Primovist

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Primovist 0,25 mmol/ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 0,25 mmol gadoksetāta dinātrija sāls (Gd‑EOB‑DTPA dinātrija sāls) (Dinatrii gadoxetas), kas ekvivalents 181,43 mg gadoksetāta dinātrija sāls.

1 pilnšļirce ar 5 ml šķīduma injekcijām satur 907 mg gadoksetāta dinātrija sāls.

1 pilnšļirce ar 7,5 ml šķīduma injekcijām satur 1361 mg gadoksetāta dinātrija sāls.

1 pilnšļirce ar 10 ml šķīduma injekcijām satur 1814 mg g gadoksetāta dinātrija sāls.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 11,7 mg nātrija/ ml.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām pilnšļircē:

dzidrs, bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums bez redzamām daļiņām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Primovist ir indicēts fokālu aknu bojājumu konstatēšanai un raksturošanai ar T1 uzsvērtu magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI).

Primovist jālieto vienīgi tajos gadījumos, kad diagnostiskā informācija ir būtiska un to nevar iegūt ar nepastiprinātu magnētiskās rezonanses (MRI) attēldiagnostiku un nevar izmantot citas reģistrētās zāles.

Šo ārstniecības līdzekli lieto tikai diagnostiskām vajadzībām, ievadot intravenozi.

4.2. Devas un lietošanas veids

Lietošanas veids

Primovist ir lietošanai gatavs ūdens šķīdums, kas ir jāievada neatšķaidīts kā intravenoza bolus injekcija ar plūsmas ātrumu apmēram 2 ml/s. Pēc kontrastvielas ievadīšanas intravenozā kanula/katetrs ir jāizskalo ar sterilu 9 mg/ml (0,9%) fizioloģisko šķīdumu.

Sīkāku informāciju par izmeklēšanu skatīt 5.1. apakšpunktā.

Papildus informāciju skatīt 6.6. apakšpunktā.

Devas

Kontrastviela jāievada mazākajā devā, kas pietiekami pastiprina attēlu kontrastu diagnozes noteikšanai. Deva jāaprēķina, pamatojoties uz pacienta ķermeņa masu, nepārsniedzot ieteicamo devu uz kilogramu ķermeņa masas, kas norādīta šajā apakšpunktā.

Ieteicamās Primovist devas ir:

Pieaugušie

0,1 ml Primovist uz kg ķermeņa masas.

Atkārtota lietošana

Klīniskā informācija par Primovist atkārtotu lietošanu nav pieejama.

Papildus informācija īpašām pacientu grupām

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Primovist nevajadzētu lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ<30ml/min/1,73m²) un pacientiem aknu transplantācijas perioperatīvajā periodā, izņemot gadījumus, ja diagnostiskā informācija ir būtiski nepieciešama un nav iegūstama ar MRI bez kontrasta pastiprinājuma (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja Primovist lietošana tomēr nepieciešama, deva nedrīkst pārsniegt 0,025 mmol/kg ķermeņa masas. Viena izmeklējuma laikā nedrīkst ievadīt vairāk kā vienu devu. Tā kā trūkst informācijas par atkārtotu lietošanu, Primovist injekcijas nevajadzētu atkārtot, ja vien intervāls starp tām nav vismaz 7 dienas.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Nav nepieciešama devas pielāgošana.

Pediatriskā populācija

Primovist lietošanas drošums un iedarbība pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem, nav noskaidrota. Šobrīd pieejamā informācija aprakstīta 5.1. apakšpunktā.

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vecāki)

Nav nepieciešama devas pielāgošana. Gados vecākiem pacientiem jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nepieciešams ievērot parastos piesardzības pasākumus attiecībā uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu, piemēram, jāpārliecinās, vai pacientam nav elektrokardiostimulators vai feromagnētisks implants.

Diagnostiskās procedūras, kas saistītas ar kontrastvielu ievadīšanu, jāveic ārsta vadībā, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un izsmeļošas zināšanas par veicamo procedūru.

