Urografin

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Urografin 76% šķīdums injekcijām un infūzijām

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml Urografin 76% satur 100 mg nātrija amidotrizoāta (Natrii amidotrizoas) un 660 mg meglumīna amidotrizoāta (Meglumini amidotrizoas) (nātrija diatrizoāta un meglumīna diatrizoāta) ūdens šķīduma.

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Viens ml šķīduma satur 3,62 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām un infūzijām.

Dzidrs, bezkrāsains šķidrums bez redzamām daļiņām.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Intravenozā un retrogrādā urogrāfija.

Visi angiogrāfiskie izmeklējumi, kā arī artrogrāfija, intraoperatīvā holangiogrāfija, endoskopiskā retrogrādā holangiopankreatogrāfija (ERHP), sialogrāfija, fistulogrāfija, histerosalpingogrāfija u.c.

Urografin nedrīkst lietot mielogrāfijai, ventrikulogrāfijai vai cisternogrāfijai, tā kā izmeklēšanas laikā tas var izraisīt neirotoksiskus simptomus.

Devas un lietošanas veids

Vispārīga informācija

Norādījumi par diētu

Vēdera dobuma angiogrāfijas un urogrāfijas gadījumā diagnostiskais ieguvums ir lielāks, ja zarnas ir atbrīvotas no fekālām masām un gāzēm. Tāpēc divas dienas pirms paredzētās izmeklēšanas pacientam jāizvairās no pārtikas, kas veicina zarnu uzpūšanos, galvenokārt, zirņiem, pupām un lēcām, salātiem, augļiem, svaigas un rupja maluma maizes, visa veida nevārītiem dārzeņiem. Dienu pirms izmeklēšanas pēc plkst. 18.00 nevajadzētu ēst. Vakarā var lietot caurejas līdzekli. Tomēr jaundzimušiem, zīdaiņiem un bērniem ilgstoša badošanās un caurejas līdzekļu lietošana pirms izmeklēšanas ir kontrindicēta.

Hidratācija

Pirms un pēc kontrastlīdzekļa lietošanas jānodrošina adekvāta hidratācija. Tas īpaši attiecas uz pacientiem ar multiplu mielomu, cukura diabētu ar nefropātiju, poliūriju, oligūriju, hiperurikēmiju, kā arī uz jaundzimušiem, zīdaiņiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi jākoriģē pirms izmeklēšanas.

Jaundzimušie (<1 mēnesis), zīdaiņi (1 mēnesis - 1 gads), mazbērni (1 gads - 2 gadi)

Zīdaiņi (jaunāki par 1 gadu) un īpaši jaundzimušie ir jutīgi pret elektrolītu līdzsvara un hemodinamikas traucējumiem. Jābūt piesardzīgiem attiecībā uz kontrastlīdzekļa devu, radioloģiskās izmeklēšanas tehnisko izpildījumu un pacienta stāvokli.

Nemiers

Pacienta sūdzības par nemieru, uzbudinājumu vai sāpēm var pastiprināt blakusparādību risku vai kontrastlīdzekļu izraisīto reakciju intensitāti. Šādiem pacientiem jādod sedatīvi līdzekļi.

Brīdinājumi pirms lietošanas

Labāka panesība ir kontrastlīdzekļiem, kas pirms ievadīšanas tiek sasildīti līdz ķermeņa temperatūrai, tos vieglāk ievadīt, jo viskozitāte ir mazāka. Ja izmanto inkubatoru, līdz 37^oC uzsilda tikai tik daudz flakonu, cik plānots izlietot attiecīgā izmeklēšanas dienā. Ja zāles glabā no dienas gaismas aizsargātā vietā, pieļaujami ilgāki sildīšanas laiki, kas neietekmē ķīmisko tīrību. Tomēr nevajadzētu glabāt ilgāk par 3 mēnešiem.

Testēšana pirms lietošanas

Neiesaka noskaidrot jutību, lietojot mazu kontrastlīdzekļa testēšanas devu, jo šādai izmeklēšanai nav prognostiskas nozīmes. Vēl vairāk, šāda jutības noteikšana atsevišķos gadījumos var izraisīt smagas un pat letālas paaugstinātas jutības reakcijas.

4.2.2. Devas intravaskulārai lietošanai

Kontrastlīdzekļa intravaskulāra ievadīšana, ja iespējams, jāveic, pacientam atrodoties guļus stāvoklī. Pēc ievadīšanas pacients jānovēro vismaz 30 minūtes, jo lielākā daļa reakciju novērojamas tieši šajā laikā.

