Rabakir 75 mg cietās kapsulas
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi
Pregabalinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
15-0260-02
15-0260
Gedeon Richter Plc., Hungary
Recepšu zāles
75 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
Gedeon Richter Plc., Hungary
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Rabakir 25 mg cietās kapsulas
Rabakir 75 mg cietās kapsulas
Rabakir 150 mg cietās kapsulas
Rabakir 300 mg cietās kapsulas
Pregabalinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Rabakir un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Rabakir lietošanas
3. Kā lietot Rabakir
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Rabakir
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Rabakir un kādam nolūkam tās lieto
Rabakir pieder pie zāļu grupas, ko lieto epilepsijas un ģeneralizētas trauksmes (ĢT) ārstēšanai pieaugušajiem.
Epilepsija: Rabakir lieto, lai ārstētu īpašu epilepsijas formu (parciālos krampjus ar sekundāru
ģeneralizāciju vai bez tās) pieaugušajiem. Ārsts parakstīs Jums Rabakir, lai palīdzētu ārstēt epilepsiju tad, ja Jūsu esošā ārstēšana nav nodrošinājusi slimības kontroli. Jums jālieto Rabakir papildus Jūsu esošai terapijai. Rabakir nav paredzēts lietot vienu pašu, to vienmēr jālieto kombinācijā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem.
Ģeneralizēta trauksme: Rabakir lieto ģeneralizētas trauksmes (ĢT) ārstēšanā. Ģeneralizētas trauksmes simptomi ir ilgstoša pārmērīga trauksme un raizes, kuras ir grūti kontrolēt. Ģeneralizēta trauksme var izraisīt arī nemieru vai satraukumu, vai nervozitāti, ātru nogurdināmību (sagurumu), grūtības koncentrēties vai tukšuma sajūtu galvā, aizkaitināmību, paaugstinātu muskuļu tonusu vai miega traucējumus. Tas atšķiras no ikdienas stresa un sasprindzinājuma.
2. Kas Jums jāzina pirms Rabakir lietošanas
Nelietojiet Rabakir šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret pregabalīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Rabakir lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Daži pacienti Rabakir lietošanas laikā ir ziņojuši par simptomiem, kas varētu norādīt uz alerģisku reakciju. Šie simptomi ir sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums, kā arī plaši izsitumi uz ādas. Ja Jums attīstās kāda no šīm reakcijām, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu.
Rabakir var izraisīt reiboni un miegainību, kas gados vecākiem cilvēkiem var palielināt negadījumu (krišana) biežumu. Tādēļ Jums jābūt piesardzīgiem, kamēr pierodat pie zāļu iedarbības izpausmēm.
Rabakir var izraisīt neskaidru redzi vai redzes zudumu, vai citas redzes izmaiņas, no kurām daudzas ir pārejošas. Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums rodas jebkādas redzes
izmaiņas.
Dažiem pacientiem ar cukura diabētu, kuriem pregabalīna lietošanas laikā pieaug ķermeņa masa, var būt nepieciešama pretdiabēta zāļu nomaiņa.
Daži pacienti, lietojot Rabakir, ir ziņojuši par sirds mazspēju; pārsvarā šie pacienti bija gados vecāki cilvēki ar kardiovaskulārām slimībām. Pirms lietojat šīs zāles, pastāstiet ārstam, ja Jums anamnēzē ir bijušas sirds slimības.
Daži pacienti, lietojot Rabakir, ir ziņojuši par nieru mazspēju. Ja Rabakir lietošanas laikā Jūs novērojat samazinātu urinēšanu, pastāstiet to ārstam, jo zāļu lietošanas pārtraukšana var uzlabot šo stāvokli.
Nelielam skaitam cilvēku, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, tādiem kā Rabakir, ir bijušas paškaitēšanas vai pašnāvības domas. Ja kādā brīdī Jums rodas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Lietojot Rabakir ar citām zālēm, kas var izraisīt aizcietējumus (piemēram, daži pretsāpju līdzekļu veidi), ir iespējams, ka var parādīties kuņģa-zarnu trakta traucējumi (piemēram, aizcietējumi, zarnu nosprostojums vai zarnu paralīze). Pastāstiet ārstam, ja Jums ir bijuši aizcietējumi, it īpaši, ja šī problēma Jums atkārtojas bieži.
Pirms šo zāļu lietošanas pastāstiet ārstam, ja anamnēzē Jums ir alkoholisms vai zāļu ļaunprātīga lietošana, vai atkarība. Nelietojiet lielāku devu nekā Jums nozīmēts.
Ir saņemti ziņojumi par krampju lēkmēm Rabakir lietošanas laikā vai īsi pēc Rabakir lietošanas pārtraukšanas. Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jums rodas krampji.
Ir saņemti ziņojumi, ka dažiem pacientiem Rabakir lietošanas laikā, ja viņiem ir citas saslimšanas, rodas smadzeņu funkcijas pasliktināšanās (encefalopātija). Pastāstiet ārstam, ja anamnēzē Jums ir bijuši jebkādi smagi veselības traucējumi, tai skaitā aknu vai nieru slimības.
Bērni un pusaudži
Zāļu drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam), nav pierādīta,
tādēļ pregabalīnu šajā vecuma grupā nevajadzētu lietot.
Citas zāles un Rabakir
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Rabakir un citas noteiktas lietotās zāles var ietekmēt viena otru (mijiedarbība). Lietojot vienlaikus ar noteiktām citām zālēm, Rabakir var pastiprināt šo zāļu izraisītos blakusefektus, tai skaitā elpošanas mazspēju un komu. Var pastiprināties reibonis, miegainība un samazināties koncentrēšanās spējas, ja Rabakir lieto kopā ar citām zālēm, kas satur:
oksikodonu – (lieto pret sāpēm);
lorazepāmu – (lieto trauksmes ārstēšanai);
alkoholu.
Rabakir var lietot kopā ar perorāliem kontracepcijas līdzekļiem.
Rabakir kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Rabakir kapsulas var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Rabakir lietošanas laikā nav ieteicams lietot alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Rabakir nedrīkst lietot grūtniecības vai krūts barošanas laikā, izņemot gadījumu, kad ārsts ir norādījis to darīt. Sievietēm dzemdēt spējīgā vecumā jālieto efektīva kontracepcijas metode. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Rabakir var izraisīt reiboni, miegainību un samazinātu koncentrēšanās spēju. Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekļus, apkalpot sarežģītus mehānismus vai veikt kādu citu potenciāli bīstamu darbību līdz brīdim, kad kļūst skaidrs, kā šīs zāles ietekmē Jūsu spēju veikt šīs darbības.
Rabakir satur laktozes monohidrātu un Saulrieta dzelteno (E110)
Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir dažu cukuru nepanesība, pirms uzsākat lietot šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Rabakir 25 mg cietās kapsulas satur Saulrieta dzelteno FCF - FD&C dzeltenais 6 (E110).
Saulrieta dzeltenais var izraisīt alerģiskas reakcijas.
3. Kā lietot Rabakir
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārsts noteiks, kāda deva Jums ir piemērota.
Rabakir ir paredzēts tikai iekšķīgai lietošanai.
Epilepsija vai ģeneralizēta trauksme:
Lietojiet tik daudz kapsulu, cik ārsts Jums norādījis.
Deva, kas Jums pielāgota atbilstoši Jūsu veselības stāvoklim, parasti ir robežās no 150 mg līdz 600 mg katru dienu.
Ārsts liks Jums lietot Rabakir divas vai trīs reizes dienā. Ja Jums Rabakir jālieto divas reizes dienā, lietojiet to vienreiz no rīta un vienreiz vakarā, katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā. Ja Rabakir jālieto trīs reizes dienā, tad lietojiet to vienreiz no rīta, vienreiz pusdienas laikā un vienreiz vakarā, katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā.
