Uroflow

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Uroflow 2 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 2 mg tolterodīna hidrogēntartrāta (tolterodini hydrogenotartras).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

Baltas, apaļas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hiperaktīva urīnpūšļa simptomu - neatliekamas vajadzības urinēt un biežas urinēšanas vai urīna nesaturēšanas - ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie (tostarp gados vecāki pacienti)

Ieteicamā deva ir 2 mg divas reizes dienā, izņemot pacientus ar traucētu aknu funkciju vai ar smagiem nieru funkcijas traucējumiem (GFĀ ≤30ml/min.), kuriem ieteicamā deva ir 1 mg divas reizes dienā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Traucējošu blakusparādību gadījumā devu var samazināt no 2 mg līdz 1 mg divas reizes dienā.

Ārstēšanas efektivitāte atkārtoti jāizvērtē pēc 2-3 mēnešiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bērniem un pusaudžiem tolterodīna efektivitāte nav pierādīta (skatīt 5.1. apakšpunktu). Tāpēc tolterodīnu neiesaka lietot bērniem.

4.3. Kontrindikācijas

Tolterodīns ir kontrindicēts pacientiem ar:

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

urīna aizturi,

neārstētu slēgta kakta glaukomu,

myasthenia gravis,

smagi izteiktu čūlaino kolītu,

toksisku resnās zarna paplašinājumu (toksisku megakolonu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tolterodīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar

ievērojamu urīnpūšļa izvada obstrukciju, kad pastāv urīna aiztures risks,

kuņģa-zarnu trakta obstruktīviem traucējumiem, piemēram, pilorostenozi,

nieru funkcijas traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu),

aknu slimību (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu),

autonomo neiropātiju,

diafragmas atveres trūci,

samazinātas kuņģa-zarnu trakta motorikas risku.

Atkārtoti lietojot ātrās iedarbības tolterodīna ieteicamo dienas devu 4 mg (terapeitiskā deva) un 8 mg (supraterapeitiskā deva), pagarinājās QTc intervāls (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Šo iegūto datu klīniskā nozīme nav zināma un tā būs atkarīga no pacienta individuālajiem riska faktoriem un jutības. Tolterodīns jālieto uzmanīgi pacientiem ar QT intervāla pagarināšanās riska faktoriem, tostarp:

- iedzimtu vai konstatētu iegūtu pagarinātu QT intervālu;

- elektrolītu līdzsvara disbalansu, piemēram, hipokaliēmiju, hipomagnēmiju, hipokalciēmiju,

- bradikardiju;

- nozīmīgu esošu sirds slimību (piemēram, kardiomiopātiju, miokarda išēmiju, aritmiju,

sastrēguma sirds mazspēju);

- lietojot vienlaicīgi zāles, kas pagarina QT intervālu, ieskaitot IA klases (hinidīns,

prokainamīds) un III klases (amiodarons, sotalols) antiaritmiskos līdzekļus.

Īpaši brīdinājumi attiecas uz CYP3A4 inhibitoriem (skatīt 5.1. apakšpunktu)

Tas īpaši jāievēro, lietojot spēcīgus CYP3A4 inhibitorus (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Tolterodīna vienlaicīga lietošana ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu ).

Tāpat kā lietojot citas zāles neatliekamas urinēšanas un nesaturēšanas simptomu ārstēšanai, pirms

terapijas uzsākšanas nepieciešams izslēgt organiskus cēloņus neatlaidīgai vajadzībai urinēt un biežai urinēšanai.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ņemot vērā tolterodīna koncentrācijas paaugstināšanos serumā pacientiem ar vāju CYP2D6 metabolismu un no tā izrietošo pārdozēšanas risku, nav ieteicams vienlaicīgi sistēmiski lietot stipras iedarbības CYP3A4 inhibitorus, piemēram, makrolīdu grupas antibiotiskos līdzekļus (piemēram, eritromicīnu un klaritromicīnu), pretsēnīšu preparātus (piemēram, ketokonazolu un itrokonazolu) un proteāžu inhibitorus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga zāļu lietošana, kurām ir stipri izteiktas antimuskarīna īpašības, var izraisīt spēcīgāku terapeitisko iedarbību un nevēlamos efektus. Gluži pretēji tolterodīna efekts var pavājināties, vienlaicīgi lietojot muskarīna holīnerģisko receptoru agonistus.

Tolterodīns var pavājināt prokinētisko līdzekļu, piemēram metoklopramīda un cisaprīda iedarbību.

