Sialanar

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Sialanar 320 mikrogrami/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viens ml satur 400 mikrogramus glikopironija bromīda, kas atbilst 320 mikrogramiem glikopironija (glycopyrronium).
Viens ml satur 2,3 mg nātrija benzoāta (E211).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums iekšķīgai lietošanai. Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Smagas sialorejas (hroniskas patoloģiskas siekalošanās) simptomātiskai ārstēšanai bērniem un pusaudžiem no 3 gadu vecuma ar hroniskiem neiroloģiskiem traucējumiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Sialanar izraksta ārsti, kam ir pieredze pediatrisko pacientu ar neiroloģiskiem traucējumiem ārstēšanā.
Devas
Tā kā trūkst datu par drošumu ilgtermiņā, Sialanar ieteicams lietot īslaicīgi ar pārtraukumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija — bērni un pusaudži no 3 gadu vecuma Glikopironija dozēšanas shēma ir balstīta uz bērna ķermeņa masu; sākuma deva ir apmēram 12,8 mikrogrami/kg vienā devā (atbilst 16 mikrogramiem/kg glikopironija bromīda vienā devā) trīs reizes dienā, un ik pēc 7 dienām devu pakāpeniski paaugstina, kā norādīts tālāk 1. tabulā. Devas titrēšana jāturpina, līdz panākts līdzsvars starp efektivitāti un nevēlamām blakusparādībām, un deva, to atbilstoši palielinot vai samazinot, jāpielāgo līdz maksimālajai glikopironija devai pa 64 mikrogramiem/kg ķermeņa masas vai 6 ml (1,9 mg glikopironija, kas atbilst 2,4 mg glikopironija bromīda) trīs reizes dienā, izvēloties mazāko no šīm devām. Devas titrēšana jāveic, apspriežoties ar bērna aprūpētāju, lai izvērtētu gan efektivitāti, gan nevēlamās blakusparādības, līdz ir sasniegta pieņemama uzturošā deva.
Nevēlamās blakusparādības var mazināt, lietojot viszemāko iedarbīgo devu, kas nodrošina vajadzīgo simptomātisko kontroli. Svarīgi, lai bērna aprūpētājs pirms zāļu ievadīšanas pārbaudītu devas daudzumu šļircē. Maksimālais lielākās devas tilpums ir 6 ml. Ja, paaugstinot devu, rodas kāda zināma antiholīnerģiska nevēlamā blakusparādība, deva jāsamazina līdz iepriekšējai zemākai devai, un šīs blakusparādības attīstība jāuzrauga. Ja nevēlamā blakusparādība nepazūd, ārstēšana ir jāpārtrauc. Aizcietējumu, urīna aiztures vai pneimonijas gadījumā ārstēšana jāpārtrauc un jāsazinās ar ārstu, kas izrakstīja zāles. Jaunāki bērni var būt uzņēmīgāki pret nevēlamām blakusparādībām, un tas jāņem vērā, pielāgojot devu.
2

Pēc devas titrēšanas perioda kopīgi ar aprūpētāju jāapseko bērna sialorejas stāvoklis ne retāk kā reizi 3 mēnešos, lai novērtētu efektivitātes un/vai panesības izmaiņas laika gaitā un atbilstīgi pielāgotu devu.
1. tabulā norādītas šķīduma devas ml, kas paredzētas katram ķermeņa masas diapazonam un katrai devas palielināšanas reizei.

1. tabula. Tabula ar devām bērniem un pusaudžiem ar normālu nieru darbību.

Ķermeņa masa kg

1. devas līmenis
(~12,8 µg/kg)
1

2. devas līmenis
(~25,6 µg/kg)
1

3. devas līmenis
(~38,4 µg/kg)
1

ml

ml

ml

13-17

0,6

1,2

1,8

18-22

0,8

1,6

2,4

23-27

1

2

3

28-32

1,2

2,4

3,6

33-37

1,4

2,8

4,2

38-42

1,6

3,2

4,8

43-47

1,8

3,6

5,4

≥48

2

4

6*

1 Attiecas uz µg/kg glikopironija

* Maksimālā vienas reizes deva šajā ķermeņa masas diapazonā

4. devas līmenis (~51,2 µg/kg)
1
ml 2,4 3,2 4 4,8 5,6 6* 6 6

5. devas līmenis (~64 µg/kg) 1
ml 3 4 5 6* 6 6 6 6

Pediatriskā populācija — bērni vecumā līdz 3 gadiem Sialanar nav ieteicams lietot sialorejas (hroniskas patoloģiskas siekalošanās) simptomātiskai ārstēšanai bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pieaugušie Sialanar ir indicēts lietošanai tikai pediatriskajā populācijā. Klīniskos pētījumos gūti pierādījumi par glikopironija lietošanu pieaugušajiem ar patoloģisku siekalošanos ir ierobežoti.

Vecāka gadagājuma pacienti Sialanar ir indicēts lietošanai tikai pediatriskajā populācijā. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir ilgāks eliminācijas pusperiods un samazināts zāļu klīrenss, turklāt īslaicīgas lietošanas efektivitāti pamatojošie dati ir ierobežoti. Tādēļ Sialanar nevajadzētu lietot pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem.

Aknu darbības traucējumi Nav veikti klīniskie pētījumi ar pacientiem, kam ir aknu darbības traucējumi. Glikopironijs no asinsrites lielākoties izdalās nieru ekskrēcijas ceļā, un tiek uzskatīts, ka aknu darbības traucējumu gadījumā nevarētu rasties klīniski nozīmīgs glikopironija sistēmiskās iedarbības pieaugums.

Nieru darbības traucējumi Smagi nieru darbības traucējumi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Viegli līdz vidēji smagi nieru darbības traucējumi (eGFĀ <90 – ≥30 ml/min/1,73 m2): deva jāsamazina par 30 % (skatīt 2. tabulu).

3

2. tabula. Tabula ar devām bērniem un pusaudžiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem.

Ķermeņa masa kg

1. devas līmenis (~8,8 µg/kg) 1

ml

13-17

0,4

18-22

0,6

23-27

0,7

28-32

0,8

33-37

1

38-42

1,1

43-47

1,2

≥48

2

1 Attiecas uz µg/kg glikopironija

2. devas līmenis (~17,6 µg/kg)
1
ml 0,8 1,1 1,4 1,7 2 2,2 2,5 2,8

3. devas līmenis (~27,2 µg/kg)
1
ml 1,2 1,7 2,1 2,5 2,9 3,4 3,8 4,2

4. devas līmenis (~36 µg/kg) 1
ml 1,7 2,2 2,8 3,4 3,9 4,2 4,2 4,2

5. devas līmenis (~44,8 µg/kg)
1
ml 2,1 2,8 3,5 4,2 4,2 4,2 4,2 4,2

Lietošanas veids
Tikai iekšķīgai lietošanai.
Lietošana vienlaicīgi ar uzturu ievērojami samazina zāļu sistēmisko iedarbību. Zāles jālieto vismaz vienu stundu pirms vai vismaz divas stundas pēc ēšanas vai vienā un tajā pašā laikā attiecībā pret pārtikas uzņemšanu. Jāizvairās no ļoti trekniem ēdieniem. Ja bērna specifisko vajadzību dēļ zāles nepieciešams lietot vienlaicīgi ar uzturu, zāles konsekventi jālieto ēšanas laikā.
Ja izmanto nazogastrālās/barošanas caurulītes, tās uzreiz pēc zāļu ievadīšanas jāizskalo ar 10 ml ūdens.
Lietošanas norādījumus skatiet 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Grūtniecība un barošana ar krūti.
Glaukoma.
Urīna aizture.
Smagi nieru darbības traucējumi (eGFĀ <30 ml/min/1,73 m2), tostarp terminālas stadijas nieru slimība, kad nepieciešama dialīze.
Anamnēzē zarnu nosprostojums, čūlainais kolīts, paralītisks ileuss, vārtnieka (pylorus) stenoze un miastēnija (myasthenia gravis).
Vienlaicīga ārstēšana ar (skatīt 4.5. apakšpunktu): kālija hlorīdu iekšķīgi lietojamas cietas devas formā; antiholīnerģiskiem līdzekļiem.

