Praluent

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 75 mg/ml šķīdums injekcijām
Katra vienreizējas lietošanas pildspalvveida pilnšļirce satur 75 mg alirokumaba (Alirocumabum) 1 ml šķīduma. Katra vienreizējas lietošanas pilnšļirce satur 75 mg alirokumaba (Alirocumabum) 1 ml šķīduma. 150 mg/ml šķīdums injekcijām Katra vienreizējas lietošanas pildspalvveida pilnšļirce satur 150 mg alirokumaba (Alirocumabum) 1 ml šķīduma. Katra vienreizējas lietošanas pilnšļirce satur 150 mg alirokumaba (Alirocumabum) 1 ml šķīduma. Alirokumabs ir cilvēka IgG1 monoklonālā antiviela, kas iegūta Ķīnas kāmja olnīcu šūnās, izmantojot rekombinantās DNS tehnoloģiju.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām (injekcija)
Dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas
Primāra hiperholesterinēmija un jaukta tipa dislipidēmija
Praluent indicēts pieaugušajiem ar primāru hiperholesterinēmiju (heterozigotisku pārmantotu vai nepārmantotu) vai jauktu dislipidēmiju, lietojot papildus diētai:
- kombinācijā ar statīnu vai statīnu un citu lipīdu līmeni pazeminošu terapiju pacientiem, kuriem nav iespējams sasniegt ZBL-H mērķa vērtību, lietojot maksimālo panesamo statīnu devu, vai
- monoterapijā vai kombinācijā ar citu lipīdu līmeni pazeminošu terapiju pacientiem, kuri nepanes statīnus vai kuriem statīnu lietošana ir kontrindicēta.
2

Diagnosticēta aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība
Praluent indicēts pieaugušajiem ar diagnosticētu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību, lai mazinātu kardiovaskulāro risku, pazeminot ZBL-H līmeni, kā papildterapija citu riska faktoru novēršanai.
- kombinācijā ar maksimālo panesamo statīna devu kopā ar citām lipīdu līmeni pazeminošām zālēm vai bez tām vai
- monoterapijā vai kombinācijā ar citām lipīdu līmeni pazeminošām zālēm pacientiem, kuri nepanes statīnus vai kuriem tie ir kontrindicēti.
Pētījumu rezultātus par ietekmi uz ZBL-H līmeni un kardiovaskulārajiem notikumiem, kā arī informāciju par pētītajām populācijām skatīt 5.1. apakšpunktā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pirms sāk lietot Praluent, jāpārliecinās, vai hiperlipidēmijai vai jauktai dislipidēmijai nav sekundāru cēloņu (piemēram, nefrotiskais sindroms, hipotireoze).
Parastā Praluent sākumdeva ir 75 mg, ievadot subkutāni reizi 2 nedēļās. Pacientiem, kuriem nepieciešams izteiktāks ZBL-H samazinājums (>60%), var sākt lietot 150 mg reizi 2 nedēļās vai 300 mg reizi 4 nedēļās (reizi mēnesī), ievadot subkutāni.
Praluent devu var individuāli pielāgot atbilstoši pacienta īpatnībām, piemēram, sākotnējam ZBL-H līmenim, terapijas mērķim un atbildes reakcijai. Četras līdz astoņas nedēļas pēc ārstēšanas sākuma vai devas titrēšanas var novērtēt lipīdu līmeni un atbilstoši pielāgot devu (palielināt vai samazināt). Ja pacientiem, kuri lieto 75 mg reizi 2 nedēļās vai 300 mg reizi 4 nedēļās (reizi mēnesī), nepieciešams vēl papildus pazemināt ZBL-H līmeni, devu var koriģēt līdz maksimālajai devai 150 mg reizi 2 nedēļās.
Ja izlaista viena deva, pacientam jāizdara injekcija, cik drīz vien iespējams, un pēc tam jāturpina lietot zāles pēc sākotnējās shēmas.
Īpašas pacientu grupas
Pediatriskā populācija Praluent drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Gados vecāki cilvēki Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Dati par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pieejami.
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Pieejams maz datu par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Ķermeņa masa Pacientiem nav jāpielāgo deva atbilstoši ķermeņa masai.
Lietošanas veids
Subkutānai lietošanai.
Praluent injicē subkutānas injekcijas veidā augšstilbā, vēderā vai augšdelmā.
3

