Siranalen 150 mg cietās kapsulas
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi
Pregabalinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
16-0120-08
16-0120
Medochemie Ltd., Central Factory, Cyprus
14-JUL-16
13-JUL-21
Recepšu zāles
150 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
Medochemie Ltd., Cyprus
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Siranalen 75 mg cietās kapsulas
Siranalen 150 mg cietās kapsulas
Pregabalinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Siranalen un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Siranalen lietošanas
Kā lietot Siranalen
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Siranalen
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Siranalen un kādam nolūkam to lieto
Siranalen pieder zāļu grupai, ko lieto epilepsijas, neiropātisku sāpju un ģeneralizētas trauksmes (ĢT) ārstēšanai pieaugušajiem.
Perifērās un centrālās neiropātiskās sāpes: Siranalen lieto, lai novērstu pastāvīgas sāpes, ko izraisa nervu bojājums. Perifērās neiropātiskās sāpes var rasties dažādu slimību dēļ, piemēram, sakarā ar diabētu vai jostas rozi.
Sāpes var izpausties kā karstuma sajūta, dedzināšana, tās var būt pulsējošas, šaujošas, dzelošas, asas, krampjveida, var būt pastāvīgs sāpīgums, tirpšana, notirpums, adatu durstīšanas sajūta. Perifērās un centrālās neiropātiskās sāpes var būt par iemeslu garastāvokļa pārmaiņām, miega traucējumiem un nespēkam (nogurumam), tās var ietekmēt fizisko stāvokli un spēju iekļauties ikdienas dzīvē, kā arī ietekmēt vispārējo dzīves kvalitāti.
Epilepsija: Siranalen lieto, lai ārstētu īpašu epilepsijas formu (parciālos krampjus ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās) pieaugušajiem. Ārsts nozīmēs Jums Siranalen epilepsijas ārstēšanai tad, ja līdzšinējā ārstēšana nav nodrošinājusi Jūsu slimības kontroli. Jums vajadzētu lietot Siranalen papildus Jūsu pašreizējai ārstēšanai. Siranalen nav paredzēts lietot vienu pašu - to vienmēr lieto kombinācijā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem.
Ģeneralizēta trauksme: Siranalen lieto ģeneralizētas trauksmes (ĢT) ārstēšanai. ĢT simptomi ir ilgstoša pārmērīga trauksme un raizes, ko ir grūti kontrolēt. ĢT var izraisīt arī uzbudinājuma sajūtu vai sajūtu „uz robežas” ar iespēju būt ātri nogurdināmam, koncentrēšanās grūtības vai tukšuma sajūtu galvā, aizkaitināmību, paaugstinātu muskuļu tonusu vai miega traucējumus. Tas atšķiras no ikdienas stresa un spriedzes.
2. Kas Jums jāzina pirms Siranalen lietošanas
Nelietojiet Siranalen šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret pregabalīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Siranalen lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Daži pacienti pregabalīna lietošanas laikā ir ziņojuši par simptomiem, kas liecina par alerģisku reakciju. Šie simptomi ir sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums, kā arī plaši izsitumi uz ādas. Ja Jums novērojama kāda no šīm reakcijām, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu.
Pregabalīna lietošana var izraisīt reiboni un miegainību, tādēļ gados vecākiem pacientiem iespējamas biežākas traumas (kritieni). Tādēļ Jums jābūt piesardzīgiem, kamēr pierodat pie jebkurām zāļu iedarbības izpausmēm, kas Jums varētu rasties.
Pregabalīna lietošana var izraisīt neskaidru redzi, redzes zudumu vai citas redzes izmaiņas, no kurām daudzas ir pārejošas. Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums novērojamas redzes izmaiņas.
Dažiem diabēta pacientiem, kuriem pregabalīna lietošanas laikā palielinās ķermeņa masa, var būt nepieciešama pretdiabēta zāļu devas pielāgošana.
Noteiktas blakusparādības, piemēram, miegainība, var rasties daudz biežāk, jo pacientiem ar mugurkaula smadzeņu bojājumu sāpju vai spazmu ārstēšanai var tikt lietotas citas zāles, kurām var būt līdzīgas blakusparādības kā pregabalīnam un to smaguma pakāpes var pastiprināties, ja šīs zāles tiek lietotas vienlaicīgi.
Lietojot pregabalīnu, ir saņemti ziņojumi par sirds mazspēju dažiem pacientiem. Vairums šo pacientu bija gados vecāki cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām. Pirms lietojat šīs zāles, Jums jāpastāsta ārstam, ja Jums ir bijušas sirds slimības.
Lietojot pregabalīnu, ir saņemti ziņojumi par nieru mazspēju dažiem pacientiem. Ja Siranalen lietošanas laikā Jums novērojama samazināta urīna izdalīšanās, pastāstiet par to ārstam, jo zāļu lietošanas pārtraukšana var uzlabot šo stāvokli.
Dažiem cilvēkiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, pregabalīnu, novērotas domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Ja Jums rodas šādas domas jebkurā laikā, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Lietojot Siranalen vienlaicīgi ar citām zālēm, kuras var izraisīt aizcietējumus (piemēram, daži pretsāpju līdzekļi), iespējami kuņģa - zarnu trakta darbības traucējumi (piemēram, aizcietējums, zarnu nosprostojums vai paralīze). Pastāstiet ārstam, ja Jums ir novērojams aizcietējums, it īpaši, ja šī problēma Jums atkārtojas bieži.
Pirms šo zāļu lietošanas pastāstiet ārstam, ja Jums iepriekš ir bijusi atkarība no alkohola, ļaunprātīga zāļu lietošana vai atkarība no jebkādām zālēm. Nelietojiet lielāku zāļu devu nekā noteikts.
Ir saņemti ziņojumi par krampjiem pregabalīna lietošanas laikā vai īsi pēc pregabalīna lietošanas pārtraukšanas. Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jums novērojami krampji.
Ir saņemti ziņojumi par smadzeņu darbības pasliktināšanos (encefalopātiju) dažiem pacientiem pregabalīna lietošanas laikā, ja vienlaicīgi ir arī citi traucējumi. Pastāstiet ārstam, ja Jums iepriekš ir bijusi nopietna slimība, tajā skaitā aknu vai nieru slimība.
Bērni un pusaudži
Zāļu lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam) nav pētīta, tādēļ pregabalīnu šajā vecuma grupā nevajadzētu lietot.
Citas zāles un Siranalen
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.
Siranalen un noteiktas citas zāles var ietekmēt viena otru (mijiedarbība). Vienlaicīga Siranalen un noteiktu zāļu lietošana var pastiprināt šo zāļu izraisītās blakusparādības, tajā skaitā elpošanas mazspēju un komu. Var pastiprināties reibonis, miegainība un samazināties koncentrēšanās spējas, ja Siranalen lieto vienlaicīgi ar citām zālēm, kas satur:
oksikodonu - lieto sāpju mazināšanai;
lorazepāmu - lieto trauksmes ārstēšanai;
alkoholu.
Siranalen var lietot vienlaicīgi ar iekšķīgi lietojamiem kontracepcijas līdzekļiem.
Siranalen kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Siranalen kapsulas var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Siranalen lietošanas laikā ieteicams izvairīties no alkohola lietošanas.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Siranalen nedrīkst lietot grūtniecības laikā vai mātes, kuras baro bērnu ar krūti, ja vien ārsts nav ieteicis savādāk. Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīvas kontracepcijas metodes. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Siranalen var izraisīt reiboni un miegainību, kā arī koncentrēšanas spēju traucējumus. Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekli, apkalpot sarežģītus mehānismus vai veikt kādu citu potenciāli riskantu darbību līdz brīdim, kad Jūs zināt, vai šīs zāles ietekmē Jūsu spējas veikt šīs darbības.