Pēc injekcijas pacientam ir jāatrodas uzraudzībā vismaz 30 minūtes, jo pieredze ar kontrastvielām liecina, ka lielākā daļa nevēlamo blakusparādību rodas šajā periodā.

Nieru funkcijas traucējumi

Pirms Primovist lietošanas ieteicams visiem pacientiem ar laboratorisku testu palīdzību izslēgt nieru disfunkciju.

Saņemti ziņojumi par nefrogēniskas sistēmiskas fibrozes (NSF) gadījumiem, kas saistīti ar dažu gadolīniju saturošu kontrastvielu lietošanu pacientiem ar akūtiem vai hroniskiem smagiem nieru darbības traucējumiem (GFR< 30ml/min /1,73 m²). Aknu transplantācijas pacientiem pastāv īpašs risks, jo akūtas nieru mazspējas biežums šai grupā ir augsts. Tā kā pastāv iespēja, ka NSF var attīstīties, ievadot Primovist, to nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem aknu transplantācijas perioperatīvajā periodā, izņemot gadījumus, ja diagnostiskā informācija ir būtiski nepieciešama un nav iegūstama ar MRI bez kontrasta pastiprinājuma.

Hemodialīzes veikšana neilgi pēc Primovist saņemšanas var būt noderīga Primovist izvadei no organisma.

Nav pierādījumu, kas pamatotu hemodialīzes uzsākšanu NSF novēršanai vai ārstēšanai pacientiem, kuriem hemodialīze vēl netiek veikta.

Gados vecāki cilvēki

Tā kā gadoksetāta nieru klīrenss vecāka gadagājuma cilvēkiem var būt samazināts, ir īpaši svarīgi izslēgt nieru darbības traucējumu iespēju 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem.

Pacienti ar kardiovaskulārām slimībām

Jāievēro piesardzība, lietojot Primovist pacientiem ar smagām kardiovaskulārām slimībām, jo līdz šim pieejamie dati ir ierobežoti.

Primovist nedrīkst lietot pacientiem ar nekoriģētu hipokaliēmiju.

Īpaša piesardzība, lietojot Primovist, jāievēro pacientiem:

- ar diagnosticētu iedzimtu pagarināta QT sindromu vai pagarināta QT sindromu ģimenes anamnēzē,

- ar iepriekš diagnosticētu aritmiju, lietojot zāles, kas pagarina sirds repolarizāciju,

- kuri pašreiz lieto zāles, kas pagarina sirds repolarizāciju, piemēram, III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalols).

Atsevišķiem pacientiem Primovist var izraisīt pārejošu QT intervāla pagarināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Paaugstināta jutība

Alerģijai līdzīgas reakcijas, tai skaitā šoks, ir reti novērojamas pēc gadolīnu saturošas MRI kontrastvielas ievadīšanas. Lielākā daļa šo reakciju rodas pusstundas laikā pēc kontrastvielas ievadīšanas. Tomēr, tāpat kā ar citām šīs grupas kontrastvielām, retos gadījumos var rasties vēlīnas reakcijas pēc vairākām stundām vai dienām. Pirms kontrastvielu ievadīšanas jānodrošina paaugstinātas jutības reakciju ārstēšanai nepieciešamo zāļu un reanimācijas līdzekļu viegla pieejamība.

Paaugstinātas jutības reakciju risks ir augstāks šādos gadījumos:

- iepriekš novērota reakcija uz kontrastvielām;

- bronhiālā astma anamnēzē;

- alerģiskās slimības anamnēzē.

Pacientiem ar noslieci uz alerģiju (īpaši, ja iepriekš minētie nosacījumi vērojami slimības anamnēzē) lēmums par Primovist lietošanu jāpieņem pēc īpaši rūpīgas riska/ieguvuma attiecības novērtēšanas.

Paaugstinātas jutības reakcijas var būt intensīvākas pacientiem, kas lieto bēta blokatorus, īpaši bronhiālās astmas gadījumā. Jāņem vērā, ka pacienti, kas lieto bēta blokatorus, var būt rezistenti pret paaugstinātas jutības reakciju standarta ārstēšanu ar bēta agonistiem.