Lai ievadītu 300 mg devu, secīgi jāveic divas 150 mg injekcijas divās dažādās injekcijas vietās.
Injekcijas vietu katrā injekcijas reizē vēlams mainīt.
Praluent nedrīkst injicēt aktīvas ādas slimības vai bojājuma vietā, piemēram, vietā, kur ir saules apdegums, izsitumi, iekaisums vai ādas infekcija.
Praluent nedrīkst ievadīt tajā pašā injekcijas vietā, kur ievada citas injicējamas zāles.
Pēc tam, kad veselības aprūpes speciālists demonstrējis pareizu subkutānas injicēšanas tehniku, pacients Praluent var injicēt patstāvīgi, vai arī Praluent injekciju var izdarīt aprūpētājs.
Piesardzības pasākumi pirms rīkošanās ar šīm zālēm Pirms lietošanas jāļauj, lai Praluent uzsilst līdz istabas temperatūrai (skatīt 6.6. apakšpunktu).
Katra pildspalvveida pilnšļirce vai pilnšļirce ir paredzēta vienreizējai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Alerģiskas reakcijas
Klīniskajos pētījumos ziņots par vispārīgām alerģiskām reakcijām, arī niezi, kā arī par retām un dažkārt būtiskām alerģiskām reakcijām, piemēram, paaugstinātu jutību, numulāru ekzēmu, nātreni un paaugstinātas jutības izraisītu vaskulītu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja rodas būtiskas alerģiskas reakcijas pazīmes vai simptomi, jāpārtrauc ārstēšana ar Praluent un jāsāk atbilstoša simptomātiska ārstēšana (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Klīniskajos pētījumos bija nedaudz pacientu ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 30 ml/min/1,73 m2) (skatīt 5.2. apakšpunktu). Praluent jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.
Aknu darbības traucējumi
Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem (C pēc Child-Pugh skalas) nebija iesaistīti pētījumos (skatīt 5.2. apakšpunktu). Praluent jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Alirokumaba ietekme uz citām zālēm
Tā kā alirokumabs ir bioloģiskas zāles, alirokumabam nav paredzama farmakokinētiska ietekme uz citām zālēm vai ietekme uz citohroma P450 enzīmiem.
Citu zāļu ietekme uz alirokumabu
Zināms, ka statīni un citi lipīdus modificējošie līdzekļi veicina PCSK9 veidošanos; tas ir proteīns, uz kuru iedarbojas alirokumabs. Tādējādi palielinās šī mērķa proteīna mediētais alirokumaba klīrenss un
4

samazinās tā kopējā sistēmiskā iedarbība. Salīdzinot ar alirokumaba monoterapiju, alirokumaba kopējā iedarbība ir aptuveni par 40%, 15% un 35% mazāka, ja to attiecīgi lieto vienlaikus ar statīniem, ezetimibu vai fenofibrātu. Tomēr, lietojot alirokumabu reizi divās nedēļās, ZBL-H samazinājums starp zāļu lietošanas reizēm saglabājas.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav datu par Praluent lietošanu grūtniecēm. Alirokumabs ir rekombinanta IgG1 antiviela, tāpēc domājams, ka tas šķērso placentāro barjeru (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz grūtniecības saglabāšanos vai embrija vai augļa attīstību; žurkām konstatēta maternāla toksicitāte, taču tāda nav konstatēta pērtiķiem, lietojot lielāku devu nekā cilvēkiem paredzēto, taču pērtiķu pēcnācējiem novērota vājāka sekundārā imūnreakcija uz provokāciju ar antigēnu (skatīt 5.3. apakšpunktu). Praluent grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien sievietes klīniskā stāvokļa dēļ nav nepieciešama ārstēšana ar alirokumabu.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai alirokumabs izdalās cilvēka pienā. Cilvēka imūnglobulīns G (IgG) izdalās cilvēka pienā, īpaši pirmpienā; šajā periodā sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, Praluent nav ieteicams lietot. Pārējā laikā, barojot bērnu ar krūti, ietekme paredzama maza. Tā kā alirokumaba ietekme uz zīdaini, kas tiek barots ar krūti, nav zināma, jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai atturēties no Praluent lietošanas šajā laikā.
Fertilitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem nekonstatēja nevēlamu ietekmi uz fertilitātes surogātmarķieriem (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav datu par nevēlamu ietekmi uz cilvēka fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Praluent neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums Desmit 3. fāzes kontrolētajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar primāru hiperholesterinēmiju un jaukta tipa dislipidēmiju, biežākās blakusparādības bija lokālas reakcijas injekcijas vietā, augšējo elpceļu simptomi un nieze. Biežākās blakusparādības, kuru dēļ nācās pārtraukt pacientu ārstēšanu ar Praluent, bija lokālas reakcijas injekcijas vietā.
Pētījumā ODYSSEY OUTCOMES (tas bija ilgstošs pētījums par kardiovaskulārajiem iznākumiem) vienīgā novērotā nevēlamā blakusparādība bija reakcija injekcijas vietā.
Pētījumā ODYSSEY OUTCOMES novērotais drošuma profils atbilst 3. fāzes kontrolēto pētījumu kopējam drošuma profilam.
Drošuma profila atšķirības starp divām lietotajām devām (75 mg un 150 mg) netika novērotas 3. fāzes pētījumu programmā.
Blakusparādību saraksts tabulā
Kopumā kontrolētajos pētījumos un/vai pēcreģistrācijas periodā ar alirokumabu ārstētajiem pacientiem novēroja šādas blakusparādības (skatīt 1. tabulu).
5

Visu klīnisko pētījumu laikā atklāto nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir aprēķināts, pamatojoties uz apvienotajiem 3. fāzes klīnisko pētījumu rezultātiem. Blakusparādības ir minētas pēc orgānu sistēmām. Sastopamības biežuma kategorijas ir šādas: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Pēcreģistrācijas periodā ziņoto nevēlamo blakusparādību sastopamības biežumu noteikt nav iespējams, jo informācija par tām ir iegūta no spontāniem ziņojumiem. Līdz ar to šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atbilst klasifikācijai "nav zināmi".

