Trittico retard

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Trittico retard 75 mg ilgstošās darbības tabletes

Trittico retard 150 mg ilgstošās darbības tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Trittico retard 75 mg tabletes

Viena ilgstošās darbības tablete satur 75 mg trazodona hidrohlorīda (Trazodoni hydrochloridum).

Trittico retard 150 mg tabletes

Viena ilgstošās darbības tablete satur 150 mg trazodona hidrohlorīda (Trazodoni hydrochloridum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: viena 75 mg ilgstošās darbības tablete satur 42 mg saharozes, un viena 150 mg ilgstošās darbības tablete satur 84 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības tablete.

Trittico retard 75 mg tabletes

Tablete ir 12 mm gara un 4 mm plata, balta vai dzelteni balta, rombveida, abpusēji izliekta ar dubultu dalījuma līniju abās pusēs.

Dalījuma līnijas palīdz sadalīt tableti 3 vienādās daļās.

Trittico retard 150 mg tabletes

Tablete ir 14 mm gara un 6 mm plata, balta vai dzelteni balta, rombveida, abpusēji izliekta ar dubultu dalījuma līniju abās pusēs.

Dalījuma līnijas palīdz sadalīt tableti 3 vienādās daļās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Dažādas etioloģijas depresija ar nemieru vai bez tā un miega traucējumiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Vakarā pirms gulētiešanas vienā reizē ir jālieto 75 - 150 mg liela dienas deva.

Šo devu var palielināt līdz 300 mg, ieņemot 2 reizēs.

Stacionētiem slimniekiem šo devu var palielināt vēl vairāk – līdz 600 mg dienā, lietojot dalītās devās.

Gados vecāki pacienti

Gados ļoti veciem vai novājinātiem pacientiem ieteicamā dienas sākumdeva jāsamazina līdz 100 mg, kas jāieņem dalītās devās vai vienā reizē pirms gulētiešanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šo devu atbilstoši panesamībai un efektivitātei kontroles apstākļos iespējams pakāpeniski palielināt, kā aprakstīts apakšpunktā “Pieaugušie”. Šādiem pacientiem parasti jāizvairās lietot vienreizējas devas, kas lielākas par 100 mg. Iespēja, ka dienas deva būs lielāka par 300 mg, ir maz ticama.

Pediatriskā populācija

Trazodons nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par drošumu.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Trazodons tiek apjomīgi metabolizēts aknās (skatīt 5.2. apakšpunktu), un tas ir saistīts ar hepatotoksicitāti (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Tādēļ, parakstot to pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jo īpaši, ja tie ir smagi, jāievēro piesardzība. Var apsvērt aknu funkcijas periodisku kontrolēšanu.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Devas pielāgošana parasti nav nepieciešama, taču, parakstot zāles pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība (skatīt arī 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Lai atkarībā no slimības smaguma pakāpes, kā arī pacienta ķermeņa masas, vecuma un vispārējā stāvokļa būtu iespējams pakāpeniski palielināt devu, šīs dalāmās tabletes ir iespējams sadalīt 3 vienādās daļās.

Terapija ir jāsāk, vakarā lietojot un palielinot ārsta ordinētās dienas devas.

Šo zāļu dienas deva ir jālieto vienā reizē (vislabāk vakarā pirms gulētiešanas) vai nepieciešamības gadījumā jāsadala un jālieto 2 reizēs.

Trittico retard tabletes ir jānorij veselas un nesakošļājot. Trittico ilgstošas darbības tabletes var lietot tukšā dūšā vai pēc ēšanas.

Terapijas kurss ― vismaz viens mēnesis.

Ja terapija ir jāpārtrauc, dienas deva ir jāsamazina pakāpeniski.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Alkohola intoksikācija un miega līdzekļu intoksikācija.

Akūts miokarda infarkts.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietošana bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam lietot trazodonu nav atļauts. Klīniska pētījuma laikā ar antidepresantiem ārstētiem bērniem pašnāvnieciska uzvedība (pašnāvības mēģinājumi un tās plānošana) un naidīgums (īpaši agresivitāte, opozicionāra uzvedība un dusmas) ir novērots biežāk nekā lietojot placebo. Turklāt nav pieejami ilgtermiņa dati par bērnu un pusaudžu augšanu un nobriešanu, kā arī kognitīvo un uzvedības attīstību.