4

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Antiholīnerģiskā ietekme Antiholīnerģiskā ietekme, piemēram, urīna aizture, aizcietējumi vai pārkaršana kavētas svīšanas dēļ, var būt atkarīga no devas, un to ir grūti izvērtēt bērniem ar invaliditāti. Ārstiem un bērna aprūpētājiem ir jāveic pacienta uzraudzība, ievērojot tālāk sniegtos norādījumus par blakusparādību pārvaldību.
Nozīmīgu antiholīnerģisko blakusparādību pārvaldība Aprūpētājam jāpārtrauc bērna terapija un jākonsultējas ar zāles izrakstījušo ārstu šādos uz pacientu attiecināmos gadījumos: • aizcietējums; • urīna aizture; • pneimonija; • alerģiska reakcija; • pireksija; • ļoti karsti laika apstākļi; • uzvedības izmaiņas.
Pēc epizodes izvērtēšanas zāles izrakstījušais ārsts izlems, vai ārstēšanu neatsākt vai arī to turpināt ar zemāku devu.
Ilgtermiņa drošuma datu trūkums Nav pieejamas publikācijas ar drošuma datiem par ārstēšanu, kas ilgāka par 24 nedēļām. Tā kā ir pieejami tikai ierobežoti dati par ilgtermiņa drošumu un ir neskaidrības par potenciālo kancerogenitātes risku, kopējam ārstēšanas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam. Ja nepieciešama pastāvīga ārstēšana (piemēram, paliatīvās aprūpes ietvaros) vai ārstēšana tiek atkārtota ar pārtraukumiem (piemēram, hronisku slimību ārstēšanā ārpus paliatīvās aprūpes), katrā individuālajā gadījumā rūpīgi jāizvērtē ieguvumi un riski, un ārstēšana rūpīgi jāuzrauga.
Viegla līdz vidēji smaga sialoreja Ņemot vērā zemo ieguvumu iespējamību un zināmo nevēlamo blakusparādību profilu, Sialanar nevajadzētu lietot bērniem ar vieglu līdz vidēji smagu sialoreju.
Sirdsdarbības traucējumi Jāievēro piesardzība, lietojot glikopironiju pacientiem ar akūtu miokarda infarktu, hipertensiju, koronāro artēriju slimību, sirds aritmiju un stāvokļiem, kam raksturīga tahikardija (tostarp tireotoksikozi, sirds mazspēju, sirds ķirurģiskajām operācijām), jo šo zāļu lietošana var potenciāli paātrināt sirdsdarbību, paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt sirds ritma traucējumus. Aprūpētājam jāiesaka izmērīt bērna pulsa ātrumu, ja šķiet, ka bērns nejūtas labi, un ziņot par ļoti ātru vai ļoti lēnu sirdsdarbību.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Antimuskarīnie līdzekļi, piemēram, glikopironijs, jālieto piesardzīgi pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību, iepriekšējiem aizcietējumiem un caureju.
Zobu slimības Tā kā samazināts siekalu daudzums var veicināt zobu kavitāšu veidošanos un smaganu slimību risku, svarīgi, lai pacientiem tiktu nodrošināta pienācīga zobu higiēna ikdienā, kā arī regulāras zobu veselības pārbaudes.
Elpošanas orgānu slimības Glikopironijs var izraisīt sekrētu sabiezēšanu, kas savukārt var palielināt elpceļu infekciju un pneimonijas risku. Pneimonijas gadījumā glikopironija lietošana jāpārtrauc.
Ar CNS saistītas nevēlamās blakusparādības Klīniskajos pētījumos ziņots par pastiprinātu ietekmi uz centrālo nervu sistēmu, tostarp šādu: aizkaitināmība, miegainība, nemiers, hiperaktivitāte, uzmanības nenoturība, neapmierinātība,
5

garastāvokļa svārstības, dusmu lēkmes vai eksplozīva uzvedība, pārmērīgs jūtīgums, nopietnība vai skumjas, bieža raudāšana, bailīgums. Uzvedības izmaiņas ir jāuzrauga. Tā kā glikopironijam ir četraizvietots lādiņš, tā spēja šķērsot asins-smadzeņu (hematoencefālisko) barjeru ir ierobežota, taču caurkļuves apmērs nav zināms. Jāievēro piesardzība, ārstējot bērnus ar pasliktinātu asins-smadzeņu barjeru, piemēram, intraventrikulārā šunta, smadzeņu audzēju vai encefalīta gadījumā.
Bērni, kas jaunāki par 3 gadiem Sialanar nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem, jo dati par glikopironija efektivitāti un drošumu šajā vecuma grupā ir ļoti ierobežoti.
Augšana un attīstība Glikopironija ietekme uz reproduktīvo sistēmu nav pētīta. Lai gan klīniskajos pētījumos nav ziņots par glikopironija ietekmi uz neiroloģisko attīstību vai augšanu īstermiņā vai ilgtermiņā, nav veikts neviens pētījums, kas īpaši veltīts šiem konkrētajiem aspektiem.
Nātrijs Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) maksimālajā devā, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
Nātrija benzoāts Viens ml šī medicīnas produkta saturs 2,3 mg nātrija benzoāta (E211).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Nav veikti mijiedarbības pētījumi.
Pediatriskā populācija Pieejami ierobežoti dati par mijiedarbību ar citām zālēm pediatrisko pacientu populācijā. Tālāk sniegtā informācija par zāļu mijiedarbību attiecas uz glikopironiju.
Kontrindikācijas vienlaicīgai lietošanai Vienlaicīga lietošana ar tālāk minētajām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Kālija hlorīds iekšķīgi lietojamas cietas devas formā. Glikopironijs var pastiprināt ar iekšķīgi lietojamiem cietas formas kālija hlorīda preparātiem saistīto augšējā kuņģa-zarnu trakta bojājumu risku, jo paildzinās gastrointestinālā tranzīta laiks, radot augstu, lokalizētu kālija jonu koncentrāciju. Novērota saistība starp augšējā kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un tievās zarnas čūlām, stenozi, perforāciju un obstrukciju.
Antiholīnerģiskie līdzekļi. Vienlaicīga lietošana ar antiholīnerģiskajiem līdzekļiem var pastiprināt antiholīnerģisko blakusparādību risku. Antiholīnerģiskie līdzekļi var aizkavēt citu iekšķīgi lietotu antiholīnerģisko līdzekļu uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā, kā arī pastiprināt antiholīnerģisko blakusparādību risku.
Vienlaicīga lietošana jāizvērtē piesardzīgi Vienlaicīga lietošana ar tālāk minētajām zālēm jāizvērtē piesardzīgi.
Spazmolītiskie līdzekļi. Glikopironijs var antagonizēt kuņģa-zarnu traktā prokinētiski aktīvu vielu, piemēram, domperidona un metoklopramīda, iedarbību.
Topiramāts. Glikopironijs var pastiprināt ar topiramāta lietošanu saistīto oligohidrozi un hipertermiju, it īpaši pediatriskiem pacientiem.
Antihistamīni ar sedatīvu iedarbību. Var radīt papildu antiholīnerģisku iedarbību. Var būt nepieciešams samazināt antiholīnerģisko līdzekļu un/vai antihistamīnu devu.
6