Ja Jums liekas, ka Rabakir iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja Jūs esat gados vecāks pacients (vecāks par 65 gadiem), Rabakir jālieto parastās devās, izņemot gadījumu, ja Jums ir nieru darbības traucējumi.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var parakstīt Jums citu lietošanas režīmu un/vai atšķirīgu devu.
Norijiet kapsulu veselu, uzdzerot ūdeni.
Turpiniet lietot Rabakir tik ilgi, līdz ārsts pasaka, ka lietošana jāpārtrauc.
Ja esat lietojis Rabakir vairāk nekā noteikts
Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Paņemiet līdzi kastīti ar Rabakir kapsulām. Lietojot Rabakir vairāk nekā noteikts, Jūs varat justies miegains, apmulsis, uzbudināts vai nemierīgs. Ziņots arī par krampjiem.
Ja esat aizmirsis lietot Rabakir
Rabakir kapsulas ir svarīgi lietot regulāri, katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Ja esat aizmirsis lietot devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties, ja vien nav pienācis laiks nākamai devai. Tādā gadījumā, vienkārši turpiniet ar nākamo devu kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Rabakir
Nepārtrauciet Rabakir lietošanu, ja vien ārsts neliek Jums to darīt. Ja ārstēšana tiek pārtraukta, to dara pakāpeniski, ne ātrāk kā 1 nedēļas laikā.
Jums jāzina, ka pārtraucot ilgtermiņa vai īslaicīgu ārstēšanos ar Rabakir, Jums var rasties noteiktas blakusparādības. Tās var būt miega traucējumi, galvassāpes, slikta dūša, trauksmes sajūta, caureja, gripai līdzīgi simptomi, krampji, nervozitāte, depresija, sāpes, svīšana un reibonis. Šie simptomi var attīstīties daudz biežāk vai smagāk, ja Jūs lietojāt Rabakir ilgākā laika periodā.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ļoti biežas: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem
reibonis, miegainība, galvassāpes.
Biežas: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 100 cilvēkiem
pastiprināta ēstgriba;
pacilātības sajūta, apjukums, dezorientācija, pazemināta seksuālā interese, aizkaitināmība;
grūtības koncentrēt uzmanību, neveiklums, atmiņas traucējumi, atmiņas zudums, trīce, runas grūtības, tirpšanas sajūta, nejutīgums, kavēta uztvere un reakcija, letarģija, bezmiegs, nogurums, slikta pašsajūta;
neskaidra redze, attēla dubultošanās;
reibonis, līdzsvara traucējumi, krišana;
sausa mute, aizcietējumi, vemšana, gāzu krāšanās, caureja, slikta dūša, uzpūties vēders; erekcijas traucējumi;
ķermeņa pietūkums, ieskaitot ekstremitātes;
apreibuma sajūta, patoloģiska gaita;
pieņemšanās svarā;
krampji muskuļos, locītavu sāpes, muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs;
iekaisis kakls.
Retākas: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem
ēstgribas zudums, ķermeņa masas zudums, zems cukura līmenis asinīs, augsts cukura līmenis asinīs;
sevis uztveres maiņa, nemiers, depresija, uzbudinājums, garastāvokļa svārstības, grūtības atrast vārdus, halucinācijas, patoloģiski sapņi, panikas lēkmes, apātija, agresija, pacilāts garastāvoklis, garīgi traucējumi, domāšanas grūtības, palielināta seksuālā interese, seksuāli traucējumi, ieskaitot erektīlo disfunkciju un aizkavētu ejakulāciju;
redzes traucējumi, neparastas acu kustības, redzes traucējumi, ieskaitot „tuneļa redzi”, spilgtas gaismas sajūta acīs, raustītas kustības, pavājināti refleksi, pastiprināta aktivitāte, galvas reibšana stāvot, jutīga āda, garšas sajūtas zudums, dedzināšanas sajūta, trīce kustību laikā, apziņas traucējumi, samaņas zudums, ģībšana, pastiprināta jutība pret troksni, slikta pašsajūta;
sausas acis, acu pietūkums, sāpes acīs, acu nogurums, acu asarošana, acu kairinājums;
sirds ritma traucējumi, paātrināta sirdsdarbība, zems asinsspiediens, augsts asinsspiediens,
sirdsdarbības pārmaiņas, sirds mazspēja;
pietvīkums, karstuma viļņi;
elpošanas grūtības, sausa deguna gļotāda, aizlikts deguns;
pastiprināta siekalu veidošanās, dedzināšana pakrūtē, mutes apvidus nejutīgums;
svīšana, izsitumi, drebuļi, drudzis;
muskuļu raustīšanās, locītavu pietūkums, muskuļu stīvums, sāpes, ieskaitot sāpes muskuļos, sāpes kakla rajonā;
sāpes krūtīs;
apgrūtināta vai sāpīga urinācija, urīna nesaturēšana;
vājums, slāpes, žņaugšanas sajūta krūtīs;
izmainīti asins analīžu un aknu analīžu testa rādītāji (paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis, samazināts trombocītu skaits, neitropēnija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, samazināts kālija līmenis asinīs);
paaugstināta jutība, sejas pietūkums, nieze, nātrene, tekošs deguns, deguna asiņošana, klepus, krākšana;
sāpīgas menstruācijas;
aukstas plaukstas un pēdas.
Retas: var ietekmēt mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem
patoloģiska ožas sajūta, neskaidra redze – attēla šūpošanās, izmainīta attēla dziļuma uztvere, spilgta redze, redzes zudums;
paplašinātas zīlītes, šķielēšana;
auksti sviedri, rīkles sasprindzinājums, mēles pietūkums;
aizkuņģa dziedzera iekaisums;
apgrūtināta norīšana;
lēnas vai ierobežotas ķermeņa kustības;
apgrūtināta rakstīšana;
palielināts šķidruma daudzums vēdera dobumā;
šķidruma uzkrāšanās plaušās;
krampji;
izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG), kas atbilst sirds ritma traucējumiem;
muskuļu bojājumi;
izdalījumi no krūtīm, patoloģiska krūts palielināšanās, krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem;
menstruāciju iztrūkums;
nieru mazspēja, samazināts urīna daudzums, urīna aizture;
samazināts balto asins šūnu skaits;
neatbilstoša uzvedība;
alerģiskas reakcijas (tai skaitā apgrūtināta elpošana, acu iekaisums (keratīts) un smaga ādas reakcija, ko raksturo izsitumi, čulgas, ādas lobīšanās un sāpes);
dzelte (āda un acu baltumi dzeltenā nokrāsā).
Ļoti retas: var ietekmēt mazāk nekā 1 no 10000 cilvēkiem
aknu mazspēja;
hepatīts (aknu iekaisums).
Ja Jums pietūkst seja vai mēle, vai Jūsu āda kļūst sarkana un pārklājas ar čulgām, vai sāk lobīties, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Noteiktas blakusparādības, piemēram, miegainība, var rasties biežāk, jo pacientiem ar mugurkaula
smadzeņu bojājumu sāpju vai spasticitātes ārstēšanai var tikt lietotas citas zāles, kurām var būt līdzīgas
blakusparādības kā pregabalīnam, un to smagums var pieaugt, ja iepriekš minētās zāles lieto kopā.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Rabakir
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Rabakir satur
Aktīvā viela ir pregabalīns. Katra cietā kapsula satur 25 mg, 75 mg, 150 mg vai 300 mg pregabalīna.
