Rapiscan

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Rapiscan 400 mikrogramu šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viens 5 ml flakons satur 400 mikrogramus regadenosona (regadenoson) (80 mikrogrami/ml). mg
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijai Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Medicīnas līdzekli lieto tikai diagnostikas vajadzībām.
Rapiscan ir selektīvs koronāro artēriju vazodilatators, ko izmanto pieaugušiem pacientiem kā farmakoloģiskās slodzes testa līdzekli:
• radionuklīdai miokarda perfūzijas scintigrāfijai (MPS) pacientiem, kuri nespēj pienācīgi veikt fiziskās slodzes testu.
• frakcionētās plūsmas rezerves (FFR) mērīšanai vienīgās koronārās artērijas stenozes gadījumā invazīvas koronārās angiogrāfijas laikā, ja nav paredzami atkārtoti FFR mērījumi (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Rapiscan drīkst lietot tikai medicīnas iestādē, kur pieejama sirds monitorēšana un reanimācijas aparatūra.
Devas
Ieteicamā deva ir vienreizēja 400 mikrogramu regadenosona (5 ml) injekcija perifērā vēnā. Nav nepieciešama devas pielāgošana ķermeņa svaram.
Vismaz 12 stundas pirms Rapiscan ievadīšanas pacienti nedrīkst lietot zāles, kas satur metilksantīnus (piem., kofeīnu), kā arī zāles, kas satur teofilīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ja iespējams, vismaz divas dienas pirms Rapiscan ievadīšanas jāatceļ dipiridamols (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Smagu un/vai ilgstošu regadenosona blakusparādību mazināšanai var izmantot aminofilīnu, bet to nedrīkst izmantot, lai tikai pārtrauktu Rapiscan izraisītas lēkmes (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Regadenosons izraisa strauju sirdsdarbības paātrināšanos (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Pēc injekcijas, kamēr EKG parametri, sirdsdarbības frekvence un asinsspiediens sasniedz līmeni, kāds novērots pirms devas ievadīšanas, pacientiem jāsaglabā sēdus vai guļus stāvoklis un bieži jāveic monitorēšana.
2

Atkārtota lietošana Radionuklīdai miokarda perfūzijas scintigrāfijai: šīs zāles drīkst ievadīt tikai vienu reizi 24 stundu laikā. Nav noteikti šo zāļu drošums un panesība, lietojot tās atkārtoti 24 stundu laikā.
Frakcionētās plūsmas rezerves (FFR) mērīšanai: šīs zāles 24 stundu laikā drīkst ievadīt ne vairāk kā divas reizes, ievērojot ne mazāk kā 10 minūšu pārtraukumu starp ievadīšanas reizēm. Ja šīs zāles 24 stundu laikā tiek ievadītas divas reizes ar 10 minūšu intervālu, nav pieejami pilni drošības dati par otro Rapiscan injekciju.
Pediatriskā populācija Regadenosona drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta.
Dati nav pieejami. Gados vecāki pacienti Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids Intravenozai lietošanai.
Radionuklīdai miokarda perfūzijas scintigrāfijai (MPI): • Rapiscan jāievada ātras, 10 sekunžu ilgas injekcijas veidā perifērā vēnā, izmantojot 22. izmēra
vai lielāku katetru vai adatu; • tūlīt pēc Rapiscan injekcijas jāievada 5 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijai; • radiofarmakoloģisko preparātu miokarda perfūzijas scintigrāfijai jāievada 10-20 sekundes pēc
nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijai ievadīšanas. Radiofarmakoloģisko preparātu var ievadīt tajā pašā katetrā, kurā tika ievadīts Rapiscan.
Frakcionētās plūsmas rezerves (FFR) mērīšanai: • Rapiscan jāievada ātras, 10 sekunžu ilgas injekcijas veidā perifērā vēnā, izmantojot 22G izmēra
vai lielāka diametra katetru vai adatu; • tūlīt pēc Rapiscan injekcijas jāievada 10 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijai; • FFR jāreģistrē kā zemākā Pd/Pa vērtība, kas sasniegta vienmērīgas hiperēmijas gadījumā.
4.3. Kontrindikācijas
• paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām; • 2. vai 3. pakāpes atrioventrikulārā (AV) blokāde vai sinusa mezgla disfunkcija, ja vien šiem
pacientiem nav ievietots funkcionējošs kardiostimulators; • nestabila stenokardija, kas nav stabilizēta terapijā ar zālēm; • smaga hipotensija; • dekompensēta sirds mazspēja.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Regadenosons var izraisīt nopietnas un dzīvībai bīstamas reakcijas, tai skaitā turpmāk minētās reakcijas (skatīt arī 4.8. apakšpunktu). Kamēr EKG parametri, sirdsdarbības frekvence un asinsspiediens sasniedz līmeni, kāds novērots pirms devas ievadīšanas, jāveic nepārtrauktu EKG monitorēšanu un bieži jāpārbauda dzīvībai svarīgās funkcijas. Regadenosons jālieto piesardzīgi, un to drīkst ievadīt tikai medicīnas iestādē, kur pieejama sirds monitorēšanas un reanimācijas aparatūra. Smagu un/vai ilgstošu regadenosona blakusparādību mazināšanai var ievadīt aminofilīnu devas diapazonā no 50 mg līdz
3

250 mg lēnas intravenozas injekcijas veidā (50 mg līdz 100 mg 30-60 sekunžu laikā), bet to nedrīkst izmantot, lai tikai pārtrauktu regadenosona izraisītas lēkmes.
Miokarda išēmija Farmakoloģiskās slodzes testa līdzekļu, kā regadenosons, radītā išēmija var izraisīt sirds apstāšanos ar letālu iznākumu, dzīvībai bīstamas ventrikulārās aritmijas un miokarda infarktu.
Pacientiem, kuriem nesen bijis miokarda infarkts, regadenosons jālieto piesardzīgi. Radionuklīdās MPI klīniskajos pētījumos, kas veikti ar regadenosonu, netika iekļauti pacienti, kas nesen (pēdējo 3 mēnešu laikā) pārcietuši miokarda infarktu. Klīniskajos FFR mērīšanas pētījumos netika iekļauti pacienti ar akūtu miokarda infarktu vai pacienti, kuriem akūts miokarda infarkts ir bijis pēdējo 5 dienu laikā.
Sinuatriālā un atrioventrikulārā mezgla blokāde Adenozīna receptoru agonisti, tai skaitā regadenosons, var nomākt sinuatriālo (SA) un AV mezglu un var izraisīt 1., 2. vai 3. pakāpes AV blokādi vai sinusa bradikardiju.
Hipotensija Adenozīna receptoru agonisti, tai skaitā regadenosons, izraisa artēriju vazodilatāciju un hipotensiju. Nopietnas hipotensijas risks var būt augstāks pacientiem ar autonomās nervu sistēmas disfunkciju, hipovolēmiju, kreisās koronārās artērijas stumbra stenozi, stenozētu sirds vārstuli, perikardītu vai izsvīdumu perikardā, vai miega artēriju stenozi ar cerebrovaskulāru nepietiekamību.
Paaugstināts asinsspiediens Regadenosons var izraisīt klīniski nozīmīgu asinsspiediena paaugstināšanos, kas dažiem pacientiem var izraisīt hipertensīvo krīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Nozīmīgas asinsspiediena paaugstināšanās risks ir lielāks pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju. Jāizlemj atlikt regadenosona lietošanu, līdz asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts.
Kombinācija ar fizisko slodzi Regadenosona lietošana savienojumā ar fizisku slodzi ir saistīta ar nopietnām blakusparādībām, tostarp hipotensiju, hipertensiju, sinkopi un sirdsdarbības apstāšanos. Pacientiem, kuriem fiziskās slodzes vai atjaunošanās perioda laikā ir bijuši jebkādi simptomi vai pazīmes, kas liecina par akūtu miokarda išēmiju, visticamāk, pastāv īpaši augsts nopietnu blakusparādību risks.
Pārejošas išēmiskās lēkmes un cerebrovaskulārs notikums Regadenosons var izraisīt pārejošu išēmisku lēkmi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par cerebrovaskulāru notikumu (CVA – cerebrovascular accident).
Krampju rašanās risks Lietojot regadenosonu pacientiem, kuru anamnēzē ir krampji vai citi krampju izraisoši riska faktori, tostarp vienlaicīga zāļu lietošana, kas samazina lēkmju rašanās slieksni (piem., antipsihotiskie līdzekļi, antidepresanti, teofilīna preparāti, tramadols, sistēmiskie steroīdi un hinoloni), jāievēro piesardzība.
Tā kā aminofilīnam ir prokonvulsanta iedarbība, tas var paildzināt krampju lēkmi vai izraisīt vairākas krampju lēkmes. Tādēļ aminofilīna lietošana monoterapijā nav ieteicama, lai pārtrauktu regadenosona izraisītas krampjus.
Priekškambaru mirgošana vai plandīšanās Regadenosons jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir priekškambaru mirgošana vai plandīšanās. Pēcreģistrācijas periodā pēc regadenosona lietošanas ir bijuši priekškambaru mirgošanas pasliktināšanās vai atkārtošanās gadījumi.
Bronhokonstrikcija Adenozīna receptoru agonisti, tostarp regadenosons, var izraisīt bronhokonstrikciju un elpošanas apstāšanos (skatīt 4.8. apakšpunktu), it īpaši pacientiem, kuri slimo vai kuriem pastāv aizdomas par bronhokonstriktīvu slimību, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) vai astmu. Pirms
4

