ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
57.00 €
96-0504-01
96-0504
Baxter Oncology GmbH, Germany
19-DEC-06
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
400 mg/4 ml
Šķīdums injekcijām
Ir apstiprināta
Baxter Oncology GmbH, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
UROMITEXAN 400 mg/4ml šķīdums injekcijām
(Mesnum)
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir UROMITEXAN 400 mg un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms UROMITEXAN 400 mg lietošanas
3. Kā lietot UROMITEXAN 400 mg
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt UROMITEXAN 400 mg
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir UROMITEXAN 400 mg un kādam nolūkam tās lieto
Jūsu zāles sauc UROMITEXAN 400 mg.
UROMITEXAN 400 mg lieto, lai mazinātu vai novērstu zāļu ifosfamīda vai ciklofosfamīda izraisītu urīnpūšļa asiņošanu (hemorāģisku cistītu).URMITEXAN 400 mg aizsargā Jūsu urīnpūšļa iekšējās virsmas audus no šo zāļu izraisītiem bojājumiem. Cilvēla organismā šīs divas zāles sadalās vielās, kas var kaitēt urīnpūslim. Uromitexan 400 mg jālieto tikai gadījumos, ja Jūs saņemat zāles ifosfamīdu vai ciklofosfamīdu
Zāles ifosfamīds vai ciklofosfamīds var izraisīt Jūsu urīnpūšļa iekšējās virsmas audu bojājumus. Tas var izpausties kā asinis urīnā. Ļoti nelieli asins daudzumi var būt nepamanāmi, tāpēc ārsts vai medmāsa pārbaudīs asins klātbūtni Jūsu urīnā ar ‘testa strēmeļu’ vai mikroskopa palīdzību. Ja Jūsu urīnā būs lielāks asiņu daudzums, Jūs ievērosiet, ka tas ir sarkanā krāsā un, iespējams, retos gadījumos pamanīsiet arī asins recekļus.
Kas jāzina pirms UROMITEXAN 400 mg lietošanas
Nelietojiet UROMITEXAN 400 mg šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret aktīvo vielu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Alerģiska reakcija var ietvert elpas trūkumu, sēkšanu, izsitumus, niezi vai sejas un lūpu pietūkumu.
Ja Jūs neesat pārliecināts par to, vai Jums ir alerģija, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms UROMITEXAN 400 mg lietošanas pastāstiet savam ārstam, medmāsai vai farmaceitam:
- ja Jums ir imūnās sistēmas traucējumi, ko sauc par ‘autoimūno’ slimību, piemēram, reimatoīdais artrīts vai sistēmas sarkanā vilkēde (ko sauc arī par vilkēdi vai SSV), kad Jūsu organisma imūnā sistēma uzbrūk pati sev. Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar zālēm ciklofosfamīdu un UROMITEXAN 400 mg, var būt paaugstināts alerģisku (paaugstinātas jutības) reakciju risks;
ja Jums kādreiz ir bijušas blakusparādības pēc tiolu saturošu zāļu lietošanas, jo pastāv paaugstināts blakusparādību risks, arī lietojot UROMITEXAN 400 mg. Tiolu saturošas zāles ir piemēram, amifostīns (lieto, lai samazinātu dažu ķīmijterapijas zāļu toksicitāti), penicilamīns (lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanai) un kaptoprils (lieto paaugstināta asinsspiediena un sirds mazspējas ārstēšanai).
Ja Jūs neesat pārliecināts(-a), vai iepriekš tekstā minētais attiecas uz Jums, pirms UROMITEXAN 400 mg lietošanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.
Citas zāles un UROMITEXAN 400 mg
UROMITEXAN 400 mg lieto kopā ar zālēm ifosfamīdu vai ciklofosfamīdu. UROMITEXAN 400 mg neietekmē šīs zāles, un nav zināms, ka tās ietekmētu kādas citas zāles.
Tomēr pastāstiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.Tas attiecas arī uz zālēm, ko var iegādāties bez receptes.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
UROMITEXAN 400 mg lieto tikai kopā ar zālēm ifosfamīdu vai ciklofosfamīdu. Ja Jūs esat stāvoklī, un ārsts uzskata, ka Jums nepieciešamas šīs zāles, Jums vajadzēs lietot arī UROMITEXAN 400 mg. Pirms šo zāļu lietošanas, apspriediet to ar savu ārstu.
Nelietojiet šīs zāles, kamēr barojat bērnu ar krūti.
Izmeklējumi UROMITEXAN 400 mg lietošanas laikā
UROMITEXAN 400 mg nenovērš gļotādas bojājumu visiem pacientiem. Tāpēc ārsts vai medmāsa var vēlēties regulāri pārbaudīt Jūsu urīnu uz asins klātbūtni ar speciālu ‘testa strēmeļu’ vai mikroskopa palīdzību.
Pastāstiet savam ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja Jūs veicat sev citus testus, izmantojot jebkādas ‘testa strēmeles’, jo zāles var ietekmēt Jūsu pārbaužu rezultātus. Testa strēmeļu pārbaudes un citus testus bieži izmanto diabēta pacientiem, lai atklātu noteiktas ķīmiskas vielas – ketonvielas vai C vitamīna līmeni urīnā.
Mesna var ietekmēt arī atsevišķus kreatinīna fosfokināzes fermenta noteikšanas laboratoriskos izmeklējumus. Ārsts vai medmāsa ir informēti par šo mijiedarbību un izmantos citas pārbaužu metodes.
UROMITEXAN 400 mg kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Uzturs neietekmē UROMITEXAN 400 mg uzsūkšanos un izvadīšanu ar urīnu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Dažas UROMITEXAN 400 mg izraisītas blakusparādības varētu ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Ārsts izlems, vai tas ir Jums droši.
Svarīga informācija par kādu no UROMITEXAN 400 mg sastāvdaļām
Šīs zāles satur aptuveni 59 mg nātrija uz 400 mg mesna tāpēc, nozīmējot UROMITEXAN 400 mg terapiju pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu, jāievēro piesardzība.
Ko darīt, ja jāapmeklē cits ārsts vai Jums jāatrodas slimnīcā
Ja Jūs apmeklējat citu ārstu vai Jums kāda iemesla dēļ jādodas uz slimnīcu, pastāstiet ārstiem, kādas zāles Jūs lietojat. Nelietojiet nekādas citas zāles, pirms neesat informējis ārstu, ka lietojat UROMITEXAN 400 mg.
