanas biežums ir vienu reizi dienā. Vardenafil Actavis var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Tā iedarbības sākums var aizkavēties, ja to lieto kopā ar trekniem ēdieniem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥ 65 gadus veci)

Devas pielāgošana vecākiem pacientiem nav nepieciešama. Tomēr devas palielināšana līdz maksimālajai devai 20 mg ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā pacienta individuālo panesību (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh A-B) jāapsver 5 mg sākotnējās devas lietošana. Atkarībā no panesības un efektivitātes devu var pakāpeniski palielināt. Maksimālā ieteicamā deva pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh B) ir 10 mg (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) jāapsver 5 mg sākotnējās devas lietošana. Atkarībā no panesības un efektivitātes deva var tikt palielināta līdz 10 mg un 20 mg.

Pediatriskā populācija

Vardenafil Actavis nav indicēts personām līdz 18 gadu vecumam. Nav atbilstošas indikācijas Vardenafil Actavis lietošanai bērniem.

Lietošana pacientiem, kuri lieto citas zāles

Vienlaicīga CYP3A4 inhibitoru lietošana

Lietojot kombinācijā ar CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, eritromicīnu vai klaritromicīnu, vardenafila deva nedrīkst pārsniegt 5 mg (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Vardenafila vienlaicīga lietošana kopā ar nitrātiem vai slāpekļa oksīda donoriem (piemēram, amilnitrītu) jebkādā formā ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Vardenafil Actavis ir kontrindicēts pacientiem, kuriem sakarā ar nearterītisku išēmisku priekšējo optisko neiropātiju (NAION) ir radies redzes zudums vienā acī, neatkarīgi no tā, vai šī epizode ir vai nav bijusi saistīta ar iepriekšēju fosfodiesterāzes‑5 (PDE‑5) inhibitoru lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles erektīlās disfunkcijas ārstēšanai nevajadzētu lietot vīriešiem, kuriem seksuāla aktivitāte nav ieteicama (piem., pacientiem ar smagām kardiovaskulārām slimībām, tādām kā nestabila stenokardija vai smaga sirds mazspēja (New York Heart Association III vai IV pakāpe)).

Tālāk minētajām pacientu grupām vardenafila lietošanas drošums nav pētīts, tādēļ šo zāļu lietošana ir kontrindicēta līdz tālākas informācijas iegūšanai:

- smagi aknu darbības traucējumi (Child-Pugh C);

- nieru slimība terminālā stadijā, kam nepieciešama dialīze;

- hipotensija (asinsspiediens < 90/50 mmHg);

- nesen (pēdējo 6 mēnešu laikā) pārciests insults vai miokarda infarkts;

- nestabila stenokardija un zināmas pārmantotas deģeneratīvas tīklenes slimības, piemēram, pigmentozais retinīts.

Vienlaicīga vardenafila un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, tādu kā ketokonazols un itrakonazols (iekšķīgi lietojamo formu), lietošana ir kontrindicēta vīriešiem pēc 75 gadu vecuma.

Vienlaicīga vardenafila un HIV proteāzes inhibitoru, tādu kā ritonavīrs un indinavīrs, lietošana ir kontrindicēta, jo tie ir ļoti spēcīgi CYP3A4 inhibitori (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vienlaicīga PDE-5 inhibitoru, tostarp vardenafila, un guanilātciklāzes stimulatoru, piemēram, riociguata, lietošana ir kontrindicēta, jo iespējama simptomātiskas hipotensijas rašanās (skatīt

4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms apsver iespēju uzsākt farmakoterapiju, jāapkopo medicīniskā anamnēze un jāveic fizikāla izmeklēšana, lai diagnosticētu erektīlo disfunkciju un noteiktu tās iespējamos iemeslus.

Ar seksuālo aktivitāti ir saistīts noteiktas pakāpes kardiovaskulārais risks, tāpēc, pirms jebkuras erektīlās disfunkcijas terapijas uzsākšanas, ārstam ir jānovērtē pacienta kardiovaskulārās sistēmas stāvoklis (skatīt 4.3. apakšpunktu). Vardenafilam piemīt vazodilatatora īpašības, kas izraisa vieglu un pārejošu asinsspiediena pazemināšanos (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pacienti ar kreisā kambara izejas trakta obstrukciju, piem., aortas stenozi vai idiopātisku hipertrofisku subaortālu stenozi, var būt jutīgi pret vazodilatatoru, tajā skaitā 5. tipa fosfodiesterāzes inhibitoru iedarbību.

Zāles erektīlās disfunkcijas ārstēšanai jālieto piesardzīgi pacientiem ar dzimumlocekļa anatomisku deformāciju (piemēram, angulāciju, kavernozo ķermeņu fibrozi vai Peironī slimību) vai pacientiem ar klīniskiem stāvokļiem, kas var veicināt priapisma rašanos (piemēram, sirpjveida šūnu anēmija, multiplā mieloma vai leikoze).

Vardenafil Actavis apvalkoto tablešu un vardenafilu saturošu mutē disperģējamo tablešu vai citu erektīlās disfunkcijas zāļu kombināciju drošums un efektivitāte nav pētīts. Tādēļ šādu kombināciju lietošana nav ieteicama.