Citas sastāvdaļas ir: laktozes monohidrāts, preželatinizēta (kukurūzas) ciete (tikai 25 mg kapsulās), kukurūzas ciete, talks. Kapsulas apvalks satur: želatīnu, titāna dioksīdu (E171), hinolīndzelteno (E104), Saulrieta dzelteno FCF - FD&C Dzeltenais 6 (E110), dzelteno dzelzs dioksīdu (E172), sarkano dzelzs dioksīdu (E172), melno dzelzs dioksīdu (E172) kā norādīts sekojošā tabulā:
Kapsulas apvalka sastāvdaļas
Želatīns
25 mg, 75 mg, 150 mg un 300 mg cietās kapsulas
Titāna dioksīds (E171)
25 mg, 75 mg un150 mg cietās kapsulas
Hinolīndzeltenais (E104)
25 mg cietās kapsulas
Saulrieta dzeltenais FCF - FD&C Dzeltenais 6 (E110)
25 mg cietās kapsulas
Dzeltenais dzelzs dioksīds (E172)
75 mg un 150 mg cietās kapsulas
Sarkanais dzelzs dioksīds (E172)
75 mg, 150 mg un 300 mg cietās kapsulas
Melnais dzelzs dioksīds (E172)
75 mg, 150 mg un 300 mg cietās kapsulas
Rabakir ārējais izskats un iepakojums
25 mg cietās kapsulas
Rabakir 25 mg cietās kapsulas ir ar dzeltenu apvalka vāciņu un dzeltenu apvalka pamatni bez jebkāda marķējuma, izmērs: Coni-Snap Nr. 4.
75 mg cietās kapsulas
Rabakir 75 mg cietās kapsulas ir ar gaiši brūnu apvalka vāciņu un gaiši brūnu apvalka pamatni bez jebkāda marķējuma, izmērs: Coni-Snap Nr. 4.
150 mg cietās kapsulas
Rabakir 150 mg cietās kapsulas ir ar brūnu apvalka vāciņu un brūnu apvalka pamatni bez jebkāda marķējuma, izmērs: Coni-Snap Nr. 2.
300 mg cietās kapsulas
Rabakir 300 mg cietās kapsulas ir ar tumši brūnu apvalka vāciņu un tumši brūnu apvalka pamatni bez jebkāda marķējuma, izmērs: Coni-Snap Nr. 0.
Rabakir 25, 75, 150 un 300 mg cietās kapsulas ir iepakotas caurspīdīgos PVH/Alumīnija blisteros.
Rabakir ir pieejams četros iepakojuma lielumos, kas ir izgatavoti no PVH ar alumīnija foliju pamatnē: 14 kapsulu iepakojums satur 1 blisteri, 28 kapsulu iepakojums satur 2 blisterus, 56 kapsulu iepakojums satur 4 blisterus un 84 kapsulu iepakojums satur 6 blisterus.
Blisteri kopā ar lietošanas instrukciju ir iepakoti salocītā kartona kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Gedeon Richter Plc.
1103 Budapest,
Gyömrői út 19-21
Ungārija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
02/2018
SASKAŅOTS ZVA 10-05-2018
EQ PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 10-05-2018
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Rabakir 25 mg cietās kapsulas
Rabakir 75 mg cietās kapsulas
Rabakir 150 mg cietās kapsulas
Rabakir 300 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra cietā kapsula satur 25 mg pregabalīna (pregabalinum).
Katra cietā kapsula satur 75 mg pregabalīna (pregabalinum).
Katra cietā kapsula satur 150 mg pregabalīna (pregabalinum).
Katra cietā kapsula satur 300 mg pregabalīna (pregabalinum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Rabakir 25 mg cietās kapsulas.
Katra cietā kapsula satur 33,3 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā).
Katrs cietās kapsulas apvalks satur 4,4 mikrogramus Saulrieta dzeltenā FCF - FD&C Dzeltenā 6.
Rabakir 75 mg cietās kapsulas.
Katra cietā kapsula satur 7,8 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā).
Rabakir 150 mg cietās kapsulas.
Katra cietā kapsula satur 15,7 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā).
Rabakir 300 mg cietās kapsulas.
Katra cietā kapsula satur 31,4 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula.
Rabakir 25 mg cietās kapsulas ir ar dzeltenu apvalka vāciņu un dzeltenu apvalka pamatni bez jebkāda marķējuma, izmērs: Coni-Snap Nr. 4.
Rabakir 75 mg cietās kapsulas ir ar gaiši brūnu apvalka vāciņu un gaiši brūnu apvalka pamatni bez jebkāda marķējuma, izmērs: Coni-Snap Nr. 4.
Rabakir 150 mg cietās kapsulas ir ar brūnu apvalka vāciņu un brūnu apvalka pamatni bez jebkāda marķējuma, izmērs: Coni-Snap Nr. 2.
Rabakir 300 mg cietās kapsulas ir ar tumši brūnu apvalka vāciņu un tumši brūnu apvalka pamatni bez jebkāda marķējuma, izmērs: Coni-Snap Nr. 0.
Kapsulas ir piepildītas ar baltu vai gandrīz baltu kristalisku pulveri.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Epilepsija
Rabakir ir indicēts kā papildterapijas līdzeklis pieaugušajiem ar parciāliem krampjiem ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās.
Ģeneralizēta trauksme
Rabakir ir indicēts ģeneralizētas trauksmes (ĢT) ārstēšanai pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ieteicamā deva ir no 150 līdz 600 mg dienā, ko dala vai nu divām, vai trim lietošanas reizēm.
Epilepsija
Pregabalīna terapiju sāk ar 150 mg dienā, sadalot divās vai trīs lietošanas reizēs. Ņemot vērā pacienta
individuālo atbildes reakciju un panesību, devu pēc 1 nedēļas var palielināt līdz 300 mg dienā. Vēl pēc
nedēļas var parakstīt maksimālo devu 600 mg dienā.
Ģeneralizēta trauksme
Dienas deva ir no 150 līdz 600 mg, to sadalot divās vai trīs lietošanas reizēs. Regulāri no jauna jāizvērtē ārstēšanas nepieciešamība.
Ārstēšanu ar pregabalīnu var sākt ar 150 mg dienā. Ņemot vērā pacienta individuālo atbildes reakciju un
panesību, devu pēc 1 nedēļas var palielināt līdz 300 mg dienā. Vēl pēc nedēļas devu var palielināt
līdz 450 mg dienā. Maksimālā deva 600 mg dienā var tikt sasniegta vēl pēc nedēļas.
Pregabalīna lietošanas pārtraukšana
Ja pregabalīna lietošana jāpārtrauc, tad saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi, to ieteicams darīt pakāpeniski, ne ātrāk kā 1 nedēļas laikā, neatkarīgi no indikācijas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Pregabalīns tiek izvadīts no asinsrites galvenokārt caur nierēm, neizmainītu zāļu veidā. Pregabalīna klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu), tādēļ devas samazināšana pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem jāveic individuāli, ņemot vērā kreatinīna klīrensu (CLcr), kā norādīts 1. tabulā, aprēķinot pēc šādas formulas:
CLcr(ml/min) =
[
1,23 x [140 - vecums (gados)] x ķermeņa masa (kg)
]
( x 0,85 sievietēm)
Kreatinīns serumā (µmol/l)
Pregabalīnu var efektīvi izvadīt no plazmas hemodialīzes ceļā (50% zāļu izvadās 4 stundu laikā). Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, pregabalīna dienas deva jāpielāgo atkarībā no nieru funkcijas. Papildus dienas devai, tūlīt pēc 4 stundu ilga hemodialīzes seansa, jādod papilddeva (skatīt 1. tabulu).
tabula. Pregabalīna devas pielāgošana atkarībā no nieru funkcijas
Kreatinīna klīrenss
(CLcr)
(ml/min)
Pregabalīna kopējā dienas deva*
Devu režīms
Sākuma deva
(mg/dienā)
Maksimālā deva
(mg/dienā)
≥ 60
150
600
BID vai TID
≥30 - <60
75
300
BID vai TID
≥15 - <30
25 - 50
150
Vienu reizi dienā vai BID
< 15
25
75
Vienu reizi dienā
Papilddeva pēc hemodialīzes (mg)
25
100
Viena atsevišķa deva+
TID = dalīta trīs lietošanas reizēm
BID = dalīta divām lietošanas reizēm
*Kopējā dienas deva (mg/dienā) jādala reizes devās, kā norādīts devu režīmā.