regadenosona ievadīšanas jāsagatavo piemērots bronhodilatators un reanimācijas aprīkojums.
Pagarināta QT intervāla sindroms Regadenosons stimulē simpātiskās nervu sistēmas tonusu un var palielināt ventrikulāru tahiaritmiju risku pacientiem ar pagarināta QT intervāla sindromu.
Brīdinājumi par palīgvielām Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā. Tomēr nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcija, kas tiek ievadīta pēc regadenosona, satur 45 mg nātrija. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Metilksantīni Metilksantīni (piem., kofeīns un teofilīns) ir nespecifiski adenozīna receptoru antagonisti, un tie var ietekmēt regadenosona vazodilatācijas spējas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Vismaz 12 stundas pirms regadenosona ievadīšanas pacienti nedrīkst lietot zāles, kas satur metilksantīnus, kā arī zāles, kas satur teofilīnu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Novērots, ka aminofilīna (100 mg, ievada lēnas intravenozas injekcijas veidā 60 sekunžu laikā) ievadīšana 1 minūti pēc 400 mikrogramu regadenosona ievadīšanas personām, kurām tiek veikta sirds katetrizācija, saīsina koronārās asins plūsmas atbildes reakcijas ilgumu pret regadenosonu, izmantojot ultrasonogrāfijas impulsa viļņu Doplera mērījumus. Aminofilīns ir izmantots regadenosona blakusparādību mazināšanai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dipiridamols Dipiridamols palielina adenozīna koncentrāciju asinīs, un atbildes reakcija uz regadenosonu var izmainīties, ja ir palielināta adenozīna koncentrācija asinīs. Ja iespējams, vismaz divas dienas pirms regadenosona ievadīšanas jāatceļ dipiridamols (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Zāles, kas ietekmē sirdsdarbību Klīniskajos pētījumos regadenosons tika ievadīts pacientiem, kuri lietoja citas sirdsdarbību ietekmējošas zāles (t.i., β-blokatorus, kalcija kanālu blokatorus, AKE inhibitorus, nitrātus, sirds glikozīdus un angiotenzīna receptoru blokatorus), un netika novērota acīmredzama ietekme uz regadenosona drošumu un efektivitāti.
Citas mijiedarbības Regadenosons neinhibē CYP1A2, CYP2C8, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6 vai CYP3A4 substrātu metabolismu cilvēka aknu mikrosomās, kas norāda, ka tas, visdrīzāk, neizmainīs zāļu, ko metabolizē šie P450 enzīmi, farmakokinētiku.
Regadenozons neievērojami inhibē transporta olbaltumvielas OAT1, OAT3, OCT1, OATP1B1, OATP1B3, MATE1, MATE2-K, BCRP, P-gp, BSEP, ENT 1 un ENT2 koncentrācijā 1 µM, un dati nav pietiekami, lai secinātu par mijiedarbību risku šo transporta proteīnu līmenī, jo lielākajā daļā gadījumu tika vērtēta viena koncentrācija.
Regadenozonam, iespējams, ir mērena inhibējoša iedarbība uz aktīvo nieru transporta olbaltumvielu OCT2, un ir konstatēts, ka tas, iespējams, ir BCRP, ENT1 vai ENT2 mediēta transporta substrāts. Tomēr, ņemot vērā ieteikto lietošanas ilgumu, iedarbība uz zāļu transporta olbaltumvielām, visticamāk, nav klīniski nozīmīga.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Pietiekami dati par regadenosona lietošanu sievietēm grūtniecības laikā nav pieejami. Nav veikti pētījumi ar dzīvniekiem par prenatālo un postnatālo attīstību. Embrija-augļa attīstības pētījumos novērota fetotoksicitāte, bet nav novērota teratogēna iedarbība (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais
5

risks cilvēkiem nav zināms. Regadenosonu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
Barošana ar krūti Nav zināms, vai regadenosons izdalās cilvēka pienā. Regadenosona izdalīšanās pienā dzīvniekiem nav pētīta. Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai atturēties no regadenosona ievadīšanas jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei. Ja tiek ievadīts regadenosons, pēc tā ievadīšanas sievietei barošana ar krūti būtu jāpārtrauc vismaz 10 stundas (tas ir laika periods, kas vismaz 5 reizes pārsniedz plazmas eliminācijas pusperiodu).
Fertilitāte Nav veikti regadenosona fertilitātes pētījumi (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Neilgi pēc regadenosona ievadīšanas var parādīties tādas blakusparādības kā reibonis, galvassāpes un elpas trūkums (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tomēr vairums blakusparādību ir vieglas un pārejošas un tās izzūd 30 minūšu laikā pēc regadenosona ievadīšanas. Tādēļ sagaidāms, ka pēc terapijas pabeigšanas un šo blakusparādību izzušanas regadenosons neietekmēs vai nedaudz ietekmēs spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums Vairumam pacientu, kuri klīniskajos pētījumos saņēma regadenosonu, blakusparādības bija vieglas, pārejošas (parasti izzūd 30 minūšu laikā pēc regadenosona ievadīšanas) un to novēršanai nebija nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Blakusparādības novēroja aptuveni 80% pacientiem. Visbiežāk sastopamās blakusparādības, par kurām klīniskās izstrādes laikā ziņoja kopumā 1 651 pacientiem/brīvprātīgajiem, bija šādas: elpas trūkums (29%), galvassāpes (27%), sejas piesarkums (23%), sāpes krūtīs (19%), ST segmenta izmaiņas elektrokardiogrammā (18%), diskomforts kuņģazarnu traktā (15%) un reibonis (11%).
Regadenosons var izraisīt miokarda išēmiju (kas var būt saistīta ar sirds apstāšanos ar letālu iznākumu, dzīvībai bīstamām ventrikulārām aritmijām un miokarda infarktu), hipotensiju, kas var izraisīt sinkopi un pārejošas išēmiskas lēkmes, paaugstinātu asinsspiedienu, kas var izraisīt hipertensiju un hipertensīvo krīzi, un SA/AV mezglu blokādi, kas var izraisīt 1., 2. vai 3. Pakāpes AV blokādi vai sinusa bradikardiju, kam nepieciešama iejaukšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu). Paaugstinātas jutības pazīmes (izsitumi, nātrene, angioedēma, anafilakse un/vai kakla pietūkums) var izpausties uzreiz vai ar aizkavēšanos. Smagu vai ilgstošu regadenosona blakusparādību mazināšanai var izmantot aminofilīnu, bet to nedrīkst izmantot monoterapijas veidā, lai pārtrauktu regadenosona izraisītus krampjus (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Blakusparādību saraksts tabulas veidā Regadenosona blakusparādību izvērtējumam par pamatu izmantoti drošuma dati no klīniskajiem pētījumiem un pēcreģistrācijas perioda pieredzes. Visas blakusparādības ir uzskaitītas turpmākajā tabulā, un tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un sastopamības biežumam. Sastopamības biežums ir definēts kā: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) un reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000). Katrā sastopamības biežuma grupā blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
6

Imūnās sistēmas traucējumi:

Retāk

Paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp: izsitumi, nātrene, angioedēma,

anafilakse un/vai kakla pietūkums

Psihiskie traucējumi:

Retāk

Trauksme, bezmiegs

Nervu sistēmas traucējumi:

Ļoti bieži

Galvassāpes, reibonis

Bieži

Parestēzija, hipoestēzija, disgeizija

Retāk

Krampji, sinkope, pārejoša išēmiska lēkme, nereaģēšana uz kairinājumu,

samaņas traucējumi, trīce, miegainība.