Pašnāvība/domas par pašnāvību vai stāvokļa klīniska pasliktināšanās

Depresija ir saistīta ar pašnāvniecisku domu, pašsakropļošanās un pašnāvības (ar pašnāvību saistītu notikumu) riska palielināšanos. Šis risks saglabājas tik ilgi, kamēr pacientam neiestājas nozīmīga remisija. Tā kā stāvokļa uzlabojums pirmajās terapijas nedēļās vai ilgākā laikā var neiestāties, pacienti līdz šādam uzlabojumam ir rūpīgi jānovēro. Vispārējā klīniskā praksē iegūtā pieredze liecina, ka agrīnajās atveseļošanās stadijās pašnāvības risks var palielināties.

Zināms, ka pacienti, kam anamnēzē ir ar pašnāvību saistīti notikumi, vai pacienti, kam pirms terapijas sākuma ir intensīvas domas par pašnāvību, ir pakļauti lielākam pašnāvniecisku domu un pašnāvības mēģinājumu riskam, tādēļ viņi terapijas laikā ir rūpīgi jānovēro. Ar placebo kontrolētu antidepresantu klīnisko pētījumu metaanalīzes rezultāti pieaugušajiem liecina, ka pieaugušiem pacientiem līdz 25 gadu vecumam ar garīga rakstura traucējumiem, kuri lietoja antidepresantus, salīdzinājumā ar pacientiem, kuri saņēma placebo, palielinājās pašnāvības mēģinājumu risks.

Papildus medikamentozai terapijai ir nepieciešama rūpīga pacientu uzraudzība. Minētais īpaši attiecas uz augstam riskam pakļautiem pacientiem, agrīnajām terapijas stadijām un laiku pēc zāļu devas izmaiņām. Pacienti un viņu aprūpētāji ir jābrīdina pievērst uzmanību visām klīniskā stāvokļa pasliktināšanās pazīmēm, pašnāvības mēģinājumiem vai domām par pašnāvību un neparastām uzvedības izmaiņām. Šādu simptomu gadījumā ir nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Lai līdz minimumam samazinātu iespējamo pašnāvības mēģinājumu risku (īpaši terapijas sākumā), vienmēr jāizraksta ierobežots tablešu skaits.

Ieteicams uzmanīgi noteikt devas un regulāri kontrolēt pacientus ar šādiem stāvokļiem:

epilepsiju (īpaši jāizvairās pēkšņi palielināt vai samazināt devu);

aknu vai nieru darbības traucējumiem (īpaši tad, ja tie ir smagi);

sirds slimībām, piemēram, stenokardiju, impulsu pārvades traucējumiem vai dažādas smaguma pakāpes AV blokādi, kā arī pēc nesen pārciesta miokarda infarkta;

hipertireozi;

urinācijas traucējumiem, piemēram, prostatas hipertrofiju, tomēr problēmu var arī nebūt, jo trazodonam raksturīga tikai vāja antiholīnerģiska iedarbība;

akūtu slēgta kakta glaukomu un paaugstinātu acu iekšējo spiedienu, tomēr vājās trazodona antiholīnerģiskās iedarbības dēļ nozīmīgas izmaiņas nav paredzamas.

Ja pacientam rodas dzelte, ārstēšana ar trazodonu jāpārtrauc.

Pacientiem ar šizofrēniju vai citiem psihotiska rakstura traucējumiem antidepresantu lietošana var pastiprināt psihozes simptomus. Var pastiprināties paranoidālās domas. Trazodona lietošanas laikā maniakāli – depresīvās psihozes depresijas fāze var pāriet maniakālajā. Šādā gadījumā trazodona lietošana jāpārtrauc.