3. Kā lietot UROMITEXAN 400 mg
Lietošanas veids
UROMITEXAN 400 mg Jūs saņemsiet injekcijas veidā.
UROMITEXAN 400 mg injekciju Jums veiks ārsts vai medmāsa. Lietojot UROMITEXAN 400 mg, Jums katru dienu jādzer pietiekami daudz šķidruma, lai izvadītais urīna daudzums būtu vismaz 100 ml vienā stundā.
Tas palīdz atšķaidīt urīnu un saglabā labu urīna izvadi. Jums jāatbrīvo urīnpūslis, kad vien jūtat vajadzību. Necentieties mainīt ierasto modeli.
Parastā ieteicamā deva
Ārsts izlems, cik daudz zāļu un cik bieži Jums jāsaņem. Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Deva būs atkarīga no:
Jums nepieciešamās zāļu ifosfamīda vai ciklofosfamīda devas;
vai Jūs saņemat ifosfamīdu un ciklofosfamīdu tablešu vai injekciju veidā;
vai Jums ir urīnceļu infekcijas;
vai Jums ir iepriekš bijuši urīnpūšļa bojājumi pēc zāļu ifosfamīda vai ciklofosfamīda lietošanas;
vai Jūs esat saņēmis apstarošanu urīnpūšļa apvidū.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Bērni parasti urinē biežāk nekā pieaugušie, tāpēc bērniem ārsts var saīsināt devu intervālus un/vai palielināt individuālo devu skaitu.
Lietošana gados vecākiem pacientiem
Kopumā gados vecākiem pacientiem devas jāizvēlas piesardzīgi, ņemot vērā to, ka viņiem biežāk sastopami aknu, nieru vai sirds funkciju traucējumi un dažādas blakusslimības vai viņi lieto citas zāles. Tomēr UROMITEXAN 400 mg un oksazafosforīna attiecībai jāpaliek nemainīgai.
Ja Jūs nesaprotat, kā Jums tiks veikta injekcija, vaicājiet savam ārstam, medmāsai vai farmaceitam.
Ja esat lietojis UROMITEXAN 400 mg vairāk nekā noteikts
Maz ticams, ka Jums ievadīs vairāk UROMITEXAN 400 mg nekā nepieciešams, jo injekciju veiks apmācīts un kvalificēts personāls. Viņi nekavējoties pārtrauks zāļu ievadīšanu, ja deva būs pārsniegta.
Ja esat aizmirsis lietot UROMITEXAN 400 mg
Ir ļoti svarīgi lietot UROMITEXAN 400 mg tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis:
Lietošanas laiks ir rūpīgi izstrādāts tā, lai nodrošinātu pilnīgu aizsardzību Jūsu urīnpūslim.
Ja Jūs saņemat zāles injekcijas veidā, ir ļoti maz ticams, ka nepieciešamā deva tiks izlaista. Ja Jums šķiet, ka neesat saņēmis vajadzīgo devu, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Dažas no šīm blakusparādībām var būt ciklofosfamīda vai ifosfamīda nevis mesnas izraisītas, jo šīs zāles lieto kopā.
Ja Jums rodas jebkādas no šīm blakusparādībām, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam, jo Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība:
Vissmagākās ar mesna lietošanu saistītās blakusparādības ir
anafilakse. Tās pazīmes ir elpas trūkums, sēkšana, izsitumi, sejas un lūpu nieze vai pietūkums (paaugstināta jutība). Smagas alerģiskas reakcijas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu vai šoku ar iespējamu letālu iznākumu (anafilaktiskais šoks, anafilaktiska/anafilaktoīda reakcija);
Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermas nekrolīze – dzīvībai bīstami stāvokļi, kas izraisa izsitumus, čūlas, rīkles iekaisumu, drudzi, konjunktivītu, ādas lobīšanos;
zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) – dzīvībai bīstama paaugstinātas jutības reakcija, kas var izraisīt ādas izsitumus, drudzi, sāpes iekšējos orgānos un to pietūkumu, limfmezglu pietūkumu, izmaiņas asins šūnu skaitā (eozinofīlija);
Visbiežākās ar mesna lietošanu saistītās blakusparādības ir
slikta dūša, galvassāpes, caureja;
drudzis, pietvīkums, ādas izsitumi;
reakcijas infūzijas vietā – sāpes, pietūkums, nieze, apsārtums vai izsitumi ap injekcijas vietu;
pēkšņas sāpes vēderā vai kolikas;
reibonis, nespēks, nogurums;
gripai līdzīga slimība.
Citas iespējamās blakusparādības
Asins un limfātiskā sistēma:
pietūkuši/palielināti limfmezgli (limfadenopātija);
samazināts šūnu skaits Jūsu asinīs:
samazināts sarkano un balto asins šūnu, kā arī trombocītu skaits (pancitopēnija);
samazināts balto asins šūnu skaits – tās cīnās ar infekciju (leikocitopēnija, limfocitopēnija);
samazināts trombocītu skaits – tie palīdz asinīm sarecēt (trombocitopēnija);
normai neatbilstoši augsts eozinofilo (balto asins šūnu veids, ko ražo kaulu smadzenes) skaits vai nu asinīs vai organisma audos (eozinofilija).
Vielmaiņa un uzture
samazināta ēstgriba;
slāpju sajūta.
Psihiatrija
bezmiegs, nakts murgi.
Imūnā sistēma
alerģiskas reakcijas (paaugstināta jutība) vai smagas pakāpes ātra alerģiska reakcija (anafilakse)
Nervu sistēma
reibonis;
ģībonis;
kutināšanas, tirpšanas, dedzināšanas, durstīšanas sajūta (parestēzija);
pastiprināta vai patoloģiska ādas jutība (hiperestēzija);
samazināta jutība uz pieskārienu (hipoestēzija);
krampju lēkmes (konvulsijas).
Acis
neskaidra redze;
jutība pret gaismu;
acu iekaisums (konjunktivīts);
pietūkums ap acīm (periorbitāla tūska).
Sirds un asinsrite
pietvīkums
izmaiņas sirds darbībā, kas izpaužas kā normai neatbilstoši EKG rādītāji (patoloģiska elektrokardiogramma);
izmaiņas sirdsdarbībā (sirdsklauves);
paātrināts sirds ritms (tahikardija);
zems vai augsts asinsspiediens (hipotensija, hipertensija).