Reti

Cerebrovaskulārs notikums

Acu bojājumi:

Retāk

Neskaidra redze, sāpes acīs

Ausu un labirinta bojājumi:

Retāk

Tinnitus

Sirds funkcijas traucējumi:

Ļoti bieži

ST segmenta izmaiņas elektrokardiogrammā

Bieži

Stenokardija, atrioventrikulārā blokāde, tahikardija, sirdsklauves, citas

izmaiņas EKG, tai skaitā koriģētā QT intervāla pagarināšanās

elektrokardiogrammā

Retāk

Sirds apstāšanās, miokarda infarkts, pilna AV blokāde, bradikardija,

priekškambaru plandīšanās, jaunatklāta priekškambaru mirgošana,

iepriekšpastāvošas ātriju mirgošanas pasliktināšanās vai atkārtošanās

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

Ļoti bieži

Sejas piesarkums

Bieži

Hipotensija

Retāk

Hipertensija, bālums, perifērā aukstuma sajūta

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Ļoti bieži

Elpas trūkums

Bieži

Saspringuma sajūta rīklē, rīkles kairinājums, klepus

Retāk

Tahipnoe, sēcoša elpošana

Nav zināmi

Bronhu spazmas, elpošanas apstāšanās

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Ļoti bieži

Diskomforts kuņģa-zarnu traktā

Bieži

Vemšana, slikta dūša, diskomforta sajūta mutē

Retāk

Vēdera uzpūšanās, caureja, fēču nesaturēšana

Ādas un zemādas audu bojājumi:

Bieži

Pastiprināta svīšana

Retāk

Eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Bieži

Sāpes mugurā, kakla vai žoklī, sāpes ekstremitātē, skeleta-muskuļu diskomforts

Retāk

Artralģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Ļoti bieži

Sāpes krūtīs

Bieži

Slikta pašsajūta, astēnija

Retāk

Sāpes injekcijas vietā, vispārējas ķermeņa sāpes

Atsevišķu blakusparādību apraksts Farmakoloģiskās slodzes testa līdzekļu radītā išēmija var izraisīt sirds apstāšanos ar letālu iznākumu, dzīvībai bīstamas ventrikulārās aritmijas un miokarda infarktu. Pirms regadenosona ievadīšanas jābūt sagatavotai sirds reanimācijas aparatūrai un pieejamam apmācītam personālam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

7

Sinuatriālā un atrioventrikulārā mezgla blokāde Adenozīna receptoru agonisti, tai skaitā regadenosons, var nomākt SA un AV mezglu un var izraisīt pirmās, otrās vai trešās pakāpes AV blokādi vai sinusa bradikardiju, kam nepieciešama iejaukšanās. Klīniskajos pētījumos pirmās pakāpes AV blokāde (PR pagarināšanās > 220 msek) attīstījās 3% pacientiem 2 stundu laikā pēc regadenosona ievadīšanas; īslaicīgu otrās pakāpes AV blokādi ar viena kompleksa izkrišanu novēroja vienam pacientam, kurš bija saņēmis regadenosonu. Pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par trešās pakāpes atrioventrikulāru blokādi un asistoliju dažas minūtes pēc regadenosona ievadīšanas.
Hipotensija Adenozīna receptoru agonisti, tai skaitā regadenosons, izraisa artēriju dilatāciju un hipotensiju. Klīniskajos pētījumos pazeminātu sistolisko asinsspiedienu (> 35 mm Hg) novēroja 7% pacientiem un pazeminātu diastolisko asinsspiedienu (> 25 mm Hg)- 4% pacientiem 45 minūšu laikā pēc regadenosona ievadīšanas. Nopietnas hipotensijas risks var būt augstāks pacientiem ar autonomās nervu sistēmas disfunkciju, hipovolēmiju, kreisās koronārās artērijas stumbra stenozi, stenozētu sirds vārstuli, perikardītu vai izsvīdumu perikardā, vai stenozētu miega artēriju stenozi ar cerebrovaskulāru nepietiekamību. Pēcreģistrācijas periodā ziņots par sinkopi un pārejošām išēmiskām lēkmēm.
Paaugstināts asinsspiediens Klīniskajos pētījumos paaugstinātu sistolisko asinsspiedienu (par ≥ 50 mm Hg) novēroja 0,7% pacientiem un paaugstinātu diastolisko asinsspiedienu (par ≥ 30 mm Hg) novēroja 0,5% pacientiem. Vairumā gadījumu asinsspiediena paaugstināšanās izzuda 10 līdz 15 minūšu laikā, bet dažos gadījumos asinsspiediena paaugstināšanās tika novērota 45 minūtes pēc ievadīšanas.
Pagarināta QT intervāla sindroms Regadenosons palielina simpātiskās nervu sistēmas tonusu, kas izraisa sirdsdarbības frekvences palielināšanos un QT intervāla saīsināšanos. Pacientiem ar pagarināta QT intervāla sindromu simpātiskās nervu sistēmas stimulācija var izraisīt pārmērīgu QT intervāla saīsināšanos un pat paradoksālu QT intervāla pagarināšanos. Šiem pacientiem var parādīties R uz T sindroms, kura gadījumā ekstrasistole uzslāņojas iepriekšējā kompleksa T vilnim un tādējādi palielina ventrikulārās tahiaritmijas risku.
Galvassāpes Par galvassāpēm ziņoja 27% personu, kuri klīniskajos pētījumos saņēma regadenosonu. 3% personām novēroja smagas galvassāpes.
Gados vecāki pacienti Gados vecākiem pacientiem (≥ 75 gadus veciem; n = 321) blakusparādību profils bija līdzīgs jaunāko pacientu (< 65 gadus vecu; n = 1 016) profilam, bet viņiem biežāk novēroja hipotensiju (2% salīdzinājumā ar < 1%).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju
4.9. Pārdozēšana
Veselu brīvprātīgo pētījumā sejas piesarkuma, reiboņa un paātrinātas sirdsdarbības simptomi tika novērtēti kā nepanesami, ja regadenosona devas pārsniedza 0,02 mg/kg.
Ārstēšana Smagu vai ilgstošu regadenosona blakusparādību mazināšanai var izmantot aminofilīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
8