Vienlaicīgas citu serotonīnerģisko vielu, piemēram, citu antidepresantu (kā triciklisko antidepresantu, SSAI, SNAI un MAO inhibitoru) un neiroleptisko līdzekļu lietošanas gadījumos ir aprakstīta mijiedarbība attiecībā uz serotonīnerģisko sindromu/ļaundabīgo neiroleptisko sindromu. Vienlaicīgas neiroleptisko līdzekļu lietošanas gadījumos ir aprakstīti ļaundabīgie neiroleptiskie sindromi ar letālu iznākumu (šis sindroms ir pazīstams kā nevēlama minēto zāļu lietošanas izraisīta blakusparādība). Sīkāku informāciju skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktā.

Tā kā gripai līdzīgu simptomu, rīkles iekaisuma un drudža gadījumos var atklāties klīniska agranulocitoze, ieteicams pārbaudīt pacienta asinsainu.

Trazodonu saņēmušajiem pacientiem ir aprakstīta hipotensija, tostarp arī ortostatiska hipotensija un ģībonis. Vienlaikus ar trazodonu lietojot līdzekļus pret hipertensiju, var būt jāsamazina to deva.

Gados vecākiem pacientiem biežāk var rasties ortostatiska hipotensija, miegainība un citas trazodona antiholīnerģiskās iedarbības izpausmes. Rūpīgi jāizvērtē potenciālā papildinošā darbība, lietojot vienlaikus ar tādām zālēm kā, piemēram, citiem psihotropiskiem vai antihipertensīviem līdzekļiem, vai tādu riska faktoru gadījumā kā, piemēram, blakusslimība, kas var pastiprināt šīs reakcijas. Ieteicams pacientu/aprūpētāju informēt par šo reakciju iespējamību un rūpīgi kontrolēt, vai nerodas šāda ietekme pēc terapijas sākšanas, pirms devas titrēšanas un pēc devas palielināšanas.

Lai līdz minimumam vājinātu abstinences simptomus, kas raksturīgi ar sliktu dūšu, galvassāpēm un savārgumu, pēc ārstēšanas ar trazodonu (īpaši tad, ja tā bijusi ilgstoša) līdz tā pilnīgai atcelšanai devu ieteicams samazināt pakāpeniski.

Pierādījumi par to, ka trazodona hidrohlorīdam ir raksturīgas pieradumu izraisošas īpašības, nav iegūti.

Tāpat kā lietojot citus antidepresantus, ļoti retos trazodona lietošanas gadījumos ir aprakstīta QT intervāla pagarināšanās. Ordinējot trazodonu kopā ar zālēm, par ko zināms, ka tās pagarina QT intervālu, ieteicams ievērot piesardzību. Trazodons piesardzīgi jālieto pacientiem ar diagnosticētām sirds – asinsvadu sistēmas slimībām (tostarp arī slimībām, kas raksturīgas ar QT intervāla pagarināšanos).

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori var paaugstināt trazodona koncentrāciju serumā. Sīkāku informāciju skatīt 4.5. apakšpunktā.

Tāpat kā lietojot citas zāles ar alfa adrenolītisku aktivitāti, trazodona lietošana ļoti retos gadījumos ir bijusi saistīta ar priapismu. To iespējams ārstēt, intrakavernozi injicējot alfa adrenerģisku līdzekli, piemēram, adrenalīnu vai metaraminolu. Tomēr ir aprakstīti trazodona lietošanas izraisīti priapisma gadījumi, kad bijusi nepieciešama ķirurģiska intervence vai kuri izraisījuši paliekošus dzimumfunkcijas traucējumus. Pacientu, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas par šīs nevēlamās blakusparādības attīstību, ārstēšana ar trazodonu nekavējoties jāpārtrauc.

Šīs tabletes satur saharozi. Tādēļ pārmantotas fruktozes nepanesības, glikozes – galaktozes malabsorbcijas un saharāzes – izomaltāzes deficīta gadījumā ārstēšana ar šīm zālēm ir kontrindicēta.

