Serdolect 4 mg apvalkotās tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
97-0296-06
97-0296
H. Lundbeck A/S, Denmark
20-JUN-08
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
4 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
H. Lundbeck A/S, Denmark
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Serdolect 4 mg apvalkotās tabletes
Serdolect 12 mg apvalkotās tabletes
Serdolect 16 mg apvalkotās tabletes
Serdolect 20 mg apvalkotās tabletes
Sertindolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Serdolect un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Serdolect lietošanas
Kā lietot Serdolect
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Serdolect
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Serdolect un kādam nolūkam to lieto
Serdolect satur aktīvo vielu sertindolu un pieder zāļu grupai, ko sauc par antipsihotiskiem līdzekļiem. Tas iedarbojas uz nervu impulsu pārvadi noteiktos galvas smadzeņu rajonos un palīdz tur novērst ķīmiskos līdzsvara traucējumus, kas izraisa Jūsu simptomus.
Serdolect lieto šizofrēnijas ārstēšanai, gadījumos ja citas zāles bija neefektīvas.
2. Kas Jums jāzina pirms Serdolect lietošanas
Nelietojiet Serdolect šādos gadījumos
ja Jūs/Jums ir:
alerģija pret sertindolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
neārstēts zems kālija vai magnija līmenis asinīs;
nopietna sirds un asinsrites slimība;
smaga sirds slimība, tāda kā:
sirds mazspēja ar audu tūsku, ko izraisa šķidruma uzkrāšanās;
palielināta sirds;
neregulāra vai lēna sirdsdarbība;
iedzimts vai ir bijusi sirds kambaru pagarinātas elektriskās aktivitātes epizode, ko izmēra, veicot EKG, vai kādam Jūsu ģimenē ir šis sirds ritma traucējums;
ievērojami pavājināta aknu funkcija;
lietojat zāles, kuras pagarina sirds kambaru elektriskās aktivitātes laiku vai ietekmē aknu funkciju. Skatīt 2. punkta pirmos divus apakšpunktus zem “Citas zāles un Serdolect”.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Serdolect lietošanas pastāstiet ārstam, ja Jūs esat/Jums ir:
vemšana vai caureja Serdolect ārstēšanas laikā;
pavājināta aknu funkcija;
Parkinsona slimība;
diabēts vai diabēta rašanās riska faktori;
insulta riska faktori, tādi kā augsts asinsspiediens, iepriekš ir bijis insults vai sirdslēkme, diabēts, augsts holesterīna līmenis, demence, smēķēšana;
vecāks par 65 gadiem;
agrāk bijusi asins recekļu veidošanās vēnās vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir bijuši šādi recekļi, jo zāļu šizofrēnijas ārstēšanai lietošana ir saistīta ar asins recekļu veidošanos;
bija krampju lēkmes;
neparastas mutes un mēles kustības, kas var būt nervu sistēmas traucējumu, kuru sauc par tardīvo diskinēziju, agrīnās pazīmes;
augsta temperatūra, neparasts muskuļu stīvums un apziņas izmaiņas, it īpaši, ja tas notiek kopā ar svīšanu un ātru sirdsdarbību. Šīs var būt retas, bet nopietnas slimības, kuru sauc par ļaundabīgo neiroleptisko sindromu, pazīmes.
Ārstēšanas ar Serdolect sākumā Jums var būt reibonis, pieceļoties no gultas vai stāvus. Jūsu ārsts samazinās šo risku, sākot ārstēšanu ar zemo devu un pakāpeniski to palielinot dažu nedēļu laikā. Šī sajūta parasti izzūd, kad lietojat Serdolect jau kādu laiku.
Pārbaudes pirms ārstēšanas un ārstēšanas laikā
Ārsts veiks pārbaudes pirms ārstēšanas un ārstēšanas laikā ar Serdolect, tādas kā:
EKG Jūsu sirds kambaru aktivitātei, lai pārbaudītu QT intervāla pagarinājumu.
Šo testu atkārto pēc 3 ārstēšanas nedēļām vai tad, kad Jūs sasniedzat 16 mg sertindola dienas devu. Uzturošās terapijas laikā to jāveic katrus 3 mēnešus. Papildus EKG tiks veikta pirms un pēc devas palielināšanas. Tas arī attiecas uz citu zāļu lietošanas izmaiņām, kas var ietekmēt sertindola līmeni asinīs;
kālija un magnija līmeņa pārbaudes asinīs;
ja kālija vai magnija līmenis asinīs ir samazināts, ārsts uzsāks ārstēšanu, lai to novērstu. Nelietojiet Serdolect, ja Jums ir neārstēts zems kālija vai magnija līmenis asinīs.
Sazinieties ar savu ārstu, ja Jums parādās vemšana, caureja, elektrolītu traucējumi vai Jūs lietojat zāles, kas palielina šķidruma izvadi. Ārsts var noteikt kālija līmeni Jūsu asinīs;
asinsspiediena kontrole.
Bērni jaunāki par 18 gadiem
Serdolect nedrīkst lietot šajā vecuma grupā, jo dati nav pieejami.
Citas zāles un Serdolect
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Serdolect nedrīkst lietot, ja lieto šādas zāles:
zāles, kuras var ietekmēt sirds ritmu, tādas kā:
noteiktās zāles neregulārās sirdsdarbības ārstēšanai, tādas kā hinidīns, amiodarons, sotalols, dofetilīds;
noteiktās zāles psihisko traucējumu ārstēšanai, tādas kā tioridazīns;
noteiktās zāles bakteriālo infekciju ārstēšanai ar aktīvo vielu nosaukumiem, kas beidzas ar “micīns”, tādas kā eritromicīns;
noteiktās zāles alerģijas ārstēšanai, tādas kā terfenadīns, astemizols;
noteiktās zāles bakteriālo infekciju ārstēšanai ar aktīvo vielu nosaukumiem, kas beidzas ar “oksacīns”, tādas kā gatifloksacīns, moksifloksacīns;
cisaprīds: zāles kuņģa un/vai zarnu traucējumu ārstēšanai;
litijs: zāles depresijas vai psihisko traucējumu ārstēšanai
zāles, kuras zināms, ka tās ietekmē aknu funkciju, tādas kā:
zāles, ko lieto iekšķīgi sēnīšu infekciju ārstēšanai, tādas kā ketokonazols, itrakonazols;
noteiktās zāles bakteriālo infekciju ārstēšanai ar aktīvo vielu nosaukumiem, kas beidzas ar “micīns”, tādas kā eritromicīns, klaritromicīns;
zāles HIV infekcijas ārstēšanai ar aktīvo vielu nosaukumiem, kas beidzas ar “navīrs”, tādas kā indinavīrs,
noteiktās zāles augsta asinsspiediena un sirds slimību ārstēšanai, kurus dēvē par kalcija kanālu blokatoriem, tādas kā diltiazēms, verapamils;
cimetidīns: zāles kuņģa skābes mazināšanai.