Vienlaicīga ārstēšana ar fluoksetīnu (spēcīgu CYP2D6 inhibitoru) neizraisa klīniski nozīmīgu

mijiedarbību, jo tolterodīnam un tā CYP2D6 radītajam metabolītam 5-hidroksimetiltolterodīnam

ir vienādi spēcīga darbība.

Klīniskos pētījumos nav novērota mijiedarbība ar varfarīnu vai kombinētiem perorāliem

kontracepcijas līdzekļiem (etinilestradiolu / levonorgestrelu).

Klīniskajā pētījumā iegūti pierādījumi, ka tolterodīns nav CYP2D6, 2C19, 2C9, 3A4 vai 1A2

metabolisma inhibitors. Tādēļ nav paredzama zāļu, ko metabolizē šī izoenzīmu sistēma, koncentrācijas paaugstināšanās plazmā, ja tās lieto kombinācijā ar tolterodīnu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par tolterodīna lietošanu grūtniecēm.

Pētījumos ar dzīvniekiem tika novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms.

Tāpēc tolterodīna lietošana grūtniecības periodā nav ieteicama.

Barošana ar krūti

Nav datu par tolterodīna izdalīšanos mātes pienā cilvēkam. Jāizvairās terodīnu lietot zīdīšanas periodā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Šīs zāles var radīt akomodācijas traucējumus un ietekmēt reakcijas laiku, tādējādi negatīvi ietekmējot spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Farmakoloģiskās iedarbības dēļ tolterodīns var radīt vieglus vai vidēji smagus antimuskarīna efektus, piemēram, sausu muti, dispepsiju, acu sausumu.

Tabulā apkopoti dati no klīniskajiem pētījumiem un tolterodīna pēcreģistrācijas pieredzes. Visbiežāk ziņots par sausumu mutē, kas radās 35% pacientu, kuri ārstēti ar tolterodīna tabletēm un 10% pacientu, kuri saņēma placebo. Ļoti bieži tika ziņots arī par galvassāpēm, kas radās 10,1% pacientu, kuri ārstēti ar tolterodīna tabletēm un 7,4% pacientu, kuri saņēma placebo.

Nevēlamās blakusparādības sagrupētas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100, bet <1/10), retāk (≥1/1000, bet <1/100), reti (≥1/10 000, bet <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

MedDRA orgānu sistēmu klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Infekcijas un parazitozes

Bronhīts

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība (neprecizēta)

Anafilaktoīdas reakcijas

Psihiskie traucējumi

Nervozitāte

Apjukums, halucinācijas, dezorientācija

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reibonis, miegainība, parestēzija

Atmiņas traucējumi

Acu slimības

Acs sausums, redzes traucējumi, tostarp akomodācijas traucējumi

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Tahikardija, sirds mazspēja, aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sausa mute

Dispepsija, aizcietējumi, sāpes vēderā, meteorisms, vemšana, caureja

Gastroezofageāls reflukss

Ādas un zemādas audu bojājumi

Sausa āda

Angioneirotiskā tūska

Nieru un urīnceļu traucējumi

Dizūrija, urīna aizture

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums, sāpes krūšu kurvī, perifēra tūska

Izmeklējumi

Palielināts svars

Ir saņemti ziņojumi par simptomu pasliktināšanos plānprātības gadījumā (piemēram, apjukums, dezorientācija, mānija) pēc tolterodīna terapijas uzsākšanas pacientiem, kuri lietoja holīnesterāzes inhibitorus plānprātības ārstēšanai.

Pediatriskie pacienti

Divos vairāk kā 12 nedēļu ilgos III fāzes randomizētos, placebo kontrolētos, dubultaklos pētījumos ar 710 pediatriskiem pacientiem, blakusparādību skaits ar urīnceļu infekciju, caureju un uzvedības traucējumiem bija augstāks pacientiem, kurus ārstēja ar tolterodīnu nekā ar placebo (urīnceļu infekcija: tolterodīns 6,8%, placebo 3,6%; caureja: tolterodīns 3,3%, placebo 0,9%; uzvedības traucējumi: tolterodīns 1,6%, placebo 0,4%). (skatīt 5.1. apakšpunktu)

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss:+371 67078428.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Lielākā vienreizējā tolterodīna hidrogēntartrāta deva, kas lietota brīvprātīgajiem ir 12,8 mg. Smagākās novērotās blakusparādības, lietojot šo devu, bija akomodācijas traucējumi un apgrūtināta urinēšana.

