Tygacil

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Tygacil 50 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrā 5 ml Tygacil flakonā ir 50 mg tigeciklīna (Tigecycline). Pēc šķīduma pagatavošanas 1 ml satur 10 mg tigeciklīna. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai (pulveris infūzijām). Oranža masa vai pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas Tygacil ir indicēts pieaugušajiem un bērniem no astoņu gadu vecuma šādu infekciju ārstēšanai (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu):  komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas (cSSTI – complicated skin and soft tissue
infections), izņemot diabētiskās pēdas infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu);  komplicētas vēdera dobuma infekcijas (cIAI – complicated intra-abdominal infections). Tygacil drīkst lietot vienīgi gadījumos, kad citas alternatīvas antibiotikas nav piemērotas (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu). Jāņem vērā oficiālie ieteikumi par atbilstošu antibakteriālu līdzekļu lietošanu. 4.2. Devas un lietošanas veids Devas Pieaugušie Ieteicamā sākotnējā deva pieaugušajiem ir 100 mg, kam seko 50 mg ik pēc 12 stundām 5 līdz 14 dienas. Terapijas ilgums ir atkarīgs no infekcijas smaguma un lokalizācijas vietas, kā arī no pacienta klīniskās atbildes reakcijas. Bērni un pusaudži (8–17 gadu vecumā) Tigeciklīns ir paredzēts tikai 8 gadus vecu un vecāku pacientu ārstēšanai pēc konsultācijas ar ārstu, kuram ir atbilstoša pieredze infekcijas slimību ārstēšanā.
Bērni vecumā no 8 līdz <12 gadiem: 1,2 mg/kg tigeciklīna ik pēc 12 stundām intravenozi līdz maksimālajai devai 50 mg ik pēc 12 stundām 5 līdz 14 dienas. Pusaudži vecumā no 12 līdz <18 gadiem: 50 mg tigeciklīna ik pēc 12 stundām 5 līdz 14 dienas.
2

Gados vecāki pacienti Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo (A grupa pēc Child Pugh klasifikācijas un B grupa pēc Child Pugh klasifikācijas).
Pacientiem (ieskaitot pediatriskos pacientus) ar smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem (C grupa pēc Child Pugh klasifikācijas) tigeciklīna deva jāsamazina par 50%. Pieaugušo deva pēc sākotnējās 100 mg devas jāsamazina līdz 25 mg ik pēc 12 stundām. Pacientu ar smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem (C grupa pēc Child Pugh klasifikācijas) ārstēšanā jāievēro piesardzība un jākontrolē viņu atbildes reakcija uz terapiju (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Tygacil drošums un efektivitāte bērniem līdz 8 gadu vecumam nav noteikti. Dati nav pieejami. Tygacil nedrīkst lietot bērniem līdz 8 gadu vecumam zobu krāsas izmaiņu dēļ (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Tigeciklīnu ievada tikai intravenozas infūzijas veidā 30 līdz 60 minūtēs (skatīt 4.4. un 6.6. apakšpunktu). Pediatriskiem pacientiem tigeciklīna ievadīšanu ieteicams veikt 60 minūšu ilgas infūzijas veidā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Norādījumus par zāļu šķīdināšanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret tetraciklīna grupas antibiotikām, var būt paaugstināta jutība pret tigeciklīnu.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Klīniskajos pētījumos pacientiem ar komplicētām ādas un mīksto audu infekcijām (complicated skin and soft tissue infections; cSSTI), komplicētām vēdera dobuma infekcijām (complicated intraabdominal infections; cIAI), diabētiskās pēdas infekcijām, nozokomiālu pneimoniju un pētījumos ar rezistentiem patogēniem, skaitliski lielāka mirstība tika novērota ar tigeciklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar salīdzinošo terapiju. Šī atklājuma cēloņi joprojām nav zināmi, bet nevar izslēgt sliktāku efektivitāti un drošuma nekā pētījuma salīdzinājuma zālēm.
Superinfekcija
Klīniskajos pētījumos pacientiem ar cIAI, pavājināta ķirurģisko brūču dzīšana tika saistīta ar superinfekciju. Pacienti, kuriem novēro pavājinātu brūču dzīšanu, jāuzrauga, lai atklātu superinfekciju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem, kuriem attīstās superinfekcijas, jo īpaši nozokomiāla pneimonija, ir saistība ar sliktāku izveseļošanos. Pacienti ir rūpīgi jānovēro, lai atklātu superinfekcijas rašanos. Ja pēc tigeciklīna lietošanas uzsākšanas tiek identificēta infekcija, kas nav cSSTI vai cIAI, ir jāapsver alternatīvas antibakteriālas terapijas uzsākšana, kas ir izrādījusi efektivitāti novērotās specifiskās infekcijas ārstēšanā.
3

Anafilakse
Lietojot tigeciklīnu, ir ziņots par anafilaksi/anafilaktoīdām reakcijām, kas var būt dzīvībai bīstamas (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).
Aknu mazspēja
Ir ziņots, ka pacientiem, kuri ārstēti ar tigeciklīnu, konstatēti holestātiska rakstura aknu bojājumi, tai skaitā daži aknu mazspējas gadījumi ar letālu iznākumu. Lai gan aknu mazspēja ar tigeciklīnu ārstētiem pacientiem var attīstīties veselības problēmu un vienlaicīgi lietoto medicīnisko līdzekļu dēļ, ir jāņem vērā arī iespējamā tigeciklīna iedarbība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Tetraciklīna grupas antibiotiskie līdzekļi
Glicilciklīna grupas antibiotiku struktūra ir līdzīga tetraciklīna antibiotiku struktūrai. Tigeciklīns var izraisīt blakusparādības, kas ir līdzīgas tetraciklīna grupas antibiotiku izraisītajām. Šīs blakusparādības ir, piemēram, paaugstināta jutība pret gaismu, idiopātiska intrakraniāla hipertenzija, pankreatīts un antianaboliska iedarbība, kas izraisījusi paaugstinātu atlieku slāpekļa līmeni asinīs, azotēmiju, acidozi un hiperfosfatēmiju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pankreatīts
Saistībā ar tigeciklīna lietošanu ir novērots akūts pankreatīts, tas var būt smags (biežums: retāk), (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tigeciklīnu lietojošiem pacientiem, kuriem attīstās akūta pankreatīta klīniskie simptomi, pazīmes vai ir novirzes laboratoriskajās analīzēs, jāapsver akūta pankreatīta diagnoze. Vairums gadījumu, par kuriem ziņots, attīstījās pēc vismaz vienu nedēļu ilgas ārstēšanas. Ir ziņots par gadījumiem, kad pacientiem nebija pankreatīta riska faktoru. Pēc tigeciklīna lietošanas pārtraukšanas parasti pacientu veselības stāvoklis uzlabojas. Jāapsver tigeciklīna terapijas atcelšana gadījumos, kad ir aizdomas par pankreatīta attīstību.
Pamatslimības
Tigeciklīna lietošanas pieredze infekciju ārstēšanā pacientiem ar smagām pamatslimībām ir ierobežota.
Klīniskos pētījumos izvērtējamiem pacientiem ar cSSTI, kurus ārstēja ar tigeciklīnu, visbiežāk sastopamais infekcijas veids bija celulīts (58,6 %), kam sekoja plašs abscess (24,9 %). Pacienti ar smagām pamatslimībām, piemēram, ar pazeminātu imunitāti vai izgulējumu čūlu infekcijām, vai infekcijām, kas ārstējamas ilgāk par 14 dienām (piemēram, nekrotizējošs fascīts) netika iesaistīti. Pētīja ierobežotu skaitu pacientu ar citām pavadošām slimībām, piemēram, diabētu (25,8 %), perifēro asinsvadu slimībām (10,4 %), ļaunprātīgu intravenozu vielu lietošanu (4,0 %) un pozitīvu HIV infekciju (1,2 %). Ierobežota informācija ir pieejama arī pacientu ar vienlaicīgi esošu bakterēmiju (3,4 %) ārstēšanā. Tāpēc šādu pacientu ārstēšanā jāievēro piesardzība. Plašā pētījumā par iedarbību uz pacientiem ar diabētiskās pēdas infekcijām tika konstatēts, ka tigeciklīns ir mazāk iedarbīgs kā salīdzināšanai izmantotais līdzeklis, tādēļ tigeciklīnu nav ieteicams izmantot šādu pacientu ārstēšanai (skatīt 4.1. apakšpunktu).
No klīniskos pētījumos iesaistītajiem, izvērtējamiem pacientiem ar cIAI visbiežāk sastopamais ar tigeciklīnu ārstētais infekcijas veids bija komplicēts apendicīts (50,3 %), kam sekoja citas retāk sastopamas diagnozes, piemēram, komplicēts holecistīts (9,6 %), zarnu perforācija (9,6 %), vēdera dobuma abscess (8,7 %), kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas perforācija (8,3 %), peritonīts (6,2 %) un komplicēts divertikulīts (6,0 %). 77,8 % šo pacientu bija ķirurģiski konstatējams peritonīts. Ierobežotam skaitam pacientu bija tādas smagas pamatsaslimšanas kā pazemināta imunitāte, pacienti ar APACHE II punktiem >15 (3,3 %) vai ar ķirurģiski konstatējamiem un multipliem vēdera dobuma abscesiem (11,4 %). Ierobežota informācija ir pieejama arī pacientu ar vienlaicīgi esošu bakterēmiju (5,6 %) ārstēšanā. Tāpēc šādu pacientu ārstēšanā jāievēro piesardzība.
4

