Urizia

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Urizia 6 mg/ 0,4 mg ilgstošās darbības tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur slāni ar 6 mg solifenacīna sukcināta (Solifenacini succinas), kas atbilst 4,5 mg

solifenacīna bāzes un slāni ar 0,4 mg tamsulosīna hidrohlorīda (Tamsulosini hydrochloridum), kas atbilst

0,37 mg tamsulosīna bāzes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības tablete.

Katra apvalkotā tablete ir apaļa, sarkana, aptuveni 9 mm diametrā un iespiestu kodu „6/0.4”.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vidēji smagu un smagu urīna nesaturēšanas simptomu (neatliekami nepieciešama urinācija, palielināts

urinācijas biežums) un urīnpūšļa iztukšošanās simptomu, kuri saistīti ar labdabīgo priekšdziedzera

hiperplāziju (LPH), ārstēšana vīriešiem, kuriem nav adekvātas atbildes uz monoterapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Pieaugušie vīrieši, ieskaitot gados vecākus cilvēkus

Pa vienai Urizia tabletei (6 mg/ 0,4 mg) dienā, iekšķīgi, neatkarīgi no ēšanas. Maksimālā dienas deva ir viena Urizia tablete (6 mg/ 0,4 mg).

Tablete jānorij vesela un to nedrīkst pārlauzt vai sakošļāt. Tableti nedrīkst sasmalcināt.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Urizia farmakokinētika pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav pētīta. Tomēr nieru darbības traucējumu ietekme uz katras atsevišķas aktīvās vielas farmakokinētiku ir labi zināma (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem drīkst lietot Urizia (kreatinīna klīrenss >30 ml/min). Pacientu ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrens <30 ml/min) ārstēšanā jāievēro piesardzība un tiem maksimālā dienas deva ir viena Urizia tablete (6 mg/ 0,4 mg) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Urizia farmakokinētika pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pētīta. Tomēr nieru darbības traucējumu ietekme uz katras atsevišķas aktīvās vielas farmakokinētiku ir labi zināma (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (pēc Child-Pugh skalas <7) drīkst lietot Urizia. Pacientu ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (pēc Child-Pugh skalas 7-9) ārstēšanā jāievēro piesardzība un tiem maksimālā dienas deva ir viena Urizia tablete (6 mg/ 0,4 mg). Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (pēc Child-Pugh skalas >9) Urizia lietot nedrīkst (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vidēji spēcīgi un spēcīgi P450 3A4 citohroma inhibitori

Maksimālā Urizia dienas deva jāierobežo līdz vienai tabletei (6 mg/ 0,4 mg). Urizia jālieto ar piesardzību pacientiem, kas vienlaicīgi tiek ārstēti ar vidēji spēcīgiem vai spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, verapamilu, ketokonazolu, ritonavīru, nelfinavīru, itrakonazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Urizia nav piemērots lietošanai bērniem un pusaudžiem.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze (skatīt 5.2. apakšpunktu),

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu),

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kuri saņem arī spēcīga P450 (CYP) 3A4 inhibitora terapiju, piemēram, ketokonazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu),

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, kuri saņem arī spēcīga CYP3A4 inhibitora terapiju, piemēram, ketokonazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu),

Pacientiem ar smagu kuņģa-zarnu trakta stāvokli (tai skaitā toksisku palielinātu resno zarnu), Myasthenia gravis vai šaurleņķa glaukomu, kā arī pacientiem, kam ir šo saslimšanu risks,

Pacientiem ar ortostatisku hipotensiju anamnēzē.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Urizia jālieto ar piesardzību pacientiem, kuriem ir:

smagi nieru darbības traucējumi,

urīna aiztures risks,

kuņģa-zarnu trakta obstruktīvi traucējumi,

palēninātas kuņģa-zarnu trakta darbības risks,

barības vada trūce (hiatus hernia)/kuņģa un barības vada atvilnis, un/vai kuri vienlaicīgi lieto zāles (piem., bisfosfonātus), kas var izraisīt vai paasināt barības vada iekaisumu,

perifērā neiropātija.

Pirms uzsākt terapiju, jāpārliecinās vai pacientam nav kāda cita slimība ar labdabīgai prostatas hiperplāzijai līdzīgiem simptomiem.

Pirms Urizia terapijas jāizvērtē citi biežas urinācijas iemesli (sirds mazspēja vai nieru saslimšana). Ja ir urīnceļu infekcija, jāuzsāk atbilstoša antibakteriāla terapija.

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar solifenacīna sukcinātu un kam ir riska faktori, piemēram, pagarināta QT intervāla sindroms un hipokaliēmija, ir novērota QT intervāla pagarināšanās un Torsade de Pointes.

Dažiem pacientiem, kuri lietojuši solifenacīna sukcinātu un tamsulosīnu, ziņots par angioedēmu un elpceļu aizsprostojumu. Angioedēmas rašanās gadījumā Urizia jāpārtrauc lietot un to lietošanu nedrīkst atsākt. Jānozīmē atbilstoša terapija un/vai jāveic atbilstoši pasākumi.