1. tabula. Ar alirokumabu ārstētajiem pacientiem kontrolētos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā novērotās nevēlamās blakusparādības

Orgānu sistēmas klase

Bieži

Reti

Nav zināmi

Imūnās sistēmas traucējumi
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Ādas un zemādas audu bojājumi

Augšējo elpceļu traucējumu pazīmes
un simptomi*
Nieze

Paaugstināta jutība, paaugstinātas jutības
vaskulīts
Nātrene, numulāra ekzēma

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Reakcijas injekcijas vietā**

gripai līdzīga slimība

* Arī galvenokārt orofaringeālas sāpes, iesnas, šķaudīšana * Arī eritēma/apsārtums, nieze, pietūkums, sāpes, jutīgums

Atsevišķu blakusparādību raksturojums

Lokālas reakcijas injekcijas vietā Lokālas reakcijas injekcijas vietā, arī eritēmu/apsārtumu, niezi, pietūkumu un sāpes/jutīgumu, novēroja 6,1% ar alirokumabu ārstēto pacientu un 4,1% pacientu kontroles grupā (saņēma placebo injekcijas). Lielākā daļa reakciju injekcijas vietā bija pārejošas un ar nelielu intensitāti. Abās grupās bija līdzīgs tādu gadījumu biežums, kad lokālu blakusparādību dēļ tika pārtraukta ārstēšana (0,2% alirokumaba grupā un 0,3% kontroles grupā). Kardiovaskulāro iznākumu pētījuma ODYSSEY OUTCOMES laikā arī reakcijas injekcijas vietā ar alirokumabu ārstētajiem pacientiem radās biežāk nekā placebo saņēmušajiem pacientiem (3,8% alirokumaba grupā salīdzinājumā ar 2,1% placebo grupā).

Vispārīgas alerģiskās reakcijas Alirokumaba grupā (8,1% pacientu) biežāk nekā kontroles grupā (7,0% pacientu) novērotas vispārīgas alerģiskās reakcijas, un galvenais iemesls ir atšķirīgā niezes sastopamība. Novērotie niezes gadījumi parasti bija viegli un pārejoši. Turklāt kontrolētos pētījumos ziņots par retām un dažkārt būtiskām alerģiskām reakcijām, piemēram, paaugstinātu jutību, numulāru ekzēmu, nātreni un paaugstinātas jutības vaskulītu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Kardiovaskulāro iznākumu pētījumā ODYSSEY OUTCOMES ģeneralizētu alerģisku reakciju sastopamības biežums ar alirokumabu ārstētajiem pacientiem un placebo saņēmušajiem pacientiem bija līdzīgs (7,9% alirokumaba grupā un 7,8% placebo grupā). Niezes sastopamības atšķirības nenovēroja.