Izvērtējot kombinētās antibakteriālās terapijas pielietošanu, kad tigeciklīns tiek ievadīts smagi slimiem pacientiem ar cIAI, kas ir sekundāras klīniski redzamai zarnu perforācijai, vai pacientiem ar sākotnējo sepsi vai septisko šoku, jāievēro piesardzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Holestāzes efekts tigeciklīna farmakokinēzē nav pietiekoši novērtēts. Žults izdalīšanās sasniedz aptuveni 50 % no visas kopējās tigeciklīna izdalīšanās. Tāpēc pacienti ar holestāzi ir cieši jāuzrauga.
Lietojot tigeciklīnu kopā ar antikoagulantiem, pacientu pārraudzībai jānosaka protrombīna laiks vai jāveic cits piemērots koagulācijas tests (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Par pseidomembranozo kolītu ziņots gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu lietošanas gadījumos, un tā smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā šo diagnozi pacientiem, kam jebkura antibakteriālā līdzekļa lietošanas laikā vai pēc tās ir caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu).
No tigeciklīna lietošanas var rasties nejutīgu organismu, tai skaitā sēnīšu, pastiprināta augšana. Terapijas laikā pacienti rūpīgi jāpārrauga (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pētījumos ar žurkām, tām lietojot tigeciklīnu, novēroja kaulu krāsas maiņu. Tigeciklīna lietošanu var saistīt ar neatgriezenisku zobu krāsas maiņu, to lietojot cilvēkiem zobu veidošanās laikā (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Klīniskā pieredze tigeciklīna lietošanā, lai ārstētu infekcijas 8 gadus veciem un vecākiem pediatriskiem pacientiem, ir ļoti ierobežota (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu). Tādēļ lietošana bērniem būtu jāierobežo līdz tādām klīniskajām situācijām, kad cita antibakteriālā terapija nav pieejama.
Slikta dūša un vemšana ir ļoti biežas blakusparādības bērniem un pusaudžiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Būtu jāpievērš uzmanība iespējamai dehidratācijai. Pediatriskiem pacientiem tigeciklīna ievadīšanu ieteicams veikt 60 minūšu ilgas infūzijas veidā.
Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem ir bieži ziņots par sāpēm vēderā. Sāpes vēderā varētu norādīt uz pankreatītu. Ja attīstās pankreatīts, ārstēšana ar tigeciklīnu ir jāpārtrauc.
Pirms uzsākt ārstēšanu ar tigeciklīnu, kā arī regulāri ārstēšanas laikā ir jānovēro aknu darbības rādītāji, koagulācijas parametri, hematoloģiskie parametri, amilāzes un lipāzes līmenis.
Tygacil nedrīkst lietot bērniem, kuri jaunāki par 8 gadiem, jo trūkst datu par tā drošumu un efektivitāti šajā vecuma grupā, kā arī tigeciklīna lietošana var būt saistīta ar paliekošām zobu krāsas izmaiņām (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
Veseliem subjektiem, vienlaicīgi lietojot tigeciklīnu un varfarīnu (25 mg vienreizēja deva), par 40 % un 23 % samazinājās R-varfarīna un S-varfarīna klīrenss un attiecīgi par 68 % un 29 % palielinājās AUC. Šīs mijiedarbības mehānisms joprojām nav izskaidrots. Pieejamie dati neliecina, ka šī mijiedarbība varētu būtiski ietekmēt INR izmaiņas. Kaut gan, tā kā tigeciklīns var pagarināt gan protrombīna laiku (PL), gan aktivētā parciālā tromboplastīna laiku (APTL), attiecīgie koagulācijas testi cieši jāuzrauga, ja tigeciklīnu ievada kopā ar antikoagulantiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Varfarīns neietekmēja tigeciklīna farmakokinētiku.
5

Tigeciklīns pilnībā nemetabolizējas. Tāpēc tigeciklīna klīrensu neietekmē aktīvās vielas, kas pavājina vai pastiprina CYP450 izoformu aktivitāti. Tigeciklīns in vitro nav konkurētspējīgs CYP450 enzīmu inhibitors, nedz arī neatgriezenisks inhibitors (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Tigeciklīns ieteiktajās devās neietekmēja uzsūkšanās ātrumu vai apjomu, vai digoksīna klīrensu (pēc 0,5 mg vēlāk 0,25 mg katru dienu), to lietojot veseliem pieaugušiem pacientiem. Digoksīns neietekmēja tigeciklīna farmakokinētiku. Tādēļ, tigeciklīnu lietojot kopā ar digoksīnu, deva nav jāpielāgo.
In vitro pētījumos netika novērota nekāda nesaderība starp tigeciklīnu un citām bieži lietojamām antibiotiku grupām.
Vienlaicīga antibiotiku un perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana var samazināt kontracepcijas līdzekļu efektivitāti.
Pamatojoties uz pētījumu in vitro, tigeciklīns ir P-gp substrāts. P-gp inhibitoru (piemēram, ketokonazola vai ciklosporīna) vai P-gp inducētāju (piemēram, rifampicīna) vienlaikus lietošana varētu ietekmēt tigeciklīna farmakokinētiku (skatīt 5.2. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati par tigeciklīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms. Tāpat kā tetraciklīna grupas antibiotiskie līdzekļi, arī tigeciklīns var izraisīt ilgstošus zobu defektus (krāsas maiņu un emaljas defektus) un pārkaulošanās procesu aizkavēšanos auglim, lietojot otrajā grūtniecības pusē, kā arī bērniem līdz astoņu gadu vecumam sakarā ar uzkrāšanos audos ar augstu kalcija saturu un kalcija helāta kompleksu veidošanos (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tigeciklīnu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien sievietes klīniskā stāvokļa dēļ nav nepieciešama ārstēšana ar tigeciklīnu.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai tigeciklīns/metabolīti izdalās mātes pienā. Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati dzīvniekiem liecina par tigeciklīna/metabolītu izdalīšanos pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no tigeciklīna lietošanas, jāpieņem izvērtējot barošanas ar krūti ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.
Fertilitāte
Tigeciklīns neietekmēja pārošanos vai auglību žurkām devās, kas pārsniedz cilvēka dienas devu līdz 4,7 reizēm, pamatojoties uz AUC. Žurku mātītēm netika novērota ar šo savienojumu saistīta ietekme uz olnīcām vai ovulācijas ciklu devās, kas pārsniedz cilvēka dienas devu līdz 4,7 reizēm, pamatojoties uz AUC.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Var parādīties reibonis, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu).
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Kopumā 3. un 4. fāzes klīniskos pētījumos ar tigeciklīnu tika ārstēti 2393 pacienti ar cSSTI un cIAI.
6