Citas zāles, kuras var ietekmēt vai varētu būt ietekmētas ar Serdolect ir:
zāles Parkinsona slimības ārstēšanai, kuras dēvē par dopamīna agonistiem;
noteiktās zāles depresijas un trauksmes ārstēšanai, tādas kā fluoksetīns, paroksetīns;
rifampicīns: zāles tuberkulozes vai citu noteiktu infekciju ārstēšanai;
karbamazepīns, fenitoīns, fenobarbitāls: zāles epilepsijas ārstēšanai;
zāles šķidruma izvades palielināšanai, kuras samazina kālija līmeni asinīs.
Serdolect kopā ar uzturu un dzērienu, un alkoholu
Pat ja nav paredzams, ka tas ietekmēs Serdolect, izvairieties no alkohola lietošanas Serdolect lietošanas laikā.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Grūtniecība
Serdolect nav ieteicams grūtniecības laikā.
Jaundzimušajiem, kuru mātes lietoja Serdolect pēdējā trimestra laikā (grūtniecības pēdējos trīs mēnešos) var rasties sekojošie simptomi:
trīce;
muskuļu stīvums un/vai vājums;
miegainība, nemiers;
elpošanas problēmas;
apgrūtināta ēšana
Ja Jūsu bērnam rodas kāds no šiem simptomiem, sazinieties ar ārstu.
Barošana ar krūti
Serdolect nedrīkst lietot barošanas ar krūti laikā, ja vien ārsts nav teicis, ka tas ir absolūti nepieciešams. Ja ārstēšana ir nepieciešama, jāapsver barošanas ar krūti pārtraukšana, jo Serdolect izdalās ar mātes pienu.
Fertilitāte
Serdolect var izraisīt blakusparādības, kas var ietekmēt Jūsu seksuālo aktivitāti un fertilitāti.
Šie efekti ir pārejoši. Lūdzu izstāstiet savam ārstam par jebkādām problēmām, kas saistītas ar Jūsu seksuālo aktivitāti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Lai gan Serdolect neizraisa miegainību, nevadiet transportlīdzekļus vai neapkalpojiet mehānismus, ja nezinat, kā Serdolect Jūs ietekmē.
Serdolect satur laktozi
Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība , pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.
3. Kā lietot Serdolect
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir:
Sākuma deva: 1 Serdolect 4 mg tablete vienu reizi dienā
Katras 4-5 dienas deva tiks palielināta par 1 Serdolect 4 mg tabletei, līdz tiks sasniegta uzturoša deva.
Uzturoša deva: 1 Serdolect 12 mg tablete līdz 1 Serdolect 20 mg tablete vienu reizi dienā
Maksimālā deva: 2 Serdolect 12 mg tabletes vienu reizi dienā, ko var apsvērt tikai izņēmuma gadījumos
Alternatīvi, maksimālo devu var sasniegt, lietojot 1 Serdolect 20 mg tableti un 1 Serdolect 4 mg tableti.
Cilvēki vecumā virs 65 gadiem
Visticamāk, ka ārsts palielinās Serdolect devu ilgākā laika periodā, nekā parasti. Ārsts var arī nozīmēt mazāku uzturošo devu nekā parasti ieteicams.
Pacienti ar aknu funkciju traucējumiem
Ārsts iespējams Jūs rūpīgāk novēros un palielinās devu ilgākā laikā, ja Jums ir viegli vai vidēji aknu funkcijas traucējumi. Iespējams, ka ārsts Jums nozīmēs arī mazāku uzturošu devu nekā parasti ieteicams.
Pacienti ar nieru funkciju traucējumiem
Pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem var lietot parastās Serdolect devas.
Lietošanas veids
Lietojiet tabletes veselas, uzdzerot vienu glāzi ūdens, vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Tabletes var lietot ar vai bez uztura.
Ārstēšanas ilgums
Turpiniet lietot tabletes tik ilgi, cik ārsts ieteicis.
Nekad nemainiet zāļu devu, iepriekš neaprunājoties ar savu ārstu.
Ja gribat pārtraukt šo zāļu lietošanu, lūdzu ņemiet vērā informāciju minētu 3. punktā “Ja Jūs pārtraucat lietot Serdolect”.
Ja esat lietojis Serdolect vairāk nekā noteikts
Ja tā notiek, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu. Dariet tā arī tad, ja nav nekādu diskomforta pazīmju. Pārdozēšanas simptomi ir:
pastiprināts nogurums,
neskaidra runa,
paātrināts pulss,
pazemināts asinsspiediens.
Ja esat aizmirsis lietot Serdolect
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Sazinieties ar ārstu, ja esat aizmirsis lietot dienas devu. Ārsts pārliecināsies, lai Jūs atsāktu ārstēšanu pareizi.
Ja pārtraucat lietot Serdolect
Nepārtrauciet lietot Serdolect bez ārsta atļaujas, pat ja jūtaties labāk. Pamatslimība var saglabāties ilgu laiku. Ja Jūs pārtrauksiet ārstēšanu pārāk agri, slimības simptomi var atgriezties un var arī parādīties nevēlamas kustības.
Jūsu ārsts ieteiks, kad un kā pārtraukt Jūsu ārstēšanu, lai izvairītos no nevēlamiem simptomiem, kas var rasties. Strauja Serdolect lietošanas pārtraukšana var izraisīt pārtraukšanas simptomus tādus kā:
slikta dūša, vemšana,
svīšana,
miega traucējumi.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai slimnīcu, ja Jums ir kāda no blakusparādībām, kas ir minētas nākamajos četros apakšpunktos:
Retāk: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem
ļoti ātra, neregulāra vai spēcīga sirdsdarbība, reibonis, ģībonis, elpas trūkums vai sāpes krūtīs.
Šie simptomi var liecināt par dzīvību apdraudošu neregulāru sirdsdarbību.
nekontrolējamas kustības, galvenokārt mutes, mēles un ekstremitāšu.
Šīs parādības varētu norādīt uz nervu sistēmas traucējumiem, ko sauc par tardīvo diskinēziju.
Reti: var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem
drudža, ātras elpošanas, svīšanas, muskuļu stīvuma un miegainības kombinācija.
Šie simptomi var liecināt par dzīvību apdraudošu nervu slimību, ko sauc par ļaundabīgu neiroleptisko sindromu.
Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
asins recekļi vēnās, īpaši kāju vēnās (simptomi ietver pietūkumu, sāpes un apsārtumu kājās), kas var pārvietoties pa asinsvadiem uz plaušām, izraisot sāpes krūtīs un apgrūtinātu elpošanu.