Ietekme uz urīna analīzēm

Izmantojot urīna imūntestus zāļu skrīningam, trazodona metabolīta meta-hlorfenilpiperazīna (m-CPP) un strukturāli līdzīgā metilēndioksimetamfetamīna (MDMA, ekstazī) krusteniskās reaktivitātes rezultātā analīze var kļūdaini uzrādīt amfetamīna klātbūtni. Šādos gadījumos nav ieteicams pieņemt lēmumus, pamatojoties tikai uz "iespējami pozitīviem" imūntesta rezultātiem, bet veikt apstiprinošu analīzi ar masspektrometrijas (MS) metodi, vai arī pielietot šķidruma hromatogrāfijas - tandēma masspektrometrijas metodi (LC-MS/MS).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vispārēja informācija: var pastiprināties antipsihotisko, hipnotisko, sedatīvo, anksiolītisko un prethistamīna zāļu sedatīvā iedarbība (šādos gadījumos ieteicams samazināt devu).

Perorālo kontracepcijas līdzekļu, fenitoīna, karbamazepīna un barbiturātu iedarbība uz aknām paātrina antidepresantu metabolismu. Cimetidīns, kā arī daži citi antipsihotiskie līdzekļi nomāc antidepresantu metabolismu.

CYP3A4 inhibitori: in vitro veikto zāļu metabolisma pētījumu rezultāti norāda, ka gadījumos, kad trazodons lietots kopā ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, eritromicīnu, ketokonazolu, itrakonazolu, ritonavīru, indinavīru vai nefazodonu, iespējama mijiedarbība. Pastāv iespēja, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var ievērojami paaugstināt trazodona koncentrāciju plazmā. In vivo veiktos pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem ir apstiprināts, ka 200 mg lielu ritonavira devu lietošana divas reizes dienā vairāk nekā divas reizes paaugstina trazodona koncentrāciju plazmā, izraisot sliktu dūšu, ģīboni un hipotensiju. Ja trazodonu lieto vienlaikus ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, jāapsver nepieciešamība lietot mazākas trazodona devas. Tomēr vienmēr, kad tas iespējams, no vienlaicīgas trazodona un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru lietošanas jāizvairās.

Karbamazepīns: vienlaicīga lietošana izraisa trazodona koncentrācijas pazemināšanos plazmā. Vienlaicīga 400 mg lielu karbamazepīna dienas devu lietošana par attiecīgi 76% un 60% pazemina trazodona un tā aktīvā metabolīta m-hlorfenilpiperazīna koncentrāciju plazmā. Pacienti rūpīgi jānovēro, lai noteiktu, vai nav nepieciešama lielāka trazodona deva.

Tricikliskie antidepresanti: mijiedarbības riska dēļ no vienlaicīgas lietošanas jāizvairās. Jāuzmanās no serotonīnerģiskā sindroma un nevēlamām blakusparādībām sirds – asinsvadu sistēmā.

Fluoksetīns: vienlaikus lietojot trazodonu un CYP1A2/2D6 inhibitoru fluoksetīnu, retos gadījumos aprakstīta paaugstināta trazodona koncentrācija plazmā un nevēlamas blakusparādības. Šo farmakokinētisko mijiedarbību pamatojošais mehānisms nav pilnīgi izprasts. Nav iespējams izslēgt farmakodinamisku mijiedarbību (serotonīnerģisko sindromu).

Monoamīnoksidāzes inhibitori: dažkārt aprakstīta iespējama mijiedarbība ar monoamīnoksidāzes inhibitoriem. Lai gan daži ārsti vienlaikus ordinē abu veidu zāles, vienlaicīga trazodona un MAOI inhibitoru lietošana (vai divu nedēļu laikā pēc šo vielu lietošanas pārtraukšanas) nav ieteicama. Nav ieteicama arī MAOI lietošana vienu nedēļu pēc trazodona lietošanas beigām.

Fenotiazīni: vienlaicīgas fenotiazīnu, piemēram, hlorpromazīna, flufenazīna, levomepromazīna un perfenazīna lietošanas gadījumos ir novērota smaga ortostatiska hipotensija.

Anestēzijas līdzekļi/miorelaksanti: trazodona hidrohlorīds var pastiprināt miorelaksantu un gaistošo anestēzijas līdzekļu iedarbību, tādēļ šādos gadījumos jāievēro piesardzība.

Etilspirts: trazodons pastiprina etilspirta sedatīvo iedarbību. Trazodona lietošanas laikā jāizvairās no alkoholisko dzērienu lietošanas.

Levodopa: antidepresanti var paātrināt levodopa metabolismu.

