Trexan 10 mg tabletes
Uzglabāt trauciņu ārējā kastītē, lai pasargātu no gaismas.
Methotrexatum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0059-04
09-0059
Orion Corporation Orion Pharma, Finland
31-MAR-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
10 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Orion Corporation, Finland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Trexan 10 mg tabletes
methotrexatum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Trexan un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Trexan lietošanas
3. Kā lietot Trexan
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Trexan
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Trexan un kādam nolūkam tās lieto
Trexan tablešu aktīvā viela metotreksāts ir antimetabolīts un imūnsupresants (zāles, kas ietekmē organisma šūnu vairošanos un samazina imūnās sistēmas aktivitāti).
Trexan lieto, lai ārstētu:
- aktīvu reimatoīdo artrītu pieaugušiem pacientiem;
- smagu, grūti ārstējamu un invaliditāti izraisošu psoriāzi, kas pienācīgi nereaģē uz citiem ārstēšanas veidiem, piemēram, fototerapiju, PUVA un retinoīdiem;
- smagu psoriātisko artrītu pieaugušiem pacientiem.
Jūsu ārsts spēs izskaidrot, kādā veidā Trexan tabletes varētu palīdzēt tieši Jūsu konkrētā stāvokļa gadījumā.
2. Kas Jums jāzina pirms Trexan lietošanas
Nelietojiet Trexan šādos gadījumos, ja:
- Jums ir būtiska aknu slimība (ārsts izvērtēs Jūsu slimības smagumu);
- Jums ir būtiska nieru slimība (ārsts izvērtēs Jūsu slimības smagumu);
- Jums ir vai ir bijušas kaulu smadzeņu slimība vai smagas asins slimības;
- Jums ir alerģija pret metotreksātu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti (skatīt arī apakšpunktu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”);
- Jums ir imūnās sistēmas traucējumi;
- Jums ir smaga akūta vai esoša infekcija, piemēram, tuberkuloze vai HIV;
- Jūs pārmērīgi lietojat alkoholiskos dzērienus;
- Jums ir iekaisums vai čūlas mutes dobumā;
- Jums ir kuņģa vai zarnu čūlas (piemēram, peptiska čūla vai čūlainais kolīts) aktīvā fāzē.
- Metotreksāta terapijas laikā nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīvām vakcīnām.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Svarīgs brīdinājums par Trexan (metotreksāta) devu
Ārstējot reimatoīdo artrītu, psoriāzi vai psoriātisko artrītu, Trexan jālieto tikai vienu reizi nedēļā.
Pārāk lielu Trexan (metotreksāta) devu lietošana var būt letāla.
Lūdzu, ļoti rūpīgi izlasiet lietošanas instrukcijas 3. punktu.
Ja Jums ir jautājumi, lūdzu, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms zāļu lietošanas.
Pacientiem ar esošu reimatoloģisku slimību, lietojot metotreksātu, ir ziņots par akūtu plaušu asiņošanu. Ja Jums rodas tādi simptomi kā asiņu spļaušana vai atklepošana, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Lūdzu, pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja uz Jums attiecas vai agrāk attiecās jebkurš no šādiem stāvokļiem:
- Jums ir cukura diabēts, kuru ārstē ar insulīnu;
- Jums nesen veikta vakcinācija, vai tā tiek plānota;
- Jūs lietojat citas zāles vai vitamīnu preparātus (skatīt apakšpunktu “Citas zāles un Trexan”);
- Jums ir neaktīvas, ilgstošas infekcijas (piemēram, tuberkuloze, B vai C hepatīts, jostas roze (herpes zoster));
- Jums ir bijušas čūlas kuņģī vai zarnās (peptiska čūla vai čūlainais kolīts);
- Jums ir slikts vispārējais stāvoklis;
- Jums ir vai ir bijusi jebkāda aknu vai nieru slimība;
- Jums ir traucēta plaušu funkcija;
- Jums ir ļoti izteikts liekais svars;
- Jums ir patoloģiska šķidruma uzkrāšanās vēderā vai dobumos starp plaušām un krūškurvja sienu (ascīts, izsvīdums pleirā);
- Jums ir dehidratācija vai stāvoklis, kas izraisa dehidratāciju (piemēram, vemšanas, caurejas vai mutes un lūpu iekaisuma izraisīta dehidratācija).
Ja Jums ir bijuši ādas bojājumi pēc staru terapijas (starojuma izraisīts dermatīts) vai saules apdegumi, šie stāvokļi var atkārtoties lietojot Trexan.
Caureja var būt Trexan lietošanas iespējama blakusparādība, tāpēc var būt nepieciešams pārtraukt terapiju. Ja Jums ir caureja, lūdzu, konsultējieties ar ārstu.
Īpaši piesardzības pasākumi, lietojot Trexan
Metotreksāts īslaicīgi ietekmē spermas un olšūnu veidošanos, un vairumā gadījumu šī ietekme ir atgriezeniska. Metotreksāts var izraisīt spontāno abortu un smagus iedzimtus defektus. Jāizvairās no grūtniecības iestāšanās metotreksāta lietošanas laikā un vismaz sešus mēnešus pēc ārstēšanās beigām. Skatīt arī apakšpunktu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”.
Lietojot Trexan, psoriāzes izraisītas ādas izmaiņas var pasliktināties ultravioletā starojuma iedarbības rezultātā.
Pirms terapijas uzsākšanas ieteicamie novērošanas izmeklējumi un piesardzības pasākumi
Pirms ārstēšanas uzsākšanas jāveic pilna asins analīze, kā arī jāpārbauda nieru un aknu darbība. Iespējams vajadzēs veikt arī krūšu kurvja rentgenogrammu. Ārstēšanas laikā un pēc tās var būt nepieciešams veikt arī citas pārbaudes. Neizlaidiet nozīmētās asins analīzes.
Ja kādā no šīm analīzēm tiks atklātas novirzes, ārstēšanu turpinās tikai tad, kad visi radītāji atkal būs normā.
Pat tad, ja Trexan tiek lietots mazās devās, var rasties nopietnas blakusparādības. Lai tās savlaicīgi konstatētu, ārsts regulāri nozīmēs Jums asins un urīna analīzes.
Kā blakusparādība pacientiem, kuri saņēma metotreksātu, lai ārstētu vēzi ir ziņota smadzeņu slimība (encefalopātija/leikoencefalopātija); nevar izslēgt, ka tas var notikt arī tad, ja esat lietojis metotreksāta tabletes reimatoīdā artrīta vai psoriāzes ārstēšanai.
Citas zāles un Trexan
Citu zāļu vienlaicīga lietošana var ietekmēt šo zāļu efektivitāti un lietošanas drošumu. Trexan var ietekmēt arī citu zāļu efektivitāti un lietošanas drošumu.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes, un augu valsts līdzekļus. Neaizmirstiet pastāstīt savam ārstam par ārstēšanos ar Trexan, ja ārstēšanas laikā Jums tiek nozīmētas citas zāles. Īpaši svarīgi pastāstīt ārstam, ja lietojat:
- noteiktus antibiotiskos līdzekļus (piemēram, penicilīni, glikopeptīdi, ciprofloksacīns, cefalotīns, sulfanilamīdi, trimetoprims/sulfametoksazols, tetraciklīns un hloramfenikols);
- vielas, kas var būt kaitīgas nierēm un aknām (piemēram, sulfasalazīns un leflunomīds (zāles, ko lieto reimatisma ārstēšanai), alkohols);
- pretvēža līdzekļus (piemēram, doksorubicīns, cisplatīns, merkaptopurīns);
- pretkrampju līdzekļus, piemēram, fenitoīnu vai levetiracetāmu (zāles, ko bieži lieto epilepsijas ārstēšanai);
- zāles, kas saista žultsskābi un var tikt lietotas, lai pazeminātu holesterīna līmeni (holestiramīns);
- zāles pret sāpēm un/vai iekaisumu, zināmas kā nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, diklofenaks un ibuprofēns, salicilāti, tādi kā acetilsalicilskābe (aspirīns), un pirazoli, tādi kā metamizols);
- omeprazolu vai pantoprazolu (zāles, ko lieto, lai samazinātu kuņģa skābes izdalīšanos);
- diurētiskos līdzekļus, triamterēnu (urīndzenošie līdzekļi);
- zāles cukura līmeņa asinīs pazemināšanai, piemēram, metformīnu;
- probenecīdu (zāles podagras ārstēšanai);
- teofilīnu (zāles elpošanas sistēmas slimību ārstēšanai);
- ciklosporīnu (viela, kas nomāc vai novērš imūnās sistēmas atbildes reakciju);
- barbiturātus (miega zāles);
- nomierinošos līdzekļus;
- perorālos kontracepcijas līdzekļus;
- citas zāles reimatoīdā artrīta vai psoriāzes ārstēšanai, piemēram, azatioprīnu, leflunomīdu, sulfasalazīnu (zāles, ko lieto ne tikai reimatoīdā artrīta un psoriāzes ārstēšanai, bet arī čūlainā kolīta ārstēšanai), fenilbutazonu vai amidopirīnu;
- retinoīdus (lieto psoriāzes un citu ādas traucējumu ārstēšanai);
- pirimetamīnu (lieto malārijas profilaksei un ārstēšanai);
- vitamīnus, kas satur folskābi;
- jebkuru vakcināciju ar dzīvajām vakcīnām (jāizvairās), piemēram, vakcīnas pret masalām, cūciņām, gripu vai dzelteno drudzi.