Citas iespējamās blakusparādības, kas var rasties ar sekojošu sastopamības biežumu, ir:
Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem
iekaisums degunā, kas izraisa šķaudīšanu, niezi, iesnas un aizliktu degunu
nespēja ejakulēt
Bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem
reibonis vai pēkšņs reibonis, kas rodas asinsspiediena straujas pazemināšanās dēļ, pieceļoties
sausa mute
ķermeņa masas pieaugums
elpas trūkums
plaukstu vai pēdu pietūkums
neparastas sajūtas ādā, kā ‘skudriņas’
samazināts ejakulācijas tilpums
impotence
izmaiņas Jūsu sirds elektriskajā aktivitātē (sauc par "QT intervāla pagarināšanos"). QT pagarināšanās var izraisīt tādus simptomus kā sirdsklauves un ģībonis
sarkanās un baltās asins šūnas urīnā
Retāk: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem
augsts cukura līmenis asinīs
īpašs neregulāras sirdsdarbības veids, ko sauc par torsades de pointes
paaugstināts hormona, ko sauc par prolaktīnu, līmenis asinīs
spontāna piena izdalīšanās no krūts dziedzeriem
krampji, ģībonis
Ir ziņots par nelielu nāves gadījumu skaita pieaugumu gados vecākiem pacientiem ar demenci, kuri lietoja antipsihotiskos līdzekļus, salīdzinot ar tiem, kas nesaņēma ārstēšanu ar antipsihotiskiem līdzekļiem.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Serdolect
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma vai kastītes pēc Derīgs līdz vai EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Serdolect satur
Aktīvā viela ir sertindols (Sertindolum).
Katra apvalkotā tablete satur attiecīgi 4 mg, 12 mg, 16 mg vai 20 mg sertindola.
Citas sastāvdaļas:
kukurūzas ciete
laktozes monohidrāts
hiproloze
hipromeloze
mikrokristāliskā celuloze
nātrija kroskarmeloze
magnija stearāts
makrogols 400
titāna dioksīds
dzelzs oksīds:
Serdolect 4 mg: dzeltenais dzelzs oksīds
Serdolect 12 mg: dzeltenais dzelzs oksīds, sarkanais dzelzs oksīds
Serdolect 16 mg: sarkanais dzelzs oksīds
Serdolect 20 mg: dzeltenais dzelzs oksīds, sarkanais dzelzs oksīds, melnais dzelzs oksīds.
Serdolect ārējais izskats un iepakojums
Serdolect pieejams apvalkotās tabletēs pa 4 mg, 12 mg, 16 mg un 20 mg.
4 mg apvalkotās tabletes: ovālas, dzeltenas abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar marķējumu “S4” vienā pusē
12 mg apvalkotās tabletes: ovālas, bēšas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar marķējumu “S12” vienā pusē
16 mg apvalkotās tabletes: ovālas, sārtas abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar marķējumu “S16” vienā pusē
20 mg apvalkotās tabletes: ovālas, rozā, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar marķējumu “S20” vienā pusē.
Serdolect ir pieejams iepakojumos pa 7, 10, 14, 28, 30 vai 100 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami tirgū.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
H. Lundbeck A/S
Ottiliavej 9
2500 Valby
Dānija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2016
PAGE
SASKAŅOTAS ZVA 10-03-2016
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Serdolect 4 mg apvalkotās tabletes.
Serdolect 12 mg apvalkotās tabletes.
Serdolect 16 mg apvalkotās tabletes.
Serdolect 20 mg apvalkotās tabletes.
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra 4 mg tablete satur: 4 mg sertindola (sertindolum)
Katra 12 mg tablete satur: 12 mg sertindola (sertindolum)
Katra 16 mg tablete satur: 16 mg sertindola (sertindolum)
Katra 20 mg tablete satur: 20 mg sertindola (sertindolum)
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:
Katra 4 mg tablete satur 57,74 mg laktozes.
Katra 12 mg tablete satur 80,29 mg laktozes.
Katra 16 mg tablete satur 90,32 mg laktozes.
Katra 20 mg tablete satur 112,90 mg laktozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Tablešu izskats:
4 mg: ovālas, dzeltenas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar marķējumu “S4” vienā pusē
12 mg: ovālas, bēšas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar marķējumu “S12” vienā pusē
16 mg: ovālas, sārtas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar marķējumu “S16” vienā pusē
20 mg: ovālas, rozā, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar marķējumu “S20” vienā pusē
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Sertindols ir indicēts šizofrēnijas ārstēšanai.
Lai garantētu kardiovaskulārās sistēmas drošumu, sertindolu drīkst ordinēt tikai tiem pacientiem, kuri nepanes vismaz vienu citu antipsihotisko līdzekli.
Sertindolu nedrīkst lietot neatliekamās situācijās, lai mazinātu akūtus traucējumu simptomus.
4.2. Devas un lietošanas veids
Sertindols lietojams vienreiz dienā, iekšķīgi maltītes laikā vai starplaikos. Pacientiem, kuriem nepieciešama sedācija, papildus var nozīmēt benzodiazepīna grupas preparātu.
Piezīme: pirms ārstēšanas ar sertindolu un tās laikā jāveic EKG kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu). Klīniskos pētījumos pierādīts, ka sertindols pagarina QT intervālu vairāk nekā daži citi antipsihotiskie līdzekļi. Tādēļ sertindolu drīkst lietot tikai pacientiem, kas nepanes vismaz vienu citu antipsihotisko līdzekli.
Ārstam pilnībā jāievēro nepieciešamie drošības pasākumi: skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu.
Titrēšana
Visiem pacientiem ārstēšana ar sertindolu jāuzsāk ar devu 4 mg dienā. Devu palielina ik 4-5 dienas, iepriekšējai devai pievienojot 4mg, līdz sasniegta optimālā dienas balstdeva, kuras pieļaujamais lielums ir 12 - 20 mg. Sertindola α1 –bloķējošās darbības dēļ devas titrēšanas sākuma periodā iespējama ortostatiskas hipotensijas simptomu rašanās. Ja ārstēšanu uzsāk ar 8 mg devu dienā vai devas palielināšanu veic pārāk ātri, ievērojami palielinās ortostatiskas hipotensijas rašanās risks.
Balstdeva
Atkarībā no pacienta atbildes reakcijas devu var palielināt līdz 20 mg dienā. Tikai izņēmumu gadījumos maksimālā deva drīkst sasniegt 24 mg, jo klīniskajos pētījumos nav pierādīts, ka devas, kas pārsniedz 20mg, būtu ar lielāku efektivitāti un, ordinējot lielākas devas, iespējama QT intervāla pagarināšanās.