Dažiem ar solifenacīna sukcinātu ārstētiem pacientiem ir aprakstītas anafilaktiskas reakcijas. Pacientiem, kam attīstās anafilaktiskas reakcijas, jāpārtrauc Urizia lietošana un jānodrošina atbilstoša terapija un/vai pasākumi.

Terapijas laikā ar tamsulosīnu, kā arī ar citiem α 1-adrenoreceptoru antagonistiem, iespējama asins spiediena pazemināšanās, ļoti reti, iespējama sinkope. Jābrīdina pacients, kuram tiek uzsākta ārstēšana ar Urizia, ka parādoties pirmajiem ortostatiskās hipotensijas (galvas reiboņi, vājums) simptomiem, jāapsēžas vai jāapguļas, līdz simptomi izzūd.

Dažiem pacientiem, kas lietoja vai iepriekš bija lietojuši tamsulosīna hidrohlorīdu un kuriem tika veikta kataraktas un glaukomas operācija, tās laikā novēroja šauras zīlītes jeb intraoperatīvu kustīgas varavīksnenes sindromu – IKVS (Intraoperative Floppy Iris Syndrome, IFIS). IKVS var palielināt acu komplikāciju risku operācijas laikā un pēc tās. Līdz ar to, pacientiem, kuriem ir paredzēta kataraktas vai glaukomas operācija, nav ieteicams sākt terapiju ar Urizia. Ir lietderīgi 1-2 nedēļas pirms kataraktas vai glaukomas operācijas pārtraukt Urizia lietošanu. Tomēr šobrīd nav precīzi noteikts, cik lielu ieguvumu sniedz terapijas pārtraukšana. Veicot pirmsoperācijas izmeklējumus, ķirurgiem un oftalmologiem jāņem vērā, vai pacienti, kam paredzēta plānota kataraktas vai glaukomas operācija, tiek ārstēti vai agrāk ir ārstēti ar Urizia, lai nodrošinātu, ka šiem pacientiem operācijas laikā būs iespējams veikt IKVS kontroles pasākumus.

Urizia jālieto ar piesardzību kombinācijā ar vidēji spēcīgiem un spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu) un to nevajadzētu lietot kombinācijā ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piem., ketokonazolu, pacientiem ar vāju CYP2D6 metabolizējošu fenotipu vai tiem, kas lieto spēcīgus CYP2D6 inhibitorus, piem., paroksetīnu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga ārstēšana ar citām zālēm ar antiholīnerģiskām īpašībām var izraisīt izteiktāku terapeitisko iedarbību un nevēlamas blakusparādības. Pēc terapijas ar Urizia jābūt apmēram vienas nedēļas pārtraukumam pirms citas antiholīnerģiskas terapijas sākšanas. Solifenacīna terapeitisko iedarbību var mazināt vienlaicīga holīnerģisku receptoru agonistu lietošana.

Mijiedarbība ar CYP3A4 un CYP2D6 inhibitoriem

Ketokonazola (200 mg/dienā) – spēcīga CYP3A4 inhibitora vienlaicīga lietošana ar solifenacīnu attiecīgi 1,4 un 2,0 reizes palielināja solifenacīna C_max koncentrāciju un laukumu zem līknes (AUC), un ketokonazola devas 400 mg/dienā vienlaicīga lietošana ar solifenacīnu attiecīgi 1,5 un 2,8 reizes palielināja solifenacīna C_max un AUC.

Ketokonazola devas 400 mg/dienā vienlaicīga lietošana ar tamsulosīnu attiecīgi 2,2 un 2,8 reizes palielināja tamsulosīna C_max un AUC.

Spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, piem., ketokonazola, ritonavīra, nelfinavīra un itrakonazola, vienlaicīga lietošana var palielināt abu, solifenacīna un tamsulosīna, iedarbību. Kombinācijā ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem Urizia jālieto ar piesardzību.

Urizia nevajadzētu lietot kombinācijā ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem pacientiem ar vāju CYP2D6 metabolizējošu fenotipu vai tiem, kas lieto spēcīgus CYP2D6 inhibitorus.

Urizia vienlaicīga lietošana ar verapamilu (vidēji spēcīgs CYP3A4 inhibitors) 2,2 reizes palielina tamsulosīna C_max un AUC, kā arī 1,6 reizes palielina solifenacīna C_max un AUC. Kombinācijā ar vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem Urizia jālieto ar piesardzību.

Vāja CYP3A4 inhibitora – cimetidīna (400 mg ik pēc 6 stundām) vienlaicīga lietošana ar tamsulosīnu 1,44 reizes palielināja tamsulosīna AUC, lai gan tamsulosīna C_max izmaiņas nebija nozīmīgas. Urizia var lietot ar vājiem CYP3A4 inhibitoriem.