+Papilddeva ir viena atsevišķa deva, ko lieto papildus dienas devai.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Rabakir drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 12 gadiem un pusaudžiem (no 12 līdz 17 gadiem), nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču
ieteikumus par devām nevar sniegt.
Gados vecāki cilvēki
Sakarā ar pavājinātu nieru funkciju, gados vecākiem cilvēkiem var būt nepieciešama pregabalīna devas samazināšana (skatīt skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Rabakir var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Rabakir ir paredzēts tikai iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacientiem ar cukura diabētu
Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi, dažiem cukura diabēta pacientiem, kuri pregabalīna terapijas laikā pieņemas svarā, var būt nepieciešama hipoglikēmisko zāļu pielāgošana.
Paaugstinātas jutības reakcijas
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā ir bijuši ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām, tai skaitā angioedēmas gadījumiem. Ja parādās angioedēmas simptomi, piemēram, sejas, periorāls vai augšējo elpceļu pietūkums, pregabalīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Reiboņi, miegainība, samaņas zudums, apjukums un garīgie traucējumi
Pregabalīna terapija tiek saistīta ar reiboni un miegainību, kas gados vecāku cilvēku populācijā var palielināt nejaušas savainošanās iespējamību (krišanas dēļ). Ir bijuši arī pēcreģistrācijas ziņojumi par samaņas zudumu, apjukumu un garīgiem traucējumiem. Tādēļ pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, līdz viņi ir iepazinušies ar zāļu potenciālo iedarbību.
Ietekme uz redzi
Kontrolētos pētījumos, lielākai pacientu daļai, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu, ziņots par neskaidru redzi, kas vairumā gadījumu atrisinājās terapiju turpinot, nekā pacientiem, kuri saņēma placebo. Klīniskos pētījumos, veicot oftalmoloģiskos testus, redzes asuma samazināšanās un redzes lauka izmaiņas biežums bija lielāks ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem nekā ar placebo ārstētiem pacientiem; izmaiņu biežums acs dibenā bija lielāks ar placebo ārstētiem pacientiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā tika ziņots arī par ar redzi saistītām blakusparādībām, ieskaitot redzes zudumu, neskaidru redzi vai citādas izmaiņas redzes asumā, no kurām daudzas bija pārejošas. Pregabalīna lietošanas pārtraukšanas rezultātā notiek šo redzes simptomu pazušana vai
stāvokļa uzlabošanās.
Nieru mazspēja
Tiek ziņots par nieru mazspējas gadījumiem un dažos gadījumos, pregabalīna terapijas pārtraukšana, parādīja šīs blakusparādības atgriezeniskumu.
Vienlaicīgi lietoto pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšana
Nav pietiekami daudz datu par vienlaicīgi lietoto pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšanu, kad ar terapijai pievienoto pregabalīnu, ir panākta krampju kontrole, lai pārietu uz pregabalīna monoterapiju.
Atcelšanas simptomi
Pēc īstermiņa un ilgtermiņa pregabalīna terapijas pārtraukšanas, dažiem pacientiem tika novēroti atcelšanas simptomi. Tika minēti sekojoši gadījumi: bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, trauksme, caureja, gripas sindroms, nervozitāte, depresija, sāpes, krampji, hiperhidroze un reibonis, kas liecina par fizisku atkarību. Pacients par to ir jāinformē pirms terapijas uzsākšanas.
Pregabalīna lietošanas laikā un īsi pēc pregabalīna lietošanas pārtraukšanas var būt krampji, ieskaitot epileptisku stāvokli (status epilepticus) un lielās krampju lēkmes (grand mal).
Dati liecina, ka attiecībā uz pregabalīna ilgtermiņa terapijas pārtraukšanu, atcelšanas simptomu biežums un smagums varētu būt atkarīgs no devas.
Sastrēguma sirds mazspēja
Ir pēcreģistrācijas ziņojumi, ka dažiem pacientiem, kuri saņēma pregabalīnu, novēroja sastrēguma sirds mazspēju. Šīs reakcijas galvenokārt tika novērotas pregabalīna lietošanas laikā gados vecākiem pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām. Šādiem pacientiem pregabalīns jālieto ar piesardzību. Pregabalīna lietošanas pārtraukšana var novērst šīs reakcijas.
Pašnāvnieciskas domas un uzvedība
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, dažādu indikāciju gadījumā tiek ziņots par pašnāvnieciskām domām un uzvedību. Arī randomizētu placebo kontrolētu pētījumu meta analīze pierāda nedaudz paaugstinātu pašnāvniecisku domu un uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus. Šī riska rašanās mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds paaugstināts risks ir arī pregabalīnam.
Tāpēc pacienti jāuzrauga, vai tiem nerodas pašnāvniecisku domu un uzvedības pazīmes, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka meklēt medicīnisku palīdzību, ja
rodas pašnāvnieciskas domas vai uzvedības pazīmes.
Kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas funkcijas pavājināšanās
Ir pēcreģistrācijas ziņojumi par gadījumiem, kas saistīti ar kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas funkcijas pavājināšanos (piemēram, zarnu obstrukcija, paralītisks ileuss, aizcietējumi), lietojot vienlaicīgi pregabalīnu un zāles, kas var izraisīt aizcietējumus, piemēram, opioīdu grupas pretsāpju līdzekļus. Ja pregabalīns un opioīdi tiks lietoti kombinācijā, ir jāapsver aizcietējumu novēršanas pasākumi (īpaši sievietēm un gados vecākiem pacientiem).
Zāļu nepareiza, potenciāli ļaunprātīga lietošana vai atkarība
Tiek ziņots par zāļu nepareizas, ļaunprātīgas lietošanas un atkarības gadījumiem. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir vielu ļaunprātīga lietošana, un pacientiem jāuzrauga simptomi, kas liecina par pregabalīna nepareizu, ļaunprātīgu lietošanu vai atkarību (tiek ziņots par tolerances attīstīšanos, devas palielināšanu un nepamatotu vēlmi lietot zāles).
Encefalopātija
Tiek ziņots par encefalopātijas gadījumiem, galvenokārt pacientiem ar pamatslimībām, kas var veicināt encefalopātiju.
Laktozes nepanesība
Rabakir satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Saulrieta dzeltenais FCF – FD&C dzeltenais 6 (E110)
Rabakir 25 mg cietās kapsulas satur Saulrieta dzelteno FCF - FD&C dzeltenais 6 (E110).
Saulrieta dzeltenais var izraisīt alerģiskas reakcijas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Tā kā pregabalīns galvenokārt tiek izvadīts ar urīnu neizmainītā veidā, cilvēka organismā tas metabolizējas niecīgā daudzumā (metabolītu formā urīnā konstatē < 2% no devas), in vitro nekavē zāļu metabolismu un nesaistās ar plazmas proteīniem, tad ir maz ticams, ka tas ietekmēs citu zāļu farmakokinētiku un tā darbību neietekmēs citas zāles.