Pastāstiet Jūsu ārstam par Trexan lietošanu nākošā ārsta apmeklējuma reizē.
Trexan kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Jāizvairās no alkohola lietošanas metotreksāta terapijas laikā, kā arī ieteicams atturēties no pārmērīgas kafijas, kofeīnu saturošu bezalkoholisko dzērienu un melnās tējas lietošanas, jo tas var pastiprināt blakusparādības vai ietekmēt Trexan efektivitāti. Pārliecinieties, ka ārstēšanas laikā ar Trexan Jūs lietojat pietiekamu daudzumu šķidruma, jo dehidratācija (ūdens daudzuma samazināšanās organismā) var palielināt Trexan toksicitāti.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Grūtniecība
Nelietojiet Trexan grūtniecības laikā vai ja plānojat grūtniecību. Metotreksāts var izraisīt iedzimtus defektus, kaitēt nedzimušajam bērnam vai izraisīt spontāno abortu. Tas ir saistīts ar galvaskausa, sejas, sirds un asinsvadu, galvas smadzeņu un ekstremitāšu patoloģijām. Tāpēc ir ļoti svarīgi nedot metotreksātu grūtniecēm vai sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm reproduktīvā vecumā pirms ārstēšanas ir jāizslēdz grūtniecības iespējamība, izmantojot attiecīgus pasākumus, piemēram, grūtniecības testu. Jums jāizvairās no grūtniecības iestāšanās metotreksāta lietošanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas beigām, visu šo laiku izmantojot iedarbīgus kontracepcijas līdzekļus (skatīt arī apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ja Jums tomēr iestājas grūtniecība ārstēšanas laikā vai Jums ir aizdomas par grūtniecību, pēc iespējas drīzāk konsultējieties ar ārstu. Jums jāsaņem konsultācija par iespējamu kaitīgu ietekmi uz bērnu ārstēšanas dēļ.
Ja Jūs plānojat grūtniecību, pirms plānotās terapijas uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu, kurš var Jūs norīkot pie speciālista.
Barošana ar krūti
Nebarojiet bērnu ar krūti terapijas laikā, jo metotreksāts izdalās mātes pienā. Ja Jūsu ārsts uzskata, ka bērna barošanas ar krūti laikā ārstēšana ar metotreksātu ir absolūti nepieciešama, bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc.
Vīriešu fertilitāte
Pieejamie pierādījumi neliecina par iedzimtu defektu vai spontānā aborta paaugstinātu risku, ja bērna tēvs lietojis metotreksāta devas, kas mazākas par 30 mg/nedēļā. Taču šādu risku nevar pilnībā izslēgt. Metotreksāts var būt genotoksisks. Tas nozīmē, ka šīs zāles var izraisīt ģenētiskas mutācijas. Metotreksāts var ietekmēt spermas veidošanos un potenciāli var izraisīt iedzimtus defektus. Tāpēc Jums jāizvairās kļūt par bērna tēvu vai spermas donoru metotreksāta lietošanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Jūs varat just nogurumu un reiboni terapijas ar Trexan laikā. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja Jums ir šādi simptomi.
Trexan satur laktozi
Šīs tabletes satur laktozi. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Trexan
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Reimatoīdā artrīta, psoriāzes vai psoriātiskā artrīta pacientiem jālieto tabletes iekšķīgi vienu reizi nedēļā, vienā un tajā pašā nedēļas dienā.
Nelietojiet tabletes biežāk, nekā Jūsu ārsts norādījis.
Lietošana katru dienu var izraisīt būtisku toksisku ietekmi, tajā skaitā nāvi.
Lietojiet tableti, atrodoties sēdus vai stāvus stāvoklī un uzdzerot glāzi ūdens.
Ieteicamā deva:
Deva reimatoīdā artrīta, psoriāzes un smaga psoriātiskā artrīta gadījumā:
Lietojiet Trexan tikai vienu reizi nedēļā.
Ieteicamā deva ir 7,5‑15 mg, lietojot iekšķīgi vienu reizi nedēļā.
Deva jāpielāgo atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas uz ārstēšanu un novērotajām blakusparādībām. Ārsts var arī dot Jums norādījumus lietot nedēļas devu trīs dalītās devās 24 stundu laikā.
Jāievēro atbilstošas procedūras attiecībā uz drošu rīkošanos ar citotoksiskām zālēm. Ikvienam, kurš rīkojies ar metotreksātu, pēc devas lietošanas jānomazgā rokas. Rīkojoties ar metotreksāta tabletēm, jālieto vienreizējās lietošanas cimdi. Grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību vai baro bērnu ar krūti, nedrīkst rīkoties ar metotreksātu.
Ja esat lietojis Trexan vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis zāles (vai kāds cits ir lietojis) vairāk nekā noteikts, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu.
Metotreksāta pārdozēšana var izraisīt smagas toksiskās reakcijas, tajā skaitā nāvi. Pārdozēšanas simptomi var būt zilumi vai asiņošana, neparasts vājums, čūlas mutē, slikta dūša, vemšana, melni vai asiņaini izkārnījumi, asiņu atkrēpošana vai vemšana ar kafijas biezumiem līdzīgām atvemtām masām, samazināta urinēšana. Skatīt arī 4. punktu.
Dodoties pie ārsta vai uz slimnīcu, paņemiet līdzi zāļu iepakojumu.
Ja esat aizmirsis lietot Trexan
Lietojiet aizmirsto devu pēc iespējas ātrāk, tiklīdz atcerējāties, un ja nav pagājušas vairāk nekā divas dienas. Ja esat nokavējis devas lietošanu vairāk nekā divas dienas, konsultējieties ar savu ārstu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Pirms brīvdienām vai ceļojuma pārliecinieties, vai Jūsu rīcībā ir pietiekami daudz zāļu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Parasti metotreksāta blakusparādību sastopamības biežums un smaguma pakāpe ir saistīti ar devu un lietošanas biežumu. Vairums blakusparādību ir atgriezeniskas, ja tās tiek savlaicīgi konstatētas.
Smagas blakusparādības
Nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, ja Jums rodas kāds no šādiem simptomiem:
klepus ar biezām gļotām, apgrūtināta elpošana, drudzis vai elpas trūkums. Jums var būt pneimonīts, plaušu fibroze vai pneimonija. (Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem);
asiņu spļaušana vai atklepošana;
spiediena sajūta krūšu kurvī, apgrūtināta elpošana, sejas, rīkles vai roku pietūkums, reiboņa vai ģīboņa sajūta. Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas pazīmes. (Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem);
smagas ādas reakcijas, tajā skaitā lobīšanās un čūlu veidošanās uz ādas, mutē, acīs un uz dzimumorgāniem, kā arī daudzi ar strutām pildīti plankumi kopā ar drudzi. Jums var būt Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermas nekrolīze. (Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem);
drudzis un Jūsu vispārējā stāvokļa pasliktināšanās, vai drudzis kopā ar lokālu infekciju, piemēram, rīkles vai mutes dobuma. Jums var būt pazemināts balto asins šūnu skaits (iespējams kaulu smadzeņu darbības nomākuma dēļ), un Jūsu spēja pretoties infekcijām var būt samazināta. (Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem);
ēstgribas zudums, slikta dūša, niezoša āda, ādas vai acu dzelte, drudzis, uzpūties un jutīgs vēders. Jums var būt aknu iekaisums vai bojājums. (Reti: var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem);
asiņu vemšana, melni, darvai līdzīgi izkārnījumi un sāpes vēderā. Jums var būt kuņģa čūla vai asiņošana. (Reti: var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem);
krampjveida sāpes, stipras sāpes vai pietūkums kājā, apsārtums, elpas trūkums, sāpes krūtīs vai pēkšņs kolapss. Jums var būt asins trombs. (Reti: var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem);
asinis urīnā (Ļoti reti: var skart līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem), sāpīga vai apgrūtināta urinēšana (Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem), samazināta urīna veidošana vai tās trūkums (Reti: var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem). Jums var būt nieru bojājums. (Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem);
paaugstināta temperatūra, salšanas sajūta un drebuļi, ātra sirdsdarbība, paātrināta elpošana, apjukums vai reibonis. Jums var būt infekcijas rezultātā radusies sepse. (Reti: var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem);
grūtības runāt vai sazināties. (Ļoti reti: var skart līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem);
krampji (Ļoti reti: var skart līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem) vai noteikti smadzeņu darbības traucējumi (encefalopātija/leikoencefalopātija) (Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Citas blakusparādības
Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
Rīkles iekaisums vai mutes un lūpu sāpīgums, dispepsija, ēstgribas zudums, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās.
Biežas blakusparādības (var skart līdz pat 1 no 10 cilvēkiem):
Infekcijas, caureja, izsīkums, nogurums, galvassāpes, reibonis, miegainība, eksantēma, izsitumi vai lieli, sarkani plankumi uz ādas, matu izkrišana, čūlas mutes dobumā.
Retākas blakusparādības (var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem):
Vertigo, samazināta asins recēšana, izmaiņas Jūsu asins šūnu skaitā, anēmija, albumīna līmeņa pazemināšanās serumā, taukainā hepatoze, nieze, herpēm līdzīgi ādas izsitumi, pastiprināta ādas pigmentācija, osteoporoze, sāpes locītavās vai muskuļos, lokālu audu sabiezējumu parādīšanās, urīnpūšļa čūlas, maksts iekaisums un čūlas makstī, limfmezglu pietūkums (var liecināt par limfātiskās sistēmas [limfomas] vēzi), salšanas sajūta.
