Valsol plus 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasrgātu no mitruma.
Valsartanum Hydrochlorothiazidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
11-0187-04
11-0187
Laboratorios Liconsa, S.A., Spain; Laboratorios Cinfa, S.A., Spain; Laboratorios Cinfa S.A., Spain; Zentiva, k.s., Czech Republic
18-DEC-17
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
80 mg/12,5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Laboratorios Liconsa, S.A., Spain
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM
Valsol plus 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Valsartanum/Hydrochlorthiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Valsol plus un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Valsol plus lietošanas
3. Kā lietot Valsol plus
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Valsol plus
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Valsol plus un kādam nolūkam to lieto
Valsol plus apvalkotās tabletes satur divas aktīvās vielas, ko sauc par valsartānu un hidrohlortiazīdu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt augstu asinsspiedienu (hipertensiju).
Valsartāns pieder zāļu grupai, kas zināma kā angiotenzīna II receptoru antagonisti un palīdz kontrolēt augstu asinsspiedienu. Angiotenzīns II ir viela organismā, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Valsartāns darbojas, bloķējot angiotenzīna II iedarbību. Rezultātā asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.
Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem (pazīstamas arī kā “ūdens tabletes”). Hidrohlortiazīds paaugstina urīna izdali, kas arī pazemina asinsspiedienu.
Valsol plus lieto, lai ārstētu augstu asinsspiedienu, kas netiek pietiekami kontrolēts tikai ar vienu vielu.
Augsts asinsspiediens palielina slodzi sirdij un artērijām. Neārstēts tas var bojāt smadzeņu, sirds un nieru asinsvadus un izraisīt insultu, sirds mazspēju vai nieru mazspēju. Augsts asinsspiediens paaugstina sirdslēkmju risku. Pazeminot asinsspiedienu līdz normālam rādītājam, samazinās šo traucējumu attīstības risks.
Kas Jums jāzina pirms Valsol plus lietošanas
Nelietojiet Valsol plus šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret valsartānu, hidrohlortiazīdu, sulfonamīdu atvasinājumiem (vielas, kas ķīmiski radniecīgas hidrohlortiazīdam) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūs esat stāvoklī un Jūsu grūtniecības laiks ir lielāks par 3 mēnešiem (labāk izvairīties no Valsol plus lietošanas agrīnā grūtniecības periodā – skatīt sadaļu par grūtniecību);
ja Jums ir smaga aknu slimība;
ja Jums ir smaga nieru slimība;
ja Jūs nevarat urinēt;
ja Jums tiek veikta dialīze;
ja kālija vai nātrija līmenis Jūsu asinīs ir zemāks par normu, vai ja kalcija līmenis asinīs ir augstāks par normu, neskatoties uz ārstēšanu;
ja Jums ir podagra;
Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, nelietojiet šīs zāles un konsultējieties ar savu ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Valsol plus lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu ja Jūs lietojat kāliju saudzējošas zāles, kāliju saturošus uztura bagātinātājus, kāliju saturošus sāls aizstājējus vai citas zāles, kas paaugstina kālija līmeni asinīs, piemēram, heparīnu. Ārstam var būt nepieciešams regulāri pārbaudīt kālija līmeni Jūsu asinīs;
ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs;
ja Jums ir caureja vai smaga vemšana;
ja Jūs lietojat lielas urīndzenošo zāļu (diurētisko līdzekļu) devas;
ja Jums ir smaga sirds slimība;
ja Jums ir sašaurināta nieru artērija;
ja Jums nesen transplantēta jauna niere;
ja Jums ir hiperaldosteronisms. Tā ir slimība, kuras gadījumā virsnieru dziedzeri izstrādā pārāk daudz aldosterona hormona. Ja tas attiecas uz Jums, Valsol plus lietošana nav ieteicama;
ja Jums ir aknu vai nieru slimība;
ja Jums ir drudzis, izsitumi un sāpes locītavās, kas var būt sistēmiskas sarkanās vilkēdes (SLE, tā saucamās autoimūnās slimības) pazīmes;
ja Jums ir diabēts, podagra, augsts holesterīna vai tauku līmenis asinīs;
ja Jums ir bijušas alerģiskas reakcijas, lietojot citus šīs grupas asinsspiedienu pazeminošus līdzekļus (angiotenzīna II receptoru antagonistus), vai ja Jums ir alerģija vai astma;
tās var paaugstināt ādas jutību pret saules gaismu;
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi ;
- aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Valsol plus šādos gadījumos”.
Valsol plus lietošana bērniem un pusaudžiem (jaunākiem par 18 gadiem) nav ieteicama.
Jums jāpasaka ārstam, ja Jūs domājat, ka esat (vai varētu būt) stāvoklī. Valsol plus lietošana agrīnā grūtniecības periodā nav ieteicama, un to nedrīkst lietot, ja Jūsu grūtniecības laiks ir lielāks par 3 mēnešiem, jo zāles var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, ja tās tiek lietotas šajā laikā (skatīt sadaļu par grūtniecību).
Citas zāles un Valsol plus
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ārstēšanas efektu var ietekmēt Valsol plus lietošana kopā ar citām noteiktām zālēm. Jūsu ārstam var būt jāmaina deva vai jāievēro citi piesardzības pasākumi vai dažos gadījumos pārtraukt lietot vienu no zālēm. Īpaši tas attiecas uz šādām zālēm:
litiju, zālēm, ko lieto, lai ārstētu dažus psihisko slimību veidus;
tādām zālēm, kas ietekmē kālija līmeni vai kuras ietekmē kālija līmenis asinīs, kā digoksīns, ko lieto, lai kontrolētu sirds ritmu, dažām antipsihotiskām zālēm;
zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni asinīs, piemēram, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem, kāliju saudzējošām zālēm, heparīnu;
zālēm, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs, piemēram, kortikosteroīdiem, dažiem caurejas līdzekļiem;
AKE inhibitoriem vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Valsol plus šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
diurētiskiem līdzekļiem (urīndzenošām tabletēm), zālēm, ko lieto, lai ārstētu podagru, piemēram, allopurinolu, terapeitiskiem D vitamīna līdzekļiem un kalciju saturošiem uztura bagātinātājiem, zālēm, ko lieto, lai ārstētu diabētu (iekšķīgi lietojamiem līdzekļiem vai insulīniem);
citām zālēm, kas pazemina asinsspiedienu, piemēram, bēta blokatoriem vai metildopu, vai zālēm, kas sašaurina asinsvadus vai stimulē sirdi, piemēram, noradrenalīnu vai adrenalīnu;
zālēm, kas paaugstina cukura līmeni asinīs, piemēram, diazoksīdu;
zālēm, ko lieto, lai ārstētu audzēju, piemēram, metotreksātu vai ciklofosfamīdu;
pretsāpju zālēm;
artrīta zālēm;
muskuļus relaksējošām zālēm, piemēram, tubokurarīnu;
antiholīnerģiskām zālēm, piemēram, atropīnu vai biperidēnu;
amantadīnu (zālēm, ko lieto gripas profilaksei);
holestiramīnu un kolestipola (zālēm, ko lieto, lai ārstētu augstu tauku līmeni asinīs);
ciklosporīnu, zālēm, ko lieto orgānu transplantācijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu;
dažiem antibiotiskajiem līdzekļiem (tetraciklīniem), anestēzijas līdzekļiem un nomierinošiem līdzekļiem;
karbamazepīnu, zālēm, ko lieto, lai ārstētu krampjus.
Valsol plus kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Jūs varat lietot Valsol plus neatkarīgi no ēdienreizēm.
Nelietojiet alkoholu, kamēr neesat konsultējies ar savu ārstu. Alkohols var pazemināt Jūsu asinsspiedienu vēl vairāk un/vai palielināt reiboņa vai ģīboņa risku.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Jums jāpasaka ārstam, ja Jūs domājat, ka esat (vai varētu būt) stāvoklī.
Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Valsol plus lietošanu pirms Jūs paliekat stāvoklī vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka esat stāvoklī, un ieteiks lietot Valsol plus vietā citas zāles. Valsol plus lietošana agrīnā grūtniecības periodā nav ieteicama, un to nedrīkst lietot, ja Jūsu grūtniecības laiks ir lielāks par 3 mēnešiem, jo zāles var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, ja tās tiek lietotas pēc trešā grūtniecības mēneša.
Pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojieties uzsākt barot bērnu ar krūti.
Valsol plus lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanu, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja bērns ir jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pirms transportlīdzekļa vadīšanas, ierīču lietošanas un mehānismu apkalpošanas vai citām darbībām, kuru veikšanai nepieciešams koncentrēties, raugieties, lai Jūs zinātu, kā Valsol plus ietekmē Jūs. Tāpat kā daudzas citas zāles, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai, Valsol plus dažreiz var izraisīt reiboni un ietekmēt Jūsu koncentrēšanās spēju.
Valsol plus satur laktozi un sorbītu.
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā apvalkotā tabletē – būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
3. Kā lietot Valsol plus
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Cilvēki ar augstu asinsspiedienu biežu nepamana šīs slimības pazīmes. Daudzi var justies diezgan normāli. Tādēļ ir ļoti svarīgi apmeklēt ārstu pat tad, ja Jūs jūtaties labi.
Ārsts Jums pateiks, cik tieši Valsol plus tablešu jālieto. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas uz ārstēšanu ārsts var ieteikt lielākas vai mazākas devas.
Ieteicamā deva ir:
Parastā Valsol plus deva ir viena tablete dienā.
Nemainiet devu un nepārtrauciet tablešu lietošanu nekonsultējoties ar ārstu.
Zāles jālieto katru dienu vienā un tajā pašā laikā, parasti no rīta.
Jūs varat lietot Valsol plus neatkarīgi no ēdienreizēm.
Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja esat lietojis Valsol plus vairāk nekā noteikts
Ja Jums ir izteikts reibonis un/vai ģībšanas sajūta, atgulieties un nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Ja Jūs nejauši esat izdzēris pārāk daudz tablešu, sazinieties ar ārstu, farmaceitu vai slimnīcu.
Ja esat aizmirsis lietot Valsol plus
Ja esat aizmirsis iedzert devu, iedzeriet, tiklīdz atceraties. Taču, ja gandrīz jau ir pienācis nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Valsol plus
Ja ārstēšana ar Valsol plus tiek pārtraukta, asinsspiediens var pieaugt vēl vairāk. Nepārtrauciet zāļu lietošanu, ja vien ārsts nav licis to darīt.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, arī Valsol plus var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Šīs blakusparādības var rasties ar noteiktu biežumu, kas tiek definēts šādi:
ļoti bieži: novēro vairāk kā 1 lietotājam no 10;
bieži: novēro no 1 līdz 10 lietotājiem no 100;
retāk: novēro no 1 līdz 10 lietotājiem no 1 000;
reti: novēro no 1 līdz 10 lietotājiem no 10 000;
ļoti reti: novēro mazāk nekā 1 lietotājam no 10 000;
nav zināms: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.
Dažas blakusparādības var būt nopietnas, un to gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.
Jums nekavējoties jāizsauc ārsts, ja Jums ir angioedēmas simptomi, piemēram:
sejas, mēles vai rīkles pietūkums;
apgrūtināta rīšana;
nātrene un apgrūtināta elpošana.
Citas blakusparādības ietver:
Retāk:
klepus,
zems asinsspiediens,
reibonis,
dehidratācija (ar šādiem simptomiem – slāpes, mutes sausums, reta urinēšana, tumšs urīns, sausa āda),
sāpes muskuļos,
nogurums,
tirpšana vai nejūtīgums,
neskaidra redze,
troksnis (piem., šņākšana, dūkoņa) ausīs.
Ļoti reti:
reibonis,
caureja,
sāpes locītavās.
Nav zināmi:
apgrūtināta elpošana,
ļoti samazināts urīna daudzums,
zems nātrija līmenis asinīs (dažreiz ar sliktu dūšu, nogurumu, apjukumu, vārgumu, krampjiem),
zems kālija līmenis asinīs (dažreiz ar muskuļu vājumu, muskuļu spazmām, patoloģisku sirds ritmu),
zems balto asins šūnu skaits (ar tādiem simptomiem kā drudzis, ādas infekcijas, infekcijas izraisītu kakla iekaisumu vai čūlām mutē, vājums),
paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs (kas smagos gadījumos izraisa ādas un acu sklēru dzelti),
paaugstināts urīnvielas slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs (kas var liecināt par nieru funkciju traucējumiem),
paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt podagru),
sinkope (ģībšana).
Blakusparādības, par kurām ziņots tikai valsartānam vai hidrohlortiazīdam, bet kuras nav novērotas Valsol plus
Valsartāns
Retāk:
griešanās sajūta,
sāpes vēderā.
Nav zināmi:
ādas izsitumi ar vai bez niezes kopā ar dažām šādām pazīmēm vai simptomiem: drudzis, sāpes locītavās, muskuļu sāpes, pietūkuši limfmezgli un/vai gripai līdzīgi simptomi;
izsitumi, purpursarkanas pūtītes, drudzis, nieze (asinsvadu iekaisuma simptomi);
zems trombocītu līmenis asinīs (dažreiz ar neparastu asiņošanu vai asins izplūdumiem);
augsts kālija līmenis asinīs (dažreiz ar muskuļu spazmām, patoloģisku sirds ritmu);
alerģiskas reakcijas (ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta elpošana vai rīšana, reibonis);
pietūkums, pārsvarā sejas un kakla, izsitumi, nieze;
aknu funkcionālo rādītāju paaugstināšanās;
pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs un pazemināts sarkano asins šūnu īpatsvars asinīs (abi smagos gadījumos var izraisīt anēmiju);
nieru mazspēja.
Hidrohlortiazīds
Bieži:
niezoši izsitumi un citi izsitumu veidi;
samazināta ēstgriba,
mērena slikta dūša un vemšana;
ģībšana, ģībšana pieceļoties;
impotence.
Reti:
ādas pietūkums un čūlošana (sakarā ar paaugstinātu jutību pret sauli);
aizcietējumi, nepatīkamas sajūtas kuņģī vai zarnās, aknu bojājumi (ādas un acu dzelte);
neregulāra sirdsdarbība,
galvassāpes,
miega traucējumi,
nomākts garastāvoklis (depresija),
zems trombocītu līmenis asinīs (dažreiz ar asiņošanu vai asins izplūdumiem zem ādas).
Ļoti reti:
asinsvadu iekaisums ar tādiem simptomiem kā izsitumi, purpursarkanas pūtītes, drudzis;
izsitumi vai ādas apsārtums,
lūpu, acu vai mutes čūlas,
ādas lobīšanās,
drudzis,
izsitumi sejas ādā kopā ar sāpēm locītavās,
muskuļu bojājumi,
drudzis (sarkanās vilkēdes ādas forma),
spēcīgas sāpes kuņģa augšdaļā, zems dažādu asins šūnu līmenis vai to trūkums,
smagas alerģiskas reakcijas,
apgrūtināta elpošana,
plaušu infekcija, elpas trūkums.
Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Valsol plus
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietojiet Valsol plus pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Nelietojiet šīs zāles, ja iepakojums ir bojāts, vai izskatās, ka tas ticis atvērts.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6 Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Valsol plus satur
Aktīvās vielas ir valsartāns un hidrohlortiazīds.
Viena Valsol plus 80 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 80 mg valsartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, sorbīts, magnija karbonāts, preželatinizēta kukurūzas ciete, povidons K-30, nātrija stearilfumarāts, nātrija laurilsulfāts, A tipa krospovidons.