Plaušas
aizlikts deguns;
klepus;
spēcīgas, asas sāpes elpojot (pleirālas sāpes);
sausa mute;
elpas trūkums (aizdusa);
laringāls diskomforts;
deguna asiņošana (epistaxis);
izteikti apgrūtināta elpošana (respirators distress);
pazemināts skābekļa līmenis organismā (hipoksija, samazināts skābekļa piesātinājums);
paātrināta elpošana (tahipnoja);
klepus ar asinīm vai asiņainas krēpas (hemoptysis).
Gremošanas sistēma
mutes un gremošanas trakta gļotādas kairinājums;
pastiprināta gāzu izdalīšanās (flatulence);
dedzinošas sāpes;
aizcietējums;
smaganu asiņošana;
mutes dobuma iekaisums, ar čūlām (stomatīts);
slikta garša mutē.
Aknas
aknu iekaisums, kas var izraisīt dzelti, svara zudumu un nogurumu (hepatīts);
noteiktu olbaltumu, ko sauc par enzīmiem, līmeņa paaugstināšanās. Ārsts veiks asins analīzi, lai to pārbaudītu.
Āda un zemādas audi
nieze (pruritus);
pastiprināta svīšana (hiperhidroze);
niezoši, sarkani izsitumi, kas var pārvērsties čūlās (erythema multiforme, erythema);
ādas dziļāko slāņu pietūkums, ko izraisa šķidruma uzkrāšanās (angioneirotiskā tūska);
izsitumi gaismas iedarbībai pakļautajos ādas apvidos;
izsitumi, ko raksturo bāli sarkani, piepacelti niezoši ādas laukumi (nātrene);
dedzinoša sajūta .
Kaulu-muskuļu sistēma un saistaudi
sāpes muskuļos (mialģija) vai locītavās (artralģija);
sāpes mugurā;
sāpes rokās vai kājās (sāpes ekstremitātēs);
žokļu sāpes.
Nieres un urīnceļi
sāpīga urinācija (dizūrija);
akūta nieru mazspēja.
Vispārēji traucējumi un ievadīšanas vietas problēmas
drebuļi;
sāpes krūtīs;
sejas pietūkums (sejas tūska);
audu pietūkums, parasti kājās šķidruma uzkrāšanās dēļ (perifēra tūska);
muskuļu vājums (astēnija).
Izmeklējumi
novirzes asins recēšanas analīžu rādītājos.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt UROMITEXAN 400 mg
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma pēc Der. līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko UROMITEXAN 400 mg satur
aktīvā viela ir mesna un katra ampula (4 ml) šķīduma injekcijām satur 400 mg aktīvās vielas.
citas sastāvdaļas ir: nātrija edetāts, nātrija hidroksīds, sterils ūdens (ko sauc arī par ūdeni injekcijām).
UROMITEXAN 400 mg ārējais izskats un iepakojums:
UROMITEXAN 400 mg ir dzidrs, bezkrāsains un sterils šķīdums injekcijām 5 ml stikla ampulā.
UROMITEXAN 400 mg ir pieejams iepakojumos pa 15 ampulām. Katra ampula satur 4 ml šķīduma injekcijām.
Recepšu zāles.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Baxter Oncology GmbH
Kantstrasse 2
D-33790 Halle, Vācija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2016
SASKAŅOTS ZVA 11-02-2016
PAGE
PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
UROMITEXAN 400 mg/4ml šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra ampula (4 ml) šķīduma injekcijām satur 400 mg aktīvās vielas mesna (Mesnum)
Palīgvielas skat. 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām.
Dzidrs, bezkrāsains, sterils šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
UROMITEXAN 400 mg ir indicēts kā profilaktisks līdzeklis, lai aizkavētu oksazafosfarīnu (ifosfamīds, ciklofosfamīds, trofosamīds) izraisīta hemorāģiska cistīta attīstību.
UROMITEXAN 400 mg vienmēr jālieto kopā ar ifosfamīdu. UROMITEXAN 400 mg vienmēr jānozīmē, lietojot ciklofosfamīdu un trofosamīdu devā virs 10 mg/kg, un visiem riska grupas pacientiem.
Galvenie riska faktori ir iepriekš saņemta iegurņa apstarošana, cistīts iepriekšējā ifosfamīda, ciklofosfamīda vai trofosfamīda ievadīšanas reizē vai urīnceļu saslimšanas anamnēzē.
Devas un lietošanas veids
Nepieciešamā UROMITEXAN 400 mg deva ir atkarīga no pacientam nozīmētās oksazafosforīna devas. Ja oksazafosforīna deva tiek koriģēta, ir jākoriģē arī UROMITEXAN 400 mg deva, lai saglabātu nepieciešamo mesna - oksazafosforīna attiecību.
Visā terapijas cikla laikā izvadītā urīna tilpums jāuztur 100 ml/h līmenī (kā noteikts arī, ārstējot ar oksazafosforīnu), un rūpīgi jākontrolē iespējama hematūrijas un proteinūrijas attīstība.
UROMITEXAN 400 mg ievadīšana pēc nozīmētās shēmas jāatkārto katru dienu tik ilgi, kamēr pacients saņem oksazafosforīna terapiju un pēc tam tik ilgi, kamēr oksazafosforīnu metabolītu koncentrācija urīnā samazinās līdz netoksiskam līmenim. Tas parasti notiek 8-12 stundas pēc oksazafosforīnu terapijas beigām, bet var mainīties atkarībā no oksazafosforīnu devu režīma.
Pirms ievadīšanas vienmēr vizuāli jāpārbauda, vai parenterāli ievadāmās zāles nesatur nogulsnes un vai nav notikusi krāsas maiņa.
Nedrīkst lietot šķīdumus, kas mainījuši krāsu, satur nogulsnes vai tajos redzamas daļiņas.
Ja nav ordinēts citādi, pieaugušajiem UROMITEXAN 400 mg parasti tiek ievadīts intravenozi “nulles” (oksazafosforīna ievadīšanas) brīdī, pēc 4 stundām un pēc 8 stundām devā, kas atbilst 20% no oksazafosforīna devas.