Retas blakusparādības (var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem):
Asinsrades traucējumi, ko raksturo ļoti lielu sarkano asins šūnu parādīšanās (megaloblastiska anēmija), depresija, apmulsums, garastāvokļa svārstības, kustību lēnīgums, kas var ietekmēt tikai ķermeņa kreiso vai labo pusi, cukura diabēts, pazemināts asinsspiediens, sirds somiņas iekaisums, šķidruma uzkrāšanās sirds somiņā, elpas trūkums, elpošanas apstāšanās, smaganu iekaisums, tievo zarnu iekaisums, asiņaini izkārnījumi, rīkles iekaisums, pinnes, ādas bālums, niezoši izsitumi ar pacēlumu, paaugstināta jutība pret gaismu, dedzinoša sajūta uz ādas psoriātisko bojājumu apvidū, čūlas uz ādas, jostas roze vai sāpīgi ādas izsitumi, naga atdalīšanās, aptumšoti plankumi uz nagiem, sarkani vai violeti plankumi asinsvadu asiņošanas/alerģiska iekaisuma dēļ, ādas bojājumi pēc staru terapijas, kas līdzinās saules apdegumiem vai dermatītam, kaulu (slodzes) lūzumi, patoloģisks elektrolītu līmenis asinīs, menstruālā cikla traucējumi, grūtības sasniegt erekciju, samazināta dzimumtieksme, fizisks nespēks, drudzis, palēnināta brūču dzīšana.
Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem):
Smagi kaulu smadzeņu traucējumi, paaugstināta uzņēmība pret infekcijām, limfoproliferatīvi traucējumi (pārmērīgs balto asins šūnu pieaugums, bezmiegs, psihozes, pazemināts antivielu līmenis, aizkaitināmība, enerģijas trūkums, viegli pārejoši intelektuālās darbības traucējumi (“prāta apmiglojums”), neparastas sajūtas galvā, smadzeņu pietūkums, džinkstēšana ausīs, sāpes, muskuļu vājums, tirpšanas un durstīšanas sajūta, garšas sajūtas izmaiņas (metāliska garša), smadzeņu apvalka iekaisums, paralīze, neskaidra redze, acs infekcija, gļotādas iekaisums ap plaušām, šķidruma uzkrāšanās ap plaušām, aknu mazspēja, asinsvadu iekaisums, hroniska obstruktīva plaušu slimība, sauss klepus, asiņu vemšana, augoņi, asiņošana kā zilumi vai sīki asinsvadi uz ādas virsmas, sviedru dziedzeru iekaisums, nagu infekcijas, auglības problēmas, mazs spermatozoīdu skaits, neauglība, asiņošana un izdalījumi no maksts, krūts audu palielināšanās vīriešiem.
Ziņots arī par šādām blakusparādībām, bet to sastopamības biežums nav zināms:
Patoloģiski zems asins šūnu skaits, sepse, kā rezultātā iestājas nāve, neaktīvu hronisku infekciju aktivizēšanās, redzes traucējumi, acs tīklenes bojājums, resnās zarnas paplašināšanās, kas saistīta ar iekaisumu/infekciju, pankreatīts, žokļa kaulu bojājumi (pakārtoti pārmērīgam balto asins šūnu pieaugumam), patoloģiskas izmaiņas smadzeņu baltajā vielā (leikoencefalopātija), asiņošana no deguna, astma, olbaltumvielas urīnā, spontānais aborts, augļa bojājumi, paaugstināts toksisko reakciju risks staru terapijas laikā, palielināts balto asins šūnu skaits, plaušu audu iekaisums, asiņošana no plaušām. Zvīņaini, sarkani plankumi uz ādas, kas saistīti ar psoriāzi, var pasliktināties, ja tie tiek pakļauti ultravioletās gaismas, piemēram, saules, iedarbībai, un lietojot Trexan.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Trexan
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā, vēlams slēgtā skapī. Nejauša norīšana bērnam var būt nāvējoša.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz plastmasas trauciņa ar tabletēm un ārējās kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt tablešu trauciņu ārējā kastītē, lai pasargātu no gaismas.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām attiecībā uz citotoksiskām zālēm.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Trexan satur
- Aktīvā viela ir metotreksāts, viena tablete satur 10 mg metotreksāta.
- Citas sastāvdaļas ir: laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, preželatinizēta kartupeļu ciete, polisorbāts 80, mikrokristāliskā celuloze un magnija stearāts.
Trexan ārējais izskats un iepakojums
Dzeltena, izliekta, kapsulas formas tablete ar dalījuma līniju un iegravētu "M 10" vienā pusē, 8 mm garumā, 4,5 mm platumā. Tableti var sadalīt vienādās daļās.
Iepakojumā 10, 16, 24, 25, 30 un 100 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Orion Corporation
Orionintie 1
FI-02200 Espoo
Somija
Ražotājs
Orion Corporation, Orion Pharma
Orionintie 1
FI-02200 Espoo
Somija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Čehija
Ungārija
Latvija
Polija
Slovākija
Trexan
Lietuva
Methotrexate Orion
Īrija
Lielbritānija
Methotrexate
Francija
Imeth
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019
EQ PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 03-01-2013
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Trexan 10 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena tablete satur 10 mg metotreksāta (methotrexatum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 36,6 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Dzeltena, izliekta, kapsulas formas tablete ar dalījuma līniju un iegravētu "M 10" vienā pusē, 8 mm garumā, 4,5 mm platumā.
Tableti var sadalīt vienādās daļās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
- Aktīvs reimatoīdais artrīts pieaugušajiem.
- Smaga, grūti ārstējama un invaliditāti izraisoša psoriāze, kas pienācīgi nereaģē uz citiem ārstēšanas veidiem, piemēram, fototerapiju, PUVA un retinoīdiem, kā arī smags psoriātisks artrīts pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Reimatoīdais artrīts un psoriāze
Svarīgs brīdinājums par Trexan (metotreksāta) devām
Ārstējot reimatiskās slimības, psoriāzi vai psoriātisko artrītu, Trexan (metotreksātu) drīkst lietot tikai vienu reizi nedēļā. Kļūdainu Trexan (metotreksāta) devu lietošana var izraisīt nopietnas blakusparādības, arī nāvi. Lūdzu, ļoti uzmanīgi izlasiet šo zāļu apraksta apakšpunktu.
Trexan var nozīmēt tikai ārsti, kuri ir iepazinušies ar zāļu dažādajām īpašībām un to iedarbības veidu. Trexan lieto vienu reizi nedēļā.
Personai, kura izraksta zāles, receptē jānorāda konkrēta zāļu lietošanas diena.
Devām, kuras nav realizējamas/praktiskas, lietojot šo zāļu stiprumu, ir pieejams cits šo zāļu stiprums.
Reimatoīdais artrīts
Parastā deva ir 7,5‑15 mg vienu reizi nedēļā. Plānoto nedēļas devu var lietot kā trīs atsevišķas devas 24 stundu laikā. Lai sasniegtu optimālu klīnisko atbildes reakciju, lietošanas shēmu var pakāpeniski pielāgot, bet nepārsniedzot kopējo nedēļas devu 20 mg. Pēc tam devu var samazināt līdz mazākajai iespējamajai efektīvajai devai, kuru daudzos gadījumos sasniedz 6 nedēļu laikā.
Psoriāze
Pirms ārstēšanas uzsākšanas ir ieteicams iedot pacientam testa devu 2,5‑5 mg, lai izslēgtu neparedzētu toksisku iedarbību. Ja pēc vienas nedēļas laboratoriskie izmeklējumi ir normas robežās, var uzsākt ārstēšanu. Parastā deva ir 7,5‑15 mg vienu reizi nedēļā. Plānoto nedēļas devu var nozīmēt trīs atsevišķās devās 24 stundu laikā. Ja nepieciešams, kopējo nedēļas devu var palielināt līdz 25 mg. Pēc tam devu jāsamazina līdz mazākajai efektīvajai devai atbilstoši terapeitiskai atbildes reakcijai, kura daudzos gadījumos tiek sasniegta 4‑8 nedēļu laikā.
Pacients pilnībā jāinformē par iespējamo risku, un ārstam jāpievērš īpaša uzmanība aknu toksicitātes rādītājiem, veicot aknu funkcionālos testus pirms ārstēšanas ar metotreksātu uzsākšanas un atkārtojot tos terapijas laikā ar 2‑4 mēnešu intervālu. Terapijas mērķim vajadzētu būt devas samazināšanai līdz zemākajam iespējamajam līmenim ar ilgāko iespējamo pārtraukuma periodu. Metotreksāta lietošana var dot iespēju atsākt tradicionālo lokālo terapiju, kas būtu jāveicina.