Ja rodas paaugstinātas jutības reakcijas, kontrastvielas ievadīšana nekavējoties ir jāpārtrauc.

Lokāla nepanesība

Intramuskulāra ievadīšana var izraisīt lokālas nepanesības reakcijas, ieskaitot fokālu nekrozi, un tāpēc to noteikti nedrīkst pieļaut (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Pēc gadoksetāta dinātrija sāls intravenozas ievadīšanas gadolīnijs var uzkrāties galvas smadzenēs un citos organisma audos (kaulos, aknās, nierēs, ādā) un var izraisīt no devas atkarīgu T1 sekvences signāla intensitātes pastiprināšanos galvas smadzenēs, it sevišķi nucleus dentatus, globus pallidus un talāma apvidū. Klīniskās sekas nav zināmas. Lietojot gadoksetāta dinātrija sāli pacientiem, kuriem nepieciešama atkārtota skenēšana, iespējamās diagnostiskās priekšrocības jāizvērtē salīdzinājumā ar gadolīnija izgulsnēšanās risku galvas smadzenēs un citos audos.

Palīgvielas

Viens mililitrs zāļu satur 11,7 mg nātrija un nepieciešamā deva ir 0,1 ml/kg ķermeņa masas. Tas jāņem vērā pacientiem, kuriem jākontrolē uzņemtais nātrija daudzums.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā gadoksetāta transportēšanu uz aknām var mediēt OATP - nesējvielas, tad nevar izslēgt, ka spēcīgie OATP inhibitori var izraisīt zāļu mijiedarbību, samazinot aknu kontrasta efektu. Tomēr klīniskie dati šīs teorijas atbalstam netika iesniegti.

Mijiedarbības pētījumi veseliem cilvēkiem parādīja, ka vienlaicīga lietošana ar eritromicīnu neietekmēja Primovist efektivitāti un farmakokinētiku. Nav veikti citi klīniskie zāļu mijiedarbības

pētījumi.

Mijiedarbība pacientiem ar paaugstinātu bilirubīna vai feritīna līmeni

Paaugstināts bilirubīna vai feritīna līmenis var samazināt Primovist aknu kontrasta efektu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar diagnostiskiem testiem

Nosakot dzelzs saturu serumā ar kompleksometriskajām metodēm (piemēram, ar ferocīna kompleksa veidošanas metodi), līdz pat 24 stundām pēc izmeklēšanas ar Primovist rezultāts var būt kļūdains, jo kontrastvielas šķīdumā atrodas brīva kompleksu veidojoša viela.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav datu par gadoksetāta lietošanu grūtniecības laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti, atkārtoti lietojot augstas devas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Primovist nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, izņemot, ja sievietes klīniskā stāvokļa dēļ ir nepieciešama gadoksetāta lietošana.

Barošana ar krūti

Gadolīniju saturošas kontrastvielas ļoti nelielos daudzumos izdalās ar krūts pienu (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lietojot klīniskās devās, nav paredzama nekāda ietekme uz bērnu dēļ nelielā daudzuma, kas izdalās ar pienu un sliktās uzsūkšanās no zarnām. Lēmums par krūts barošanas turpināšanu vai pārtraukšanu uz 24 stundām pēc Primovist lietošanas ar piesardzību jāpieņem ārstam un sievietei, kas baro ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem nav pierādīta kaitīga ietekme uz fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Kopējais Primovist drošuma profila kopsavilkums ir pamatots ar vairāk nekā 1900 pacientu klīnisko pētījumu datiem un ar pēcreģistrācijas uzraudzības datiem.

Pacientiem, kuri saņem Primovist, biežāk novērotās zāļu blakusparādības (≥0,5 %) ir slikta dūša, galvassāpes, karstuma sajūta, paaugstināts asinsspiediens, muguras sāpes un reibonis.