Deva ir atkarīga no vecuma, svara, sirdsdarbības un slimnieka vispārējā stāvokļa.

Pacientiem ar smagu nieru vai sirds un asinsvadu mazspēju, kā arī pacientiem smagā vispārējā stāvoklī, devai jābūt pēc iespējas mazai. Šādiem pacientiem ieteicams kontrolēt nieru funkciju vismaz 3 dienas pēc izmeklēšanas.

Atsevišķu injekciju starplaikos organismam jādod pietiekams laiks intersticiālā šķidruma ieplūšanai, lai normalizētu paaugstināto seruma osmolalitāti. Lai to panāktu, adekvāti hidratētiem pacientiem nepieciešamas 10-15 minūtes. Ja kopējo devu 300-350 ml pieaugušiem īpašos apstākļos nepieciešams pārsniegt, jāievada papildus šķidrums un, iespējams, elektrolīti.

Ieteicamās devas:

Intravenozā urogrāfija

Injekcijas

Parasti Urografin 76% injekcijas ātrums ir 20 ml/minūtē. Ja pacientam ar sirds mazspēju jāievada 100 ml vai vairāk, ieteicamais injekcijas laiks ir vismaz 20-30 minūtes.

Pieaugušie

Ievada 20 ml Urografin 76%. Urografin 76% devas palielināšana līdz 50 ml būtiski paaugstina diagnostisko rezultātu. Īpašu indikāciju gadījumā, ja to uzskata par nepieciešamu, devu var vēl palielināt.

Bērni

Fizioloģiski vājas vēl nepilnīgi attīstītu nefronu koncentrēšanas spējas dēļ, mazbērniem nepieciešama relatīvi augsta Urografin 76% deva.

Līdz 1 gada vecumam

7-10 ml

1-2 gadi

10-12 ml

2-6 gadi

12-15 ml

6-12 gadi

15-20 ml

Pēc 12 gadu vecuma

Pieaugušo deva

Rtg-uzņēmumu veikšanas laiks

Nieru parenhīmu vislabāk var redzēt, ja rtg-uzņēmumus veic uzreiz pēc zāļu ievadīšanas.

Nieru bļodiņas un urīnceļu vizualizācijai pirmo rtg-uzņēmumu veic 3-5 minūtes, otro - 10-12 minūtes pēc kontrastlīdzekļa ievadīšanas. Īsāks laiks nepieciešams jauniem, garāks laiks - vecākiem pacientiem.

Jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ieteicams pirmo rtg-uzņēmumu veikt apmēram 2 minūtes pēc kontrastlīdzekļa ievadīšanas.

Nepietiekama kontrasta gadījumā var būt nepieciešami citi rtg-uzņēmumi.

Infūzijas

Pieaugušie un jaunieši

Viens 100 ml flakons Urografin 76% infūzijām.

Visumā infūzijas laiks nedrīkst būt mazāks par 5 minūtēm, bet arī ne ilgāks par 10 minūtēm. Pacientiem ar sirds mazspēju nepieciešamais infūzijas laiks ir 20-30 minūtes.

Rtg-uzņēmumu veikšanas laiks

Pirmais rtg-uzņēmums jāizdara, kad infūzijas laiks tuvojas pašām beigām. Pārējie uzņēmumi jāizdara sekojošu 20 minūšu laikā vai ekskretoru traucējumu gadījumā – vēlāk.

Angiogrāfija

Urografin ir piemērots arī angiogrāfiskai izmeklēšanai. Urografin 76% šķīdums ir vairāk piemērots tādām angiogrāfiskām izmeklēšanas metodēm, kur nepieciešama īpaši augsta joda koncentrācija, piemēram, aortogrāfija, angiokardiogrāfija, koronārā arteriogrāfija. Deva atkarīga no klīniskās problēmas, izmeklēšanas tehnikas un izmeklējamo asinsvadu reģiona rakstura un tilpuma.

Ievadīšana ķermeņa dobumos

Artrogrāfijas, histerosalpingogrāfijas un īpaši ERHP gadījumā kontrastlīdzekļa ievadīšana jākontrolē fluoroskopiski.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām – nātrija amidotrizoātu un meglumīna amidotrizoātu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Izteikts hipertireoīdisms, dekompensēta sirds mazspēja.

Histerosalpingogrāfiju nedrīkst veikt grūtniecības laikā un mazā iegurņa dobuma orgānu akūta iekaisuma gadījumā.

ERHP nedrīkst izdarīt akūta pankreatīta laikā.