Iespējamas pārdozēšanas gadījumā jāveic kuņģa skalošana un jāievada aktivētā ogle. Simptomu ārstēšana:

smagi centrāli antiholīnerģiski efekti (piemēram, halucinācijas, izteikts uzbudinājums): ārstēšana ar fizostigmīnu;

ilgstošs uzbudinājums un krampji: ārstēšana ar benzodiazepīniem;

elpošanas mazspēja: mākslīgā plaušu ventilācija;

tahikardija: ārstēšana ar beta blokatoriem;

urīna retence: jāveic kateterizāciju;

midriāze: ārstēšana ar pilokarpīna acu pilieniem un/vai pacienta ievietošana tumšā telpā.

QT intervāla pagarināšanās tika novērota, vairāk nekā 4 dienas lietojot ātras iedarbības tolterodīnu kopējā dienas devā 8 mg (kas ir dubulta ieteiktā dienas deva ātras darbības tolterodīna zāļu formai un ekvivalenta ilgstošas darbības kapsulu zāļu formas trīskāršai maksimālas ekspozīcijas devai).

Tolterodīna pārdozēšanas gadījumā jāveic standarta pasākumi QT intervāla robežas kontrolei.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: urīnceļu spazmolītisks līdzeklis.

ATĶ kods: G04BD07

Darbības mehānisms

Tolterodīns ir in vivo konkurējošs muskarīna receptoru antagonists ar selektīvu ietekmi uz urīnpūsli vairāk nekā uz siekalu dziedzeriem. Vienam no tolterodīna metabolītiem (5-hidroksimetilatvasinājumam) farmakoloģiskais profils ir līdzīgs kā sākotnējam savienojumam. Pacientiem ar izteiktu metabolismu šis metabolīts ievērojami ietekmē terapeitisko efektu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Terapijas efektu var gaidīt četru nedēļu laikā.

Terapijas efektivitāte, lietojot Uroflow 2 mg divas reizes dienā attiecīgi pēc 4 un 12 nedēļām, salīdzinot ar placebo (apvienotie dati). Absolūtās pārmaiņas un procentuālās pārmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli.

4 nedēļu pētījums

12 nedēļu pētījums

tolterodīns

2 mg 2 reizes dienā

Placebo

Statistiskā ticamība vs. placebo

tolterodīns

2 mg 2 reizes dienā

Placebo

Statistiskā ticamība vs. placebo

Urinēšanas biežums 24 stundu laikā

-1.6

(-14 %)

N=392

- 0.9

(-8 %)

N=189

*

-2.2

(-20 %)

N=354

-1.4

(-12 %)

N=176

**

Nesaturēšanas epizodes 24 stundu laikā

- 1.3

(-38 %)

N=288

-1.0

(-26 %)

N=151

Nav noteikta

-1.6

(-47 %)

N=299

-1.1

(-32 %)

N=145

*

Vidējais urīna daudzums 1 reizē (ml)

+25

(+17 %)

N=385

+12

(+8 %)

N=185

***

+35

(+22 %)

N=354

+10

(+6 %)

N=176

***

Pacientu skaits, kam pēc terapijas nebija vai bija minimālas urīnpūšļa problēmas (%)

16 %

N=394

7 %

N=190

**

19 %

N=356

15 %

N=177

nenozīmīga

* = p≤ 0.05; ** = p≤ 0.01; *** = p≤ 0.001

Tolterodīna iedarbību pacientiem vērtēja, veicot urodinamikas izmeklējumus pirms terapijas sākuma. Atkarībā no urodinamikas izmeklējumu rezultātiem, pacienti tika iedalīti urodinamiski pozitīvā (motora neatliekama mikcija) vai urodinamiski negatīvā (sensora neatliekama mikcija) grupā.

Katrā grupā pacienti tika randomizēti, lai saņemtu tolterodīnu vai placebo. Pētījuma netika iegūts pārliecinošs pierādījums, ka pacientiem ar sensoru neatliekamu mikciju tolterodīna iedarbība ir pārāka, salīdzinot ar placebo.

Tolterodīna klīniskā ietekme uz QT intervālu tika vērtēta, izmantojot EKG rezultātus, kas tika veikta vairāk nekā 600 ārstētiem pacientiem, kuru vidū bija arī gados vecāki pacienti un pacienti ar anamnēzē esošu kardiovaskulāru slimību. QT intervāla izmaiņas būtiski neatšķīrās ārstēto pacientu un placebo grupās.