Klīniskos pētījumos ar zālēm saistītās ārstēšanas izraisītās blakusparādības visbiežāk bija atgriezenisks nelabums (21 %) un vemšana (13 %), ko parasti novēroja agri (no 1. līdz 2. ārstēšanas dienai) un kuru smaguma pakāpe bija viegla vai vidēji smaga.

Klīniskos pētījumos un pēc tigeciklīna ieviešanas tirgū ir ziņots par šādām tabulā norādītajām blakusparādībām.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Orgānu sistēma

Ļoti bieži ≥1/10

Bieži ≥1/100 līdz <1/10

Retāk ≥1/1000 līdz <1/100

Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijas
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Imūnās sistēmas traucējumi

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi Asinsvadu sistēmas traucējumi Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

slikta dūša, vemšana, caureja

Ādas un zemādas audu bojājumi

sepse/septisks šoks, pneimonija, abscess, infekcijas pagarināts aktivētā parciālā tromboplastīna laiks (APTL), pagarināts protrombīna laiks (PL)

trombocitopēnija, paaugstināts starptautiskais standartizētais koeficients (INR)

hipoglikēmija, hipoproteinēmija
reibonis
flebīts

tromboflebīts

hipofibrinogenēmija
anafilakse/anafilakti skās reakcijas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)

sāpes vēderā, dispepsija, anoreksija paaugstināts aspartātaminotransf erāzes (ASAT) līmenis serumā un paaugstināts alanīnaminotransfer āzes (ALAT) līmenis serumā, hiperbilirubinēmija nieze, izsitumi

akūts pankreatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu) dzelte, aknu bojājumi, visbiežāk žults stāzes izraisīti

aknu mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu)
nopietnas ādas reakcijas, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu*

7

Orgānu sistēma

Ļoti bieži ≥1/10

Bieži ≥1/100 līdz <1/10

Retāk ≥1/1000 līdz <1/100

Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

pavājināta brūču dzīšana, reakcija injekcijas vietā, galvassāpes

Izmeklējumi

paaugstināts

amilāzes līmenis

serumā,

paaugstināts

urīnvielas slāpekļa

līmenis asinīs *Blakusparādības, kas konstatētas pēc ieviešanas tirgū

iekaisums injekcijas vietā, sāpes injekcijas vietā, tūska injekcijas vietā, flebīts injekcijas vietā

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Antibiotisko līdzekļu grupas iedarbība

Pseidomembranozais kolīts, kura smagums var būt no viegla līdz dzīvību apdraudošam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nejutīgu mikroorganismu, arī sēnīšu, pārmērīga augšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tetraciklīnu grupas iedarbība

Glicilciklīnu grupas antibiotiskie līdzekļi ir strukturāli līdzīgas tetraciklīnu grupas antibiotikām. Tetraciklīnu grupas līdzekļu blakusparādības var ietvert fotosensibilizāciju, idiopātiska intrakraniālu hipertenziju, pankreatītu un antianabolisku iedarbību, kas noved pie paaugstināta atlieku slāpekļa daudzuma asinīs, azotēmijas, acidozes un hiperfosfatēmijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja tigeciklīnu lieto zobu veidošanās laikā, tas var izraisīt paliekošu zobu krāsas maiņu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

3. un 4. fāzes cSSTI un cIAI klīniskajos pētījumos ar tigeciklīnu (7,1 %) ārstētiem pacientiem biežāk ziņoja par nopietnām ar infekciju saistītām blakusparādībām nekā ārstētiem ar salīdzinājuma zālēm (5,3 %). Novēroja būtisku atšķirību sepses/septiskā šoka gadījumu skaitā, ārstējot ar tigeciklīnu (2,2 %) un salīdzināmo līdzekli (1,1 %).

ASAT un ALAT novirzes no normas periodā pēc terapijas biežāk novēroja pacientiem, kurus ārstēja ar tigeciklīnu, nekā ar salīdzināmo līdzekli ārstētajiem pacientiem, kuriem to biežāk novēroja terapijas laikā.

Visos 3. un 4. fāzes (cSSTI un cIAI) pētījumos nāves gadījumi bija 2,4 % (54/2216) pacientu, kuri saņēma tigeciklīnu, un 1,7 % (37/2206) pacientu, kuri saņēma aktīvu salīdzināmo līdzekli.

Pediatriskā populācija

Ļoti ierobežoti drošuma dati tika iegūti divos FK pētījumos (skatīt 5.2. apakšpunktu). Šajos tigeciklīna pētījumos jaunas vai neparedzētas zāļu drošuma problēmas netika konstatētas.

8

Atklātā, vienreizējas, pieaugošas devas FK pētījumā tigeciklīna drošums tika pētīts 25 bērniem vecumā no 8 līdz 16 gadiem, kas nesen bija atveseļojušies no infekcijām. Tigeciklīna blakusparādību profils šiem 25 pacientiem lielākoties sakrita ar novēroto pieaugušo populācijā.
Tigeciklīna drošums tika pētīts arī atklātā, atkārtotu, pieaugošu devu FK pētījumā 58 bērniem vecumā no 8 līdz 11 gadiem ar cSSTI (n=15), cIAI (n=24) vai ar sadzīvē iegūto pneimoniju (n=19). Tigeciklīna blakusparādību profils šiem 58 pacientiem lielākoties sakrita ar novēroto pieaugušo populācijā, izņemot nelabumu (48,3 %), vemšanu (46,6 %) un paaugstinātu lipāzes līmeni serumā (6,9 %), kuru sastopamības biežums bērniem tika novērots biežāk nekā pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas.Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Konkrētas informācijas par ārstēšanu pārdozēšanas gadījumā nav. Vienreizējas intravenozas tigeciklīna 300 mg devas ievadīšana 60 minūšu laikā veseliem brīvprātīgajiem izraisīja biežāku nelabumu un vemšanu. Hemodialīzē tigeciklīns netiek izvadīts nozīmīgos daudzumos.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, tetraciklīni, ATĶ kods: J01AA12.
Darbības mehānisms
Tigeciklīns, glicilciklīna grupas antibiotisks līdzeklis, inhibē proteīnu translēšanu baktērijā, saistoties ar 30S ribosomālo apakšgrupu un bloķējot aminoacil tRNA molekulu iekļūšanu ribosomas A lokalizācijas vietā. Tas nepieļauj aminoskābju atlieku iekļūšanu pagarinātās peptīdu ķēdēs.
Vispār tigeciklīnu uzskata par bakteriostatisku. Lietojot tigeciklīnu pret Enterococcus, Staphylococcus aureus un Escherichia coli sugām, 4 gadījumos novēroja minimālo inhibīcijas koncentrāciju (MIK), koloniju skaita samazinājumu par 2 log.
Rezistences mehānisms
Tigeciklīns var pārspēt divus galvenos tetraciklīna rezistences mehānismus – ribosomālo aizsardzību un novadi. Ir aprakstīta krusteniskā rezistence starp tigeciklīnu un minociklīna rezistentiem Enterobacteriaceae izolātiem daudzzāļu rezistences (DZR) novades sūkņu dēļ. Nepastāv mērķa specifiska krusteniskā rezistence starp tigeciklīnu un vairumu antibiotiku grupu.
Tigeciklīns ir jūtīgs pret hromosomās iekodētiem Proteeae un Pseudomonas aeruginosa daudzzāļu novades sūkņiem. Proteeae ģints (Proteus sugu, Providencia sugu un Morganella sugu) patogēni parasti ir mazāk uzņēmīgi pret tigeciklīnu nekā citi Enterobacteriaceae patogēni. Pazeminātu uzņēmību abās grupās piedēvē nespecifiskā ArcAB daudzzāļu novades sūkņa pārmērīgai ekspresijai. Ir ziņots arī par pazeminātu jutību pret Acinetobacter baumannii, kas tiek skaidrota ar AdeABC novades sūkņu pārmērīgu ekspresiju.
9