Urografin nedrīkst lietot mielogrāfijai, ventrikulogrāfijai vai cisternogrāfijai, jo izmeklēšanas laikā tas var izraisīt neirotoksiskus simptomus (sāpes, krampjus, komu (bieži ar letālu iznākumu)).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

4.4.1. Visām indikācijām

Brīdinājumi un piesardzība attiecināmi uz visiem ievadīšanas veidiem, tomēr intravaskulāras ievadīšanas gadījumā risks ir lielāks.

Paaugstinātas jutības reakcijas

Pēc tādu rtg-kontrastlīdzekļu kā Urografin lietošanas atsevišķos gadījumos novēro paaugstinātas jutības reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktu "Nevēlamās blakusparādības"). Šīs reakcijas parasti izpaužas kā viegli elpošanas vai ādas simptomi, viegls respirators distress, ādas apsārtums (eritēma), nātrene, nieze vai sejas tūska. Iespējamas arī tādas smagas reakcijas kā angioedēma, subglottis tūska, bronhospazmas vai alerģisks šoks. Parasti šīs reakcijas novēro stundas laikā pēc kontrastlīdzekļa ievadīšanas. Tomēr retos gadījumos var novērot aizkavētas reakcijas (stundas līdz dienas pēc lietošanas).

Pacientiem, ar paaugstinātu jutību vai iepriekšējām paaugstinātas jutības reakcijām pret jodu saturošiem kontrastlīdzekļiem, ir paaugstināts smagu reakciju risks.

Pirms jebkura kontrastlīdzekļa ievadīšanas pacients jāiztaujā par jebkādām alerģiskām reakcijām anamnēzē (piemēram, alerģiju pret jūras veltēm uzturā, siena drudzi, nātreni), paaugstinātu jutību pret jodu vai kontrastlīdzekļiem, bronhiālo astmu, jo zināms, ka, lietojot kontrastlīdzekļus, blakusparādību biežums ir lielāks pacientiem ar augšminētiem stāvokļiem un jāapsver premedikācija ar antihistamīniem un/vai kortikosteroīdiem.

Bronhiālās astmas pacientiem ir īpaši augsts bronhospazmas un paaugstinātas jutības reakciju risks.

Pacientiem, kuri lieto bēta-blokatorus, hipersensitivitātes reakcijas var būt smagas, it īpaši, ja pacientam ir bronhiālā astma. Turklāt ir jāzina, ka pacienti, kuri lieto bēta-blokatorus, var būt refraktāri pret standarta terapiju ar bēta-agonistiem.

Ja parādās paaugstinātas jutības reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktu "Nevēlamās blakusparādības"), kontrastlīdzekļa ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc, nepieciešamības gadījumā specifiska terapija jāveic intravenozi. Tāpēc intravenozai kontrastlīdzekļa ievadīšanai iesaka izmantot fleksiblu pastāvīgo kanili. Lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības pasākumus, lietošanas gatavībā jābūt nepieciešamajām zālēm, endotraheālai intubācijas caurulei un respiratoram.

Vairogdziedzera funkcijas traucējumi

Īpaši rūpīgs riska un ieguvumu novērtējums ir nepieciešams pacientiem ar zināmu hipertireozi vai aizdomām par to, vai kāksli, jo jodu saturošas kontrastvielas var traucēt vairogdziedzera darbību, pasliktināt vai izraisīt hipertireozi un tireotoksisku krīzi.

Pacientiem ar zināmu vai iespējamu hipertireozi var apsvērt vairogdziedzera funkcijas pārbaudi pirms Urografin ievadīšanas un/vai profilaktiskas tireostatiskas zāles.

Jaundzimušajiem, īpaši priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem, kuri ir pakļauti Urografin lietošanai vai nu mātes grūtniecības laikā, vai jaundzimušā periodā, ieteicams uzraudzīt vairogdziedzera funkciju, jo pārmērīga joda iedarbība var izraisīt hipotireozi, kam, iespējams, nepieciešama ārstēšana.

Sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi

Pacientiem ar smagām sirds slimībām, īpaši ar sirds mazspēju un koronāro sirds slimību, ir paaugstināts smagu blakusparādību risks.

Vecāka gadagājuma pacienti

Lietojot jodu saturošus kontrastlīdzekļus, vecāka gadagājuma pacientiem ar vaskulāru un neiroloģisku pamatslimību novēro paaugstinātu blakusparādību risku.

Ļoti smags vispārējais stāvoklis

Pacientiem ar ļoti smagu vispārējo veselības stāvokli rūpīgi jāapsver izmeklēšanas nepieciešamība.