Piemērs UROMITEXAN 400 mg lietošanai oksazafosforīna infūzijas gadījumā
Stundas (plkst. laiks)
0 (plkst. 8.00)
4 (plkst. 12.00)
8 (plkst. 16.00)
Oksazafosforīna deva
2,4 g/m2 ķermeņa virsmas (ĶV)
-
-
UROMITEXAN 400 mg deva
480 mg/m2 ĶV
480 mg/m2 ĶV
480 mg/m2 ĶV
Ļoti lielu oksazafosforīnu devu terapijas laikā (piem., pirms kaulu smadzeņu transplantācijas), UROMITEXAN 400 mg kopējo devu var palielināt līdz devai, kas ir 120 līdz 160% no attiecīgās oksazafosforīna devas. Pēc 20% UROMITEXAN 400 mg (attiecībā uz oksazafosforīna kopējo devu) ievadīšanas "0" laika brīdī ieteicams aprēķinātās kopējās devas atlikumu 24 stundu laikā ievadīt nepārtraukti i/v caur perfuzoru. Kā alternatīva iespējama intermitējoša ievadīšana bolus injekciju veidā: pieaugušiem 3 x 40% (0., 4. un 8. stundā) vai attiecīgi 4 x 40% (0., 3., 6., 9. stundā). Kā alternatīva ievadīšanai bolus veidā iespējamas īslaicīgas, 15 minūšu ilgas infūzijas.
Pierādījies, ka ilgstošas ifosfamīda infūzijas gadījumā ir mērķtiecīgi pēc vienas UROMITEXAN 400 mg bolus injekcijas 20% “nulles” laika brīdī (infūzijas sākums st. “0”) pievienot ilgstošai infūzijai devu, kas atbilst līdz 100% attiecīgās ifosfamīda devas, un turpināt uroprotektīvo terapiju vēl 6 līdz 12 stundas pēc ifosfamīda infūzijas pabeigšanas.
Piemērs UROMITEXAN 400 mg ievadīšanai 24 stundu ilgas ifosfamīda infūzijas gadījumā
Stundas
0
24 30 36
Ifosfamīda deva
5 g/m2 ĶV
UROMITEXAN 400 mg bolus deva
1 g/m2 ĶV
UROMITEXAN 400 mg infūzija
līdz 5 g/m2 ĶV, pievienojot ifosfamīda infūzijai
līdz 2,5 g/m2 ĶV
Īpaši ieteikumi par devām
Bērni
Mesnas drošums un efektivitāte bērniem nav zināma.
Parasti bērni urinē biežāk nekā pieaugušie, tādēļ var būt nepieciešams saīsināt intervālus starp devām un/vai palielināt individuālo devu skaitu.
Terapeitiskā pieredze pediatriskā praksē liecina, ka ir lietderīgi individuāli ievadīt UROMITEXAN 400 mg ar īsākiem intervāliem, piem., ik pēc 3 stundām (mesna kopējā deva ir 60% no oksazafosforīna devas). Ļoti lielu oksazafosforīnu devu terapijas laikā (piem., pirms kaulu smadzeņu transplantācijas), UROMITEXAN 400 mg bolus injekcijas vienmēr jāveic ar īsākiem intervāliem (piem., pa 20% 0., 1., 3., 6., 9., 12. stundā). Kā alternatīvu bolus injekcijai var veikt īslaicīgas, 15 minūšu ilgas infūzijas.
Gados vecāki cilvēki
Specifiska informācija nav pieejama. Klīniskos pētījumos ar UROMITEXAN 400 mg iekļāva pacientus, kas vecāki par 65 gadiem, un šai vecuma grupai specifiskas blakusparādības netika ziņotas.
Kopumā oksazafosforīnu devas gados vecākiem pacientiem jāizvēlas piesardzīgi, ņemot vērā to, ka viņiem biežāk sastopami aknu, nieru vai sirds funkciju traucējumi un dažādas blakusslimības, vai viņi lieto kādas citas zāles. Tomēr UROMITEXAN 400 mg un oksazafosforīna attiecībai jāpaliek nemainīgai.
Augsta riska grupas pacienti
Pacienti, kuriem pēc iepriekšējas oksazafosforīnu terapijas vai iegurņa apstarošanas ir bojāts urotēlijs vai kuriem UROMITEXAN 400 mg standarta devas nenodrošina adekvātu aizsardzību, piemēram, pacientiem ar urīnizvadsistēmas slimībām anamnēzē, jāievada deva - 40% no oksazafosforīna devas ar mazāk kā 4 stundu intervāliem un/vai jāpalielina devu skaits.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Par lietošanu grūtniecības un bērna barošanas ar krūti periodā skatīt 4.6 apakšpunktā.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
BRĪDINĀJUMI
Paaugstināta jutība
Pacientiem ar autoimūnām slimībām, kuri ārstēti ar ciklofosfamīdu un UROMITEXAN 400 mg, biežāk novēroja sekojošas paaugstinātas jutības reakcijas: ādas un gļotādu reakcijas (izsitumi, nieze, apsārtums, pūslīšu rašanās, Laiela sindroms, Stīvensa-Džonsona sindroms), lokāls audu pietūkums (nātrene), konjunktivīts. Ļoti retos gadījumos ziņots par hipotensiju saistībā ar asinsvadu reakciju un paātrinātu pulsu virs 100 sitieniem minūtē (tahikardiju), kā arī paātrinātu elpošanu (tahipnoju) smagu akūtu paaugstinātas jutības reakciju (anafilaktoīdas reakcijas) dēļ, hipertensiju, ST-segmenta pacēlumu, mialģiju un īslaicīgi paaugstinātiem aknu funkcionālo testu rādītājiem (piem., transamināzes). Tāpēc mesnas terapiju pacientiem ar autoimūnām slimībām drīkst nozīmēt tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas, un tā jāveic ārsta uzraudzībā.
UROMITEXAN 400 mg ir izstrādāts ar mērķi mazināt oksazafosforīnu izraisīta hemorāģiska cistīta risku. Tas nemazina un nenovērš nekādas citas oksazafosforīna terapijas toksiskās iedarbības izraisītās nevēlamās blakusparādības.
UROMITEXAN 400 mg nenovērš hemorāģiska cistīta attīstību visiem pacientiem. Tāpēc katru dienu pirms oksazafosforīnu lietošanas jākontrolē iespējama hematūrija (mikroskopiski novērojamas eritrocītu šūnas) rīta urīnā. Ja kombinēti lietojot UROMITEXAN 400 mg un oksazafosforīnu ieteicamajās devās, parādās hematūrija, jāpārskata devu samazināšanas vai oksazafosforīnu terapijas pārtraukšanas iespēja.