Robežkoncentrācijas
Minimālās inhibīcijas koncentrācijas (MIK) robežvērtības, kurus noteikusi Eiropas antibakteriālo līdzekļu jutības testēšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing EUCAST), ir šādi:
Staphylococcus sugas S 0,5 mg/l un R >0,5 mg/l Streptococcus sugas, izņemot S. pneumoniae, S 0,25 mg/l un R >0,5 mg/l Enterococcus sugas S 0,25 mg/l un R >0,5 mg/l Enterobacteriaceae S 1(^) mg/l un R >2 mg/l
(^) Tigeciklīns ir samazinājis in vitro aktivitāti pret Proteus, Providencia, un Morganella sugām.
Attiecībā uz anaerobām baktērijāmir klīniski pierādījumi par efektivitāti polimikrobu vēdera dobuma infekciju gadījumos, taču nav saistības starp MIK vērtībām, farmakokinētiskiem/ farmakodinamiskiem datiem un klīnisko rezultātu. Tāpēc robežkoncentrācijas attiecībā uz jutību nav dots. Jāņem vērā, ka Bacteroides un Clostridium sugu MIK sadale organismā ir plaša un tās rādītāji var pārsniegt 2 mg/l tigeciklīna.
Nav daudz pierādījumu par tigeciklīna efektivitāti cīņā pret enterokokiem. Kaut gan klīniskos pētījumos ir pierādīts, ka polimikrobu vēdera dobuma infekcijas ietekmē ārstēšana ar tigeciklīnu.
Jutība
Iegūtās rezistences pārsvars izvēlētām sugām var atšķirties ģeogrāfiski un mainīties laika gaitā, tādēļ vēlama vietējā informācija par rezistenci, it īpaši ārstējot smagas infekcijas. Vajadzības gadījumā, ja vietējais rezistences pārsvars ir tāds, ka līdzekļa lietderība vismaz dažiem infekciju veidiem ir apšaubāma, jākonsultējas ar ekspertu.
Patogēni
Bieži uzņēmīgas sugas Gram-pozitīvie aerobie mikroorganismi Enterococcus sugas † Staphylococcus aureus* Staphylococcus epidermidis Staphylococcus haemolyticus Streptococcus agalactiae* Streptococcus anginosus grupa* (ietver S. anginosus, S. intermedius un S. constellatus) Streptococcus pyogenes* Viridans grupas streptokoki
Gram-negatīvie aerobie mikroorganismi Citrobacter freundii* Citrobacter koseri Escherichia coli* Klebsiella oxytoca*
Anaerobie mikroorganismi Clostridium perfringens† Peptostreptococcus sugas† Prevotella sugas
10

Patogēni

Sugas, kurām iegūtā rezistence var būt problēma Gram-negatīvie aerobie mikroorganismi Acinetobacter baumannii Burkholderia cepacia Enterobacter aerogenes Enterobacter cloacae* Klebsiella pneumoniae* Morganella morganii Proteus sugas Providencia sugas Serratia marcescens Stenotrophomonas maltophilia

Anaerobie mikroorganismi Bacteroides fragilis grupa†

Ģenētiski rezistenti organismi Gram- negatīvie aerobie mikroorganismi Pseudomonas aeruginosa *norāda sugu, par kuru tiek uzskatīts, ka klīniskajos pētījumus pret to vērstā aktivitāte ir bijusi apmierinoša † skatīt iepriekš 5.1 apakšpunktu Robežkoncentrācijas.

Sirds elektrofizioloģija

Randomizētā, ar placebo un aktīvo vielu kontrolētā četru paralēlu grupu krusteniskā QTc pētījumā 46 veseliem pacientiem netika novērota intravenozi vienreizēji ievadītas tigeciklīna 50 mg vai 200 mg devas nozīmīga ietekme uz QTc intervāla pagarināšanos.

Pediatriskā populācija

Atklātā, atkārtotu, pieaugošu devu FK pētījumā 39 bērniem vecumā no 8 līdz 11 gadiem ar cIAI vai cSSTI tika ievadīts tigeciklīns (0,75 mg/kg, 1 mg/kg, vai 1,25 mg/kg). Visi pacienti saņēma tigeciklīnu intravenozi vismaz 3 dienas pēc kārtas līdz maksimāli 14 dienām pēc kārtas, ar iespēju 4. dienā vai pēc tās terapiju nomainīt uz perorāli lietojamu antibiotiku.

Klīniskā izārstēšanās tika izvērtēta 10 līdz 21 dienas pēc pēdējās terapijas devas ievadīšanas. Klīniskās atbildes kopsavilkuma rezultāti modificētā terapijai paredzēto (mITT - modified intent-to-treat) pacientu populācijā ir parādīti šādā tabulā.

Klīniskā izārstēšanās, mITT pacientu populācija

0,75 mg/kg

1 mg/kg

1,25 mg/kg

Indikācija

n/N (%)

n/N (%)

n/N (%)

cIAI

6/6 (100,0)

3/6 (50,0) 10/12 (83,3)

cSSTI

3/4 (75,0)

5/7 (71,4) 2/4 (50,0)

Kopējais

9/10 (90,0)

8/13 (62,0) 12/16 (75,0)

Augstāk norādītie efektivitātes dati būtu jāaplūko piesardzīgi, jo šajā pētījumā līdztekus tika atļautas citas antibiotikas. Turklāt ir jāņem vērā nelielais pacientu skaits.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Tigeciklīnu lieto intravenozi, tādēļ tam ir 100 % biopieejamība.
11