Cita veida mijiedarbība

Vienlaicīga trazodona un zāļu, par kurām zināms, ka tās pagarina QT intervālu, lietošana var palielināt ventrikulāru aritmiju (tostarp arī torsades de pointes) risku. Gadījumos, kad šīs zāles ordinētas vienlaikus ar trazodonu, jāievēro piesardzība.

Tā kā trazodons tikai ļoti vāji inhibē noradrenalīna atpakaļsaistīšanos un nemaina asinsspiediena atbildreakciju pret tiramīnu, traucējoša ietekme uz guanetidīnam līdzīgo vielu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību ir maz ticama. Tomēr ar laboratorijas dzīvniekiem veikto pētījumu rezultāti liecina, ka trazodons var nomākt lielāko daļu klonidīna lietošanas izraisīto akūto parādību. Lai gan klīniska mijiedarbība nav aprakstīta, lietojot citas zāles pret hipertensiju, nav iespējams izslēgt iedarbības pastiprināšanos.

Trazodonu ordinējot vienlaikus ar Hypericum perforatum saturošiem līdzekļiem, biežāk iespējamas nevēlamas blakusparādības.

Pacientiem, kuri vienlaikus saņēmuši trazodonu un varfarīnu, ir aprakstītas protrombīna laika izmaiņas.

Vienlaicīga trazodona lietošana var paaugstināt digoksīna un fenitoīna koncentrāciju serumā. Attiecībā uz šādiem pacientiem jāapsver nepieciešamība kontrolēt šo vielu koncentrāciju serumā.

4.6. Fertilitāte grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par ierobežotu skaitu (< 200) trazodona iedarbībai pakļautu grūtniecību neliecina par nevēlamu ietekmi uz grūtniecību vai augļa/jaundzimušā veselību. Pašlaik citi būtiski epidemioloģiski dati nav pieejami. Ar dzīvniekiem veikto pētījumu rezultāti neliecina par tiešu vai netiešu terapeitisku devu izraisītu kaitīgu ietekmi uz grūtniecības gaitu, embrija/augļa attīstību, dzemdībām vai postnatālo attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ordinējot zāles grūtniecēm, jāievēro piesardzība. Gadījumos, kad trazodons lietots pirms dzemdībām, jaundzimušie jākontrolē attiecībā uz abstinences simptomiem.

Barošana ar krūti

Ierobežoti dati norāda, ka trazodona ekskrēcija ar mātes pienu ir vāja, tomēr aktīvā metabolīta koncentrācija nav zināma. Tā kā datu ir maz, lēmums par to, vai jāturpina/jāpārtrauc barošana ar krūti vai jāturpina/jāpārtrauc ārstēšanās ar trazodonu, jāpieņem, ievērojot ieguvumu no barošanas ar krūti bērnam un trazodona lietošanas sniegto ieguvumu mātei.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Trazodons maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacienti jābrīdina par riskiem, vadot transportlīdzekli un apkalpojot mehānismus laikā, kamēr viņiem nav zināms, vai viņus nav skārušas tādas parādības kā miegainība, sedācija, reibonis, apjukuma stāvokļi vai neskaidra redze.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību sastopamības apzīmējumi atbilst MedDRA sastopamības definīcijai:

ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Ir ziņots par gadījumiem, kad trazodona terapijas laikā vai neilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas bijušas domas par pašnāvību vai uz pašnāvību vērsta rīcība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Turpmāk norādīti simptomi, par kuriem ziņots arī pacientiem trazodona terapijas laikā, par dažiem no tiem bieži ziņots neārstētas depresijas gadījumā.