Pēc UROMITEXAN 400 mg kā uroprotektanta lietošanas ir ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām. Tās ietver arī ādas un zemādas audu bojājuma simptomus (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Papildus tika ziņots arī par smagām, bulozām un ulcerozām ādas un gļotādu reakcijām. Dažas reakcijas bija līdzīgas Stīvensa-Džonsona sindromam, toksiskai epidermas nekrolīzei vai erythema exudativum multiforme.
Dažos gadījumos ādas reakcijas novērotas vienlaikus ar vienu no vairākiem šādiem simptomiem:
drudzis;
kardiovaskulāri simptomi (hipotensija, dažos gadījumos kā šķidruma refraktāri, tahikardija, perimiokardītam atbilstošas izmaiņas EKG, hipertensija; skatīt arī 4.8. apakšpunktu);
akūtai nieru mazspējai atbilstoši simptomi;
pulmonāli simptomi (hipoksija, respiratorais distress, bronhospazmas, tahipnoja, klepus, asiņainas krēpas; skatīt arī 4.8. apakšpunktu);
hematoloģiska patoloģija (diseminētas intravazālas koagulācijas (DIK) laboratoriska atrade, leikopēnija, eozinofīlija, limfopēnija, trombocitopēnija, pancitopēnija; skatīt arī 4.8 apakšpunktu);
palielināts aknu fermentu daudzums;
slikta dūša, vemšana;
sāpes ekstremitātēs, locītavu, muskuļu sāpes, savārgums;
stomatīts;
konjunktivīts.
Dažas reakcijas ir izpaudušās kā anafilakse.
Ir ziņots arī par drudzi, kam pievienojusies, piemēram, hipotensija, bet bez ādas reakcijām.
Lietojot UROMITEXAN 400 mg gan smagu sistēmisku autoimūno slimību, gan ļaundabīgu audzēju ārstēšanas shēmās, ir ziņots par smagām un vieglākām reakcijām.
Lietojot UROMITEXAN 400 mg, lielākajā daļā gadījumu reakcijas attīstījās pirmās lietošanas laikā vai vairākas nedēļas pēc mesnas lietošanas. Citos gadījumos sākotnējo reakciju novēroja tikai vairākus mēnešus pēc zāļu lietošanas uzsākšanas.
Daudzos gadījumos simptomi attīstījās zāļu lietošanas dienā, ar tendenci izpausmju intervāliem samazināties pēc atkārtotas lietošanas.
Dažiem pacientiem novēroja reakciju attīstības un smaguma pakāpes saistību ar ievadīto devu. Pēc zāļu atkārtotas lietošanas ir ziņots par reakciju atkārtošanos un, dažos gadījumos, pat smagākā formā. Tomēr citos gadījumos pēc atkārtotas lietošanas reakcijas netika novērotas.
Dažiem pacientiem, kuriem iepriekš bija attīstījusies reakcija, novēroja pozitīvu vēlīnā tipa ādas testa rezultātu. Tomēr negatīvs testa rezultāts neizslēdz paaugstinātu jutību pret mesna. Pozitīvas tūlītējā tipa ādas testa reakcijas pacientiem novērotas neatkarīgi no tā, vai zāles tiek lietotas pirmo reizi vai atkārtoti un vai ir bijušas paaugstinātas jutības reakcijas anamnēzē, un, iespējams, tas varētu būt saistīts ar testam izmantoto mesna šķīduma koncentrāciju.
Zāļu nozīmēšanas gadījumā:
- ārstam jāapzinās šādu reakciju iespējamība, kā arī potenciāla to pasliktināšanās iespēja atkārtotas lietošanas gadījumā, kam reizēm var būt dzīvībai bīstamas sekas;
- ārstam jāapzinās, ka paaugstinātās jutības reakcijas, lietojot UROMITEXAN 400 mg, var atgādināt sepses klīnisko ainu, un pacientiem ar autoimūnām saslimšanām tās var līdzināties pamatslimības paasinājumam.
Tiola sastāvdaļas
Mesna ir tiola savienojums, t.i., sulfhidrila (SH) grupu saturošs organisks savienojums. Tiola savienojumi uzrāda līdzīgu blakusparādību profilu, tajā skaitā smagas ādas reakcijas. Tiola savienojumi ir arī citu zāļu, piemēram, amifostīna, penicilamīna un kaptoprila sastāvā.
Nav noskaidrots, vai pacientiem, kuriem, lietojot šīs zāles, attīstījās blakusparādības, ir paaugstināts tādu pašu vai līdzīgu blakusparādību risks, lietojot citus tiolu savienojumus. Tomēr, apsverot turpmāku citu tiola savienojumu saturošu zāļu lietošanu, jāņem vērā šāda paaugstināta riska iespējamība.
BRĪDINĀJUMI
UROMITEXAN 400 mg nenovērš hemorāģisko cistītu visiem pacientiem. Tāpēc pacienti atbilstoši jānovēro.
Oksazafosforīna terapijas laikā jānodrošina pietiekama urīna izvade.
Nātrija saturs
UROMITEXAN 400 mg satur aptuveni 59 mg nātrija uz 400 mg mesna tāpēc, nozīmējot UROMITEXAN 400 mg terapiju pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu, jāievēro piesardzība.
Iedarbība uz laboratoriskiem izmeklējumiem
UROMITEXAN 400 mg terapija var izraisīt viltus pozitīvu reakciju, veicot urīna testus (tajā skaitā stripu testus) uz ketonvielām ar nātrija nitroprusīdu saturošiem reaģentiem. Lai atšķirtu viltus pozitīvu reakciju (ķiršu sarkana, pamazām izzūdoša krāsa) un patiesi pozitīvu reakciju (sarkani violeta krāsa, kas kļūst intensīvāka), var pievienot ledus etiķskābi.
UROMITEXAN 400 mg terapija var izraisīt viltus pozitīvu reakciju, veicot urīna skrīninga pārbaudi uz askorbīnskābi, kur tiek izmantoti Tillmana reaģenti.