Siranalen satur laktozes monohidrātu
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Siranalen
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārsts noteiks, kāda deva Jums ir piemērota.
Siranalen ir paredzēts tikai iekšķīgai lietošanai.
Perifērās un centrālās neiropātiskās sāpes, epilepsija vai ģeneralizēta trauksme:
lietojiet tik daudz kapsulu, kā to noteicis ārsts;
deva, kāda izvēlēta Jums atbilstoši Jūsu stāvoklim, parasti būs robežās no 150 mg līdz 600 mg dienā;
ārsts norādīs Jums lietot Siranalen divas vai trīs reizes dienā. Ja Jums Siranalen jālieto divas reizes dienā, lietojiet to no rīta un vakarā – katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā. Ja Siranalen jālieto trīs reizes dienā, tad lietojiet to no rīta, pusdienlaikā un vakarā – katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā.
Devas, kas mazākas par 75 mg nav iespējams iegūt ar pieejamiem Siranalen stiprumiem. Ir pieejamas citas zāles, kuru stiprums ir mazāks par 75 mg.
Ja Jums liekas, ka Siranalen iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja Jūs esat gados vecāks cilvēks (vecāks par 65 gadiem), Siranalen jālieto parastajās devās, izņemot gadījumu, ja Jums ir nieru darbības traucējumi.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var nozīmēt Jums citu lietošanas režīmu un/vai savādāku devu.
Norijiet kapsulu veselu, uzdzerot ūdeni.
Turpiniet lietot Siranalen, līdz ārsts Jums iesaka pārtraukt šo zāļu lietošanu.
Ja Jūs esat lietojis Siranalen vairāk nekā noteikts
Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Līdzi ņemiet Siranalen kapsulu kastīti. Jūs varētu justies miegains, apmulsis, uzbudināts vai nemierīgs, ja esat lietojis Siranalen vairāk nekā noteikts. Ir ziņots arī par krampju lēkmēm.
Ja Jūs esat aizmirsis lietot Siranalen
Svarīgi lietot Siranalen kapsulas regulāri - katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Ja Jūs esat aizmirsis lietot savu devu, lietojiet to tiklīdz atcerieties, ja vien nav pienācis laiks nākamās devas lietošanai. Šajā gadījumā vienkārši lietojiet nākamo devu un turpiniet kapsulas lietot kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Siranalen
Nepārtrauciet lietot Siranalen, ja vien to nav ieteicis ārsts. Terapijas pārtraukšana jāveic pakāpeniski – vismaz nedēļas laikā.
Jums jāzina, ka pārtraucot ilgstošu vai īslaicīgu pregabalīna lietošanu, var rasties noteiktas blakusparādības. Tās var būt miega traucējumi, galvassāpes, slikta dūša, trauksmes sajūta, caureja, gripai līdzīgi simptomi, krampji, nervozitāte, depresija, sāpes, svīšana un reibonis. Pašlaik nav skaidri zināms, vai šie simptomi var rasties daudz biežāk, un tie var būt izteiktāki, ja Jūs ilgstoši lietojat pregabalīnu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ļoti biežas blakusparādības, kas var rasties vairāk, nekā 1 cilvēkam no 10, ir uzskaitītas zemāk:
reibonis, miegainība, galvassāpes.
Biežas blakusparādības, kas var rasties mazāk, nekā 1 cilvēkam no 10, ir uzskaitītas zemāk:
palielināta ēstgriba;
pacilātības sajūta, apjukums, dezorientācija, samazināta seksuālā tieksme, aizkaitināmība;
uzmanības traucējumi, tūļīgums, atmiņas traucējumi, atmiņas zudums, trīce, runas grūtības, tirpšanas sajūta, nejutīgums, sedācija, letarģija, bezmiegs, nogurums, slikta pašsajūta;
neskaidra redze, redzes dubultošanās;
vertigo, līdzsvara traucējumi, kritieni;
sausums mutē, aizcietējums, vemšana, gāzu krāšanās, slikta dūša, caureja, uzpūties vēders;
apgrūtināta erekcijas sasniegšana;
ķermeņa pietūkums, tajā skaitā ekstremitāšu pietūkums;
apreibuma sajūta, gaitas izmaiņas;
ķermeņa masas palielināšanās;
muskuļu krampji, locītavu sāpes, muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs;
kakla iekaisums.
Retākas blakusparādības, kas var rasties mazāk, nekā 1 cilvēkam no 100, ir uzskaitītas zemāk:
ēstgribas zudums, ķermeņa masas samazināšanās, zems cukura līmenis asinīs, augsts cukura līmenis asinīs;
sevis uztveres maiņa, nemiers, depresija, uzbudinājums, garastāvokļa svārstības, grūtības atrast vārdus, halucinācijas, neparasti sapņi, panikas lēkmes, apātija, agresija, pacilāts garastāvoklis, garīgi traucējumi, domāšanas traucējumi, pastiprināta seksuālā tieksme, seksuāla disfunkcija, tajā skaitā nespēja sasniegt orgasmu un aizkavēta ejakulācija;
redzes traucējumi, neparastas acu kustības, redzes traucējumi, tajā skaitā „tuneļa redze”, spilgtas gaismas sajūta acīs, saraustītas kustības, pavājināti refleksi, pastiprināta aktivitāte, reibonis pieceļoties, jutīga āda, garšas sajūtas zudums, dedzināšanas sajūta, trīce kustību laikā, apziņas traucējumi, samaņas zudums, ģībonis, pastiprināta jutība pret troksni, slikta pašsajūta;
sausas acis, acu pietūkums, sāpes acīs, acu nogurums, acu asarošana, acu kairinājums;
sirds ritma traucējumi, paātrināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens, paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma izmaiņas, sirds mazspēja;
pietvīkums, karstuma viļņi;
apgrūtināta elpošana, deguna gļotādas sausums, aizlikts deguns;
pastiprināta siekalu veidošanās, grēmas, nejutīgums mutes apvidū;
svīšana, izsitumi, drebuļi, drudzis;
muskuļu trīce, locītavu pietūkums, muskuļu stīvums, sāpes, tajā skaitā muskuļu sāpes, kakla sāpes;
sāpes krūšu dziedzeros;
apgrūtināta vai sāpīga urinācija, urīna nesaturēšana;
vājums, slāpes, žņaugšanas sajūta krūtīs;
izmaiņas asins un aknu analīžu rezultātos (paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis, samazināts trombocītu skaits, neitropēnija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, samazināts kālija līmenis asinīs);
paaugstināta jutība, sejas pietūkums, nieze, nātrene, tekošs deguns, asiņošana no deguna, klepus, krākšana;
sāpīgas menstruācijas;
aukstas plaukstas un pēdas.