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: kardiotoniska (sirds) terapija, citi kardiotoniski līdzekļi, ATĶ kods: C01EB21
Darbības mehānisms Regadenosons ir A2A adenozīna receptoru agonists, kuram piemīt zema afinitāte pret šiem receptoriem (Ki ≈ 1,3 µM), vismaz 10 reizes zemāka afinitāte pret A1 adenozīna receptoriem (Ki > 16,5 µM) un ļoti zema vai vispār nekāda afinitāte pret A2B un A3 adenozīna receptoriem. Aktivējot A2A adenozīna receptorus, rodas koronārā vazodilatācija un palielinās asins plūsma koronārajās artērijās (coronary blood flow, CBF). Neskatoties uz zemo afinitāti pret A2A adenozīna receptoriem, regadenosons spēj būtiski palielināt koronāro vadītspēju no žurkām un jūrascūciņām izolētās sirdīs, uzrādot EC50 vērtības attiecīgi 6,4 nM un 6,7 - 18,6 nM. Konstatēts, ka regadenosons selektīvi (≥ 215 reizes) palielina koronāro vadītspēju (A2A nodrošināta atbildes reakcija) salīdzinājumā ar sirds AV mezgla vadīšanas (A1 nodrošināta atbildes reakcija) palēnināšanu, atbilstoši noteiktajam AV vadīšanas laikam (žurkas sirds) vai S-H intervālam (jūrascūciņas sirds). Anestezētam sunim regadenosons galvenokārt palielina asins plūsmu koronāro arteriālo asinsvadu baseinā salīdzinājumā ar perifēro (augšējo ekstremitāšu, galvas smadzeņu, plaušu) arteriālo asinsvadu baseinu.
Farmakodinamiskā iedarbība
Asins plūsma koronārajās artērijās Regadenosons izraisa strauju, bet īslaicīgu CBF pieaugumu. Pacientiem, kuriem tika veikta koronāro artēriju katetrizācija, pirms regadenosona ievadīšanas (400 mikrogrami intravenozi) un līdz 30 minūtēm pēc tās tika mērītsCBF vidējais maksimālais ātrums (average peak velocity, APV), izmantojot impulsa viļņu Doplera ultrasonogrāfiju. 30 sekunžu laikā vidējais APV palielinājās vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar sākotnējo vērtību un 10 minūšu laikā samazinājās uz pusi no maksimālās iedarbības (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Radiofarmakoloģiskā preparāta uzkrāšanās miokardā ir proporcionāla CBF. Tā kā regadenosons palielina asins plūsmu normālās koronārās artērijās un tikai nedaudz vai nemaz – stenozētās artērijās, regadenosons izraisa relatīvi mazāku radiofarmakoloģiskā preparāta uzkrāšanos vaskulārās zonās, kuras apasiņo stenozētas artērijas. Radiofarmakoloģiskā preparāta uzkrāšanās miokardā pēc regadenosona ievadīšanas tādēļ ir lielāka zonās, kuras apasiņo normālas artērijas salīdzinājumā ar zonām, kuras apasiņo stenozētas artērijas. Tas pats attiecas uz FFR mērījumu, jo maksimālā miokarda asins plūsma samazinās, ja ir smaga koronāro artēriju stenoze.
Radionuklīdā miokarda perfūzijas scintigrāfija (MPS)
Hemodinamiskā iedarbība Vairums pacientu izjūt strauju sirdsdarbības ātruma palielināšanos. Vislielākās vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli (21 kontrakcija minūtē) novēro apmēram 1 minūti pēc regadenosona ievadīšanas. Sirdsdarbības frekvence samazinās līdz sākotnējai frekvencei 10 minūšu laikā. Sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena izmaiņas bija dažādas – vislielākā vidējā sistoliskā spiediena vērtības izmaiņa bija -3 mm Hg un vislielākā vidējā diastoliskā spiediena izmaiņa bija -4 mm Hg aptuveni 1 minūti pēc regadenosona ievadīšanas. Dažiem pacientiem novēroja asinsspiediena palielināšanos (maksimālais sistoliskais asinsspiediens bija 240 mm Hg un diastoliskais asinsspiediens – 138 mm Hg).
Ietekme uz elpošanas sistēmu A2B un A3 adenozīna receptori ir iesaistīti bronhokonstrikcijas patofizioloģijā jutīgiem indivīdiem (t.i., astmas pacientiem). In vitro pētījumos regadenosonam konstatēta neliela piesaistīšanās afinitāte pret A2B un A3 adenozīna receptoriem. FEV1 samazināšanās > 15% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli sastopamības biežums pēc regadenosona ievadīšanas tika izvērtēts trijos randomizētos, kontrolētos
9

klīniskos pētījumos. Pirmajā pētījumā 49 pacientiem ar vidēji smagu līdz smagu HOPS FEV1 samazināšanās > 15% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli biežums bija 12% un 6% pēc attiecīgi Rapiscan un placebo devas ievadīšanas (p = 0,31). Otrajā pētījumā 48 pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu astmu, kuriem iepriekš novērotas bronhokonstrikcijas reakcijas pret adenozīna monofosfātu, FEV1 samazināšanās > 15% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli biežums gan pēc regadenosona, gan placebo devas ievadīšanas bija vienāds (4%). Trešajā pētījumā 1009 pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu astmu (n=537) un vidēji smagu vai smagu HOPS (n=472) novērotā FEV1 samazināšanās > 15% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli attiecīgi pēc regadenosona un placebo devas ievadīšanas pacientiem ar astmu bija 1,1% un 2,9% (p=0,15) un pacientiem ar HOPS – 4,2% un 5,4% (p=0,58). Pirmajā un otrajā pētījumā pēc regadenosona devas ievadīšanas ziņots par elpas trūkumu (61% pacientu ar HOPS; 34% pacientu ar astmu), bet neviena persona nejuta elpas trūkumu pēc placebo ievadīšanas. Trešajā pētījumā par elpas trūkumu pēc regadenosona devas ievadīšanas (18% pacientiem ar HOPS; 11% pacientiem ar astmu) tika ziņots biežāk, nekā pēc placebo devas; bet retāk, nekā ziņots klīniskās izstrādes laikā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Sakarība starp slimības smaguma pakāpes palielināšanos un palielināto elpas trūkuma gadījumu skaitu bija acīmredzama pacientiem ar astmu, bet ne pacientiem ar HOPS. Regadenosona un placebo devu efektivitāte simptomu novēršanai, izmantojot bronhodilatatora terapiju, neatšķīrās. Elpas trūkums nekorelēja ar FEV1 samazināšanos.
Frakcionētā plūsmas rezerve (FFR)
Hemodinamiskā iedarbība FFR mērījuma gaitā laiks līdz maksimālajai hiperēmijai bija 30±13 sekundes. Vidējais hiperēmijas plato ilgums bija 163 (±169) sekundes, un maksimālā hiperēmija 90% pacientu ilga vismaz 19 sekundes. Katram pacientam hiperēmijas ilgums svārstījās no 10 sekundēm līdz vairāk nekā 10 minūtēm. Hiperēmija var svārstīties starp submaksimālo un maksimālo, līdz tā lēnām izzūd. 10 sekunžu pastāvīgas hiperēmijas logs var būt pārāk īss, lai veiktu paplašinātus spiediena atgūšanas (pressure pullback) mērījumus, lai novērtētu sarežģītu vai difūzu koronāro artēriju slimību. Atkārtotas devas ievadīšana 10 minūšu laikā - izņemot pacientus, kam hiperēmijas ilgums bija vairāk nekā 10 minūtes - izraisīja līdzīgu ietekmi uz hiperēmijas maksimumu un ilgumu.
Klīniskā efektivitāte un drošums Klīniskajos pētījumos ir noteikta regadenosona efektivitāte un drošums pacientiem, kuriem indicēts farmokoloģiskās slodzes tests ar radionuklīdo MPS un FFR mērījumu..
Farmokoloģiskās slodzes tests ar radionuklīdo MPS Regadenosona efektivitāte un drošums farmokoloģiskās slodzes testā ar radionuklīdo MPS tika izvērtēts salīdzinājumā ar adenozīnu divos randomizētos, dubultaklos pētījumos (ADVANCE MPI 1 un ADVANCE MPI 2) 2 015 pacientiem, kuriem bija diagnosticēta koronāro artēriju slimība vai pastāvēja aizdomas par to un kuri bija nozīmēti klīniski indicētam farmakoloģiskās slodzes testam ar MPS. Kopumā šo 1 871 pacientu iegūtie attēli tika uzskatīti par derīgiem primārās efektivitātes izvērtēšanai, ietverot 1 294 (69%) vīriešus un 577 (31%) sievietes ar vidējo vecumu 66 gadi (diapazons 26 - 93 gadi). Katram pacientam sākotnēji tika veikta slodzes skenēšana ar adenozīnu (6 minūšu infūzija, ievadot devu 0,14 mg/kg/min, bez fiziskās slodzes), izmantojot ar radionuklīdu sinhronizēta SPECT (vienfotona emisijas datortomogrāfija) attēlveidošanas protokolu. Pēc sākotnējās skenēšanas pacienti tika randomizēti vai nu regadenosona, vai adenozīna grupā un viņiem tika veikta otra slodzes skenēšana, izmantojot to pašu radionuklīda attēlveidošanas protokolu kā sākotnējā skenēšanā. Vidējais laiks starp skenēšanām bija 7 dienas (diapazons no 1 - 104 dienām).
Visbiežāk sastopamās kardioloģiskās patoloģijas anamnēzē bija hipertensija (81%), koronāro artēriju šuntēšana (aortokoronāra šuntēšana, AKŠ), perkutānās transluminālās koronārās angioplastijas ( PTCA) vai stentēšana (51%), stenokardija (63%) un miokarda infarkts (41%) vai aritmija (33%); citas patoloģijas anamnēzē bija: diabēts (32%) un HOPS (5%). Pacienti, kuriem nesenā anamnēzē bija nopietna, nekontrolēta ventrikulārā aritmija, miokarda infarkts vai nestabilā stenokardija, par 1. pakāpi lielāka AV blokāde vai simptomātiska bradikardija, sinusa mezgla vājuma sindroms vai sirds transplantācija, tika izslēgti no pētījuma. Daudzi pacienti skenēšanas dienā lietoja kardioaktīvus medicīniskos produktus, tai skaitā β-blokatorus (18%), kalcija kanāla blokatorus (9%) un nitrātus (6%).
10