Izkliede
In vitro plazmas proteīnu saistīšanās ar tigeciklīnu svārstās no aptuveni 71 % līdz 89 % koncentrācijā, kāda novērota klīniskos pētījumos (no 0,1 līdz 1,0 mikrogrami/ml). Farmakokinētikas pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem novēroja, ka tigeciklīns viegli izplatās audos. Žurkām, kas saņēma vienu vai daudzkārtējas 14C-tigeciklīna devas, radioaktivitāte veiksmīgi izplatījās lielākajā daļā audu, vislielāko vispārējo iedarbību novēroja uz kaulu smadzenēm, siekalu dziedzeriem, vairogdziedzeri, liesu un nierēm. Cilvēkiem statiskais tigeciklīna izplatīšanās apjoms caurmērā bija no 500 līdz 700 l (no 7 līdz 9 l/kg), norādot uz to, ka tigeciklīns plaši izplatās ārpus plazmas un koncentrējas audos.
Dati par to, vai tigeciklīns var šķērsot hematoencefālo barjeru cilvēkiem, nav pieejami. Klīniskajos farmakoloģiskajos pētījumos, izmantojot 100 mg terapeitisko devu režīmu, kas seko pēc 50 mg ievadīšanas ik pēc 12 stundām, tigeciklīna seruma līdzsvara koncentrācija Cmax bija 866±233 ng/ml 30 minūšu infūzijām un 634±97 ng/ml - 60-minūšu infūzijām. AUC0-12h līdzsvara koncentrācija bija 2349±850 ng•h/ml.
Biotransformācija
Vidēji līdz 20 % tigeciklīna metabolizējas pirms izvadīšanas. Veseliem brīvprātīgajiem vīriešiem pēc 14C-tigeciklīna lietošanas neizmainīts tigeciklīns bija primārā 14C-marķētā viela, ko atklāja urīnā un fēcēs, taču bija atrodams arī glikuronīds, N-acetil metabolīts un tigeciklīna epimērs.
In vitro pētījumos ar cilvēku aknu mikrosomām novēroja, ka tigeciklīns nenomāc metabolisma procesu, kurā iesaistīta jebkura no šādām sešām citohroma P450 (CYP) izoformām: 1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4 konkurējošās inhibīcijas ceļā. Bez tam CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6 un CYP3A inhibīcija ar tigeciklīnu nav atkarīga no NADPH, kas liek domāt par to, ka šīs CYP enzīmu inhibīcijas pamatā nav mehānisma.
Eliminācija
Konstatētā kopējā radioaktivitāte fēcēs un urīnā pēc 14C-tigeciklīna lietošanas norāda, ka 59 % devas tiek izvadīts ar žults/fēču ekskrēciju un 33 % izdalās urīnā. Kopumā primārais tigeciklīna izvadīšanas ceļš ir neizmainīta tigeciklīna ekskrēcija ar žulti. Glikuronizācija un neizmainīta tigeciklīna ekskrēcija caur nierēm ir sekundārie ceļi.
Kopējais tigeciklīna klīrenss pēc intravenozas infūzijas ir 24 l/h. Nieru klīrenss ir aptuveni 13 % no kopējā klīrensa. Tigeciklīna izvadīšana no seruma ir polieksponenciāla ar vidēju galīgo izvadīšanas pusperiodu pēc daudzkārtējām 42 stundu devām, kaut gan pastāv ļoti liela dažādība individuālo reakciju ziņā.
In vitro pētījumi ar CaCO-2 šūnām liecina, ka tigeciklīns nenomāc digoksīna plūsmu, kas liecina par to, ka tigeciklīns nav P-glikoproteīna (P-gp) inhibitors. Šī informācija in vitro atbilst tigeciklīna iedarbības trūkumam uz digoksīna klīrensu, kā tas tika novērots iepriekš aprakstītajā zāļu mijiedarbības pētījumā in vivo (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Tigeciklīns ir P-gp substrāts, pamatojoties uz pētījumu in vitro, izmantojot šūnu līnijas P-gp ekspresiju. P-gp mediētā transporta potenciālais ieguldījums tigeciklīna izvietojumā in vivo nav zināms. P-gp inhibitoru (piemēram, ketokonazola vai ciklosporīna) vai P-gp inducētāju (piemēram, rifampicīna) vienlaikus lietošana varētu ietekmēt tigeciklīna farmakokinētiku.
Īpašas pacientu grupas
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar vieglas pakāpes aknu darbības traucējumiem tigeciklīna vienas devas farmakokinētika nemainījās. Taču tigeciklīna sistēmiskais klīrenss pacientiem ar vidēji smagas vai smagas pakāpes
12

aknu darbības traucējumiem samazinājās attiecīgi par 25 % un 55 %, un tigeciklīna pusperiods pagarinājās attiecīgi par 23 % un 43 % (Child Pugh B un C) (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar nieru mazspēju tigeciklīna vienas devas farmakokinētika nemainījās (kreatinīna klīrenss <30 ml/min, n=6). Pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem AUC bija par 30 % augstāks nekā subjektiem ar normālu nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki Kopumā veseliem gados vecākiem pacientiem un gados jaunākiem pacientiem atšķirības farmakokinētikā nenovēroja (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija Tigeciklīna farmakokinētika tika izvērtēta divos pētījumos. Pirmajā pētījumā tika iesaistīti bērni vecumā no 8 līdz 16 gadiem (n= 24), kuri saņēma tigeciklīna vienreizēju devu (0,5, 1 vai 2 mg/kg attiecīgi līdz maksimālajai devai 50 mg, 100 mg un 150 mg.) 30 minūšu ilgas infūzijas veidā. Otrais pētījums tika veikts bērniem vecumā no 8 līdz 11 gadiem, kuri saņēma atkārtotas tigeciklīna devas (0,75, 1 vai 1,25 mg/kg līdz maksimālai devai 50 mg) 30 minūšu ilgas infūzijas veidā ik pēc 12 stundām. Šajos pētījumos netika ievadīta piesātinošā deva. Farmakokinētiskie dati apkopoti tālāk tabulā.

Deva normalizēta līdz 1 mg/kg vidēji ± SN Tigeciklīna Cmax un AUC bērniem

Vecums (gadi)

N

Cmax (ng/mL)

AUC (ng•h/mL)*

Vienreizēja deva

8 – 11

8

3881 ± 6637

4034 ± 2874

12 - 16

16

8508 ± 11433

7026 ± 4088

Atkārtota deva

8 - 11

42

1911 ± 3032

2404 ± 1000

* vienreizējas devas AUC0-∞, atkārtotas devas AUC0-12h

Mērķa AUC0-12h pieaugušajiem pēc ieteicamās piesātinošās devas 100 mg, kam seko 50 mg ik pēc 12 stundām, bija aptuveni 2500 ng•h/mL.

Abu pētījumu populācijas FK analīzes identificēja ķermeņa svaru kā tigeciklīna klīrensa mainīgo vērtību 8 gadus veciem un vecākiem bērniem. Iedarbība devu režīmā 1,2 mg/kg tigeciklīna ik pēc 12 stundām (līdz maksimālajai devai 50 mg ik pēc 12 stundām) bērniem 8 līdz <12 gadu vecumā un 50 mg tigeciklīna ik pēc 12 stundām pusaudžiem vecumā no 12 līdz <18 gadiem visticamāk būs salīdzināma ar novēroto pieaugušajiem, kas ārstēti apstiprinātajā devu režīmā.

Vairākiem bērniem šajos pētījumos tika novērotas augstākas Cmax vērtības nekā pieaugušajiem. Kā rezultātā ir jāievēro piesardzība ar tigeciklīna infūzijas ātrumu bērniem un pusaudžiem.

Dzimums Tigeciklīna klīrensā vīriešiem un sievietēm klīniski būtisku atšķirību nebija. Noteiktais AUC sievietēm bija par 20 % augstāks nekā vīriešiem.

Rase Tigeciklīna klīrenss atkarībā no rases neatšķīrās.

Svars Klīrenss, svara normalizēšanas klīrenss un AUC īpaši neatšķīrās pacientiem ar dažādu ķermeņa svaru, ieskaitot tos pacientus, kuru ķermeņa svars bija 125 kg. AUC bija par 24 % zemāks pacientiem, kuru ķermeņa svars bija 125 kg. Nav pieejama informācija par pacientiem, kas sver 140 kg un vairāk.