Tamsulosīna vienlaicīga lietošana ar spēcīgu CYP2D6 inhibitoru – paroksetīnu (20 mg/dienā) palielina tamsulosīna C_max un AUC, attiecīgi 1,3 un 1,6 reizes. Urizia var lietot ar CYP2D6 inhibitoriem.

Enzīmu indukcijas iedarbība uz solifenacīna un tamsulosīna farmakokinētiku nav pētīta. Tā kā solifenacīnu un tamsulosīnu metabolizē CYP3A4, iespējama farmakokinētiska mijiedarbība ar citiem CYP3A4 inducētājiem (piem., rifampicīnu), kurš spēj samazināt solifenacīna un tamsulosīna koncentrāciju plazmā.

Citi mijiedarbības veidi

Šie dati atspoguļo pieejamo informāciju par mijiedarbību ar atsevišķām aktīvajām vielām.

Solifenacīns

Solifenacīns var pavājināt kuņģa-zarnu trakta darbību stimulējošu zāļu (piemēram, metoklopramīda un cisaprīda) iedarbību.

In vitro pētījumos ir pierādīts, ka terapeitiskā koncentrācijā solifenacīns neinhibē CYP1A1/2, 2B6, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 vai 3A4. Tādēļ maz ticams, ka solifenacīns izmaina ar šiem CYP enzīmiem metabolizētu zāļu klīrensu.

Lietojot solifenacīnu, neizmainījās R-varfarīna un S-varfarīna farmakokinētika vai to iedarbība uz protrombīna laiku.

Solifenacīna lietošana neietekmē digoksīna farmakokinētiku.

Tamsulosīns

Vienlaicīga lietošana ar citiem α1-adrenoreceptoru antagonistiem var izraisīt hipotensīvo efektu.

In vitro, diazepāms, propranolols, trihlormetiazīds, hlormadinons, amitriptilīns, diklofenaks, glibenklamīds, simvastatīns un varfarīns neizmaina tamsulosīna brīvās frakcijas cilvēka plazmā. Tāpat tamsulosīns neizmaina diazepāma, propranolola, trihlormetiazīda vai hlormadinona brīvās frakcijas. Tomēr diklofenaks un varfarīns var paaugstināt tamsulosīna eliminācijas koeficientu.

Vienlaicīga lietošana ar furosemīdu izraisa tamsulosīna līmeņa pazemināšanos plazmā, tā kā līmeņi paliek normas robežās, vienlaicīga lietošana ir pieņemama.

In vitro pētījumos ir pierādīts, ka terapeitiskā koncentrācijā tamsulosīns neinhibē CYP1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 vai 3A4. Tādēļ mijiedarbība starp tamsulosīnu un zālēm, kas tiek metabolizētas ar šiem CYP enzīmiem, maz ticama.

Vienlaicīgi lietojot tamsulosīnu ar atenololu, enalaprilu vai teofilīnu, mijiedarbību nenovēro.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Urizia iedarbība uz auglību nav pētīta. Pētījumos ar dzīvniekiem netika novērota solifenacīna vai

tamsulosīna kaitīga ietekme uz auglību un augļa agrīnu attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Īslaicīgos un ilgstošos tamsulosīna klīniskos pētījumos ir novēroti ejakulācijas traucējumi. Pēcreģistrācijas

periodā ir aprakstīti ejakulācijas traucējumu gadījumi, retrogrāda ejakulācija un ejakulācijas nespēja.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Urizia sievietēm nav indicēts.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu Urizia ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr pacienti ir jābrīdina par galvas reiboņu, neskaidras redzes, noguruma iespējamību un retāk,

miegainību, kas spēj negatīvi ietekmēt spēju vatīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8.

apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Urizia var izraisīt (vispārējas) vieglas vai vidēji smagas antiholīnerģiskas blakusparādības. Visbiežāk

novērotās Urizia izraisītās blakusparādības klīnisko pētījumu laikā bija sausuma sajūta mutē (9,5%),

aizcietējumi (3,2%) un dispepsija (ieskaitot sāpes vēderā, 2,4%). Bieži novērotas blakusparādības ir reibonis

(ieskaitot vertigo, 1,4%), neskaidra redze (1,2%), nogurums (1,2%) un ejakulācijas traucējumi (ieskaitot

retrogrādo ejakulāciju, 1,5%). Visnopietnākā blakusparādība, ko novēroja klīnisko pētījumu ietvaros

ārstēšanas laikā ar Urizia, bija akūta urīna aizture (0,3%, reti).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tabulā ”Urizia biežums” ailē atspoguļotas blakusparādības, ko novēroja dubultmaskētos klīniskajos

pētījumos ar Urizia (pamatojoties uz ziņojumiem par ar ārstēšanu saistītām blakusparādībām, ziņojumi tiek

saņemti vismaz no diviem pacientiem un sastapās ar augstāku biežumu, nekā placebo kontrolētos

dubultmaskētos pētījumos).