Maksimālās 20 mg devas panesība gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadus veciem) var būt sliktāka (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar alfa blokatoriem

Vienlaicīga vardenafila un alfa blokatoru lietošana dažiem pacientiem var izraisīt simptomātisku hipotensiju, jo abi ir vazodilatatori. Vienlaicīga lietošana ar vardenafilu uzsākama tikai, ja pacienta alfa‑blokatoru terapija ir nostabilizēta. Pacientiem ar stabilu alfa‑blokatoru terapiju vardenafila lietošana jāuzsāk ar mazāko ieteicamo devu - 5 mg apvalkotajām tabletēm. Vardenafils var tikt lietots jebkurā laikā vienlaicīgi ar tamsulosīnu vai alfuzosīnu. Lietojot citus alfa‑blokatorus, ja vienlaikus ordinēts vardenafils, jāapsver zāļu lietošana dažādos laikos (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kuri jau lieto optimizētu vardenafila devu, alfa-blokatoru terapija jāuzsāk ar viszemāko devu. Pakāpeniska alfa‑blokatoru devas palielināšana pacientiem, kas lieto vardenafilu, var būt saistīta ar tālāku asinsspiediena pazemināšanos.

Vienlaicīga lietošana ar CYP3A4 inhibitoriem

Jāizvairās no vienlaicīgas vardenafila un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, tādu kā itrakonazola un ketokonazola (iekšķīgi lietojamo formu), lietošanas, jo, šo zāļu vienlaicīgas lietošanas gadījumā, tiek sasniegta ļoti augsta vardenafila koncentrācija plazmā (skatīt 4.5. un 4.3. apakšpunktu).

Var būt nepieciešama vardenafila devas pielāgošana, ja vienlaikus tiek lietoti vidēji stipri CYP3A4

inhibitori, piemēram, eritromicīns un klaritromicīns (skatīt 4.5. un 4.2. apakšpunktu).

Ir paredzams, ka vienlaicīga greipfrūtu vai greipfrūtu sulas lietošana palielinās vardenafila

koncentrāciju plazmā. Jāizvairās no šādas kombinācijas lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ietekme uz QTc intervālu

Vienreizējas iekšķīgi lietotas 10 mg un 80 mg vardenafila devas izraisīja QTc intervāla pagarināšanos attiecīgi par 8 ms un 10 ms. Atsevišķas 10 mg vardenafila devas, kas lietotas vienlaicīgi ar 400 mg

gatifloksacīna – aktīvās vielas ar līdzīgu ietekmi uz QT intervālu, radīja aditīvu ietekmi uz QTc

intervālu par 4 ms, salīdzinot ar šo aktīvo vielu monoterapiju. Šo QT pārmaiņu klīniskā ietekme nav

zināma (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Šīs atradnes klīniskā nozīme nav zināma un to nevar attiecināt uz visiem pacientiem visos apstākļos, jo tas ir atkarīgs no individuāliem riska faktoriem un jutības, kas var manifestēties jebkuram pacientam jebkurā laikā. Pacientiem ar attiecīgajiem riska faktoriem, piemēram, hipokaliēmiju, iedzimtu pagarināta QT intervāla sindromu, vienlaicīgu 1A klases antiaritmisko līdzekļu (hinidīns, prokainamīds) vai 3. klases antiaritmisko līdzekļu (amiodarons, sotalols) lietošanu, labāk izvairīties no QTc intervālu pagarinošu zāļu, tajā skaitā vardenafila, lietošanas.

Ietekme uz redzi

Ir saņemti ziņojumi par redzes traucējumiem un nearterītisku išēmisku optisko neiropātiju (NAION), kas saistīta ar vardenafila un citu PDE‑5 inhibitoru lietošanu. Pacienti ir jāinformē, ka pēkšņu redzes traucējumu gadījumā jāpārtrauc Vardenafil Actavis lietošana un nekavējoties jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ietekme uz asinsreci

Cilvēka trombocītu in vitro pētījumi norāda, ka vardenafilam pašam nav antiagreganta iedarbības, bet augstās koncentrācijās (virs terapeitiskajām) vardenafils potencē slāpekļa oksīdu radošā nātrija nitroprusīda antiagreganta iedarbību. Cilvēkiem vardenafils neietekmē asins tecēšanas laiku ne monoterapijā, ne kombinācijā ar acetilsalicilskābi (skatīt 4.5. apakšpunktu). Nav pieejama informācija par vardenafila lietošanas drošumu pacientiem ar asinsreces traucējumiem vai aktīvām peptiskām čūlām. Tādējādi šiem pacientiem vardenafils var tikt lietots tikai pēc rūpīgas iespējamā ieguvuma un riska izvērtēšanas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz vardenafilu

In vitro pētījumi

Vardenafilu galvenokārt metabolizē aknu enzīmi ar citohroma P450 (CYP) 3A4 izoformas starpniecību; procesā nedaudz iesaistās CYP3A5 un CYP2C izoformas. Tādējādi šo izoenzīmu inhibitori var samazināt vardenafila klīrensu.

In vivo pētījumi

Vienlaicīga HIV proteāzes inhibitora, spēcīga CYP3A4 inhibitora, indinavīra (800 mg deva trīs reizes dienā) un vardenafila (viena 10 mg apvalkotā tablete) lietošana izraisīja 16‑kārtīgu vardenafila AUC paaugstināšanos un 7‑kārtīgu vardenafila C_max palielināšanos. Pēc 24 stundām vardenafila līmenis plazmā bija samazinājies līdz aptuveni 4 % no maksimālā vardenafila līmeņa plazmā (C_max).