Apvalks: laktozes monohidrāts, hipromeloze, makrogols 4000, titāna dioksīds (E 171), sarkanais dzelzs oksīds (E 172) (tikai 80 mg/12,5 mg).
Valsol plus ārējais izskats un iepakojums
Apvalkotā tablete.
Valsol plus 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: cilindriska, abpusēji izliekta, apvalkotā rozā tablete.
Tabletes ir pieejamas blisteros pa 14, 28, 30, 56, 98 vai 280 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi vai tablešu stiprumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
LABORATORIOS LICONSA, S.A.
Gran Vía Carlos III, 98, 7th
08028 Barcelona
Spānija
Ražotājs
Laboratorios CINFA, S.A.
Olaz-Chipi, 10 - Polígono Areta
31620 Huarte (Pamplona)
SPĀNIJA
ZENTIVA k.s.
U. Kabelovny 130, 102 37, Praha 10
Čehija
Laboratorios LICONSA, S.A.
Avda. Miralcampo, Nº 7, Polígono Industrial Miralcampo
19200 Azuqueca de Henares (Guadalajara),
Spānija
Laboratorios CINFA, S.A.
Avda Roncesvalles, S/N
31699 Olloqui (Navarra)
SPĀNIJA
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
80 mg/12,5 mg
Austrija: Valsol plus HCT 80/12,5 mg Filmtabletten
Bulgārija: Valsol plus 80/12.5 mg филмирани таблетки
Igaunija: Valsartan hydrochlorothiazide Liconsa 80/12.5 mg
Vācija: Valsol Plus 80/12.5 mg Filmtabletten
Grieķija: AVALSAN PLUS 80/12.5 mg δισκίο επικαλυμμένο με λεπτό υμένιο
Ungārija: Valsol plus 80/12.5 mg bevont tabletta
Īrija: Valsol plus 80/12.5 mg film-coated tablets
Latvija: Valsol plus 80/12.5 mg apvalkotās tabletes
Nīderlande: Valsartan/hydrochlorothiazide Liconsa 80/12.5 mg filmomhulde tablet
Portugāle: Valsol plus
Slovēnija: Valsartan/hidroklorotiazid Liconsa 80/12,5 mg filmsko obložene tablete
Spānija: Valsartan/ Hidroclorotiazida VIR 80/12.5 mg comprimidos recubiertos con película
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2015
ZĀĻU NOSAUKUMS
Valsol plus 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 80 mg valsartāna (valsartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).
Palīgvielas:
Valsol plus 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: viena apvalkotā tablete satur 1,15 mg laktozes monohidrāta, 9,25 mg sorbīta un 0,31 mg (0,01 mmol) nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Valsol plus 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: cilindriska, abpusēji izliekta, apvalkota rozā tablete.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
Esenciālās hipertensijas ārstēšana pieaugušajiem.
Valsol plus fiksētas devas kombinācija ir indicēta pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar atbilstoši kontrolēt ar valsartāna vai hidrohlortiazīda monoterapiju.
4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Ieteicamā Valsol plus X mg/Y mg deva ir viena apvalkotā tablete vienu reizi dienā. Ir ieteicama devas titrēšana atsevišķajām sastāvdaļām. Katrā gadījumā jāveic atsevišķu sastāvdaļu devas titrēšana līdz nākamajai devai, lai samazinātu hipotensijas un citu nevēlamo blakusparādību risku.
Ja ir klīniski lietderīgi, pacientiem, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar valsartāna vai hidrohlortiazīda monoterapiju, jāapsver iespēja tieši pāriet no monoterapijas uz fiksētas devas kombinācijas terapiju ar nosacījumu, ka tiek ievērota ieteicamā atsevišķo sastāvdaļu devas titrēšanas secība.
Pēc terapijas uzsākšanas jāizvērtē klīniskā atbildes reakcija uz Valsol plus un, ja asinsspiediens saglabājas nekontrolēts, devu var palielināt, palielinot jebkuru no sastāvdaļām līdz maksimālajai Valsol plus 320 mg/25 mg devai.
Antihipertensīvā iedarbība saglabājas 2 nedēļu garumā.
Vairumam pacientu maksimālā iedarbība ir novērojama 4 nedēļu garumā. Tomēr dažiem pacientiem var būt nepieciešama 4-8 nedēļu ilga ārstēšana. Tas jāņem vērā devas titrēšanas laikā.
Lietošanas veids
Valsol plus var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm un jālieto, uzdzerot ūdeni.
Īpašas pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≥30 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Sakarā ar sastāvā esošo hidrohlortiazīdu Valsol plus ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu). Valsol plus ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskie pacienti
Valsol plus nav ieteicams lietot bērniem jaunākiem par 18 gadiem, jo nav pietiekamu datu par drošību un efektivitāti.
4.3 Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret valsartānu, hidrohlortiazīdu, citām sulfonamīda atvasinājuma zālēm vai jebkuru no palīgvielām.
Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Smagi aknu darbības traucējumi, biliārā ciroze un holestāze.
Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), anūrija.
Refraktāra hipokaliēmija, hiponatriēmija, hiperkalcēmija un simptomātiska hiperurikēmija.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Valsol plus lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Seruma elektrolītu izmaiņas
Valsartāns
Vienlaicīga lietošana ar kāliju saturošiem uztura bagātinātajiem, kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citiem līdzekļiem, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīns u.c.) nav ieteicama.
Attiecīgi ir jākontrolē kālija līmenis.
Hidrohlortiazīds
Veicot ārstēšanu ar tiazīda diurētiskajiem līdzekļiem, ieskaitot hidrohlortiazīdu, hipokaliēmija nav novērota. Ieteicams bieži kontrolēt kālija līmeni serumā.
Ārstēšana ar tiazīda diurētiskajiem līdzekļiem, ieskaitot hidrohlortiazīdu, ir saistīta ar hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi. Tiazīdi, iekaitot hidrohlortiazīdu, palielina magnija izdalīšanos ar urīnu, kas izraisa hipomagniēmiju. Tiazīda diurētiskie līdzekļi samazina kalcija izdalīšanos. Tas var izraisīt hiperkalcēmiju.
Jebkuram pacientam, kurš saņem diurētisko terapiju, pēc atbilstošiem laika intervāliem periodiski jānosaka seruma elektrolītu līmenis.
Pacienti ar hiponatriēmiju un/vai hipovolēmiju
Pacienti, kuri lieto tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, ieskaitot hidrohlortiazīdu, jānovēro, lai konstatētu šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu klīniskās pazīmes.
Pacientiem ar smagu hiponatriēmiju un/vai hipovolēmiju, piemēram, tiem, kuri saņem lielas diurētisko līdzekļu devas, retos gadījumos pēc terapijas ar Valsol plus uzsākšanas var rasties simptomātiska hipotensija. Nātrija un/vai šķidruma deficīts ir jākoriģē pirms ārstēšanas ar Valsol plus uzsākšanas.
Pacienti ar smagu hronisku sirds mazspēju vai citām slimībām, kuru gadījumā tiek stimulēta renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma
Pacientiem, kuru nieru funkcija var būt atkarīga no renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piem., pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju), ārstēšana ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem ir bijusi saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju, kā arī retos gadījumos ar akūtu nieru mazspēju. Valsol plus lietošana pacientiem ar smagu hronisku sirds mazspēju nav noteikta.
Tādēļ nevar izslēgt, ka sakarā ar renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas inhibēšanu Valsol plus lietošana var būt saistīta ar nieru darbības traucējumiem.
Šādiem pacientiem Valsol plus lietot nedrīkst.
Nieru artērijas stenoze
Valsol plus nedrīkst lietot hipertensijas ārstēšanai pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artērijas stenozi, vai vienīgās nieres artērijas stenozi, jo šādiem pacientiem var paaugstināties urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā.
Primārais hiperaldosteronisms
Pacientus ar primāro hiperaldosteronismu nedrīkst ārstēt ar Valsol plus, jo viņu renīna- angiotenzīna sistēma ir neaktīva.