Tolterodīna ietekme uz QT- pagarinājumu sīkāk tika pētīta 48 veseliem, brīvprātīgiem vīriešiem un sievietēm vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Pacientiem tika lietots tolterodīns ātras darbības zāļu formas veidā pa 2 mg divas reizes dienā un 4 mg divas reizes dienā. Rezultāti atbilstoši Friderīcija korekcijai pie maksimālās tolterodīna koncentrācijas (pēc 1 stundas) uzrādīja vidēju QT intervāla pagarināšanos par 5,0 msek. un 11,8 msek., lietojot attiecīgi 2 mg tolterodīna divas reizes dienā un 4 mg tolterodīna divas reizes dienā un par 19,3 msek., lietojot 400 mg moksifloksacīna, kas tika lietots kā aktīva, iekšēja kontrole. Farmakokinētiskais/farmakodinamiskais modelis parādīja, ka QT intervāla pagarināšanās ir salīdzināma vājam metabolizētājam (iztrūkst CYP2D6), lietojot tolterodīna 2 mg divas reizes dienā, un aktīvam metabolizētājam, lietojot 4 mg divas reizes dienā. Lietojot abas tolterodīna devas nevienam pacientam neatkarīgi no viņa metabolisma īpatnībām absolūtā QTcF intervāla ilgums nepārsniedza 500 msec un salīdzinājumā ar sākotnējo intervālu nepagarinājās vairāk nekā par 60 msec, ko uzskata par īpaši nozīmīgiem sliekšņiem. 4 mg deva divas reizes dienā atbilst maksimālai iedarbības intensitātei (Cmax), kas 3 reizes pārsniedz to, kas iegūta, lietojot maksimālo terapeitisko tolterodīna tablešu devu.

Pediatriskā populācija

Efektivitāte pediatriskā populācijā nav pierādīta. Tika veikti divi randomizēti, placebo kontrolēti, dubultakli 12 nedēļu ilgi III fāzes, pētījumi ar pediatriskiem pacientiem, lietojot tolterodīna ilgstošās darbības kapsulas. Kopumā pētījumā piedalījās 710 pediatriski pacienti (486 saņēma tolterodīnu, 224 – placebo) vecumā 5-10 gadiem ar biežu urinēšanu un urīna nesaturēšanu. Netika konstatēta ievērojama atšķirība abu grupu starpā attiecībā uz kopējo nesaturēšanas epizožu skaitu nedēļā, salīdzinot ar izejas rādītājiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Šai zāļu formai raksturīgās farmakokinētiskās īpašības

Tolterodīns ātri uzsūcas. Gan tolterodīns, gan 5-hidroksimetilatvasinājums sasniedz maksimālo koncentrāciju serumā 1 – 3 stundu laikā pēc lietošanas. Tolterodīna tabletes eliminācijas pusperiods ir 2 – 3 stundas pacientiem ar aktīvu metabolismu un aptuveni 10 stundas vājam metabolizētājam (ar CYP2D6 deficītu).

Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 2 dienu laikā pēc tablešu lietošanas.

Uzturs neietekmē nesaistīta tolterodīna un aktīvā 5-hidroksimetilmetabolīta iedarbību aktīviem metabolizētājiem, lai arī tolterodīna līmenis pieaug, ja to lieto kopā ar uzturu. Klīniski nozīmīgas izmaiņas nav sagaidāmas arī pacientiem ar vāju metabolismu.

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas tolterodīns pakļauts CYP2D6 katalizētajam pirmā loka metabolismam aknās, veidojot 5-hidroksimetilatvasinājumu – svarīgāko farmakoloģiski līdzvērtīgi aktīvo metabolītu.

Tolterodīna absolūtā bioloģiskā pieejamība ir 17% ekstensīviem metabolizētājiem (vairumam pacientu) un 65% vājiem metabolizētājiem (CYP2D6 deficīts).

Izkliede

Tolterodīns un 5-hidroksimetilmetabolīts saistās galvenokārt ar orosomukoīdu. Nesaistītā frakcija ir attiecīgi 3,7% un attiecīgi 36%. Tolterodīna izkliedes tilpums ir 113 l.

Biotransformācija

Pēc iekšķīgas lietošanas tolterodīns tiek ekstensīvi metabolizēts aknās. Polimorfiskais enzīms CYP2D6 primāri to metabolizē par 5-hidroksimetilmetabolītu. Turpmākā metabolismā veidojas 5-karboksilskābes un N-dealkilēti 5-karboksilskābes metabolīti, kas ir attiecīgi 51% un 29% no urīnā konstatētiem metabolītiem. Daļai cilvēku (apmēram 7%) nav CYP2D6. Atklāts, ka šiem indivīdiem (vājiem metabolizētājiem) metabolisma ceļš ir dealkilēšana ar CYP3A4 palīdzību līdz N-dealkilētajam tolterodīnam, kuram nav klīniskas iedarbības. Pārējā iedzīvotāju daļa pieskaitāma pie ekstensīviem metabolizētājiem. Tolterodīna sistēmiskais klīrenss ekstensīviem metabolizētājiem ir aptuveni 30 l/h. Vājiem metabolizētājiem samazinātā klīrensa dēļ ir daudz augstāka tolterodīna koncentrācija serumā (apmēram 7 reizes) un niecīga 5-hidroksimetilmetabolīta koncentrācija.