Lietošana gados vecākiem pacientiem
Gados vecākiem pacientiem metotreksāts jālieto īpaši piesardzīgi, jāapsver devas samazināšana pavājinātas aknu un nieru darbības dēļ, kā arī ar vecumu saistītu zemo folātu rezervju dēļ.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Metotreksāts ir jālieto īpaši piesardzīgi pacientiem ar pašreiz esošu vai agrāk bijušu aknu slimību, sevišķi, ja tā saistīta ar alkohola lietošanu (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Lietojot metotreksātu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Deva jāpielāgo sekojoši:
| Kreatinīna klīrenss (ml/min) | Deva |
|---|---|
| ≥ 60 | 100% |
| 30–59 | 50% |
| < 30 | Trexan nedrīkst lietot |
Lietošana pacientiem ar trešo izkliedes vietu (izsvīdumi pleirā, ascīts)
Tā kā metotreksāta eliminācijas pusperiods pacientiem, kuriem ir trešā izkliedes vieta, var būt līdz pat četrām reizēm ilgāks nekā parasti, iespējams, jāsamazina deva vai dažos gadījumos jāpārtrauc metotreksāta lietošana.
Kontrindikācijas
Izteikti aknu darbības traucējumi.
Izteikti nieru darbības traucējumi.
Iepriekš esošas asins diskrāzijas, piemēram, kaulu smadzeņu hipoplāzija, leikopēnija, trombocitopēnija vai izteikta anēmija.
Alkoholisms.
Smagas akūtas vai hroniskas infekcijas un imūndeficīta sindroms.
Stomatīts, mutes dobuma čūlas un zināma aktīva kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība.
Grūtniecība un barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Paaugstināta jutība pret metotreksātu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Terapijas ar metotreksāta laikā nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīvu vīrusu vakcīnām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Devas reimatoīdā artrīta, psoriāzes un psoriātiskā artrīta ārstēšanai:
Personai, kura izraksta zāles, receptē jānorāda konkrēta zāļu lietošanas diena.
Personai, kura izraksta zāles, jānodrošina, lai pacienti saprastu, ka Trexan (metotreksāts) jālieto tikai vienu reizi nedēļā.
Pacienti jābūt informētiem, ka ir svarīgi lietot zāles tikai vienu reizi nedēļā.
Brīdinājumi
Metotreksāts jālieto tikai antimetabolītu ķīmijterapijā pieredzējuša ārstu uzraudzībā.
Pacienti ārstēšanas laikā atbilstoši jānovēro, lai iespējamās toksiskās iedarbības pazīmes vai blakusparādības atklātu un novērtētu pēc iespējas ātrāk.
Tā kā iespējamas smagas vai pat letālas toksiskas reakcijas, ārstējošam ārstam ir intensīvi jāinformē pacienti par attiecīgajiem riskiem (tai skaitā agrīnas toksicitātes pazīmēm un simptomiem) un ieteicamajiem drošības pasākumiem. Pacienti jābrīdina, ka viņiem nekavējoties jāinformē ārsts, ja rodas jebkādi pārdozēšanas simptomi, un ka pārdozēšanas simptomi ir jākontrolē (tostarp, veicot regulāras laboratorijas analīzes).
Devas, kas pārsniedz 20 mg nedēļā, var būt saistītas ar būtisku toksicitātes palielināšanos, īpaši kaulu smadzeņu nomākumu.
Tā kā pacientiem ar nieru darbības traucējumiem metotreksāta ekskrēcija ir kavēta, viņi ir jāārstē īpaši piesardzīgi un tikai ar nelielām metotreksāta devām (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).
Pacientiem ar smagu aknu slimību metotreksāts jālieto, ja to vispār lieto, tikai ievērojot īpašu piesardzību, jo īpaši, ja slimība saistīta ar alkohola lietošanu (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).
Hepatotoksisko vai hematotoksisko slimību modificējošo antireimatisko līdzekļu (DMARDs, disease-modifying antirheumatic drug), piemēram, leflunomīda, vienlaicīga lietošana nav ieteicama.
Var rasties akūts vai hronisks intersticiāls pneimonīts, kas bieži saistīts ar asins eozinofīliju, un ir ziņots par nāves gadījumiem. Tipiskie simptomi ir aizdusa, klepus (sevišķi sauss, neproduktīvs klepus), sāpes krūškurvī un drudzis, kurus šiem pacientiem jākontrolē katrā novērošanas vizītē. Pacienti jāinformē par pneimonīta risku un jāiesaka nekavējoties sazināties ar ārstu, tiklīdz parādās pastāvīgs klepus vai aizdusa. Pacientiem ar plaušu simptomiem metotreksāta lietošana jāatceļ un jāuzsāk rūpīga izmeklēšana (tajā skaitā krūškurvja rentgenogramma), lai izslēgtu infekciju un audzējus. Ja ir aizdomas par metotreksāta izraisītu plaušu slimību, jāuzsāk ārstēšana ar kortikosteroīdiem un ārstēšanu ar metotreksātu nedrīkst atsākt.
Metotreksāta izraisītās plaušu slimības, piemēram, pneimonīts, var rasties akūti jebkurā ārstēšanas brīdī, tās ne vienmēr bija pilnībā atgriezeniskas un par tām ziņots, lietojot jebkuru devu (ieskaitot mazo devu 7,5 mg/nedēļā).
Turklāt ir ziņots par plaušu alveolu asiņošanu, lietojot metotreksātu reimatoloģisku un saistītu indikāciju gadījumā. Asiņošana var būt saistīta arī ar vaskulītu un citām blakusslimībām. Ja ir aizdomas par plaušu alveolu asiņošanu, jāapsver tūlītēja izmeklēšana, lai apstiprinātu diagnozi.
Lietojot metotreksātu psoriāzes ārstēšanai, ir ziņots par nāves gadījumiem.
Ārstējot psoriāzi, metotreksātu jāizmanto tikai pacientiem ar smagu, grūti ārstējamu un invaliditāti izraisošu psoriāzi, kas nepietiekami reaģē uz citām terapijas metodēm, bet tikai tad, ja diagnoze ir pierādīta biopsijā, un/vai pēc atbilstošas dermatoloģiskas konsultācijas.
Pilna asins aina rūpīgi jākontrolē pirms, pēc un terapijas laikā. Ja rodas klīniski nozīmīga leikocītu vai trombocītu skaita samazināšanās, metotreksāta lietošana jāpārtrauc nekavējoties. Pacientiem jālūdz ziņot par visiem simptomiem vai pazīmēm, kas varētu liecināt par infekciju.
Metotreksāts var būt hepatotoksisks, sevišķi lietojot lielās devās vai ilgstoši. Ziņots par aknu atrofiju, nekrozi, cirozi, taukaino distrofiju un periportālo fibrozi. Tā kā izmaiņas var rasties bez iepriekšējām kuņģa-zarnu trakta vai hematoloģiskās toksicitātes pazīmēm, tad pirms ārstēšanas uzsākšanas obligāti jāveic aknu funkcionālie testi, un tie regulāri jākontrolē visu terapijas laiku.
Aknu funkcionālie testi: īpaša uzmanība jāpievērš aknu toksicitātes izpausmēm. Ārstēšanu nedrīkst uzsākt vai tā ir jāpārtrauc, ja kāds no aknu funkcionālo testu vai aknu biopsijas rezultātiem ir izmainīti vai izmaiņas rodas terapijas laikā. Rādītāji parasti normalizējas 2 nedēļu laikā, pēc tam pēc ārsta ieskatiem terapiju var atsākt.
Aknu enzīmu pārbaude serumā: par transamināžu līmeņa paaugstināšanos divas vai trīs reizes virs normas augšējās robežas ziņots 13-20% pacientu. Aknu enzīmu līmeņa pastāvīgas paaugstināšanās gadījumā jāapsver devas samazināšana vai terapijas pārtraukšana.
Sakarā ar iespējamu toksisku ietekmi uz aknām, ārstēšanas ar metotreksātu laikā papildus nedrīkst lietot hepatotoksiskas zāles, ja vien tās nav obligāti nepieciešamas, un jāizvairās no alkohola lietošanas vai ievērojami jāsamazina tā patēriņš (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem vienlaicīgi lietojot citas hepatotoksiskas zāles (piemēram, leflunomīdu), rūpīgi jākontrolē aknu enzīmu līmenis. To pašu jāņem vērā, vienlaicīgi lietojot hematotoksiskas zāles (piemēram, leflunomīdu). Nepieciešami turpmākie pētījumi, lai noteiktu, vai ar aknu funkcionālajiem sērijveida testiem vai III tipa kolagēna propeptīdu var pietiekami labi atklāt hepatotoksicitāti.
Pierādījumu, kas pamatotu aknu biopsijas veikšanu aknu toksicitātes kontrolei reimatoloģisko indikāciju gadījumos, nav. Informācija par aknu biopsiju nepieciešamību pirms terapijas un tās laikā psoriāzes pacientiem ir pretrunīga. Nepieciešamība veikt aknu biopsiju katrā gadījumā jāizvērtē atsevišķi, ņemot vērā arī nacionālās rekomendācijas. Izvērtēšanā jānošķir pacienti bez riska faktoriem un ar riska faktoriem, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana anamnēzē, pastāvīga aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, aknu slimība anamnēzē, iedzimtas aknu slimība, cukura diabēts, aptaukošanās un ievērojama iepriekšēja hepatotoksisko zāļu vai ķīmisko vielu iedarbība, kā arī ilgstoša metotreksāta terapija vai kopējā kumulatīvā 1,5 g deva vai vairāk.