Daudz nopietnāka blakusparādība, pacientiem, kuri saņem Primovist, ir anafilaktiskais šoks.

Retāk novērojamas novēlotas alerģiskas reakcijas (no dažām stundām līdz vairākām dienām).

Lielākā daļa nevēlamo blakusparādību bija pārejošas un vieglas vai vidēji smagas intensitātes.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Zāļu nevēlamās blakusparādības, kas novērotas lietojot Primovist, ir uzskaitītas zemāk esošajā tabulā. Tās ir klasificētas atbilstoši Orgānu Sistēmas Klasifikācijai (MedDRA versija 12.1). Ir lietots visatbilstošākais MedDRA termins, lai aprakstītu noteiktu reakciju un tās sinonīmus, kā arī ar to saistītus stāvokļus.

Klīnisko pētījumu nevēlamās zāļu blakusparādības ir klasificētas atbilstoši to sastopamības biežumam. Sastopamības biežuma grupas ir izteiktas saskaņā ar sekojošiem nosacījumiem: bieži: ≥1/100 līdz <1/10; retāk: ≥1/1000 līdz <1/100; reti: ≥1/10 000 līdz <1/1000. Zāļu blakusparādības, kas noteikts pēcreģistrācijas uzraudzības laikā un kuru biežumu nevar noteikt, atzīmētas kā `nav zināmi`.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības norādītas nopietnības samazināšanās secībā.

1. Tabula: Pacientu, kuri ārstēti ar Primovist, zāļu nevēlamās blakusparādības, kas ziņotas klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā

Orgānu sistēmas klasifikācija (MedDra)

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības/anafilaktoīdas reakcijas (piemēram, šoks*, hipotensija, rīkles un balsenes tūska, nātrene, sejas tūska, iesnas, konjunktivīts, sāpes vēderā, hipoestēzija, šķaudīšana, klepus, bālums)

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Vertigo

Reibonis

Disgeizija Parestēzija

Parosmija

Trīce

Akatīzija

Nemiers

Sirds funkcijas traucējumi

Hisa kūlīša zara blokāde

Sirdsklauves

Tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Paaugstināts asinsspiediens

Pietvīkums

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Respiratori traucējumi (aizdusa*, respiratorā distresa sindroms)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

Vemšana

Sausums mutē

Nepatīkama sajūta mutē

Pastiprināta siekalu izdalīšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nieze**

Makulopapulozi izsitumi

Pastiprināta svīšana

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Sāpes mugurā

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes krūšu kurvī

Reakcijas injekcijas vietā (dažāda veida)***,

Karstuma sajūta

Drebuļi

Nogurums

Slikta pašsajūta

Diskomforts

Savārgums

* Ziņojumi par dzīvībai bīstamiem un/vai letāliem gadījumiem. Šie ziņojumi saņemti no pēcreģistrācijas pieredzes.

**Nieze (vispārēja nieze, niezošas acis)

***Reakcijas injekcijas vietā (dažāda veida) ietver sekojošus terminus: ekstravazācija injekcijas vietā, dedzinoša sajūta injekcijas vietā, aukstuma sajūta injekcijas vietā, kairinājums injekcijas vietā, sāpes injekcijas vietā.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Klīniskos pētījumos ziņots par tādām laboratorijas analīžu pārmaiņām kā, piemēram, paaugstināts dzelzs līmenis serumā, paaugstināts bilirubīna līmenis, paaugstināts aknu transamināžu līmenis, samazināts hemoglobīna līmenis, paaugstināts amilāzes līmenis, leikocitūrija, hiperglikēmija, paaugstināts albumīna līmenis urīnā, hiponatriēmija, paaugstināts neorganisko fosfātu saturs, samazināts olbaltumvielu saturs serumā, leikocitoze, hipokaliēmija un paaugstināts LDH līmenis. Klīniskajos pētījumos regulāri tika kontrolēta elektrokardiogramma, un dažiem pacientiem tika konstatēta pārejoša QT pagarināšanās bez jebkādas saistītas nelabvēlīgas klīniskās ietekmes.