Pētījumi in vivo un populācijas farmakokinētiskā analīze
Attiecīgi in vivo pētījumos netika konstatēta klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība
starp pregabalīnu un fenitoīnu, karbamazepīnu, valproiskābi, lamotrigīnu, gabapentīnu, lorazepāmu,
oksikodonu vai etanolu. Populācijas farmakokinētiskā analīze liecina, ka perorāliem pretdiabēta līdzekļiem, diurētiskiem līdzekļiem, insulīnam, fenobarbitālam, tiagabīnam un topiramātam nav
klīniski būtiskas ietekmes uz pregabalīna klīrensu.
Perorālie kontracepcijas līdzekļi, noretisterons un/ vai etinilestradiols
Pregabalīna lietošana vienlaikus ar perorāliem kontracepcijas līdzekļiem, noretisteronu un/vai etinilestradiolu, neietekmē ne vienas, ne otras vielas farmakokinētiku līdzsvara stāvoklī.
Centrālo nervu sistēmu ietekmējošas zāles
Pregabalīns var pastiprināt etanola un lorazepāma iedarbību. Kontrolētos klīniskos pētījumos,
multiplas perorālas pregabalīna devas, lietotas vienlaikus ar oksikodonu, lorazepāmu vai etanolu, neizraisīja klīniski nozīmīgu iedarbību uz elpošanu. Pēcreģistrācijas pieredzes laikā tika saņemti ziņojumi par elpošanas mazspēju un komu pacientiem, kuri lietojuši pregabalīnu un citas centrālās nervu sistēmas (CNS) darbību nomācošas zāles. Šķiet, ka pregabalīns papildina oksikodona izraisīto kognitīvo un rupjās motorikas funkcijas traucējumus.
Mijiedarbība un gados vecāki cilvēki
Īpaši farmakodinamiskās mijiedarbības pētījumi ar gados vecākiem brīvprātīgiem nav veikti.
Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā/ Kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Tā kā potenciālais risks cilvēkiem nav zināms, sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīva
kontracepcijas metode.
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par pregabalīna lietošanu grūtniecēm.
Pētījumi ar dzīvniekiem pierādīja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks
cilvēkiem nav zināms.
Rabakir grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība (ja ieguvums mātei
pārliecinoši atsver potenciālo risku auglim).
Barošana ar krūti
Pregabalīns izdalās mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pregabalīna ietekme uz
jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav zināma. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt terapiju ar
pregabalīnu jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.
Fertilitāte
Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par pregabalīna ietekmi uz sieviešu auglību.
Klīniskos pētījumos, kuros tika pētīta pregabalīna ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu, veseliem
vīriešiem tika nozīmēts pregabalīns 600 mg dienā. Pēc 3 mēnešu lietošanas netika novērota ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu.
Fertilitātes pētījumi žurku mātītēm uzrādīja negatīvu ietekmi uz reprodukciju. Fertilitātes pētījumi
žurku tēviņiem uzrādīja negatīvu ietekmi uz reprodukciju un attīstību. Šīs atradnes klīniskā nozīme nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Rabakir maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Rabakir var
izraisīt reiboni un miegainību, tādēļ tas var ierobežot spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot
mehānismus. Pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekļus, nestrādāt ar sarežģītiem mehānismiem un izvairīties no jebkādas citas potenciāli bīstamas darbības līdz brīdim, kad kļūst skaidrs, kā šīs zāles ietekmē spēju veikt šādas darbības.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Pregabalīna klīniskās izpētes programmā tika iekļauti vairāk nekā 8900 ar pregabalīnu ārstēti pacienti,
no kuriem vairāk par 5600 piedalījās dubltmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos. Visbiežāk
novērotās blakusparādības bija reibonis un miegainība. Blakusparādības parasti bija viegli vai
mēreni izteiktas. Visos kontrolētos pētījumos blakusparādību dēļ no pētījuma izstājās 12%
pregabalīnu lietojušo pacientu un 5% placebo saņēmušo pacientu. Visbiežākās blakusparādības, kuru dēļ tika pārtraukta dalība pētījumos, pregabalīna terapijas grupā bija reibonis un miegainība.
Zemāk minētā tabulā ir norādītas visas nevēlamās blakusparādības, kādas novērotas biežāk nekā placebo grupā un radušās vairāk nekā vienam pacientam; tās sakārtotas pēc klasēm un biežuma: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības
samazinājuma secībā.
Šeit minētās blakusparādības varētu būt saistītas arī ar pamatslimību un/vai vienlaikus lietotām zālēm.
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā ir ziņots par papildus blakusparādībām, kuras zemāk esošajā sarakstā
ir attēlotas slīprakstā.
Nevēlamās blakusparādības
Infekcijas un infestācijas
Bieži Nazofaringīts
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk Neitropēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk Paaugstināta jutība
Reti Angioedēma, alerģiskas reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži Ēstgribas pastiprināšanās
Retāk Anoreksija, hipoglikēmija
Psihiskie traucējumi
Bieži Eiforisks garastāvoklis, apjukums, pastiprināta uzbudināmība, dezorientācija, bezmiegs, pavājināts libido
Retāk Halucinācijas, panikas lēkme, nemiers, ažitācija, depresija, nomākts
garastāvoklis, pacilāts garastāvoklis, agresija, garastāvokļa svārstības, depersonalizācija, grūtības atrast vārdus, patoloģiski sapņi, pastiprināts libido, anorgasmija, apātija
Reti Nesavaldīšanās
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži Reibonis, miegainība, galvassāpes
Bieži Ataksija, koordinācijas traucējumi, tremors, dizartrija, amnēzija, atmiņas traucējumi, nespēja koncentrēt uzmanību, parestēzija, hipoestēzija, sedācija, līdzsvara traucējumi, letarģija.
Retāk Ģībonis, stupors, mioklonuss, samaņas zudums, psihomotora hiperaktivitāte, diskinēzija, posturāls reibonis, intencijas trīce, nistagms, kognitīvi traucējumi, garīgi traucējumi, runas traucējumi, refleksu pavājināšanās, hiperestēzija, dedzināšanas sajūta, ageizija, savārgums
Reti Krampji, parosmija, hipokinēzija, disgrāfija
Acu bojājumi
Bieži Neskaidra redze, diplopija
Retāk Perifērās redzes zudums, redzes traucējumi, acu pietūkums, redzes lauka defekts, samazināts redzes asums, sāpes acīs, astenopija, fotopsija, acu sausums, pastiprināta asarošana, acu kairinājums
Reti Redzes zudums, keratīts, oscilopsija, attēla dziļuma uztveres maiņa, midriāze, šķielēšana, spilgtāka redze
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži Reibonis
Retāk Hiperakūzija
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk Tahikardija, pirmās pakāpes atrioventrikulāra blokāde, sinusa bradikardija, sastrēguma sirds mazspēja
Reti QT intervāla pagarināšanās, sinusa tahikardija, sinusa aritmija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk Piesarkums, karstuma viļņi, hipotensija, hipertensija, aukstas ķermeņa perifērās daļas
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk Dispnoja, deguna asiņošana, klepus, aizlikts deguns, rinīts, krākšana, deguna gļotādas sausums
Reti Plaušu tūska, spiedoša sajūta kaklā
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži Vemšana, slikta dūša, aizcietējumi, caureja, flatulence, vēdera palielināšanās, mutes sausums
Retāk Gastroezofageāla refluksa slimība, siekalu hipersekrēcija, mutes hipoestēzija
Reti Ascīts, pankreatīts, uztūkusi mēle, disfāgija
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk Paaugstināti aknu enzīmu līmeņi*
Reti Dzelte
Ļoti reti Aknu mazspēja, hepatīts
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk Papulozi izsitumi, nātrene, hiperhidroze, nieze
Reti Stīvensa-Džonsona sindroms, auksti sviedri
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži Muskuļu krampji, artralģija, muguras sāpes, sāpes locekļos, cervikāla spazma
Retāk Locītavu pietūkums, mialģija, muskuļu raustīšanās, sāpes kakla daļā, muskuļu stīvums
Reti Rabdomiolīze
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk Urīna nesaturēšana, dizūrija
Reti Nieru mazspēja, oligūrija, urīna aizture
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Bieži Erektilā disfunkcija
Retāk Seksuāla disfunkcija, aizkavēta ejakulācija, dismenoreja, krūts dziedzeru sāpīgums
Reti Amenoreja, izdalījumi no krūtīm, krūts dziedzeru palielināšanās, ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži Perifēra tūska, tūska, patoloģiska gaita, krišana, apreibuma sajūta, slikta pašsajūta, nespēks
Retāk Vispārēja tūska, sejas tūska, spiediena sajūta krūtīs, sāpes, drudzis, slāpes, drebuļi, astēnija
Izmeklējumi
Bieži Ķermeņa masas pieaugums
Retāk Kreatīnfosfokināzes līmeņa paaugstināšanās asinīs, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, samazināts trombocītu skaits, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, samazināts kālija līmenis asinīs, ķermeņa masas samazināšanās
Reti Samazināts leikocītu skaits
* Alanīnaminotransferāzes (ALAT) un aspartātaminotransferāzes (ASAT) līmeņa paaugstināšanās.