Nieru darbība rūpīgi jākontrolē pirms terapijas, tās laikā un pēc tās pabeigšanas, izmantojot nieru funkcionālos testus un urīna analīzes. Ja kreatinīna līmenis serumā ir paaugstināts, deva ir jāsamazina. Tā kā metotreksāts galvenokārt izdalās caur nierēm, nieru darbības traucējumu gadījumā var būt paaugstināta koncentrācija, kas var izraisīt smagas nevēlamas blakusparādības. Ja iespējami nieru darbības traucējumi (piemēram, gados vecākiem pacientiem), kontrole jāveic biežāk. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad vienlaicīgi lieto zāles, kas ietekmē metotreksāta izdalīšanos, izraisa nieru bojājumu (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi) vai var izraisīt asinsrades traucējumus. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav ieteicama metotreksāta un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu vienlaicīga lietošana. Dehidratācija arī var pastiprināt metotreksāta toksicitāti.
Caureja un čūlainais stomatīts ir bieži sastopama toksiska iedarbība, kuras dēļ nepieciešama terapijas pārtraukšana, pretējā gadījumā var attīstīties hemorāģisks enterīts, un zarnu perforācijas rezultātā iestāties nāve. Ja novēro vemšanu ar asins piejaukumu, melnus izkārnījumus vai asinis izkārnījumos, terapija ir jāpārtrauc.
Turklāt citi stāvokļi, kas izraisa dehidratāciju, piemēram, vemšana, caureja vai stomatīts, var pastiprināt metotreksāta toksicitāti, jo paaugstinās aktīvās vielas līmenis. Šādos gadījumos metotreksāta lietošana jāpārtrauc, līdz simptomi izzūd. Ir svarīgi noteikt jebkādu aktīvās vielas līmeņa paaugstināšanos 48 stundu laikā pēc terapijas uzsākšanas, jo pretējā gadījumā var rasties neatgriezeniska toksicitāte.
Metotreksātam piemīt imūnsupresīva iedarbība, tādēļ imunoloģiskā atbildes reakcija uz vienlaicīgi ievadītām vakcīnām var būt samazināta. Terapijas laikā jāizvairās no vakcinācijas ar dzīvu vīrusu vakcīnām.
Metotreksāta imūnsupresīvo ietekmi jāņem vērā, ja pacienta imūnā atbildes reakcija ir būtiska. Īpaša uzmanība jāpievērš latentām hroniskām infekcijām (piemēram, herpes zoster, tuberkuloze, hepatīts B vai C) sakarā ar to iespējamo aktivizēšanos.
Pirms metotreksāta terapijas uzsākšanas ieteicama krūšu kurvja rentgenoloģiskā izmeklēšana.
Pleiras eksudāts un ascīts jādrenē pirms metotreksāta terapijas uzsākšanas.
Lietojot metotreksātu (parasti lielās devās) kopā ar dažiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPL), ziņots par smagām nevēlamām blakusparādībām, tai skaitā nāvi.
Reimatoīdā artrīta ārstēšanā var turpināt lietot acetilsalicilskābi un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL), kā arī mazas steroīdu devas. Jāņem vērā, ka vienlaicīga metotreksāta un NSPL lietošana ir saistīta ar paaugstinātu toksicitātes risku. Steroīdu devu var pakāpeniski samazināt pacientiem ar klīnisku atbildes reakciju uz terapiju ar metotreksātu.
Metotreksāta mijiedarbība ar citiem pretreimatisma līdzekļiem, piemēram, zelta preparātiem, penicilamīnu, hidroksihlorokvīnu, sulfasalazīnu vai citiem citotoksiskiem līdzekļiem nav plaši pētīta, un vienlaicīga lietošana var būt saistīta ar palielinātu nevēlamo blakusparādību biežumu. Fizioterapiju var turpināt kā iepriekš.
Ziņots, ka folātu antagonistu, piemēram, trimetoprima/sulfametoksozola vienlaicīga lietošana retos gadījumos var izraisīt megaloblastisku pancitopēniju.
Akūtas metotreksāta toksicitātes gadījumos pacientiem var būt nepieciešams nozīmēt folskābi. Pacientiem ar reimatoīdo artrītu vai psoriāzi folskābes vai folīnskābes papildu lietošana var samazināt metotreksāta toksicitāti – kuņģa un zarnu trakta simptomus, stomatītu, alopēciju un aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos.
Pirms folskābi saturošo līdzekļu lietošanas uzsākšanas ieteicams pārbaudīt B12 vitamīna līmeni, jo folskābe var maskēt B12 vitamīna deficītu, jo īpaši pieaugušajiem pēc 50 gadu vecuma.
Tā kā encefalopātijas/leikoencefalopātijas gadījumi novēroti ar metotreksātu ārstētiem vēža pacientiem, šādu iespēju nevar izslēgt arī attiecībā uz pacientiem ar neonkoloģiskām indikācijām.
Fertilitāte un reprodukcija
Fertilitāte
Ziņots, ka metotreksāts ārstēšanas laikā vai īsā periodā pēc ārstēšanas pārtraukšanas cilvēkiem izraisa oligospermiju, menstruālā cikla traucējumus un amenoreju, kā arī samazina fertilitāti, ietekmējot spermatoģenēzi un ovoģenēzi šo zāļu lietošanas laikā. Šķiet, ka pēc terapijas pārtraukšanas šī ietekme ir atgriezeniska.
Teratogenitāte – risks reproduktīvajai sistēmai
Metotreksāts cilvēkiem izraisa embriotoksicitāti, abortu un augļa anomālijas. Tāpēc ar reproduktīvā vecuma pacientēm ir jāpārrunā iespējamā ietekme uz reprodukciju, kā arī spontānā aborta un iedzimtu defektu risks (skatīt 4.6. apakšpunktu). Pirms Trexan lietošanas ir jāpārliecinās, ka pacientei nav iestājusies grūtniecība. Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanas laikā un vismaz sešus mēnešus pēc tam ir jālieto efektīva kontracepcijas metode.
Kontracepcijas ieteikumus vīriešiem skatīt 4.6. apakšpunktā.
Piesardzība lietošanā
Pirms metotreksāta terapijas uzsākšanas vai atsākšanas pēc pārtraukuma jānovērtē nieru, aknu darbība un kaulu smadzeņu funkcija, vadoties pēc anamnēzes, fizikālās izmeklēšanas un laboratorijas testiem.
Sakarā ar eliminācijas pusperioda pagarināšanos metotreksāta sistēmiskā toksicitāte var pastiprināties arī pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ascītu, vai cita veida izsvīdumu.
Pacientiem, kuri saņem mazas metotreksāta devas, var attīstīties ļaundabīgas limfomas, šādā gadījumā terapija jāpārtrauc. Ja nenovēro limfomas spontānas regresijas pazīmes, nepieciešams uzsākt citotoksisku terapiju.
Pacienti, kas saņem terapiju, atbilstoši jāuzrauga, lai konstatētu un bez kavēšanās novērtētu iespējamās toksiskās iedarbības pazīmes, simptomus vai nevēlamās blakusparādības. Iepriekšēja ārstēšana un periodiska hematoloģisko rādītāju izvērtēšana ir būtiska drošai metotreksāta lietošanai ķīmijterapijā, jo metotreksāts bieži nomāc asinsrades sistēmu. Nomākums var rasties bez brīdinājuma pazīmēm, pacientam lietojot šķietami drošu devu, un jebkāda izteikta asins šūnu skaita samazināšanās norāda uz tūlītēju zāļu pārtraukšanas un atbilstošas terapijas nepieciešamību.
Kopumā pacientiem, kuriem izvēlēta metotreksāta terapija, kā daļu no nepieciešamā klīniskā novērtējuma un kontroles pasākumiem ieteicams veikt šādus laboratoriskos testus: pilna asins aina, hematokrīts, urīna analīze, nieru funkcionālie testi, aknu funkcionālie testi un krūškurvja rentgenogramma.
Mērķis ir konstatēt jebkādus esošus orgānu darbības vai sistēmas traucējumus. Pārbaudes jāveic pirms terapijas, attiecīgos laika posmos terapijas laikā un pēc terapijas beigām.
Metotreksāts pēc uzsūkšanās daļēji saistās ar albumīniem serumā, un toksicitāte var palielināties, jo noteiktas zāles, piemēram, salicilāti, sulfanilamīdi, fenitoīns un daži antibiotiskie līdzekļi, piemēram, tetraciklīns, hloramfenikols un paraaminobenzoiskābe, aizstāj metotreksātu saistīšanās vietās. Šīs zāles, īpaši salicilātus un sulfanilamīdus, vai antibiotiskos, hipoglikēmiskos vai diurētiskos līdzekļus nedrīkst lietot vienlaicīgi, kamēr nav noskaidrots šo datu nozīmīgums.
Vitamīnu preparāti, kas satur folskābi vai tās atvasinājumus, var ietekmēt atbildes reakciju uz metotreksātu.
Metotreksāts īpaši piesardzīgi jālieto infekcijas, peptiskās čūlas, čūlainā kolīta, astēnijas gadījumos (patreiz/anamnēzē) un gados vecākiem pacientiem. Lietošana pacientiem ar aktīvu kuņģa-zarnu trakta čūlu slimību ir kontrindicēta. Ja terapijas laikā rodas izteikta leikopēnija, var parādīties bakteriāla infekcija vai pastāvēt tās draudi. Parasti indicēta zāļu pārtraukšana un atbilstoša antibiotisko līdzekļu terapija. Smaga kaula smadzeņu nomākuma gadījumā nepieciešama asins vai trombocītu masas pārliešana.