Aortas atveres un mitrālās vārstules stenoze, hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija
Tāpat kā pārējo vazodilatatoru lietošanas gadījumā, īpaša piesardzība nepieciešama pacientiem, kuriem ir aortālās vai mitrālās vārstules stenoze, vai hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija (HOCM).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un kreatinīna klīrensu ≥ 30 ml/min devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2. apakšpunktu). Lietojot Valsol plus pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams periodiski kontrolēt kālija līmeni, kreatinīna un urīnskābes līmeni serumā.
Nieru transplantācija
Pašlaik nav pieredzes par drošu Valsol plus lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes Valsol plus jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Sistēmas sarkanā vilkēde
Ir ziņots, ka tiazīda grupas diurētiskie līdzekļi, ieskaitot hidrohlortiazīdu, izraisa sistēmas sarkanās vilkēdes saasināšanos vai aktivēšanos.
Citi vielmaiņas traucējumi
Tiazīda grupas diurētiskie līdzekļi, ieskaitot hidrohlortiazīdu, var mainīt glikozes toleranci un paaugstināt holesterīna, triglicerīdu un urīnskābes līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu var būt nepieciešama insulīna vai iekšķīgi lietojamo hipoglikēmisko līdzekļu devas pielāgošana.
Tiazīdi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu un izraisīt periodisku un nelielu kalcija līmeņa serumā paaugstināšanos bez zināmiem kalcija metabolisma traucējumiem. Izteikta hiperkalcēmija var liecināt par pamatā esošu hiperparatireozi. Pirms paratireoīdās funkcijas analīžu veikšanas tiazīdu lietošana ir jāpārtrauc.
Fotosensitivitāte
Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, ir ziņots par fotosensitivitātes reakciju gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā rodas fotosensitivitātes reakcija, ieteicams ārstēšanu pārtraukt. Ja nepieciešams atkārtoti izmantot diurētisko līdzekli, ieteicams aizsargāt saules gaismas vai mākslīgo UVA staru iedarbībai pakļautās ķermeņa vietas.
Grūtniecība
Ārstēšanu ar angiotenzīna II receptoru antagonistiem (AIIRA) nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Ja vien nepārtraukta AIIRA terapija netiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, tā jānomaina pret alternatīvām asinsspiedienu pazeminošām zālēm, kuru droša lietošana grūtniecības laikā ir pierādīta.
Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Vispārēji
Pacientiem, kuriem iepriekš ir bijusi paaugstināta jutība pret citiem angiotenzīna II receptoru antagonistiem, ir jāievēro piesardzība. Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu ir vairāk iespējamas pacientiem ar alerģiju un astmu.
Galaktozes nepanesība, Lapp laktāzes deficīts, glikozes–galaktozes malabsorbcija
Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju (skatīt 6.1. apakšpunktu).
Šīs zāles satur sorbītu. Pacientiem ar iedzimtu fruktozes nepanesību nevajadzētu lietot šīs zāles.
Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā apvalkotā tabletē - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbība, kas saistīta gan ar valsartānu, gan ar hidrohlortiazīdu
Nav ieteicama vienlaicīga lietošana
Litijs
Ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas paaugstināšanos serumā un toksicitāti, lietojot vienlaicīgi AKE inhibitorus un tiazīdu, ieskaitot hidrohlortiazīdu. Šāda kombinācija nav ieteicama sakarā ar pieredzes trūkumu par vienlaicīgu valsartāna un litija lietošanu. Ja šāda kombinācija izrādās nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.
Nepieciešama piesardzība vienlaicīgas lietošanas gadījumā
Citi asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi
Valsol plus var pastiprināt citu asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu (piem., AKE inhibitoru, beta blokatoru, kalcija kanālu blokatoru) iedarbību.
Asinsspiedienu paaugstinošie amīni (piem., noradrenalīns, adrenalīns)
Iespējama vājāka reakcija uz asinsspiedienu paaugstinošiem amīniem, taču tā nav tik izteikta, lai nepieļautu to lietošanu.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe >3 g/dienā un neselektīvie NPL
NPL var samazināt gan angiotenzīna II antagonista, gan hidrohlortiazīda asinsspiedienu pazeminošo darbību, ja tos lieto vienlaicīgi. Turklāt vienlaicīga Valsol plus un NPL lietošanas var izraisīt nieru funkcijas pasliktināšanos un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā.
Tādēļ ārstēšanas sākumā ieteicams kontrolēt nieru funkciju un nodrošināt adekvātu pacienta hidratāciju.
Mijiedarbība, kas saistīta ar valsartānu
Renīna-angiotenzīna-sistēmas (RAS) dubulta blokāde ar ARB, AKEI vai aliskirēnu
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Nav ieteicama vienlaicīga lietošana
Kāliju saudzējošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātāji, kāliju saturošie sāls aizstājēji un citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni
Ja zāles, kas ietekmē kālija līmeni, ir nepieciešams lietot kombinācijā ar valsartānu, ieteicams kontrolēt kālija līmeni plazmā.
Nav mijiedarbības
Zāļu mijiedarbības pētījumos ar valsartānu nav konstatēta klīniski nozīmīga mijiedarbība ar valsartānu vai jebkādu no šādām vielām: cimetidīns, varfarīns, furosemīds, digoksīns, atenolols, indometacīns, hidrohlortiazīds, amlodipīns, glibenklamīds. Digoksīns un indometacīns var mijiedarboties ar Valsol plus sastāvā esošo hidrohlortiazīdu (skatīt mijiedarbību, kas saistīta ar hidrohlortiazīdu).
Mijiedarbība, kas saistīta ar hidrohlortiazīdu
Nepieciešama piesardzība vienlaicīgas lietošanas gadījumā
Zāles, kas saistītas ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piem., kālijurētiskie diurētiskie līdzekļi, kortikosteroīdi, caurejas līdzekļi, AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīns G, salicilskābe un tās atvasinājumi).
Ja šīs zāles izraksta lietošanai kopā ar hidrohlortiazīda-valsartāna kombināciju, ieteicams kontrolēt kālija līmeni plazmā. Šīs zāles var pastiprināt hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas var izraisīt torsades de pointes
Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds).
III klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds).
Daži antipsihotiskie līdzekļi (piem., tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols).
Citi (piem., bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns i.v., halofantrīns, ketanserīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamīns i.v.).
Ņemot vērā hipokaliēmijas risku, jāievēro piesardzība, lietojot hidrohlortiazīdu kopā ar zālēm, kas var ierosināt torsades de pointes.
Uzpirkstītes glikozīdi
Tiazīdu ierosināta hipokaliēmija vai hipomagnēmija var veicināt nevēlamu uzpirkstītes preparātu ierosinātas sirds aritmijas rašanos.
Kalcija sāļi un D vitamīns
Tiazīda grupas diurētisko līdzekļu, tostarp hidrohlortiazīda, izrakstīšana lietošanai kopā ar D vitamīnu vai kalcija sāļiem var pastiprināt kalcija līmeņa serumā paaugstināšanos.
Pretdiabēta līdzekļi (perorālie līdzekļi un insulīns)
Ārstēšana ar tiazīdiem var ietekmēt glikozes tolerance. Var būt nepieciešama pretdiabētisko līdzekļu devas pielāgošana.
Metformīns jālieto piesardzīgi, jo pastāv laktātacidozes risks, ko izraisa iespējama funkcionāla nieru mazspēja saistībā ar hidrohlortiazīdu..
Beta blokatori un diazoksīds
Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tostarp hidrohlortiazīda, lietošana ar beta blokatoriem var paaugstināt hiperglikēmijas risku. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, to skaitā hidrohlortiazīds, var pastiprināt diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.