Neiroleptiskie/antipsihotiskie līdzekļi. Var pastiprināties tādu aktīvo sastāvdaļu kā fenotiazīnu, klozapīna un haloperidola iedarbība. Var būt nepieciešams samazināt antiholīnerģisko līdzekļu un/vai neiroleptisko/antipsihotisko līdzekļu devu.
Skeleta muskulatūras relaksanti. Antiholīnerģisko līdzekļu lietošana pēc botulīna toksīnu ievadīšanas var pastiprināt sistēmisko antiholīnerģisko iedarbību.
Tricikliskie antidepresanti un MAOI. Var radīt papildu antiholīnerģisko iedarbību. Var būt nepieciešams samazināt antiholīnerģisko līdzekļu un/vai triciklisko antidepresantu un MAOI devu.
Opioīdi. Tādas aktīvās vielas kā petidīns un kodeīns var pastiprināt centrālās nervu sistēmas un kuņģazarnu trakta blakusparādības, kā arī paaugstināt smagu aizcietējumu vai paralītiskā ileusa un CNS nomākuma risku. Ja nevar izvairīties no vienlaicīgas lietošanas, jāuzrauga, vai pacientiem nerodas potenciāls pārmērīgs vai paildzināts CNS nomākums un aizcietējumi.
Kortikosteroīdi. Lietojot topiskus, inhalējamus, iekšķīgi lietojamus vai intravenozi ievadāmus steroīdus, var attīstīties steroīdu izraisīta glaukoma. Vienlaicīgas lietošanas dēļ var paaugstināties acs iekšējais spiediens, kas saistīts ar atvērtā vai slēgtā kakta mehānismu.
Citi Zāles ar antiholīnerģiskām īpašībām (piemēram, antihistamīni, antidepresanti) var izraisīt kumulatīvu parasimpatolītisko iedarbību, piemēram, sausu muti, urīna aizturi, aizcietējumus un apjukumu, kā arī paaugstinātu antiholīnerģiskās intoksikācijas sindroma risku.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā Sievietēm reproduktīvā vecumā pirms ārstēšanas piemērojamos gadījumos jāapsver efektīvas kontracepcijas metodes lietošana.
Grūtniecība Nav datu par Sialanar lietošanu grūtniecēm. Glikopironija reproduktīvo gala uzstādījumu izvērtējums ir ierobežots (skatīt 5.3. apakšpunktu). Glikopironijs ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti Drošums attiecībā uz barošanu ar krūti nav noteikts. Lietošana, barojot ar krūti, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte Nav datu par Sialanar ietekmi uz vīriešu vai sieviešu fertilitāti. Reproduktīvās funkcijas izvērtējums žurkām, kas saņēma glikopironiju, norāda uz pasliktinātu apaugļošanās spēju un zemākiem izdzīvošanas rādītājiem pēc atnešanās. Publiski pieejamie dati nav pietiekami, lai pienācīgi izvērtētu ietekmi uz jauniešu reproduktīvo sistēmu (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Sialanar mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Glikopironija antiholīnerģiskā iedarbība var izraisīt redzes miglošanos, reiboni un cita veida ietekmi, kas var pasliktināt pacienta spēju veikt tādus kvalificētus uzdevumus kā vadīt transportlīdzekli, braukt ar velosipēdu un apkalpot mehānismus. Nevēlamā ietekme palielinās proporcionāli devai.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums Lietojot glikopironiju, bieži rodas nevēlamas blakusparādības, un tas saistīts ar šīs vielas zināmo farmakodinamisko antiholīnerģisko iedarbību. Jāpanāk līdzsvars starp zāļu efektivitāti un nevēlamām
7

blakusparādībām, un deva regulāri jāuzrauga un pēc vajadzības jāpielāgo. Biežākās antiholīnerģiskās nevēlamās blakusparādības ar placebo kontrolētos pētījumos (skatīt 5.1. apakšpunktu) bija saistītas ar kuņģa-zarnu traktu un izpaudās kā sausa mute, aizcietējumi, caureja un vemšana, un to visu rādītājs bija ≥15 %. Drošuma profilu raksturo arī citi ar antiholīnerģisko iedarbību saistīti simptomi, kuru rādītājs ir ≥15 %, un tie ietver urīna aizturi, pietvīkumu un aizliktu degunu. Nevēlamās blakusparādības biežāk rodas ar lielākām zāļu devām un ilgstošas lietošanas gadījumā.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots literatūras avotos par pētījumiem, kur glikopironijs tika lietots sialorejas ārstēšanai pediatriskajā populācijā (tostarp 2 ar placebo kontrolētos pētījumos, vienā nekontrolētā drošuma pētījumā, kur glikopironiju lietoja 6 mēnešus, un 3 atbalsta pētījumos ar nevēlamo notikumu datiem mērķa populācijā), ir uzskaitītas saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju (3. tabula). Katrā orgānu sistēmu klasē nevēlamās blakusparādības norādītas pēc to biežuma, sākot ar visbiežākajām. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības norādītas to nopietnības samazinājuma secībā. Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežuma iedalījums ir šāds: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

3. tabula. Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums pēc biežuma

Nevēlamās blakusparādības Infekcijas un infestācijas Augšējo elpceļu infekcijas Pneimonija Urīnceļu infekcija Psihiskie traucējumi Aizkaitināmība Uzbudinājums Miegainība Nemiers Hiperaktivitāte Uzmanības nenoturība Neapmierinātība Garastāvokļa svārstības Dusmu lēkmes Intermitējoši eksplozīvi traucējumi Jūtīgums, kautrīgums un sociālās izolēšanās sindroms, kas raksturīgs bērniem vai pusaudžiem Skumjas Raudāšana Baiļu sajūta Nervu sistēmas traucējumi Galvassāpes Bezmiegs Acu bojājumi Midriāze Nistagms Slēgtā kakta glaukoma Fotofobija Acu sausums Sirdsdarbības traucējumi Pietvīkums Pārejoša bradikardija Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Aizlikts deguns
8

Biežuma kategorija
Bieži Bieži Bieži
Ļoti bieži Bieži Bieži Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi
Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi
Retāk Nav zināmi
Retāk Retāk Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi
Ļoti bieži Nav zināmi
Ļoti bieži

Nevēlamās blakusparādības Deguna asiņošana Samazināts bronhu sekrētu daudzums Sinusīts Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Sausa mute Aizcietējums Caureja Vemšana Halitoze Barības vada kandidāze Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi Pseidoobstrukcija Slikta dūša Ādas un zemādas audu bojājumi Izsitumi Sausa āda Kavēta svīšana Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Urīna aizture Neatliekama vajadzība urinēt Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Pireksija Dehidratācija Slāpes karstā laikā Angioedēma Alerģiska reakcija

Biežuma kategorija Bieži Ļoti bieži Nav zināmi
Ļoti bieži Ļoti bieži Ļoti bieži Ļoti bieži Retāk Retāk Retāk Retāk Nav zināmi
Bieži Nav zināmi Nav zināmi
Ļoti bieži Nav zināmi
Bieži Retāk Retāk Nav zināmi Nav zināmi

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību raksturojums
Urīna aizture Urīna aizture ir zināma nevēlama blakusparādība, kas saistīta ar antiholīnerģiskām zālēm (15 %). Ārstēšana ar glikopironiju jāpārtrauc, līdz urīna aizture ir novērsta.
Pneimonija Pneimonija ir zināma nevēlama blakusparādība, kas saistīta ar antiholīnerģiskām zālēm (7,9 %). Ārstēšana ar glikopironiju jāpārtrauc, līdz pneimonija ir novērsta.
Aizcietējums Aizcietējums ir zināma nevēlama blakusparādība, kas saistīta ar antiholīnerģiskām zālēm (30 %). Ārstēšana ar glikopironiju jāpārtrauc, līdz aizcietējums pazūd.
Centrālā nervu sistēma Lai gan glikopironija spēja šķērsot asins-smadzeņu barjeru ir ierobežota, klīniskajos pētījumos ziņots par pastiprinātu ietekmi uz centrālo nervu sistēmu (23 %). Šāda ietekme jāpārrunā ar pacienta aprūpētāju, pārskatot ārstēšanu, un jāapsver devas samazināšana.
Sirdsdarbības traucējumi Zināms, ka glikopironijs devās, ko lieto anestēzijas laikā, ietekmē sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, taču klīniskajos pētījumos ar bērniem, kam ir hroniska siekalošanās, šāda ietekme netika novērota. Ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu vajadzētu apsvērt, kad izvērtē panesību.
Hematoloģija un ķīmiskās analīzes Novērots neitrofilu absolūtā skaita (11,2 %) un eritrocītu skaita (11,1%) samazinājums par >10 % no normālā atsauces diapazona bāzlīnijā, kā arī monocītu skaita (16,7 %) un monocītu absolūtā skaita
9