Vardenafila vienlaicīga lietošana ar ritonavīru (600 mg deva 2 reizes dienā) izraisīja 13‑kārtīgu vardenafila C_max paaugstināšanos un 49‑kārtīgu AUC_0-24 paaugstināšanos, lietojot 5 mg vardenafila. Mijiedarbība rodas tādēļ, kā ritonavīrs, būdams spēcīgs CYP3A4 inhibitors, kas inhibē arī CYP2C9, bloķē vardenafila aknu metabolismu. Ritonavīrs būtiski pagarina vardenafila eliminācijas pusperiodu - līdz 25,7 stundām (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga ketokonazola (200 mg), spēcīga CYP3A4 inhibitora, un vardenafila (5 mg) lietošana izraisīja 10‑kārtīgu vardenafila AUC paaugstināšanos un 4‑kārtīgu vardenafila C_max palielināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kaut arī nav veikti specifiski mijiedarbības pētījumi, ir paredzams, ka vienlaicīga citu spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, itrakonazola) lietošana izraisīs vardenafila plazmas koncentrācijas pieaugumu līdzīgā apjomā, kā lietojot ketokonazolu. Jāizvairās no vienlaicīgas vardenafila un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, tādu kā itrakonazola un ketokonazola (iekšķīgi lietojamo formu), lietošanas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Vienlaicīga vardenafila un itrakonazola vai ketokonazola lietošana ir kontrindicēta vīriešiem pēc 75 gadu vecuma (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga CYP3A4 inhibitora eritromicīna (500 mg deva trīs reizes dienā) un vardenafila (5 mg) lietošana izraisīja 4‑kārtīgu vardenafila AUC un 3‑kārtīgu vardenafila C_max palielināšanos. Lai gan nav veikts specifisks mijiedarbības pētījums, sagaidāms, ka vienlaicīgai klaritromicīna lietošanai varētu būt līdzīga ietekme uz vardenafila AUC un C_max. Lietojot kombinācijā ar vidēji stipru CYP3A4 inhibitoru, piemēram, eritromicīnu vai klaritromicīnu, var būt nepieciešama vardenafila devas pielāgošana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Nespecifiskam citohroma P450 inhibitoram cimetidīnam (400 mg deva divas reizes dienā) nebija ietekmes uz vardenafila AUC un C_max, lietojot to kopā ar vardenafilu (20 mg) veseliem brīvprātīgajiem.

Greipfrūtu sula, kas ir vājš zarnu sienā notiekošā CYP3A4 metabolisma inhibitors, var izraisīt mērenu vardenafila koncentrācijas pieaugumu plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vardenafila (20 mg) farmakokinētika neizmainās, ja to lieto vienlaicīgi ar H2‑antagonistu ranitidīnu (150 mg deva divas reizes dienā), digoksīnu, varfarīnu, glibenklamīdu, alkoholu (vidējais maksimālais alkohola līmenis asinīs 73 mg/dl) vai vienu antacīda (magnija hidroksīda/ alumīnija hidroksīda) devu.

Kaut arī nav veikti īpaši mijiedarbības pētījumi ar visiem medikamentiem, populācijas farmakokinētiskā analīze rāda, ka vardenafila farmakokinētika neizmainās, ja to lieto vienlaikus ar šādām zālēm: acetilsalicilskābi, AKE inhibitoriem, beta blokatoriem, vājiem CYP3A4 inhibitoriem, diurētiskiem līdzekļiem un zālēm diabēta ārstēšanai (sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un metformīnu).

Vardenafila ietekme uz citām zālēm

Nav datu par mijiedarbību starp vardenafilu un nespecifiskajiem fosfodiesterāzes inhibitoriem, piemēram, teofilīnu un dipiridamolu.

In vivo pētījumi

Pētījumā ar 18 veseliem vīriešiem netika novērota sublingvāli lietota nitroglicerīna (0,4 mg) asinsspiedienu pazeminošās iedarbības potencēšana, lietojot vardenafilu (10 mg) dažādos laika intervālos (no 1 līdz 24 stundām) pirms nitroglicerīna devas saņemšanas. Vardenafila apvalkotās tabletes 20 mg devā potencēja sublingvāli lietota nitroglicerīna (0,4 mg), kas lietots 1 un 4 stundas pēc vardenafila, hipotensīvo iedarbību veseliem vidēja vecuma vīriešiem. Lietojot nitroglicerīnu 24 stundas pēc vienreizējās 20 mg vardenafila devas lietošanas, ietekme uz asinsspiedienu netika konstatēta. Tomēr nav informācijas par vardenafila iespējamo nitrātu hipotensīvā efekta potencēšanu pacientiem, tādēļ vienlaicīga šo abu zāļu lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nikorandils ir kālija kanālu aktivatora un nitrāta hibrīds. Tajā esošās nitrāta komponentes dēļ ir iespējama spēcīga mijiedarbība ar vardenafilu.

Tā kā alfa‑blokatori monoterapijā var izraisīt ievērojamu asinsspiediena pazemināšanos, īpaši ortostatisku hipotensiju un sinkopi, tika veikti mijiedarbības pētījumi ar vardenafilu. Divos mijiedarbības pētījumos ar veseliem, normotensīviem brīvprātīgajiem vīriešiem pēc alfa‑blokatoru, tamsulosīna vai terazosīna, forsētās titrēšanas līdz augstām devām, tika ziņots par hipotensiju (dažos gadījumos - simptomātisku) ievērojamam skaitam pacientu pēc vienlaicīgas vardenafila lietošanas. Pacientiem, kuri tika ārstēti ar terazosīnu, hipotensija biežāk tika novērota gadījumos, kad vardenafils un terazosīns tika lietoti vienlaicīgi, nevis lietojot tos atsevišķi ar 6 stundu intervālu.