„Solifenacīna biežums” un „Tamsulosīna biežums” ailes atspoguļo blakusparādības, par kurām tika saņemti

ziņojumi iepriekš atsevišķām aktīvajām vielām, un tās ir apkopotas attiecīgi solifenacīna 5 mg un 10 mg,

un tamsulosīna 0,4 mg zāļu aprakstos. Šīs blakusparādības var būt arī Urizia lietošanas laikā (dažas no tām

netika novērotas klīnisko pētījumu laikā ar Urizia).

Nevēlamo blakusparādību biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija (SOC)/Ieteicamie termini (PT)

Nevēlamo blakusparādību, kas novērotas Urizia klīnisko pētījumu laikā, biežums

Nevēlamo blakusparādību, kas novērotas atsevišķām aktīvajām vielām, biežums

Solifenacīns 5 mg un 10 mg^#

Tamsulosīns 0,4 mg^#

Infekcijas un infestācijas

Urīnceļu infekcijas

Retāk

Cistīts

Retāk

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas reakcijas

Nav zināmi*

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta ēstgriba

Nav zināmi*

Hiperkaliēmija

Nav zināmi*

Psihiskie traucējumi

Halucinācijas

Ļoti reti*

Apjukuma stāvokļi

Ļoti reti*

Delīrijs

Nav zināmi*

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Bieži

Reti*

Bieži

Miegainība

Retāk

Garšas sajūtas izmaiņas

Retāk

Galvassāpes

Reti*

Retāk

Sinkope

Reti

Acu bojājumi

Neskaidra redze

Bieži

Bieži

Nav zināmi*

Intraoperatīvais kustīgas varavīksnenes sindroms (IKVS)

Nav zināmi*

Sausas acis

Retāk

Glaukoma

Nav zināmi*

Redzes traucējumi

Nav zināmi*

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Nav zināmi*

Retāk

Torsade de Pointes

Nav zināmi*

QT intervāla pagarināšanās elektrokardiogrammā

Nav zināmi*

Ātriju fibrilācija

Nav zināmi*

Nav zināmi*

Aritmija

Nav zināmi*

Tahikardija

Nav zināmi*

Nav zināmi*

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ortostatiskā hipotensija

Retāk

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Rinīts

Retāk

Sausuma sajūta degunā

Retāk

Aizdusa

Nav zināmi*

Balss traucējumi (disfonija)

Nav zināmi*

Deguna asiņošana (epistaxis)

Nav zināmi*

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sausuma sajūta mutē

Bieži

Ļoti bieži

Dispepsija

Bieži

Bieži

Aizcietējumi

Bieži

Bieži

Retāk

Slikta dūša

Bieži

Retāk

Sāpes vēderā

Bieži

Kuņģa un barības vada atviļņa slimība

Retāk

Caureja

Retāk

Sausuma sajūta rīklē

Retāk

Vemšana

Reti*

Retāk

Resnās zarnas obstrukcija

Reti

Fekāliju uzkrāšanās

Reti

Ileuss

Nav zināmi*

Diskomforta sajūta vēderā

Nav zināmi*

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu darbības traucējumi

Nav zināmi*

Aknu funkcionālo testu rezultātu novirzes

Nav zināmi*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze (pruritus)

Retāk

Reti*

Retāk

Sausa āda

Retāk

Izsitumi

Reti*

Retāk

Nātrene (urticaria)

Ļoti reti*

Retāk

Angioedēma

Ļoti reti*

Reti

Stīvensa-Džonsona sindroms

Ļoti reti

Multiformā eritēma

Ļoti reti*

Nav zināmi*

Eksfoliatīvs dermatīts

Nav zināmi*

Nav zināmi*

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu vājums

Nav zināmi*

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Urīna aizture***

Retāk

Reti

Apgrūtināta urinācija

Retāk

Nieru darbības traucējumi

Nav zināmi*

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ejakulācijas traucējumi, tostarp retrogrāda ejakulācija un nespēja ejakulēt

Bieži

Bieži

Priapisms

Ļoti reti

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums

Bieži

Retāk

Perifēra tūska

Retāk

Astēnija

Retāk

^#: Blakusparādības, kas ir uzskaitītas solifenacīna un tamsulosīna zāļu aprakstos.

^*: ziņojumi saņemti pēcreģistrācijas periodā. Spontāni ziņojumi, kas saņemti pēcreģistrācijas periodā no visas

pasaules, šo blakusparādību biežumu un solifenacīna un tamsulosīna nozīmes cēloņsakarību nevar noteikt.

^**: ziņojumi saņemti pēcreģistrācijas periodā, blakusparādības novērotas kataraktas un glaukomas operācijas

laikā.

^***: skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā.

Urizia ilgtermiņa drošuma dati

Blakusparādības, ko novēroja 1 gada ilgā ārstēšanas periodā, bija līdzīgas tām, kas tika novērotas 12 nedēļu

ilgos pētījumos. Zāles ir ar labu panesamību un nav specifisku nevēlamu blakusparādību, kas saistītas ar to

ilgtermiņa lietošanu.