Attēlu, kas iegūti, izmantojot regadenosonu un adenozīnu, salīdzināšana tika veikta, kā aprakstīts turpmāk. Izmantojot 17 segmentu modeli, tika saskaitīti segmenti, kuros bija redzams atgriezenisks perfūzijas defekts, sākotnējā pētījumā ar adenozīnu un randomizētajā pētījumā, kurā tika izmantots regadenosons vai adenozīns. 68% pacientu no visas pētījuma populācijas sākotnējā skenēšanā tika konstatēts 0 - 1 segments ar atgriezenisku defektu, 24% pacientu – 2 - 4 segmenti un 9%-≥ 5 segmenti. Ar regadenosonu vai adenozīnu iegūtā attēla sakritību, salīdzinot ar sākotnējo adenozīna attēlu, aprēķināja, nosakot, cik bieži pacienti randomizētajā skenēšanā tika iekļauti tajā pašā kategorijā, kā sākotnējā adenozīna pētījumā (0 - 1, 2 - 4, 5 - 17 segmenti ar atgriezenisku defektu). Sakritību skaitu regadenosona un adenozīna attēliem aprēķināja, nosakot vidējo sakritību skaitu visās trīs sākotnējā skenēšanā noteiktajās kategorijās. ADVANCE MPI 1 un ADVANCE MPI 2 pētījumi, gan katrs atsevišķi, gan kombinēti, pierādīja, ka regadenosona spēja noteikt atgriezenisku perfūzijas traucējumu apjomu ir līdzīga adenozīna spējām.

ADVANCE

MPI 1

(n = 1 113)

Sakritību skaits starp adenozīna – adenozīna attēliem (± SE) Pacientu skaits (n)

61 ± 3% 372

Sakritību skaits starp adenozīna – regadenosona attēliem (± SE) Pacientu skaits (n)

62 ± 2% 741

Skaita atšķirība (regadenosons – adenozīns) 1 ± 4%

(± SE) 95% ticamības intervāls

-7,5; 9,2%

ADVANCE MPI 2 (n = 758)
64 ± 4% 259
63 ± 3% 499
-1 ± 5% -11,2; 8,7%

Pētījumu kombinācija (n = 1 871)
62 ± 3% 631
63 ± 2% 1 240
0 ± 3% -6,2; 6,8%

ADVANCE MPI 1 un ADVANCE MPI 2 pētījumā, Cicchetti-Allison un Fleiss-Cohen svērtās vidējo vērtību kappas trim aizklātām personām attiecībā uz to išēmiskā izmēra kategoriju (neskaitot segmentus ar parasto atpūtas uzkrāšanos un vieglu/apšaubāmu slodzes redukcijas uzkrāšanos kā išēmisku) regadenosona kombinētajos pētījumos ar adenozīna skenēšanu bija mērenas, attiecīgi 0,53 un 0,61; tāpat kā svērtās kappas diviem adenozīna skenējumiem pēc kārtas, attiecīgi 0,50 un 0,55.

FFR mērījums FFR mērīšanai ir veikti pieci neatkarīgi pētījumi. Regadenosonu saņēma kopā 249 pacienti ar klīniskām indikācijām koronārās angiogrāfijas veikšanai ar invazīvu FFR mērīšanu. 88 no šiem pacientiem regadenosonu saņēma divreiz. FFR tika mērīts pēc intravenozas adenozīna infūzijas un intravenozas regadenosona injekcijas (400 μg). Vispirms tika ievadīts adenozīns, kam sekoja regadenosons, jo tā izraisītās hiperēmijas ilgums ir neprognozējams. Tika salīdzinātas izmērītās FFR vērtības.

Visbiežāk sastopamās sirds un asinsvadu slimības pacientu anamnēzē bija hipertensija, dislipidēmija/hiperholesterinēmija, cukura diabēts, smēķēšana, iepriekšēja PCI un MI.

Veicot FFR mērījumus, tika noteikta indukcijas išēmijas diagnoze saskaņā ar FFR mērījumu 0,8 (> 0,8 norāda uz indukcijas išēmijas trūkumu, bet ≤ 0,8 liecina par indukcijas išēmijas esamību). Adenozīns tika uzskatīts par zelta standartu, lai novērtētu jutību, specifiskumu un precizitātes proporciju.

Pētījums Stolker et al. 2015 (n=149)

Jutība

Specifiskums

Izvēlētā klasifikācija Kohena kappa

98%

97%

0,94

van Nunen et al. 2015 (n=98) 98%

95%

0,94

11

Kofeīna ietekme Pētījumā ar pieaugušiem pacientiem, kuri pakļauti farmokoloģiskās slodzes testam, izmantojot radionuklīdo MP ar regadenosonu, un ir randomizēti placebo (n=66) vai kofeīna (200 mg, n=70 vai 400 m g , n=71) ievadīšanai 90 minūtes pirms testa, kofeīns ietekmēja atgriezenisku perfūzijas defektu noteikšanas diagnostikas precizitāti (p<0,001). Ievadot kofeīnu ar regadenosonu, statistiska atšķirība starp 200 mg un 400 mg devām netika konstatēta. Arī 200 mg vai 400 mg kofeīna devām nebija acīmredzama ietekme uz regadenosona koncentrāciju plazmā.
Drošuma un panesības pārbaude ADVANCE MPI 1 un ADVANCE MPI 2 pētījumā statistiski ticamas vērtības uzrādīja šādi iepriekš definēti drošuma un panesības mērķa kritēriji, kas salīdzināja regadenosonu ar adenozīnu: 1) regadenosona grupā bija zemāks gan sejas piesarkuma, sāpju krūtīs un elpas trūkuma simptomu grupu kopējais sastopamības biežums, gan smagums (0,9 ± 0,03) salīdzinājumā ar adenozīna grupu (1,3 ± 0,05); un 2) regadenosona grupā retāk novēroja sejas piesarkuma (21% salīdzinājumā ar 32%), sāpju krūtīs (28% salīdzinājumā ar 40%) un „rīkles, kakla vai žokļu sāpju” (7% salīdzinājumā ar 13%) simptomu grupas; regadenosona grupā biežāk novēroja galvassāpes (25% salīdzinājumā ar 16%).
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus regadenosona vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās ar miokarda perfūzijas traucējumiem (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Farmokoloģiskā slodzes testa veikšanai ar radionuklīdo MPS regadenosonu ievada intravenozas injekcijas veidā. Regadenosona plazmas koncentrācijas-laika profils veseliem brīvprātīgajiem ir dabiski multi-eksponenciāls, un to vislabāk raksturo 3 nodalījumu modelis. Maksimālo regadenosona koncentrāciju plazmā sasniedz 1 līdz 4 minūtes pēc regadenosona injekcijas un tā sakrīt ar farmakodinamiskās atbildes reakcijas sākumu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šīs sākotnējās fāzes pusperiods ir aptuveni 2 līdz 4 minūtes. Pēc tam seko starpfāze, kuras pusperiods ir vidēji 30 minūtes un kas sakrīt ar farmakodinamiskās iedarbības izzušanu. Terminālajā fāzē samazinās plazmas koncentrācija, un tās pusperiods ir aptuveni 2 stundas. Veselām personām devas diapazonā no 0,0030,02 mg/kg (vai aptuveni no 0,18-1,2 mg) klīrenss, terminālais pusperiods vai izkliedes tilpums nav atkarīgs no devas.
Izkliede Regadenosons vidēji izteikti saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām (25-30%).
Biotransformācija Regadenosona metabolisms cilvēkiem nav zināms. Veicot inkubāciju žurkas, suņa un cilvēka aknu mikrosomās, kā arī cilvēka hepatocītos, netika konstatēti nosakāmi regadenosona metabolīti. Pēc intravenozas ar radioaktīvu 14C iezīmēta regadenosona intravenozas ievadīšanas žurkām un suņiem vairums radioaktivitātes (85-96%) izdalījās neizmainīta regadenosona veidā. Šīs atradnes liecina, ka regadenosona metabolismam nav liela loma regadenosona eliminācijā.
Eliminācija Veseliem brīvprātīgajiem 57% no regadenosona devas izdalījās neizmainītā veidā ar urīnu (diapazons no 19-77%), vidējais plazmas renālais klīrenss bija aptuveni 450 ml/min, t.i., lielāks par glomerulārās filtrācijas ātrumu. Tas liecina, ka regadenosona eliminācijā nozīme ir nieru kanāliņu sekrēcijai.
Vairākas injekcijas Veseliem brīvprātīgajiem tika pārbaudītas līdz trim secīgām regadenosona (100 un 200 μg) injekcijām un divām secīgām 400 μg injekcijām gan veseliem brīvprātīgajiem, gan pacientiem, kuriem bija nepieciešams veikt FFR mērījumu. Pēc katras regadenosona devas ievadīšanas attīstījās pārejošs no devas atkarīgs sirds darbības ātruma pieaugums, bet netika novērota konsekventa devas ietekme uz sistolisko asinsspiedienu. Kā novērots veseliem brīvprātīgajiem, vidējā koncentrācija plazmā pieauga
12