Pēc īstermiņa un ilgtermiņa pregabalīna terapijas pārtraukšanas, dažiem pacientiem tika novēroti atcelšanas simptomi. Tika minētas sekojošas reakcijas: bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, trauksme, caureja, gripas sindroms, krampji, nervozitāte, depresija, sāpes, hiperhidroze un reibonis, kas liecina par fizisku atkarību. Pacients par to ir jāinformē pirms terapijas uzsākšanas.
Dati liecina, ka attiecībā uz pregabalīna ilgtermiņa terapijas pārtraukšanu, atcelšanas simptomu biežums un smagums varētu būt atkarīgs no devas.
Pediatriskā populācija
Trīs pediatriskajā populācijā veiktajos pētījumos pacientiem ar parciāliem krampjiem ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās (12 nedēļas ilgā efektivitātes un drošuma pētījumā pacientiem ar parciālām krampju lēkmēm (n = 295), pētījumā par farmakokinētiku un panesamību (n = 65) un vienu gadu ilgā atvērta tipa klīniskajā drošuma pētījumā (n = 54)) novērotais pregabalīna drošuma profils bija līdzīgs tam, kas novērots ar pieaugušiem epilepsijas pacientiem veiktajos pētījumos. 12 nedēļas ilgajā pregabalīna terapijas pētījumā visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija miegainība, drudzis, augšējo elpceļu infekcija, palielināta ēstgriba, ķermeņa masas palielināšanās un nazofaringīts (skatīt 4.2., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā visbiežāk novērotās blakusparādības pregabalīna pārdozēšanas
gadījumā bija miegainība, apjukuma stāvoklis, ažitācija un nemiers. Ziņots arī par krampjiem.
Retos gadījumos tika ziņots par komas stāvokli.
Pregabalīna pārdozēšanas ārstēšanā būtu jāiekļauj vispārēja rakstura uzturoša terapija un, ja nepieciešams, var ietvert arī hemodialīzi (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi.
ATĶ kods: N03AX16
Aktīvā viela pregabalīns ir gamma aminosviestskābes analogs [(S)-3-(aminometil)-5-
metilheksānskābe].
Darbības mehānisms
Pregabalīns centrālajā nervu sistēmā saistās pie voltāžsensitīvo kalcija kanālu papildus apakšvienībām (α2-δ proteīns).
Klīniskā efektivitāte un drošums
Epilepsija
Papildterapija
Pregabalīns tika pētīts 3 kontrolētos klīniskos pētījumos, kas ilga 12 nedēļas un kuros pregabalīns
lietots BID vai TID dozēšanas režīmos. Kopumā BID un TID dozēšanas režīmu drošuma un efektivitātes profili bija līdzīgi.
Ārstēšanās 1. nedēļā tika novērota krampju lēkmju skaita samazināšanās.
Pediatriskā populācija
Pregabalīna lietošanas efektivitāte un drošums epilepsijas papildterapijā pediatriskiem pacientiem līdz
12 gadu vecumam un pusaudžiem, nav pierādīta. Blakusparādības, kas tika novērotas farmakokinētikas un panesamības pētījumā, kurā tika iekļauti pacienti no 3 mēnešu vecuma līdz 16 gadu vecumam (n = 65) ar parciālām krampju lēkmēm, bija līdzīgas tām, kas novērotas pieaugušajiem. 12 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika iekļauti 4 līdz 16 gadus veci pacienti (n = 295) un kas tika veikts, lai novērtētu pregabalīna efektivitāti un drošumu parciālu krampju lēkmju papildterapijā un vienu gadu ilga atklāta drošuma pētījuma rezultāti, kurā tika iekļauti 54 pediatriski pacienti no 3 mēnešu vecuma līdz 16 gadu vecumam ar epilepsiju, liecina, ka tādas blakusparādības kā drudzis un augšējo elpceļu infekcijas, tika novērotas biežāk nekā pētījumos ar pieaugušajiem (skatīt 4.2., 4.8. un 5.2. apakšpunktu).
12 nedēļas ilgajā placebo kontrolētajā pētījumā pediatriskajiem pacientiem tika nozīmēts pregabalīns
devā 2,5 mg/kg/dienā (maksimāli 150 mg/dienā), pregabalīns devā 10 mg/kg/dienā (maksimāli 600
mg/dienā) vai placebo. Procentuālais pacientu skaits, kuriem parciālo krampju lēkmju biežuma
samazinājums bija par vismaz 50%, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, bija 40,6% pacientu, kuri tika
ārstēti ar pregabalīnu 10 mg/kg/dienā (p = 0,0068 pret placebo), 29,1% pacientu, kuri tika ārstēti ar
pregabalīnu 2,5 mg/kg/dienā (p = 0,2600 pret placebo) un 22,6% no tiem, kuri saņēma placebo.
Monoterapija (pacientiem ar pirmreizēju diagnozi)
Pregabalīns tika pētīts vienā 56 nedēļu ilgā kontrolētā klīniskā pētījumā, kurā pregabalīns tika lietots BID dozēšanas režīmā. Pregabalīns neuzrādīja mazāku efektivitāti kā lamotrigīns, ņemot vērā galauzstādījumu, ka 6 mēnešu laikā nav krampju lēkmju. Drošums un laba panesamība pregabalīnam un lamotrigīnam, bija līdzīgi.
Ģeneralizēta trauksme
Pregabalīns tika pētīts 6 kontrolētos 4-6 nedēļu ilgos pētījumos, 8 nedēļu pētījumā gados vecākiem cilvēkiem un ilgtermiņa recidīva novēršanas pētījumā ar 6 mēnešu ilgu dubultmaskētu recidīva novēršanas fāzi.
1. nedēļā tika novērota ģeneralizētas trauksmes (ĢT) simptomu samazināšanās, ko atspoguļoja Hamiltona Trauksmes vērtēšanas skala (Hamilton Anxiety Rating Scale (HAM-A)).