Retas blakusparādības, kas var rasties mazāk, nekā 1 cilvēkam no 1000, ir uzskaitītas zemāk:
smaržas uztveres traucējumi, peldošs skatiens, attēla dziļuma uztveres izmaiņas, apžilbšana, redzes zudums;
paplašinātas acu zīlītes, šķielēšana;
auksti sviedri, spiediena sajūta rīklē, mēles pietūkums;
aizkuņģa dziedzera iekaisums;
apgrūtināta norīšana;
lēnas vai ierobežotas ķermeņa kustības;
apgrūtināta rakstīšana;
palielināts šķidruma daudzums vēdera dobumā;
šķidruma uzkrāšanās plaušās;
krampji;
izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG), kas atbilst sirds ritma traucējumiem;
muskuļu bojājums;
izdalījumi no krūšu dziedzeriem, patoloģiska krūšu dziedzeru palielināšanās, krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem;
menstruāciju traucējumi;
nieru mazspēja, samazināts izdalītā urīna daudzums, urīna aizture;
samazināts balto asins šūnu skaits;
neatbilstoša uzvedība;
alerģiskas reakcijas (tajā skaitā apgrūtināta elpošana, acu iekaisums (keratīts) nopietnas ādas reakcijas, kas izpaužas ar izsitumiem, čulgām, ādas lobīšanos un sāpēm);
dzelte (dzeltenīga ādas un acu nokrāsa).
Ļoti retas blakusparādības, kas var rasties mazāk, nekā 1 cilvēkam no 10000, ir uzskaitītas zemāk:
aknu mazspēja;
hepatīts (aknu iekaisums).
Ja Jums novērojams sejas vai mēles pietūkums, vai arī āda kļūst sarkana un pārklājas ar čulgām vai sāk lobīties, Jums nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Noteiktas blakusparādības, piemēram, miegainība, var rasties daudz biežāk, jo pacientiem ar mugurkaula smadzeņu bojājumu sāpju vai spazmu ārstēšanai var tikt lietotas citas zāles, kurām var būt līdzīgas blakusparādības kā pregabalīnam un to smaguma pakāpes var pastiprināties, ja šīs zāles tiek lietotas vienlaicīgi.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Siranalen
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Siranalen satur
Aktīvā viela ir pregabalīns.
Katra cietā kapsula satur 75 mg vai 150 mg pregabalīna.
Citas sastāvdaļas ir:
Kapsulas saturs: kukurūzas ciete, laktozes monohidrāts un talks;
Kapsulas korpuss: želatīns un titāna dioksīds (E171);
75 mg cietās kapsulas vāciņš: želatīns, titāna dioksīds (E171) un patentzilais V (E131);
150 mg cietās kapsulas vāciņš: želatīns un titāna dioksīds (E171).
Siranalen ārējais izskats un iepakojums
Siranalen 75 mg cietās kapsulas: „4” izmēra zilas-baltas cietās želatīna kapsulas (aptuvenais garums 14,3 mm), kas pildītas ar pelēkbaltu pulveri.
Siranalen 150 mg cietās kapsulas: „2” izmēra baltas-baltas cietās želatīna kapsulas (aptuvenais garums 18,0 mm), kas pildītas ar pelēkbaltu pulveri.
PVH/Al bisteri un PVH/PVdH/Al blisteri pa 14, 21, 30, 56, 84, 100 vai 112 cietajām kapsulām.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos Street, 3011 Limassol, Kipra
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2019.gada janvārī.
SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019
NL/H/3234/001-002/IB/006
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Siranalen 75 mg cietās kapsulas
Siranalen 150 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra cietā kapsula satur 75 mg vai 150 mg pregabalīna (Pregabalinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.
Katra 75 mg cietā kapsula satur 8,25 mg laktozes monohidrāta.
Katra 150 mg cietā kapsula satur 16,50 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula.
Siranalen 75 mg cietās kapsulas: „4” izmēra zilas-baltas cietās želatīna kapsulas (aptuvenais garums 14,3 mm), kas pildītas ar pelēkbaltu pulveri.
Siranalen 150 mg cietās kapsulas: „2” izmēra baltas-baltas cietās želatīna kapsulas (aptuvenais garums 18,0 mm), kas pildītas ar pelēkbaltu pulveri.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Neiropātiskas sāpes
Siranalen indicēts perifērās un centrālās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšanai pieaugušajiem.
Epilepsija
Siranalen indicēts kā papildterapijas līdzeklis pieaugušajiem ar parciāliem krampjiem ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās.
Ģeneralizēta trauksme
Siranalen ir indicēts ģeneralizētas trauksmes (ĢT) ārstēšanai pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ieteicamā deva ir robežās no 150 līdz 600 mg dienā, ko lieto divās vai trīs dalītās devās.
Neiropātiskas sāpes
Pregabalīna terapiju var uzsākt ar 150 mg dienā, sadalot divās vai trīs lietošanas reizēs. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas un individuālās panesības pēc 3 līdz 7 dienām devu var palielināt līdz 300 mg dienā un, ja nepieciešams, vēl pēc 7 dienām devu var palielināt līdz maksimālajai devai, proti, 600 mg dienā.
Epilepsija
Ārstēšanu ar pregabalīnu var uzsākt, lietojot 150 mg dienā divās vai trīs dalītās devās. Atkarībā no katra pacienta individuālās atbildes reakcijas un panesības pēc 1 nedēļas devu var palielināt līdz 300 mg dienā. Vēl pēc nedēļas var nozīmēt maksimālo devu - 600 mg dienā.
Ģeneralizēta trauksme
Dienas deva ir robežās no 150 līdz 600 mg dienā, ko lieto divās vai trīs dalītās devās. Regulāri jāpārvērtē nepieciešamība turpināt ārstēšanu.
Ārstēšanu ar pregabalīnu var uzsākt ar devu - 150 mg dienā. Atkarībā no katra pacienta individuālās atbildes reakcijas un panesības pēc 1 nedēļas devu var palielināt līdz 300 mg dienā. Vēl pēc nedēļas devu var palielināt līdz 450 mg dienā. Vēl pēc nedēļas var nozīmēt maksimālo devu - 600 mg dienā.
Pregabalīna terapijas pārtraukšana
Atbilstoši pašreizējai klīniskajai praksei, ja nepieciešams pārtraukt pregabalīna lietošanu, to ieteicams veikt pakāpeniski – vismaz 1 nedēļas laika posmā, neatkarīgi no indikācijas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pregabalīns tiek izvadīts no sistēmiskās asinsrites galvenokārt neizmainītā veidā caur nierēm. Tā kā pregabalīna klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu), pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva jāpielāgo atbilstoši kreatinīna klīrensam (CLcr) kā norādīts 1. tabulā, izmantojot šādu aprēķina formulu:
CLcr (ml/min.)=
1,23x(140 – vecums [gadi]) x ķermeņa masa (kg)
(x 0,85 sievietēm)
Kreatinīna līmenis serumā (µmol/l)
Pregabalīnu no plazmas efektīvi var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (50 % zāļu tiek izvadīti 4 stundu laikā). Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, pregabalīna dienas deva jāpielāgo atkarībā no nieru darbības.
Papildus šai dienas devai, pēc katra 4 stundas ilga hemodialīzes seansa tūlīt jālieto papildus deva (skatīt 1. tabulā).
1.tabula: Pregabalīna devas pielāgošana atbilstoši nieru darbībai
Kreatinīna klīrenss (CLcr) (ml/min.)
Kopējā pregabalīna dienas deva*
Devu režīms
Sākuma deva
(mg/dienā)
Maksimālā deva
(mg/dienā)
≥ 60
150
600
Divās dalītās devās vai trīs dalītās devās
≥30 - <60
75
300
Divās dalītās devās vai trīs dalītās devās
≥15 - <30
25 – 50**
150
Vienu reizi dienā vai divās dalītās devās
<15
25**
75
Vienu reizi dienā
Papildus deva pēc hemodialīzes seansa (mg)
25**
100
Viena atsevišķa deva+
* Kopējā dienas deva (mg/dienā) jādala reizes devās, kā norādīts devu režīmā, lai iegūtu mg/devā.