4.4.2. Intravaskulāra ievadīšana

Nieru mazspēja

Retos gadījumos novēro pārejošu nieru mazspēju. Profilaktiskie pasākumi, kas vērsti

uz izsargāšanos no akūtas nieru mazspējas pēc kontrastlīdzekļu lietošanas, ir šādi:

- augsta riska pacientu identifikācija, piemēram, pacienti ar nieru slimību anamnēzē, pacienti ar nieru mazspēju, nieru mazspēja pēc kontrastlīdzekļu ievadīšanas anamnēzē, cukura diabēts ar nefropātiju, samazināts cirkulējošo asiņu tilpums, multiplā mieloma, vecums virs 60 gadiem, progresējoša asinsvadu slimība, paraproteinēmija, smaga un hroniska hipertensija, podagra, pacienti, kuri saņem atkārtotas vai lielas devas:

- adekvātas hidratācijas nodrošināšana riska pacientiem pirms kontrastlīdzekļa ievadīšanas, vēlams ar intravenozas infūzijas palīdzību pirms un pēc procedūras, kamēr kontrastlīdzeklis tiek izvadīts caur nierēm;

- izvairīšanās no papildus slodzes nierēm, neizmantojot nefrotoksiskas vielas, iekšķīgi lietojamus holecistogrāfiskus līdzekļus, artēriju skavošanu, nieru artēriju angioplastiku, lielas ķirurģiskas operācijas u.c., kamēr kontrastlīdzeklis nav izvadīts caur nierēm;

- jauna izmeklēšana, izmantojot kontrastlīdzekļus, jāatliek, kamēr nieru funkcija nav normalizējusies tajā līmenī, kāda tā bija pirms izmeklēšanas;

- dialīzes pacientiem, kuri radioloģiskai izmeklēšanai saņēmuši jodu saturošu kontrastlīdzekli, tas jāizvada no organisma ar dialīzes palīdzību.

Metformīna terapija

Kontrastvielas, kas izdalās caur nierēm, lietojot intravaskulāri, var tikt izraisīti pārejoši nieru funkciju traucējumi. Pacientiem, kuri lieto biguanīdus, tas var radīt pienskābo acidozi.

(papildus nosacījumi: piesardzības nolūkā biguanīdu lietošana jāpārtrauc 48 stundas pirms un to var atsākt 48 stundas pēc kontrastvielas nozīmēšanas, ja normālās nieru funkcijas ir atjaunojušās).

Sirds un asinsvadu sistēmas slimības

Pacientiem ar vārstuļu slimību un plaušu hipertensiju kontrastlīdzekļa ievadīšana var izraisīt zināmas hemodinamiskas izmaiņas. Vecāka gadagājuma pacientiem, kā arī pacientiem ar iepriekš esošu sirds slimību var biežāk novērot išēmiskas izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG) un smagas aritmijas.

Intravaskulāra kontrastlīdzekļa ievadīšana var paātrināt plaušu tūskas rašanos pacientiem ar sirds mazspēju.

Centrālās nervu sistēmas traucējumi

Īpaša uzmanība nepieciešama, intravaskulāri ievadot kontrastlīdzekli pacientiem ar akūtu cerebrālu infarktu, akūtu intrakraniālu asinsizplūdumu un citiem stāvokļiem, kam raksturīgs hematoencefāliskās barjeras bojājums, smadzeņu tūska vai akūta demielinizācija. Intrakraniāli audzēji un metastāzes, kā arī epilepsija anamnēzē, var paaugstināt krampju lēkmes risku pēc jodu saturošu kontrastlīdzekļu ievadīšanas.

Lietojot kontrastlīdzekļus, var paasināties cerebrovaskulāras slimības izraisīti neiroloģiski simptomi, intrakraniāli audzēji vai metastāzes, kā arī deģeneratīvas vai iekaisīga rakstura slimības. Kontrastlīdzekļa intraarteriāla ievadīšana var izraisīt asinsvadu spazmas ar cerebrālu išēmiju. Pacientiem ar simptomātiskām cerebrovaskulārām slimībām, nesenu insultu vai biežām pārejošām asinsrites traucējumu lēkmēm ir paaugstināts neiroloģisku komplikāciju risks.

Smagi aknu funkcijas traucējumi

Smagas nieru mazspējas gadījumā vienlaikus esoša aknu disfunkcija var nopietni aizkavēt kontrastlīdzekļa izvadi, iespējama hemodialīzes nepieciešamība.

Mieloma un paraproteinēmija

Mieloma vai paraproteinēmija var veicināt nieru mazspējas attīstību pēc kontrastlīdzekļa lietošanas. Obligāta adekvāta hidratācija.