Atbilstoši mijiedarbības pētījumos iegūtajiem rezultātiem ar vardenafilu pacientiem ar labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH) un stabilu tamsulosīna, terazosīna vai alfuzosīna terapiju:

• lietojot vardenafilu (apvalkotās tabletes) 5, 10 vai 20 mg devās uz stabilas tamsulosīna terapijas fona, netika novērota simptomātiska asinsspiediena samazināšanās, kaut arī 3 no 21 ar tamsulosīnu ārstētajiem pacientiem radās pārejoša sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās zem 85 mmHg atrodoties stāvus pozīcijā;

• lietojot 5 mg vardenafila (apvalkotās tabletes) vienlaicīgi ar 5 mg vai 10 mg terazosīna, 1 no 21 pacientiem novēroja simptomātisku ortostatisku hipotensiju. Hipotensiju nenovēroja, ja 5 mg vardenafila un terazosīnu lietoja ar 6 stundu intervālu;

• lietojot vardenafilu (apvalkotās tabletes) 5 vai 10 mg devās uz stabilas alfuzosīna terapijas fona, netika novērota simptomātiska asinsspiediena samazināšanās salīdzinājumā ar placebo.

Tādējādi vienlaicīga terapija uzsākama tikai, ja pacienta alfa blokatoru terapija ir nostabilizēta. Tiem pacientiem, kam ir stabila alfa‑blokatoru terapija, vardenafila lietošana jāuzsāk ar zemāko ieteicamo devu – 5 mg. Vardenafil Actavis var lietot jebkurā laikā vienlaicīgi ar tamsulosīnu vai alfuzosīnu. Lietojot citus alfa‑blokatorus, ja vienlaikus ordinēts vardenafils, jāapsver to lietošana dažādos laikos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Netika novērota nozīmīga mijiedarbība, lietojot varfarīnu (25 mg), ko metabolizē CYP2C9, vai digoksīnu (0,375 mg) kopā ar vardenafilu (20 mg apvalkotās tabletes). Glibenklamīda (3,5 mg) relatīvā biopieejamība nemainījās, to lietojot kopā ar vardenafilu (20 mg). Specifiskā pētījumā, kurā pacientiem ar hipertensiju vienlaicīgi tika lietots vardenafils (20 mg) un lēnas darbības nifedipīns (30 mg vai 60 mg), tika novērots sistoliskā asinsspiediena papildu pazeminājums guļus pozīcijā par 6 mmHg un diastoliskā asinsspiediena papildu pazeminājums par 5 mmHg guļus pozīcijā, kā arī sirdsdarbības ātruma palielināšanās par 4 sitieniem minūtē.

Lietojot vardenafilu (20 mg apvalkotās tabletes) kopā ar alkoholu (vidējais maksimālais alkohola līmenis asinīs 73 mg/dl), vardenafils nepotencēja alkohola ietekmi uz asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, izmaiņas vardenafila farmakokinētikā netika novērotas.

Vardenafils (10 mg) nepotencēja asins tecēšanas laika pagarinājumu, ko izraisījusi acetilsalicilskābe (2 x 81 mg).

Riociguats

Preklīniskie pētījumi liecināja par aditīvu sistēmiskā asinsspiediena samazināšanos, PDE-5 inhibitorus lietojot kopā ar riociguatu. Klīniskajos pētījumos riociguats apliecināja spēju palielināt PDE-5 inhibitoru hipotensīvo iedarbību. Lietojot šo kombināciju, pētāmajā populācijā labvēlīga klīniskā iedarbība netika novērota. Riociguata vienlaicīga lietošana kopā ar PDE‑5 inhibitoriem, tajā skaitā vardenafilu, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Vardenafil Actavis lietošana sievietēm nav indicēta. Nav pētījumu par vardenafila lietošanu grūtniecēm. Nav pieejami dati par fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Klīniskajos pētījumos ar vardenafilu ir ziņots par reiboni un redzes traucējumiem, tādēļ pirms transportlīdzekļu vadīšanas vai iekārtu apkalpošanas pacientiem jāzina, kā viņi reaģē uz Vardenafil Actavis.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos ar vardenafila apvalkotajām tabletēm vai 10 mg mutē disperģējamajām tabletēm, kopumā bija pārejošas un vieglas līdz vidēji smagas. Visbiežāk ziņotā blakusparādība bija galvassāpes, ko novēroja ≥ 10 % pacientu.

Blakusparādības uzskaitītas atbilstoši MedDRA sastopamības biežuma klasifikācijai: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000) un nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to smaguma pakāpes samazinājuma secībā.

Ziņots par šādām blakusparādībām:

Visu PDE‑5 inhibitoru, tajā skaitā vardenafila, lietošanas gadījumā klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas spontānajos ziņojumos ziņots par dzimumlocekļa asiņošanu, hematospermiju un hematūriju.

Lietojot 20 mg vardenafila apvalkoto tablešu devu, gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadus veciem) biežāk nekā gados jaunākiem pacientiem (< 65 gadus veciem) novēroja galvassāpes (16,2 % pret 11,8 %) un reiboni (3,7 % pret 0,7 %). Kopumā blakusparādību (īpaši reiboņa) sastopamības biežums bija nedaudz lielāks pacientiem ar hipertensiju anamnēzē.

Pēcreģistrācijas ziņojumi par citām šīs grupas zālēm

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par smagām kardiovaskulārām blakusparādībām, tostarp cerebrovaskulāru hemorāģiju, pēkšņu kardiālu nāvi, tranzitoru išēmisku lēkmi, nestabilu stenokardiju un ventrikulāru aritmiju, kas laika ziņā sakritušas ar citu šīs grupas zāļu lietošanu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pētījumos ar brīvprātīgajiem vienreizējas vardenafila devas pat līdz 80 mg (apvalkoto tablešu formā) dienā tika panestas bez smagām nevēlamām blakusparādībām.

Lietojot vardenafilu lielākās devās un biežāk nekā ieteicams (40 mg apvalkotās tabletes 2 reizes dienā), ir bijuši ziņojumi par stiprām muguras sāpēm. Tās nebija saistītas ar toksisku ietekmi uz

muskuļu vai nervu sistēmu.