6

Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki Lai gan nav novērotas drošuma problēmas pacientiem vecākiem par 75 gadiem, dati par šo vecuma grupu ir ierobežoti. Kontrolētajos 3. fāzes pētījumos par primāru hiperholesterinēmiju un jaukta tipa dislipidēmiju 1158 ar Praluent ārstētie pacienti (34,7%) bija ≥65 gadus veci, un 241 ar Praluent ārstētie pacienti (7,2%) bija ≥75 gadus veci. Kontrolēta kardiovaskulāro iznākumu pētījumu laikā 2505 ar Praluent ārstētie pacienti (26,5%) bija ≥ 65 gadus veci, un 493 (5,2%) ar Praluent ārstēto pacientu bija ≥ 75 gadus veci. Nebija vērojamas būtiskas drošuma un efektivitātes atšķirības, pieaugot vecumam.
Pētījums par lietošanu reizi 4 nedēļās Drošuma profils pacientiem, kuriem izmantoja shēmu, kad lieto 300 mg reizi 4 nedēļās (reizi mēnesī), bija līdzīgs drošuma profilam, kāds aprakstīts klīnisko pētījumu programmā, izmantojot shēmu, kad šīs zāles lieto reizi 2 nedēļas; izņēmums bija biežākas lokālas reakcijas injekcijas vietā. Lokālu reakciju injekcijas vietā kopējais biežums grupā, kurā lietoja 300 mg reizi 4 nedēļās, bija 16,6%, bet placebo grupā — 7,9%. Pacienti grupā, kurā lietoja 300 mg alirokumaba reizi 4 nedēļās, saņēma placebo injekcijas, lai saglabātu maskēšanu attiecībā uz injekciju biežumu. Atskaitot reakcijas injekcijas vietā (RIV), kas radās pēc šīm placebo injekcijām, RIV biežums bija 11,8%. Ārstēšana reakciju injekcijas vietā dēļ tika pārtraukta 0,7% gadījumu grupā, kurā lietoja 300 mg reizi 4 nedēļās, un 0% gadījumu placebo grupā.
ZBL-H vērtība <25 mg/dl (<0,65 mmol/l)
Visos klīniskajos pētījumos fona terapija ar lipīdu līmeni pazeminošajām zālēm nebija pielāgojama pētījuma dizainam. To pacientu procentuālā daļa, kuri sasniedza ZBL-H vērtību < 25 mg/dl (< 0,65 mmol/l), bija atkarīga gan no ZBL-H sākotnējā līmeņa, gan alirokumaba devas.
Saskaņā ar apvienotajiem kontrolēto pētījumu rezultātiem pēc tam, kad ik pēc divām nedēļām (Q2W) bija lietota 75 mg sākumdeva, to palielinot līdz 150 mg Q2W, ja pacienta ZBL-H līmenis nebija < 70 mg/dl vai < 100 mg/d (1,81 mmol/ vai 2,59 mmol/l), 29,3% ar alirokumabu ārstēto pacientu, kuriem ZBL-H sākotnējais līmenis bija < 100 mg/dl, un 5,0% ar alirokumabu ārstēto pacientu, kuriem ZBL-H sākotnējais līmenis bija ≥ 100 mg/dl, secīgi bija divas ZBL-H vērtības < 25 mg/dl (< 0,65 mmol/l). Pētījumā ODYSSEY OUTCOMES, kura laikā alirokumaba sākumdeva bija 75 mg Q2W, kas tika palielināta līdz 150 mg Q2W, ja pacientiem ZBL-H līmenis nebija < 50 mg/dl (1,29 mmol/l), 54,8% ar alirokumabu ārstēto pacientu, kuriem ZBL-H sākotnējais līmenis bija < 100 mg/dl, un 24,2% ar alirokumabu ārstēto pacientu, kuriem ZBL-H sākotnējais līmenis bija ≥ 100 mg/dl, secīgi bija divas ZBL-H vērtības < 25 mg/dl (< 0,65 mmol/l).
Lai gan nevēlamas blakusparādības, ko rada ļoti zems ZBL-H līmenis, alirokumaba pētījumos nebija konstatētas, ļoti zema ZBL-H līmeņa ilgtermiņa ietekme nav zināma. Saskaņā ar publicēto ģenētisko, kā arī klīnisko un novērojumu pētījumu rezultātiem par lipīdu līmeni pazeminošajām zālēm ar zemāku ZBL-H līmeni ir saistīts lielāks pirmreizēja diabēta rašanās risks.
Imunitātes veidošanās/ antivielas pret zālēm (APZ)
Pētījumā ODYSSEY OUTCOMES 5,5% ar alirokumabu ārstēto pacientu, kas ik pēc divām nedēļām (Q2W) saņēma 75 mg un (vai) 150 mg zāļu, pēc terapijas uzsākšanas bija konstatētas antivielas pret zālēm (APZ), salīdzinot ar 1,6% pacientu, kas saņēma placebo. Vairumā gadījumu šāda atbildes reakcija bija pārejoša. Paliekoša atbildes reakcija, kas raksturīga ar APZ rašanos, tika novērota 0,7% ar alirokumabu ārstēto pacientu un 0,4% placebo saņēmušo pacientu. Atbildes reakcija, kas raksturīga ar neitralizējošo antivielu (NAV) rašanos, tika novērota 0,5% ar alirokumabu ārstēto pacientu un < 0,1% placebo saņēmušo pacientu.
Atbildes reakcija, kas raksturīga ar zāļu antivielu, tai skaitā NAV, rašanos, bija ar zemu titru, un tai nebija klīniski nozīmīga ietekme uz alirokumaba efektivitāti vai drošumu, izņemot biežākas reakcijas
7