13

5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām un suņiem novēroja limfmezglu, liesas un aizkrūts dziedzera limfoīdo audu izsīkumu/atrofiju, samazinātu eritrocītu, retikulocītu, leikocītu un trombocītu skaitu kopā ar kaulu smadzeņu hipocelularitāti, kā arī nevēlamu iedarbību uz nierēm un kuņģa-zarnu traktu, lietojot tigeciklīnu žurkām un suņiem attiecīgi 8 un 10 reizes lielākās devās nekā cilvēka dienas deva, pamatojoties uz AUC. Šīs izmaiņas bija atgriezeniskas pēc divu nedēļu ilgas zāļu lietošanas.
Žurkām novēroja kaulu krāsas maiņu, kas bija neatgriezeniska pēc divu nedēļu ilgas zāļu lietošanas.
Pētījumu ar dzīvniekiem rezultāti liecina, ka tigeciklīns šķērso placentu un ir atrodams augļa audos. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos novērots samazināts augļa svars žurkām un trušiem (ar saistītu aizkavētu kaulu veidošanos) un augļa zaudēšana trušiem. Tigeciklīns žurkām un trušiem nebija teratogēns. Tigeciklīns neietekmēja pārošanos vai auglību žurkām devās, kas pārsniedz cilvēka dienas devu līdz 4,7 reizēm, pamatojoties uz AUC. Žurku mātītēm netika novērota ar šo savienojumu saistīta ietekme uz olnīcām vai ovulācijas ciklu, devās, kas pārsniedz cilvēka dienas devu līdz 4,7 reizēm, pamatojoties uz AUC. Pētījumu rezultāti, lietojot 14C-marķētu tigeciklīnu dzīvniekiem, liecina, ka tigeciklīns viegli izdalās zīdošu žurku pienā. Atbilstoši tigeciklīna ierobežotajai perorālai biopieejamībai barojamie mazuļi ar mātes pienu sistēmiskai tigeciklīna iedarbībai netiek vai tiek nedaudz pakļauti.
Ilgstoši pētījumi visā dzīvnieku dzīves laikā, lai izvērtētu tigeciklīna kancerogēno potenciālu, nav veikti, bet īslaicīgu tigeciklīna genotoksicitātes pētījumu rezultāti bija negatīvi.
Pētījumos ar dzīvniekiem tigeciklīna intravenoza bolus ievadīšana bija saistīta ar histamīna atbildes reakciju. Šādu iedarbību novēroja, tigeciklīnu lietojot žurkām un suņiem, attiecīgi 14 un 3 reizes lielākās devās nekā cilvēka dienas deva, pamatojoties uz AUC.
Žurkām pēc tigeciklīna lietošanas paaugstinātu jutību pret gaismu nenovēroja.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts Sālsskābe Nātrija hidroksīds (pH regulēšanai)
6.2. Nesaderība
Vienlaicīgi ar tigeciklīnu caur to pašu Y-vietu nevajadzētu ievadīt šādas aktīvās vielas: amfotericīnu B, amfotericīna B lipīdu kompleksu, diazepāmu, esomeprazolu, omeprazolu un intravenozos šķīdumus, kuri var paaugstināt pH virs 7.
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Tigeciklīnu pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas infūziju maisiņā vai citā piemērotā infūzijas traukā (piemēram, stikla pudelē) jāizlieto nekavējoties.
14

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 C.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu izšķīdināšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
5 ml 1. klases dzidra stikla flakoni ar pelēkiem butilgumijas korķiem un nolaužamām gofrētām alumīnija izolācijām. Tygacil tiek izplatīts iepakojumos pa desmit flakoniem.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Pulveris jāizšķīdina 5,3 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma injekcijām, dekstrozes 50 mg/ml (5 %) šķīduma injekcijām vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, lai iegūtu 10 mg/ml tigeciklīna koncentrāciju. Flakons lēnām jāgroza, līdz zāles izšķīst. Pēc tam nekavējoties no flakona jāpaņem 5 ml pagatavotā šķīduma un jāievada 100 ml intravenozajā infūziju maisiņā vai citā piemērotā infūzijas traukā (piemēram, stikla pudelē).
100 mg devai izšķīdiniet divu flakonu saturu 100 ml šķīduma intravenozajā infūziju maisiņā vai citā piemērotā infūzijas traukā (piemēram, stikla pudelē). Piezīme: flakonā ir par 6 % vairāk. Tādējādi 5 ml pagatavotā šķīduma atbilst 50 mg aktīvās vielas. Pagatavotajam šķīdumam jābūt dzeltenā līdz oranžā krāsā; ja tas tā nav, šķīdums jālikvidē. Parenterālām zālēm pirms ievadīšanas vizuāli jāpārbauda daļiņas un krāsas maiņa (piemēram, zaļa vai melna).
Tigeciklīns ir jāievada intravenozi caur speciālu sistēmu vai caur Y-vietu. Ja vienu un to pašu intravenozo sistēmu izmanto secīgai vairāku aktīvo vielu infūzijai, pirms un pēc tigeciklīna infūzijas tā jāizskalo ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdumu injekcijām vai dekstrozes 50 mg/ml (5 %) šķīdumu injekcijām. Injekcija jāizdara ar infūzijas šķīdumu, kas sader ar tigeciklīnu un visām citām zālēm, ko ievada caur šo kopējo sistēmu (skatīt 6.2. apakšpunktu).
Šīs zāles ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai; neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Starp saderīgiem intravenoziem šķīdumiem ir arī nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdums injekcijām, dekstrozes 50 mg/ml (5 %) šķīdums injekcijām un Ringera laktāta šķīdums injekcijām.
Ievadot caur Y-vietu, pierādīta 0,9 % nātrija hlorīdā injekcijām izšķīdināta tigeciklīna saderība ar šādām zālēm vai šķīdinātājiem: amikacīnu, dobutamīnu, dopamīna hidrohlorīdu, gentamicīnu, haloperidolu, Ringera laktāta šķīdumu, lidokaīna hidrohlorīdu, metoklopramīdu, morfīnu, norepinefrīnu, piperacilīnu/tazobaktāmu (EDTA gatavā forma), kālija hlorīdu, propofolu, ranitidīna hidrohlorīdu, teofilīnu un tobramicīnu.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Pfizer Europe MA EEIG Boulevard de la Plaine 17 1050 Bruxelles Beļģija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/06/336/001
15

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2006. gada 24. aprīlis. Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 22. februāris. 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
16

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJI, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
17

A. RAŽOTĀJI, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Wyeth Lederle S.r.l. Via Franco Gorgone Z.I. 95100 Catania (CT) Itālija
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS  Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
 Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP. Papildināts RPP jāiesniedz:  pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;  ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
18

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
19

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
20

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ KARTONA KASTĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Tygacil 50 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai Tigecycline
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs flakons satur 50 mg tigeciklīna.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Katrs flakons satur laktozes monohidrātu. pH tiek regulēts ar sālsskābi un, ja nepieciešams, ar nātrija hidroksīdu.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai 10 flakoni
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms šķīdināšanas un atšķaidīšanas izlasiet norādījumus lietošanas instrukcijā. Intravenozai lietošanai pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25 C.
21

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pfizer Europe MA EEIG Boulevard de la Plaine 17 1050 Bruxelles Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/06/336/001 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts. 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
22

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Tygacil 50 mg pulveris infūzijām Tigecycline Lietošanai tikai i.v. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sērija 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
23