Farmakokinētiskas pētījumos veseliem brīvprātīgajiem seruma kreatinīna fosfokināzes (KFK) rādītāji bija zemāki paraugos, kas paņemti 24 stundas pēc UROMITEXAN 400 mg lietošanas nekā pirms tās. Lai gan pieejamie dati nav pietiekami šāda fenomena cēloņu noteikšanai, varētu uzskatīt, ka tas liecina par ievērojamu tiola ietekmi uz KFK fermentatīviem testiem (piemēram, N- acetilcisteīns).
Informāciju par patoloģisku laboratorisko izmeklējumu atradni farmakokinētiskas pētījumos skatīt arī 4.8 apakšpunktā.
Pediatriskā populācija
UROMITEXAN 400 mg drošums un efektivitāte pediatriskiem pacientiem (<16 gadu vecuma) BAXTER klīniskos pētījumos nav noskaidrota. Tomēr medicīnas literatūrā ir atsauces par mesna lietošanu pediatriskā populācijā.
Gados vecāki pacienti
Kopumā gados vecākiem pacientiem devas jāizvēlas piesardzīgi, ņemot vērā to, ka viņiem biežāk sastopami aknu, nieru vai sirds funkciju traucējumi un dažādas blakusslimības vai viņi lieto citas zāles. Tomēr UROMITEXAN 400 mg un oksazafosforīna attiecībai jāpaliek nemainīgai.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
UROMITEXAN 400 mg neietekmē oksazafosforīnu sistēmisko iedarbību. Klīniskie pētījumi liecināja, ka UROMITEXAN 400 mg pārdozēšana nemazināja oksazafosforīnu izraisīto akūto toksicitāti, subakūto toksicitāti, leikotoksisko aktivitāti un imūnsupresīvo iedarbību. Ifosfamīda un ciklofosfamīda pētījumi ar dzīvniekiem saistībā ar dažādiem audzējiem neuzrādīja UROMITEXAN 400 mg ietekmi uz minēto zāļu pretaudzēju aktivitāti.
UROMITEXAN 400 mg neiedarbojas nedz uz citu citostatisko līdzekļu pretaudzēju efektivitāti (piem., doksorubicīna, BCNU, metotreksāta, vinkristīna), nedz uz citu zāļu, piemēram, digitalis glikozīdu terapeitisko efektivitāti.
Uzturs neietekmē UROMITEXAN 400 mg uzsūkšanos un izvadi ar urīnu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Atbilstoši dati par UROMITEXAN 400 mg lietošanu sievietēm grūtniecības laikā vai barošanas ar krūti periodā nav pieejami. Pirms zāļu nozīmēšanas pacientam ārstiem rūpīgi jāizvērtē iespējamais risks un ieguvums katrā individuālajā gadījumā.
Citostatiskā terapija ir kontrindicēta grūtniecības laikā un bērna barošanas ar krūti periodā, tāpēc UROMITEXAN 400 mg lietošana šādos apstākļos ir maz ticama.
Ja grūtniecības laikā pacientei nepieciešama oksazafosforīna terapija, vienlaicīgi ir jānozīmē arī UROMITEXAN 400 mg.
Mātes nedrīkst barot bērnu ar krūti šo zāļu lietošanas laikā.
Pētījumos ar dzīvniekiem UROMITEXAN 400 mg neuzrādīja embriotoksisku vai teratogēnu ietekmi.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pacientiem, kuri saņem UROMITEXAN 400 mg terapiju, var būt blakusparādības (tajā skaitā sinkope, apdullums, letarģija/miegainība, reibonis un neskaidra redze), kas varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Lēmums par mehānismu apkalpošanu vienmēr jāpieņem individuāli.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Ar mesna lietošanu saistītās visbiežāk novērotās blakusparādības (> 10%) ir galvassāpes, reakcijas infūzijas ievadīšanas vietā, sāpes vēderā/kolikas, apdullums, letarģija/miegainība, drudzis, izsitumi, caureja, nelabums, pietvīkums un gripai līdzīgi simptomi.
Vissmagākās, ar UROMITEXAN lietošanu saistītās blakusparādības ir toksiskā epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, anafilakse un izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS).
Ņemot vērā to, ka UROMITEXAN 400 mg tiek lietots kopā ar oksazafosforīniem vai oksazafosforīnus saturošu kombinētu ķīmijterapiju, bieži ir grūti atšķirt tās nevēlamās blakusparādības, ko izraisījis UROMITEXAN 400 mg no tām, ko izraisījusi vienlaicīga citotoksisko preparātu lietošana.
Blakusparādību biežums tiek vērtēts pēc šādiem kritērijiem: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 - <1/10), retāk (≥1/1000 - <1/100), reti (≥1/10000 - <1/1000), ļoti reti (<1/10000), nav zināmi (blakusparādības, kas ziņotas pēcreģistrācijas periodā).