injekcijas vietā pacientiem, kuriem bija radušās APZ (salīdzinājumā ar pacientiem, kuri attiecībā uz APZ bija negatīvi – 7,5% salīdzinājumā ar 3,6%). Ilgtermiņa sekas, ko rada alirokumaba terapijas turpināšana APZ klātbūtnē, nav zināmas. Saskaņā ar apvienotajiem rezultātiem, kas iegūti desmit ar placebo un aktīvo vielu kontrolētos pētījumos par pacientiem, kuri tika ārstēti ar 75 mg un (vai) 150 mg alirokumaba Q2W, kā arī atsevišķā klīniskā pētījumā ar pacientiem, kuri tika ārstēti ar 75 mg alirokumaba Q2W vai ar 300 mg alirokumaba ik pēc četrām nedēļām (tai skaitā dažiem pacientiem, kuriem deva, to pielāgojot, bija 150 mg Q2W), APZ un NAV atklāšanas sastopamība bija līdzīga tai, kas novērota iepriekš aprakstītajā pētījumā ODYSSEY OUTCOMES.
Dati par imunogenitāti ir ļoti atkarīgi no APZ noteikšanas metodes jutības un selektivitātes.
Ziņošana par iespējamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Kontrolētos klīniskajos pētījumos nekonstatēja nekādas drošuma problēmas, kas būtu saistītas ar zāļu biežāku lietošanu salīdzinājumā ar ieteikto lietošanas shēmu reizi divās nedēļās. Praluent pārdozēšanas gadījumā nav noteiktas terapijas. Ja notikusi pārdozēšana, pacientam jāveic simptomātiska ārstēšana un — nepieciešamības gadījumā — arī atbalstoši pasākumi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi lipīdus modificējoši līdzekļi, ATĶ kods: C10AX14
Darbības mehānisms
Alirokumabs ir pilnībā cilvēka IgG1 monoklonālā antiviela, kas ar augstu afinitāti un specifiskumu saistās pie proproteīna 9. tipa konvertāzes subtilizīna/keksīna (PCSK9). PCSK9 saistās pie zema blīvuma lipoproteīnu receptoriem (ZBLR) uz hepatocītu virsmas, veicinot ZBLR šķelšanu aknās. ZBLR ir primārais receptors, kas iesaistīts cirkulējošo ZBL likvidēšanā, tāpēc, PCSK9 ietekmē samazinoties ZBLR līmenim, paaugstinās ZBL-H līmenis asinīs. Inhibējot PCSK9 saistīšanos pie ZBLR, alirokumabs palielina ZBL šķelšanai pieejamo ZBLR skaitu, tādējādi pazeminot ZBL-H līmeni.
Pie ZBLR saistās arī ar triglicerīdiem bagātie ĻZBL atlieku lipoproteīni un vidēja blīvuma lipoproteīni (VBL). Tādējādi ārstēšana ar alirokumabu var samazināt šādu lipoproteīnu atlikumu daudzumu, par ko liecina to samazinājums apolipoproteīnā B (Apo B), ne-augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnā (neABLH) un triglicerīdos (TG). Alirokumabs arī samazina lipoproteīna (a) [Lp(a)], kas ir pie apolipoproteīna (a) saistītu ZBL forma, daudzumu. Tomēr ir pierādīts, ka ZBLR ir zema afinitāte pret Lp(a), tāpēc precīzs mehānisms, kā alirokumabs samazina Lp(a) daudzumu, nav pilnībā noskaidrots.
Ģenētiskajos pētījumos ar cilvēkiem konstatētas PCSK9 variācijas ar mutācijām, kas saistītas ar funkcijas zudumu vai darbības pastiprināšanos. Indivīdiem ar vienā alēlē esošu mutāciju, kas nosaka funkcijas zudumu, ir zemāks ZBL-H līmenis, kas korelē ar būtiski mazāku koronārās sirds slimības sastopamību. Ir ziņots par dažiem indivīdiem, kam mutācijas, kas nosaka PCSK9 funkcijas zudumu, ir divās alēlēs, un šādiem indivīdiem ir izteikti zems ZBL-H līmenis, bet normāls ABLH un TG līmenis.
8