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
24

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Tygacil 50 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai Tigecycline
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums vai Jūsu bērnam svarīgu informāciju.
 Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.  Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai.  Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Tygacil un kādam nolūkam tās lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Tygacil lietošanas 3. Kā lietot Tygacil 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Tygacil 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Tygacil un kādam nolūkam tās lieto
Tygacil ir glicilciklīna grupas antibiotisks līdzeklis, kas darbojas, pārtraucot infekciju izraisošu baktēriju augšanu.
Ārsts parakstīja Tygacil, jo Jums vai Jūsu bērnam, kurš ir vismaz 8 gadus vecs, ir viena no šīm smagajām infekcijām:
 ādas un mīksto audu (audi, kas atrodas zem ādas) komplicētas infekcijas, izņemot diabētiskās pēdas infekcijas
 komplicētas vēdera dobuma infekcijas
Tygacil jālieto vienīgi gadījumos, kad Jūsu ārsts uzskata, ka citi antibiotiskie līdzekļi nav piemēroti.
2. Kas Jums jāzina pirms Tygacil lietošanas
Nelietojiet Tygacil šādos gadījumos
 Ja Jums ir alerģija pret tigeciklīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja Jums ir alerģija pret tetraciklīna grupas antibiotiskiem līdzekļiem (piem., minociklīnu, doksiciklīnu u.c.), Jums var būt alerģija arī pret tigeciklīnu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Tygacil lietošanas pastāstiet savam ārstam vai medmāsai:  Ja Jūsu brūces dzīst slikti vai lēni.  Ja Jums ir caureja pirms Tygacil saņemšanas. Ja caureja rodas ārstēšanās laikā vai pēc tam,
nekavējoties pastāstiet par to ārstam. Nelietojiet nevienas caurejas zāles, pirms neesat konsultējies ar ārstu.  Ja Jums ir vai agrāk bijušas alerģiskas reakcijas pret tetraciklīna grupas antibiotiskiem līdzekļiem (piemēram, paaugstināta ādas jutība pret saules gaismu, augošo zobu pigmentācija,
25

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kā arī izmaiņas noteiktos asinsrecēšanas laboratoriskajos rādītājos).  Ja Jums ir vai agrāk bijušas aknu slimības. Atkarībā no Jūsu aknu stāvokļa ārsts var samazināt devu, lai izvairītos no iespējamām blakusparādībām.  Ja Jums ir žultsvada nosprostojums (holestāze).
Tygacil lietošanas laikā:  Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums attīstās alerģisku reakciju simptomi.  Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums attīstās stipras sāpes vēderā, slikta dūša un
vemšana. Tie var būt akūta pankreatīta simptomi (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt spēcīgas sāpes vēderā, sliktu dūšu un vemšanu).  Dažu nopietnu infekciju gadījumos ārsts Jums var nozīmēt Tygacil kopā ar citiem antibiotiskiem līdzekļiem.  Ārsts rūpīgi Jūs uzraudzīs, vai neattīstās citas bakteriālas infekcijas. Ja Jums attīstīsies cita bakteriāla infekcija, ārsts var izrakstīt citu antibiotisku līdzekli šīs specifiskās infekcijas ārstēšanai.  Kamēr antibiotiskie līdzekļi, arī Tygacil, cīnās ar noteiktām baktērijām, citas baktērijas un sēnītes var turpināt augt. To sauc par pastiprinātu augšanu. Ārsts pārraudzīs iespējamās infekcijas un vajadzības gadījumā tās ārstēs.
Bērni
Tygacil nelieto bērniem līdz 8 gadu vecumam, jo trūkst datu par tā drošumu un efektivitāti šajā vecuma grupā, kā arī tas var izraisīt paliekošus zobu bojājumus, tādus kā jauno zobu iekrāsošanos.
Citas zāles un Tygacil
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Tygacil var pagarināt noteiktu testu ilgumu, ar kuriem mēra asins sarecēšanas spēju. Ir svarīgi, lai Jūs pateiktu ārstam, vai lietojat zāles pret pastiprinātu asins recēšanu (tiek sauktas par antikoagulantiem). Tādā gadījumā ārsts Jūs rūpīgi novēros.
Tygacil var samazināt kontracepcijas tablešu (pretapaugļošanās tablešu) efektivitāti. Jautājiet ārstam par papildu kontracepcijas metodes nepieciešamību Tygacil saņemšanas laikā.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Tygacil var kaitēt auglim. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms Tygacil saņemšanas konsultējieties ar ārstu.
Nav zināms, vai Tygacil nokļūst mātes pienā cilvēkiem. Pirms bērna barošanas ar krūti lūdziet padomu ārstam.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Tygacil var izraisīt blakusparādības, piemēram, reiboni. Tas var pasliktināt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot Tygacil
Tygacil Jums ievadīs ārsts vai medmāsa.
Ieteicamā sākotnējā deva pieaugušajiem ir 100 mg, pēc tam 50 mg ik pēc 12 stundām. Šo devu ievada intravenozi (tieši Jūsu asinsritē) 30 līdz 60 minūšu laikā.
26

Ieteicamā deva bērniem vecumā no 8 līdz <12 gadiem ir 1,2 mg/kg ik pēc 12 stundām, ievadot intravenozi, līdz maksimālajai devai 50 mg ik pēc 12 stundām.
Ieteicamā deva pusaudžiem vecumā no 12 līdz <18 gadiem ir 50 mg ik pēc 12 stundām.
Terapijas kurss parasti ilgst no 5 līdz 14 dienām. Ārsts izlems, cik ilga terapija Jums nepieciešama.
Ja esat saņēmis vairāk Tygacil nekā noteikts
Ja domājat, ka Jums varētu būt ievadīts pārāk daudz Tygacil, nekavējoties izstāstiet to ārstam vai medmāsai.
Ja Jums Tygacil deva nav ievadīta
Ja domājat, ka kāda deva ir izlaista, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai medmāsu.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Lietojot lielāko daļu antibiotisko līdzekļu, arī Tygacil, var attīstīties pseidomembranozais kolīts. Tas izpaužas kā nepārejoša smaga vai asiņaina caureja ar sāpēm vēderā vai drudzi, kas liecina par smagu zarnu iekaisumu, kas var rasties ārstēšanas laikā vai pēc tās.
Ļoti biežas blakusparādības ir (var ietekmēt vairāk nekā 1 cilvēku no 10)  Slikta dūša, vemšana, caureja.
Biežas blakusparādības ir (var ietekmēt ne vairāk kā 1 cilvēku no 10)  Abscesi (strutu uzkrājumi), infekcijas  Pazemināta asins recēšanas spēja laboratoriskos rādītājos  Reibonis  Vēnu kairinājums no injekcijas, tai skaitā sāpes, iekaisums, pietūkums un sarecēšana  Sāpes vēderā, dispepsija (sāpes kuņģī un gremošanas traucējumi), anoreksija (ēstgribas trūkums)  Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, hiperbilirubinēmija (žults pigmenta pārmērīgs daudzums
asinīs)  Ādas nieze (kņudēšana), izsitumi  Slikta vai lēna brūču dzīšana  Galvassāpes  Paaugstināts amilāzes (siekalu dziedzeros un aizkuņģa dziedzerī sastopams enzīms) līmenis,
paaugstināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs  Pneimonija  Zems cukura līmenis asinīs  Sepse (smaga infekcija organismā un asinsritē)/ septisks šoks (nopietns medicīnisks stāvoklis,
kas var izraisīt daudzu orgānu mazspēju, un sepses rezultātā var iestāties nāve)  Reakcija injekcijas vietā (sāpes, apsārtums, iekaisums)  Zems proteīnu līmenis asinīs
Retākas blakusparādības ir (var ietekmēt ne vairāk kā 1 cilvēku no 100)  Akūts pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var radīt stipras sāpes vēderā, sliktu dūšu
un vemšanu)  Dzelte (dzeltena ādas krāsa), aknu iekaisums  Zems trombocītu skaits asinīs, kas var izraisīt pastiprinātu asiņošanu un zilumu vai hematomu
rašanos.
27