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Par urīna aizturi skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā.

Gados vecāki cilvēki

Urizia terapeitiskās indikācijas ir vidēji smagu un smagu urīna nesaturēšanas simptomu (neatliekami

nepieciešama urinācija, palielināts urinācijas biežums) un urīnpūšļa iztukšošanās simptomu, kuri saistīti ar

LPH, ārstēšana. Šie simptomi biežāk skar gados vecos vīriešus. Urizia klīniskās izstrādes ietvaros nozīmēja

pacientiem vecumā no 45 līdz 91 gadam, ar vidējo vecumu – 65 gadi. Blakusparādības, ko novēroja vecāka

gadagājuma populācijai bija līdzīgas, kā jaunākiem cilvēkiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Solifenacīna un tamsulosīna kombinācijas pārdozēšana var izraisīt smagas antiholīnerģiskas reakcijas ar

akūtu hipotensiju. Lielāka nejauši ieņemtā solifenacīna sukcināta deva bija 126 mg un tamsulosīna

hidrohlorīda deva bija 5,6 mg klīnisko pētījumu laikā. Šī deva bija labi panesama un no blakusparādībām

novēroja tikai sausuma sajūtu mutē 16 dienu laikā.

Ārstēšana

Solifenacīna un tamsulosīna pārdozēšanas gadījumā pacients jāārstē ar aktīvo ogli. Kuņģa skalošana ir

efektīva, ja tā tiek veikta 1 st. laikā. Taču vemšanu izraisīt nedrīkst.

Līdzīgi kā ar citiem antiholīnerģiskiem līdzekļiem, arī solifenacīna pārdozēšanas gadījumā, simptomus var

ārstēt šādi:

Smaga centrāla antiholīnerģiska iedarbība, piemēram, halucinācijas vai izteikts uzbudinājums – ārstē ar fizostigmīnu vai karbaholu.

Konvulsijas vai izteikts uzbudinājums – ārstē ar benzodiazepīniem.

Elpošanas mazspēja – mākslīga elpināšana.

Tahikardija – ja nepieciešams, jāveic simptomātiska ārstēšana. Beta-blokatori jālieto ar piesardzību, tā kā vienlaicīga lietošana ar tamsulosīnu var izraisīt smagu hipotensiju.

Urīna aizture – veic kateterizāciju.

Līdzīgi kā ar citiem antimuskarīna preparātiem pārdozēšanas gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kam ir zināms QT intervāla pagarināšanās risks (t.i., hipokaliēmija, bradikardija vai tiek lietotas zāles, par kurām zināms, ka tās pagarina QT intervālu) un agrāk bijušas nopietnas sirds saslimšanas (t.i., miokarda išēmija, aritmija, sastrēguma sirds mazspēja).

Akūta hipotensija, ko var izraisīt tamsulosīna pārdozēšana, jāārstē simptomātiski. Ir maz ticams, ka hemodialīze dos vēlamo efektu, jo tamsulosīns cieši saistās ar plazmas proteīniem.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: α1-adrenoreceptoru antagonisti. ATĶ kods: G04CA53.

Darbības mehānisms

Urizia ir divu aktīvo vielu, solifenacīna un tamsulosīna fiksētu devu kombinācijas tablete. Zālēm ir

savstarpēji neatkarīgs un papildinošs darbības mehānisms apakšējo urīnceļu simptomu (lower urinary tract

symptoms - LUTS), kas saistīti ar (LPH, kā arī urīna nesaturēšanas simptomu, ārstēšanā.

Solifenacīns ir selektīvs un konkurētspējīgs muskarīna receptoru antagonists, kuram būtiski nav afinitātes

pret dažādiem citiem pārbaudītājiem receptoriem, enzīmiem un jonu kanāliem. Solifenacīnam ir augsta

afinitāte pret muskarīna M₃ receptoriem, kam seko muskarīna M₁ un M₂ receptori.

Tamsulosīns ir α1-adrenoreceptoru (AR) antagonists. Tas selektīvi un konkurējoši saistās ar

postsinaptiskajiem α1- adrenoreceptoriem, sevišķi ar α1A un α1D apakštipiem, kā arī ir apakšējo urīnceļu

audu spēcīgs antagonists.

Farmakodinamiskā iedarbība

Urizia satur divas aktīvās vielas ar neatkarīgu un papildinošu iedarbību uz apakšējo urīnceļu simptomiem,

kas saistīti ar labdabīgo priekšdziedzera hiperplāziju, kā arī urīna nesaturēšanas simptomiem.

Solifenacīns uzlabo urīna nesaturēšanas traucējumus, kas nav saistīti ar acetilholīna atbrīvošanos no

neironiem, kurš izraisa M₃ receptoru aktivāciju urīnpūslī. Ne-neironu atbrīvotais acetilholīns inervē urīnceļu

sensoro funkciju, kas izpaužas neatliekamas urinācijas nepieciešamībā un palielinātā urinācijas biežumā.