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Asinsainas izmaiņas (tai skaitā agranulocitoze, trombocitopēnija, eozinofilija, leikopēnija un anēmija)

Imūnās sistēmas traucējumi

Alerģiskās reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumiNeatbilstošas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiponatriēmija, ķermeņa masas samazināšanās, anoreksija, pastiprināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi, apjukums, bezmiegs, dezorientācija, mānija, trauksme, nervozitāte, nemiers (kas ļoti reti saasinās līdz delīrijam), maldi, agresīva reakcija, halucinācijas, murgaini sapņi, samazināta dzimumtieksme, abstinences sindroms

Nervu sistēmas traucējumi

Serotonīnerģiskais sindroms, krampji, ļaundabīgs neiroleptiskais sindroms, reibonis, vertigo, galvassāpes, miegainība³, nemiers, samazināta modrība, trīce, redzes miglošanās, atmiņas traucējumi, mioklonuss, izteikta afāzija, parestēzija, distonija, garšas sajūtas pārmaiņas

Sirds funkcijas traucējumi

Sirds aritmijas⁴ (tai skaitā Torsade de Pointes, sirdsklauves, priekšlaicīgas sirds kambaru kontrakcijas, divi priekšlaicīgi ventrikulāri kompleksi pēc kārtas, ventrikulāra tahikardija), bradikardija, tahikardija, EKG izmaiņas (QT pagarināšanās)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ortostatiska hipotensija, hipertensija, samaņas zudums

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Deguna gļotādas tūska, dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša, vemšana, sausa mute, aizcietējums, caureja, dispepsija, vēdersāpes, gastroenterīts, pastiprināta siekalošanās, paralītiskais ileuss

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu darbības traucējumi (tai skaitā dzelte un aknu šūnu bojājumi)⁵, intrahepātiska holestāze

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi uz ādas, nieze, hiperhidroze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Sāpes locekļos, muguras sāpes, mialģija, artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Urinēšanas traucējumi

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Priapisms²

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vājums, tūska, gripai līdzīgi simptomi, nogurums, sāpes krūtīs, drudzis

Izmeklējumi

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

¹ Simptomātiskiem pacientiem jākontrolē šķidruma un elektrolītu statuss.

² Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

³ Trazodons ir antidepresants ar sedatīvu iedarbību, un miegainība, ko dažkārt novēro pirmajās ārstēšanas dienās, parasti izzūd turpmākas terapijas gaitā.

⁴ Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka trazodonam piemīt mazāka kardiotoksicitāte nekā tricikliskajiem antidepresantiem, un klīniskie pētījumi ļauj domāt, ka šīm zālēm varētu piemist mazāks potenciāls izraisīt sirds aritmiju cilvēkiem. Klīniskie pētījumi, kuros piedalījušies pacienti ar iepriekš bijušu sirds slimību, liecina, ka trazodonam šajā populācijā varētu būt aritmiju veicinoša iedarbība.

⁵ Retos gadījumos ir ziņots par negatīvu ietekmi uz aknu funkciju, kas dažkārt var būt izteikta. Ja novēro šādu ietekmi, trazodona lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tālruņa numurs: +371 67078400;

Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Toksicitātes izpausmes

Visbiežāk aprakstītās pārdozēšanas izraisītās reakcijas ir miegainība, reibonis, slikta dūša un vemšana. Smagākos gadījumos aprakstīta koma, tahikardija, hipotensija, hiponatriēmija, krampji un elpošanas mazspēja. Ietekme uz sirdi var izpausties kā bradikardija, QT intervāla pagarināšanās un torsades de pointes. Pēc pārdozēšanas simptomi var parādīties 24 stundu laikā vai vēlāk.

Trazodona pārdozēšana kombinācijā ar citiem antidepresantiem var izraisīt serotonīnerģisko sindromu.

Terapija

Specifiska trazodona antidota nav. Attiecībā uz pieaugušajiem, kuri ieņēmuši vairāk par 1 g trazodona, kā arī uz bērniem, kuri ieņēmuši vairāk par 150 mg trazodona, stundas laikā pēc pārdozēšanas var apsvērt aktivētās ogles lietošanu. Alternatīvi, attiecībā uz pieaugušajiem stundas laikā pēc iespējami letālas pārdozēšanas var apsvērt kuņģa skalošanu.

Pēc pārdozēšanas pacients jānovēro vismaz sešas stundas (12 stundas, ja ieņemta ilgstošas iedarbības zāļu forma). Jākontrolē asinsspiediens un pulsa ātrums, kā arī jāveic novērojumi pēc Glāzgovas komas skalas (GCS). Ja pacienta vērtējums pēc GCS ir pazemināts, jākontrolē skābekļa piesātinājums. Pacientiem ar simptomiem jākontrolē sirdsdarbība.