Orgānu sistēmu klasifikācija (SOC)
Blakusparādība
Biežuma kategorija
ASINS UN LIMFĀTISKĀS SISTĒMAS TRAUCEJUMI
Limfadenopātija
Bieži
Pancitopēnija
Leikopēnija
Limfopēnija
Trombocitopēnija
Eozinofīlija
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
IMŪNĀS SISTĒMAS TRAUCĒJUMI
Anafilakse
Paaugstināta jutība
Nav zināms
Nav zināms
VIELMAIŅAS UN UZTURES TRAUCĒJUMI
Samazināta ēstgriba
Bieži
Slāpju sajūta
Bieži
PSIHISKIE TRAUCĒJUMI
Bezmiegs
Bieži
Nakts murgi
Bieži
NERVU SISTĒMAS TRAUCĒJUMI
Galvassāpes
Ļoti bieži
Apdullums
Ļoti bieži
Letarģija/miegainība
Ļoti bieži
Reibonis
Bieži
Parestēzija
Bieži
Hiperestēzija
Bieži
Ģībonis
Bieži
Hipoestēzija
Bieži
Uzmanības traucējumi
Bieži
Konvulsijas
Nav zināms
ACU BOJĀJUMI
Konjunktivīts
Bieži
Fotofobija
Bieži
Neskaidra redze
Bieži
Periorbitāla tūska
Nav zināms
SIRDS FUNKCIJAS TRAUCĒJUMI
Palpitācijas
Bieži
Patoloģiski izmainīta elektrokardiogramma
Tahikardija
Nav zināms
Nav zināms
ASINSVADU SISTĒMAS TRAUCĒJUMI
Pietvīkums
Ļoti bieži
Hipotensija
Hipertensija
Nav zināms
Nav zināms
ELPOŠANAS SISTĒMAS TRAUCĒJUMI, KRŪŠU KURVJA UN VIDENES SLIMĪBAS
Aizlikts deguns
Bieži
Klepus
Bieži
Pleirālas sāpes
Bieži
Sausuma sajūta mutē
Bieži
Bronhospazmas
Bieži
Aizdusa
Bieži
Laringāls diskomforts
Bieži
Deguna asiņošana
Bieži
Respirators distress
Hipoksija
Samazināts skābekļa piesātinājums
Paātrināta elpošana
Klepus ar asinīm
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
KUŅĢA-ZARNU TRAKTA TRAUCĒJUMI
Sāpes vēderā/kolikas
Ļoti bieži
Slikta dūša
Ļoti bieži
Caureja
Ļoti bieži
Gļotādu kairinājums1
Bieži
Flatulence
Bieži
Vemšana
Bieži
Dedzinošas sāpes (zem krūšu kaula/epigastrijā)
Bieži
Aizcietējums
Bieži
Smaganu asiņošana
Bieži
Stomatīts
Nepatīkamas garšas sajūta
Nav zināms
Nav zināms
AKNU UN/VAI ŽULTS IZVADES SISTĒMAS TRAUCĒJUMI
Paaugstināta transamināžu koncentrācija
Bieži
Hepatīts
Paaugstināta gamma-glutamīntransferāzes koncentrācija
Paaugstināta sārmainās fosfatāzes koncentrācija asinīs
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
ĀDAS UN ZEMĀDAS AUDU BOJĀJUMI
Izsitumi2
Ļoti bieži
Nieze
Bieži
Hiperhidroze
Bieži
Toksiskā epidermas nekrolīze
Stīvensa-Džonsona sindroms
Erythema multiforme
Izsitumi*
Čūlas un/vai bullas/pārklāšanās ar pūšļiem**
Angioneirotiskā tūska
Fiksēti zāļu izraisīti izsitumi
Gaismas jutīgi izsitumi
Nātrene
Dedzinoša sajūta
Apsārtums
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
SKELETA-MUSKUĻU UN SAISTAUDU SISTĒMAS BOJĀJUMI
Artralģija
Bieži
Muguras sāpes
Bieži
Mialģija
Bieži
Sāpes ekstremitātēs
Bieži
Žokļu sāpes
Bieži
NIERU UN URĪNIZVADES SISTĒMAS TRAUCĒJUMI
Dizūrija
Bieži
Akūta nieru mazspēja
Nav zināms
VISPĀRĒJI TRAUCĒJUMI UN REAKCIJAS IEVADĪŠANAS VIETĀ
Reakcijas infūzijas vietā
- Nieze infūzijas vietā
- Izsitumi infūzijas vietā
- Sāpes infūzijas vietā
- Apsārtums infūzijas vietā
- Nātrene infūzijas vietā
- Pietūkums infūzijas vietā
Ļoti bieži
Ļoti bieži
Ļoti bieži
Bieži
Bieži
Bieži
Bieži
Drudzis
Ļoti bieži
Gripai līdzīga saslimšana
Ļoti bieži
Drebuļi
Bieži
Nogurums
Bieži
Sāpes krūtīs
Bieži
Vārgums
Bieži
Sejas pietūkums
Perifēra tūska
Astēnija
Reakcijas infūzijas vietā****
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
IZMEKLĒJUMI
Laboratoriska atrade, kas liecina par diseminētu intravazālu koagulāciju
Pagarināts protrombīna laiks
Pagarināts aktivētā parciālā tromboplastīna laiks
Nav zināms
Nav zināms
Nav zināms
1Orāls, rektāls.
2Ieskaitot izsitumus ar vai bez niezes, ar apsārtumu/eritematozi, ekzematozus, papulozus un/vai makulozus.
* ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem.
** mukokutāna, gļotādu, orāla, vulvovagināla, anorektāla.
**** tromboflebīts, kairinājums.
Simptomu rašanās laiks un pieredze pēc atkārtotas lietošanas
Dažām pētāmām personām attīstījās blakusparādības, pirmo reizi uzsākot mesna lietošanu, citiem – pēc otrās vai trešās reizes. Pārsvarā pilns simptomu spektrs pētāmai personai attīstījās vairāku stundu laikā.
Dažām pētāmām personām pēc atkārtotas lietošanas vairs nenovēroja sākotnējās blakusparādības, bet citām blakusparādības paasinājās.
Reakcijas infūzijas vietā
Dažām pētāmām personām, kurām novēroja lokālas reakcijas infūzijas vietā, atkārtotas mesna lietošanas rezultātā parādījās ādas reakcijas citās ķermeņa vietās.
Ādas/gļotādas reakcijas
Par ādas un gļotādu reakcijām ir ziņots gan pēc perorālas, gan intravenozas mesna lietošanas. Šīs reakcijas ietvēra izsitumus, niezi, apsārtumu, gļotādu iekaisumu, pleirālas sāpes un konjunktivītu. Aptuveni ceturtajai daļai pētāmo personu novēroja ādas/gļotādu reakcijas vienlaikus ar citiem nevēlamiem simptomiem, piemēram, aizdusu, drudzi, galvassāpēm, kuņģa-zarnu trakta traucējumiem, miegainību, savārgumu, mialģiju un gripai līdzīgiem simptomiem.
Kuņģa-zarnu trakta reakcijas
Kuņģa-zarnu trakta reakcijas, par kurām ziņots veselām pētāmajām personām gan pēc perorālas, gan intravenozas mesna lietošanas, ietvēra sliktu dūšu, vemšanu, caureju, sāpes vēderā/kolikas, sāpes epigastrijā/dedzināšanu, aizcietējumu un flatulenci.
In vivo iedarbība uz limfocītu skaitu
Farmakokinētikas pētījumos veseliem brīvprātīgajiem mesna lietošana bija bieži saistīta ar ātru (24 stundu laikā) un dažos gadījumos ievērojamu limfocīta skaita samazināšanos, kas parasti atjaunojās vienas nedēļas laikā. Dati no pētījumiem par atkārtotu lietošanu vairākas dienas nav pietiekami, lai raksturotu limfocītu skaita izmaiņas šādos apstākļos.