(11,2 %) pieaugums par >10 % no normālā atsauces diapazona bāzlīnijā. Novērots arī oglekļa dioksīda (15,1 %), bikarbonāta (13,3 %) un kreatinīna (10,7 %) koncentrācijas samazinājums par >10 % no normālā atsauces diapazona bāzlīnijā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi Glikopironija pārdozēšana var izraisīt antiholīnerģisko sindromu, ko ierosina holīnerģiskās neirotransmisijas inhibēšana pie muskarīnu receptoriem. Klīniskās izpausmes izraisa ietekme uz CNS, perifēro nervu sistēmu vai tām abām. Bieži izplatītas izpausmes ietver pietvīkumu, sausu ādu un gļotādas, midriāzi ar akomodācijas zudumu, izmainītu garīgo stāvokli un drudzi. Citas izpausmes ir, piemēram, sinusa tahikardija, samazināti trokšņi zarnās, funkcionāls ileuss, urīna aizture, hipertensija, trīce un miokloniski krampji.
Ārstēšana Pacienti ar antiholīnerģisku toksicitāti jānogādā tuvākajā neatliekamās medicīniskās palīdzības punktā, kur pieejams specializēts dzīvības uzturēšanas aprīkojums. Pirms hospitalizācijas nav ieteicams veikt kuņģa-zarnu trakta attīrīšanu ar aktivētu ogli, jo tas var izraisīt miegainību un krampjus, kā arī no tā izrietošu plaušu aspirācijas risku. Slimnīcā aktivēto ogli pacientam var dot tad, ja iespējams atbilstoši aizsargāt pacienta elpceļus. Ieteicams ievadīt fizostigmīna salicilātu, ja pacientam ir tahiaritmija ar tai sekojošu hemodinamikas pasliktināšanos, nepārejošiem krampjiem, smagas pakāpes uzbudinājumu vai psihozi.
Pacienti un/vai pacientu vecāki/aprūpētāji jākonsultē, lai nodrošinātu, ka vienmēr tiek dota pareiza deva, un lai tādējādi novērstu glikopironija antiholīnerģisko reakciju nevēlamās sekas, kādas novērotas nepareizas devas vai pārdozēšanas gadījumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles funkcionālu kuņģa un zarnu traucējumu ārstēšanai, sintētiskie antiholīnerģiskie līdzekļi, četraizvietotie amonija sāļi. ATĶ kods: A03AB02.
Glikopironijs ir četraizvietotā amonija antimuskarīns līdzeklis ar līdzīgu perifēro iedarbību kā atropīnam.
Antimuskarīnie līdzekļi konkurējoši inhibē acetilholīna iedarbību tādu autonomo efektoru muskarīnu receptoros, kurus inervē parasimpātiskie (holīnerģiskie pēcgangliju) nervi. Šie līdzekļi arī inhibē acetilholīna iedarbību, ja gludajai muskulatūrai trūkst holīnerģiskās inervācijas.
Siekalu izstrādi primāri mediē siekalu dziedzeru parasimpātiskā inervācija. Glikopironijs konkurējoši inhibē holīnerģiskos muskarīnu receptorus siekalu dziedzeros un citos perifērajos audos, tādējādi netieši mazinot siekalu ražošanās apmēru. Glikopironijam ir neliela ietekme uz holīnerģiskajiem stimuliem nikotīna acetilholīna receptoros, uz struktūrām ar holīnerģisko pēcgangliju neironu inervāciju un uz gludajiem muskuļiem, kas reaģē uz acetilholīnu, bet kam nav holīnerģiskas inervācijas.
Perifērā antimuskarīnā iedarbība, kas rodas devas palielināšanas rezultātā, izpaužas kā samazināta sekrētu ražošanās siekalu dziedzeros, bronhos un sviedru dziedzeros, acu zīlīšu paplašināšanās
10

(midriāze) un akomodācijas paralīze (cikloplēģija), palielināts sirdsdarbības ātrums, kavēta urinācija un kuņģa-zarnu trakta tonusa samazināšanās, kā arī kuņģa skābes sekrēcijas nomākums.
Dati par efektivitāti gūti ar placebo kontrolētos pētījumos, kur pacienti saņēma 8 nedēļas ilgu ārstēšanu. Nav datu no pētījumiem, kas kontrolēti ar placebo vai salīdzinājumzālēm un ilgst vairāk par 8 nedēļām.
Zeller et al (2012) izvērtēja iekšķīgi lietojama glikopironija bromīda šķīduma (1 mg/5 ml) efektivitāti ar cerebrālo trieku un citām neiroloģiskām saslimšanām saistītas problemātiskas siekalošanās ārstēšanā. Trīsdesmit astoņi 3–23 gadus veci pacienti ar ķermeņa masu vismaz 12,2 kg (27 mārciņas), ar smagas pakāpes siekalošanos (mitrs apģērbs 5–7 dienas/nedēļā), tika nejaušināti iedalīti grupās, kas astoņas nedēļas trīs reizes dienā saņēma glikopironiju (n = 20), 20-100 μg/kg (nepārsniedzot kopumā 3 mg), vai atbilstošu placebo (n = 18). Pirmās četras nedēļas notika individuāla devu titrēšana ar fiksētu soli atkarībā no pacienta reakcijas, un pēc tam četras nedēļas pacienti saņēma ārstēšanu ar uzturošo devu. Primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija reaģējušo pacientu rādītājs, kas bija definēts kā procentuālais skaits pacientu, kam novērots uzlabojums par ≥3 punktiem saskaņā ar modificēto Tīčera siekalošanās skalu (modified Teacher’s Drooling Scale — mTDS). Primārā analizējamā populācija tika pārskatīta, tajā iekļaujot tikai 3–16 gadus vecus pacientus, līdz ar to iekšķīgi lietojamā glikopironija šķīduma grupā bija 19 pacienti, bet placebo grupā — 17 pacienti. Reaģējušo pacientu rādītājs tika definēts kā uzlabojums par vismaz 3 punktiem saskaņā ar modificēto Tīčera siekalošanās skalu (mTDS).

Reaģējušo pacientu rādītājs 8. nedēļā Glikopironijs
Placebo
p vērtība

Uzlabojums par vismaz 3 punktiem saskaņā ar mTDS 14 no 19 pacientiem (73,7 %)
3 no 17 pacientiem (17,6%)
p = 0,0011

Vidējais uzlabojums saskaņā ar mTDS
3,94 punkti (SN: 1,95; 95 %; TI: 2,97–4,91) 0,71 punkts (SN: 2,14; 95 % TI: -0,43–1,84)
p <0,0001

Turklāt 84 % ārstu un 100 % pacientu vecāku/aprūpētāju uzskatīja glikopirolātu par noderīgu, salīdzinot ar attiecīgi 41 % un 56 % jautājumā par placebo (p≤0,014). Visbiežāk ziņotās ārstēšanas laikā radušās nevēlamās blakusparādības (glikopirolātu salīdzinot ar placebo) bija sausa mute, aizcietējumi, vemšana un aizlikts deguns.
Glikopironija drošums un efektivitāte ir pētīta 24 nedēļu ilgā atvērtā tipa pētījumā bez kontroles grupas, piedaloties bērniem vecumā no 3 līdz 18 gadiem. 24. nedēļā/pētījuma beigu vizītē 52,3 % (95 % ticamības intervāls, 43,7–60,9) pacientu (n = 130) mTDS rādītājs bija samazinājies par vismaz trim punktiem, salīdzinot ar bāzlīniju, un šie pacienti tika klasificēti kā reaģējuši uz ārstēšanu ar iekšķīgi lietojamo glikopirolāta šķīdumu. Nevēlamo blakusparādību profils atbilda tam, kas novērots ar antiholīnerģiskiem līdzekļiem (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Glikopironija vidējā absolūtā iekšķīgās lietošanas biopieejamība, salīdzinot vienu 50 µg/kg iekšķīgi lietojamu devu un vienu 5 µg/kg intravenozi ievadītu devu, bija zema – apmēram 3 % (1,3–13,3 % diapazonā), 7 līdz 14 gadus veciem bērniem, kam veica intraokulāru ķirurģisko operāciju (n = 6), jo šīm zālēm ir vāja šķīdība taukos. Dati no retu FK paraugu atlases pediatriskajā populācijā liecina par devai proporcionālu FK.
Iekšķīgi lietota glikopironija biopieejamība bērniem bija starp biopieejamības rādītājiem, kas pieaugušajiem novērota pēc ēšanas un tukšā dūšā. Lietošana vienlaicīgi ar uzturu ievērojami samazina glikopironija sistēmisko iedarbību.
Pieaugušajiem glikopironija izkliede pēc vienas intravenozi ievadītas 6 µg/kg devas bija strauja, un izkliedes pusperiods bija 2,2 ±1,3 minūtes. Ievadot ar 3H iezīmētu glikopironiju, 90 % no
11