Pārdozēšanas gadījumā jāveic nepieciešamie standarta dzīvības funkciju uzturošie pasākumi. Nav sagaidāms, ka dialīze paātrinātu klīrensu, jo vardenafils lielā mērā saistās ar plazmas proteīniem un tā izvadīšana ar urīnu nav nozīmīga.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: uroloģiskie līdzekļi, zāles erektīlās disfunkcijas ārstēšanai, ATĶ kods: G04BE09.

Vardenafils ir iekšķīgi lietojamas zāles erektīlās funkcijas uzlabošanai vīriešiem ar erektīlo disfunkciju. Dabiskos apstākļos, t.i., kopā ar seksuālu stimulāciju, tas atjauno traucētu erektīlo funkciju, palielinot asins plūsmu dzimumloceklī.

Dzimumlocekļa erekcija ir hemodinamisks process. Seksuālās stimulācijas laikā izdalās slāpekļa oksīds. Tas aktivizē enzīmu guanilātciklāzi, kā rezultātā palielinās cikliskā guanozīna monofosfāta (cGMP) līmenis kavernozajā ķermenī. Tas savukārt rada gludās muskulatūras atslābumu, ļaujot palielināties dzimumloceklī ieplūstošo asiņu daudzumam. cGMP līmenis tiek regulēts ar guanilātciklāzes sintēzes ātruma palīdzību un noārdīšanās ātruma ar cGMP hidrolizējošo fosfodiesterāžu (PDE) palīdzību izmaiņām.

Vardenafils ir spēcīgs un selektīvs cGMP specifiskās 5. tipa fosfodiesterāzes (PDE‑5) inhibitors, tieši šī 5. tipa fosfodiesterāze cilvēka kavernozajos ķermeņos ir vislielākajā daudzumā. Vardenafils, inhibējot PDE‑5, būtiski palielina endogēnā slāpekļa oksīda iedarbību kavernozajos ķermeņos. Kad, atbildot uz seksuālu stimulāciju, izdalās slāpekļa oksīds, vardenafilam raksturīgās PDE‑5 inhibīcijas rezultātā palielinās cGMP līmenis kavernozajos ķermeņos. Tādēļ ir nepieciešama seksuālā stimulācija, lai rastos vardenafila vēlamā terapeitiskā iedarbība.

Pētījumos in vitro noskaidrots, ka vardenafils uz PDE‑5 iedarbojas spēcīgāk nekā uz citām zināmajām fosfodiesterāzēm (> 15 reižu spēcīgāk nekā uz PDE‑6, > 130 reižu spēcīgāk nekā uz PDE‑1, > 300 reižu spēcīgāk nekā uz PDE‑11 un > 1 000 reižu spēcīgāk nekā uz PDE‑2, PDE‑3, PDE‑4, PDE‑7, PDE‑8, PDE‑9 un PDE‑10).

Dzimumlocekļa pletismogrāfijas (RigiScan) pētījumā 20 mg vardenafila jau 15 minūtes pēc devas saņemšanas dažiem vīriešiem izraisīja dzimumaktam pietiekamu erekciju (60 % rigiditāte pēc RigiScan). Salīdzinot ar placebo, kopējā statistiski nozīmīgā atbildes reakcija uz vardenafilu šiem vīriešiem tika konstatēta 25 minūtes pēc devas saņemšanas.

Vardenafils izraisa vieglu un pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kas vairumā gadījumu klīniski neizpaužas. Vidējais maksimālais sistoliskā asinsspiediena pazeminājums guļus pozīcijā pēc 20 mg un 40 mg vardenafila lietošanas bija attiecīgi 6,9 mmHg un 4,3 mmHg, salīdzinot ar placebo. Šī ietekme ir saistīta ar PDE‑5 inhibitoru vazodilatējošo iedarbību un, jādomā, rodas sakarā ar cGMP līmeņa palielināšanos asinsvadu gludās muskulatūras šūnās. Veseliem vīriešu dzimuma brīvprātīgajiem vienreizējās un atkārtotās iekšķīgi lietotās vardenafila devas līdz pat 40 mg neizraisīja klīniski nozīmīgas pārmaiņas EKG.

Vienas devas, dubultmaskētā, krusteniskā, randomizētā pētījumā ar 59 veseliem vīriešiem tika salīdzināta vardenafila (10 mg un 80 mg), sildenafila (50 mg un 400 mg) un placebo ietekme uz QT intervālu. Kā aktīva iekšējā kontrole tika izmantots moksifloksacīns (400 mg). Ietekmi uz QT intervālu noteica 1 stundu pēc devas saņemšanas (vardenafila vidējais t_max). Šī pētījuma galvenais mērķis bija izslēgt iedarbību, kas būtu lielāka par 10 ms, (t.i., demonstrēt ietekmes trūkumu), uz QTc  intervālu, lietojot vienreizēju 80 mg vardenafila devu salīdzinājumā ar placebo, izmaiņu starp sākuma rādījumu un rādījumu 1 stundu pēc devas ieņemšanas aprēķinot pēc Fridericiasa korekcijas formulas (QTcF = QT/RR1/3). Rezultāti 10 mg un 80 mg vardenafila grupās parādīja QTc intervāla pagarinājumu (pēc Fridericiasa) attiecīgi par 8 ms (90 % TI: 6-9) un 10 ms (90 % TI: 8-11) salīdzinājumā ar placebo un QTci pagarinājumu par 4 ms (90 % TI: 3‑6) un 6 ms (90 % TI: 4‑7) attiecīgi 10 mg un 80 mg grupās 1 stundu pēc devas ieņemšanas salīdzinājumā ar placebo. t_max punktā tikai vardenafila 80 mg grupā QTcF izmaiņas pārsniedza pētījuma noteikto līmeni (vidēji 10 ms, 90 % TI: 8-11). Lietojot individuālas korekcijas formulas, neviena vērtība nepārsniedza normu.