ar devu saistītā veidā un pēc secīgām devām.
Īpašas pacientu grupas Veicot populācijas farmakokinētikas analīzi, kurā iekļauti brīvprātīgo un pacientu dati, tika konstatēts, ka regadenosona klīrenss samazinās paralēli ar kreatinīna klīrensa (CLcr) samazināšanos un palielinās, pieaugot ķermeņa svaram. Vecums, dzimums un rase regadenosona farmakokinētiku ietekmē minimāli.
Nieru darbības traucējumi Regadenosona izkliede tika pētīta 18 personām ar dažādas pakāpes nieru funkcijas traucējumiem un 6 veselām personām. Palielinoties nieru darbības traucējumu smagumam no viegliem (CLcr 50 līdz < 80 ml/min) līdz vidēji smagiem (CLcr 30 līdz < 50 ml/min) un smagiem nieru darbības traucējumiem (CLcr < 30 ml/min), samazinājās urīnā izdalītā neizmainītā regadenosona daudzums un renālais klīrenss, izraisot eliminācijas pusperiodu un AUC palielināšanos salīdzinājumā ar veselām personām (CLcr ≥ 80 ml/min). Tomēr maksimālās plazmas koncentrācijas, kā arī aprēķinātie izkliedes tilpumi bija līdzīgi starp grupām. Agrīnās stadijās pēc devas ievadīšanas, kad novēro izteiktāko farmakoloģisko iedarbību, plazmas koncentrācijas-laika profili būtiski nemainījās. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pacientiem, kuri saņem dialīzi, regadenosona farmakokinētika nav izvērtēta.
Aknu darbības traucējumi Vairāk nekā 55% no regadenosona devas izdalījās neizmainītā veidā ar urīnu, un agrīnās stadijās pēc devas ievadīšanas, kad novēro klīniski būtisku farmakoloģisko iedarbību, plazmas koncentrāciju neietekmē klīrensu mazinoši faktori. Regadenosona farmakokinētikas parametri nav īpaši pētīti pacientiem ar dažādas pakāpes aknu darbības traucējumiem. Tomēr, veicot statistiskā būtiskuma (posthoc) analīzi divu 3. fāzes klīnisko pētījumu datiem, tika konstatēts, ka nelielā pacientu apakšgrupā, kuras laboratoriskās analīzes liecināja par aknu funkcijas traucējumiem (2,5 reizes palielināta transamināžu koncentrācija vai 1,5 reizes palielināta seruma bilirubīna koncentrācija vai protrombīna laiks), regadenosona farmakokinētika nemainījās. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Gados vecāki pacienti Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi, vecums nedaudz ietekmē regadenosona farmakokinētiku. Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija Regadenosona farmakokinētikas parametri pediatriskai populācijai (< 18 gadi) vēl nav pētīti.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, vienreizēju un atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti vai embriofetālo attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Žurkām un trušiem novēroja mātes un augļa toksicitātes pazīmes (samazinātu augļa svaru, osifikācijas aizkavēšanos [žurkām], mazāku metienu un dzīvi dzimušo mazuļu skaitu [trušiem]), bet teratogenitāte netika novērota. Augļa toksicitāti novēroja pēc atkārtotas ikdienas regadenosona ievadīšanas, bet devas pietiekami pārsniedza ieteicamo devu cilvēkam. Nav veikti fertilitātes, prenatālie un postnatālie pētījumi.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts Propilēnglikols
13

Dinātrija edetāts Ūdens injekcijām 6.2. Nesaderība Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm. 6.3. Uzglabāšanas laiks 4 gadi 6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. 6.5. Iepakojuma veids un saturs 5 ml šķīdums vienreizējas lietošanas 1. klases stikla flakonā ar (butil) gumijas aizbāzni un alumīnija noslēgu. Iepakojumā 1 flakons. 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Šīs zāles pirms ievadīšanas ir jāpārbauda vizuāli, vai tās nesatur piemaisījumus un nav mainījušas krāsu. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS GE Healthcare AS Nycoveien 1 NO-0485 Oslo Norvēģija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I) EU/1/10/643/001
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 06.09.2010 Pēdējās pārreģistrācijas datums: 24.04.2015
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
14

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI
IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN
EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
15

A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
AndersonBrecon ( UK ) Limited Wye Valley Business Park Hay-on-Wye, Hereford HR3 5PG Lielbritānija
Millmount Healthcare Limited, Block 7, City North Business Campus, Stamullen, Co Meath, K32 YD60, Īrija
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
• Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
• Riska pārvaldības plāns (RPP)
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP.
Papildināts RPP jāiesniedz: • pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
Ja PADZ un atjaunotā RPP iesniegšanas termiņš sakrīt, abus minētos dokumentus var iesniegt vienlaicīgi.
16

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
17

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
18

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS IEPAKOJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Rapiscan 400 mikrogramu šķīdums injekcijām regadenoson
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viens 5 ml flakons satur 400 mikrogramus regadenosona (80 mikrogrami/ml).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Palīgvielas: nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts, propilēnglikols, dinātrija edetāts, ūdens injekcijām. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijai Viens flakons
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Intravenozai lietošanai. Tikai vienreizējai lietošanai. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Zāles lietojiet tikai medicīniskās iestādēs, kur pieejama sirds monitoringa un reanimācijas aparatūra. Tikai diagnostikas vajadzībām. 8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz
19

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE GE Healthcare AS Nycoveien 1 NO-0485 Oslo Norvēģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/10/643/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles. 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts. 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods ar unikālu identifikatoru. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – CILVĒKAM SAPROTAMI DATI PC: {numurs} SN: {numurs} NN: {numurs}
20

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ FLAKONA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Rapiscan 400 mikrogramu šķīdums injekcijai Regadenoson Intravenozai lietošanai 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 400 mikrogrami 6. CITA
21