Asinsspiediena kontrole pacientiem ir nepieciešama devas pielāgošanas posmā un balstterapijas sākumā.
Gados vecāki pacienti
Farmakokinētikas pētījumā pierādīts, ka nav atšķirības starp jauniem un gados vecākiem pacientiem. Tomēr ļoti ierobežoti ir klīnisko pētījumu dati par pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem. Ārstēšanu drīkst sākt tikai pēc pilnīgas kardiovaskulāras izmeklēšanas. Vecākiem cilvēkiem titrēšanas gaitai jābūt lēnākai un balstdevai mazākai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Bērni un pusaudži līdz 18 gadu vecumam
Ņemot vērā to, ka nav ziņu par lietošanas drošumu un efektivitāti, Serdolect lietošana bērniem nav ieteicama.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību var ordinēt sertindolu parastajā devā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Hemodialīze neietekmē sertindola farmakokinētiku.
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem/vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešama lēnāka titrēšana un mazāka balstdeva.
Sertindola lietošanas atsākšana pacientiem, kuri pārtraukuši to lietot – atkārtota devas titrēšana
Ja pacients atsāk lietot sertindolu pēc mazāk nekā vienas nedēļas pārtraukuma, atkārtota devas titrēšana nav nepieciešama un var atsākt lietot balstdevu. Citos gadījumos jāpielieto jau minētā devas titrēšanas shēma. Pirms atkārtotas sertindola devas titrēšanas jāpārbauda EKG.
Pāriešana no citiem antipsihotiskiem līdzekļiem uz sertindolu
Ārstēšanu ar sertindolu var uzsākt saskaņā ar minēto titrēšanas shēmu vienlaicīgi ar citu iekšķīgi lietojamo antipsihotisko preparātu lietošanas pārtraukšanu. Ja pacients tiek ārstēts ar antipsihotiskiem depo preparātiem, tad nākošās paredzētās depo injekcijas vietā jāuzsāk sertindola lietošana.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret sertindolu vai kādu no palīgvielām.
Sertindols ir kontrindicēts pacientiem ar zināmu nekoriģētu hipokaliēmiju, kā arī ar zināmu nekoriģētu hipomagniēmiju.
Sertindols ir kontrindicēts pacientiem ar klīniski nozīmīgu kardiovaskulāro slimību anamnēzē, sastrēguma sirds mazspēju, sirds hipertrofiju, aritmiju vai bradikardiju (mazāk par 50 sitieniem minūtē).
Turklāt sertindolu nedrīkst lietot pacientiem ar iedzimtu pagarināta QT sindromu vai šo saslimšanu ģimenes anamnēzē, kā arī pacientiem ar iegūtu pagarinātu QT intervālu (QTc vīriešiem garāks par 450 ms un sievietēm - par 470 ms).
Sertindols ir kontrindicēts pacientiem, kuri saņem QT intervālu pagarinošas zāles.
Tās ir zemāk uzskaitītās zāļu grupas:
- Ia un III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, amiodarons, sotalols, dofetilīds)
- daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns)
- dažas makrolīdu antibiotikas (piemēram, eritromicīns)
- daži prethistamīna līdzekļi (piemēram, terfenadīns, astemizols)
- dažas hinolonu grupas antibiotikas (piemēram, gatifloksacīns, moksifloksacīns)
Šis saraksts nav pilnīgs, un ir kontrindicētas visas zāles, kuras nozīmīgi pagarina QT intervālu (piemēram, cisaprīds, litijs).
Sertindolu nedrīkst vienlaicīgi ordinēt arī ar zālēm, kuras spēcīgi kavē aknu citohromas P450 3A enzīmus (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tās ir zemāk uzskaitītās zāļu grupas:
- azolu pretsēnīšu līdzekļi sistēmiskai terapijai (piemēram, ketokonazols, itrakonazols),
- dažas makrolīdu antibiotikas (piemēram, eritromicīns, klaritromicīns),
- HIV proteāzes inhibitori (piemēram, indinavīrs),
- daži kalcija kanālu blokatori (piemēram, diltiazems, verapamils).
Visas zāles augstāk nav uzskaitītas, un ir kontrindicētas arī citas zināmās zāles, kuras spēcīgi kavē CYP3A enzīmus (piemēram, cimetidīns).
Sertindols ir kontrindicēts pacientiem ar smagu aknu bojājumu.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Kardiovaskulārā sistēma
Klīniskie pētījumi liecina, ka sertindols pagarina QT intervālu daudz lielākā mērā nekā citi antipsihotiskie līdzekļi. Vidēji QT pagarinājums ir vislielākais, lietojot maksimālās rekomendētās sertindola devas ( 20 un 24 mg). Dažu medikamentu lietošanas rezultātā radies QTc intervāla pagarinājums tiek saistīts ar tā spēju izraisīt Torsades de Pointes (TdP) aritmiju (potenciāli letālu polimorfu ventrikulāru tahikardiju) un pēkšņu nāvi. Tomēr klīniskie un neklīniskie pētījumi neapstiprināja, ka sertindolam ir lielāka antiritmogēna iedarbība kā citiem antipsihotiskajiem līdzekļiem.
Tādēļ sertindolu drīkst ordinēt tikai tiem pacientiem, kuri nepanes vismaz vienu citu antipsihotisko līdzekli.
Ārstiem pilnībā jāievēro nepieciešamie drošības pasākumi.
EKG monitorēšana:
- EKG kontrole obligāti ir nepieciešama pirms ārstēšanās uzsākšanas un ārstēšanās laikā ar sertindolu.
- Sertindols ir kontrindicēts, ja terapijas sākumā QTc intervāls ir lielāks par 450 ms vīriešiem vai 470 ms sievietēm.
- EKG kontrole jāveic terapijas sākumā, sasniedzot līdzsvara stāvokli pēc apmēram 3 nedēļām vai sasniedzot 16 mg devu, un vēlreiz pēc 3 ārstēšanas mēnešiem.
Balsterapijas laikā EKG jāveic ik pēc 3 mēnešiem.
– Balsterapijas laikā EKG jāveic pirms un pēc katra devas palielinājuma.
– EKG ieteicams veikt arī pēc vienlaikus lietoto zāļu, kas var palielināt sertindola koncentrāciju, pievienošanas vai devas palielināšanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Ja QTc intervāls ārstēšanas laikā ar sertindolu pagarinās vairāk par 500 ms, terapija ar sertindolu jāpārtrauc.
– Pacientiem, kam rodas tādi simptomi kā sirdsklauves, krampji vai sinkope, kas var liecināt par aritmijas rašanos, ārstam jāveic neatliekama izmeklēšana, tostarp jāveic EKG.