Feohromocitoma

Pacientiem ar feohromocitomu pēc intraarteriālas kontrastlīdzekļa ievadīšanas var attīstīties smaga (dažreiz nekontrolējama) hipertensīvā krīze. Iesaka premedikāciju ar alfa-receptoru blokatoriem.

Pacienti ar autoimūnām slimībām

Pacientiem ar autoimūnām slimībām novēroti smaga vaskulīta vai Stīvena-Džonsona sindromam līdzīgi gadījumi.

Myasthenia gravis

Jodu saturošu kontrastlīdzekļu lietošana var pastiprināt Myasthenia gravis simptomus.

Alkoholisms

Akūts un hronisks alkoholisms var palielināt hematoencefāliskās barjeras caurlaidību. Tas veicina kontrastlīdzekļa nokļūšanu smadzeņu audos, kas var izraisīt centrālās nervu sistēmas reakciju. Pazemināta lēkmju sliekšņa dēļ piesardzība jāievēro alkoholiķiem un narkomāniem.

Koagulācija

In vitro jodu saturošie jonu kontrastlīdzekļi kavē asins koagulāciju vairāk nekā nejonu kontrastlīdzekļi. Tomēr medicīniskam personālam, kas veic asinsvadu kateterizācijas procedūru, jāņem vērā, ka papildus kontrastlīdzeklim vairāki faktori var veicināt trombembolijas attīstību, tai skaitā ievadīšanas ilgums, injekciju skaits, katetra un šļirces materiāls, pamatslimība un vienlaikus lietotas zāles. Tas jāapzinās, veicot asinsvadu kateterizāciju, tāpēc pedantiski jāievēro angiogrāfijas tehnika un bieži jāskalo katetrs ar fizioloģisko šķīdumu (ja iespējams, ar pievienotu heparīnu), kā arī jāsamazina ievadīšanas ilgums, tādējādi samazinot no procedūras atkarīgu trombozes un embolijas risku.

Ir ziņojumi par samazinātu trombu veidošanās iespēju in vitro (nevis šādas iespējas izslēgšanu) stikla šļirču vietā izmantojot plastikāta šļirces.

Paaugstināta trombozes un embolijas riska dēļ pacientiem ar homocistinūriju jāievēro piesardzība.

4.4.3. Ievadīšana ķermeņa dobumos

Pirms histerosalpingogrāfijas procedūras jāizslēdz iespējama grūtniecība.

Žultsceļu vai olvadu iekaisums var palielināt nevēlamu reakciju risku pēc holangiogrāfijas, ERHP vai histerosalpingogrāfijas.

Svarīga informācija par kādu no Urografin sastāvdaļām

Šķīdums injekcijām

Šīs zāles satur 72,40 - 181,00 mg nātrija katrā devā (20 - 50 ml), kas ir līdzvērtīgi 3,62 -9,05% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

Šķīdums infūzijām

Šīs zāles satur 362,00 mg nātrija katrā devā (100 ml), kas ir līdzvērtīgi 18,1% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Aizkavētu reakciju (piemēram, drudža, izsitumu, gripai līdzīga sindroma, sāpju locītavās un niezes) biežums pēc kontrastvielas ievadīšanas ir lielāks pacientiem, kuri saņēmuši interleikīnu.

Mijiedarbība ar diagnostiskiem testiem

Pēc jodu saturošu kontrastlīdzekļu lietošanas vairogdziedzera audu spēja saistīt radioizotopus (vairogdziedzera patoloģijas diagnostikai) ir samazināta laika periodā līdz divām nedēļām, atsevišķos gadījumos vēl ilgāk.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar meglumīna- vai nātrija amidotrizoātu nekonstatēja teratogēnu vai citu embriotoksisku ietekmi pēc netīšas Urografin lietošanas grūtniecības laikā.

Nav pietiekamu pierādījumu kontrastlīdzekļa drošai lietošanai grūtniecības laikā. Tā kā grūtniecības laikā, cik vien iespējams, jāizvairās no radiācijas ietekmes, rtg izmeklēšanas (ar vai bez kontrastlīdzekļa) nepieciešamība rūpīgi jāizvērtē atbilstoši potenciālajam ieguvumam un riskam.

Kontrastlīdzekļi, kas tiek izvadīti caur nierēm, līdzīgi kā Urografin, nokļūst mātes pienā ļoti niecīgā daudzumā.