Zāles, ko lieto podagras ārstēšanai (probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)
Var būt nepieciešams pielāgot urikozūrisko zāļu devu, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā. Var būt nepieciešams palielināt probenecīda vai sulfīnpirazona devu. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tostarp hidrohlortiazīda, lietošana var palielināt paaugstinātas jutības reakciju pret allopurinolu rašanās biežumu.
Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns)
Lietojot antiholīnerģiskos līdzekļus, tiazīdu grupas diurētiku biopieejamība var palielināties, iespējams tādēļ, ka mazinās kuņģa-zarnu trakta peristaltika un kuņģa iztukšošanās ātrums.
Amantadīns
Tiazīdi, tostarp hidrohlortiazīds, var paaugstināt amantadīna izraisīto nevēlamo blakusparādību risku.
Holestiramīns un kolestipola sveķi
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tostarp hidrohlortiazīda, uzsūkšanās anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē var būt traucēta.
Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosamīds, metotreksāts)
Tiazīdu grupas līdzekļi, tostarp hidrohlortiazīds, var mazināt citotoksisko līdzekļu izvadīšanu caur nierēm un pastiprināt to nomācošo iedarbību uz kaulu smadzenēm.
Nedepolarizējošie skeleta muskuļu relaksanti (piem., tubokurarīns)
Tiazīdi, tostarp hidrohlortiazīds, pastiprina kurāres atvasinājumu darbību.
Ciklosporīns
Vienlaicīga ārstēšana ar ciklosporīnu var paaugstināt hiperurikēmijas un podagras veida komplikāciju risku.
Alkohols, anestēzijas līdzekļi un sedatīvie līdzekļi
Var pastiprināties ortostatiskā hipotensija.
Metildopa
Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītisko anēmiju pacientiem, kuri tiek vienlaicīgi ārstēti ar metildopu un hidrohlortiazīdu.
Karbamazepīns
Pacientiem, kuri vienalicīgi lieto hidrohlortiazīdu un karbamazepīnu var rasties hiponatriēmija.
Tādēļ šādi pacienti jāinformē par hiponatriēmisku reakciju iespējamību un attiecīgi jākontrolē.
Jodu saturoša kontrastviela
Diurētisko līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā pastāv paaugstināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši, lietojot lielas jodu saturošo līdzekļu devas. Pirms ievadīšanas pacientiem jāveic rehidratācija.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ņemot vērā atsevišķu šīs kombinācijas sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību, Valsol plus lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Valsol plus lietošana grūtniecības 2. un 3. trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Valsartāns
Angiotenzīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiski pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmā grūtniecības trimestra laikā nav pārliecinoši. Tomēr nevar izslēgt nelielu riska paaugstināšanos. Lai gan nav kontrolētu epidemioloģisko datu par risku, kas saistīts ar angiotenzīna II receptoru antagonistiem (AIIRA), šīs grupas zālēm var būt līdzīgs risks. Ja vien nepārtraukta AIIRA terapija netiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, tā jānomaina pret alternatīvām asinsspiedienu pazeminošām zālēm, kuru droša lietošana grūtniecības laikā ir pierādīta. Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu.
Zināms, ka ārstēšana ar AIIRA grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra tiek lietoti AIIRA, ieteicama nieru funkcijas un galvaskausa ultrasonogrāfiska pārbaude.
Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, uzmanīgi jānovēro, vai nav radusies hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Hidrohlortiazīds
Dati par hidrohlortiazīda lietošanas pieredzi grūtniecības laikā, īpaši pirmā trimestra laikā, ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda darbības farmakoloģisko mehānismu, tā lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī var traucēt fetoplacentāro perfūziju un var izraisīt tādu neonatālu iedarbību un iedarbību uz augli kā dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija.
Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot gestācijas tūskas, gestācijas hipertensijas vai preeklamsijas gadījumā, jo pastāv plazmas tilpuma samazināšanās un placentārās hipoperfūzijas risks bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu.
Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālās hipertensijas gadījumā grūtniecēm, izņemot retus gadījumus, kad nevar izmantot citu ārstēšanu.
Barošana ar krūti
Valsartāns
Tā kā nav pieejama informācija par valsartāna lietošanu zīdīšanas perioda laikā, valsartāna lietošana nav ieteicama, un vēlams izmantot alternatīvu ārstēšanu ar zālēm, kuru drošība ir labāk pierādīta zīdīšanas laikā, īpaši barojot jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu bērnu.
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds izdalās cilvēka pienā nelielā daudzumā. Lielas tiazīdu devas, kas izraisa intesīvu diurēzi, var kavēt piena veidošanos. Valsol plus lietošana, barojot bērnu ar krūti, nav ieteicama. Ja Valsol plus tiek lietots, barojot bērnu ar krūti, devām jābūt pēc iespējas mazākām.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pētījumi par Valsol plus ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka dažreiz var rasties reibonis vai nogurums.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības, kas biežāk konstatētas klīniskajos pētījumos un laboratorijas izmeklējumu rezultātos, lietojot valsartānu kopā ar hidrohlortiazīdu, salīdzinot ar placebo, un individuālajos ziņojumos no pēcreģistrācijas pieredzes, norādītas tālāk tekstā atbilstoši orgānu sistēmas klasei. Nevēlamās blakusparādības, kas var rasties, lietojot katru sastāvdaļu, ir norādītas atsevišķi, bet tās, kas nav novērotas klīniskajos pētījumos, var rasties ārstēšanas ar valsartānu/hidrohlortiazīdu laikā.
Nevēlamās blakusparādības ir sagrupētas pēc biežuma, biežākās norādot vispirms, ievērojot šādus nosacījumus: ļoti bieži (≥1/10), bieži (no ≥1/100 līdz <1/10), retāk (no ≥1/1 000 līdz <1/100), reti (no ≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas pēc to nopietnības dilstošā secībā.
1. tabula. Valsartāna/hidrohlortiazīda nevēlamo blakusparādību biežums
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk: dehidratācija
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti reti: reibonis
Retāk: parestēzija
Nav zināmi: sinkope
Acu bojājumi
Retāk: neskaidra redze
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk: troksnis ausīs
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk: hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: klepus
Nav zināmi: nekardiogēnas izcelsmes plaušu tūska
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti reti: caureja
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk: mialģija
Ļoti reti: artralģija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi: nieru darbības traucējumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk: nogurums
Izmeklējumi
Nav zināmi: paaugstināts urīnskābes līmenis serumā, paaugstināts bilirubīna un kreatinīna līmenis serumā, hipokaliēmija, hiponatriēmija,
paaugstināts urīnvielas slāpekļa līmenis asinīs, neitropēnija.
Papildu informācija par atsevišķām sastāvdaļām
Vienas atsevišķas sastāvdaļas iepriekš ziņotās nevēlamās blakusparādības var būt arī potenciālas Valsol plus nevēlamās blakusparādības, pat ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos vai pēcreģistrācijas periodā.