Starojuma izraisīts dermatīts un saules apdegumi var atkal parādīties metotreksāta terapijas laikā (atcelšanas reakcija). Psoriātiski bojājumi var pastiprināties UV apstarošanas laikā un vienlaicīgi lietojot metotreksātu.
Pēc vienas vai vairākām metotreksāta devām novērotas smagas, reizēm letālas dermatoloģiskas reakcijas, tostarp, toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms) vai Stīvensa-Džonsona sindroms.
Tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pēc uzsūkšanās metotreksāts daļēji saistās ar albumīniem serumā. Dažas zāles (piemēram, salicilāti, sulfonamīdi, fenilbutazons, fenitoīns, barbiturāti, trankvilizatori, iekšķīgi lietojami kontracepcijas līdzekļi, amidopirīna atvasinājumi, p‑aminobenzoskābe, tiazīda grupas diurētiskie līdzekļi, iekšķīgi lietojami hipoglikēmiskie līdzekļi un doksorubicīns) šo saistīšanos mazina. Šādos gadījumos, lietojot vienlaicīgi, metotreksāta toksicitāte var palielināties. Tā kā probenecīds un vājās organiskās skābes, piemēram, "cilpas diurētiskie līdzekļi", kā arī pirazoli, samazina tubulāro sekrēciju, lietojot metotreksātu vienlaicīgi ar šīm zālēm, jāievēro īpaši liela piesardzība.
Tādi iekšķīgi lietojamie antibiotiskie līdzekļi kā tetraciklīns, hloramfenikols un neabsorbējamie plaša spektra antibiotiskie līdzekļi var samazināt metotreksāta uzsūkšanos zarnās vai traucēt enterohepātisko cirkulāciju, nomācot zarnu mikrofloru vai kavējot metotreksāta metabolismu ar baktēriju palīdzību.
No metotreksāta vienlaicīgas lietošanas ar potenciālām nefrotoksiskām, hematotoksiskām un hepatotoksiskām vielām (piemēram, sulfasalazīnu, leflunomīdu un alkoholu) ir jāizvairās. Īpaša uzmanība jāpievērš, novērojot pacientus, kas saņem metotreksāta terapiju kombinācijā ar azatioprīnu vai retinoīdiem.
Metotreksāts kombinācijā ar leflunomīdu var paaugstināt pancitopēnijas risku.
Antibiotikas, piemēram, penicilīni, glikopeptīdi, sulfonamīdi, ciprofloksacīns un cefalotīns, var atsevišķos gadījumos samazināt metotreksāta nieru klīrensu tā, ka var paaugstināties metotreksāta koncentrācija serumā un vienlaicīgi rasties hematoloģiska un kuņģa un zarnu trakta toksicitāte.
NSPL nedrīkst nozīmēt pirms vai vienlaicīgi ar lielām metotreksāta devām. Ir ziņots, ka vienlaicīga dažu NSPL un lielu metotreksāta devu lietošana paaugstina un paildzina metotreksāta koncentrāciju serumā, un palielina kuņģa-zarnu trakta un hematoloģisko toksicitāti. Lietojot mazākas metotreksāta devas dzīvniekiem konstatēts, ka šīs zāles samazina metotreksāta sekrēciju nieru kanāliņos un iespējams palielina tā toksicitāti. Papildus metotreksātam pacienti ar reimatoīdo artrītu parasti ārstēti ar NSPL bez problēmām. Jāatzīmē, ka metotreksāta devas, ko lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanai (7,5‑15 mg/nedēļā) ir mazliet mazākas nekā devas, ko lieto psoriāzes ārstēšanā, un ka lielākas devas var izraisīt neparedzētu toksicitāti.
Vitamīnu preparāti un citi produkti, kas satur folskābi vai tās atvasinājumus, var samazināt metotreksāta efektivitāti.
Ārstējot (iepriekš) ar zālēm, kas var izraisīt nevēlamu ietekmi uz kaulu smadzenēm (piemēram, sulfonamīdi, trimetoprims‑sulfametoksazols, hloramfenikols, pirimetamīns), jāņem vērā iespējamie asinsrades traucējumi.
Vienlaicīga folātu deficītu izraisošo zāļu lietošana (piemēram, sulfonamīdi, trimetoprims‑sulfametoksazols) var paaugstināt metotreksāta toksicitāti. Tāpēc folskābes deficīta gadījumā jāievēro īpaša piesardzība.
Par kaulu smadzeņu nomākumu un samazinātu folātu koncentrāciju ziņots gadījumos, kad vienlaicīgi lietots metotreksāts un triamterēns.
Hematotoksisku līdzekļu (piemēram, metamizola) papildu nozīmēšana paaugstina metotreksāta smagu hematotoksisku blakusparādību varbūtību.
Ir pierādīts, ka metotreksāta un omeprazola vienlaicīga lietošana paildzina metotreksāta elimināciju caur nierēm. Lietošana kopā ar protonu sūkņu inhibitoriem, piemēram, omeprazolu vai pantoprazolu, var izraisīt mijiedarbību. Kombinējot ar pantoprazolu, vienā gadījumā ir ziņots par metabolīta 7‑hidroksimetotreksāta izdalīšanās caur nierēm nomākumu, ko pavadīja mialģija un drebuļi.
Metotreksāts var samazināt teofilīna klīrensu, jākontrolē teofilīna līmenis, ja to lieto vienlaicīgi ar metotreksātu. Metotreksāta terapijas laikā jāizvairās no pārmērīgas kofeīnu vai teofilīnu saturošu dzērienu (kafija, kofeīnu saturoši bezalkoholiskie dzērieni, melnā tēja) lietošanas, jo metotreksāta efektivitāte var būt samazināta iespējamas metotreksāta un metilksantīna mijiedarbības dēļ pie adenozīna receptoriem.
Jāņem vērā farmakokinētiskā mijiedarbība starp metotreksātu, pretkrampju līdzekļiem (pazemināts metotreksāta līmenis asinīs) un 5‑fluorouracilu (palielināts 5‑fluorouracila t½).
Ziņots, ka vienlaicīga levetiracetāma un metotreksāta lietošana samazina metotreksāta klīrensu, kā rezultātā palielinās/paildzinās metotreksāta koncentrācija asinīs potenciāli toksiskā līmenī. Pacientiem, kuri tiek ārstēti vienlaicīgi ar abām šīm zālēm, rūpīgi jāuzrauga metotreksāta un levetiracetāma līmenis asinīs.
Slāpekļa oksidula lietošana pastiprina metotreksāta ietekmi uz folātiem, izraisot paaugstinātu toksicitāti, piemēram, smagu, neprognozējamu mielosupresiju un stomatītu. Lai gan šo ietekmi var mazināt, ievadot kalcija folinātu, jāizvairās no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas.
Holestiramīns var paaugstināt metotreksāta nerenālo elimināciju, pārtraucot enterohepātisko cirkulāciju.
Metotreksāta klīrensa samazināšanās ir jāņem vērā, kombinējot ar citiem citostatiskiem līdzekļiem.
Staru terapija metotreksāta lietošanas laikā var paaugstināt mīksto audu vai kaulu nekrozes risku.
Metotreksāts paaugstina merkaptopurīna līmeni plazmā. Tāpēc, kombinējot metotreksātu un merkaptopurīnu, var būt nepieciešama devas pielāgošana.
Tā kā metotreksāts var ietekmēt imūno sistēmu, tas var izraisīt nepareizus vakcinācijas un analīžu (imunoloģisko procedūru, lai reģistrētu imūno atbildes reakciju) rezultātus. Metotreksāta terapijas laikā vienlaicīgi nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīvām vakcīnām (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Sakarā ar samazinātu fenitoīna uzsūkšanos zarnās, ko rada citotoksiskie līdzekļi, pastāv krampju paasinājuma risks vai toksicitātes palielināšanās risks, vai arī citotoksisko zāļu efektivitātes zudums palielinātā fenitoīna metabolisma aknās dēļ.
Ciklosporīns var pastiprināt metotreksāta iedarbību un toksicitāti. Lietojot šo kombināciju, pastāv izteiktas imūnsupresijas risks ar limfoproliferācijas risku.
Īpaši ortopēdisku operāciju gadījumos, kad infekcijas risks ir augsts, metotreksāta un imūnmodulējošo zāļu kombinācija jāizmanto ievērojot piesardzību.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā/Kontracepcija sievietēm
Metotreksāta terapijas laikā sievietēm nedrīkst iestāties grūtniecība un ir jālieto efektīva kontracepcijas metode metotreksāta lietošanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc tam (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pirms terapijas uzsākšanas reproduktīvā vecuma sievietes ir jāinformē par iedzimtu defektu risku saistībā ar metotreksātu un ir pārliecinoši jāizslēdz grūtniecība, izmantojot attiecīgus pasākumus, piemēram, grūtniecības testu. Terapijas laikā grūtniecības testi ir jāatkārto tik bieži, cik klīniski nepieciešams (piemēram, pēc jebkura kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukuma). Sievietes reproduktīvā vecumā ir jāinformē par izsargāšanos no grūtniecības un grūtniecības plānošanu.