Turpretī pacientiem ar paaugstinātu ZBL-H līmeni un pārmantotas hiperholesterinēmijas klīnisko diagnozi ir konstatētas tādas mutācijas PCSK9 gēnā, kas saistītas ar darbības pastiprināšanos.
Daudzcentru, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā, 14 nedēļas ilgā pētījumā 13 pacienti ar heterozigotisku pārmantotu hiperholesterinēmiju (heFH), kuras cēlonis bija ar darbības pastiprināšanos saistītas mutācijas PCSK9 gēnā, tika nejaušināti, lai saņemtu alirokumabu 150 mg Q2W vai placebo. Sākotnējais ZBL-H līmenis bija vidēji 151,5 mg/dl (3,90 mmol/l). Otrajā nedēļā ar alirokumabu ārstētajiem pacientiem ZBL-H līmenis salīdzinājumā ar sākumstāvokli bija pazeminājies vidēji par 62,5%, bet placebo grupas pacientiem — par 8,8%. Astotajā nedēļā visiem ar alirokumabu ārstētajiem pacientiem ZBL-H līmenis salīdzinājumā ar sākumstāvokli bija pazeminājies vidēji par 72,4%.
Farmakodinamiskā iedarbība In vitro pētījumos alirokumabs neinducēja Fc meditēto efektora funkcijas aktivitāti (no antivielām atkarīgo šūnu meditēto toksicitāti un no komplementa atkarīgo citotoksicitāti) neatkarīgi no PCSK9 klātbūtnes, un pie PCSK9 saistītam alirokomabam netika novēroti nekādi šķīstoši imūnkompleksi, kas spētu saistīties ar komplementa proteīniem.
Klīniskā efektivitāte un drošums primāras hiperholesterinēmijas un jaukta tipa dislipidēmijas gadījumā
Kopsavilkums par 3. fāzes klīnisko pētījumu programmu - 75 mg un/vai 150 mg reizi 2 nedēļās (Q2W) shēma Alirokumaba efektivitāti pētīja desmit 3. fāzes pētījumos (piecos ar placebo kontrolētos un piecos ar ezetimibu kontrolētos pētījumos), kuros piedalījās 5296 nejaušināti pacienti ar hiperholesterinēmiju (heterozigotisku pārmantotu un nepārmantotu) vai jauktu dislipidēmiju; 3188 pacientiem pēc nejaušināšanas bija jālieto alirokumabs. Trešās fāzes pētījumos 31% pacientu bija 2. tipa cukura diabēts, un 64% pacientu anamnēzē bija koronārā sirds slimība. Trijos no desmit pētījumam piedalījās tikai un vienīgi pacienti ar heterozigotisku pārmantotu hiperholesterinēmiju (heFH). Lielākā daļa pacientu 3. fāzes programmā pamatā lietoja lipīdus modificējošu terapiju, ko veidoja maksimālā panesamā statīna deva kopā ar citu lipīdus modificējošu terapiju vai bez tās, un pacientiem bija liels vai ļoti liels kardiovaskulārais (KV) risks. Divos pētījumos piedalījās pacienti, kuri vienlaikus nelietoja statīnus, un vienā no šiem pētījumiem piedalījās pacienti ar apstiprinātu statīnu nepanesību.
Divi pētījumi (LONG TERM un HIGH FH), kuros kopā piedalījās 2416 pacienti, tika veikti tikai ar devu 150 mg reizi divās nedēļās (Q2W). Astoņi pētījumi tika veikti ar devu 75 mg Q2W un kritērijiem atbilstošu augšupejošo titrēšanu līdz 150 mg Q2W 12. nedēļā pacientiem, kuriem nebija sasniegta iepriekš noteiktā ZBL-H mērķa vērtība, pamatojoties uz KV risku 8. nedēļā.
Visos 3. fāzes pētījumos primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija ZBL-H līmeņa vidējais procentuālais pazeminājums 24. nedēļā salīdzinājumā ar sākumstāvokli, salīdzinot ar placebo vai ezetimibu. Visos pētījumos tika sasniegts primārais mērķa kritērijs. Kopumā alirokumaba lietošana izraisīja arī statistiski nozīmīgi izteiktāku kopējā holesterīna (kopējais H), neaugsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (neABLH), apolipoproteīna B (Apo B) un lipoproteīna (a) [Lp(a)] daudzuma procentuālo samazinājumu, salīdzinot ar placebo/ ezetimibu, neatkarīgi no tā, vai pacienti vienlaikus tika ārstēti ar statīnu. Alirokumabs arī samazināja triglicerīdu (TG) daudzumu un palielināja augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABLH) un apolipoproteīna A-1 (Apo A-1) daudzumu, salīdzinot ar placebo. Detalizētus rezultātus skatīt turpmāk 2. tabulā. ZBL-H daudzuma samazinājumu novēroja visās vecuma grupās, jebkura dzimuma pacientiem ar jebkādu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), rasi, sākotnējo ZBL-H līmeni, pacientiem ar heFH un ne-heFH, pacientiem ar jauktu dislipidēmiju un pacientiem ar diabētu. Lai gan pacientiem pēc 75 gadu vecuma novērotā efektivitāte bija līdzīga, dati par šo vecuma grupu ir ierobežoti. ZBL-H daudzuma samazinājums bija konstants neatkarīgi no vienlaikus lietotajiem statīniem un devām. Alirokumaba grupā, salīdzinot ar placebo vai ezetimiba grupu, būtiski lielākai daļai pacientu 12. un 24. nedēļā tika sasniegta iepriekš noteiktā ZBL-H mērķa vērtība ˂70 mg/dl (<1,81 mmol/l). Pētījumos, kuros izmantoja augšupejošās titrēšanas shēmu, pamatojoties uz kritērijiem, lielākajai daļai pacientu tika sasniegta iepriekš noteiktā ZBL-H mērķa vērtība (pamatojoties uz KV riska pakāpi), lietojot 75 mg devu Q2W, un lielākā daļa pacientu turpināja lietot 75 mg devu Q2W. Alirokumaba lipīdu līmeni pazeminošo ietekmi novēroja 15 dienu laikā pēc pirmās devas lietošanas, un
9