Ir ziņots par nefrogēniskas sistēmiskas fibrozes (NSF) gadījumiem lietojot citas gadolīniju saturošas kontrastvielas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem un nav iespējams aprakstīt simptomus. Vienreizēju Primovist devu, kas augstāka par 0,4 ml/kg (0,1 mmol/kg) uz ķermeņa masu, panesa labi.

Ierobežotam pacientu skaitam, kuriem klīniskajos pētījumos tika testēta deva 2,0 ml/kg ķermeņa masas (0,5 mmol/kg), biežāk tika novērotas nevēlamas blakusparādības, bet šiem pacientiem netika konstatētas jaunas nevēlamas blakusparādības.

Nejaušas pārmērīgas pārdozēšanas gadījumā pacientu nepieciešams rūpīgi novērot, novērošanā iekļaujot sirdsdarbības kontroli. Šādos gadījumos ir iespējama QT pagarināšanās (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Primovist var izvadīt ar hemodialīzi. Taču nav pierādījumu, ka hemodialīze būtu piemērojama nefrogēniskas sistēmiskas fibrozes (NSF) profilaksei.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: paramagnētiska kontrastviela, ATĶ kods: V08 C A10

Darbības mehānisms

Primovist ir paramagnētiska kontrastviela magnētiskās rezonanses izmeklēšanai.

Kontrasta pastiprināšanas efekts notiek ar gadoksetātu (Gd EOB DTPA), ar jonu kompleksu, kas sastāv no gadolīnija (III) un ligandu etoksibenzil-dietilēntriamīna-pentaetiķskābes (EOB-DTPA). Kad T1- uzsvērtās skenēšanas secības izmanto protonu magnētiskās rezonanses izmeklēšanā, gadolīnija jonu inducēta ierosinātā atoma spina režģa relaksācijas laika saīsināšanās izraisa signāla intensitātes palielināšanos un rezultātā noteiktu audu attēla kontrasta palielināšanos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Gadoksetāta dinātrija sāls pat zemās koncentrācijas rada relaksācijas laika saīsināšanos. Pie pH 7, magnētiskā lauka stipruma 0,47 T un temperatūrā 40 °C relaksivitāte (r₁) – noteikta pēc ietekmes uz protonu spina režģa relaksācijas laiku (T₁) plazmā – ir apmēram 8,18 l/mmol/s un relaksivitāte (r₂) – noteikta pēc ietekmes uz spina –spina relaksācijas laiku (T₂) – ir apmēram 8,56 l/mmol/s. Pie 1,5 T un temperatūrā 37 °C relaksivitātes plazmā ir attiecīgi r₁ = 6,9 l/mmol/s un r₂ = 8,7 l/mmol/s. Relaksivitāte parāda nedaudz pretēju atkarību no magnētiskā lauka sprieguma.

EOB-DTPA veido stabilu kompleksu ar paramagnētisko gadolīnija jonu ar ārkārtīgi augstu termodinamisko stabilitāti (log K_Gdl = 23,46). Gd-EOB-DTPA ir ūdenī labi šķīstošs, hidrofīls savienojums ar sadalītu koeficientu starp n-butanolu un buferu pie pH 7,6 apuveni pie 0,011. Sakarā ar to, ka gadoksetāta dinātrija sāls lipofīdo etoksibenzil daļu ekspozīcija ir divfāzu darbības veids: pirmkārt, izplatīšanās ekstracelulārajā telpā pēc bolus injekcijas un pēc tam selektīva hepatocītu uzņemšana. Relaksivitāte r₁aknu audos ir 16,6 l/mmol/s (pie 0,47 T), kā rezultātā palielinās signāla intensitāte uz aknu audiem. Pēc tam gadoksetāta dinātrija sāls izdalās ar žulti.