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
22

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Rapiscan 400 mikrogramu šķīdums injekcijām Regadenoson
Pirms zāļu ievadīšanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. • Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. • Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. • Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Rapiscan un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina, pirms Jums tiek ievadīts Rapiscan 3. Kā tiek ievadīts Rapiscan 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Rapiscan 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Rapiscan un kādam nolūkam to lieto
Rapiscan satur aktīvo vielu regadenosonu. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par koronāro artēriju vazodilatatoriem. Tas paplašina sirds artērijas un palielina sirdsdarbības ātrumu. Tādējādi sirds muskuļiem pieplūst vairāk asiņu.
Zāles lieto tikai diagnostikas vajadzībām.
Rapiscan izmanto sirds skenēšanas izmeklējumam pieaugušajiem, ko sauc par miokarda perfūzijas scintigrāfiju.
Skenēšanā, lai veidotu attēlus, tiek izmantota radioaktīva viela, ko sauc par radiofarmakoloģisku preparātu. Šajos attēlos redzams, cik labi ar asinīm tiek apgādāts sirds muskulis. Parasti pirms skenēšanas tiek izmantots slīdošais skrejceļš jeb tredmills, lai nodarbinātu sirdi. Fiziskās slodzes laikā organismā injicē nelielu daudzumu radiofarmakoloģiskā preparāta – parasti rokas vēnā. Pēc tam tiek uzņemti sirds attēli. Tad ārsts var redzēt, vai slodzes laikā sirds muskuļi saņem pietiekoši daudz asiņu. Ja Jūs nespējat veikt pietiekamas intensitātes fizisko slodzi, lai sasniegtu atbilstošu slodzes līmeni sirdij, tiks injicēts Rapiscan, lai sirdij nodrošinātu līdzīgu noslodzi un sasniegtu asins plūsmas pieaugumu.
Rapiscan lieto arī sirds katetrizācijas un koronāro artēriju attēldiagnostikas laikā(invazīvā koronāro artēriju angiogrāfija), lai paplašinātu sirds artērijas un noteiktu spiediena starpību, ko izraisa sašaurinājums vienā vai vairākās artērijās. Sirds katetrizācijas laikā, tieva caurule, ko sauc par katetru, tiek ievadīta vai nu caur femorālo, vai radiālo artēriju un caur asinsvadiem tiek virzīta uz sirdi. Ārsts, kas veic kateterizāciju, var vēlēties izmērīt arī spiediena starpību (frakcionētās plūsmas rezerve), kas rodas sašaurinājuma dēļ vienā vai vairākās sirds artērijās.
2. Kas Jums jāzina, pirms Jums tiek ievadīts Rapiscan
Nelietojiet Rapiscan šādos gadījumos: • ja Jums ir lēna sirdsdarbība (augstas pakāpes atrioventrikulārā blokāde vai sinusa mezgla
vājuma sindroms) un Jums nav ievietots kardiostimulators; • ja Jums ir sāpes krūtīs, kas parādās negaidīti (nestabila stenokardija) un stāvoklis nav
23

uzlabojies pēc ārstēšanas; • ja Jums ir zems asinsspiediens (hipotensija); • ja Jums ir sirds mazspēja; • ja Jums ir alerģija pret regadenosonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Pirms Rapiscan lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu Informējiet savu ārstu pirms Rapiscan ievadīšanas: • ja Jums nesen ir bijusi nopietna sirds slimība (piemēram, sirdslēkme vai patoloģisks sirds
ritms); • ja Jums ir ļoti ātrs vai nevienmērīgs sirds ritms (priekškambaru mirgošana vai priekškambaru
plandīšanās); • ja Jums ir nekontrolēts augsts asinsspiediens, it īpaši, ja vienlaikus bijušas nesenas deguna
asiņošanas, galvassāpju un neskaidras redzes vai redzes dubultošanās epizodes; • ja Jums ir bijuši mikroinsulti (jeb pārejošas išēmiskas lēkmes); • ja Jums ir sirds ritma traucējumi, ko sauc par pagarināta QT intervāla sindromu; • ja Jums ir bijušas atrioventrikulārās blokādes epizodes (kuru laikā var palēnināties
sirdsdarbība) vai ļoti lēna sirdsdarbība; • ja Jums ir jebkādi sirdsdarbības vai asinsvadu sistēmas traucējumi, īpaši tādi, kas
pasliktinās, ja samazinās asinsspiediens. Tie ietver mazu asins tilpumu (izraisa, piemēram, smaga caureja vai dehidratācija, vai urīndzenošu līdzekļu lietošana), iekaisumu ap sirdi (perikardītu) un dažas sirds vārstuļu vai artēriju slimības (piemēram, aortas vai mitrālā stenoze); • ja Jums ir stāvoklis, kas izraisa lēkmes (krampjus), piemēram, epilepsija, vai arī Jums jebkad ir bijušas krampju lēkmes; • ja Jums ir astma vai plaušu slimības. Ja kāds no šiem punktiem attiecas uz Jums, pastāstiet par to savam ārstam pirms injekcijas saņemšanas.
Bērni un pusaudži Rapiscan nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.
Citas zāles un Rapiscan Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot šādas zāles: • teofilīnu – zāles, ko izmanto astmas un citu plaušu slimību ārstēšanai, nedrīkst lietot vismaz 12
stundas pirms Rapiscan ievadīšanas, jo tas var aizkavēt Rapiscan iedarbību; • dipiridamolu – zāles, ko izmanto asins trombu veidošanās profilaksei, nedrīkst lietot vismaz
divas dienas pirms Rapiscan ievadīšanas, jo tas var mainīt Rapiscan iedarbību.
Rapiscan kopā ar uzturu un dzērienu Nelietojiet uzturu vai dzērienus, kas satur kofeīnu (piemēram, tēju, kafiju, kakao, kokakolu vai šokolādi) vismaz 12 stundas pirms Rapiscan ievadīšanas. Tas nepieciešams tādēļ, ka kofeīns var ietekmēt Rapiscan iedarbību.
Grūtniecība un barošana ar krūti Pirms Rapiscan ievadīšanas izstāstiet ārstam: • ja Jūs esat grūtniece, domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību. Nav
pietiekamu datu par Rapiscan lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Pētījumos ar dzīvniekiem tika novērota kaitīga ietekme, bet nav zināms, vai pastāv risks cilvēkam. Ārsts Jums ievadīs Rapiscan tikai tad, ja tas būs absolūti nepieciešams; • ja barojat bērnu ar krūti. Nav zināms, vai Rapiscan izdalās pienā, un to ievadīs tikai tad, ja ārsts to uzskatīs par absolūti nepieciešamu. Jums vajadzētu izvairīties no barošanas ar krūti vismaz 10 stundas pēc Rapiscan ievadīšanas.
Pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
24