Ierobežoti dati liecina par zemu risku zīdainim, kura māte ir saņēmusi diatrizoiskābes sāļus. Iespējams, ka barošana ar krūti ir droša.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Retos gadījumos, līdzīgi kā visiem jodu saturošiem kontrastlīdzekļiem, ir aizkavētu reakciju iespēja, kas var pasliktināt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blakusparādības

Paskaidrojums tekstā lietotiem biežuma apzīmējumiem: “bieži”, “retāk” un “reti”:

- bieži: biežums ≥ 1/ 100 līdz <1/10

- retāk: biežums ≥1/1000 līdz < 1/100

- reti: biežums ≥ 1/10000 līdz <1/1000

4.8.1. Intravaskulāra ievadīšana

Blakusparādības, kas saistītas ar jodu saturoša kontrastlīdzekļa intravaskulāru lietošanu, parasti ir vieglas līdz vidēji smagas un parasti pārejošas. Tomēr ir ziņojumi arī par smagām un dzīvībai bīstamām blakusparādībām un nāves gadījumiem. Blakusparādību pārsvars pacientiem, kuri saņēmuši jonu kontrastlīdzekļus ir 12%, salīdzinot ar 3% pacientu, kuri saņēmuši nejonu kontrastlīdzekļus.

Visbiežāk ziņotās blakusparādības ir slikta dūša, vemšana, sāpju un vispārēja karstuma sajūta.

Anafilaktoīdās reakcijas/paaugstinātas jutības reakcijas

Bieži ziņots par vieglu angioedēmu, konjunktivītu, klepu, niezi, iesnām, šķaudīšanu un nātreni. Šīs reakcijas, kas var rasties neatkarīgi no ievadītā daudzuma un lietošanas veida, var būt pirmās sākotnēja šoka pazīmes. Kontrastlīdzekļa ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk intravenoza specifiska terapija (skatīt 4.4.1. apakšpunktu).

Smagas blakusparādības, kad nepieciešama neatliekama palīdzība, var novērot cirkulatoru reakciju veidā, ko pavada perifēra vazodilatācija ar sekojošu hipotensiju, reflektoru tahikardiju, elpas trūkumu, uzbudinājumu, apjukumu un cianozi, kas var izraisīt bezsamaņu.

Nereti var novērot hipotensiju, bronhospazmas, balsenes spazmas vai tūsku.

Aizkavētas reakcijas pēc kontrastlīdzekļu lietošanas ir retas (skatīt 4.4.1. apakšpunktu).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži ziņojumi par karstuma sajūtu un galvassāpēm. Nereti novēro nogurumu, drebuļus vai svīšanu un vazovagālas reakcijas.

Retos gadījumos iespējama ķermeņa temperatūras izmaiņas un siekalu dziedzeru pietūkums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži novēro pārejošas elpošanas biežuma izmaiņas, elpas trūkumu, respiratoru distresu un klepu.

Retas blakusparādības ir elpošanas apstāšanās un plaušu tūska.

Sirds funkcijas traucējumi, asinsvadu sistēmas traucējumi

Nereti novēro klīniski nozīmīgus sirdsdarbības traucējumus, asinsspiediena izmaiņas, sirds ritma un funkcijas traucējumus un sirdsdarbības apstāšanos.

Smagas blakusparādības, kad nepieciešama neatliekama palīdzība, var novērot cirkulatoru reakciju veidā, ko pavada perifēriska vazodilatācija ar sekojošu hipotensiju, reflektoru tahikardiju, elpas trūkumu, nemieru, apjukumu un cianozi, kas var izraisīt bezsamaņu.

Retos gadījumos ziņots par miokarda infarktu, ko izraisījusi smaga trombembolija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži novēro sliktu dūšu un vemšanu. Nereti ziņojumi par sāpēm vēderā.

Sirds funkcijas traucējumi, asinsvadu sistēmas traucējumi

Cerebrālas angiogrāfijas un citu izmeklēšanu laikā, kad kontrastlīdzeklis ar arteriālajām asinīm augstā koncentrācijā nonāk smadzenēs, var novērot pārejošas neiroloģiskas komplikācijas, piemēram, reiboni, galvassāpes, nemieru vai apmulsumu, amnēziju, runas, redzes un dzirdes traucējumus, konvulsijas, tremoru, parēzes/paralīzes, fotofobiju, īslaicīgu aklumu. Retāk novēro komu un somnolenci.

Reti ziņots par smagu, atsevišķos gadījumos letālu, trombemboliju, kas izraisījusi insultu.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retos gadījumos ziņots par nieru bojājumu vai mazspēju.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži novēro vieglu angioedēmu, vazodilatācijas izraisītu apsārtumu, nātreni, niezi un eritēmu.

