Ropivacaine Readyfusor

Lejupielādēt zāļu aprakstu

zāļu apraksts

1. zāļu nosaukums

Ropivacaine ReadyfusOR 10 mg/h šķīdums infūzijām ievadīšanas sistēmā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma infūzijām satur ropivakaīnu kā ropivakaīna hidrohlorīda monohidrātu, kas ekvivalents 2 mg ropivakaīna hidrohlorīda (Ropivacaini hydrochloridum).

1 pudele 250 ml šķīduma infūzijām satur ropivakaīnu kā ropivakaīna hidrohlorīda monohidrātu, kas ekvivalents 500 mg ropivakaīna hidrohlorīda.

Ievadīšanas sistēma nodrošina plūsmas ātrumu aptuveni 5 ml/h, kas ekvivalenta 10 mg/h, maksimālais ievadīšanas ilgums līdz 48 stundām.

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katrs mililitrs šķīduma infūzijām satur 0,15 mmol (3,4 mg) nātrija.

Katra 250 ml pudele ar šķīdumu infūzijām satur 37 mmol (850 mg) nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. Zāļu forma

Šķīdums infūzijām

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

Osmolalitāte: 270–320 mOsmol/kg.

pH robežās 4,0–6,0.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ropivacaine ReadyfusOR ir paredzēts akūtu, pēcoperācijas sāpju noņemšanai pieaugušajiem.

Ropivacaine ReadyfusOR tiek lietots, lai uzturētu pastāvīgu perifēro nervu blokādi ar nepārtrauktu infūziju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ropivacaine ReadyfusOR atļauts lietot tikai reģionālajā anestēzijā pieredzējušam ārstam vai tā uzraudzībā.

Jābūt nekavējoties pieejamām iekārtām un zālēm, kas nepieciešamas kontrolei un ārkārtas reanimācijai. Atbildīgajam ārstam jābūt pienācīgi apmācītam un pazīstamam ar nevēlamo blakusparādību, sistēmiskās toksicitātes un citu komplikāciju diagnostiku un ārstēšanu (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Devas

Pieaugušie

Ievadīšanas sistēma nodrošina plūsmuas ātrumu aptuveni 5 ml/h, kas ekvivalenta 10 mg/h, maksimālais ievadīšanas ilgums līdz 48 stundām.

Fiksēts infūzijas ātrums 5 ml (10 mg) stundā nodrošina atbilstošu atsāpināšanu tikai ar nelielu un neprogresējošu motoro blokādi lielākajā daļā gadījumu ar vidēji smagām līdz smagām pēcoperācijas sāpēm.

Lai uzturētu nepārtrauktu perifēro nervu blokādi ar pastāvīgu perineirālo infūziju pēcoperācijas atsāpināšanai, ir ieteikta šāds metode:

• vispirms, izņemot, ja tas jau ir veikts perioperatīvi, blokādi ierosina ar ropivakaīnu 7,5 mg/ml;

• pēc tam analgēziju uztur ar Ropivacaine ReadyfusOR.

Atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa var tikt parakstīti citi perorāli pretsāpju līdzekļi (pacienta kontrolētai analgēzijai), vai arī var apspriest lokālā pretsāpju līdzekļa papildu bolusa injekcijas.

Ir jāveic rūpīga analgēzijas iedarbības novērošana, lai pārtrauktu sāpju noņemšanu, kad vien tas ir iespējams saskaņā ar izjusto sāpju stāvokli.

Pediatriskā populācija

Ropivacaine ReadyfusOR nav paredzēts lietošanai bērniem un pusaudžiem.

Ievadīšanas veids

Perineirālai lietošanai.

• Ievadīšanas sistēma ir paredzēta tikai vienreizējai lietošanai. To nedrīkst lietot atkārtoti.

• Ievadīšanas sistēmu nedrīkst sterilizēt autoklāvā. Šķidruma ceļš ievadīšanas sistēmā ir iepriekš sterilizēts.