Bojājumi, kuros hepatocīti nefunkcionē vai minimāli funkcionē (cistas, metastāzes, lielākā daļa hepatocelulāru karcinomu), neuzkrāj Primovist. Augstu diferencēta hepatocelulāra karcinoma var saturēt funkcionējošus hepatocītus un var uzrādīt nelielu hepatocītu izmeklēšanas fāzes pastiprināšanu. Tāpēc, lai noteiktu pareizu diagnozi, nepieciešama papildus klīniskā informācija.

Viela neuzrāda būtisku inhibitoru mijiedarbību ar enzīmiem klīniski nozīmīgā koncentrācijā.

Attēlveidošana

Pēc Primovist bolus injekcijas dinamiskā izmeklēšana arteriālās, portovenozās un līdzsvara fāzēs izmanto dažādu īslaicīgu pastiprināšanas sistēmu no dažādiem aknu bojājumiem kā bāzi radioloģiskai bojājuma raksturošanai.

Aknu parenhīmas pastiprināšana hepatocītu fāzē palīdz noteikt aknu bojājumu skaitu, segmentāro sadalījumu, uzlabo aknu bojājuma vizualizēšanu un kontūru noteikšanu, tādā veidā uzlabojot bojājuma konstatēšanu. Diferencēts pastiprināts/pavājināts aknu bojājumu zīmējums sniedz papildu informāciju no dinamiskās fāzes.

Vēlīnu (hepatocītu) fāzi var izpētīt 20 minūtes pēc injekcijas, izmantojot attēlveidošanas logu, kas ilgst vismaz 120 minūtes. Klīnisko pētījumu diagnostiskās un tehniskās efektivitātes rezultāti liecina, ka 20 minūtes pēc injekcijas tie ir nedaudz labāki nekā rezultāti, kas iegūti 10 minūtes pēc injekcijas.

Attēlveidošanas logs tiek samazināts līdz 60 minūtēm pacientiem, kam nepieciešama hemodialīze, un pacientiem ar paaugstinātu bilirubīna līmeni (>3 mg/dl).

Primovist izdalīšanās caur aknām pastiprina žultsceļu struktūru attēlu.

Lietošanai gatava Primovist šķīduma fizikāli ķīmiskie raksturlielumi ir šādi:

Osmolalitāte 37°C temperatūrā (mOsm/kg H₂O)

688

Viskozitāte 37°C temperatūrā (mPa·s)

1,19

Blīvums 37°C temperatūrā (g/ml)

1,0881

pH

7,4

Pediatriskā populācija

Tika veikts 52 pediatrisku pacientu (vecums > 2 mēneši un < 18 gadi) novērojums. Pacientiem tika veikta aknu MRI ar Primovist pastiprinājumu, lai novērtētu iespējamus vai iepriekš zināmus fokālus aknu bojājumus. Papildus diagnostiskā informācija tika iegūta kombinējot ar kontrastu nepastiprinātus un pastiprinātus aknu MR attēlus salīdzinājumā ar kontrastu nepastiprinātiem MR attēliem vieniem pašiem. Tika ziņots par nopietnām blakusparādībām, taču neviena no tām pēc pētnieku domām nebija saistīta ar Primovist. Šī novērojuma retrospektīvā rakstura un mazā paraugu skaita dēļ nav iespējams izdarīt konkrētu slēdzienu par iedarbību un drošumu šajā populācijā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Izkliede

Pēc intravenozās ievadīšanas Gd-EOB-DTPA koncentrācijas laika profilu raksturoja divkāršs eksponenciāls kritums.

Gd-EOB-DTPA izplatās starpšūnu telpā (izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī apmēram 0,21 l/kg).

Viela tikai nedaudz saistās ar proteīniem (mazāk par 10%).

Savienojums tikai nelielā apjomā difundē caur placentāro barjeru.