Tamsulosīns uzlabo urīnceļu iztukšošanās simptomus (palielina maksimālo urīna plūsmas ātrumu),

samazinot gludās muskulatūras tonusu priekšdziedzerī, urīnpūšļa kaklā un urīnizvadkanālos, tādējādi

samazinot obstrukciju. Tas arī uzlabo urīna saturēšanas simptomus.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskā efektivitāte ir pierādīta pivotālā 3.fāzes pētījumā pacientiem ar apakšējo urīnceļu simptomiem

(LUTS), kas ir saistīti ar LPH ar urīnpūšļa iztukšošanās (obstruktīviem) simptomiem un vismaz sekojoša

līmeņa urīna saturēšanas (kairinājuma) simptomiem: >8 urinēšanas reižu skaits/24 st. un >2 neatliekamības

epizožu skaits/24 st.

Urizia demonstrēja divu primāro vērtēšanas parametru: Starptautiskā prostatas simptomu skala (International

Prostate Symptom Score - IPSS) un kopējais neatliekamas urinēšanas epizožu un biežumu skaits, statistiski

nozīmīgu uzlabošanos no pētījuma sākuma līdz pētījuma beigām salīdzinot ar placebo, kā arī uzlabošanos

sekundārajos vērtēšanas parametros – neatliekama nepieciešamība urinēt, urinēšanas biežums, vidējais urīna

iztukšotais apjoms vienā urinēšanā, niktūrija, urīnpūšļa iztukšošanās reižu skaits pēc IPSS, urīna saturēšanas

epizožu skaits pēc IPSS, dzīves kvalitāte (QoL) pēc IPSS, pārmērīgi aktīva urīnpūšļa sindroma izraisītu

traucējošu simptomu anketa (OAB-q) un šo traucējošo simptomu ietekme uz dzīves kvalitāti (HRQoL),

ieskaitot visus apakšrezultātus – apmierinātība, bažas, miegs un sociālās funkcijas. Urizia uzrādīja kopējā

neatliekamu urinēšanas epizožu un biežumu skaita labākus rezultātus nekā tamsulosīns OCAS, kā arī

urinēšanas biežuma skaitā; uzlabojās vidējais urīna iztukšotais apjoms vienā urinēšanā un urīna saturēšanas

epizožu skaits pēc IPSS. Turklāt novēroja nozīmīgu uzlabošanos dzīves kvalitātē pēc IPSS un pārmērīgi

aktīva urīnpūšļa sindroma izraisītu traucējošu simptomu, kas ietekmē dzīves kvalitāti (HRQoL),

uzlabošanos, ieskaitot visus apakšrezultātus. Turklāt Urizia bija līdzvērtīgs tamsulosīnam OCAS pēc kopējas

IPSS vērtības (p<0,001), kā tika gaidīts.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Urizia

Sniegtie dati zemāk atspoguļo Urizia vairāku devu farmakokinētiskās īpašības. Pētījums par vairāku devu relatīvo biopieejamību demonstrēja salīdzināmu iedarbību, lietojot Urizia vai vienlaicīgi lietojot atsevišķas solifenacīna un tamsulosīna OCAS tabletes līdzvērtīgās devās.

Uzsūkšanās

Pēc Urizia vairāku devu ieņemšanas solifenacīna T_max tiek sasniegta pēc 4,27 līdz 4,76 stundām dažādos pētījumos; tamsulosīna T_max tiek sasniegta pēc 3,47 līdz 5,65 stundām. Solifenacīna atbilstošās C_max vērtības variē starp 26,5 ng/ml un 32,0 ng/ml, bet tamsulosīna C_max variē starp 6,56 ng/ml un 13,3 ng/ml. Solifenacīna AUC (laukums zem līknes) vērtības variē starp 528 ng·st./ml un 601 ng·st./ml, bet tamsulosīna starp 97,1 ng·st./ml un 222 ng·st./ml. Solifenacīna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 90%, bet tamsulosīna starp 70% un 79%.

Tika veikts pētījums, lai noteiktu pārtikas vienreizējas uzņemšanas ietekmi pacientiem, kas saņēma Urizia tukšā dūšā, pēc brokastīm ar zemu tauku un kaloriju saturu, un pēc brokastīm ar augstu tauku un kaloriju saturu. Pēc brokastīm ar augstu tauku un kaloriju saturu Urizia tamsulosīna C_max palielinās par 54%, salīdzinot ar ieņemšanu tukšā dūšā, bet AUC palielinās par 33%. Tamsulosīna farmakokinētiku neiespaido ēdiens ar zemu tauku un kaloriju saturu. Solifenacīna farmakokinētiku neiespaido ēdiens ar zemu tauku un kaloriju saturu, kā arī ēdiens ar augstu tauku un kaloriju saturu.