5-hidroksimetilmetabolīts ir farmakoloģiski aktīvs un tā iedarbība ir tikpat spēcīga kā tolterodīnam.

Tolterodīna un 5-hidroksimetilmetabolīta olbaltumus saistošo īpašību atšķirību dēļ nesaistīta tolterodīna kopējā iedarbība (LZL) vājiem metabolizētājiem ir līdzīga nesaistīta tolterodīna un 5- hidroksimetilmetabolīta kombinētajai kopējai iedarbībai pacientiem ar aktīvu CYP2D6, kas saņēmuši tādu pašu devu. Drošība, panesamība un klīniskā atbildes reakcija neatkarīgi no fenotipa ir vienāda.

Eliminācija

Pēc [¹⁴C]-tolterodīna ievadīšanas aptuveni 77% radioaktivitātes izdalās urīnā un 17% izkārnījumos. Mazāk nekā 1% devas tiek izvadīti neizmainītā veidā un aptuveni 4% izdalās 5-hidroksimetilmetabolīta veidā. Karboksilētais metabolīts un atbilstošais dealkilētais metabolīts no urīnā izdalītā daudzuma sastāda attiecīgi 51% un 29%.

Linearitāte/ nelinearitāte

Terapeitisko devu robežās farmakokinētika ir lineāra.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu cirozi aptuveni 2 reizes palielinās nesaistīta

tolterodīna un 5-hidroksimetilmetabolīta kopējā iedarbība (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (inulīna klīrensa GFĀ ≤ 30 ml/min) nesaistīta tolterodīna un tā 5-hidroksimetilmetabolīta kopējā iedarbība divkāršojas. Šiem pacientiem citu metabolītu koncentrācija plazmā ir daudz augstāka (līdz 12 reizēm).

Šo metabolītu paaugstinātās koncentrācijas klīniskā nozīme nav zināma. Nav ziņu par pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Aktīvās vielas ekspozīcija uz 1 mg devu pieaugušajiem un pusaudžiem ir līdzīga. 5 -10 gadus veciem bērniem aktīvās vielas ekspozīcija uz 1 mg devu ir aptuveni divas reizes lielāka nekā pieaugušajiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksiskuma, genotoksiskuma, kancerogenitātes un drošības farmakoloģiskos pētījumos nav novērota klīniski nozīmīga ietekme, izņemot to, kas saistīta ar zāļu farmakoloģisko darbību.

Reprodukcijas pētījumi veikti ar pelēm un trušiem.

Pelēm nenovēroja nekādu tolterodīna ietekmi uz auglību vai reproduktīvo funkciju. Sistēmiskas iedarbības gadījumā (Cmax vai AUC), kas 20 vai 7 reizes pārsniedz pēc ieteiktās devas novēroto iedarbību cilvēkam, tolterodīns izraisīja embriju bojāeju un anomālijas.

Trušiem anomālijas izraisošu iedarbību nenovēroja, bet pētījumi tika veikti ar 20 vai 3 reizes lielāku līmeni plazmā (Cmax vai AUC) nekā ar cilvēku ārstēšanā sasniedzamo līmeni.

Tolterodīns, tāpat kā aktīvais metabolīts, kas veidoja cilvēka organismā, pagarina darbības potenciālu (90 % repolarizāciju) suņu Purkinje šķiedrās (14 – 75 reizes pārsniedz terapeitisko līmeni) un bloķē K+ kanālus klonētā cilvēka hERG (human ether-a-go-go-related gēnā) (0,5 – 26,1 reizes pārsniedz terapeitisko līmeni). Tolterodīna un tā cilvēka organismā veidotā metabolīta lietošana (3,1 – 61,0 pārsniedz terapeitisko līmeni) radīja QT intervāla pagarināšanos. Klīniskā nozīme šiem datiem nav zināma. (skatīt 5.1. apakšpunktu)

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Nātrija stearilfumarāts

Apvalks

Hipromeloze 2910/5

Makrogols 6000

Titāna dioksīds (E171)

Talks

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgs PVH/PVdH/Alumīnija blisteris.

Iepakojuma lielumi: 28, 56 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām..

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Zentiva, k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy,

102 37 Praha 10, Čehijas Republika

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

08-0079

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 31. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 28. jūlijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2015. gada aprīlis

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

EQ PAGE 2

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

EQ PAGE 1