EKG kontroli vislabāk ir veikt no rīta, un QTc intervāla aprēķināšanai vēlams izmantot Bazeta (Bazett) vai Fridericija (Fridericia) formulu.
QT intervāla pagarināšanās risks ir lielāks tiem pacientiem, kuri vienlaikus saņem zāles, kas pagarina QTc intervālu vai inhibē sertindola metabolismu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pacientiem ar nozīmīgu elektrolītu līdzsvara traucējumu risku pirms terapijas uzsākšanas ar sertindolu jānosaka kālija un magnija līmenis serumā. Pirms terapijas sākšanas zems kālija un magnija līmenis ir jākoriģē. Kālija seruma līmeņa kontrole ieteicama, ja pacientam ir vemšana, caureja, tiek veikta ārstēšana ar kāliju izvadošiem diurētiskiem līdzekļiem vai pacientiem, kuriem ir cita veida elektrolītu traucējumi.
Sertindolam piemīt α1-bloķējoša aktivitāte, tādēļ devas titrēšanas posmā var parādīties ortostatiskas hipotensijas simptomi.
Antipsihotiskie medikamenti var inhibēt dopamīna agonistu efektus. Pacientiem ar Parkinsona slimību sertindols jālieto piesardzīgi.
Daži SSAI, kā fluoksetīns un paroksetīns (spēcīgs CYP2D6 inhibitors), var paaugstināt sertindola plazmas līmeni 2 līdz 3 reizes. Tādēļ sertindolu vienlaikus ar šīm zālēm drīkst lietot tikai ļoti piesardzīgi un tikai tad, ja iespējamais ieguvums attaisno risku. Pirms un pēc šo zāļu devas pielāgošanas var būt nepieciešama mazāka sertindola balstdeva un jāveic uzmanīga EKG kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pacientiem, kas ir zināmi vāji CYP2D6 metabolizētāji, sertindols jālieto uzmanīgi (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Sertindola terapijas laikā ļoti reti novērota hiperglikēmija vai iepriekš esoša cukura diabēta saasināšanās. Diabēta pacientiem un pacientiem ar paaugstinātu cukura diabēta rašanās risku ieteicams veikt piemērotu klīnisko novērošanu.
Paaugstināta mirstība gados vecākiem cilvēkiem
Dati no diviem lieliem novērošanas pētījumiem parādīja, ka gados vecākiem cilvēkiem ar demenci, kuri ir ārstēti ar antipsihotiskajiem līdzekļiem, ir nedaudz palielināts nāves risks, salīdzinot ar tiem, kas nav ārstēti. Nav pietiekami daudz datu, lai sniegtu pareizu aprēķinu par precīzu riska lielumu
un paaugstināta riska cēlonis nav zināms.
Sertindola lietošana nav apstiprināta ar demenci saistītu uzvedības traucējumu ārstēšanai.
Cerebrovaskulāro blakusparādību risks
Randomizētos placebo kontrolētos klīniskos pētījumos demences pacientiem lietojot dažus netipiskus antipsihotiskos līdzekļus, apmēram 3 reizes palielinājās cerebrovaskulāro blakusparādību risks. Šī paaugstinātā riska mehānisms nav zināms. Paaugstinātā riska iespēja nav izslēgta lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus vai tos lietojot citā pacientu grupā. Serdolect piesardzīgi lietojams pacientiem, kam paaugstināts insulta rašanās risks.
Ņemot vērā nozīmīgu kardiovaskulāro saslimšanu rašanās risku gados vecākiem pacientiem, pacientiem vecākiem par 65 gadiem sertindola lietošana nozīmējama ļoti piesardzīgi. Terapija uzsākama tikai pēc pilnīgas kardiovaskulāras izmeklēšanas.
Venozā trombembolija
Lietojot antipsikotiskos līdzekļus, tika ziņots par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Tā kā pacientiem, kas ārstēti ar antipsihotiskajiem līdzekļiem, bieži ir iegūti VTE riska faktori, pirms ārstēšanas ar sertindolu un ārstēšanas laikā jāidentificē visi iespējamie VTE riska faktori un
jāveic preventīvie pasākumi.
Pacienti ar pavājinātu aknu darbību
Pacienti ar viegliem/vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir stingri jānovēro. Šiem pacientiem tiek rekomendēta lēnāka devas titrēšana un mazāka balstdeva.
Tardīvā diskinēzija
Uzskata, ka tardīvās diskinēzijas cēlonis ir dopamīnreceptoru hipersensitivitāte bazālajos ganglijos, kas rodas antipsihotiskiem medikamentiem hroniski bloķējot receptorus. Klīniskajos pētījumos sertindola lietošanas laikā ekstrapiramidālie traucējumi novēroti reti (līdzīgi kā lietojot placebo). Tomēr ilgstoša ārstēšana ar antipsihotiskiem medikamentiem (īpaši lielās devās) saistīta ar tardīvās diskinēzijas risku. Ja parādās tardīvās diskinēzijas pazīmes, jāapsver medikamenta devas samazināšana vai lietošanas pārtraukšana.
Krampji
Sertindols jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir krampji.
Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms
Ar antipsihotiskiem medikamentiem dažreiz saista potenciāli letālu simptomu kompleksu, sauktu par ļaundabīgo neiroleptisko sindromu (NMS), kura parādīšanās gadījumā nepieciešama tūlītēja antipsihotisko līdzekļu lietošanas pārtraukšana.
Lietošanas pārtraukšana
Pēc pēkšņas antipsihotisko līdzekļu lietošanas pārtraukšanas aprakstīti akūti atcelšanas simptomi, tostarp slikta dūša, vemšana, svīšana un bezmiegs. Iespējams arī psihotisko simptomu recidīvs un patvaļīgu kustību traucējumu (piemēram, akatīzijas, distonijas un diskinēzijas) rašanās. Tādēļ zāļu lietošanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski.
Palīgvielas
Tabletes satur laktozes monohidrātu. Pacienti, kam ir reti sastopama iedzimta galaktozes nepanesība, Lapp laktāzes deficīts vai glikozes-galaktozes uzsūkšanās traucējumi, nedrīkst lietot šīs zāles.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Ar sertindola terapiju saistīto QT intervāla pagarināšanos var veicināt arī citas vienlaicīgi lietotas zāles, kuras nozīmīgi pagarina QT intervālu. Tādēļ šādu zāļu vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Šāda mijiedarbība iespējama starp hinidīnu un sertindolu. Papildus ietekmei uz QT intervāla pagarināšanos (skatīt 4.3. apakšpunktu), hinidīns nozīmīgi nomāc CYP2D6.