2. tabula. Valsartāna nevēlamo blakusparādību biežums
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Nav zināmi: pazemināts hemoglobīna, hematokrita rādītājs, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi: citas paaugstinātas jutības/alerģiskas reakcijas, to skaitā seruma slimība
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Nav zināmi: paaugstināts kālija līmenis serumā
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk: vertigo
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Nav zināmi: vaskulīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk: sāpes vēderā
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi: aknu funkcionālo rādītāju paaugstināšanās
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nav zināmi: angioedēma, izsitumi, nieze
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi: nieru mazspēja
3. tabula. Hidrohlortiazīda nevēlamo blakusparādību biežums
Hidrohlortiazīds tiek plaši izrakstīts lietošanai jau daudzus gadus, bieži vien lielākās devās nekā lietojot Valsol plus. Pacientiem, kuri ārstēti ar tiazīda grupas diurētisko līdzekļu monoterapiju, tostarp hidrohlortiazīdu, ziņots par šādām blakusparādībām.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti: trombocitopēnija, dažreiz ar purpuru
Ļoti reti: agranulocitoze, leikopēnija, hemolītiskā anēmija, kaulu smadzeņu nomākums
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: paaugstinātas jutības reakcijas
Psihiskie traucējumi
Reti: depresija, miega traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Reti: galvassāpes
Sirds funkcijas traucējumi
Reti: sirds aritmijas
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: posturāla hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Ļoti reti: respirators distress, tostarp pneimonīts un plaušu tūska
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: ēstgribas trūkums, mērena slikta dūša un vemšana
Reti: aizcietējumi, nepatīkamas sajūtas kuņģa-zarnu traktā
Ļoti reti: pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti: intrahepātiska holestāze vai dzelte
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: nātrene un citi izsitumu veidi
Reti: fotosensibilizācija
Ļoti reti: nekrotizējošais vaskulīts un toksiska epidermāla nekrolīze, sarkanai vilkēdei līdzīgas ādas reakcijas, sarkanās vilkēdes ādas formas reaktivēšanās
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Bieži: impotence
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9 Pārdozēšana
Simptomi
Valsartāna pārdozēšana var izraisīt ievērojamu hipotensiju ar iespējamu apziņas aptumšošanos, cirkulatoru kolapsu un/vai šoku. Turklāt sakarā ar hidrohlortiazīda sastāvdaļas pārdozēšanu var rasties šādas pazīmes un simptomi: slikta dūša, miegainība, hipovolēmija un ar sirds aritmijām un muskuļu spazmām saistīti elektrolītu traucējumi.
Ārstēšana
Terapeitiskie pasākumi ir atkarīgi no norīšanas laika un simptomu veida un smaguma; galvenā nozīme ir cirkulācijas stabilizācijai.
Ja rodas hipotensija, pacients ir jānogulda un steidzīgi jādod sāļu un asins tilpumu papildinoši līdzekļi.
Valsartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību, jo tas spēcīgi piesaistās plazmas olbaltumvielām, bet hidrohlortiazīdu var izvadīt ar dialīzes palīdzību.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotenzīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi, valsartāns un diurētiskie līdzekļi; ATĶ kods: C09D A03.
Valsartāns/hidrohlortiazīds
Dubultmaskētā, randomizētā, aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās pacienti, kuriem 12,5 mg hidrohlortiazīda nenodrošināja pietiekamu asinsspiediena kontroli, nozīmīgi lielāka vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena (AS) pazemināšanās (14,9/11,3 mmHg) tika novērota, lietojot valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 80/12,5 mg, salīdzinot ar 12,5 mg hidrohlortiazīda (5,2/2,9 mmHg) vai 25 mg hidrohlortiazīda (6,8/5,7 mmHg). Turklāt nozīmīgi lielākam pacientu īpatsvaram novēroja atbildes reakciju (diastoliskais AS <90 mmHg vai tā pazemināšanās par ≥10 mmHg), lietojot valsartānu/hidrohlortiazīdu 80/12,5 mg (60%), salīdzinot ar 12,5 mg hidrohlortiazīda (25%) un 25 mg hidrohlortiazīda (27%).
Dubultmaskētā, randomizētā, aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās pacienti, kuriem 80 mg valsartāna nenodrošināja pietiekamu asinsspiediena kontroli, nozīmīgi lielāka vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena (AS) pazemināšanās (9,8/8,2 mmHg) tika novērota, lietojot valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 80/12,5 mg, salīdzinot ar 80 mg valsartāna (3,9/5,1 mmHg) vai 160 mg valsartāna (6,5/6,2 mmHg). Turklāt nozīmīgi lielākam pacientu īpatsvaram novēroja atbildes reakciju (diastoliskais AS <90 mmHg vai tā pazemināšanās par ≥10 mmHg), lietojot valsartānu/hidrohlortiazīdu 80/12,5 mg (51%), salīdzinot ar 80 mg valsartāna (36%) un 160 mg valsartāna (37%).
Dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā faktoriāla plānojuma klīniskajā pētījumā, kurā dažādas valsartāna/hidrohlortiazīda devu kombinācijas salīdzinātas ar attiecīgajām to sastāvdaļām, nozīmīgi lielāka vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena (AS) pazemināšanās (16,5/11,8 mmHg) tika novērota, lietojot valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 80/12,5 mg, salīdzinot ar placebo (1,9/4,1 mmHg) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (7,3/7,2 mmHg), kā arī 80 mg valsartāna (8,8/8,6 mmHg). Turklāt nozīmīgi lielākam pacientu īpatsvaram novēroja atbildes reakciju (diastoliskais AS <90 mmHg vai tā pazemināšanās par ≥10 mmHg), lietojot valsartānu/hidrohlortiazīdu 80/12,5 mg (64%), salīdzinot ar placebo (29%) un hidrohlortiazīdu (41%).
Klīniskajos pētījumos ar valsartānu kopā ar hidrohlortiazīdu konstatēja no devas atkarīgu kālija līmeņa pazemināšanos serumā. Kālija līmeņa serumā samazināšanos biežāk konstatēja pacientiem, kuri lietoja 25 mg hidrohlortiazīda, nekā pacientiem, kuri lietoja 12,5 mg hidrohlortiazīda. Kontrolētos klīniskajos pētījumos ar valsartānu/hidrohlortiazīdu hidrohlortiazīda kālija līmeni pazeminošo iedarbību mazināja valsartāna kāliju saudzējošā iedarbība.
Līdz šim nav zināma labvēlīgā ietekme uz kardiovaskulāro mirstību un saslimstību, lietojot valsartānu kombinācijā ar hidrohlortiazīdu.
Epidemioloģiskos pētījumos ir pierādīts, ka ilgstoša terapija ar hidrohlortiazīdu mazina kardiovaskulārās mirstības un saslimstības risku.
Valsartāns
Valsartāns ir iekšķīgi lietojams iedarbīgs un specifisks angiotenzīna II (Ang II) receptoru antagonists. Tas darbojas selektīvi uz AT1 receptoru apakštipu, kas ir atbildīgs par zināmo angiotenzīna II darbību. Paaugstinātais angiotenzīna II līmenis plazmā, kas rodas, bloķējot AT1 receptorus ar valsartānu, var stimulēt nebloķētos AT2 receptorus, kas līdzsvaro AT1 receptoru darbību. Valsartānam nav daļējas AT1 receptoru agonista iedarbības, un tam ir daudz lielāka afinitāte (apmēram 20 000 reizes) pret AT1 nekā pret AT2 receptoriem. Nav zināms, ka valsartāns saistītu vai bloķētu citus hormonu receptorus vai jonu kanālus, kuriem ir nozīme sirds-asinsvadu regulācijā.
Valsartāns neinhibē AKE (pazīstams arī kā kināze II), kas konvertē Ang I par Ang II un sašķeļ bradikinīnu. Tā kā nav iedarbības uz AKE, nav bradikinīna vai P substances potencēšanas, maz ticams, ka angiotenzīna II antagonisti var būt saistīti ar klepu. Klīniskajos pētījumos, kur tika salīdzināts valsartāns un AKE inhibitori, sausa klepus biežums pacientiem, kurus ārstēja ar valsartānu, bija būtiski zemāks (p < 0,05) nekā pacientiem, kurus ārstēja ar AKE inhibitoriem (attiecīgi 2,6%, salīdzinot ar 7,9%). Klīniskajā pētījumā pacientiem, kuriem, lietojot AKE inhibitorus, anamnēzē bija sauss klepus, to konstatēja 19,5% pētījuma dalībnieku, kuri lietoja valsartānu, un 19,0% dalībnieku, kuri lietoja tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, bija klepus, salīdzinot ar 68,5% to, kuri ārstēti ar AKE inhibitoru (p<0,05).