Kontrolētos klīniskos pētījumos (4-8 nedēļu ilgos) 52% ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 38%
pacientu, kuri saņēma placebo, no pētījuma sākuma līdz beigām novēroja vismaz 50% uzlabošanos pēc HAM-A skalas kopējo punktu skaita.
Kontrolētos pētījumos, lielākai pacientu daļai, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu, ziņots par neskaidru redzi, kas vairumā gadījumu atrisinājās terapiju turpinot, nekā pacientiem, kuri saņēma placebo. Kontrolētos klīniskos pētījumos vairāk nekā 3600 pacientiem, tika veikti oftalmoloģiskie testi (ieskaitot redzes asuma noteikšanas testu, redzes lauka noteikšanas testu, dilatācijas oftalmoskopiju). No šiem pacientiem, redzes asums bija samazināts 6,5% pacientu, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu un 4,8% placebo pacientu. Redzes lauka izmaiņas tika konstatētas 12,4% ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 11,7% ar placebo ārstētiem pacientiem. Izmaiņas acs dibenā tika novērotas 1,7% ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 2,1% ar placebo ārstētiem pacientiem.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pregabalīna farmakokinētika līdzsvara stāvoklī veseliem brīvprātīgiem un epilepsijas pacientiem, kuri lieto pretepilepsijas līdzekļus, ir līdzīga.
Uzsūkšanās
Pregabalīns, lietots tukšā dūšā, ātri uzsūcas, sasniedzot maksimālo koncentrāciju plazmā pēc 1 stundas, neatkarīgi no tā, vai lietota viena, atsevišķa deva, vai tiek lietotas vairākas devas. Perorāli
lietota pregabalīna biopieejamība ir ≥90% un nav atkarīga no devas. Pēc atkārtotas lietošanas, līdzsvara koncentrācijas līmenis tiek sasniegts 24-48 stundu laikā. Pregabalīna uzsūkšanās ātrums ir samazināts, ja to lieto ēšanas laikā, tā rezultātā Cmax samazinās apmēram par 25-30%, bet tmax pieaug apmēram par 2,5 stundām. Neskatoties uz to, pregabalīna lietošana ēdienreižu laikā, klīniski būtiski neietekmē pregabalīna uzsūkšanās pakāpi.
Izkliede
Preklīniskos pētījumos ir pierādīts, ka pelēm, žurkām un pērtiķiem pregabalīns šķērso
hematoencefālisko barjeru. Ir pierādīts, ka pregabalīns šķērso placentu žurkām, un, žurkām laktācijas laikā to konstatē pienā. Cilvēkam, pēc pregabalīna iekšķīgas lietošanas, tā šķietamais izkliedes tilpums ir 0,56 l/kg. Pregabalīns nesaistās ar plazmas proteīniem.
Biotransformācija
Cilvēkiem pregabalīns tiek metabolizēts tikai nelielā daudzumā. Pēc radioaktīvi iezīmētas pregabalīna devas lietošanas, apmēram 98% radioaktivitātes tiek konstatēta urīnā neizmainīta pregabalīna veidā. N-metilētā pregabalīna derivāta, galvenā urīnā atrodamā pregabalīna metabolīta daudzums atbilst 0,9% lietotās devas. Preklīniskie pētījumi neliecina, ka pregabalīna S-enantiomērs racemizētos R-enantiomērā.
Eliminācija
Pregabalīns tiek eliminēts no asinsrites galvenokārt caur nierēm, neizmainītā veidā.
Pregabalīna vidējais eliminācijas pusperiods ir 6,3 stundas. Pregabalīna plazmas klīrenss un renālais klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu, sadaļu “Nieru darbības traucējumi”).
Devas pielāgošana ir nepieciešama pacientiem, kuriem ir pavājināta nieru funkcija, vai, kuri saņem hemodialīzi (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Linearitāte/nelinearitāte
Ieteicamo dienas devu robežās pregabalīna farmakokinētika ir lineāra. Pregabalīna farmakokinētikas
individuālās atšķirības starp pacientiem ir mazas (< 20%). Pēc vienas, atsevišķas devas
farmakokinētikas var paredzēt vairāku devu farmakokinētiku. Tādēļ nav nepieciešama regulāra pregabalīna koncentrācijas plazmā uzraudzība.
Dzimums
Klīniskie pētījumi liecina, ka dzimumam nav klīniski būtiskas ietekmes uz pregabalīna koncentrāciju plazmā.
Nieru darbības traucējumi
Pregabalīna klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam. Turklāt pregabalīnu var efektīvi izvadīt no plazmas ar hemodialīzes palīdzību (pēc 4 stundu ilgas hemodialīzes, pregabalīna koncentrācija plazmā samazinās aptuveni par 50%). Tā kā izvadīšanās caur nierēm ir galvenais zāļu eliminācijas ceļš, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir nepieciešama devas samazināšana un pēc hemodialīzes seansa ir nepieciešama papilddeva (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Aknu darbības traucējumi
Nav veikti specifiski farmakokinētikas pētījumi pacientiem ar pavājinātu aknu funkciju. Tā kā pregabalīns netiek pakļauts būtiskam metabolismam un tas galvenokārt izdalās ar urīnu neizmainītā veidā, nav gaidāms, ka aknu funkcijas traucējumi varētu būtiski mainīt pregabalīna koncentrāciju plazmā.
Pediatriskā populācija
Farmakokinētikas un panesamības pētījumā pediatriskiem pacietiem ar epilepsiju (vecuma grupas: 1–23 mēneši, 2-6 gadi, 7–11 gadi un 12–16 gadi) tika izvērtēta pregabalīna farmakokinētika, lietojot 2,5; 5; 10 un 15 mg/kg/dienā devas.
Pediatriskiem pacientiem, pēc iekšķīgas pregabalīna lietošanas tukšā dūšā, laiks, līdz tika sasniegta maksimālā koncentrācija plazmā, visu vecuma grupu bērniem kopumā bija līdzīgs, un tika sasniegts 0,5–2 stundas pēc devas lietošanas.
Palielinot devu visās vecuma grupās, pregabalīna Cmax un AUC rādītāji pieauga lineārā veidā. Pediatriskiem pacientiem ar ķermeņa masu mazāku nekā 30 kg, AUC bija par 30% mazāks, jo šiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kuru ķermeņa masa ir ≥ 30 kg, ķermeņa masai pielāgotais klīrenss bija par 43% lielāks.
Pregabalīna terminālais eliminācijas pusperiods pediatriskiem pacientiem līdz 6 gadu vecumam ir aptuveni 3-4 stundas, bet 7 gadus veciem un vecākiem bērniem tas ir 4–6 stundas.
Populācijas farmakokinētikas analīze pierādīja, ka kreatinīna klīrenss ir nozīmīga iekšķīgi lietotā pregabalīna klīrensa kovariācija, un, ka ķermeņa masa ir nozīmīga pregabalīna šķietamā iekšķīgā izkliedes tilpuma kovariācija, un šīs sakarības bija līdzīgas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Pregabalīna farmakokinētika pacientiem, kuri jaunāki par 3 mēnešiem, nav pētīta (skatīt 4.2., 4.8. un
5.1. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Pregabalīna klīrensam ir tendence ar vecumu samazināties. Šī iekšķīgi lietotā pregabalīna klīrensa
samazināšanās notiek atbilstoši kreatinīna klīrensa kritumam, kas tiek saistīts ar vecuma palielināšanos. Pregabalīna devas samazināšana var būt nepieciešama pacientiem, kuriem vecuma dēļ ir pavājinājusies nieru funkcija (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Mātes, kuras baro bērnu ar krūti
10 mātēm, kuras baroja bērnu ar krūti un, kurām kopš dzemdībām bija pagājušas vismaz 12 nedēļas, tika izvērtēta 150 mg pregabalīna farmakokinētika, ko lietoja ik pēc 12 stundām (dienas deva
300 mg). Barošana ar krūti pregabalīna farmakokinētiku ietekmēja nebūtiski vai neietekmēja nemaz.