Sertindolu plaši metabolizē citohroma P450 sistēmas izoenzīmi CYP2D6 un CYP3A. Populācijā CYP2D6 ir polimorfs, un abus izoenzīmus var inhibēt dažādi psihotropi līdzekļi un citi medikamenti (skatīt 4.4. apakšpunktu).
CYP2D6
Sertindola koncentrācija plazmā palielinās 2-3 reizes pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto fluoksetīnu vai paroksetīnu (kas ir spēcīgs CYP2D6 inhibitors), tādēļ sertindolu vienlaikus ar šiem vai citiem CYP2D6 inhibitoriem jālieto ļoti piesardzīgi. Pirms un pēc šo zāļu devas pielāgošanas var būt nepieciešama mazāka sertindola balstdeva un uzmanīga EKG kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu).
CYP3A
Neliela sertindola plazmas koncentrācijas palielināšanās ( < 25% ) rodas makrolīdu antibiotisko preparātu (eritromicīna, CYP3A inhibitora) un kalcija kanālu antagonistu (diltiazema, verapamila) ietekmē. Vājiem CYP2D6 metabolizētājiem sekas var būt lielākas, jo sertindola elimināciju var ietekmēt gan CYP2D6, gan CYP3A. Tā kā nav iespējams rutīnas veidā atklāt pacientus, kas ir vāji CYP2D6 metabolizētāji, CYP3A4 inhibitoru un sertindola vienlaikus lietošana ir kontrindicēta, jo tā var izraisīt nozīmīgu sertindola līmeņa palielināšanos (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Sertindola metabolismu var ievērojami palielināt līdzekļi, kas aktivē CYP izoenzīmus, piemēram rifampicīns, karbamazepīns, fenitoīns un fenobarbitāls, kuri var samazināt plazmā sertindola līmeni no 2 līdz 3 reizēm. Pacientiem, kuri saņem šos medikamentus vai citus inducējošus līdzekļus, ir samazināts antipsihotiskais efekts, un tādēļ jāpielāgo atbilstoši lielākas sertindola devas.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Fertilitāte
Iekšķīga sertindola lietošana negatīvi ietekmēja tēviņu auglību pelēm un žurkām, lietojot tādas pašas vai mazākas nekā cilvēkiem lietojamas maksimāli ieteiktas devas. Negatīvā ietekme uz pieaugušo tēviņu auglību, kas bija atgriezeniska, bija iespējams saistīta ar α1-adrenoceptoru antagonismu. Žurku mātīšu, kas tika ārstēti ar sertindolu, pēctečiem arī bija samazināta pārošanās un auglība (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Tika ziņots par blakusparādībām cilvēkiem, tādām kā hiperprolaktinēmija, galaktoreja, erektilā disfunkcija, ejakulācijas traucējumi un ejakulācijas disfunkcija. Šiem notikumiem var būt negatīva ietekme uz sieviešu un/vai vīriešu seksuālo funkciju un auglību.
Ja rodas klīniskā nozīmīga hiperprolaktinēmija, galaktoreja vai seksuālā disfunkcija, jāapsver devas samazināšana (ja iespējams) vai terapijas pārtraukšana.
Šie efekti ir atgriezeniski, pārtraucot lietošanu.
Grūtniecība
Sertindola lietošanas drošums grūtniecības laikā nav pierādīts.
Dzīvnieku vairošanās pētījumos sertindols nebija teratogēns. Peri- un postnatālos pētījumos ar žurkām konstatēts, ka sertindols cilvēkam domāto terapeitisko devu robežās uzrāda auglības samazināšanos pēcnācējiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Tādēļ sertindolu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā.
Jaundzimušajiem, kuru mātes lietojušas antipsihotiskos līdzekļus (tajā skaitā sertindolu) grūtniecības trešajā trimestrī, var būt lielāks tādu nevēlamu blakusparādību risks kā ekstrapiramidāli traucējumi un/vai pārtraukšanas simptomi. To stiprums un laiks, pēc dzemdībām, kad tie tiek novēroti, var atšķirties. Ir ziņots par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, apgrūtinātu elpošanu vai barošanas traucējumiem. Tāpēc jaundzimušie rūpīgi jānovēro.
Barošana ar krūti
Pētījumi ar sievietēm barošanas ar krūti laikā nav veikti, tomēr uzskata, ka sertindols izdalās mātes pienā.
Ja nepieciešama terapija ar sertindolu, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Sertindols nav sedatīvs medikaments, bet pacienti jābrīdina, ka pirms pārliecināšanās par individuālo panesamību, nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādības
Klīniskos pētījumos noskaidrotas blakusparādības, kuru rašanās ir saistāma ar sertindola lietošanu, kuru biežums ir > 1% un kas nozīmīgi atšķiras no placebo lietošanas laikā novērotām (uzskaitītas dilstošā kārtībā): rinīts/aizlikts deguns, ejakulācijas traucējumi (samazināts ejakulācijas apjoms), reibonis, sausums mutē, ortostatiska hipotensija, svara pieaugums, perifēra tūska, dispnoja, parestēzijas un pagarināts QT intervāls (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ekstrapiramidālie simptomi ( EPS)
Ar sertindolu ārstētajiem pacientiem EPS blakusparādību biežums bija tikpat liels kā tiem, kuri saņēma placebo. Jāpiebilst, ka placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos ar sertindolu ārstēto pacientu procentuālais daudzums, kuriem bija nepieciešama EPS ārstēšana, bija tikpat liels kā tiem, kuri saņēma placebo.
Dažas no blakusparādībām radās ārstēšanās sākumā un izzuda tālākā ārstēšanās gaitā, piemēram, ortostatiska hipotensija.
Tālāk tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas sakārtotas pēc orgānu sistēmas grupām un blakusparādību biežuma:
Ļoti bieži (≥1/10)
Bieži (≥ 1/100, <1/10)
Retāk (≥ 1/1 000, <1/100)
Reti (≥ 1/10 000, < 1/1 000)
Ļoti reti (≤1/10 000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Blakusparādības
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Retāk
Hiperprolaktinēmija
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Ķermeņa masas palielināšanās
Retāk
Hiperglikēmija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Reibonis, parestēzijas
Retāk
Sinkope, krampji, kustību traucējumi (galvenokārt tardīvā diskinēzija, skatīt 4.4. apakšpunktu)
Reti
Tika saņemti ziņojumi par ļaundabīgo neiroleptisko sindromu (ĻNS) saistībā ar sertindola lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži
Perifērā tūska
pagarināts QT intervāls (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
Torsade de Pointes (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Ortostatiska hipotensija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
Lietojot antipsihotiskās zāles, tika ziņots par venozās trombembolijas gadījumiem, ieskaitot plaušu embolijas gadījumus un dziļo vēnu trombozes gadījumus
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Ļoti bieži
Rinīts/aizlikts deguns
Bieži
Dispnoja
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Sausa mute
Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā
Nav zināmi
Zāļu lietošanas pārtraukšanas sindroms jaundzimušajiem (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Ļoti bieži
Ejakulācijas disfunkcija
Bieži
Ejakulācijas traucējumi
Erektīlā disfunkcija
Retāk
Galaktoreja
Izmeklējumi
Bieži
Eritrocīti urīnā, leikocīti urīnā
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pieredze par sertindola akūtu pārdozēšanu ir neliela. Pārdozēšanai ir bijušas arī letālas sekas. Tomēr pacienti, kuri lietojuši devas līdz 840 mg, atveseļojušies bez sekām. Pazīmes un simptomi, par kuriem ziņots pārdozēšanas gadījumā, ir miegainība, neskaidra runa, tahikardija, hipotensija un pārejošs QTc intervāla pagarinājums. Novēroti arī Torsade de Pointes gadījumi, kad bieži vienlaikus ir lietots kāds cits medikaments, kurš pats izraisa TdP veidošanos.