Retos gadījumos var attīstīties toksiskas ādas reakcijas, kā ādas-gļotādas sindroms (piemēram, Stīvensa-Džonsona vai Laiela sindroms).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Lokālas sāpes parasti novēro galvenokārt perifērās angiogrāfijas gadījumā. Kontrastlīdzekļa ekstravazācija (iziešana ārpus asinsvada) ierosina lokālas sāpes un tūsku, taču parasti pāriet bez sekām. Ļoti retos gadījumos novēroja iekaisumu un pat ādas nekrozi. Nereti novēroja tromboflebītu un vēnu trombozi.

4.8.2. Ievadīšana ķermeņa dobumos

Reakcijas pēc ievadīšanas ķermeņa dobumos ir retas. Vairumu no tām var novērot dažas stundas pēc ievadīšanas, jo absorbcija no ķermeņa dobumiem ir lēna un sadali organismā nosaka galvenokārt difūzijas procesi.

Pēc ERHP bieži novēro amilāzes līmeņa paaugstināšanos. Acināra necaurlaidība pēc ERHP ir saistīta ar paaugstinātu pankreatīta risku. Ir aprakstīti reti nekrotizējoša pankreatīta gadījumi.

Histerosalpingogrāfijas gadījumā nereti novēro vazovagālas reakcijas.

Anafilaktoīdas/paaugstinātas jutības reakcijas

Sistēmiskas paaugstinātas jutības reakcijas novēro reti, visbiežāk tās izpaužas kā vieglas ādas reakcijas. Pilnībā nevar izslēgt arī smagu paaugstinātas jutības reakciju iespēju. Pilnīga informācija par anafilaktoīdām reakcijām atrodama 4.8.1. apakšpunktā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Netīšas intravaskulāras pārdozēšanas gadījumā cilvēkiem ūdens un elektrolītu zudumi jākompensē ar infūziju. Vismaz 3 dienas jākontrolē nieru funkcija.

Ja nepieciešams, kontrastlīdzekļa izvadīšanai no pacienta organisma var izmantot hemodialīzi.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

ATĶ kods – V08A

Farmakoterapeitiskā grupa – Kontrastvielas, jodu saturošas rentgenkontrastvielas

Urografin kontrastu nodrošinošā substance ir amido(dia) trizoiskābes sāļi, kas stabilā ķīmiskā savienojumā saistīti ar rtg-starus absorbējošo jodu. Urografin dažādu koncentrāciju injekciju šķīduma fizikāli ķīmiskais raksturojums sniegts tabulā:

Urografin

30%

60%

76%

Joda koncentrācija (mg/ml)

146

292

370

Osmolalitāte (osm/kg H₂0) temperatūrā 37^oC

0,71

1,50

2,10

Viskozitāte

temperatūrā 20^oC

temperatūrā 37^oC

2,2

1,4

7,2

4,0

18,5

8,9

Blīvums (g/ml)

temperatūrā 20^oC

temperatūrā 37^oC

1,164

1,158

1,330

1,323

1,418

1,411

pH

6,0-7,0

6,0-7,0

6,0-7,0

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Sadale

Pēc intravenozas injekcijas ar plazmas proteīniem saistās mazāk nekā 10%.

Koncentrāciju, kas atbilstu 2-3 g joda uz 1 l plazmas, pēc intravenozas 1 ml/kg ķermeņa svara Urografin 60% bolus injekcijas var sasniegt 5 minūtēs. 3 stundu laikā asins koncentrācija diezgan strauji samazinās pirmo 30 minūšu laikā, eliminācijas pusperiods 1-2 stundas.

Amidotrizoiskābe nenonāk eritrocītos, pēc intravaskulāras ievadīšanas, tā ļoti ātri sadalās ekstracelulārā telpā, taču nespēj šķērsot intaktu hematoencefālisko barjeru, krūts pienā tā nonāk tikai ļoti nelielā daudzumā.

Metabolisms un eliminācija

Diagnostiskā devā amidotrizoiskābe filtrējas cauri glomeruliem. Apmēram 15% no devas eliminējas ķīmiski neizmainītā veidā ar urīnu 30 minūtes pēc injekcijas, vairāk kā 50% izdalās 3 stundu laikā; metabolīti netika konstatēti.

Urografin sadales un eliminācijas kinētika klīniski nozīmīgi nav atkarīga no devas. Tas nozīmē, ka devas palielināšanu vai samazināšanu uz pusi atspoguļo asins koncentrācijas līmenis un kontrastlīdzekļa izvadītais daudzums gramos laika vienībā, kas ir divas reizes lielāks vai mazāks. Kaut arī divas reizes palielinot devu, palielinās osmotiskā diurēze, kontrastlīdzekļa koncentrācija urīnā nepalielinās tikpat strauji.