Kontracepcija vīriešiem
Nav zināms, vai metotreksāts izdalās spermā. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka metotreksāts ir genotoksisks, tāpēc nevar pilnībā izslēgt genotoksiskas ietekmes risku uz spermatozoīdiem. Ierobežotie klīniskie pierādījumi neliecina par iedzimtu defektu vai spontānā aborta paaugstinātu risku pēc mazu metotreksāta devu iedarbības (mazāk nekā 30 mg/nedēļā) uz vīriešiem. Dati par lielākām devām nav pietiekami, lai noteiktu iedzimtu defektu vai spontānā aborta risku pēc metotreksāta lietošanas vīriešiem. Piesardzības nolūkos seksuāli aktīviem pacientiem vai viņu partnerēm ieteicams lietot efektīvas kontracepcijas metodes ārstēšanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc metotreksāta lietošanas pārtraukšanas. Vīrieši ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc metotreksāta lietošanas pārtraukšanas nedrīkst būt spermas donori.
Grūtniecība
Metotreksāts ir kontrindicēts grūtniecības laikā neonkoloģisku slimību ārstēšanai (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja sievietei metotreksāta lietošanas laikā vai sešu mēnešu laikā pēc tam ir iestājusies grūtniecība, nepieciešama medicīniska konsultācija par iespējamo ar ārstēšanu saistīto kaitīgo ietekmi uz bērnu un jāveic ultrasonogrāfijas izmeklējumi, lai pārliecinātos, ka augļa attīstība ir normāla.
Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīta metotreksāta reproduktīvā toksicitāte, jo īpaši pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pierādīts, ka metotreksāts cilvēkiem ir teratogēns; ziņots, ka tas izraisa augļa nāvi, spontāno abortu un/vai iedzimtas anomālijas (piemēram, sejas un galvaskausa, sirds – asinsvadu sistēmas, centrālās nervu sistēmas un ekstremitāšu).
Metotreksātam piemīt spēcīga teratogēna ietekme uz cilvēkiem, un tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina spontānā aborta, aizkavētas intrauterīnās augšanas un iedzimtu defektu risku.
Ziņots, ka sievietēm, kuras ārstētas ar mazām metotreksāta devām (mazāk nekā 30 mg/nedēļā), spontānais aborts iestājās 42,5% gadījumu, salīdzinot ar 22,5% tās pašas slimības pacienšu, kuras tika ārstētas ar citām zālēm, nevis metotreksātu.
Sievietēm, kuras grūtniecības laikā tika ārstētas ar mazām metotreksāta devām (mazāk nekā 30 mg/nedēļā), 6,6% gadījumu bērns piedzima ar būtiskiem iedzimtiem defektiem, salīdzinot ar apmēram 4% pacientēm ar tādu pašu slimību, kuras tika ārstētas ar citām zālēm, nevis metotreksātu.
Nav pieejami pietiekami dati par metotreksāta lietošanu grūtniecības laikā devās, kas pārsniedz 30 mg/nedēļā, bet paredzams, ka lielākas devas paaugstina spontānā aborta un iedzimtu defektu biežumu.
Ja metotreksāta lietošana tika pārtraukta pirms bērna ieņemšanas, ziņots par normālu grūtniecību.
Barošana ar krūti
Tā kā metotreksāts izdalās mātes pienā un var izraisīt toksicitāti ar krūti barotiem zīdaiņiem, laktācijas periodā ārstēšana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Tādēļ bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc pirms terapijas.
Fertilitāte
Metotreksāts ietekmē spermatoģenēzi un ovoģenēzi un var samazināt fertilitāti. Ziņots, ka metotreksāts cilvēkiem izraisa oligospermiju, menstruālā cikla traucējumus un amenoreju. Šķiet, ka vairumā gadījumu pēc terapijas pārtraukšanas šī ietekme ir atgriezeniska.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Centrālās nervu sistēmas simptomi, tādi kā nogurums un reibonis, var būt sastopami ārstēšanas ar metotreksātu laikā, un var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Parasti nevēlamo blakusparādību rašanās biežums un smaguma pakāpe ir atkarīgi no lietotās devas, lietošanas biežuma, lietošanas veida un iedarbības ilguma.
Ja rodas nevēlamas blakusparādības, jāsamazina deva vai jāpārtrauc terapija un, ja nepieciešams, jāuzsāk koriģējošie terapeitiskie pasākumi, piemēram, kalcija folināta ievadīšana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Metotreksāta terapiju drīkst atsākt, tikai ievērojot īpašu piesardzību, pēc rūpīgas ārstēšanas nepieciešamības apsvēršanas un pastiprināti kontrolējot toksicitātes atkārtotu rašanos.
Metotreksāta nopietnākās nevēlamās blakusparādības ir kaulu smadzeņu nomākums, plaušu toksicitāte, hepatotoksicitāte, nieru toksicitāte, neirotoksicitāte, trombembolijas gadījumi, anafilaktiskais šoks un Stīvensa-Džonsona sindroms.
Visbiežāk novērotās metotreksāta nevēlamās blakusparādības ietver kuņģa un zarnu trakta traucējumus (piemēram, stomatīts, dispepsija, sāpes vēderā, slikta dūša, ēstgribas zudums) un novirzes aknu funkcionālajos testos (piemēram, paaugstināts alanīnaminotransferāzes (ALAT), aspartātaminotransferāzes (ASAT), bilirubīna, sārmainās fosfatāzes līmenis). Citas bieži sastopamas blakusparādības ir leikopēnija, anēmija, trombocitopēnija, galvassāpes, nogurums, miegainība, pneimonija, intersticiāls alveolīts/pneimonīts, kas bieži ir saistīts ar eozinofīliju, mutes dobuma čūlas, caureja, eksantēma, eritēma un nieze.
Būtiskākās blakusparādības ir asinsrades sistēmas nomākums un kuņģa-zarnu trakta traucējumi.
Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots lietojot metotreksātu, uzskaitītas zemāk atbilstoši orgānu sistēmām.
Blakusparādības sakārtotas, izmantojot šādu biežuma iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/100 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
| Ļoti bieži | Bieži | Retāk | Reti | Ļoti reti | Nav zināmi | |
| Infekcijas un infestācijas | Infekcijas | Oportūnis-tiskās infekcijas | Herpes zoster Sepse |
Sepse ar letālu iznākumu Neaktīvu hronisku infekciju reaktivācija |
||
| Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) | Limfoma1 | |||||
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Leikopē-nija | Kaulu smadzeņu nomākums Agranulo-citoze Trombo-citopēnija Anēmija Asinsrades traucējumi |
Megaloblastiska anēmija | Hipogam-maglobuli-nēmija Limfopro-liferatīvi traucējumi (skatīt aprakstu tālāk) Limfade-nopātija Neitro-pēnija Aplastiska anēmija |
Pancitopēnija Eozinofīlija |
|
| Imūnās sistēmas traucējumi | Anafilak-tiskā tipa reakcija | Imūnsup-resija | Anafilaktiskais šoks Alerģiskas reakcijas |
|||
| Endokrī-nās sistēmas traucējumi | Cukura diabēts | |||||
| Psihiskie traucējumi | Depresija Apjukums Garastāvokļa svārstības |
Bezmiegs Psihozes |
||||
| Nervu sistēmas traucējumi | Galvas-sāpes Miegain-ība Reibonis Nogu-rums |
Vertigo | Hemiparēze Parēze |
Aizkaitinā-mība Runas traucējumi Afāzija Letarģija Smadzeņu tūska Pārejoša neliela kognitīvā disfunkcija Neparastas sajūtas galvas-kausā Krampji Sāpes Ekstremi-tāšu muskuļu astēnija vai parestēzija Garšas izmaiņas (metāliska garša) Menin-gisms Akūts aseptisks meningīts Paralīze |
Encefalopātija/ leikoencefalo-pātija | |
| Acu bojājumi | Konjunkti-vīts Neskaidra redze |
Redzes traucējumi Retinopātija |
||||
| Ausu un labirinta bojājumi | Troksnis ausīs | |||||
| Sirds funkcijas traucējumi | Perikardīts Izsvīdums perikarda somiņā Perikarda tamponāde |
|||||
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Hipotensija Trombembolija |
Vaskulīts | ||||
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Pneimonija Interstici-ālais pneimonīts4 Interstici-ālā/ pulmonālā fibroze |
Aizdusa Faringīts2 Respiratora paralīze |
Pneumo-cystis jiroveci izraisīta pneimonija un citas plaušu infekcijas Hroniska interstici-āla obstruktīva plaušu slimība Pleirīts Izsvīdums pleiras dobumā Sauss klepus |
Intersticiāls alveolīts4 Deguna asiņošana Bronhiālā astma Plaušu alveolu asiņošana |
||
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi3 | Stomatīts Dispep-sija Anorek-sija Slikta dūša Vemšana Sāpes vēderā |
Čūlas mutes dobumā Caureja |
Gingivīts Kuņģa-zarnu trakta čūlas un asiņošana Enterīts Melēna |
Asiņu vemšana | Toksisks resnās zarnas paplašinājums Pankreatīts |
|
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Patolo-ģiski aknu funkcio-nālo testu rezultāti (paaugstināts ALAT, ASAT, sārmainās fosfatāzes un biluru-bīna līmenis) | Albumīna līmeņa serumā pazeminā-šanās Taukainā aknu deģenerā-cija |
Hepatotoksicitāte Periportāla fibroze Aknu ciroze Akūts hepatīts |
Hroniska hepatīta aktivizē-šanās Aknu mazspēja |
||
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Eritema-tozi izsitumi Alopēcija Eksan-tēma |
Nieze Stīvensa – Džonsona sindroms Toksiska epidermas nekrolīze Herpēm līdzīgi ādas izsitumi Pastipri-nāta ādas pigmen-tācija |
Fotosensibilizācija Akne Depigmentācija Nātrene Erythema multiforme Sāpīgi psoriātiski bojājumi Ādas čūlas Oniholīze Pastiprināta nagu pigmentācija Petehijas Alerģisks vaskulīts Var atkārtoties apstarojuma izraisīts dermatīts un saules apdegumi |
Teleangi-ektāzijas Furunku-loze Ekhimozes Hidrade-nīts Akūta paronīhija |
||
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Osteo-poroze Sāpes locītavās Sāpes muskuļos Reima-tisko mezgliņu skaita palielinā-šanās |
Slodzes lūzums | Žokļa osteonekroze (sekundāri limfoprolife-ratīviem traucējumiem) | |||
| Nieru un urīn-izvades sistēmas traucējumi | Nieru mazspēja Nefro-pātija Urīnpūšļa iekaisums un čūlas Urinē-šanas traucē-jumi Dizūrija |
Oligūrija Anūrija Eletrolītu traucējumi Azotēmija |
Hematūrija | Proteinūrija | ||
| Traucē-jumi grūtnie-cības, pēcdzem-dību un perinatā-lajā periodā | Spontānais aborts Augļa anomālijas |
|||||
| Reproduk-tīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Maksts iekaisums un čūlas makstī | Samazināta dzimumtieksme Impotence Menstruālā cikla traucējumi |
Defektīvu olšūnu vai spermato-zoīdu veidošanās Pārejoša oligosper-mija Neauglība Asiņošana no maksts Izdalījumi no maksts Gineko-mastija |
|||
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadī-šanas vietā | Aukstuma sajūta | Drudzis Brūču dzīšanas traucējumi Astēnija |
||||
| Traumas, saindē-šanās un ar manipulā-cijām saistītas komplikācijas | Paaugstināts toksisko reakciju risks (mīksto audu nekroze, osteonekroze) radioterapijas laikā Psoriātiskos bojājumus var pastiprināt vienlaikus metotreksāta lietošana un ultravioletā apstarošana |