Ārstēšana
Akūtas pārdozēšanas gadījumā jānodrošina brīvi elpceļi un adekvāta skābekļa pievade.
Nekavējoties jāsāk pastāvīga EKG un dzīvībai svarīgo funkciju kontrole. Ja QTc intervāls ir pagarināts, rekomendē veikt monitorēšanu, līdz QTc intervāls atgriežas normā. Jāņem vērā sertindola eliminācijas pusperiods, kas ilgst 2 līdz 4 dienas.
Jānodrošina intravenozas pievades iespēja, un jāapsver aktīvās ogles un caurejas līdzekļu lietošana. Jāņem vērā, ka pacients varēja būt lietojis papildus vēl arī dažādus citus medikamentus.
Sertindolam nav specifiska antidota, to nevar izvadīt dialīzes ceļā, tādējādi jāpielieto atbilstoša uzturoša terapija. Hipotensiju un cirkulatoru kolapsu ārstē, intravenozi ievadot šķidrumu. Ja asinsvadu tonusa paaugstināšanai tiek lietoti simpatomimētiskie līdzekļi, adrenalīns un dopamīns jālieto uzmanīgi, jo β -stimulatori kombinēti ar sertindolu, kuram piemīt α1 antagonisms, var padziļināt hipotensiju.
Nozīmējot antiaritmijas terapiju, jāņem vērā, ka tādi medikamenti kā kvinidīns, disopiramīds un prokaīnamīds teorētiski var pagarināt QT intervālu, un, lietojot tos kopā ar sertindolu, iespējama QT intervāla pagarinājuma summēšanās.
Izteiktu ekstrapiramidālu simptomu gadījumā ordinē antiholīnerģiskas darbības zāles. Jāveic rūpīga medicīniska uzraudzība un monitorēšana, līdz simptomi izzūd.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvs limbiskais antipsihotiskais līdzeklis, ATĶ kods: N05A E 03.
Sertindola kā antipsihotiska līdzekļa neirofarmakoloģiskās īpašības nosaka tā mezolimbisko dopamīnerģisko neironu selektīvi inhibējošā darbība. Tā iedarbības rezultātā rodas līdzsvarojošs centrālo dopamīna D2 un serotonīna 5HT2 receptoru, kā arī α1 adrenerģisko receptoru inhibējošs efekts.
Farmakoloģiskos pētījumos ar dzīvniekiem sertindols inhibēja spontāni aktīvus mezolimbiskās ventrāli tegmentālās zonas (VTA) dopamīna neironus ar selektivitātes koeficientu, kas lielāks par 100, salīdzinot ar dopamīna neironu substantia nigra pars compacta (SNC). SNC inhibējošā aktivitāte varētu būt saistīta ar kustību sfēras blakusefektiem (EPS), kas raksturīgi daudzām antipsihotiskām zālēm.
Antipsihotiskie līdzekļi, bloķējot dopamīnu, paaugstina prolaktīna līmeni serumā.
Prolaktīna līmenis pacientiem, kas lietoja sertindolu, saglabājās normas robežās gan īslaicīgos, gan ilgtermiņa pētījumos (vienu gadu).
Tomēr dažkārt tika ziņots par hiperprolaktinēmiju un ar prolaktīnu saistītiem notikumiem saistībā ar pēcreģistrācijas sertindola lietošanu.
Sertindols neietekmē muskarīna un histamīna H1 receptorus. Tas liecina, ka nepastāv antiholīnerģiskie un sedatīvie efekti, kas saistīti ar šiem receptoriem.
Papildu informācija par klīniskajiem pētījumiem
Pētījums “Sertindole Cohort Prospective Study” (SCoP) bija vairāku valsts pētījums, kurš veikts kā vienkāršs pētījums normālos lietošanas apstākļos, visu cēloņu mirstību, kardiovaskulārās sistēmas drošumu un pašnāvnieciskas tieksmes saistībā ar sertindolu, salīdzinot ar risperidonu. Pētījums bija prospektīvs, randomizēts, daļēji maskēts pētījums ar divām paralēlām grupām; sertindols (n = 4930) un risperidons (n = 4928), ar ārstēšanās periodu līdz 4 gadiem.
Visu cēloņu mirstība (pirmais primārais kritērijs) bija līdzīga sertindolam un risperidonam. Nāves cēloņi atšķīrās abās terapijas grupās. Galvenais nāves cēlonis ar sertindolu ārstētiem pacientiem bija saistībā ar kardiovaskulāro sistēmu, ar ievērojami lielāku ar kardiovaskulārās sistēmas saistītu mirstības risku nekā risperidona grupā. Mazāks pašnāvību mēģinājumu risks tika novērots ar sertindolu ārstētiem pacientiem, lai gan pašnāvību risks būtiski neatšķīrās starp abām grupām.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Sertindola eliminācija notiek aknu metabolisma ceļā un vidējais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 dienas. Vairāku devu lietošanas laikā sertindola klīrenss samazinās vidēji līdz 14 l/t (sievietēm novēro ap 20% zemāku šķietamo klīrensu nekā vīriešiem, lai gan muskuļu masai pielotie klīrensi ir līdzīgi). Tādēļ vairāku devu lietošanas laikā zāļu kumulācija ir lielāka, nekā to varētu paredzēt, ņemot vērā datus par kumulāciju ordinējot vienu devu; to nosaka sistēmiskās biopieejamības pieaugums. Tomēr pastāvīgās koncentrācijas stāvoklī klīrenss ir devas neatkarīgs un plazmas koncentrācijas ir proporcionālas lietotajai devai. Sertindola farmakokinētikā lietotāju vidū novēro mērenas atšķirības, ko nosaka citohroma P450 2D6 (CYP2D6) polimorfisms. Pacientiem, kuriem ir šī aknu enzīma deficīts, sertindola klīrenss ir tikai 1/2 līdz 1/3 no vērtības, kādu novēro citohroma CYP2D6 ekstensīviem metabolizētājiem. Tādējādi vājiem metabolizētājiem (to populācijā ir līdz 10%) sertindola plazmas līmenis 2-3 reizes pārsniegs normu. Individuālā terapeitiskā efekta paredzēšanai sertindola koncentrācijas rādītājs nav izmantojams, tāpēc devas piemērošana konkrētam pacientam veicama, novērtējot terapeitisko efektu un panesību.