Nezināma biežuma blakusparādības ir (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)  Anafilakse/anafilaktiskas reakcijas (var būt diapazonā no vieglām līdz smagām, ietverot pēkšņas
ģeneralizētas alerģiskas reakcijas, kas var novest pie dzīvību apdraudoša šoka, piemēram, apgrūtinātas elpošanas, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās)  Aknu mazspēja  Izsitumi uz ādas, kas var izraisīt nopietnas čūlas un izteiktu ādas lobīšanos (Stīvensa - Džonsona sindroms)  Zems fibrinogēna līmenis asinīs (proteīns, kas iesaistīts asins recēšanas procesā).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Tygacil Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 C. Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz flakona. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāšana pēc sagatavošanas Pēc šķīduma pagatavošanas (pulvera izšķīdināšanas un atšķaidīšanas) tas jāizlieto gandrīz nekavējoties.
Tygacil šķīdumam pēc pagatavošanas jābūt no dzeltenas līdz oranžai krāsai; ja tas tā nav, šķīdums jāiznīcina.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Tygacil satur Aktīvā viela ir tigeciklīns. Katrs flakons satur 50 mg tigeciklīna.
Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, sālsskābe un nātrija hidroksīds.
Tygacil ārējais izskats un iepakojums Tygacil tiek piegādāts flakonā kā pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai, un pirms atšķaidīšanas tas izskatās pēc oranža pulvera vai presētas masas. Šos flakonus slimnīcām piegādā iepakojumos pa desmit flakoniem. Pulveris flakonā jāsamaisa ar nelielu šķīduma daudzumu. Flakons viegli jāgroza, līdz zāles izšķīst. Pēc tam šķīdums no flakona nekavējoties jāpaņem un jāpievieno pie 100 ml šķīduma intravenozajā infūziju maisiņā vai citā piemērotā infūzijas traukā slimnīcā.
28

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Pfizer Europe MA EEIG Boulevard de la Plaine 17 1050 Bruxelles Beļģija

Ražotājs Wyeth Lederle S.r.l. Via Franco Gorgone Z.I. 95100 Catania (CT) Itālija

Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Luxembourg/Luxemburg Pfizer S.A. / N.V. Tél/Tel: +32 (0)2 554 62 11

Lietuva Pfizer Luxembourg SARL filialas Lietuvoje Tel. + 370 52 51 4000

България Пфайзер Люксембург САРЛ, Клон България Teл:: +359 2 970 4333

Magyarország Pfizer Kft. Tel: +36 1 488 3700

Česká Republika Pfizer s.r.o. Tel: +420-283-004-111

Malta Vivian Corporation Ltd. Tel: +35621 344610

Danmark Pfizer ApS Tlf: +45 44 201 100

Nederland Pfizer BV Tel: +31 (0)10 406 43 01

Deutschland Pfizer Pharma PFE GmbH Tel: +49 (0)800 8535555

Norge Pfizer AS Tlf: +47 67 526 100

Eesti Pfizer Luxembourg SARL Eesti filiaal Tel.: +372 666 7500

Österreich Pfizer Corporation Austria Ges.m.b.H. Tel: +43 (0)1 521 15-0

Ελλάδα Pfizer ΕΛΛΑΣ Α.Ε., Τηλ.: +30 210 67 85 800

Polska Pfizer Polska Sp. z o.o., Tel.: +48 22 335 61 00

España Pfizer, S.L. Tel:+34 91 490 99 00

Portugal Laboratórios Pfizer, Lda. Tel: (+351) 21 423 55 00

France Pfizer PFE France Tél +33 (0)1 58 07 34 40

România Pfizer Romania S.R.L Tel: +40 (0) 21 207 28 00

Hrvatska Pfizer Croatia d.o.o. Tel: +385 1 3908 777

Slovenija Pfizer Luxembourg SARL Pfizer, podružnica za svetovanje s področja farmacevtske dejavnosti, Ljubljana Tel.: + 386 (0) 1 52 11 400

29

Ireland Pfizer Healthcare Ireland Tel: 1800 633 363 (toll free) +44 (0)1304 616161
Ísland Icepharma hf Simi: +354 540 8000
Italia Pfizer Italia S.r.l. Tel: +39 06 33 18 21
Κύπρος Pfizer ΕΛΛΑΣ Α.Ε. (Cyprus Branch), Τηλ: +357 22 817690
Latvija Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā Tel.: + 371 670 35 775

Slovenská Republika Pfizer Luxembourg SARL, organizačná zložka Tel: + 421 2 3355 5500
Suomi/Finland Pfizer Oy Puh/Tel: +358 (0)9 430 040
Sverige Pfizer AB Tel: +46 (0)8 550 520 00
United Kingdom Pfizer Limited, Tel: +44 (0) 1304 616161

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

30

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem: Norādījumi par lietošanu un rīkošanos (skatīt arī šīs lietošanas instrukcijas 3. punktu Kā lietot Tygacil) Pulveris jāizšķīdina 5,3 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma injekcijām, dekstrozes 50 mg/ml (5 %) šķīduma injekcijām vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, lai iegūtu 10 mg/ml tigeciklīna koncentrāciju. Flakons lēnām jāgroza, līdz aktīvā viela izšķīst. Pēc tam nekavējoties no flakona jāpaņem 5 ml pagatavotā šķīduma un jāievada 100 ml intravenozajā infūziju maisiņā vai citā piemērotā infūzijas traukā (piemēram, stikla pudelē). 100 mg devai izšķīdiniet divu flakonu saturu 100 ml šķīduma intravenozajā infūziju maisiņā vai citā piemērotā infūzijas traukā (piemēram, stikla pudelē). Piezīme: flakonā ir par 6 % vairāk. Tādējādi 5 ml pagatavotā šķīduma atbilst 50 mg aktīvās vielas. Pagatavotajam šķīdumam jābūt dzeltenā līdz oranžā krāsā; ja tas tā nav, šķīdums jālikvidē. Parenterālām zālēm pirms ievadīšanas vizuāli jāpārbauda daļiņas un krāsas maiņa (piemēram, zaļa vai melna). Tigeciklīnu jāievada intravenozi caur speciālu sistēmu vai caur Y-vietu. Ja vienu un to pašu intravenozo sistēmu izmanto secīgai vairāku aktīvo vielu infūzijai, pirms un pēc tigeciklīna infūzijas tā jāizskalo ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdumu injekcijām vai dekstrozes 50 mg/ml (5 %) šķīdumu injekcijām. Injekcija jāizdara ar infūzijas šķīdumu, kas sader ar tigeciklīnu un visām citām zālēm, ko ievada caur šo kopējo sistēmu. Starp saderīgiem intravenoziem šķīdumiem ir arī nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdums injekcijām, dekstrozes 50 mg/ml (5 %) šķīdums injekcijām un Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Ievadot caur Y-vietu, pierādīta 0,9 % nātrija hlorīdā injekcijām izšķīdināta tigeciklīna saderība ar šādām zālēm vai šķīdinātājiem: amikacīnu, dobutamīnu, dopamīna hidrohlorīdu, gentamicīnu, haloperidolu, Ringera laktāta šķīdumu, lidokaīna hidrohlorīdu, metoklopramīdu, morfīnu, norepinefrīnu, piperacilīnu/tazobaktāmu (EDTA gatavā forma), kālija hlorīdu, propofolu, ranitidīna hidrohlorīdu, teofilīnu un tobramicīnu. Tygacil nedrīkst jaukt ar citām zālēm, par kurām saderības dati nav pieejami. Tigeciklīnu pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas infūzijas maisiņā vai citā piemērotā infūzijas traukā (piemēram, stikla pudelē) jāizlieto nekavējoties. Tikai vienreizējai lietošanai. Jebkurš neizlietotais šķīduma daudzums jāiznīcina.
31