1 Var būt atgriezeniskas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
2 Skatīt 4.4. apakšpunktu.
3 Smagu kuņģa-zarnu trakta nevēlamu blakusparādību gadījumā bieži nepieciešams samazināt devu. Čūlainā stomatīta un caurejas gadījumā metotreksāta terapija jāpārtrauc, jo pastāv čūlainā enterīta un zarnu perforācijas ar letālu iznākumu risks.
4 Var būt letāls un bieži saistīts ar eozinofīliju.
Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts
Limfoma/limfoproliferatīvi traucējumi: ziņots par atsevišķiem limfomas un citu limfoproliferatīvu traucējumu gadījumiem, kas, pārtraucot ārstēšanu ar metotreksātu, vairākos gadījumos mazinājās.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Ir ziņots par pārdozēšanas gadījumiem, dažreiz letāliem, kļūdaini lietojot metotreksātu perorāli vienu reizi dienā, nevis vienu reizi nedēļā. Šajos gadījumos parasti tika ziņots par simptomiem saistībā ar hematoloģiskām un kuņģa un zarnu trakta reakcijām.
Metotreksāta toksicitāte ietekmē galvenokārt asinsrades orgānus. Kalcija folināts efektīvi neitralizē metotreksāta toksisko ietekmi uz asinsradi. Parenterāla kalcija folināta terapija jāsāk vienas stundas laikā pēc metotreksāta lietošanas. Kalcija folināta devai jābūt ne mazākai par lielāko metotreksāta devu, ko saņēmis pacients.
Izteiktas pārdozēšanas gadījumā var būt nepieciešama hidratācija un urīna sārmināšana, lai novērstu metotreksāta un/vai tā metabolītu nogulsnēšanos nieru kanāliņos. Ne hemodialīze, ne peritoneālā dialīze neveicina metotreksāta elimināciju. Tā vietā, efektīvu metotreksāta izvadi panāca ar intermitējošu hemodialīzi, izmantojot tā saucamo "augstas plūsmas" dialīzes iekārtu.
Metotreksāta koncentrācijas noteikšana serumā ir svarīga, lai noteiktu nepieciešamo kalcija folināta devu un terapijas ilgumu.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi imūnsupresanti, ATĶ kods: L04AX03
Metotreksāts (4-amino-10-metilfolskābe) ir folskābes antagonists, kas inhibē folskābes redukciju un audu šūnu proliferāciju. Metotreksāts iekļūst šūnā, izmantojot reducēto folātu aktīvo transporta mehānismu. Folilpoliglutamilāta enzīma veiktās metotreksāta poliglutamācijas rezultātā šūnā pagarinās aktīvās vielas citotoksiskās iedarbības ilgums. Metotreksāts ir šūnu dalīšanās fāzes-specifiska viela, kura galvenokārt iedarbojas uz šūnu mitozes “S” fāzi. Metotreksāts izteikti iedarbojas uz aktīvi proliferējošiem audiem, piemēram, ļaundabīgām šūnām, kaulu smadzenēm, augļa šūnām, ādas epitēliju, mutes dobuma un zarnu gļotādas šūnām, kā arī urīnpūšļa šūnām. Tā kā šūnu proliferācija ļaundabīgos audos ir lielāka nekā vairumā normālu audu, metotreksāts var palēnināt ļaundabīgo šūnu augšanu, neizraisot normālo audu neatgriezenisku bojājumu.
Kalcija folināts ir folskābe, kuru izmanto, lai aizsargātu normālas šūnas no metotreksāta toksiskās ietekmes. Kalcija folināts iekļūst šūnā, izmantojot īpašu transporta mehānismu, tas šūnā tiek pārvērsts par aktīvajiem folātiem un pārtrauc DNS un RNS izraisīto priekšzāļu sintēzes inhibēšanu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Metotreksāta iedarbība pēc iekšķīgas lietošanas acīmredzot ir atkarīga no devas lieluma. Maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta 1-2 stundu laikā. Parasti, lietojot 30 mg/m2 vai mazāku devu, metotreksāts ātri un pilnībā uzsūcas. Lietojot iekšķīgi 30 mg/m2 vai mazāku devu, metotreksāta biopieejamība ir augsta (80-100%). Uzsūkšanās piesātināšanās sākas, lietojot devas virs 30 mg/m2, un uzsūkšanās ir nepilnīga, ja deva pārsniedz 80 mg/m2.
Apmēram puse absorbētā metotreksāta atgriezeniski saistās ar seruma proteīniem, bet viegli izplatās organisma audos. Eliminācija notiek pēc trīsfāzu modeļa. Zāles tiek izvadītas galvenokārt caur nierēm. Apmēram 41% devas izdalās urīnā neizmainītā veidā pirmo sešu stundu laikā, 90% – 24 stundu laikā. Niecīga devas daļa enterohepātiskās cirkulācijas ceļā izdalās žultī.
Eliminācijas pusperiods ir apmēram 3-10 stundas pēc terapijas ar mazu devu, un 8-15 stundas pēc terapijas ar lielu devu. Nieru darbības traucējumu gadījumā metotreksāta koncentrācija serumā un audos var strauji palielināties. Pusperiods var būt līdz 4 reizes ilgāks par parasto ilgumu pacientiem ar trešo izkliedes vietu (izsvīdums pleirā, ascīts).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Hroniskas toksicitātes pētījumos ar pelēm, žurkām un suņiem novēroja toksisku ietekmi kuņģa-zarnu trakta bojājumu, mielosupresijas un hepatotoksicitātes veidā. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja, ka metotreksāts samazina fertilitāti un ir embrio- un fetotoksisks. Teratogēna iedarbība tika konstatēta četrām sugām (žurkām, pelēm, trušiem un kaķiem). Rēzus pērtiķiem nebija sastopamas nekādas anomālijas. Metotreksāts ir mutagēns in vivo un in vitro. Pierādīts, ka metotreksāts izraisa hromosomu aberācijas dzīvnieku šūnās un cilvēku kaulu smadzeņu šūnās, bet šo atklājumu klīniskā nozīme nav noskaidrota. Kancerogenitātes pētījumi ar grauzējiem neliecina par palielinātu audzēju sastopamības biežumu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Preželatinizēta kartupeļu ciete
Polisorbāts 80
Mikrokristāliskā celuloze
Magnija stearāts.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt trauciņu ārējā kastītē, lai pasargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
ABPE tablešu trauciņš ar ABPE uzskrūvējamu vāciņu.
Iepakojuma lielumi: 10, 16, 24, 25, 30 un 100 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Grūtnieces vai sievietes, kuras plāno grūtniecību, vai sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, nedrīkst rīkoties ar metotreksātu.
Vecākiem, aprūpētājiem un pacientiem ieteicams glabāt metotreksātu bērniem nepieejamā vietā, vēlams aizslēgtā skapī.
Nejauša norīšana bērniem var būt nāvējoša.
Personām, kuras rīkojas ar metotreksātu, pēc devas lietošanas jānomazgā rokas. Lai samazinātu iedarbības risku, rīkojoties ar metotreksātu, vecākiem un aprūpētājiem jāvalkā vienreizējās lietošanas cimdi.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām attiecībā uz citotoksiskām zālēm.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Orion Corporation
Orionintie 1
FI-02200 Espoo
Somija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
09-0059
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009. gada 3. marts
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
06/2018