Vienlaicīgi lietojot solifenacīnu un tamsulosīnu OCAS, novēro tamsulosīna C_max un AUC palielināšanos 1,19 un 1,24 reizes attiecīgi, salīdzinot ar tamsulosīna AUC, lietojot tamsulosīnu OCAS tabletes atsevišķi. Tamsulosīna vienlaicīga lietošana neietekmēja solifenacīna farmakokinētiku.

Eliminācija

Pēc vienreizējas Urizia ieņemšanas, solifenacīna T_1/2 bija no 49,5 līdz 53,0 stundām, bet tamsulosīna - no 12,8 līdz 14,0 stundām.

Lietojot vairākkārtējas verapamila devas (240 mg/dienā) vienlaicīgi ar Urizia, novēroja solifenacīna C_max un AUC palielināšanos par 60% un 63%, attiecīgi, kā arī tamsulosīna C_max un AUC palielināšanos par 115% un 122%, attiecīgi. Šīs C_max un AUC izmaiņas neuzskatīja par klīniski nozīmīgām.

3. fāzes populācijas farmakokinētiskā analīzē iegūtie dati liecina, ka starpsubjektu mainīgums tamsulosīna farmakokinētikā bija saistīts ar subjektu vecuma atšķirībām, augumu un α1-skābā glikoproteīna koncentrāciju plazmā. Vecuma un α1-skābā glikoproteīna koncentrācijas pieaugums bija saistīts ar AUC palielināšanos, turpretim auguma pieaugums pavadīja AUC pazemināšanos. Tie paši faktori izraisīja līdzīgas izmaiņas solifenacīna farmakokinētikā. Turklāt, γ-glutamiltranspeptidāzes koncentrācijas paaugstināšanās bija saistīta ar lielākām AUC vērtībām. Šīs izmaiņas neuzskatīja par klīniski nozīmīgām.

Dati, kas atspoguļo Urizia atsevišķu aktīvo vielu farmakokinētiskās īpašības:

Solifenacīns

Uzsūkšanās

Solifenacīna T_max nav atkarīga no devas, un tiek sasniegta pēc 3 līdz 8 stundām pēc vairākkārtējas devas ieņemšanas. C_max un AUC palielinās proporcionāli devai no 5 līdz 40 mg. Absolūtā biopieejamība ir aptuveni 90%.

Izkliede

Šķietamais solifenacīna izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir apmēram 600 l. Solifenacīns lielā mērā (aptuveni 98%) ir saistīts ar plazmas proteīniem, galvenokārt ar α1-skābo glikoproteīnu.

Biotransformācija

Solifenacīnam ir zems pirmā loka efekts, raksturīgs lēns metabolisms. Solifenacīnu plaši metabolizē aknas, galvenokārt CYP3A4. Tomēr ir alternatīvi metabolisma ceļi, kas var veicināt solifenacīna metabolismu. Sistēmisks solifenacīna klīrenss ir apmēram 9,5 l/st. Pēc perorālas devas plazmā bez solifenacīna tika noteikti viens farmakoloģiski aktīvs (4R-hidroksisolifenacīns) un trīs neaktīvi metabolīti (solifenacīna N-glikuronīds, N-oksīds un 4R-hidroksi-N-oksīds).

Eliminācija

Pēc vienreizējas 10 mg [¹⁴C-iezīmētā]-solifenacīna devas pēc 26 dienām apmēram 70% radioaktivitātes tika noteikta urīnā un 23% fekālijās. Urīnā aptuveni 11% radioaktivitātes ir atklāti kā neizmainījusies aktīvā viela; apmēram 18% kā N-oksīda metabolīts, 9% kā 4R-hidroksi-N-oksīda metabolīts un 8% kā 4R-hidroksimetabolīts (aktīvais metabolīts).

Tamsulosīns

Uzsūkšanās

Pēc tamsulosīna OCAS vairākkārtējas devas (0,4 mg/dienā) T_max tiek sasniegta pēc 4 līdz 6 stundām. C_max un AUC palielinās proporcionāli devai no 0,4 līdz 1,2 mg. Absolūtā biopieejamība ir aptuveni 57%.

Izkliede

Tamsulosīna izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir apmēram 16 l. Tamsulosīns lielā mērā (aptuveni 99%) ir saistīts ar plazmas proteīniem, galvenokārt ar α1-skābo glikoproteīnu.

Biotransformācija

Tamsulosīnam ir zems pirmā loka efekts, raksturīgs lēns metabolisms. Tamsulosīnu plaši metabolizē aknas, galvenokārt CYP3A4 un CYP2D6. Sistēmisks tamsulosīna klīrenss ir apmēram 2,9 l/st. Galvenokārt tamsulosīns plazmā ir nepārveidotā veidā. Neviens no metabolītiem nav aktīvāks par oriģinālo savienojumu.