radioiezīmētā preparāta no plazmas pazuda 5 minūšu laikā, un gandrīz 100 % pazuda 30 minūšu laikā pēc ievadīšanas, kas liecina par strauju izkliedi. Populācijas farmakokinētisko datu analīzēs, kur veseli pieaugušie un bērni, kam ir ar cerebrālo trieku saistīta hroniska vidēji smaga līdz smaga siekalošanās, saņēma glikopironiju (lietošanas veids un devas nav precizētas), netika konstatēta zāļu lineāra farmakokinētika.
Izkliedes apmērs 0,64 ± 0,29 l/kg pieaugušajiem ir līdzīgs kopējam ūdens izkliedes apmēram organismā. Izkliedes apmērs pediatriskajā(s) populācijā(s) ir nedaudz augstāks, proti, diapazonā no 1,31 līdz 1,83 l/kg.
Konstatēts, ka glikopironija FK lielākoties ir atkarīgs no vecuma bērniem 0,19–14 gadu vecuma grupā, kuri saņēma vienu devu 5 µg/kg intravenozi. Ziņots, ka vairākumam pediatrisko pētāmo personu glikopironija koncentrācija plazmā laikā gaitā veido trieksponenciālo līkni, savukārt pieaugušajiem tā parasti veido bieskponenciālo līkni. 1 līdz 3 gadus veciem bērniem tika novērotas mērenas izkliedes apmēra (Vss) un klīrensa (Cl) izmaiņas, kas izraisa statistiski nozīmīgi īsāku eliminācijas pusperiodu (t½, z), nekā novērots jaunāku (<1 g. v.; p = 0,037) vai vecāku (>3 g. v.; p = 0,042) pacientu grupās.
Pētījumā ar veseliem pieaugušajiem vienreizēja 2000 µg glikopironija bromīda deva izraisīja AUC 2,39 µg.h/l (tukšā dūšā). AUC0-6 h 8,64 µg.h/l tika novērots pēc glikopironija 6 µg/kg devas intravenozas ievadīšanas.
Balstoties uz teorētiskajiem fizioķīmiskajiem apsvērumiem, paredzams, ka četraizvietotā amonija sālim glikopironijam būs zema centrālā biopieejamība; anestezētiem ķirurģijas pacientiem vai pacientiem, kam tiek veikts ķeizargrieziens, pēc 6–8 µg/kg vienreizējas intravenozi ievadītas devas glikopironijs cerebrospinālajā šķidrumā (CSŠ) nebija konstatējams. Pediatriskajā populācijā intravenozi ievadītai glikopironija 5 µg/kg devai ir zema centrālā biopieejamība, izņemot, ja pacientam ir pasliktināta asins-smadzeņu barjera (piemēram, šunta infekcijas dēļ).
Glikopironija primārais eliminācijas ceļš ir ekskrēcija caur nierēm, un lielākoties zāles tiek izvadītas neizmainītā formā. Apmēram 65 % no intravenozi ievadītās devas izvadās caur nierēm pirmo 24 stundu laikā. Neliels daudzums (~5 %) izvadās ar žulti.
Glikopironija eliminācijas pusperiods varētu būt atkarīgs no ievadīšanas veida, un tas ir 0,83 ± 0,27 stundas pēc intravenozas ievadīšanas, 75 minūtes pēc intramuskulāras ievadīšanas, un 2,5–4 h pēc iekšķīgas (šķīduma) lietošanas, taču šis rādītājs bija ļoti svārstīgs. Pēdējie divi minētie eliminācijas pusperiodi, jo īpaši pēc iekšķīgas lietošanas, ir ilgāki nekā pēc intravenozas ievadīšanas, un tas varētu liecināt par glikopironija komplekso uzsūkšanās un izkliedes mehānismu, kas raksturīgs katram ievadīšanas veidam. Iespējams, ka ilgāka zāļu uzsūkšanās pēc iekšķīgas lietošanas ir iemesls tam, kāpēc eliminācija noris ātrāk par uzsūkšanos (tā sauktā trigerveida kinētika, ko raksturo ar nevienādību Ka < Ke).
Kopējais klīrenss no organisma pēc zāļu intravenozas ievadīšanas ir relatīvi augsts, robežās no 0,54 ± 0,14 l/h/kg līdz 1,14 ± 0,31 l/h/kg. Tā kā šis rādītājs pārsniedz glomerulārās filtrācijas ātrumu un, šķiet, ka vairāk nekā 50 % devas tiek neizmainītā formā izvadīti ar urīnu, iespējams, glikopironija eliminācija nierēs ietver gan glomerulāro filtrāciju, gan nieru proksimālo caurulīšu sekrēciju, ko nosaka pamata sekrēcijas mehānisms.
Pieaugušajiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ ≥30 ml/min/1,73m2) tika novērots kopējās sistēmiskās iedarbības vidējais pieaugums (AUClast) līdz 1,4 reizēm, savukārt pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem vai terminālās stadijas nieru slimību (aprēķinātais GFĀ <30 ml/min/1,73 m2) tika novērots pieaugums līdz 2,2 reizēm. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva jāsamazina par 30 % (skatīt 2. tabulu). Glikopironijs ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.
Sākotnējie pacienta raksturlielumi (vecums, ķermeņa masa, dzimums un rase) neietekmē glikopironija farmakokinētiku.
12

Paredzams, ka aknu darbības traucējumi neietekmē glikopironija farmakokinētiku, jo šīs zāles lielākoties izvadās caur nierēm.
Lietošana vienlaicīgi ar uzturu ievērojami samazina glikopironija sistēmisko iedarbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Par Sialanar nav iegūti neklīniskie dati, kā arī nav veikti pētījumi par genotoksicitāti vai kancerogenitāti. Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie ierobežotie dati par farmakoloģisko drošumu vai atkārtotas devas toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Glikopironija vienreizējās devas toksicitāte ir pētīta dažādos izmeklējumos, taču ir pieejama tika ierobežota informācija par eksperimentiem. Ziņots par augstiem LD50 rādītājiem 550 mg/kg apmērā pelēm un virs 1000 mg/kg žurkām pēc iekšķīgas preparāta lietošanas. Saņemot augstākas devas (1500–2000 mg/kg), žurkām tika novērota trīce, kloniski un hroniski krampji un apgrūtināta elpošana, pirms tām iestājās nāve elpošanas mazspējas rezultātā.
Līdz 27 nedēļām ilga hroniska iekšķīga glikopironija lietošana 4, 16 un 64 mg/kg devās suņiem izraisīja midriāzi, cikloplēģiju, kserostomiju, vemšanu, neregulāru asarošanu, vajadzību pēc injekcijas sklērā un rinoreju.
Drošuma robežas nav iespējams attiecināt uz pediatrisko populāciju, jo nav pieejami dati no atkārtotas devas toksikoloģijas pētījumiem, kā arī nav veikti glikopironija pētījumi ar dzīvnieku mazuļiem.
Dati par glikopironija reproduktīvajiem mērķa kritērijiem ir ļoti ierobežoti. Žurku mātītēm, kas saņēma glikopironiju, novērota dzeltenā ķermeņa (corpus luteum) samazināšanās. Netika novērota nekāda ietekme uz žurku tēviņu fertilitāti. Reproduktīvās funkcijas izvērtējums žurkām, kas saņēma glikopironiju, norāda uz pasliktinātu apaugļošanās spēju un zemākiem izdzīvošanas rādītājiem pēc atnešanās. Neklīnisko pētījumu nozīmīgums attiecībā uz cilvēkiem nav skaidrs, un, tā kā trūkst šādu datu attiecībā uz cilvēkiem, glikopironijs ir kontrindicēts grūtniecēm. Publiskotie dati nav pietiekami, lai varētu adekvāti izvērtēt ietekmi uz jauniešu reproduktīvo sistēmu, un drošums attiecībā uz cilvēku grūtniecību nav noteikts.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija benzoāts (E211) Aveņu aromatizētājs (satur propilēnglikolu E1520) Sukraloze (E955) Citronskābe (E330) Attīrīts ūdens
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
2 mēneši pēc pirmās atvēršanas.
13