Absorbcija
Sertindols tiek labi absorbēts, tmax 10 stundu laikā pēc perorālas lietošanas. Dažādi devu stiprumi ir bioekvivalenti. Uzturs un alumīniju un magniju saturoši antacīdie līdzekļi sertindola uzsūkšanās ātrumu un pakāpi klīniski nozīmīgi neietekmē.
Izkliede
Sertindola šķietamais izkliedes tilpums (Vβ/F) pēc vairāku devu lietošanas ir aptuveni 20 l/kg. Aptuveni 99,5% sertindola saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt ar albumīnu un α1-skābo glikoproteīnu. Pacientiem, kuri bija ārstēti ar rekomendējamām devām, reģistrētās sertindola koncentrācijas 90% gadījumu bija zemākas par 140 ng/ml (~320 nmol/l). Sertindols penetrē eritrocītos, pie kam tā asiņu un plazmas koncentrācijas ir vienādas. Sertindols viegli šķērso hematoencefālisko un placentāro barjeras.
Metabolisms
Cilvēka plazmā ir atrasti divi metabolīti: dehidrosertindols (imidazolidinona gredzena oksidācija) un norsertindols (N-dealkilācija).
Dehidrosertindola un norsertindola koncentrācijas ir attiecīgi aptuveni 80% un 40% no stabila stāvokļa pamata savienojuma koncentrācijas. Sertindola aktivitāte vispirms ir atkarīga no pamata savienojuma, un metabolītiem nav ievērojamu farmakoloģisku efektu cilvēka organismā.
Ekskrēcija
Sertindols un tā metabolīti eliminējas ļoti lēni, pilnīga atbrīvošanās no 50-60% radioloģiski iezīmētās iekšķīgi lietotas devas notiek 14 dienu laikā pēc tās ieņemšanas. Aptuveni 4% devas izdalās ar urīnu pamata savienojuma un metabolītu veidā, no kuriem mazāk par 1% ir pamata savienojums. Izvadīšana ar izkārnījumiem ir galvenais izvades ceļš, un tādā veidā izdalās pārējā pamata savienojuma un metabolītu daļa.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Pētījumos ar dzīvniekiem EKG novēroja QT pagarināšanos, iespējams vēlīno kālija kanāliņu inhibīcijas dēļ (IKr, HERG). Tomēr sertindols neizraisīja agrīnas pēcdepolarizācijas trušu un suņu siržu purkinjē šķiedrās. Agrīnas pēcdepolarizācijas tiek uzskatītas par būtiskām Torsade de Pointes izraisīšanā. Sertindols neizraisīja Torsade de Pointes kambaru aritmijas trušu sirdīs ar likvidētu antrioventrikulāro mezglu, neskatoties uz eksperimentāli izraisītu smagu hipokaliēmiju (1,5 mmol/l) un bradikardiju. Tomēr dzīvnieku datu par QT pagarināšanu un aritmiju ekstrapolācija un attiecināšana uz cilvēku jāveic uzmanīgi, jo var būt nozīmīgas atšķirības starp sugām.
Sertindola akūtā toksicitāte ir zema. Hroniskās toksicitātes pētījumos ar žurkām un suņiem (3-5 reizes pārsniedzot klīnisko devu) novēroja vairākus efektus, bet tie bija medikamenta farmakoloģisko īpašību izpausmes.
Dzīvnieku reproduktīvo funkciju pētījumi nedeva pierādījumus par teratogēniem efektiem.
Peri/postnatālā pētījumā žurkām tika novērota palielināta pēcnācēju mirstība, samazināta pēcnācēju augšana un attīstība devās, kas bija saistītas ar mātīšu efektiem un bija līdzīgas vai mazākas nekā ieteicamās klīniskās devas pēc mg/m2. Pēcnacēju, kuru žurku mātītes tika ārstētas ar sertindolu pārošanās un fertilitāte bija samazināta.
Devas virs 0,14 mg/kg/d ietekmēja pieaugušu žurku tēviņu pārošanos un auglību. Ietekme uz pieaugušo dzīvnieku auglību bija atgriezeniska un to attiecināja uz sertindola farmakoloģiskajām īpašībām.
In vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi neuzrādīja datus par sertindola toksisku iedarbību. Peļu un žurku karcinogenitātes pētījumi nenorādīja uz jebkādu audzēju attīstības saistību ar sertindola klīnisko lietošanu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes serde
Kukurūzas ciete
laktozes monohidrāts
hiproloze
mikrokristāliskā celuloze
kroskarmelozes nātrija sāls
magnija stearāts.
Tabletes apvalks
Hipromeloze,
titāna dioksīds (E171),
makrogols 400 un
4 mg: dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
12 mg: dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172)
16 mg: sarkanais dzelzs oksīds (E172)
20 mg: dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
4 mg, 12 mg, 16 mg un 20 mg: 5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
- PVH/PVdH laminēts (bezkrāsains vai balts) alumīnija folijas blisteris kartona kastītē pa 7, 10, 14, 28, 30 tabletēm.
- Augsta blīvuma polietilēna pudelīte pa 100 tabletēm.
- 4 mg tabletes pa 7, 10, 14 vai 30 tabletēm kartona kārbās vai 100 tabletēm pudelītē.
- 12 mg tabletes pa 7, 10, 14 vai 28 tabletēm kartona kārbās vai 100 tabletēm pudelītē.
- 16 mg tabletes pa 7, 10, 14 vai 28 tabletēm kartona kārbās vai 100 tabletēm pudelītē.
- 20 mg tabletes pa 7, 10, 14 vai 28 tabletēm kartona kārbās vai 100 tabletēm pudelītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
H.Lundbeck A/S
Ottiliavej 9
DK-2500, Valby
Dānija
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I)
Serdolect 4 mg: 97-0296
Serdolect 12 mg: 97-0298
Serdolect 16 mg: 97-0299
Sedroelct 20 mg: 97-0300
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1997. 02. jūlijā
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. 20. jūnijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
02/2016
SASKAŅOTS ZVA 07-04-2016
PAGE 1/ NUMPAGES 11