• Jāizvairās no caurulītes samezglošanās. Pretējā gadījumā perifēro nervu blokādes uzturēšanu nevar garantēt un blokādes atjaunošanai būs vajadzīga atkārtota ropivakaīna 7,5 mg/ml ievadīšana.

• Ap caurulīti nedrīkst neko cieši aptīt.

• Ievadīšanas sistēmu nedrīkst lietot, ja kāda daļa ir bojāta vai ieplaisājusi, vai arī caurulītes ports izskatās jebkādā veidā deformēts, ieplaisājis vai bojāts.

• Ievadīšanas sistēmu nedrīkst atkārtoti pievienot, ja tā ir nejauši atvienota no caurulītes zāļu ievades laikā, jo tas var izraisīt infekciju.

• Pacienti nedrīkst iet vannā vai dušā ar pievienotu ievadīšanas sistēmu vai kamēr caurulīte ir pievienota zem ādas, jo tas var izraisīt infekciju.

• Pacienti nedrīkst aiztikt brūču pārsējus vai caurulītes zem ādas, jo tas var izraisīt infekciju.

Norādījumus par rīkošanos ar zālēm skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citiem lokālās anestēzijas līdzekļiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

• Intravenoza reģionāla anestēzija.

• Dzemdniecības paracervikāla anestēzija.

• Hipovolēmija.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Intratekāla un intracerebrāla ievadīšana ar Ropivacaine ReadyfusOR infūziju nav ieteicama, jo efektivitāte un drošums nav noteikts.

Konstantas ievadītās plūsmas ātruma dēļ Ropivacaine ReadyfusOR nav ieteicams epidurālai ievadīšanai.

Ar sirds un asinsvadu sistēmu saistītais risks

Pacienti, kurus ārstē ar III grupas antiaritmiskajiem līdzekļiem (piemēram, amiodaronu), rūpīgi jānovēro, un jāapsver nepieciešamība kontrolēt viņu EKG, jo ietekme uz sirdi par būt savstarpēji papildinoša. Retos gadījumos, kad ropivakaīna hidrohlorīds lietots epidurālai anestēzijai vai perifēro nervu blokādei, ir aprakstīta sirds apstāšanās (īpaši pēc nejaušas intravaskulāras ievades gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar vienlaicīgu sirds slimību). Dažos gadījumos pacientu ir bijis grūti reanimēt. Sirds apstāšanās gadījumā vēlamā iznākuma iespējas palielināšanai var būt nepieciešami ilgstoši reanimācijas pasākumi.

Galvas un kakla blokādes

Dažas lokālās anestēzijas procedūras, piemēram, injekcijas galvas un kakla reģionos neatkarīgi no lietotā lokālās anestēzijas līdzekļa var būt saistītas ar biežākām nevēlamām blakusparādībām.

Plašas perifēro nervu blokādes

Plaša perifēro nervu blokāde var nozīmēt lielu lokālās anestēzijas līdzekļu devu ievadi zonās, kas ļoti bagātas ar asinsvadiem un bieži atrodas tuvu lielajiem asinsvadiem, kas palielina risku, ka var notikt intravaskulāra injekcija un/vai strauja sistēmiskas absorbcija, kas var izraisīt augstu aktīvās vielas koncentrāciju plazmā.

Paaugstināta jutība

Jāievēro, ka ir iespējama krustota paaugstināta jutība pret citiem amīdu tipa lokālās anestēzijas līdzekļiem.

Hipovolēmija

Pacientiem ar jebkādas etioloģijas hipovolēmiju epidurālās anestēzijas laikā neatkarīgi no lietotā lokālās anestēzijas līdzekļa var attīstīties pēkšņa un smaga hipotensija.

Pacienti ar sliktu vispārējo veselības stāvokli

Pacientiem ar sliktu vispārējo stāvokli liela vecuma vai citu stāvokli pasliktinošu faktoru, piemēram, daļējas vai pilnīgas sirds impulsu pārvades blokādes, progresējošas aknu slimības vai smagu nieru darbības traucējumu dēļ nepieciešama īpaša uzmanība, tomēr šādiem pacientiem bieži ir indicēta reģionālā anestēzija.