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. 6.5. Iepakojuma veids un saturs Dzintara krāsas stikla pudelīte ar bērniem neatveramu augsta blīvuma polietilēna vāciņu un ar platāku zema blīvuma polietilēna pārklājumu. Pudelīte satur 60 ml vai 250 ml iekšķīgi lietojama šķīduma. Iepakojums: viena pudelīte, viena 8 ml zema blīvuma polietilēna šļirce perorālai ievadīšanai(ar 0,1 ml iedaļām) un viens šļirces adapteris. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Norādījumi par lietošanu Ievietojiet šļirces adapteri pudelītes kakliņā. Ievietojiet šļirces perorālai ievadīšanai galu šļirces adapterī un nodrošiniet, ka tas ir stingrs. Apgrieziet pudelīti otrādi. Uzmanīgi velciet šļirces virzuli uz leju līdz vajadzīgajam līmenim (pareizo devu skatīt 1. un 2. tabulā). Apgrieziet pudelīti ar kakliņu uz augšu. Izņemiet šļirci perorālai ievadīšanai. Ievietojiet šļirci bērna mutē un lēnām spiediet šļirces virzuli uz leju, lai uzmanīgi ievadītu zāles. Ja zāles bērnam dod caur barošanas caurulīti, pēc zāļu ievadīšanas izskalojiet caurulīti ar 10 ml ūdens. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Proveca Pharma Limited Marine House Clanwilliam Place Dublin 2 Īrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/16/1135/001 (250 ml pudelītē) EU/1/16/1135/002 (60 ml pudelītē)
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2016. gada 15. septembris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS MM/GGGG Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu
14

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU
LIETOŠANU
15

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese BCM Limited Thane Road Beeston Nottingham Nottinghamshire NG90 2PR Apvienotā Karaliste
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS • Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē. Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu pirmais periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums 6 mēnešu laikā pēc reģistrācijas apliecības piešķiršanas.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
• Riska pārvaldības plāns (RPP)
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP. Atjaunināts RPP jāiesniedz:
• pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā. • Papildu riska mazināšanas pasākumi
Pirms Sialanar laišanas katras dalībvalsts tirgū reģistrācijas apliecības īpašniekam (RAĪ) ar valsts kompetento iestādi ir jāvienojas par izglītojošo materiālu saturu un formātu, tostarp par izziņošanas līdzekļiem, informācijas izplatīšanas veidiem un citiem programmas aspektiem.
16

Programmas mērķi ir šādi:
• sniegt informāciju par Sialanar lietošanu, it īpaši par nozīmēto devu precīzu lietošanu, lietošanas laiku pirms ēšanas, izvairīšanos no Sialanar lietošanas ar ļoti trekniem ēdieniem, iekšķīgai lietošanai paredzētās šļirces lietošanu un nepieciešamību aizpildīt zāļu lietošanas tabulu, kas atrodas pacienta aprūpētāja atgādinājuma kartes aizmugurē, lai pacienta aprūpētājam atgādinātu par pareizo devu, kas jādod bērnam;
• sniegt informāciju par antiholīnerģisko reakciju pārvaldību un to riska mazināšanu, it īpaši par rīkošanos aizcietējumu, urīna aiztures, pneimonijas, pārkaršanas, CNS blakusparādību vai pārdozēšanas riska gadījumā, kā arī par alerģiskām reakcijām. Materiālos arī vajadzētu uzsvērt sarežģījumus antiholīnerģisku reakciju konstatēšanā ārstējamā populācijā un nepieciešamību devu samazināt līdz iepriekšējam devas līmenim, ja radušās aizdomas par nevēlamām zāļu blakusparādībām, un sazināties ar ārstu. Materiālos arī jānorāda, ka nepieciešams izvairīties no pacienta pakļaušanas karstiem laika apstākļiem un pārkaršanai, un jāaplūko ar samazinātu siekalu daudzumu saistītais kariesa risks, nepieciešamība regulāri nodrošināt zobu higiēnu un zobu veselības pārbaudes, kā arī prasība regulāri pārbaudīt pacienta pulsa ātrumu.
RAĪ jānodrošina, lai katrā dalībvalstī, kur Sialanar tiek pārdots, visiem veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem/aprūpētājiem, kas attiecīgi varētu izrakstīt, izsniegt vai lietot Sialanar, būtu pieejami vai tiktu izsniegti tālāk uzskaitītie izglītojošie materiāli.

Ārstiem paredzētajā izglītojošajā materiālā jāiekļauj:
o zāļu apraksts; o informācija par zāļu patēriņa pētījumu, lai uzraudzītu un izvērtētu papildu riska
mazināšanas pasākumu efektivitāti attiecībā uz antiholīnerģiskām blakusparādībām, kas var būt atkarīgas no devas, un informācija par šāda pētījuma veicināšanas nozīmīgumu; o piezīmes par to, cik svarīgi ir ziņot par konkrētām zāļu nevēlamām blakusparādībām, proti, šādām: urīna aizture, aizcietējums, pneimonija, alerģiskas reakcijas, zobu kariess, ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, ietekme uz CNS un pārkaršana; o zāles izrakstošajam ārstam paredzēts kontrolpunktu saraksts, kurā jāietver šāda pamata informācija: • informācija par Sialanar lietošanu; • antiholīnerģisko reakciju pārvaldība un to riska mazināšana.

•

Pacientiem paredzētajā informācijas kopumā jāiekļauj:

o lietošanas instrukcija;

o pacienta aprūpētājam paredzēta atgādinājuma karte, kurā jāietver šāda pamata informācija:

• informācija par Sialanar lietošanu;

• antiholīnerģisko reakciju pārvaldība un to riska mazināšana.

17

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
18

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
19

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KASTĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Sialanar 320 mikrogrami/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai Glycopyrronium 2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viens ml šķīduma satur 400 mikrogramus glikopironija bromīda, kas atbilst 320 mikrogramiem glikopironija.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur nātrija benzoātu (E211). Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā. 4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums iekšķīgai lietošanai Viena 60 ml pudelīte Viena 8 ml šļirce perorālai ievadīšanai Viens šļirces adapteris Viena 250 ml pudelīte Viena 8 ml šļirce perorālai ievadīšanai Viens šļirces adapteris
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Iekšķīgai lietošanai. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
20

6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz: Izlietot 2 mēnešu laikā pēc pirmās atvēršanas. Atvēršanas datums: _________
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Proveca Pharma Ltd Marine House Clanwilliam Place Dublin 2 Īrija 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/16/1135/001 – 250 ml pudelīte EU/1/16/1135/002 – 60 ml pudelīte
13. RAŽOTĀJA SĒRIJAS NUMURS
21

Sērija 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Sialanar Šķīdums iekšķīgai lietošanai 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
22

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA STIKLA PUDELĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Sialanar 320 mikrogrami/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai Glycopyrronium
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viens ml šķīduma satur 400 mikrogramus glikopironija bromīda, kas atbilst 320 mikrogramiem glikopironija.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur nātrija benzoātu (E211). Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā. 4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums iekšķīgai lietošanai 60 ml 250 ml
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Iekšķīgai lietošanai. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
23

7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ
Derīgs līdz: Izlietot 2 mēnešu laikā pēc pirmās atvēršanas. Atvēršanas datums: ____________
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Proveca Pharma Ltd Marine House Clanwilliam Place Dublin 2 Īrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/16/1135/001 – 250 ml pudelīte EU/1/16/1135/002 – 60 ml pudelīte
13. RAŽOTĀJA SĒRIJAS NUMURS
Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
24