Atsevišķā pēcreģistrācijas pētījumā ar 44 veseliem brīvprātīgajiem, vienreizēja 10 mg vardenafila vai vienreizēja 50 mg sildenafila deva tika ievadīta kopā ar 400 mg gatifloksacīna, zālēm ar līdzīgu ietekmi uz QT intervālu. Gan vardenafils, gan sildenafils pagarināja QTc intervālu (pēc Fridericiasa) par 4 ms (vardenafila grupā) un 5 ms (sildenafila grupā), salīdzinot ar šo zāļu monoterapiju. Šo QT izmaiņu patiesā klīniskā nozīme nav zināma.

Papildu informācija par klīniskajiem pētījumiem ar vardenafila 10 mg mutē disperģējamām tabletēm

Vardenafila 10 mg mutē disperģējamo tablešu efektivitāte un drošums tika atsevišķi pierādīts lielai populācijai divos pētījumos ar 701 randomizētu pacientu ar erektīlo disfunkciju, kuri saņēma terapiju līdz pat 12 nedēļām. Pacientu sadalījums iepriekš definētās apakšgrupās bija: gados vecāki pacienti (51 %), pacienti ar cukura diabētu (29 %), dislipidēmiju (39 %) un hipertensiju (40 %) anamnēzē.

Analizējot apkopotos divu vardenafila 10 mg mutē disperģējamo tablešu pētījumu datus, vardenafila 10 mg mutē disperģējamo tablešu grupā tika konstatēts būtiski augstāks starptautiskais erektīlās funkcijas indekss pēc starptautiskās skalas (International Index of Erectile Function – Erectile Function – IIEF‑EF) salīdzinājumā ar placebo grupu.

Klīniskajos pētījumos sekmīga dzimumlocekļa ievadīšana izdevās 71 % gadījumā no visiem dzimumakta mēģinājumiem, salīdzinot ar 44 % gadījumiem placebo grupā. Līdzīgus rezultātus novēroja arī apakšgrupās – no visiem dzimumakta mēģinājumiem 65 % gadījumos gados vecāku pacientu grupā, 63 % gadījumos pacientu ar cukura diabētu anamnēzē grupā, 66 % gadījumos pacientu ar dislipidēmiju anamnēzē grupā un 70 % gadījumos pacientu ar hipertensiju anamnēzē grupā, izdevās sekmīga dzimumlocekļa ievadīšana.

Vardenafila 10 mg mutē disperģējamu tablešu grupā, aptuveni 63 % no visiem dzimumakta mēģinājumiem bija veiksmīgi attiecībā uz spēju saglabāt erekciju, salīdzinot ar aptuveni 26 % placebo grupā. Iepriekš definētajās dalībnieku apakšgrupās, kuri lietoja vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes, 57 % (gados vecāki pacienti), 56 % (pacienti ar cukura diabētu anamnēzē), 59 % (pacienti ar dislipidēmiju anamnēzē) un 60 % (pacienti ar hipertensiju anamnēzē) no visiem mēģinājumiem bija veiksmīgi attiecībā uz spēju saglabāt erekciju.

Pārējā klīniskajos pētījumos iegūtā informācija

Klīniskajos pētījumos vardenafils ticis lietots vairāk nekā 17 000 vīriešiem ar erektīlo disfunkciju (ED) vecumā no 18‑89 gadiem, daudziem no pacientiem bija dažādas blakusslimības. Vairāk nekā 2 500 pacienti tika ārstēti ar vardenafilu sešus mēnešus vai ilgāk. No tiem 900 tika ārstēti vienu gadu vai ilgāk.

Tika pētītas šādas pacientu grupas: gados vecāki cilvēki (22 %), pacienti ar hipertensiju (35 %), cukura diabētu (29 %), sirds išēmisko slimību un citām kardiovaskulārām slimībām (7 %), hronisku plaušu slimību (5 %), hiperlipidēmiju (22 %), depresiju (5 %), radikālu prostatektomiju (9 %). Tālākminētās grupas bija vāji pārstāvētas klīniskajos pētījumos: gados vecāki cilvēki (> 75 gadiem, 2,4 %) un pacienti ar noteiktām kardiovaskulārām slimībām (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav veikti klīniskie pētījumi ar pacientiem ar CNS slimībām (izņemot muguras smadzeņu traumu), smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem, operāciju iegurņa apvidū (izņemot nervu saglabājošo prostatektomiju) vai iegurņa traumu, staru terapiju, ar pacientiem, kuriem ir samazināta dzimumtieksme vai dzimumlocekļa anatomiskās deformācijas.

Pivotālos pētījumos ārstēšana ar vardenafilu (apvalkoto tablešu formu) izraisīja erektīlās funkcijas uzlabošanos salīdzinājumā ar placebo. Nelielam skaitam pacientu, kuri veica dzimumaktu pat 4 ‑5 stundas pēc vardenafila devas saņemšanas, dzimumlocekļa ievadīšana un erekcijas uzturēšana bija ticami veiksmīgāka nekā placebo grupā.

Trīs mēnešus ilgos pētījumos ar fiksētu devu (apvalkoto tablešu formā) plašai pacientu populācijai ar erektīlo disfunkciju 68 % (5 mg), 76 % (10 mg) un 80 % (20 mg) pacientu izdevās veiksmīga dzimumlocekļa ievadīšana (SEP2), salīdzinājumā ar 49 % placebo grupā. Spēja saglabāt erekciju (SEP3) šajā plašajā ED populācijā bija 53 % (5 mg), 63 % (10 mg) un 65 % (20 mg) salīdzinājumā ar 29 % placebo grupā.