Pacienti ar aknu un nieru darbības traucējumiem

Ropivakaīns metabolizējas aknās, tādēļ pacientiem ar smagu aknu slimību tas jālieto piesardzīgi. Kavētas eliminācijas dēļ var būt jāsamazina atkārtotās devas. Parasti gadījumos, kad preparātu lieto vienreizējas devas veidā vai īslaicīgai ārstēšanai, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem tā deva nav jāmaina. Acidoze un pazemināta proteīnu koncentrācija plazmā, ko bieži novēro pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, var palielināt sistēmiskās toksicitātes risku.

Akūta porfīrija

Ropivacaine ReadyfusOR ir potenciāli porfirinogēns un pacientiem ar akūtu porfīriju to atļauts ordinēt tikai gadījumos, kad nav pieejama drošāka alternatīva. Jutīgu pacientu gadījumā jāievēro atbilstoši piesardzības pasākumi (saskaņā ar standarta mācību grāmatu un/vai attiecīgās nozares ekspertu ieteikumiem).

Hondrolīze

Pēcreģistrācijas periodā ir bijuši ziņojumi par hondrolīzi pacientiem, kas pēc operācijas ir saņēmuši nepārtrauktu lokālās anestēzijas līdzekļa, ieskaitot ropivakaīna, intraartikulāru infūziju. Lielākajā daļā hondrolīzes gadījumu bija iesaistīta pleca locītava.

Nepārtraukta intraartikulāra Ropivacaine ReadyfusOR ievadīšana nav ieteicama, jo efektivitāte un drošums nav noteikts.

Ilgstoša lietošana

Jāizvairās no ilgstošas ropivakaīna lietošanas pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem, piemēram, fluvoksamīnu un enoksacīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja tiek izmantota ilgstoša blokāde ar nepārtrauktu infūziju, ir jāapsver risks, ka var tikt sasniegta toksiska koncentrācija plazmā vai ierosināts lokālo nervu bojājums. Kumulatīvās ropivakaīna devas līdz 675 mg pēcoperācijas analgēzijai, ievadot 24 stundu laikā, pieaugušajiem tika labi panestas, un tāpat arī tika labi panesta nepārtraukta epidurāla infūzija ar ievadīšanas plūsmu 28 mg/stundā 72 stundu periodā. Ierobežotam pacientu skaitam tikai ievadītas augstākas devas līdz pat 800 mg/dienā ar relatīvi mazu blakusparādību skaitu.

Pediatriskā populācija

Ropivacaine ReadyfusOR nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem, jo infūzijas ātrums ir fiksēts pie 5 ml (10 mg) stundā.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Šīs zāles satur 3,4 mg nātrija vienā mililitrā (ml) šķīduma. Tas ir līdzvērtīgi 0,17% no PVO ieteiktās ar pārtiku uzņemtās 2 g maksimālās nātrija devas pieaugušajiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ropivacaine ReadyfusOR piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri saņem citus lokālās anestēzijas līdzekļus vai vielas, kuru molekulas struktūra līdzīga amīdu tipa lokālās anestēzijas līdzekļiem, piemēram, dažus antiaritmiskos līdzekļus, kā lidokaīnu un meksiletīnu, ja ir iespējama savstarpēji papildinoša sistēmiskā toksicitāte. Ropivakaīna hidrohlorīda lietošana vienlaikus ar vispārējās anestēzijas līdzekļiem vai opioīdiem var savstarpēji pastiprināt nevēlamās blakusparādības. Specifiski ropivakaīna un III grupas antiaritmisko līdzekļu (piemēram, amiodarona) mijiedarbības pētījumi nav veikti, tomēr ieteicams ievērot piesardzību (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Galvenā metabolīta 3-hidroksiropivakaīna sintēzē ir iesaistīts citohroms P450 (CYP) 1A2. Vienlaicīgas selektīvā un spēcīgā CYP1A2 inhibitora fluvoksamīna lietošanas laikā in vivo par līdz 77% samazinājās ropivakaīna klīrensa ātrums. Tādēļ spēcīgi CYP1A2 inhibitori, piemēram, fluvoksamīns un enoksacīns, kas lietoti vienlaikus ar ilgstošu ropivakaīna hidrohlorīda lietošanu, var mijiedarboties ar ropivakaīna hidrohlorīdu. Jāizvairās no ilgstošas ropivakaīna lietošanas pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīgas selektīvā un spēcīgā CYP3A4 inhibitora ketokonazola lietošanas laikā in vivo par 15% samazinājās ropivakaīna klīrensa ātrums. Tomēr ir maz ticams, ka šī izoenzīma inhibīcijai varētu būt klīniska nozīme.