** Šīs devas nav iespējams iegūt ar pieejamiem Siranalen stiprumiem. Ir pieejamas citas zāles, kuru stiprums ir mazāks par 75 mg.
+ Papildus deva ir viena atsevišķa deva, ko lieto papildus dienas devai.
Aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Pregabalīna drošums un efektivitāte bērniem līdz 12 gadu vecumam un pusaudžiem (vecumā no 12 līdz 17 gadiem) nav noteikta. Pašlaik pieejamā informācija ir aprakstīta 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, bet nav iespējams sniegt ieteikumus par devām.
Gados vecāki cilvēki (vecāki par 65 gadiem)
Gados vecākiem cilvēkiem var būt nepieciešama pregabalīna devas pielāgošana, ja viņiem ir nieru darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Siranalen var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Siranalen paredzēts tikai iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Diabēta pacienti
Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi dažiem diabēta pacientiem, kuriem pregabalīna terapijas laikā palielinās ķermeņa masa, var būt nepieciešama hipoglikēmisko līdzekļu devas pielāgošana.
Paaugstinātas jutības reakcijas
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā ir saņemti ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām, tajā skaitā angioedēmas gadījumiem. Gadījumā, ja rodas angioedēmas simptomi, piemēram, sejas, rīkles vai augšējo elpošanas ceļu pietūkums, pregabalīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Reibonis, miegainība, samaņas zudums, apjukums un psihiskie traucējumi
Pregabalīna lietošana ir saistīta ar reiboni un miegainību, kas var izraisīt biežākas nejaušas traumas (krišanas dēļ) gados vecākiem cilvēkiem. Pēcreģistrācijas pieredzē saņemti arī ziņojumi par samaņas zudumu, apjukumu un psihiskiem traucējumiem. Tāpēc pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, līdz viņi zina šo zāļu iespējamās reakcijas.
Ietekme uz redzi
Kontrolētos pētījumos par neskaidru redzi biežāk ziņoja pacienti, kuri lietoja pregabalīnu, nekā tie, kuri saņēma placebo. Vairumā gadījumu šī parādība bija pārejoša, turpinot terapiju. Klīniskajos pētījumos, kuros tika veikti oftalmoloģiskie testi, redzes asuma pasliktināšanās un redzes lauka izmaiņu sastopamības biežums bija lielāks pacientiem, kuri lietoja pregabalīnu, nekā tiem, kuri saņēma placebo, bet fundoskopisko izmaiņu sastopamības biežums bija lielāks pacientiem, kuri saņēma placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Arī pēcreģistrācijas pieredzes laikā tika saņemti ziņojumi par ar redzi saistītām blakusparādībām, tajā skaitā redzes zudumu, neskaidru redzi vai citādas izmaiņas redzes asumā, no kurām daudzas bija pārejošas.
Pregabalīna lietošanas pārtraukšanas rezultātā notiek šo redzes simptomu izzušana vai stāvokļa uzlabošanās.
Nieru mazspēja
Tika saņemti ziņojumi par nieru mazspēju un dažos gadījumos pregabalīna terapijas pārtraukšana uzrādīja šīs blakusparādības atgriezeniskumu.
Vienlaicīgi lietoto pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšana
Nav pietiekamu datu par vienlaicīgi lietoto pretepilepsijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanu nolūkā pāriet uz monoterapiju ar pregabalīnu, kad ar terapijai pievienoto pregabalīnu ir panākta krampju lēkmju kontrole.
Atcelšanas simptomi
Dažiem pacientiem tika novēroti atcelšanas simptomi gan pēc ilgstošas, gan īslaicīgas pregabalīna lietošanas. Tika minēti sekojoši gadījumi: bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, trauksme, caureja, gripas sindroms, nervozitāte, depresija, sāpes, krampji, hiperhidroze un reibonis, kas var liecināt par fiziskas atkarības rašanos. Pacients par to ir jāinformē pirms terapijas sākšanas.
Pregabalīna lietošanas laikā un īsi pēc pregabalīna lietošanas pārtraukšanas var rasties krampji, tajā skaitā epileptisks stāvoklis (status epilepticus) un lielās lēkmes (grand mal).
Attiecībā uz ilgstošas pregabalīna terapijas pārtraukšanu, dati liecina par atcelšanas simptomu sastopamības biežuma un smaguma pakāpes saistību ar lietoto devu.
Sastrēguma sirds mazspēja
Pēcreģistrācijas pieredzes laika ziņojumos dažiem pacientiem, kuri lietoja pregabalīnu, novēroja sastrēguma sirds mazspēju. Šīs reakcijas galvenokārt tika novērotas gados vecākiem pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām pregabalīna lietošanas laikā neiropātisku indikāciju gadījumā. Pregabalīns šiem pacientiem ir jālieto piesardzīgi. Pregabalīna lietošanas pārtraukšana var novērst šīs reakcijas.
Centrālās neiropātijas izraisītu sāpju, kas saistītas ar muguras smadzeņu bojājumu, ārstēšana
Ārstējot centrālās neiropātijas izraisītas sāpes, kas saistītas ar muguras smadzeņu bojājumu, kopumā palielinājās blakusparādību sastopamības biežums, palielinājās ar centrālo nervu sistēmu saistītas blakusparādības un īpaši miegainība. Tas varētu būt saistīts ar papildus iedarbību, kas rodas vienlaicīgi lietojot zāles (piemēram, pretspazmu līdzekļus), kuras nepieciešamas šādos gadījumos. Tas jāņem vērā, nozīmējot pregabalīnu šādiem pacientiem.
Domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība
Saņemti ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem dažādu indikāciju gadījumā. Arī randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu meta analīze arī liecina par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus. Šī riska rašanās mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds paaugstināts risks pastāv arī pregabalīna lietošanas gadījumā.
Tāpēc jānovēro, vai pacientam nerodas domas par pašnāvību un pašnāvnieciskas uzvedības simptomi, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam un viņa aprūpētājiem jāiesaka meklēt medicīnisko palīdzību, ja pacientam rodas domas par pašnāvību vai pašnāvnieciskas uzvedības pazīmes.
Kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas darbības traucējumi
Pēcreģistrācijas ziņojumos ir saņemti ziņojumi saistībā ar kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas darbības traucējumiem (piemēram, zarnu nosprostojums, paralītisks ileuss, aizcietējums), lietojot pregabalīnu vienlaicīgi ar zālēm, kuras var izraisīt aizcietējumus, piemēram, opioīdu grupas pretsāpju līdzekļiem. Ja pregabalīns un opioīdi tiks lietoti kombinācijā, ir jāapsver profilaktiskie pasākumi aizcietējuma novēršanai (it īpaši sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem).
Zāļu nepareiza, ļaunprātīga lietošana vai atkarība
Ir saņemti ziņojumi par zāļu nepareizu, ļaunprātīgu lietošanu un atkarību. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir zāļu ļaunprātīga lietošana, un jānovēro šo pacientu simptomi, kas var liecināt par pregabalīna nepareizu, ļaunprātīgu lietošanu vai atkarību (ir saņemti ziņojumi par tolerances attīstību, devas palielināšanu un nepamatotu vēlmi lietot zāles).
Encefalopātija
Ir saņemti ziņojumi par encefalopātijas gadījumiem, galvenokārt pacientiem ar blakusslimībām, kas var veicināt encefalopātijas attīstīšanos.