Apkopojot galveno efektivitātes pētījumu datus, pacientu īpatsvars vardenafila grupā, kuri varēja sekmīgi veikt dzimumlocekļa ievadīšanu, bija šāds: psihogēna erektīlā disfunkcija (77‑87 %), jaukta tipa erektīlā disfunkcija (69‑83 %), organiska tipa erektīlā disfunkcija (64‑75 %), gados vecāki pacienti (52‑75 %), koronārā sirds slimība (70-73 %), hiperlipidēmija (62‑73 %), hroniska plaušu slimība (74‑78 %), depresija (59‑69 %), pacienti, kas vienlaicīgi ārstēti ar antihipertensīviem līdzekļiem (62‑73 %).

Klīniskā pētījumā pacientiem ar cukura diabētu vardenafils 10 mg un 20 mg devās salīdzinājumā ar

placebo būtiski uzlaboja erektīlās funkcijas rādītājus, spēju panākt un saglabāt pietiekami ilgu dzimumlocekļa erekciju sekmīgai dzimumakta veikšanai. Pacientiem, kas saņēma terapiju trīs mēnešus, atbildes reakcijas līmenis attiecībā uz spēju panākt un saglabāt erekciju vardenafila 10 mg grupā bija attiecīgi 61 % un 49 %, vardenafila 20 mg grupā - 64 % un 54 % salīdzinājumā ar 36 % un 23 % placebo grupā.

Klīniskā pētījumā pacientiem pēc prostatektomijas vardenafils 10 mg un 20 mg devās salīdzinājumā ar placebo būtiski uzlaboja erektīlās funkcijas rādītājus, spēju panākt un saglabāt pietiekami ilgu dzimumlocekļa rigiditāti sekmīgai dzimumakta veikšanai. Pacientiem, kas saņēma terapiju trīs mēnešus, atbildes reakcijas līmenis attiecībā uz spēju panākt un saglabāt erekciju vardenafila 10 mg grupā bija attiecīgi 47 % un 39 %, vardenafila 20 mg grupā - 48 % un 34 % salīdzinājumā ar 22 % un 10 % placebo grupā.

Mainīgo devu klīniskā pētījumā pacientiem ar muguras smadzeņu traumu vardenafils salīdzinājumā ar placebo būtiski uzlaboja erektīlās funkcijas rādītājus, spēju panākt un saglabāt pietiekami ilgu dzimumlocekļa erekciju sekmīgai dzimumakta veikšanai. Pacientu īpatsvars, kam atjaunojās erektīlās funkcijas indeksa pēc starptautiskās skalas (II‑EF) normālā vērtība (> 26), vardenafila grupā bija 53 % salīdzinājumā ar 9 % placebo grupā. Klīniski un statistiski nozīmīga (p<0,001) atbilde uz terapiju attiecībā uz spēju sasniegt un uzturēt erekciju pacientiem, kas saņēmuši 3 mēnešus ilgu terapiju, bija 76 % un 59 % vardenafila grupā salīdzinājumā ar 41 % un 22 % placebo grupā.

Vardenafila drošums un efektivitāte saglabājās arī ilgtermiņa pētījumos.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra ir atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus visās pediatriskās populācijas apakšgrupās erektīlās disfunkcijas ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Bioekvivalences pētījumos konstatēts, ka vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes un vardenafila 10 mg apvalkotās tabletes nav bioekvivalentas; tādēļ mutē disperģējamo tablešu zāļu formu nedrīkst lietot kā vardenafila 10 mg apvalkoto tablešu aizstājēju.

Uzsūkšanās

No vardenafilu saturošajām apvalkotajām tabletēm vardenafils tiek strauji absorbēts, dažiem vīriešiem sasniedzot maksimālās novērotās plazmas koncentrācijas jau 15 minūtes pēc iekšķīgas lietošanas. Tomēr 90 % gadījumu maksimālā plazmas koncentrācija tiek sasniegta 30‑120 minūšu laikā (mediāni 60 minūtēs) pēc iekšķīgas lietošanas tukšā dūšā. Vidējā absolūtā biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas ir 15 %. Pēc iekšķīgas vardenafila lietošanas devās, kas lielākas par ieteiktajām devām (5‑20 mg), tā AUC un C_max palielinās gandrīz proporcionāli devai.

Lietojot vardenafila apvalkotās tabletes kopā ar trekniem ēdieniem (tauku saturs 57 %), absorbcijas ātrums samazinās, t_max vidēji palielinās par 1 stundu un C_max samazinās vidēji par 20 %. Vardenafila AUC paliek nemainīgs. Pēc maltītes, kas satur 30 % tauku, vardenafila absorbcijas ātrums un apjoms (t_max, C_max un AUC) ir tāds pats, kā salīdzinot ar lietošanu tukšā dūšā.

Vardenafils tiek strauji absorbēts pēc vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes lietošanas, neuzdzerot ūdeni. Vidējais laiks līdz C_max sasniegšanai bija diapazonā no 45‑90 minūtēm, un tas bija līdzīgs vai nedaudz mazāks (par 8‑45 minūtēm) salīdzinājumā ar apvalkoto tablešu rādītāju. Lietojot 10 mg mutē disperģējamās tabletes, vidējais vardenafila AUC palielinājās par 21 %‑29 % (vidēja vecuma un gados vecākiem ED pacientiem) vai par 44 % (jauniem, veseliem vīriešiem) salīdzinājumā ar apvalkoto tablešu rādītāju; šādas izmaiņas izraisīja nelielā zāļu lokālā absorbcija mutes dobumā. Netika novērota ticama vidējā C_max atšķirība starp mutē disperģējamām un apvalkotām tabletēm.