In vitro ropivakaīns ir konkurējošs CYP2D6 inhibitors, tomēr šķiet, ka klīniski sasniegto plazmas koncentrāciju gadījumā tas šo izoenzīmu neinhibē.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Izņemot datus par epidurālu lietošanu dzemdniecības praksē, dati par ropivakaīna lietošanu cilvēka grūtniecības laikā nav pietiekami. Ar eksperimentu dzīvniekiem veikto pētījumu rezultāti nenorāda uz tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecības gaitu, embrija/augļa attīstību, atnešanos vai postnatālo attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības dēļ ir ieteicams izvairīties no Ropivacaine ReadyfusOR grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Dati par ropivakaīna ekskrēciju mātes pienā nav pieejami.

Fertilitāte

Klīnisko pētījumu dati nav pieejami.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dati nav pieejami. Lokālās anestēzijas līdzekļi atkarībā no devas lieluma var nedaudz ietekmēt prāta spējas un kustību koordināciju pat tad, ja nav novērojama toksiska ietekme uz CNS, tādējādi īslaicīgi ietekmējot kustību un reakcijas spēju.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ropivacaine ReadyfusOR izraisīto nevēlamo blakusparādību profils ir līdzīgs tam, kāds novērots, lietojot citus amīdu tipa ilgstošas darbības lokālās anestēzijas līdzekļus. Nevēlamās blakusparādības jāatšķir no pašas nervu blokādes izraisītās fizioloģiskās ietekmes.

Tabulā norādīto biežumu definīcijas ir sekojošas: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

* Šie simptomi parasti rodas nejaušas intravaskulāras injekcijas, pārdozēšanas vai straujas absorbcijas dēļ (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Ar zāļu grupu saistītas nevēlamās blakusparādības

Neiroloģiskās komplikācijas

Neatkarīgi no lietotā anestēzijas līdzekļa ar reģionālo anestēziju ir bijušas saistītas neiropātijas un muguras smadzeņu darbības traucējumi (piemēram, priekšējās muguras artērijas sindroms, arahnoidīts, cauda equina sindroms), kas retos gadījumos var izraisīt paliekošas sekas.

Akūta sistēmiska toksicitāte

Sistēmiskās toksicitātes reakcijas galvenokārt skar centrālo nervu sistēmu (CNS) un sirds-asinsvadu sistēmu. Šādas reakcijas izraisa augsta lokālās anestēzijas līdzekļa koncentrācija asinīs, ko var izraisīt (nejauša) intravaskulāra injekcija, pārdozēšana vai pārāk strauja absorbcija no ļoti vaskularizētām zonām (skatīt 4.4. apakšpunktu). CNS reakcijas visu amīdu tipa lokālās anestēzijas līdzekļu lietošanas gadījumos ir līdzīgas, bet sirds reakcijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no preparāta.

Akūtas sistēmiskās toksicitātes ārstēšana

Skatīt 4.9. apakšpunktu.