Laktozes nepanesība
Siranalen satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Tā kā pregabalīns galvenokārt tiek izvadīts ar urīnu neizmainītā formā, cilvēka organismā tas tiek metabolizēts niecīgā daudzumā (metabolītu formā urīnā konstatē < 2 % no lietotās devas), in vitro nenomāc zāļu metabolismu un nesaistās ar plazmas olbaltumvielām, nav sagaidāms, ka tas izraisīs vai būs pamātā farmakokinētiskai mijiedarbībai.
In vivo pētījumi un populācijas farmakokinētiskā analīze
Atbilstoši tam, in vivo pētījumos netika novērota klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība starp pregabalīnu un fenitoīnu, karbamazepīnu, valproiskābi, lamotrigīnu, gabapentīnu, lorazepāmu, oksikodonu vai etilspirtu. Populācijas farmakokinētiskajā analīzē iegūtie dati liecina, ka iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem, diurētiskajiem līdzekļiem, insulīnam, fenobarbitālam, tiagabīnam un topiramātam nav klīniski būtiskas ietekmes uz pregabalīna klīrensu.
Iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi, noretisterons un/vai etinilestradiols
Pregabalīna lietošana vienlaicīgi ar iekšķīgi lietojamiem kontracepcijas līdzekļiem, kas satur noretisteronu un/vai etinilestradiolu, neietekmē ne vienas, ne otras vielas līdzsvara koncentrācijas farmakokinētiku.
Centrālo nervu sistēmu ietekmējošas zāles
Pregabalīns var pastiprināt etilspirta un lorazepāma iedarbību. Kontrolētos klīniskajos pētījumos, vairākas iekšķīgi lietotas pregabalīna devas, lietojot vienlaicīgi ar oksikodonu, lorazepāmu vai etilspirtu, būtiski neietekmēja elpošanu. Pēcreģistrācijas pieredzē tika saņemti ziņojumi par elpošanas mazspēju un komu pacientiem, kuri vienlaicīgi lietojuši pregabalīnu un citas centrālo nervu sistēmu (CNS) nomācošas zāles. Šķiet, ka pregabalīns pastiprina oksikodona izraisīto kognitīvās funkcijas un rupjās motorikas pavājināšanos.
Mijiedarbība un gados vecāki cilvēki
Specifiski farmakodinamiskās mijiedarbības pētījumi ar gados vecākiem brīvprātīgiem nav veikti. Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā/Kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Tā kā potenciālais risks cilvēkiem nav zināms, sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto efektīva kontracepcijas metode.
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par pregabalīna lietošanu grūtniecēm.
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam ir nezināms.
Pregabalīnu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumus (ja ieguvums mātei nepārprotami atsver iespējamo risku auglim).
Barošana ar krūti
Pregabalīns izdalās ar mātes pienu (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pregabalīna ietekme uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav zināma. Jāpieņem lēmums pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai pārtraukt pregabalīna lietošanu, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no ārstēšanās sievietei.
Fertilitāte
Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par pregabalīna ietekmi uz sieviešu auglību.
Klīniskajā pētījumā, kurā tika pētīta pregabalīna ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu, veseliem vīriešiem tika lietots 600 mg pregabalīna dienā. Pēc 3 mēnešu lietošanas netika novērota ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu.
Fertilitātes pētījums ar žurku mātītēm uzrādīja negatīvu ietekmi uz reprodukciju. Fertilitātes pētījumi ar žurku tēviņiem uzrādīja negatīvu ietekmi uz reprodukciju un attīstību. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pregabalīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pregabalīns var izraisīt reiboni un miegainību, tādejādi ietekmējot spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekli, neapkalpot sarežģītus mehānismus un izvairīties no jebkādas riskantas darbības, līdz ir zināms, vai šīs zāles ietekmē spēju veikt šādas darbības.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Pregabalīna klīniskās izpētes programma aptvēra vairāk nekā 8900 ar pregabalīnu ārstētus pacientus, no kuriem vairāk nekā 5600 piedalījās dubltmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos. Visbiežāk ziņotās blakusparādības bija reibonis un miegainība. Blakusparādības parasti bija vieglas vai vidēji smagas. Visos kontrolētos pētījumos kopā blakusparādību dēļ no pētījuma izstājās 12 % pacientu, kuri lietoja pregabalīnu, un 5 % pacientu, kuri saņēma placebo. Visbiežākās blakusparādības, kuru dēļ bija jāpārtrauc zāļu lietošana pregabalīna grupās, bija reibonis un miegainība.
Tabulā zemāk norādītas visas nevēlamās blakusparādības, kuras novērotas biežāk nekā placebo grupā un radušās vairāk nekā vienam pacientam un tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmām un sastopamības biežumam, kas definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Minētās blakusparādības varētu arī būt saistītas ar pamatslimību un/vai vienlaicīgi lietotām zālēm.
Ārstējot centrālās neiropātijas izraisītas sāpes, kas saistītas ar muguras smadzeņu bojājumu, kopumā palielinājās blakusparādību sastopamības biežums, palielinājās ar centrālo nervu sistēmu saistītas blakusparādības un īpaši miegainība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā ir ziņots par papildus blakusparādībām, kuras tabulā zemāk ir attēlotas slīprakstā.
MedDRA orgānu sistēma
Blakusparādības
Infekcijas un infestācijas
Bieži
Nazofaringīts
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Neitropēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk
Paaugstināta jutība
Reti
Angioedēma, alerģiska reakcija
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Pastiprināta ēstgriba
Retāk
Anoreksija, hipoglikēmija
Psihiskie traucējumi
Bieži
Eiforisks garastāvoklis, apjukums, uzbudinājums, samazināta dzimumtieksme, dezorientācija, bezmiegs
Retāk
Halucinācijas, panikas lēkme, nemiers, ažitācija, depresija, nomākts garastāvoklis, pacilāts garastāvoklis, agresivitāte, garastāvokļa svārstības, depersonalizācija, grūtības atrast vārdus, patoloģiski sapņi, pastiprināta dzimumtieksme, anorgasmija, apātija
Reti
Nesavaldīšanās
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Reibonis, miegainība, galvassāpes
Bieži
Ataksija, koordinācijas traucējumi, trīce, dizartrija, amnēzija, atmiņas traucējumi, nespēja koncentrēt uzmanību, parestēzija, hipoestēzija, sedācija, līdzsvara traucējumi, letarģija
Retāk
Ģībonis, stupors, mioklonuss, samaņas zudums, psihomotora hiperaktivitāte, ageizija, diskinēzija, posturāls reibonis, intencijas trīce, nistagms, kognitīvi traucējumi, psihiski traucējumi, runas traucējumi, refleksu pavājināšanās, hipoestēzija, hiperestēzija, dedzināšanas sajūta, savārgums
Reti
Krampji, hipokinēzija, parosmija, disgrāfija
Acu bojājumi
Bieži
Neskaidra redze, redzes dubultošanās
Retāk
Perifērās redzes zudums, redzes traucējumi, acu pietūkums, redzes lauka defekts, samazināts redzes asums, sāpes acīs, astenopija, fotopsija, sausas acis, pastiprināta asarošana, acu kairinājums
Reti
Redzes zudums, keratīts, oscilopsija, attēla dziļuma uztveres maiņa, midriāze, šķielēšana, spilgtāka redze
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži
Vertigo
Retāk
Hiperakūzija
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Tahikardija, pirmās pakāpes atrioventrikulāra blokāde, sinusa bradikardija, sastrēguma sirds mazspēja
Reti
QT intervāla pagarināšanās, sinusa tahikardija, sinusa aritmija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk
Pietvīkums, karstuma viļņi, pazemināts asinsspiediens, paaugstināts asinsspiediens, aukstas ķermeņa perifērās daļas
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimība
Retāk
Elpas trūkums, asiņošana no deguna, klepus, aizlikts deguns, rinīts, krākšana, deguna gļotādas sausums
Reti
Plaušu tūska, spiedoša sajūta kaklā
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Vemšana, slikta dūša, mutes sausums, aizcietējums, caureja, gāzu uzkrāšanās, vēdera uzpūšanās
Retāk
Gastroezofageāla refluksa slimība, pastiprināta siekalu izdalīšanās, mutes hipoestēzija
Reti
Ascīts, pankreatīts, mēles pietūkums, disfāgija
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis*
Reti
Dzelte
Ļoti reti
Aknu mazspēja, hepatīts
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Papulozi izsitumi, nātrene, hiperhidroze, nieze
Reti
Stīvensa- Džonsona sindroms, auksti sviedri
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Muskuļu krampji, lartralģija, muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs, cervikāla spazma
Retāk
Locītavu pietūkums, mialģija, muskuļu trīce, sāpes kakla daļā, muskuļu stīvums
Reti
Rabdomiolīze
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Urīna nesaturēšana, dizūrija
Reti
Nieru mazspēja, oligūrija, urīna aizture
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Bieži
Erektilā disfunkcija
Retāk
Aizkavēta ejakulācija, seksuāla disfunkcija, sāpes krūšu dziedzeros, dismenoreja
Reti
Amenoreja, izdalījumi no krūšu dziedzeriem, krūšu dziedzeru palielināšanās, ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži
Patoloģiska gaita, kritieni, alkohola reibuma sajūta, nogurums, perifēra tūska, tūska, slikta pašsajūta
Retāk
Vispārēja tūska, sejas pietūkums, spiediena sajūta krūškurvī, drudzis, astēnija, slāpes, sāpes, drebuļi
Izmeklējumi
Bieži
Ķermeņa masas palielināšanās
Retāk
Kreatīnfosfokināzes līmeņa paaugstināšanās asinīs, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, samazināts trombocītu skaits asinīs, samazināts kālija līmenis asinīs, ķermeņa masas samazināšanās
Reti
Samazināts balto asins šūnu skaits
* Paaugstināts alanīnaminotransferāzes (ALAT) līmenis un paaugstināts aspartātaminotransferāzes (ASAT) līmenis.