Eliminācija

Pēc vienreizējas 0,2 mg [¹⁴C-iezīmētā]-tamsulosīna devas pēc 1 nedēļas apmēram 76% radioaktivitātes tika noteikta urīnā un 21% fekālijās. Urīnā aptuveni 9% radioaktivitātes ir atklāti kā neizmainījusies aktīvā viela; apmēram 16% kā o-deetilēta tamsulosīna sulfāts un 8% kā o-etoksifenoksi etiķskābe.

Īpašu pacientu grupu apraksts

Gados vecāki cilvēki

Klīniskos farmakoloģijas un biofarmaceitiskos pētījumos piedalījās subjekti vecumā no 19 līdz 79 gadiem. Lietojot Urizia, augstākas vidējās iedarbības vērtības bija gados vecākiem subjektiem, lai gan tās gandrīz sakrīt ar jaunāko subjektu vērtībām. Tas bija pierādīts 2. un 3. fāzes populācijas farmakokinētiskā pētījumā. Urizia drīkst lietot gados vecākiem pacientiem.

Nieru darbības traucējumi

Urizia

Urizia drīkst lietot pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, bet pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem tās jālieto ar piesardzību.

Urizia farmakokinētika pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav pētīta.

Zemāk sniegtie dati atspoguļo atsevišķu aktīvo vielu iedarbību uz nieru darbības traucējumiem:

Solifenacīns

Solifenacīna AUC un C_max, zāles lietojot pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, būtiski neatšķīrās no šiem rādītājiem veseliem brīvprātīgajiem. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≤30 ml/min), lietojot solifenacīnu, iedarbība bija būtiski lielāka nekā kontroles grupā ar C_max palielinājumu par apmēram 30%, AUC par vairāk nekā 100% un t_1/2 par vairāk nekā 60%. Statistiski būtisku saistību novēroja starp kreatinīna klīrensu un solifenacīna klīrensu. Farmakokinētika pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, nav pētīta.

Tamsulosīns

Tamsulosīna farmakokinētika tika salīdzināta sešiem subjektiem ar viegliem un vidēji smagiem (kreatinīna klīrenss 30≤ - <70 ml/min/1,73m²) vai smagiem (<30 ml/min/1,73m²) nieru darbības traucējumiem un 6 veseliem brīvprātīgajiem (kreatinīna klīrenss >90 ml/min/1,73m²). Lai gan novēroja tamsulosīna kopējās koncentrācijas izmaiņas plazmā, ko izraisīja izmaiņas α1-skābā glikoproteīna piesaistīšanās, nesaistītā (aktīvā) tamsulosīna hidrohlorīda koncentrācija, kā arī iekšējais klīrenss, palīka relatīvi konstanti. Pacienti ar nieru slimību beigu stadijā (kreatinīna klīrenss <10 ml/min/1,73m²) netika pētīti.

Aknu darbības traucējumi

Urizia drīkst lietot pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, bet to nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Urizia farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta.

Zemāk sniegtie dati atspoguļo atsevišķu aktīvo vielu iedarbību uz aknu darbības traucējumiem:

Solifenacīns

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (no 7 līdz 9 pēc Child-Pugh skalas) C_max netiek ietekmēts, AUC palielinās par 60% un t_1/2 divkāršojas. Solifenacīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta.

Tamsulosīns

Tamsulosīna farmakokinētika tika salīdzināta astoņiem subjektiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (no 7 līdz 9 pēc Child-Pugh skalas) un astoņiem veseliem brīvprātīgajiem. Lai gan novēroja tamsulosīna kopējās koncentrācijas izmaiņas plazmā, ko izraisīja izmaiņas α1-skābeā glikoproteīna piesaistīšanās, nesaistītā (aktīvā) tamsulosīna hidrohlorīda koncentrācija ievērojami neizmainījās, un tikai nelielas izmaiņas (32%) novēroja nesaistītā tamsulosīna iekšējā klīrensā. Tamsulosīns, pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, nav pētīts.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskie pētījumi ar Urizia netika veikti. Solifenacīns un tamsulosīns tika pētīti atsevišķi toksikoloģiskos pētījumos ar dzīvniekiem un iegūtie dati bija saskaņā ar zināmo farmakoloģisko iedarbību. Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, auglību, augļa attīstību, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku vai kopīgo nevēlamo iedarbību cilvēkam, lietojot solifenacīnu un tamsulosīnu kombinācijā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mannīts (E421)

Maltoze

Makrogols 7 000 000

Makrogols 8 000

Magnija stearāts (E470b)

Butilhidroksitoluols (E321)

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551)

Hipromeloze (E464)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Tabletes ir pieejamas alumīnija blisteriepakojumos pa 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100 vai 200

tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Astellas Pharma d.o.o.

Šmartinska cesta 53

1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

14-0146

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:2014. gada 14. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018.gada 6. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

09/2018

SASKAŅOTS ZVA 11-10-2018

EQ PAGE 1

SASKAŅOTS ZVA 11-10-2018

EQ PAGE 1