maksimālais efekts tika sasniegts aptuveni pēc 4 nedēļām. Ilgstošas ārstēšanas gadījumā efektivitāte saglabājās visā pētījuma laikā (līdz 2 gadiem). Pēc alirokumaba lietošanas pārtraukšanas nenovēroja ZBL-H “atsitiena efektu”, bet ZBL-H līmenis pakāpeniski paaugstinājās līdz sākotnējam līmenim.
Iepriekš noteiktajās analīzēs pirms iespējamas devas augšupejošas titrēšanas 12. nedēļā 8 pētījumos, kuros pacienti sāka lietot devu shēmu 75 mg reizi 2 nedēļās, tika sasniegta vidējā ZBL-H līmeņa samazināšanās no 44,5% līdz 49,2%. 2 pētījumos, kuros pacienti sāka un turpināja lietot 150 mg reizi 2 nedēļās, 12. nedēļā tika sasniegta vidējā ZBL-H līmeņa samazināšanās par 62,6%. Apkopotajā analīzē par 3. fāzes pētījumiem, kuros bija atļauta augšupejošā titrēšana, tādu pacientu apakšgrupā, kuriem izmantoja augšupejošo titrēšanu, alirokumaba devas palielināšana no 75 mg Q2W līdz 150 mg Q2W 12. nedēļā pacientiem, kuri vienlaikus lietoja statīnus, nodrošināja ZBL-H līmeņa papildu samazinājumu vēl par 14%. Pacientiem, kuri vienlaikus nelietoja statīnus, alirokumaba devas augšupejošā titrēšana nodrošināja ZBL-H līmeņa pazeminājumu vidēji par vēl 3%, un lielākais efekts bija vērojams aptuveni 25% pacientu, kam pēc augšupejošās titrēšanas ZBL-H līmenis samazinājās vismaz vēl par 10%. Pacientiem, kam devu titrēja uz augšu līdz 150 mg Q2W, bija augstāks sākotnējais ZBL-H līmenis.
Kardiovaskulāro (KV) notikumu novērtējums
Iepriekš noteiktajā apkopotajā analīzē par 3. fāzes pētījumiem vērtēšanā apstiprināti ārstēšanas izraisīti KV notikumi, kas ietvēra nāvi koronārās sirds slimības (KSS) dēļ, miokarda infarktu, išēmisku insultu, nestabilu stenokardiju, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija, hospitalizāciju sastrēguma sirds mazspējas dēļ un revaskularizāciju, bija 110 pacientiem (3,5%) alirokumaba grupā un 53 pacientiem (3,0%) kontroles grupā (placebo vai aktīvs kontroles līdzeklis), RA=1,08 (95% TI 0,78 līdz 1,50). Vērtēšanā apstiprināti būtiski nevēlami kardiovaskulāri notikumi (“BNKN-plus”, t.i., KSS izraisīta nāve, miokada infarkts, išēmisks insults un nestabila stenokardija, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija) bija 52 no 3182 pacientiem (1,6%) alirokumaba grupā un 33 no 1792 pacientiem (1,8%) kontroles grupā (placebo vai aktīvs kontroles līdzeklis); RA=0,81 (95% TI 0,52 līdz 1,25).
Iepriekš noteiktajā galīgajā analīzē pētījumā LONG TERM vērtēšanā apstiprināti ārstēšanas izraisīti KV notikumi bija 72 no 1550 pacientiem (4,6%) alirokumaba grupā un 40 no 788 pacientiem (5,1%) placebo grupā; vērtēšanā apstiprināti BNKN-plus bija 27 no 1550 pacientiem (1,7%) alirokumaba grupā un 26 no 788 pacientiem (3,3%) placebo grupā. Riska attiecības aprēķināja post-hoc; jebkāda KV notikuma RA=0,91 (95% TI 0,62 līdz 1,34); BNKN-plus RA=0,52 (95% TI 0,31 līdz 0,90).
Mirstība jebkāda cēloņa dēļ Mirstība jebkāda cēloņa dēļ 3. fāzes pētījumos bija 0,6% (20 no 3182 pacientiem) alirokumaba grupā un 0,9% (17 no 1792 pacientiem) kontroles grupā. Primārais nāves cēlonis lielākajai daļai šādu pacientu bija KV notikumi.
Kombinētā terapija kopā ar statīniem
Ar placebo kontrolēti 3. fāzes pētījumi (ar statīnu fona terapiju) pacientiem ar primāru hiperholesterinēmiju vai jauktu dislipidēmiju
Pētījums LONG TERM Šajā daudzcentru, dubultmaskētajā, ar placebo kontrolētajā pētījumā, kura ilgums bija-18 mēneši, piedalījās 2310 pacienti ar primāru hiperholesterinēmiju un lielu vai ļoti lielu KV risku; pacienti lietoja statīnus maksimālajā panesamajā devā kopā ar citu lipīdus modificējošu terapiju vai bez tās. Papildus esošajai lipīdus modificējošajai terapijai pacienti saņēma vai nu alirokumabu devā 150 mg Q2W, vai placebo. Pētījumā LONG TERM 17,7% pacientu bija heFH, 34,6% pacientu bija 2. tipa cukura diabēts un 68,6% pacientu amanēzē bija koronārā sirds slimība. 24. nedēļā ZBL-H procentuālo izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība no placebo bija -61,9% (95% TI: -64,3%, -59,4%; p vērtība: ˂0,0001). Detalizētus rezultātus skatīt 2. tabulā. 12. nedēļā 82,1% pacientu alirokumaba grupā bija sasniegts ZBL-H līmenis ˂70 mg/dl (<1,81 mmol/l), salīdzinot ar 7,2% pacientu placebo grupā. ZBL-H samazinājums bija vērojams neatkarīgi no vecuma, dzimuma, ķermeņa masas indeksa (ĶMI) un sākotnējā ZBL-H līmeņa. Atšķirība pret placebo 24. nedēļā bija statistiski nozīmīga attiecībā uz visiem lipīdiem/ lipoproteīniem.
10