Centrālās nervu sistēmas toksicitāte

Toksicitātes izpausmes centrālajā nervu sistēmā ir pakāpeniska atbildreakcija ar simptomiem un pazīmēm, kam raksturīgs pieaugošs smagums. Vispirms novēro tādus simptomus kā, piemēram, redzes vai dzirdes traucējumus, nejutīgumu ap muti, reiboni, apreibumu, tirpšanu un parestēzijas. Nopietnākas parādības ir dizartrija, muskuļu stīvums un trīce – šie simptomi var parādīties pirms ģeneralizētiem krampjiem. Šīs pazīmes nedrīkst kļūdaini uzskatīt par neirotisku uzvedību. Var sekot bezsamaņa un grand mal krampju lēkme, kas var ilgst no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm. Krampju laikā pastiprinātas muskuļu aktivitātes, un elpošanas traucējumu rezultātā drīz parādās hipoksija un hiperkapnija. Smagos gadījumos iespējama pat elpošanas apstāšanās. Respiratorā un metabolā acidoze pastiprina un paildzina lokālās anestēzijas līdzekļu toksisko iedarbību.

Atlabšana seko pēc lokālās anestēzijas līdzekļa pārsadales no centrālās nervu sistēmas un turpmākā metabolisma, un ekskrēcijas. Ja vien nav injicēts liels preparāta daudzums, atlabšana var būt strauja.

Toksiska ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu

Toksiska ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu norāda uz daudz smagāku stāvokli. Augstas sistēmiskas lokālās anestēzijas līdzekļu koncentrācijas rezultātā iespējama hipotensija, bradikardija, aritmija un pat sirds apstāšanās. Brīvprātīgajiem intravenozas ropivakaīna injekcijas rezultātā parādījās sirds impulsu pārvades un kontraktilitātes nomākuma pazīmes.

Ja vien pacients nesaņem vispārējās anestēzijas līdzekli vai viņam nav veikta spēcīga sedācija ar zālēm, piemēram, benzodiazepīniem vai barbiturātiem, pirms pazīmēm, kas liecina par toksisku ietekmi uz sirds-asinsvadu sistēmu, parasti novēro pazīmes, kas liecina par toksisku ietekmi uz centrālo nervu sistēmu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Nejauša intravaskulāra lokālās anestēzijas līdzekļu injekcija var izraisīt tūlītējas sistēmiskas toksicitātes reakcijas (tās parādās dažu sekunžu līdz minūšu laikā). Pārdozēšanas gadījumā augstākā koncentrācija plazmā var netikt sasniegta vienas vai divu stundu laikā (tas atkarīgs no injekcijas vietas), un toksicitātes pazīmes var parādīties vēlāk (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ārstēšana

Ja parādās akūtas sistēmiskās toksicitātes pazīmes, lokālās anestēzijas līdzekļa injekcija ir nekavējoties jāpārtrauc un CNS simptomi (konvulsijas, CNS nomākums) ir bez kavēšanās jāārstē ar atbilstošu elpceļu/elpošanas atbalstu un pretkonvulsiju līdzekļu ievadīšanu.

Asinsrites apstāšanās gadījumā nekavējoties jāsāk kardiopulmonāra reanimācija. Ir būtiski nodrošināt optimālu skābekļa padevi, ventilāciju un asinsrites atbalstu.

Ja redzamas sirds-asinsvadu sistēmas nomākuma pazīmes (hipotensija, bradikardija), jāapsver atbilstoša ārstēšana ar intravenoziem šķidrumiem, vazopresoru un/vai jonotropiskiem līdzekļiem.

Ja ir notikusi sirds apstāšanās, sekmīga iznākuma nodrošināšanai var būt nepieciešami ilgstoši reanimācijas pasākumi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: anestēzijas līdzekļi, lokālās anestēzijas līdzekļi, amīdi, ATĶ kods: N01BB09

Ropivakaīns ir ilgstošas darbības amīdu tipa lokālās anestēzijas līdzeklis, kam raksturīga gan anestezējoša, gan analgētiska iedarbība. Lielas ropivakaīna devas izraisa ķirurģisku anestēziju, bet mazākas tā devas izraisa sensoru blokādi ar ierobežotu un neprogresējošu motoru blokādi.