Vienreizēju īslaicīgu krampju gadījumā terapija nav nepieciešama. Bieži vai ilgstoši krampji jākontrolē, intravenozi ievadot diazepāmu (0,1 – 0,3 mg/kg ķermeņa masas) vai lorazepāmu (4 mg pieaugušajiem vai 0,05 mg/kg bērniem). Ja šie pasākumi krampju kontroli nenodrošina, var palīdzēt intravenoza fenitoīna infūzija. Pēc nepieciešamības jādod skābeklis, kā arī jākoriģē skābju – bāzu līdzsvara un metabolisma traucējumi.

Hipotensijas un pārmērīgas sedācijas gadījumā terapijai jābūt simptomātiskai un uzturošai. Ja saglabājas smaga hipotensija, jāapsver inotropo līdzekļu, piemēram, dopamīna vai dobutamīna lietošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: psihoanaleptiskie līdzekļi, antidepresanti.

ATĶ kods: N06AX05

Trazodons ir triazolpiridīna atvasinājums, kas ir efektīvs, ārstējot depresiju, tostarp arī depresiju, kas saistīta ar nemieru un miega traucējumiem. Zālēm ir raksturīgs ātrs iedarbības sākums (iedarbība parādās aptuveni pēc nedēļas).

Trazodons nomāc serotonīna atpakaļsaisti, kā arī ir 5-HT2 receptoru, kuru aktivācija bieži ir saistīta ar bezmiegu, nemieru, psihomotoru uzbudinājumu un dzimumfunkcijas izmaiņām, antagonists.

Trazodons nav kontrindicēts glaukomas un urinācijas traucējumu gadījumos, tas neizraisa ekstrapiramidālus simptomus un nepastiprina adrenerģisko impulsu pārvadi. Tā kā vielai nav raksturīga antiholīnerģiska aktivitāte, tai nav raksturīga arī parastā triciklisko antidepresantu ietekme uz sirdsdarbību.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc vienreizējas perorālas 75 mg lielas ilgstošas darbības trazodona zāļu formas ieņemšanas Cmax, kuras lielums ir aptuveni 0,7 µg/ml, tiek sasniegta pēc 4 stundām (Tmax), un AUC ir aptuveni 8 µg/ml/h. Pēc vienreizējas perorālas 150 mg lielas ilgstošas darbības trazodona zāļu formas ieņemšanas Cmax, kuras lielums ir aptuveni 1,2 µg/ml, tiek sasniegta pēc 4 stundām (Tmax). Pusperiods ilgst aptuveni 12 stundas, bet AUC ir aptuveni 18 µg/ml/h.

In vitro veiktos pētījumos ar cilvēka aknu mikrosomām ir pierādīts, ka trazodonu galvenokārt metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūtā toksicitāte: pelēm, žurkām un trušiem perorāli lietota trazodona LD₅₀ vērtības ir attiecīgi 610 mg/kg, 486 mg/kg un 560 mg/kg. Novērotās simptomu izpausmes ir sedācija, siekalošanās, plakstiņu ptoze un kloniski krampji.

Atkārtotu devu toksicitāte: subhroniskās toksicitātes pētījumi ir veikti ar žurkām, trušiem un suņiem, bet hroniskās toksicitātes pētījumi – ar žurkām, suņiem un pērtiķiem. Žurkām, trušiem, suņiem un pērtiķiem perorāli lietotās dienas devas bija attiecīgi 15 - 450 mg/kg, 15 - 100 mg/kg, 3 - 100 mg/kg un 20 - 80 mg/kg. Ar žurkām veikto pētījumu laikā zāļu lietošana izraisīja aknu šūnu un endoplazmātiskā tīkla hipertrofiju, kas vēlāk izraisa hepatomegāliju. Šo parādību novēro detoksikācijas mehānisma darbības rezultātā un tā nav interpretējama kā patoloģija. Turklāt nāvējošo devu lietošana izraisīja jau akūtās toksicitātes pētījumu laikā novērotās parādības. Attiecīgā dienas deva, kas neizraisīja nevēlamas blakusparādības (NOEL), bija 30 mg/kg. Tikai trušiem gadījumos, kad relatīvā NOEL bija 50 mg/kg dienā, tika novērota nomācoša ietekme uz CNS. Atkārtotas devas ievadot suņiem (attiecīgā NOEL vērtība bija 10 mg/kg dienā), saasinājās jau akūtās intoksikācijas laikā novērotie simptomi. Pērtiķi salīdzinājumā ar suņiem bija izturīgāki, un tiem ir novēroti tikai farmakodinamiska rakstura traucējumi. NOEL vērtība bija 20 mg/kg dienā.