Pregabalīns izdalījās mātes pienā vidējā līdzsvara koncentrācijā, kas bija apmēram 76% no
koncentrācijas mātes plazmā. Ja sieviete saņem 300 mg/dienā vai maksimālo devu 600 mg/dienā,
paredzamā deva, ko saņem zīdainis ar mātes pienu (pieņemot, ka piena patēriņš ir 150 ml/kg/dienā),
attiecīgi ir 0,31 mg/kg/dienā vai 0,62 mg/kg/dienā. Šīs paredzamās devas mg/kg izteiksmē ir apmēram
7% no kopējās dienas devas mātei.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu neliecina par īpašu risku
cilvēkam. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām un pērtiķiem novērotas CNS reakcijas,
tostarp hipoaktivitāte, hiperaktivitāte un ataksija. Vecām, albīnām žurkām pēc ilgstošas pregabalīna iedarbības, kas ≥5 reizes pārsniedza vidējo iedarbību cilvēkam, lietojot maksimālo ieteikto devu, bieži tika novērots palielināts tīklenes atrofijas biežums.
Pregabalīns nebija teratogēns pelēm, žurkām un trušiem. Fetotoksicitāti žurkām un trušiem novēroja tikai pie iedarbības, kas būtiski pārsniedza iedarbību cilvēkam. Prenatālās/postnatālās toksicitātes pētījumos ar žurkām, ja iedarbība > 2 reizes pārsniedza maksimālo ieteicamo iedarbību cilvēkam, pregabalīns to pēcnācējiem izraisīja attīstības traucējumus.
Nevēlama iedarbība uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti tika novērota pie iedarbības, kas ievērojami pārsniedza terapeitisko iedarbību. Nevēlama ietekme uz vīrišķo dzimumorgānu un spermas rādītājiem bija atgriezeniska un attīstījās tikai pie iedarbības, kas būtiski pārsniedza terapeitisko iedarbību, vai, kad tika saistīta ar pēkšņiem deģeneratīviem procesiem žurku tēviņu dzimumorgānos. Tādēļ šī iedarbība tika uzskatīta par klīniski nenozīmīgu vai nelielu.
Pamatojoties uz virkni in vitro un in vivo testu rezultātiem, pregabalīns nav genotoksisks.
Žurkām un pelēm tika veikti 2 gadus ilgi kancerogenitātes pētījumi ar pregabalīnu. Žurkām pie iedarbības, kas līdz pat 24 reizēm pārsniedza vidējo iedarbību cilvēkam, lietojot maksimālo ieteicamo klīnisko devu 600 mg/dienā, audzēji netika novēroti. Pelēm pie iedarbības, kas bija līdzīga vidējai iedarbībai cilvēkam, audzēju skaita palielināšanās netika konstatēta, taču pie lielākas iedarbības, tika novērots hemangiosarkomas biežuma pieaugums. Pelēm, pregabalīna inducēto audzēju veidošanās mehānisms, kas nav genotoksisks, skar izmaiņas trombocītos un ir saistīts ar endoteliālo šūnu proliferāciju. Pamatojoties uz īstermiņa un ierobežotiem ilgtermiņa klīniskiem datiem, šīs izmaiņas trombocītos netika novērotas žurkām vai cilvēkiem. Nav pierādījumu, kas liecinātu par saistītu risku cilvēkam.
Toksicitātes veidi jaunām žurkām kvalitatīvi neatšķīrās no tā, kas novērota pieaugušām žurkām. Taču jaunās žurkas bija daudz jutīgākas. Pie terapeitiskas iedarbības, ir pierādījumi par CNS klīniskām
pazīmēm kā hiperaktivitāte un zobu griešana, kā arī zināma ietekme uz augšanu (pārejoša atpalikšana
ķermeņa masas pieaugumā). Ietekme uz riesta ciklu tika novērota pie iedarbības, kas 5 reizes pārsniedza terapeitisko iedarbību cilvēkam. Samazināta akustiskā izbīļa reakcija tika novērota jaunām,
žurkām, 1-2 nedēļas pēc iedarbības, kas >2 reizes pārsniedza terapeitisko iedarbību cilvēkam. Deviņas nedēļas pēc iedarbības, šis efekts vairs netika novērots.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Rabakir 25 mg cietās kapsulas
Kapsulas saturs:
Laktozes monohidrāts
Preželatinizēta (kukurūzas) ciete
Kukurūzas ciete
Talks
Kapsulas apvalks:
Dzeltens vāciņš:
Želatīns
Titāna dioksīds (E171)
Hinolīndzeltenais (E104)
Saulrieta dzeltenais FCF - FD&C Dzeltenais 6 (E110)
Dzeltena pamatne:
Želatīns
Titāna dioksīds (E171)
Hinolīndzeltenais (E104)
Saulrieta dzeltenais FCF - FD&C Dzeltenais 6 (E110)
Rabakir 75 mg cietās kapsulas
Kapsulas saturs:
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Talks
Kapsulas apvalks:
Gaiši brūns vāciņš:
Želatīns
Dzeltenais dzelzs dioksīds (E172)
Titāna dioksīds (E171)
Sarkanais dzelzs dioksīds (E172)
Melnais dzelzs dioksīds (E172)
Gaiši brūna pamatne:
Želatīns
Dzeltenais dzelzs dioksīds (E172)
Titāna dioksīds (E171)
Sarkanais dzelzs dioksīds (E172)
Melnais dzelzs dioksīds (E172)
Rabakir 150 mg cietās kapsulas
Kapsulas saturs:
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Talks
Kapsulas apvalks:
Brūns vāciņš:
Želatīns
Dzeltenais dzelzs dioksīds (E172)
Titāna dioksīds (E171)
Sarkanais dzelzs dioksīds (E172)
Melnais dzelzs dioksīds (E172)
Brūna pamatne:
Želatīns
Dzeltenais dzelzs dioksīds (E172)
Titāna dioksīds (E171)
Sarkanais dzelzs dioksīds (E172)
Melnais dzelzs dioksīds (E172)
Rabakir 300 mg cietās kapsulas
Kapsulas saturs:
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Talks
Kapsulas apvalks:
Tumši brūns vāciņš:
Želatīns
Sarkanais dzelzs dioksīds (E172)
Melnais dzelzs dioksīds (E172)
Tumši brūna pamatne:
Želatīns
Sarkanais dzelzs dioksīds (E172)
Melnais dzelzs dioksīds (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Rabakir 25, 75, 150 un 300 mg cietās kapsulas ir iepakotas caurspīdīgos PVH/Alumīnija blisteros.
Rabakir ir pieejams četros iepakojuma lielumos, kas ir izgatavoti no PVH ar alumīnija foliju pamatnē: 14 kapsulu iepakojums satur 1 blisteri, 28 kapsulu iepakojums satur 2 blisterus, 56 kapsulu iepakojums satur 4 blisterus un 84 kapsulu iepakojums satur 6 blisterus.
Blisteri kopā ar lietošanas instrukciju ir iepakoti salocītā kartona kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Gedeon Richter Plc.
1103 Budapest,
Gyömrői út 19-21
Ungārija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
15-0258
15-0260
15-0262
15-0264
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2015.gada 5.oktobris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
02/2018
SASKAŅOTS ZVA 10-05-2018
EQ PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 10-05-2018
EQ PAGE 1