Darbības mehānisms ir atgriezeniska nervu šķiedru membrānu nātrija jonu caurlaidības samazināšanās. Rezultātā samazinās depolarizācijas ātrums un paaugstinās uzbudinājuma slieksnis, kā rezultāts ir lokāla nervu impulsu blokāde.

Visraksturīgākā ropivakaīna īpašība ir tā ilgstošā iedarbība. Lokāli anestezējošās iedarbības parādīšanās laiks un ilgums ir atkarīgs no ievades vietas, bet to neietekmē asinsvadus sašaurinošu vielu (piemēram, adrenalīna (epinefrīna) klātbūtne)).

Intravenozām infūzijām pakļautie veselie brīvprātīgie labi panesa nelielas ropivakaīna devas, un pēc maksimālās panesamās devas viņiem bija paredzami simptomi CNS. Par šo zāļu lietošanu iegūtā klīniskā pieredze liecina par labu drošuma robežu, ja pareizi lieto ieteiktās devas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Ropivakaīna molekulai ir hirālais centrs, un tas ir pieejams kā tīrs S-(-)-enantiomērs. Tas ļoti labi šķīst lipīdos. Visiem metabolītiem ir raksturīga lokāla anestezējoša iedarbība, tomēr tā ir ievērojami vājāka un īslaicīgāka par ropivakaīna iedarbību.

Ropivakaīna koncentrācija plazmā ir atkarīga no devas lieluma, ievadīšanas veida un injekcijas vietas vaskularizācijas. Ropivakaīna farmakokinētika ir lineāra un C_max vērtība ir atkarīga no devas lieluma.

Ropivakaīnam ir raksturīga pilnīga un divfāzu absorbcija no epidurālās telpas un pieaugušo organismā šo divu fāzu pusperiodi ir aptuveni 14 minūtes un aptuveni 4 stundas. Šī lēnā absorbcija ir ropivakaīna eliminācijas ātrumu ierobežojošs faktors, kas izskaidro, kādēļ pēc epidurālas ievades šķietamais eliminācijas pusperiods ir ilgāks nekā pēc intravenozas ievades. Ropivakaīns uzrāda bifāzisku absorbciju no kaudālās epidurālās telpas arī bērniem.

Ropivakaīna vidējais kopējais klīrenss no plazmas ir aptuveni 440 ml/min, nieru klīrenss – 1 ml/min, izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijas apstākļos – 47 litri, bet terminālais eliminācijas pusperiods pēc intravenozas ievades – 1,8 stundas. Ropivakaīnam ir raksturīga vidēja aknu ekskrēcijas pakāpe (aptuveni 0,4). Plazmā tas galvenokārt saistās ar α₁-skābo glikoproteīnu, bet nesaistītās frakcijas lielums ir aptuveni 6%.

Ilgstošas epidurālas un starp ribas turētājmuskuļiem veiktās infūzijas laikā ir novērota kopējās koncentrācijas paaugstināšanās plazmā, kas saistīta ar brīvā α₁-skābā glikoproteīna koncentrācijas paaugstināšanos pēc operācijas.

Nesaistītās, t.i., farmakoloģiski aktīvās vielas koncentrācijas variācijas plazmā ir daudz mazākas par kopējās koncentrācijas variācijām.