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Lietojot valsartānu hipertensijas pacientiem, asinsspiediens pazeminājās, neietekmējot pulsa biežumu. Vairumam pacientu pēc iekšķīgi lietojamas vienreizējas devas lietošanas, antihipertensīvo iedarbību novēroja 2 stundu laikā, maksimālo asinsspiediena pazemināšanos sasniedzot pēc 4-6 stundām. Asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājās 24 stundas pēc devas lietošanas. Atkārtoti lietojot, maksimālā asinsspiediena pazemināšanās ar jebkuru devu parasti tiek panākta 2-4 nedēļu laikā un saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Kombinējot ar hidrohlortiazīdu, var panākt papildu būtisku asinsspiediena pazemināšanos.
Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav bijusi saistīta ar hipertensijas “rikošeta fenomenu” vai citām nevēlamām klīniskām blakusparādībām.
Pacientiem ar hipertensiju un II tipa diabētu ar mikroalbumīnūriju konstatēja, ka valsartāns samazina albumīna izdalīšanos ar urīnu. MARVAL (Micro Albuminuria Reduction with Valsartan) pētījumā novērtēja albumīna izdalīšanos ar urīnu (UAE), lietojot valsartānu (80-160 mg/vienu reizi dienā), salīdzinājumā ar amlodipīnu (5-10 mg/vienu reizi dienā) 332 pacientiem ar 2. tipa diabētu (vidējais vecums: 58 gadi, 265 vīrieši) ar mikroalbumīnūriju (valsartāns: 58 μg/min; amlodipīns: 55,4 μg/min), normālu vai augstu asinsspiedienu un saglabātu nieru funkciju (kreatinīns asinīs <120 μmol/l). 24. nedēļā UAE samazinājās (p <0,001) par 42% (–24,2 μg/min; 95% TI: no –40,4 līdz –19,1), lietojot valsartānu, un aptuveni par 3% (–1.7 μg/min; 95% TI: no –5,6 līdz 14.9), lietojot amlodipīnu, lai gan asinsspiediena samazināšanās abās grupās bija līdzīga. Valsol plus proteīnūrijas samazināšanās pētījumā (DROP) tika tālāk pētīta valsartāna efektivitāte UAE samazināšanā 391 pacientam ar hipertensiju (asinsspiediens 150/88 mmHg) un 2. tipa diabētu, albumīnūriju (vidējais rādītājs= 102 μg/min; 20-700 μg/min) un saglabātu nieru funkciju (kreatinīns serumā = 80 μmol/l). Pacienti tika randomizēti vienas no 3 valsartāna devām lietošanai (160, 320 un 640 mg/vienu reizi dienā) un ārstēti 30 nedēļas. Pētījuma mērķis bija noteikt optimālo valsartāna devu UAE samazināšanai pacientiem ar hipertensiju un 2. tipa diabētu. 30. nedēļā procentuālās UAE izmaņas būtiski samazinājās par 36%, lietojot 160 mg valsartāna, salīdzinot ar sākumstāvokli (95%TI: no 22 līdz 47%), un par 44%, lietojot 320 mg valsartāna (95%TI: no 31 līdz 54%). Tika secināts, ka 160-320 mg valsartāna izraisa klīniski nozīmīgu UAE samazināšanos pacientiem ar hipertensiju un 2. tipa diabētu.
Hidrohlortiazīds
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu darbība galvenokārt notiek distālajos izlocītajos nieru kanāliņos. Ir pierādīts, ka nieru garozā atrodas receptori ar augstu afinitāti, kas galvenokārt saista tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, nodrošinot to diurētisko iedarbību un NaCl transporta inhibīciju distālajos izlocītajos kanāliņos. Tiazīdu darbības mehānisma pamatā ir Na+Cl- simportera inhibēšana, iespējams, konkurējot par Cl- saistīšanās vietu un tādējādi ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismus: tieši pastiprinot nātrija un hlorīda izvadīšanu aptuveni vienādā daudzumā, un netieši ar šo diurētisko darbību mazinot plazmas tilpumu, kas pastiprina renīna aktivitāti plazmā, aldosterona sekrēciju un kālija izvadīšanu ar urīnu, kā arī pazeminot kālija līmeni serumā. Renīna un aldosterona saistību mediē angiotenzīns II, tādēļ, lietojot kopā ar valsartānu, kālija līmeņa pazemināšanās serumā ir mazāk izteikta nekā hidrohlortiazīda monoterapijas gadījumā.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Valsartāns/hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīda sistēmiskā pieejamība, lietojot kopā ar valsartānu, samazinās par aptuveni 30%. Lietošana kopā ar hidrohlortiazīdu valsartāna kinētiku būtiski neietekmē. Šī novērotā mijiedarbība neietekmē valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošanu, jo kontrolētie klīniskie pētījumi ir skaidri apstiprinājuši lielāku asinsspiedienu pazeminošu iedarbību nekā lietojot šīs aktīvās vielas atsevišķi vai lietojot placebo.
Valsartāns
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas viena paša valsartāna lietošanas, maksimālā valsartāna koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2-4 stundās. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23%. Pārtika samazina valsartāna iedarbību par aptuveni 40% (nosakot pēc AUC) un maksimālo koncentrāciju plazmā (Cmax) par aptuveni 50%, lai gan aptuveni 8 stundas pēc lietošanas valsartāna koncentrācija plazmā ir līdzīga grupās, kas lietoja valsartānu pēc ēšanas vai tukšā dušā. Taču šī AUC samazināšanās nav saistīta ar klīniski nozīmīgu terapeitiskās iedarbības samazināšanos, tādēļ valsartānu var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Izkliede
Valsartāna izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī pēc intravenozas ievadīšanas ir aptuveni 17 litri, kas neliecina par plašu valsartāna izkliedi audos. Valsartāns izteikti saistās ar seruma olbaltumvielām (94%-97%), galvenokārt ar albumīnu.
Biotransformācija
Valsartāns netiek biotransformēts lielā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas izdalās metabolītu veidā. Hidroksimetabolīts konstatēts plazmā zemā koncentrācijā (mazāk nekā 10% no valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.
Eliminācija
Valsartānam novēro multieksponenciālu izvades kinētiku (t½α <1 stundu un t½ß aptuveni 9 stundas). Valsartāns izdalās galvenokārt fēcēs (aptuveni 83% devas) un urīnā (apmēram 13% devas), galvenokārt neizmainītā veidā.
Pēc intravenozas ievadīšanas valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/stundā, bet tā nieru klīrenss ir 0,62 l/stundā (aptuveni 30% no kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.
Hidrohlortiazīds
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas hidrohlortiazīds ātri uzsūcas (tmax aptuveni 2 stundas), uzsūkšanās ir līdzīga gan suspensijai, gan tablešu zāļu formai. Hidrohlortiazīda absolūtā biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas ir 60%-80%. Ziņots, ka lietošana ēšanas laikā gan palielina, gan samazina hidrohlortiazīda sistēmisko pieejamību, salīdzinot ar lietošanu tukšā dušā. Šis ietekme ir maza un ar mazu klīnisko nozīmi. Vidējā AUC palielināšanās ir lineāra un terapeitiskā intervālā proporcionāla devai. Pēc atkārtotas lietošanas hidrohlortiazīda kinētika nemainās, un, lietojot vienu reizi dienā, uzkrāšanās ir minimāla.
Izkliede
Izkliedes un eliminācijas kinētiku vispārēji raksturo ar bieksponenciālu izvades funkciju. Šķietamais izkliedes tilpums ir 4-8 l/kg.
Asinīs cirkulējošais hidrohlortiazīds saistās ar seruma olbaltumvielām (40%-70%), galvenokārt ar albumīnu. Hidrohlortiazīds uzkrājas arī eritrocītos aptuveni 1,8 reizes vairāk nekā plazmā.
Eliminācija
>95% absorbētās hidrohlortiazīda devas tiek izvadīti neizmainītā veidā ar urīnu. Renālo klīrensu veido pasīvā filtrācija un aktīvā sekrēcija nieru kanāliņā.