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Rapiscan var izraisīt reiboni. Zāles var izraisīt citus simptomus (galvassāpes vai elpas trūkumu), kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Šie simptomi parasti nepastāv ilgāk par 30 minūtēm. Nevadiet transportlīdzekļus vai neapkalpojiet mehānismus, kamēr šie simptomi nav mazinājušies.
Rapiscan satur nātriju Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā. Pēc tam, kad būsiet saņēmis Rapiscan, Jums tiks ievadīta nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcija, kas satur 45 mg nātrija. Jāievēro, ja Jums ir kontrolēta nātrija diēta.
3. Kā tiek ievadīts Rapiscan
Rapiscan injicē veselības aprūpes profesionālis (ārsts, medmāsa vai laborants) medicīnas iestādē, kur iespējams veikt sirds un asinsspiediena uzraudzību. To ievada tieši vēnā, kā vienreizēju devu 400 mikrogramu 5 ml šķīduma; injekcijas veikšanai būs nepieciešamas aptuveni 10 sekundes. Injicējamā deva nav atkarīga no Jūsu svara.
Jums injicēs arī 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu (5 ml) un nelielu daudzumu radioaktīvas vielas (radiofarmakoloģisku preparātu).
Kad Jums ievadīs Rapiscan, Jūsu sirdsdarbība strauji paātrināsies. Jūsu sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu uzraudzīs.
Pēc Rapiscan injekcijas Jums vajadzēs pasēdēt vai pagulēt, kamēr sirdsdarbība un asinsspiediens sasniegs normālo līmeni. Ārsts, medmāsa vai laborants pateiks, kad Jūs varēsiet piecelties.
Sirds skenēšana tiks veikta, kad būs pagājis pietiekoši ilgs laiks, lai radiofarmakoloģiskais preparāts sasniegtu sirds muskuli. Sirds artēriju kateterizācijas laikā ārsts var izmērīt spiediena starpību (sauktu arī par frakcionētu plūsmas rezervi - FFR), ko izraisa vienas vai vairāku sirds artēriju sašaurināšanās.
Ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, lai veiktu šāda spiediena starpības mērīšanu vienā un tajā pašā katetrizēšanas procedūrā, otro 400 mikrogramu devu drīkst injicēt vismaz 10 minūtes pēc pirmās devas. Sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens tiek uzraudzīts visas procedūras laikā.
Ja Jums tiek ievadīts Rapiscan vairāk nekā noteikts Dažiem cilvēkiem novēro piesarkumu, reiboni un paātrinātu sirdsdarbību, kad viņiem tiek ievadīts pārāk daudz Rapiscan. Ja ārsts uzskatīs, ka Jums ir smagas blakusparādības vai ka Rapiscan iedarbība novērojama pārāk ilgi, viņš var injicēt zāles, ko sauc par aminofilīnu, kas mazina šos simptomus.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Blakusparādības parasti ir vieglas. Parasti tās parādās neilgi pēc Rapiscan injekcijas un parasti izzūd 30 minūšu laikā. Parasti tām nav nepieciešama ārstēšana.
Nopietnākas blakusparādības ir šādas: - pēkšņa sirds apstāšanās vai sirds bojājums, sirdsdarbības blokāde (sirds elektriskā signāla
vadīšanas traucējumi, kad signāls netiek pārvadīts no priekškambariem uz kambariem), ātra sirdsdarbība; - zems asinsspiediens, kas var izraisīt ģīboni vai mikroinsultus (tai skaitā sejas muskuļu vājums vai nespēja parunāt). Retos gadījumos Rapiscan var izraisīt insultu (zināms arī kā
25

cerebrovaskulārs notikums); - alerģiskas reakcijas, kas var izraisīt izsitumus, čulgas, zemādas pietūkumu pie acīm vai kakla,
kakla pietūkumu un apgrūtinātu elpošanu, pēc Rapiscan injicēšanas var izpausties uzreiz vai ar aizkavēšanos.
Nekavējoties izstāstiet ārstam, ja Jums šķiet, ka Jums ir smaga blakusparādība. Ārsts šādā gadījumā var Jums injicēt zāles, ko sauc par aminofilīnu, kas mazina šos simptomus.
Ļoti biežas blakusparādības (skar vairāk nekā 1 lietotāju no 10) • galvassāpes, reibonis; • elpas trūkums; • sāpes krūtīs; • izmaiņas sirdsdarbības pierakstā (elektrokardiogrammā); • sejas piesarkums; • diskomforta sajūta kuņģī.
Biežas blakusparādības (skar 1 līdz 10 lietotājus no 100) • sāpes sirdī (stenokardija), patoloģisks sirds ritms, ātra sirdsdarbība, sajūta, ka izkrīt kāds sirds
sitiens, sirds dauzīšanās, ātra vai pārāk spēcīga sirdsdarbība (sirdsklauves); • zems asinsspiediens; • saspringuma sajūta rīklē, rīkles kairinājums, klepus; • vemšana, slikta dūša; • slikta pašsajūta vai vājums; • pārmērīga svīšana; • sāpes mugurā, rokās, kājās, kaklā vai žoklī; • diskomforta sajūta kaulos un muskuļos; • kņudēšanas un durstīšanas sajūta, samazināts jutīgums, garšas izmaiņas; • diskomforta sajūta mutē.
Retākas blakusparādības (skar 1 līdz 10 lietotājus no 1 000) • pēkšņa sirds apstāšanās vai sirds bojājums, sirdsdarbības blokāde (sirds elektriskā signāla
vadīšanas traucējumi, kad signāls netiek pārvadīts no priekškambariem uz kambariem • ), lēna sirdsdarbība; • krampju lēkmes, ģībonis, mikroinsulti (tai skaitā sejas muskuļu vājums vai nespēja parunāt),
pavājināta atbildes reakcija (kas var ietvert komatozu stāvokli), drebuļi, miegainība; • alerģiskas reakcijas, kas var izraisīt izsitumus, čulgas, zemādas pietūkumu pie acīm vai kakla,
kakla pietūkumu un apgrūtinātu elpošanu; • sēcoša elpošana; • ātra elpošana; • augsts asinsspiediens, bālums, aukstas ekstremitātes; • neskaidra redze, sāpes acīs; • trauksme, miega traucējumi; • troksnis ausīs; • vēdera uzpūšanās, caureja, izkārnījumu nesaturēšana; • ādas apsārtums; • sāpes locītavās; • sāpes vai diskomforts ap injekcijas vietu,sāpes ķermenī.
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) • apgrūtināta elpošana (bronhu spazmas); • elpošanas apstāšanās.
26

Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Rapiscan
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz flakona un kastītes pēc EXP/Der. līdz. Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Nelietojiet Rapiscan, ja šķīdums ir mainījis krāsu vai redzami piemaisījumi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. Par šo zāļu uzglabāšanu un izmešanu būs atbildīgi veselības aprūpes speciālisti.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Rapiscan satur Rapiscan aktīvā viela ir regadenosons. Viens 5 ml Rapiscan flakons satur 400 mikrogramus regadenosona.
Citas sastāvdaļas ir: nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts, propilēnglikols, dinātrija edetāts, ūdens injekcijām.
Rapiscan ārējais izskats un iepakojums Rapiscan šķīdums injekcijai ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums bez redzamām daļiņām. Rapiscan tiek piegādāts kastītē, kas satur vienreizējas lietošanas 5 ml stikla flakonu ar gumijas aizbāzni un alumīnija vāciņa noslēgu.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks: GE Healthcare AS Nycoveien 1 NO-0485 Oslo Norvēģija
Ražotājs: AndersonBrecon ( UK ) Limited Wye Valley Business Park Hay-on-Wye, Hereford HR3 5PG Lielbritānija
Millmount Healthcare Limited, Block 7, City North Business Campus, Stamullen, Co Meath, K32 YD60, Īrija
27

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta MM/GGGG Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu. Šī lietošanas instrukcija ir pieejama visās ES/EEZ valodās Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
28

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem: Rapiscan jāievada ātras, 10 sekunžu ilgas injekcijas veidā perifērā vēnā, izmantojot 22. izmēra vai lielāku katetru vai adatu. Tūlīt pēc Rapiscan injekcijas jāievada 5 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijai. Radiofarmakoloģisko preparātu miokarda perfūzijas scintigrāfijai jāievada 10-20 sekundes pēc nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijai ievadīšanas. Radiofarmakoloģisko preparātu var ievadīt tajā pašā katetrā, kurā tika ievadīts Rapiscan. Frakcionētās plūsmas rezerves (FFR) mērīšanai Rapiscan jāievada ātras, 10 sekunžu ilgas injekcijas veidā perifērā vēnā, izmantojot 22. izmēra vai lielāku katetru vai adatu. Tūlīt pēc Rapiscan injekcijas jāievada 10 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijai. Jāievēro standarta kateterizācijas un FFR ,mērījuma tehnikas, un FFR jāreģistrē kā zemākā Pd/Pa vērtība, , kas sasniegta vienmērīgas maksimālās hiperēmijas laikā. Ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, otro 400 mikrogramu devu drīkst injicēt vismaz 10 minūtes pēc pirmās devas, lai veiktu FFR mērījumu tās pašas kateterizācijas procedūras laikā. Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm. Šīs zāles pirms ievadīšanas ir jāpārbauda vizuāli, vai tās nesatur piemaisījumus un nav mainījušas krāsu. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Sīkākas informācijas iegūšanai skatīt visu Zāļu aprakstu.
29