Gadoksetāta dinātrija sāls ir lineāra gadolīniju saturoša kontrastviela. Pētījumi liecina, ka pēc gadolīniju saturošu kontrastvielu intravenozas ievadīšanas notiek gadolīnija uzkrāšanās organismā. Tas ietver izgulsnēšanos galvas smadzenēs un citos organisma audos un orgānos. Pēc lineāras gadolīniju saturošas kontrastvielas ievadīšanas, tas var izraisīt no devas atkarīgu T1 sekvences signāla intensitātes pastiprināšanos galvas smadzenēs, it sevišķi nucleus dentatus, globus pallidus un talāma apvidū. Signāla intensitātes pastiprināšanās un neklīniskie dati liecina par gadolīnija atbrīvošanos organismā pēc lineāras gadolīniju saturošas kontrastvielas lietošanas.

Biotransformācija

Gadoksetāta dinātrija sāls netiek metabolizēts.

Eliminācija

Gd-EOB-DTPA tiek vienādi izvadīts caur nierēm un hepatobiliārajiem ceļiem. Gd-EOB-DTPA eliminācijas pusperiods bija apmēram 1,0 stunda. Farmakokinētika bija lineāri atkarīga no devas līdz pat 0,4 ml/kg (100 μmol/kg) devai.

Kopējais seruma klīrenss (Cl_tot) reģistrēts apmēram 250 ml/min, turpretim nieru klīrenss (Cl_r) atbilst apmēram 120 ml/min.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 g.v. un vecāki)

Saskaņā ar nieru funkciju fizioloģiskajām izmaiņām saistībā ar vecumu gadoksetāta dinātrija sāls bija samazināts no 210 ml/min ne tik veciem cilvēkiem līdz 163 ml/min 65 gadus veciem cilvēkiem un vecākiem. Terminālais pusperiods un sistēmiskā iedarbība bija augstāka gados vecākiem cilvēkiem (2,3 h un 197 µmol*h/l attiecīgi salīdzinot ar 1,6 h un 153 µmol*h/l). Nieru ekskrēcija tika pabeigta pēc 24 h visiem cilvēkiem bez atšķirības starp gados vecākiem un ne tik veciem veseliem cilvēkiem.

Nieru un/vai aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem tiek novērots nenozīmīgs vai neliels koncentrācijas pieaugums plazmā, pusperioda un urīna ekskrēcijas palielināšanās, kā arī samazināta hepatobiliārā ekskrēcija, salīdzinot ar pacientiem, kuriem ir normāla aknu funkcija. Tomēr klīniski nozīmīga atšķirība aknu signālu pastiprinājumā netika novērota. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, īpaši pacientiem, kuriem ir patoloģiski augsts bilirubīna līmenis serumā (>3 mg/dl), AUC bija palielināts līdz 259 µmol*h/l, salīdzinot ar 160 µmol*h/l kontroles grupā. Eliminācijas pusperiods bija palielināts līdz 2,6 h salīdzinot ar 1,8 h kontroles grupā. Hepatobiliārā ekskrēcija būtiski samazinājās līdz 5,7% no ievadītās devas un šiem pacientiem samazinājās aknu signālu pastiprināšanās.

Pacientiem ar nieru mazspēju gala stadijā AUC ir palielināts 6 reizes līdz apmēram 903 µmol*h/l un terminālais pusperiods bija pagarināts par apmēram 20 h. Hemodialīze palielināja gadoksetāta dinātrija sāls klīrensu (skatīt 4.4.apakšpunktu ). Parasti dialīzes seansā, kas ilgst apmēram 3 stundas, ar hemodialīzi tika izvadīti aptuveni 30% no gadoksetāta dinātrija sāls devas sākot ar 1. stundu pēc injekcijas. Papildus hemodialīzes klīrensam, ievērojama daļa no ievadītās gadoksetāta devas šiem pacientiem izdalās ar žulti par ko liecina vidējā atgūšanas pakāpe fekālijās apmēram 50% 4 dienās (robežās no 24,6 līdz 74,0%, n=6 pacienti).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par akūtu un subhronisku toksicitāti un genotoksicitāti un kontakta sensibilizējošu potenciālu neliecina par īpašu risku cilvēkiem.