In vivo iedarbība uz fosfora līmeni serumā
Farmakokinētikas pētījumos veseliem brīvprātīgajiem mesna lietošana vienas vai vairāku dienu laikā bija saistīta ar vidēji smagu pārejošu fosfora koncentrācijas paaugstināšanos serumā.
Visi šie novērojumi jāņem vērā, analizējot laboratoriskos izmeklējumus.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
4.9. Pārdozēšana
Ziņojumi par nejaušu pārdozēšanu un novērojumi lielu devu panesamības pētījumā veseliem brīvprātīgajiem liecināja par to, ka pieaugušajiem mesna vienreizēja deva diapazonā no 4g līdz 7 g var izsaukt tādus simptomus kā slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā/kolikas, caureja, galvassāpes, nogurums, sāpes locekļos un locītavās, izsitumi, pietvīkums, hipotensija, bradikardija, tahikardija, parestēzija, drudzis un bronhospazmas.
Ievērojami biežāk slikta dūša, vemšana un caureja tika novērota ar oksazafosforīnu ārstētiem pacientiem, intravenozi ievadot mesna devas ≥ 80 mg/kg dienā, salīdzinot ar tiem pacientiem, kuri saņēma mazākas devas vai tikai hidratācijas terapiju.
Specifisks mesna antidots nav zināms.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠIBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa - detoksikācijas līdzeklis pretaudzēja terapijā; ATĶ kods - V03AF01
UROMITEXAN 400 mg ir detoksikācijas līdzeklis, kas novērš oksazofosforīnu izraisītās urotoksiskās blakusparādības. Aktīvā viela mesna ir sintētisks sulfhidrila savienojums, kas zināms kā nātrija-2-merkaptoetāna sulfonāts ar molekulāro formulu C2H5NaO3S2 un molekulmasu 164,18. Tam ir sekojoša struktūras formula: HS-CH2-CH2SO3-Na+
Ekstensīvi un plaši farmakoloģiskie un toksikoloģiskie pētījumi liecina, ka mesnai nepiemīt būtiska endogēna farmakodinamika, un toksiskums ir zems. Sistēmiski lietotas mesnas farmakoloģiskais un toksiskais inertums un tās efektīvā detoksicējošā darbība eferentajā urīnizvadceļu daļā un urīnpūslī balstās uz šā preparāta farmakokinētiku.
Līdzīgi kā cisteīna-cistīna sistēmā, mesna tiek ātri oksidēta galvenajā metabolītā – mesnas disulfīdā (dimesna). Dimesna saglabājas intravaskulāri un tiek ātri izvadīta caur nierēm.
Nierēs mesnas disulfīds tiek pārveidots par brīva tiola sastāvdaļu mesnu, kas ķīmiski reaģē ar urotoksiskajiem oksazofosforīnu metabolītiem (akroleīns un attiecīgi 4-hidroksi-ifosfamīds vai 4-hidroksi-ciklofofamīds), kā rezultātā notiek detoksikācija. Pirmais solis detoksikācijas procesā ir mesna saistīšanās ar 4-hidroksi metabolītu, veidojot ne-urotoksisko 4-sulfoetiltio metabolītu. Mesna saistās arī ar akroleīna dubultsaitēm un ar citiem urotoksiskiem metabolītiem.
Dažādos ierobežotos cilvēku vai grauzēju audzēju modeļu pētījumos, izmantojot i.v vai i.p ievadīšanas veidu, mesna kombinācijā ar ifosfamīdu (20 kārtīgas vienreizējas devas vai atkārotu devu apjomā) neuzrādīja ietekmi uz pretaudzēju efektivitāti.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Autooksidācijas procesa rezultātā mesna asins serumā tiek viegli un ātri pārveidota par tās galveno metabolītu mesnas disulfīdu (dimesna). Dimesna saglabājas intravaskulāri un tiek ātri transportēta uz nierēm. Nieru caurulīšu (tubuļu) epitēlijā dimesna tiek reducēta par brīva tiola savienojumu, kas iesaistās ķīmiskā reakcijā ar urīnā esošajiem toksiskajiem oksazafosforīna metabolītiem.
Ievadot devu 2-4mg/m2, ifosfamīda terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 4-8 stundas. Tāpēc, lai urotoksisko oksazafosforīna metabolītu izvadīšanas laikā urīnpūslī saglabātu vajadzīgo mesna līmeni, ir nepieciešamas atkārtotas mesnas devas.
Mesnas saistīšanās ar proteīniem ir vidēja (69-75%).
Pēc 800 mg devas ievadīšanas intravenozi, mesnas un dimesnas pussabrukšanas periods asinīs ir attiecīgi 0,36 stundas un 1,17 stundas. Aptuveni 32% un 33% ievadītās devas nonāca urīnā 24 stundu laikā, attiecīgi kā mesna un dimesna. Lielākais noteiktās devas apjoms tiek eliminēts 4 stundās. Mesnas plazmas klīrenss ir 1,23 l/stundā/kg.
5.3. Pirmsklīniskie dati par drošumu
Mesna ir farmakoloģiski un fizioloģiski inerts un netoksisks tiola savienojums, kas tiek ātri izvadīts caur nierēm un nenonāk audos. Tās detoksicējošā iedarbība skar tikai urīnizvadceļus, tādēļ mesna neiespaido oksazofosforīnu pretaudzēju iedarbību un sistēmiskās blakusparādības. Pētījumos ar dzīvniekiem nav iegūtas norādes uz mesnas iespējamo mutagēno, kancerogēno vai teratogēno iedarbību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija edetāts, nātrija hidroksīds, ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
UROMITEXAN 400 mg in vitro nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cisplatīnu, karboplatīnu un slāpekļa iprītu.
Jāizvairās lietot UROMITEXAN 400 mg maisījumā ar epirubicīnu, jo tādējādi notiek epirubicīna inaktivācija.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C
Nelietot pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz iepakojuma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
5 ml, pirmās hidrolītiskās klases bezkrāsaina stikla ampula DIN B ar baltu lūzuma gredzenu.
Iepakojumā 15 ampulas
. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Baxter Oncology GmbH
Kantstrasse 2
D-33790 Halle, Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
96-0504
PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2002. gada 16. janvāris.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006. gada 19. decembris.
TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
01/2016
SASKAŅOTS ZVA 11-02-2016
PAGE
PAGE 1