Dažiem pacientiem tika novēroti atcelšanas simptomi gan pēc ilgstošas, gan īslaicīgas pregabalīna lietošanas. Ir ziņots par sekojošām reakcijām: bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, trauksme, caureja, gripas sindroms, krampji, nervozitāte, depresija, sāpes, hiperhidroze un reibonis, kas liecina par fiziskas atkarības rašanos. Pacients par to ir jāinformē pirms terapijas uzsākšanas.
Saistībā ar ilgstošas pregabalīna lietošanas pārtraukšanu, dati liecina par atcelšanas simptomu sastopamības biežuma un smaguma pakāpes saistību ar lietoto pregabalīna devu.
Pediatriskā populācija
Trīs pediatriskās populācijas pētījumos pacientiem ar parciāliem krampjiem ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās (12 nedēļas ilgā efektivitātes un drošuma pētījumā pacientiem ar parciālām krampju lēkmēm (n = 295), farmakokinētikas un panesamības pētījumā (n = 65) un vienu gadu ilgā atvērta tipa novērošanas drošuma pētījumā (n = 54)) novērotais pregabalīna drošuma profils bija līdzīgs tam, kas novērots ar pieaugušiem epilepsijas pacientiem veiktajos pētījumos. 12 nedēļas ilgajā pregabalīna terapijas pētījumā visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija miegainība, drudzis, augšējo elpceļu infekcija, palielināta ēstgriba, ķermeņa masas palielināšanās un nazofaringīts (skatīt 4.2., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā visbiežāk ziņotās blakusparādības pregabalīna pārdozēšanas gadījumā bija miegainība, apjukums, uzbudinājums un nemiers.
Ir saņemti arī ziņojumi par krampjiem.
Retos gadījumos ir saņemti ziņojumi par komas stāvokli.
Pregabalīna pārdozēšanas ārstēšana ietver vispārīgu atbalstošu pasākumu piemērošanu un, ja nepieciešams, jāveic hemodialīze (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi.
ATĶ kods: N03AX16
Aktīvā viela pregabalīns ir gamma aminosviestskābes analogs [(S)-3-(aminometil)-5- metilheksānskābe].
Darbības mehānisms
Pregabalīns centrālajā nervu sistēmā saistās pie elektriski kontrolēto kalcija kanālu receptoru papildstruktūras (α2-δ olbaltumvielas).
Klīniskā efektivitāte un drošums
Neiropātiskās sāpes
Zāļu efektivitāte pierādīta pētījumos ar diabētiskās neiropātijas, postherpētiskās neiralģijas pacientiem un pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumu. Efektivitāte cita veida neiropātisko sāpju gadījumos nav pētīta.
Pregabalīns pētīts 10 kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros līdz 13 nedēļām lietots pregabalīns divas reizes dienā (BID) un līdz 8 nedēļām − trīs reizes dienā (TID). Visumā BID un TID dozēšanas režīmu drošums un efektivitātes profili bija vienādi.
Līdz pat 12 nedēļu ilgos klīniskajos pētījumos pacientiem ar perifērās un centrālās neiropātijas izraisītām sāpēm, sāpes samazinājās jau 1. nedēļā un sāpju atvieglojums saglabājās visu ārstēšanas laiku.
Kontrolētos klīniskajos pētījumos pacientiem ar perifērās neiropātijas izraisītām sāpēm, 35 % ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 18 % pacientu, kuri saņēma placebo, novēroja sāpju rādītāja samazinājumu par 50 %. Pacientiem, kuriem nenovēroja miegainību, šādu uzlabojumu novēroja 33 % ar pregabalīnu ārstēto pacientu un 18 % pacientu, kuri lietoja placebo. Pacientiem, kuriem novēroja miegainību, atbildes reakcijas rādītāji bija attiecīgi 48% pacientiem, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu, un 16 % pacientu, kuri saņēma placebo.
Kontrolētos klīniskajos pētījumos pacientiem ar centrālās neiropātijas izraisītām sāpēm 22 % pacientu, kuri saņēma pregabalīnu, un 7 %, kuri saņēma placebo, novēroja sāpju rādītāja samazinājumu par 50 %.
Epilepsija
Papildterapija
Pregabalīns ir pētīts trīs 12 nedēļu ilgos kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros tas lietots divas reizes dienā vai trīs reizes dienā. Visā visumā dozēšanas režīmu (divas reizes dienā vai trīs reizes dienā) drošuma un efektivitātes profili bija vienādi.
Ārstēšanās 1. nedēļā samazinājās krampju skaits.
Pediatriskā populācija
Pregabalīna lietošanas efektivitāte un drošums epilepsijas papildterapijā bērniem līdz 12 gadu vecumam un pusaudžiem nav noteikts. Farmakokinētikas un panesamības pētījumā, kurā tika iekļauti 3 mēnešus līdz 16 gadus veci pacienti (n = 65), novērotās nevēlamās blakusparādības bija līdzīgas tām, kas novērotas pieaugušajiem. Vienu gadu ilgā atvērta tipa klīniskajā drošuma pētījumā iegūtie rezultāti par 3 mēnešus līdz 16 gadus veciem epilepsijas pacientiem (n = 54) liecina, ka tādas blakusparādības kā drudzis un augšējo elpceļu infekcijas šiem pacientiem tika novērotas biežāk nekā pētījumos ar pieaugušajiem (skatīt 4.2., 4.8. un 5.2. apakšpunktu).