Pacientiem, kuri lietoja vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes kopā ar trekniem ēdieniem, netika novērota ietekme uz vardenafila AUC un t_max, bet vardenafila C_max paēdušam pacientam samazinājās par 35 %. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, vardenafila10 mg mutē disperģējamās tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Ja vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes lieto kopā ar ūdeni, tad AUC samazinās par 29 %, C_max paliek nemainīgs un vidējais t_max samazinās par 60 minūtēm salīdzinājumā ar lietošanu, neuzdzerot ūdeni. Vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes jālieto, neuzdzerot šķidrumu.

Izkliede

Vardenafila vidējais plato fāzes distribūcijas tilpums ir 208 l, kas norāda uz izplatīšanos audos.

Vardenafils un tā galvenais metabolīts (M1) lielā mērā saistās ar plazmas proteīniem (aptuveni 95 % vardenafila vai M1). Gan vardenafila, gan M1 saistīšanās ar proteīniem nav atkarīga no zāļu kopējās koncentrācijas.

Balstoties uz vardenafila koncentrācijas mērījumiem, veselu vīriešu spermā 90 minūtes pēc devas lietošanas var nonākt ne vairāk kā 0,00012 % no lietotās devas.

Biotransformācija

Vardenafils apvalkotajās tabletēs galvenokārt tiek metabolizēts aknu metabolisma ceļā ar citohroma P450 (CYP) izoformas 3A4 palīdzību; procesā nedaudz piedalās arī CYP3A5 un CYP2C izoformas.

Cilvēkiem galvenais asinsritē esošais vardenafila metabolīts (M1) veidojas vardenafila dezetilācijas procesā un ir substrāts tālākam metabolizācijas procesam, tā plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 4 stundas. Daļa no M1 kopējā daudzuma atrodas sistēmiskajā cirkulācijā glikuronīda formā. Metabolīta M1 selektivitātes profils attiecībā uz fosfodiesterāzēm ir līdzīgs vardenafilam un uz 5. tipa fosfodiesterāzi in vitro tā ir aptuveni 28 % no vardenafila selektivitātes, tādējādi nodrošinot apmēram 7 % no terapeitiskā iedarbības.

Vardenafila vidējais terminālais eliminācijas pusperiods pacientiem, kuri lietojuši vardenafila 10 mg mutē disperģējamās tabletes, ir diapazonā no 4‑6 stundām. Metabolīta M1 eliminācijas pusperiods ir diapazonā no 3‑5 stundām, līdzīgs kā neizmainītai zāļu vielai.

Eliminācija

Kopējais vardenafila klīrenss no organisma ir 56 l /stundā, tā galīgais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 4‑5 stundas. Pēc iekšķīgas lietošanas vardenafils metabolītu veidā tiek izvadīts galvenokārt ar fēcēm (aptuveni 91‑95 % no lietotās devas) un mazākā mērā ar urīnu (aptuveni 2‑6 % no lietotās devas).

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecāki cilvēki

Vardenafila aknu klīrenss veseliem gados vecākiem brīvprātīgajiem (65 gadi un vecāki) bija samazināts, salīdzinot ar veseliem jaunākiem brīvprātīgajiem (18‑45 gadi). Vecākiem vīriešiem,

kuri lietoja vardenafila apvalkotās tabletes, AUC bija vidēji par 52 % un C_max par 34 % augstāks nekā jaunākiem vīriešiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Vardenafila AUC un C_max gados vecākiem pacientiem (65 gadi un vecāki), kuri lietoja vardenafila mutē disperģējamās tabletes, palielinājās par attiecīgi 31‑39 % un 16‑21 % salīdzinājumā ar 45 gadus un jaunākiem pacientiem. Netika konstatēts, ka vardenafils akumulētos plazmā 45 gadus un jaunākiem pacientiem vai 65 gadus un vecākiem pacientiem pēc vardenafila 10 mg mutē disperģējamo tablešu desmit dienu ilgas lietošanas vienu reizi dienā.

Nieru darbības traucējumi

Brīvprātīgajiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30‑80 ml/min) vardenafila farmakokinētika bija līdzīga kā kontrolgrupā ar normālām nieru funkcijām. Brīvprātīgajiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) vidējais AUC palielinājās par 21 % un vidējais C_max samazinājās par 23 % salīdzinājumā ar brīvprātīgajiem bez nieru darbības traucējumiem. Netika novērota statistiski nozīmīga korelācija starp kreatinīna klīrensu un vardenafila kopējo iedarbību (AUC un C_max) (skatīt 4.2. apakšpunktu). Vardenafila farmakokinētika nav pētīta pacientiem, kuriem veic dialīzi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh A un B) vardenafila klīrenss bija samazināts proporcionāli aknu darbības traucējuma pakāpei. Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh A) vidējais AUC un C_max palielinājās attiecīgi par 17 % un 22 %, salīdzinot ar veseliem kontroles pacientiem. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh B) vidējais AUC un C_max palielinājās attiecīgi par 160 % un 133 %, salīdzinot ar veseliem kontroles pacientiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Vardenafila farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh C) nav pētīta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Krospovidons

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts.

Tabletes apvalks

Polivinilspirts (E1203)

Titāna dioksīds (E171)

Talks (E553b)

Makrogols/PEG 3350 (E1521)

Metakrilskābes‑etilakrilāta kopolimērs (1:1) ‑ A tips

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Nātrija hidrogēnkarbonāts (E500 (ii))

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/Aclar/alumīnija folijas blisteri, kas ievietoti kastītēs pa 2, 4, 8, 12, 20, 24, 36 vai 48 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf.

Reykjavikurvegi 76-78

220 Hafnarfjörður

Islande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

17-0165

17-0166

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 19. jūlijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2018