Tā kā ropivakaīnam ir raksturīga vidēja vai zema ekskrēcija caur aknām, tā eliminācijas ātrumam jābūt atkarīgam no nesaistītās vielas koncentrācijas plazmā. Kā novērots pētījumos ar bērniem un pieaugušajiem, pēc operācijas notiek α₁-skābā glikoproteīna koncentrācijas paaugstināšanās, tādēļ pastiprinās vielas saistība ar proteīniem un samazinās nesaistītās frakcijas daudzums, kas savukārt samazina kopējo klīrensu un rezultātā paaugstina kopējo koncentrāciju plazmā. Nesaistītā ropivakaīna klīrenss paliek nemainīgs, ko ilustrē stabila nesaistītās vielas koncentrācija postoperatīvas infūzijas laikā. Sistēmiskā farmakodinamiskā iedarbība un toksicitāte ir atkarīga no nesaistītās vielas koncentrācijas plazmā.

Ropivakaīns viegli šķērso, placentu un tiek ātri sasniegts nesaistītās vielas koncentrāciju līdzsvars. Augļa organismā pakāpe, kādā viela saistās ar plazmas proteīniem, ir mazāka nekā mātes organismā, kā rezultātā kopējā koncentrācija augļa organismā ir zemāka nekā mātes organismā.

Ropivakaīns plaši metabolizējas, galvenokārt hidroksilējoties molekulas aromātiskajam gredzenam. Pēc intravenozas ievades 86% devas ekskrēcija notiek kopā ar urīnu, no kā tikai 1% attiecas uz neizmainītu aktīvo vielu. Galvenais metabolīts ir 3-hidroksiropivakaīns, un aptuveni 37% šīs vielas ekskrēcijas notiek kopā ar urīnu (galvenokārt konjugētā formā). Uz 4-hidroksiropivakaīnu, N-dealkilēto metabolītu (PPX) un 4-hidroksidealkilēto metabolītu attiecas 1–3% ar urīnu izvadītās devas. Konjugētā un nekonjugētā 3-hidroksiropivakaīna koncentrācija plazmā ir tikai nosakāmā līmenī.

Nieru darbības traucējumiem ir maza vai nekāda ietekme uz ropivakaīna farmakokinētiku. PPX nieru klīrenss ir nozīmīgi korelēts ar kreatinīna klīrensu. Korelācijas trūkums starp kopējo iedarbību, kas izteikta kā AUC, un kreatinīna klīrensu norāda, ka PPX kopējais klīrenss papildus ekskrēcijai caur nierēm ietver arī elimināciju caur citiem ceļiem. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt palielināta PPX iedarbība, ko izraisa zems klīrenss, kas nenotiek caur nierēm. PPX ir mazāka CNS toksicitāte, salīdzinot ar ropivakaīnu, tādēļ tiek uzskatīts, ka īstermiņa ārstēšanā klīniskās sekas ir nenozīmīgas. Nav pētīti pacienti ar terminālās stadijas nieru slimību, kam veic dialīzi.

In vivo pierādījumi par ropivakaīna racemizāciju nav iegūti.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pamatojoties uz standartpētījumos iegūtajiem datiem par farmakoloģisko drošumu, vienreizēju un atkārtotu devu toksicitāti, toksisku ietekmi uz reproduktivitāti, mutagenitāti un lokālo toksicitāti, izņemot riskus (piemēram, simptomus CNS, tostarp arī krampjus, un kardiotoksicitāti), kas paredzami, pamatojoties uz lielu ropivakaīna devu farmakoloģisko iedarbību, citi riski cilvēkam nav identificēti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

4% nātrija hidroksīda šķīdums (pH regulēšanai)

3,6% sālsskābe (pH regulēšanai)

Ūdens injekcijām

6.2 Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatdzesēt.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Ievadīšanas sistēma (ReadyfusOR) satur caurspīdīgu ABPE pudeli ar 250 ml šķīduma infūzijām.

Ievadīšanas sistēma ir oranžs cilindrs ar melniem vāciņiem katrā pusē. Pie tā ir nenoņemami pievienota caurulīte ar Luera slēga uzgali.

Katrs iepakojums satur vienu ReadyfusOR un nēsāšanas maisiņu.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ropivacaine ReadyfusOR ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Šķīdums pirms lietošanas ir vizuāli jāpārbauda. Šķīdumu drīkst lietot tikai tad, ja tas ir dzidrs, praktiski nesatur daļiņas un konteiners nav bojāts.