12 nedēļas ilgajā placebo kontrolētā pētījumā pediatriskajiem pacientiem tika nozīmēts pregabalīns devā 2,5 mg/kg dienā (maksimāli 150 mg/dienā), pregabalīns devā 10 mg/kg dienā (maksimāli 600 mg/dienā) vai placebo. Procentuālais pacientu skaits, kuriem parciālo krampju lēkmju biežuma samazinājums bija par vismaz 50 %, salīdzinot ar sākuma stāvokli, bija 40,6 % pacientu, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu 10 mg/kg dienā (p = 0,0068 salīdzinājumā ar placebo), 29,1 % pacientu, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu 2,5 mg/kg/dienā (p = 0,2600 salīdzinājumā ar placebo) un 22,6 % pacientu, kuri saņēma placebo.
Monoterapija (pacientiem ar pirmreizēju diagnozi)
Pregabalīns pētīts vienā 56 nedēļu ilgā kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā tas lietots divas reizes dienā. Balstoties uz pētījuma mērķa rezultātu (6 mēnešu periods bez krampjiem), pregabalīns nesasniedza lamotrigīnam līdzvērtīgu rezultātu. Pregabalīns un lamotrigīns bija vienādi droši un labi panesami.
Ģeneralizēta trauksme
Pregabalīnu pētīja 6 kontrolētos, 4 - 6 nedēļu ilgos pētījumos, 8 nedēļu pētījumā vecākiem cilvēkiem un 6 mēnešu ilgā ilgtermiņa recidīva novēršanas pētījumā ar dubultmaskēto recidīva novēršanas fāzi.
1. nedēļā novēroja ģeneralizētas trauksmes simptomu mazināšanos, kas noteikta pēc Hamiltona trauksmes ranga skalas (Hamilton Anxiety Rating Scale (HAM-A)).
4 - 8 nedēļu ilgos kontrolētos klīniskajos pētījumos 52 % ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 38 % pacientu, kuri saņēma placebo, novēroja vismaz 50 % uzlabošanos no HAM-A skalas kopējiem rādītājiem no pētījuma sākuma līdz beigām.
Kontrolētos pētījumos par neskaidru redzi biežāk ziņoja pacienti, kuri lietoja pregabalīnu, nekā tie, kuri saņēma placebo. Vairumā gadījumu šī parādība bija pārejoša, turpinot terapiju. Kontrolētos klīniskajos pētījumos oftalmoloģiskie testi (tajā skaitā redzes asuma noteikšanas tests, formāls redzes lauka noteikšanas tests, fundoskopiska izmeklēšana) tika veikti vairāk nekā 3600 pacientiem. No šiem pacientiem redzes asums pasliktinājās 6,5 % pacientu, kuri lietoja pregabalīnu. un 4,8 % pacientu, kuri saņēma placebo. Redzes lauka izmaiņas tika novērotas 12,4 % pacientu, kuri lietoja pregabalīnu. un 11,7 % pacientu, kuri saņēma placebo. Fundoskopiskas izmaiņas tika novērotas 1,7 % pacientu, kuri lietoja pregabalīnu un 2,1 % pacientu, kuri saņēma placebo.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Līdzsvara koncentrācijā pregabalīna farmakokinētika ir līdzīga veseliem brīvprātīgiem, epilepsijas pacientiem, kuri lieto pretepilepsijas līdzekļus, un pacientiem ar hroniskām sāpēm.
Uzsūkšanās
Pregabalīns, lietots tukšā dūšā, ātri uzsūcas un 1 stundas laikā sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā neatkarīgi no tā, vai lietota viena vai vairākas devas. Iekšķīgi lietota pregabalīna biopieejamība ir ≥ 90% neatkarīgi no lietotās devas. Lietojot atkārtotas devas, līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 24 līdz 48 stundu laikā. Ja pregabalīnu lieto kopā ar uzturu, samazinās tā uzsūkšanās: Cmax samazinās par apmēram 25 – 30 %, bet laiks līdz tiek sasniegts tmax pagarinās par apmēram 2,5 stundām. Neskatoties uz to, pregabalīna lietošanai vienlaicīgi ar uzturu nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz pregabalīna uzsūkšanās apjomu.
Izkliede
Neklīniskajos pētījumos pierādīts, ka pelēm, žurkām un pērtiķiem pregabalīns šķērso hematoencefālisko barjeru. Žurkām pregabalīns šķērso placentu un nonāk žurku mātīšu pienā. Cilvēkam pēc iekšķīgas pregabalīna lietošanas tā šķietamais izkliedes tilpums ir 0,56 l/kg. Pregabalīns nesaistās ar plazmas olbaltumvielām.
Biotransformācija
Cilvēka organismā pregabalīna metabolisms ir niecīgs. Lietojot radioaktīvi iezīmētu pregabalīna devu, apmēram 98 % radioaktivitātes konstatējama urīnā neizmainīta pregabalīna formā. N-metilētā pregabalīna atvasinājuma (galvenais pregabalīna metabolīts, kas konstatēts urīnā) daudzums atbilst 0,9 % lietotās devas. Neklīniskajos pētījumos nav konstatēti pierādījumi, ka pregabalīna S-enantiomērs racemizētos R-enantiomērā.
Eliminācija
Pregabalīns tiek izvadīts no sistēmiskās asinsrites galvenokārt caur nierēm neizmainītā formā. Vidējais pregabalīna eliminācijas pusperiods ir 6,3 stundas. Pregabalīna plazmas klīrenss un nieru klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Linearitāte/nelinearitāte
Ieteicamo dienas devu robežās pregabalīna farmakokinētika ir lineāra. Pregabalīna farmakokinētikas individuālās atšķirības starp pacientiem ir nelielas (< 20 %). Vairāku devu farmakokinētika ir paredzama, ņemot vērā informāciju par vienas devas lietošanu. Tāpēc nav nepieciešams regulāri novērot pregabalīna koncentrāciju plazmā.
Dzimums
Klīniskajos pētījumos iegūtie dati liecina, ka pregabalīna koncentrācija plazmā praktiski nav atkarīga no pacienta dzimuma.
Nieru darbības traucējumi
Pregabalīna klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam, turklāt pregabalīnu var labi izvadīt no plazmas ar hemodialīzes palīdzību (pēc 4 stundu ilga hemodialīzes seansa pregabalīna koncentrācija plazmā samazinās par aptuveni 50 %). Tā kā izvadīšana caur nierēm ir galvenais zāļu eliminācijas ceļš, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāpielāgo devas un pēc hemodialīzes seansa jālieto papildu deva (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Pediatriskā populācija
Farmakokinētikas un panesamības pētījumā bērniem ar epilepsiju (vecuma grupas: 1 līdz 23 mēneši, 2 līdz 6 gadi, 7 līdz 11 gadi un 12 līdz 16 gadi) tika izvērtēta pregabalīna farmakokinētika, lietojot 2,5, 5, 10 un 15 mg/kg dienas devas.
Visu vecumu bērniem pēc iekšķīgas pregabalīna lietošanas tukšā dūšā laiks, līdz sasniegta maksimālā koncentrācija plazmā, kopumā bija līdzīgs: 0,5 stundas līdz 2 stundas pēc devas lietošanas.
Palielinot devu, visās vecuma grupās pregabalīna Cmax un AUC vērtības palielinājās lineāri. Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 30 kg AUC bija par 30 % mazāks, jo šiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kuriem ķermeņa masa ir ≥ 30 kg, pēc lielākas ķermeņa masas koriģētais klīrenss ir par 43 % ātrāks.