Pacientu raksturojums

Traucētas nieru funkcijas gadījumā amidotrizoāts var izdalīties arī ekstrarenāli caur aknām, tomēr ievērojami samazinātā daudzumā. Renālos kontrastlīdzekļus var vienkārši izvadīt no organisma ar ekstrakorporālās hemodialīzes palīdzību. Neatkarīgi no ievadīšanas veida īsā laika periodā var sasniegt pilnīgu izvadīšanu pat no organisma audiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Sistēmiskā toksicitāte

Akūtās toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem nekonstatēja akūtas intoksikācijas risku pēc Urografin lietošanas.

Eksperimentālos sistēmiskās tolerances pētījumos ar atkārtotu intravenozu meglumīna vai nātrija amidotrizoāta ievadīšanu ik dienas nekonstatēja jebkādu atradi, kas būtu pretrunā ar vienreizēju diagnostisku lietošanu cilvēkiem.

Genotoksicitāte, kancerogenitāte

Amidotrizoāta genotoksicitātes pētījumos in vitro un in vivo nekonstatēja mutagēnu potenciālu.

Kancerogenitātes pētījumi nav veikti.

Genotoksiskās ietekmes trūkums un metaboliskā stabilitāte, amidotrizoāta farmakokinētika un toksiska efekta pazīmju trūkums uz ātri augošiem audiem, kā arī fakts, ka Urografin tiek ievadīts tikai vienā reizes devā, liecina, ka kancerogenitātes risks cilvēkiem nav pierādīts.

Lokālā panesība un kontakta sensitizējošais potenciāls

Izņemot lokāla intramuskulāra kairinājuma pētījumu (Urografin 76%), Urografin lokālas tolerances pētījumi ar dzīvniekiem netika veikti. Tomēr tika veikti lokālās tolerances pētījumi pēc paravenozas, intraperitoneālas un intravenozas ievadīšanas, kā arī pēc lokālas meglumīna amidotrizoāta ievadīšanas olvadā. Turklāt ievadīšanas vieta tika izmeklēta pēc atkārtotas intravenozas meglumīna vai nātrija amidotrizoāta ievadīšanas sistēmiskās tolerances pētījumā. Šī pētījuma rezultāti var tikt attiecināti uz Urografin.

Pētījumos nekonstatēja norādījumus par sagaidāmu nevēlamu lokālu iedarbību uz cilvēka asinsvadiem, gļotādām vai serozām membrānām. Pēc netīšas paravenozas ievadīšanas var novērot vieglas lokālas intolerances reakcijas.

Pētījumos ar dzīvniekiem, tai skaitā pētījumos par kontakta sensitizējošu iedarbību, amidotrizoātam nekonstatēja sensibilizējošu iedarbību.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija kalcija edetāts

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Lai izvairītos no nesaderības riska, kontrastlīdzekļus ar citiem preparātiem sajaukt nedrīkst.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Sargāt no gaismas un jonizējošā starojuma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Ampula: bezkrāsains, I tipa stikls

Pudele: bezkrāsains, II tipa stikls

Korķis: hlorbutil gumija (I tips)

Vāciņš ar apmali: krāsains polipropilēna vāciņš ar alumīnija apmali

Iepakojums

Ampulas 20 ml x 10

Pudeles 100 ml x 10

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pārbaude

Urografin ir gatavs lietošanai dzidra bezkrāsaina līdz gaiši dzeltena šķīduma veidā.

Kontrastlīdzekli nedrīkst lietot, ja būtiski izmainīta tā krāsa, ja tas satur piemaisījumus, kā arī gadījumā, ja bojāts iepakojums.

Sagatavošana lietošanai

Kontrastlīdzeklis jāievelk šļircē vai infūzijas pudelē tikai tieši pirms izmeklēšanas uzsākšanas.

Gumijas korķi nekad nevajadzētu pārdurt vairāk nekā vienu reizi, lai izvairītos no lielāka korķa mikrodaļiņu daudzuma nokļūšanas šķīdumā. Korķa pārduršanai un kontrastlīdzekļa atsūkšanai ieteicama garu adatu izmantošana ar maksimālo diametru 18G (atsūkšanai domātas adatas ar sānu atvērumu, piemēram, īpaši piemērotas ir Nocore-Admix adatas).

Kontrastlīdzeklis, kas pēc izmeklēšanas paliek pāri, jāiznīcina.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Bayer AG

Kaiser-Wilhelm-Allee 1

51373 Leverkusen

Vācija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

96-0117

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 1996. gada 3. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 24. maijs

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2019

SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019

PAGE

PAGE 1