Sirds drošums

Pie samaņas esošiem suņiem telemetriski tika novērota neliela un īslaicīga QT pagarināšanās, lietojot augstāko pārbaudīto devu 0,5 mmol/kg, kas 20 reizes pārsniedz cilvēkiem paredzēto. Augstā koncentrācijā Gd-EOB-DTPA bloķē HERG kanālu un pagarina iespējamo darbības laiku izolētā jūrascūciņas papillārajā muskulī. Tas norāda uz iespēju, ka Primovist pārdozēšanas gadījumos var ierosināt QT pagarināšanos.

Farmakoloģiskos drošuma pētījumos atrade par citām orgānu sistēmām netika iegūta.

Reproduktīva toksikoloģija un laktācija

Truša embriotoksicitātes pētījumā tika novērots palielināts skaits pēcimplantācijas zudumu un palielināts abortu biežums pēc atkārtotas Gd-EOB-DTPA 2,0 mmol/kg devas ievadīšanas, kas 25,9 reizes (balstoties uz ķermeņa virsmas laukumu) vai aptuveni 80 reizes (balstoties uz ķermeņa masu) pārsniedz cilvēkam ieteicamo devu. Žurkām zīdīšanas periodā mazāk nekā 0,5% no intravenozi ievadītās radioaktīvi iezīmētā gadoksetāta devas (0,1 mmol/kg) izdalījās mātes pienā. Absorbcija pēc perorālas lietošanas žurkām bija ļoti zema 0,4%.

Lokālā tolerance

Lokālas nepanesības reakcijas tika novērotas tikai pēc Gd-EOB-DTPA intramuskulāras ievadīšanas.

Kancerogenitāte

Netika veikti kancerogenitātes pētījumi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kaloksetāta trinātrija sāls

Sālsskābe (pH regulēšanai)

Nātrija hidroksīds (pH regulēšanai)

Trometamols

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi (stikla pilnšļirce).

3 gadi (plastmasas pilnšļirce).

Zāles ir jāizlieto nekavējoties pēc iepakojuma atvēršanas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Stikla pilnšļirces: 10 ml pilnšļirces, kas sastāv no bezkrāsaina silikonizēta Ph.Eur. 1. klases stikla cilindra, silikonizēta hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāžņa, hlorbutila elastomēra gumijas uzgaļa, polisulfona Luer Lock adaptera un polipropilēna drošības uzgaļa.

Plastmasas pilnšļirces: 10 ml pilnšļirces, kas sastāv no bezkrāsaina ciklo-olefīna polimēra plastmasas cilindra ar termoplastiska elastomēra vāciņu, kas slēgts ar silikonizēta bromobutila aizbāzni.

Iepakojuma lielums:

1, 5 un 10 x 5 ml (10 ml pilnšļircē)

1, 5 un 10 x 7,5 ml (10 ml pilnšļircē)(tikai stikla)

1, 5 un 10 x 10 ml (10 ml pilnšļircē)

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Apskate

Šīs zāles ir dzidrs, bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķīdums. Pirms lietošanas tas ir vizuāli

jāpārbauda.

Primovist nedrīkst lietot, ja notikusi izteikta krāsas maiņa, izveidojušās daļiņas vai bojāts iepakojums.

Lietošana

Pilnšļirce ir jāizņem no iepakojuma un jāsagatavo injekcijai īsi pirms izmeklēšanas.

Uzgalis jānoņem no pilnšļirces tieši pirms izmeklēšanas.

Iznīcināšana

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pilnšļircei pievienotā noplēšamā uzlīme jāpievieno pacienta slimības vēsturei, lai gadolīniju saturošas kontrastvielas lietošana būtu rūpīgi dokumentēta. Jānorāda arī izlietotās devas lielums. Ja tiek lietota elektroniska pacienta karte, tajā jānorāda zāļu nosaukums, sērijas numurs un deva.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Bayer AG

Kaiser-Wilhelm-Allee 1

51373, Leverkusen

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

04-0408

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 2. decembris.

Pārreģistrācijas datums: 2014. gada 10. septembris.

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2018

SASKAŅOTS ZVA 29-03-2018

PAGE

PAGE 1