15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ
25

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
26

Lietošanas instrukcija informācija lietotājam
Sialanar 320 mikrogrami/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai Glycopyrronium
Pirms sākt zāļu lietošanu bērnam, uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
− Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. − Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. − Šīs zāles ir parakstītas tikai Jūsu bērnam. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,
ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes kā Jūsu bērnam. − Ja bērnam rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas
arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Sialanar un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Sialanar lietošanas 3. Kā lietot Sialanar 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Sialanar 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Sialanar un kādam nolūkam to lieto
Sialanar ir zāles, kas satur aktīvo vielu glikopironiju. Glikopironijs pieder pie zāļu grupas, ko sauc par četraizvietoto amonija sāļu antiholīnerģiskajiem līdzekļiem, un tie ir līdzekļi, kas bloķē vai samazina signālu pārvadi jeb transmisiju starp nervu šūnām. Šādi samazināta transmisija var deaktivizēt šūnas, kas ražo siekalas.
Sialanar lieto, lai ārstētu pārmērīgu siekalu veidošanos (sialoreju) bērniem un pusaudžiem no 3 gadu vecuma.
Sialoreja (siekalošanās jeb pārmērīga siekalu veidošanās) ir izplatīts simptoms daudzām nervu un muskuļu slimībām. To lielākoties izraisa vāja sejas muskulatūras kontrole. Akūta sialoreja var būt saistīta ar iekaisumu, zobu infekcijām vai mutes dobuma infekcijām.
Sialanar iedarbojas uz siekalu dziedzeriem, samazinot siekalu veidošanos.
2. Kas Jums jāzina pirms Sialanar lietošanas
Nedodiet Sialanar, ja bērnam vai pusaudzim: − ir alerģija pret glikopironiju vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu; − ja paciente ir stāvoklī vai baro bērnu ar krūti; − ir glaukoma (paaugstināts acs iekšējais spiediens); − ir nespēja pilnībā iztukšot urīnpūsli (urīna aizture); − ir smagas nieru slimības; − ir kuņģa nosprostošanās (vārtnieka stenoze) vai zarnu nosprostošanās, kas izraisa vemšanu; − ir caureja (bieža, šķidra, ūdeņaina vēdera izeja); − ir čūlainais kolīts (zarnu iekaisums); − ir vēdera sāpes un pietūkums (paralītiskais ileuss); − irmiastēnija (myasthenia gravis — muskulatūras vājums un nogurums); − ja pacients lieto kādas no šīm zālēm (skatīt punktu “Citas zāles un Sialanar”): kālija hlorīds iekšķīgi lietojamas cietas devas formā;
27

antiholīnerģiskie līdzekļi.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Sialanar lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja bērnam ir: • sirds slimība, sirds mazspēja, neregulāri sirdspuksti vai augsts asinsspiediens; • gremošanas traucējumi (aizcietējumi, hroniskas grēmas un nesagremošana); • augsta ķermeņa temperatūra (drudzis); • nespēja normāli svīst; • nieru problēmas vai urinēšanas grūtības; • asins-smadzeņu barjeras (galvas smadzenes aptverošā audu slāņa) anomālijas.
Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no minētā attiecas uz Jūsu bērnu, pirms Sialanar lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Izvairieties no bērna pakļaušanas karstai vai ļoti siltai temperatūrai (karstiem laika apstākļiem, augstai istabas temperatūrai), lai nepieļautu pārkaršanu un novērstu karstuma dūriena iespējamību. Pārrunājiet ar bērna ārstu, vai karstā laikā Sialanar devu vajadzētu samazināt.
Samazināta siekalu veidošanās var paaugstināt zobu slimību risku, tāpēc bērna zobi ir jātīra katru dienu un bērnam regulāri jānodrošina zobu veselības pārbaudes.
Bērniem ar nieru darbības problēmām var dot mazāku devu.
Ja šķiet, ka bērns nejūtas labi, izmēriet bērna pulsa ātrumu. Par ļoti lēnu vai ļoti ātru sirdsdarbību ziņojiet bērna ārstam.
Bērni, kas jaunāki par 3 gadiem Šīs zāles ir iekšķīgi lietojamas zāļu formas veidā, un to deva paredzēta lietošanai tieši bērniem un pusaudžiem no 3 gadu vecuma. Sialanar nav ieteicams bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem.
Citas zāles un Sialanar Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot.
Tālāk uzskaitītās zāles, tās lietojot kopā ar Sialanar, var ietekmēt Sialanar vai šo zāļu iedarbības veidu vai var paaugstināt blakusparādību risku:
• kālija hlorīds iekšķīgi lietojamas cietas devas formā (skatīt iepriekš punktu “Nedodiet Sialanar bērnam vai pusaudzim šādos gadījumos:”);
• antiholīnerģiskie līdzekļi(skatīt iepriekš punktu “Nedodiet Sialanar, ja bērnam vai pusaudzim:”);
• spazmolītiskie līdzekļi, ko lieto sliktas dūšas vai vemšanas ārstēšanai, piemēram, domperidons un metoklopramīds;
• topiramāts, ko lieto epilepsijas ārstēšanai; • antihistamīni, ko lieto dažu alerģiju ārstēšanai; • neiroleptiskie/antipsihotiskie līdzekli (klozapīns, haloperidols, fenotiazīns), ko lieto dažu
garīgo slimību ārstēšanai; • skeleta muskulatūras relaksanti (botulīna toksīns); • antidepresanti (tricikliskie antidepresanti); • opioīdi, ko lieto spēcīgu sāpju ārstēšanai; • kortikosteroīdi, ko lieto iekaisuma slimību ārstēšanai.
Pārrunājiet ar ārstu vai farmaceitu papildinformāciju par zālēm, no kurām jāizvairās Sialanar lietošanas laikā.
28

Ilgstoša lietošana Sialanar ilgtermiņa efektivitāte un drošums nav pētīti ilgāk par 24 lietošanas nedēļām. Turpmāka Sialanar lietošana ir jāpārrunā ar bērna ārstu ik pēc 3 mēnešiem, lai pārliecinātos, ka ārstēšana ar Sialanar bērnam joprojām ir piemērota.
Grūtniecība un barošana ar krūti Šīs zāles ir paredzētas lietošanai bērniem un pusaudžiem. Sialanar nedrīkst lietot, ja paciente ir (vai varētu būt) stāvoklī vai baro bērnu ar krūti (skatīt 2. punktu “Nedodiet Sialanar, ja bērnam vai pusaudzim:”). Ar bērna ārstu pārrunājiet, vai ir nepieciešama kontracepcija.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Sialanar var pasliktināt redzi un koordināciju. Tas var pasliktināt spēju veikt tādus kvalificētus uzdevumus kā transportlīdzekļu vadīšana, braukšana ar velosipēdu vai mehānismu apkalpošana. Pēc Sialanar lietošanas pacientam nevajadzētu vadīt transportlīdzekli, braukt ar velosipēdu vai apkalpot mehānismus tik ilgi, kamēr nav pilnībā beigusies šo zāļu ietekme uz redzi un koordināciju. Vajadzības gadījumā konsultējieties ar ārstu.
Sialanar satur nātrija un benzoāta sāls (E211) Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) maksimālajā devā,- būtībā tās ir nātriju nesaturošas. 1 ml zāļu satur 2,3 mg benzoāta sāls (E211).

3. Kā lietot Sialanar

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Bērni un pusaudži vecumā no 3 līdz 18 gadiem Ārsts izlems par pareizo Sialanar devu. Sākotnējā deva tiks aprēķināta pēc bērna ķermeņa masas. Lēmumu par devas palielināšanu bērna ārsts pieņems, vadoties pēc tālāk norādītās tabulas, un devas palielināšana būs atkarīga gan no Sialanar iedarbības, gan jebkādām blakusparādībām, kas pacientam radīsies (tāpēc tabulā ir norādīti vairāki devu līmeņi). 4. punktā uzskaitītas ar Sialanar lietošanu saistītās iespējamās blakusparādības. Tās jāpārrunā ar bērna ārstu katrā konsultācijā, tostarp konsultācijās par devas palielināšanu un samazināšanu, kā arī jebkurā citā laikā, kad Jums radušās bažas.

Bērns ir regulāri (vismaz reizi 3 mēnešos) jāapseko, lai pārbaudītu, vai ārstēšana ar Sialanar bērnam joprojām ir piemērota.