Ievadīšanas sistēma (ReadyfusOR)

ReadyfusOR ir neelektriska zāļu ievadīšanas sistēma, kas paredzēta lietošanai aprūpes vietā. Tajā ir iekļauti visi zāļu ievadīšanai nepieciešamie materiāli.

Ievadīšanas sistēma satur šķidruma indikatoru, kas ievadīšanas terapijas laikā ļauj noteikt atlikušā šķidruma daudzumu.

Plūsmas ātrums 5 ml/h ir jutīgs pret temperatūras novirzēm, tāpēc ievadīšanas sistēma ir jālieto apkārtējās vides temperatūrā.

1. Ierīces vāciņš	6. Caurulītes līnija
2. Indikatora bulta	7. Līnijas skava
3. IESLĒGTA pozīcija	8. Filtrs
4. Monitora bulta	9. Caurulītes līnijas vāciņš
5. Šķidruma indikatora logs	10. Riņķveida indikators

Norādījumi par lietošanu

Noņemiet drošības pārklājumu no ievadīšanas sistēmas. Ja drošības pārklājums ir bijis noņemts vai ir bojāts, nelietojiet ievadīšanas sistēmu.
Uzsāciet šķidruma piegādi, pagriežot ierīces vāciņu (1) pulksteņrādītāja virzienā, līdz indikatora bulta (2) ir savietota ar pozīciju IESLĒGTS (3). Šķidruma piegāde ir sākusies, kad zaļās monitora bultas (4) ir kļuvušas redzamas šķidruma indikatora logā (5). Piezīme: Aktivēšanas mehānisma dēļ ir iespējama neliela bultu izkustēšanās.	´
Noņemiet vāciņu no caurulītes līnijas (9) un pārliecinieties, ka ierīces darbība ir sākusies, vērojot šķidruma plūsmu caur caurulītes līniju. Šķidruma plūsmu pirms filtra (8) var redzēt jau pēc dažām sekundēm. Caurulīšu līnijas galā šķidrums var parādīties pēc vairākām minūtēm.
Pievienojiet caurulīšu līniju (6) pie ievadīšanas sistēmas pacienta porta.
Novietojiet ievadīšanas sistēmu komplektā iekļautajā nēsāšanas maisiņā. Nēsāšanas maisiņš var būt pievienots pacientam kā cilpa ap plecu, vai arī kā josta ap vidukli.
Šķidruma piegādi var novērot caur ievadīšanas sistēmas šķidruma indikatora logu (5). Ievadīšanas sistēma ievadīs aptuveni 5 ml šķidruma stundā. Zaļās monitora bultas (4) šķidruma indikatora logā parāda ievadīšanas sistēmā atlikušo tilpumu (ml). Šķidrumu var novērot arī ar riņķveida indikatoros (10), kur aizvērts aplītis norāda uz pilnu ievadīšanas sistēmu un atvērts aplītis norāda uz tukšu ievadīšanas sistēmu. Periodiski novērojiet šķidruma indikatoru, lai pamanītu pārmērīgu šķidruma plūsmu. Par pārdozēšanas simptomiem skatiet 4.9. apakšpunktā.
Ievadīšana ir pabeigta, kad ierīce ir tukša, kā to uzrāda zaļo monitora bultu (4) pozīcija šķidruma indikatora logā.
Noņemiet ievadīšanas sistēmu no pacienta pēc ievadīšanas beigām.
Pēc lietošanas izmetiet tukšo ievadīšanas sistēmu, ieskaitot neizlietoto šķīdumu.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

BioQ Pharma B.V.

Prins Bernhardplein 200

1097 JB Amsterdam

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-i)

18-0068

9. pirmās reģistrācijas/pārreģistrācijas datums

Reģistrācijas datums: 19.03.2018

10. teksta pārskatīšanas datums

02/2019