Terminālais eliminācijas pusperiods ir 6-15 stundas.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti
Dažiem gados vecākiem pacientiem pēc valsartāna lietošanas novērota nedaudz spēcīgāka sistēmiskā iedarbība nekā jauniem cilvēkiem, taču nav pierādīts, ka tam būtu klīniska nozīme.
Ierobežoti dati liecina, ka hidrohlortiazīda sistēmiskais klīrenss ir samazināts gan veseliem gados vecākiem pacientiem, gan gados vecākiem pacientiem ar hipertensiju, salīdzinot ar jauniem veseliem brīvprātīgajiem.
Nieru darbības traucējumi
Lietojot Valsol plus ieteiktajā devā, pacientiem ar kreatinīna klīrensu 30-70 ml/min devas pielāgošana nav nepieciešama.
Dati par Valsol plus lietošanu pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) un pacientiem, kuriem veic dialīzi, nav pieejami. Valsartāna saistība ar plazmas olbaltumvielām ir augsta un to nevar izvadīt ar dialīzes palīdzību, turpretī hidrohlortiazīdu var izvadīt ar dialīzes palīdzību.
Hidrohlortiazīda renālo klīrensu veido pasīvā filtrācija un aktīvā sekrēcija nieru kanāliņā. Kā jau paredzams savienojumam, kas gandrīz pilnībā izdalās caur nierēm, nieru funkcijai ir būtiska ietekme uz hidrohlortiazīda kinētiku (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Farmakokinētikas pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar vieglu (n=6) vai vidēji smagu (n=5) aknu disfunkciju, valsartāna iedarbība palielinājās aptuveni 2 reizes, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Nav datu par valsartāna lietošanu pacientiem ar smagu aknu disfunkciju (skatīt 4.3. apakšpunktu). Aknu slimībām nav būtiskas ietekmes uz hidrohlortiazīda farmakokinētiku.
Preklīniskie dati par drošību
Iespējamā valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas toksicitāte pēc iekšķīgas lietošanas tika pētīta žurkām un mērkaķiem līdz pat sešu mēnešu ilgos pētījumos. Netika konstatēti rezultāti, kas varētu izslēgt terapeitisku devu lietošanu cilvēkam.
Kombinācijas izraisītās izmaiņas hroniskās toksicitātes pētījumos visticamāk izraisīja valsartāns. Toksikoloģiskais mērķa orgāns bija niere, kur reakcija bija daudz izteiktāka mērkaķiem nekā žurkām. Kombinācija izraisīja nieru bojājumu (nefropātiju ar tubulāru bazofīliju, urīnvielas, kreatinīna līmeņa paaugstināšanos plazmā un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, urīna tilpuma palielināšanos un elektrolītu paaugstināšanos urīnā, lietojot 30 mg/kg/dienā valsartāna + 9 mg/kg/dienā hidrohlortiazīda žurkām, un 10+3 mg/kg/dienā mērkaķiem), iespējams, nieru hemodinamikas izmaiņu dēļ. Šīs devas žurkām attiecīgi ir 0,9 un 3,5 reizes lielākas par valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo cilvēkam ieteicamo devu (maximum recommended human dose, MRHD), rēķinot pēc mg/m2. Šīs devas mērkaķiem attiecīgi ir 0,3 un 1,2 reizes lielākas par valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo cilvēkam ieteicamo devu (maximum recommended human dose, MRHD), rēķinot pēc mg/m2. (Aprēķinos pieņemtā iekšķīgi lietojamā deva ir 320 mg/dienā valsartāna kombinācijā ar 25 mg/dienā hidrohlortiazīda, un pacienta svars – 60 kg).
Lielas valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas devas izraisīja eritrocītu rādītāju samazināšanos (eritrocītu skaits, hemoglobīns, hematokrits, lietojot 100 + 31 mg/kg/dienā žurkām un 30 + 9 mg/kg/dienā mērkaķiem). Šīs devas žurkām attiecīgi ir 3,0 un 12 reizes lielākas par valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo cilvēkam ieteicamo devu (MRHD), rēķinot pēc mg/m2. Šīs devas mērkaķiem attiecīgi ir 0,9 un 3,5 reizes lielākas par valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo cilvēkam ieteicamo devu (MRHD), rēķinot pēc mg/m2. (Aprēķinos pieņemtā iekšķīgi lietojamā deva ir 320 mg/dienā valsartāna kombinācijā ar 25 mg/dienā hidrohlortiazīda, un pacienta svars – 60 kg).
Mērkaķiem novēroja kuņģa gļotādas bojājumu (lietojot 30 +9 mg/kg/dienā). Kombinācija izraisīja nierēs arī aferento arteriolu hiperplāziju (lietojot 600 + 188 mg/kg/dienā mērkaķiem). Šīs devas mērkaķiem attiecīgi ir 0,9 un 3,5 reizes lielākas par valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo cilvēkam ieteicamo devu (MRHD), rēķinot pēc mg/m2. Šīs devas žurkām attiecīgi ir 18 un 73 reizes lielākas par valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo cilvēkam ieteicamo devu (MRHD), rēķinot pēc mg/m2. (Aprēķinos pieņemtā iekšķīgi lietojamā deva ir 320 mg/dienā valsartāna kombinācijā ar 25 mg/dienā hidrohlortiazīda, un pacienta svars – 60 kg).
Minēto iedarbību acīmredzot izraisa lielu valsartāna devu farmakoloģiskā iedarbība (angiotenzīna II ierosinātas renīna izdalīšanās inhibīcijas blokāde, stimulējot renīnu sintezējošās šūnas), un šāda ietekme ir arī AKE inhibitoriem. Šiem rezultātiem nav nozīmes terapeitisku valsartāna devu lietošanā cilvēkiem.
Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas mutagenitāte, ietekme uz hromosomu pārrāvumiem vai kancerogenitāti netika pārbaudīta, jo nav pierādījumu par abu šo vielu mijiedarbību. Taču šie testi tika veikti atsevišķi valsartānam un hidrohlortiazīdam, tajos nav iegūti pierādījumi par mutagenitāti, hromosomu pārrāvumiem vai kancerogenitāti.
Toksisku valsartāna devu (600 mg/kg/dienā) lietošana žurkām grūsnības pēdējās dienās un laktācijas periodā izraisīja samazinātu pēcnācēju dzīvildzi, mazāku svara pieaugumu un attīstības aizturi (vēlāku auss gliemežnīcas atdalīšanos un ārējā dzirdes kanāla atvēršanos) (skatīt apakšpunktu 4.6.). Šīs devas žurkām (600 mg/kg/dienā) ir aptuveni 18 reizes lielākās par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu, rēķinot pēc mg/m2 (aprēķinos pieņemtā iekšķīgi lietojamā deva ir 320 mg/dienā, un pacienta svars – 60 kg). Līdzīgus rezultātus novēroja, lietojot valsartānu/hidrohlortiazīdu žurkām un trušiem. Embrionālās un augļa attīstības (II segmenta) pētījumos ar valsartānu/hidrohlortiazīdu žurkām un trušiem netika iegūti pierādījumi par teratogenitāti; taču tika novērota ar toksisku ietekmi uz māti saistīta fetotoksicitāte.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
mikrokristāliskā celuloze
koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
sorbīts
magnija karbonāts
preželatinizēta kukurūzas ciete
povidons K -30
nātrija stearilfumarāts
nātrija laurilsulfāts
A tipa krospovidons
Apvalks:
laktozes monohidrāts
hipromeloze
makrogols 4000
titāna dioksīds (E 171)
sarkanais dzelzs oksīds (E 172)
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūra līdz 30ºC.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
PVH/PE/PVDH/alumīnija blisters.
14, 28, 30, 56, 98, 280 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
LABORATORIOS LICONSA, S.A.
Gran Vía Carlos III, 98, 7th
08028 Barcelona
Spānija
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS
11-0187
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
24.05.2011
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
04/2015