Ķermeņa masa
kg 13-17 18-22 23-27 28-32 33-37 38-42 43-47 ≥48

1. devas līmenis
ml 0,6 0,8 1,0 1,2 1,4 1,6 1,8 2,0

2. devas līmenis
ml 1,2 1,6 2,0 2,4 2,8 3,2 3,6 4,0

3. devas līmenis
ml 1,8 2,4 3,0 3,6 4,2 4,8 5,4 6,0

4. devas līmenis
ml 2,4 3,2 4,0 4,8 5,6 6,0 6,0 6,0

5. devas līmenis
ml 3,0 4,0 5,0 6,0 6,0 6,0 6,0 6,0

Dodiet bērnam tādu devu, kā ārsts noteicis, trīs reizes dienā. Zāles jālieto 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc ēdienreizes. Svarīgi, lai zāles tiktu lietotas konsekventā laikā attiecībā pret pārtikas uzņemšanu. Nedodiet bērnam zāles kopā ar ļoti trekniem ēdieniem.
29

Lietošanas veids Sialanar jālieto, ievadot zāles mutē. Norādījumi par lietošanu Kā lietot šļirci zāļu perorālai ievadīšanai Noņemiet no pudelītes bērniem neatveramo korķīti. Ievietojiet šļirces adapteri pudelītes kakla atverē (farmaceits to var jau būt izdarījis Jūsu vietā). Ievietojiet šļirces galu šļirces adapterī un nodrošiniet, ka tas ir stingrs.
Pieturiet šļirci uz vietas un apgrieziet pudelīti otrādi. Uzmanīgi velciet šļirces virzuli uz leju līdz vajadzīgajam līmenim (pareizo devu skatiet tabulās). Pārbaudiet, vai zāļu daudzums ir pareizs. Maksimālais lielākās devas tilpums ir 6 ml.
Apgrieziet pudelīti ar kakliņu uz augšu. Izņemiet šļirci, pieturot pudelīti un uzmanīgi pagrozot šļirci.
Ievietojiet šļirci bērna mutē un lēnām spiediet šļirces virzuli uz leju, lai uzmanīgi ievadītu zāles. Pēc lietošanas atstājiet šļirces adapteri pudelītes kakliņā. Uzlieciet atpakaļ vāciņu. Šļirce pēc katras lietošanas reizes (tas ir, trīs reizes dienā) ir jāskalo ar siltu ūdeni un jāļauj tai nožūt. Ja zāles bērnam dod caur barošanas caurulīti, pēc zāļu ievadīšanas izskalojiet caurulīti ar 10 ml ūdens.
30

Ja Sialanar bērnam iedots vairāk, nekā noteikts Katru reizi ir svarīgi pārliecināties, ka dodat bērnam precīzu devu, lai novērstu Sialanar kaitīgo ietekmi, kāda novērota nepareizas devas vai pārdozēšanas gadījumā.
Pirms dodat bērnam Sialanar, pārliecinieties, ka šļircē ir ievilkts pareizs zāļu daudzums.
Ja Sialanar bērnam iedots vairāk, nekā noteikts, nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības, pat ja šķiet, ka bērns jūtas labi.
Ja esat aizmirsis iedot Sialanar Dodiet bērnam nākamo devu, kad pienācis tās laiks. Nedodiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat bērnam dot Sialanar Pārtraucot lietot Sialanar, nav gaidāma abstinence. Bērna ārsts var izlemt par Sialanar terapijas pārtraukšanu, ja blakusparādības nevar kontrolēt, samazinot devu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja rodas kāda no tālāk minētajām nopietnajām blakusparādībām, pārtrauciet zāļu došanu bērnam un nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
• Aizcietējumi (apgrūtināta vēdera izeja) — ļoti bieži • Urinēšanas grūtības (urīna aizture) — ļoti bieži • Pneimonija (plaušu karsonis, kas ir smaga krūškurvja infekcija) — bieži • Alerģiska reakcija (izsitumi, nieze, sārti, reljefi, niezoši izsitumi (nātrene), elpošanas vai
rīšanas grūtības, reibonis) — biežums nav zināms
Tālāk minētās blakusparādības var liecināt par smagu alerģisku reakciju. Ja tās rodas, nogādājiet bērnu tuvākajā neatliekamās medicīnas punktā un paņemiet līdzi šīs zāles.
• Pietūkums, galvenokārt mēles, lūpu, sejas vai rīkles pietūkums (iespējamas angioedēmas pazīmes) — biežums nav zināms
Citas blakusparādības ir norādītas tālāk.
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): • sausa mute; • apgrūtināta vēdera izeja (aizcietējums); • caureja; • slikta dūša (vemšana); • pietvīkums; • aizlikts deguns; • nespēja pilnībā iztukšot urīnpūsli (urīna aizture); • samazināts sekrēta daudzums krūškurvī; • aizkaitināmība.
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): • augšējo elpceļu infekcija (krūškurvja infekcija); • pneimonija (plaušu karsonis, kas ir smaga krūškurvja infekcija); • urīnceļu infekcija; • miegainība; • uzbudinājums;
31

• drudzis (pireksija); • deguna asiņošana; • izsitumi.
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): • slikta elpa (halitoze); • sēnīšu infekcija (piena sēnīte) rīklē (barības vada kandidāze); • neparasta gremošanas trakta saraušanās ēšanas laikā (kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi); • zarnu muskulatūras un nervu darbības traucējumi, kas izraisa nosprostošanos vai blokādi (pseidoobstrukcija); • acu zīlīšu paplašināšanās (midriāze); • nekontrolētas acu kustības (nistagms); • galvassāpes; • atūdeņošanās (dehidratācija); • slāpes karstā laikā.
Citas ar antiholīnerģiskajiem līdzekļiem saistītas blakusparādības, kuru biežums attiecībā uz glikopironija lietošanu nav zināms:
• alerģiska reakcija (izsitumi, nieze, sārti, reljefi, niezoši izsitumi (nātrene), elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis);
• smaga alerģiska reakcija (angioedēma); pazīmes ietver pietūkumu, galvenokārt mēles, lūpu, sejas vai rīkles pietūkumu;
• nemiers; hiperaktivitāte, uzmanības nenoturība; neapmierinātība, garastāvokļa svārstības; dusmu lēkmes vai eksplozīva uzvedība; pārmērīgs jūtīgums; nopietnība vai skumjas; bieža raudāšana; bailīgums;
• bezmiegs (miega traucējumi); • paaugstināts acs iekšējais spiediens (var izraisīt glaukomu); fotofobija (jutība pret gaismu);
acu sausums; • lēns sirdsdarbības ātrums, kam seko ātrs sirdsdarbības ātrums, sirdsklauves un neregulāri
sirdspuksti; • deguna blakusdobumu iekaisums un pietūkums (sinusīts); • slikta dūša (nelabums); • sausa āda; • samazināta svīšanas spēja, kas var izraisīt drudzi un karstuma dūrienu; • neatliekama vajadzība urinēt.
Reizēm var būt grūti konstatēt blakusparādības pacientiem ar neiroloģiskām problēmām, kuri nevar vienkārši pastāstīt par savu pašsajūtu.
Ja uzskatāt, ka pēc devas paaugstināšanas ir radusies kāda uztraucoša blakusparādība, deva ir jāsamazina līdz iepriekšējai lietotajai devai un jāsazinās ar ārstu.
Pastāstiet ārstam, ja novērojat izmaiņas bērna uzvedībā vai jebkādas citas izmaiņas.
Ziņošana par blakusparādībām Ja bērnam rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Sialanar
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
32

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma pēc “Derīgs līdz:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Zāles jāizlieto 2 mēnešu laikā pēc pudelītes pirmās atvēršanas reizes.
Sialanar nedrīkst lietot, ja iepakojums ir bijis atvērts vai bojāts.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Sialanar satur Aktīvā viela ir glikopironijs. Viens ml šķīduma satur 400 mikrogramus glikopironija bromīda, kas atbilst 320 mikrogramiem glikopironija. Citas sastāvdaļas ir nātrija benzoāts (E211), skatiet 2. punktu (Sialanar satur nātriju un benzoāta sāls), aveņu aromatizētājs (satur propilēnglikolu E1520), sukraloze (E955), citronskābe (E330) un attīrīts ūdens.
Sialanar ārējais izskats un iepakojums Sialanar iekšķīgi lietojamais šķīdums ir dzidrs, bezkrāsains šķidrums. Tas ir pieejams 60 ml vai 250 ml dzintara krāsas stikla pudelē, kas iepakota kartona kastītē. Katrā kastītē ir viena pudelīte, viena 8 ml šļirce perorālai ievadīšanai un viens šļirces adapteris. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks Proveca Pharma Ltd Marine House Clanwilliam Place Dublin 2 Īrija
Ražotājs BCM Ltd Nottingham NG90 2PR Apvienotā Karaliste
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta GGGG. mēnesis.
Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu.
33