Reproduktīvā toksicitāte: lietojot līdz 300 mg/kg lielas dienas devas, ietekme uz žurku auglību nav novērota. Ar žurkām veikto teratogenitātes pētījumu laikā ir pierādīts, ka embriju bojāejas gadījumu biežuma palielināšanos izraisa tikai dienas devas, kas ir toksiskas pašam mātes organismam (300 - 450 mg/kg). Trušiem embriju bojāejas gadījumi un reti iedzimtu anomāliju gadījumi ir novēroti, lietojot tikai dienas devas, kas ir toksiskas pašam mātes organismam (150 - 450 mg/kg). To, ka nepastāv tieša ietekme uz embriju, ir apstiprinājuši ar žurkām veikti pētījumi par trazodona spēju šķērsot placentu: embrija audos un amniotiskajā šķidrumā ir konstatēta tikai nenozīmīga vielas koncentrācija. Ar žurkām veiktu peri- un postnatālo pētījumu laikā gadījumos, kad zāļu dienas deva pārsniedza 30 mg/kg, ir konstatēta tikai mazuļu ķermeņa masas palielināšanās ātruma samazināšanās.

Mutagenitāte: in vitro ar baktēriju šūnām, Ķīnas kāmju V79 šūnām, peļu limfomas šūnām veikto mutagenitātes pētījumu un CHO, CHL/TU un cilvēka limfocītu šūnām veikto testu, kā arī in vivo veikto testu laikā (ir veikti peļu mikrokodolu testi un žurku hromosomu metafāzes analīze) nekāda mutagēna ietekme nav konstatēta.

Kancerogenitāte: ar pelēm un žurkām veikto pētījumu laikā nekāds audzēju risks nav konstatēts.

Antigēniskums: trazodonam nav raksturīga nekāda antigēniska iedarbība.

Kardiotoksicitāte: trazodona ietekme uz sirds – asinsvadu sistēmu ir pētīta ar žurkām, jūras cūciņām, kaķiem un suņiem. Zālēm nav raksturīga gandrīz nekāda kardiotoksicitāte, tā ka EKG izmaiņas nav novērotas, ja lieto devas, kas neizraisa hipotensiju.

Ietekme uz hormonālo sistēmu: vienreizējas intraperitoneāli ievadītas devas, kuru lielums pārsniedz 20 mg/kg, žurku mātītēm izraisa vieglu prolaktīna aktivitātes palielināšanos. Ilgstoši lietojot zāles, šī parādība izzūd.

Atkarība no zālēm: divu ar žurkām veikto pētījumu rezultāti ir izslēguši jebkādas atkarību no zālēm izraisošas iedarbības iespēju.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Saharoze

Polivinilpirolidons

Karnaubas vasks

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Trittico retard 75 mg: PVH/alumīnija blisteri. Kartona kastītes ar 30 tabletēm (diviem blisteriem pa 15 tabletēm).

Trittico retard 150 mg: PVH/alumīnija blisteri. Kartona kastītes ar 20 vai 60 tabletēm (diviem vai sešiem blisteriem pa 10 tabletēm).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

UAB „MRA”

Totorių 20 – 9, LT-01121 Vilnius

Lietuva

Tel.: +370 5 2649010

Fakss: +370 2124270

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS (-I)

Trittico retard 75 mg ilgstošās darbības tabletes: 10-0272

Trittico retard 150 mg ilgstošās darbības tabletes: 10-0271

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 10.05.2010

Pārreģistrācijas datums: 27.01.2015

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2017. gada janvāris

SASKAŅOTS ZVA 02-03-2017