Pregabalīna terminālais eliminācijas pusperiods bērniem līdz 6 gadu vecumam ir apmēram 3 līdz 4 stundas, savukārt 7 gadus veciem un vecākiem bērniem tas ir 4 līdz 6 stundas.
Populācijas farmakokinētikas analīze liecina, ka kreatinīna klīrenss ir nozīmīgs iekšķīgi lietota pregabalīna klīrensu raksturojošs neatkarīgais mainīgais lielums un ķermeņa masa ir nozīmīgs iekšķīgi lietota pregabalīna šķietamo izkliedes tilpumu raksturojošs neatkarīgais mainīgais lielums, turklāt šī sakarība ir līdzīga gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Pregabalīna farmakokinētika pacientiem, kuri jaunāki par 3 mēnešiem, nav pētīta (skatīt 4.2., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pregabalīna farmakokinētika pacientiem ar aknu darbības traucējumiem īpaši nav pētīta. Tā kā tiek metabolizēts niecīgs pregabalīna daudzums un lielākā daļa zāļu izdalās neizmainītā formā ar urīnu, nav sagaidāms, ka aknu darbības traucējumi varētu būtiski ietekmēt pregabalīna līmeni plazmā.
Gados vecāki cilvēki (vecāki par 65 gadiem)
Pregabalīna klīrensam ir tendence samazināties, palielinoties vecumam. Iekšķīgi lietota pregabalīna klīrensa samazināšanās notiek atbilstoši kreatinīna klīrensa samazinājumam, kas rodas, palielinoties vecumam. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kas saistīti ar vecumu, var būt nepieciešams samazināt pregabalīna devu (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Sievietes, kuras baro bērnu ar krūti
Tika izvērtēta 150 mg pregabalīna farmakokinētika: šādu devu ik pēc 12 stundām (dienas deva 300 mg) saņēma 10 sievietes, kuras baroja bērnu ar krūti un kurām kopš dzemdībām bija pagājušas vismaz 12 nedēļas. Krūts barošana pregabalīna farmakokinētiku ietekmēja nebūtiski vai neietekmēja nemaz. Pregabalīns izdalījās mātes pienā vidējā stabilā koncentrācijā, kas bija apmēram 76 % no koncentrācijas mātes plazmā. Ja sieviete lieto 300 mg dienā vai 600 mg dienā (maksimālo devu), paredzamā deva, ko saņem zīdainis ar mātes pienu (pieņemot, ka piena patēriņš ir 150 ml/kg dienā), attiecīgi ir 0,31 vai 0,62 mg/kg dienā. Šīs paredzamās devas mg/kg izteiksmē ir apmēram 7 % no kopējās dienas devas mātei.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos farmakoloģiskā drošuma standartpētījumos ar dzīvniekiem pregabalīnam bija laba panesamība, lietojot klīniski nozīmīgas devas. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar žurkām un pērtiķiem novērotas CNS reakcijas, tajā skaitā hipoaktivitāte, hiperaktivitāte un ataksija. Tīklenes atrofijas sastopamības biežuma palielināšanās, galvenokārt vecām albīnām žurkām, novērota pēc ilgstošas pregabalīna iedarbības, kura ≥ 5 reizes pārsniedza iedarbību cilvēkam, lietojot maksimālo klīnisko devu.
Pregabalīns pelēm, žurkām vai trušiem nebija teratogēns. Toksiskus efektus žurku un trušu augļiem novēroja tikai pie zāļu iedarbības, kas būtiski pārsniedza iedarbību cilvēkiem. Prenatālās/postnatālās toksicitātes pētījumos ar žurkām pregabalīns izraisīja mazuļa attīstības traucējumus, ja zāļu iedarbība > 2 reizes pārsniedza maksimālo ieteicamo iedarbību cilvēkam.
Nevēlama iedarbība uz žurku tēviņu un mātīšu auglību tika novērota tikai pie zāļu iedarbības, kas būtiski pārsniedza terapeitisko iedarbību. Negatīva iedarbība uz vīrišķajiem dzimumorgāniem un spermas rādītājiem bija atgriezeniska un tika novērota tikai pie zāļu iedarbības, kas būtiski pārsniedza terapeitisko iedarbību vai gadījumos, kas bija saistīti ar pēkšņiem deģeneratīviem procesiem žurku tēviņu dzimumorgānos. Tādēļ šī iedarbība tika uzskatīta par klīniski nenozīmīgu vai nelielu.
Pamatojoties uz vairākiem in vitro un in vivo testiem, pregabalīns nav genotoksisks.
Tika veikti divus gadus ilgi kancerogenitātes pētījumi ar pregabalīnu žurkām un pelēm. Žurkām pie iedarbības, kas līdz 24 reizēm pārsniedza vidējo iedarbību cilvēkam, lietojot maksimālo klīnisko devu 600 mg/dienā, audzēju veidošanās netika novērota. Pelēm pie iedarbības, kas atbilda vidējai iedarbībai cilvēkam, netika novērota biežāka audzēju veidošanās, taču pie lielākas iedarbības palielinājās hemangiosarkomas sastopamības biežums. Pregabalīna izraisīto audzēju veidošanās mehānisms pelēm nav saistīts ar zāļu genotoksisko iedarbību, tā pamatā ir pārmaiņas trombocītos un endoteliālo šūnu proliferācija. Pēc īslaicīgu novērojumu datiem, kā arī samērā ierobežotas informācijas, kas iegūta ilglaicīgos klīniskos novērojumos, ne žurkām, ne cilvēkiem šādas trombocītu pārmaiņas nav novērojamas. Nav iegūti dati, kas norādītu uz risku cilvēkam.
Toksicitātes veidi jaunām žurkām kvalitatīvi neatšķīrās no toksicitātes, kāda novērota pieaugušām žurkām, taču jaunās žurkas ir jutīgākas. Pie terapeitiskās iedarbības novērotas tādas CNS klīniskās reakcijas kā hiperaktivitāte un bruksisms, kā arī neliela ietekme uz augšanu (pārejoša ķermeņa masas palielināšanās aizkavēšanās). Ietekme uz riesta ciklu novērota pie iedarbības, kas 5 reizes pārsniedza terapeitisko iedarbību cilvēkam. Samazināta akustiskā izbīļa reakcija novērota jaunām, augošām žurkām, 1 - 2 nedēļas pēc pakļaušanas zāļu iedarbībai, kas ≥ 2 reizes pārsniedza terapeitisko iedarbību cilvēkam. Deviņas nedēļas pēc iedarbības, šis efekts turpmāk vairs netika novērots.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsulas saturs
Kukurūzas ciete
Laktozes monohidrāts
Talks
Cietās kapsulas apvalks
Kapsulas korpuss
Želatīns
Titāna dioksīds (E171)
75 mg cietās kapsulas vāciņš
Želatīns
Titāna dioksīds (E171)
Patentzilais V (E131)
150 mg cietās kapsulas vāciņš
Želatīns
Titāna dioksīds (E171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi un citi norādījumi par rīkošanos
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/Al bisteri un PVH/PVdH/Al blisteri pa 14, 21, 30, 56, 84, 100 vai 112 cietajām kapsulām.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos Street, 3011 Limassol, Kipra
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
Siranalen 75 mg cietās kapsulas (16-0119)
Siranalen 150 mg cietās kapsulas (16-0120)
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2016.gada 14.jūlijs.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2019.gada janvāris.
SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019
NL/H/3234/001-002/IB/006
EQ PAGE 1