Pētījums COMBO I Daudzcentru, dubultmaskētajā, ar placebo kontrolētajā pētījumā, kura ilgums bija 52 nedēļas, piedalījās 311 pacienti, kuriem bija konstatēts ļoti liels KV risks un kuriem nebija sasniegta iepriekš noteiktā ZBLH mērķa vērtība, lietojot statīnus maksimālajā panesamajā devā kopā ar citu lipīdus modificējošu terapiju vai bez tās. Papildus esošajai lipīdus modificējošajai terapijai pacienti saņēma vai nu alirokumabu devā 75 mg Q2W, vai placebo. Pacientiem, kuriem ZBL-H līmenis bija ≥70 mg/dl (≥1,81 mmol/l), 12. nedēļā alirokumaba devu titrēja uz augšu līdz 150 mg Q2W. 24. nedēļā ZBL-H procentuālo izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība no placebo bija -45,9% (95% TI: 52,5%, -39,3%; p vērtība: ˂0,0001). Detalizētus rezultātus skatīt 2. tabulā. 12. nedēļā (pirms titrēšanas uz augšu) 76,0% pacientu alirokumaba grupā bija sasniegts ZBL-H līmenis ˂70 mg/dl , salīdzinot ar 11,3% pacientu placebo grupā. Devu uz augšu līdz 150 mg Q2W titrēja 32 pacientiem (16,8%), ko ārstēja ilgāk par 12 nedēļām. Pacientu apakšgrupā, kurā 12. nedēļā veica titrēšanu uz augšu, ZBL-H līmenis 24. nedēļā bija pazeminājies vidēji vēl par 22,8%. Atšķirība pret placebo 24. nedēļā bija statistiski nozīmīga attiecībā uz visiem lipīdiem/ lipoproteīniem, izņemot TG un Apo A-1.
Ar placebo kontrolēti 3. fāzes pētījumi (ar statīnu fona terapiju) pacientiem ar heterozigotisku pārmantotu hiperholesterinēmiju (heFH)
Pētījumi FH I un FH II Divos daudzcentru, ar placebo kontrolētos, dubultmaskētos pētījumos, kuru ilgums bija 18 mēneši, piedalījās 732 pacienti ar heFH; pacienti lietoja statīnus maksimālajā panesamajā devā kopā ar citu lipīdus modificējošu terapiju vai bez tās. Papildus esošajai lipīdus modificējošajai terapijai pacienti saņēma vai nu alirokumabu devā 75 mg Q2W, vai placebo. Pacientiem, kuriem ZBL-H līmenis bija ≥70 mg/dl (>1,81 mmol/l), 12. nedēļā alirokumaba devu titrēja uz augšu līdz 150 mg Q2W. 24. nedēļā ZBL-H procentuālo izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība no placebo bija -55,8% (95% TI: -60,0%, -51,6%; p vērtība: ˂ 0,0001). Detalizētus rezultātus skatīt 2. tabulā. 12. nedēļā (pirms titrēšanas uz augšu) 50,2% pacientu bija sasniegts ZBL-H līmenis ˂70 mg/dl (<1,81 mmol/l), salīdzinot ar 0,6% pacientu placebo grupā. Pacientu apakšgrupā, kurā 12. nedēļā veica titrēšanu uz augšu, ZBL-H līmenis 24. nedēļā bija pazeminājies vidēji vēl par 15,7%. Atšķirība pret placebo 24. nedēļā bija statistiski nozīmīga attiecībā uz visiem lipīdiem/ lipoproteīniem.
Pētījums HIGH FH Trešajā daudzcentru, dubultmaskētajā, ar placebo kontrolētajā pētījumā, kura ilgums bija 18 mēneši, piedalījās 106 pacienti ar heFH; pacienti lietoja statīnus maksimālajā panesamajā devā kopā ar citu lipīdus modificējošu terapiju vai bez tās, un ZBL-H līmenis sākumstāvoklī bija ≥160 mg/dl (≥4,14 mmol/l). Papildus esošajai lipīdus modificējošajai terapijai pacienti saņēma vai nu alirokumabu devā 150 mg Q2W, vai placebo. 24. nedēļā ZBL-H procentuālo izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība no placebo bija -39,1% (95% TI: -51,1%, -27,1%; p vērtība: ˂0,0001). Detalizētus rezultātus skatīt 2. tabulā. Vidējās izmaiņas visiem lipīdiem/ lipoproteīniem bija līdzīgas kā pētījumā FH I un FH II, taču attiecībā uz TG, HDLC un Apo A-1 netika sasniegts statistiskais nozīmīgums.
Ar ezetimibu kontrolēts 3. fāzes pētījums (ar statīnu fona terapiju) pacientiem ar primāru hiperholesterinēmiju vai jauktu dislipidēmiju
Pētījums COMBO II Daudzcentru, dubultmaskētajā, ar ezetimibu kontrolētajā pētījumā, kura ilgums bija 2 gadi, piedalījās 707 pacienti, kuriem bija konstatēts ļoti liels KV risks un kuriem nebija sasniegta iepriekš noteiktā ZBLH mērķa vērtība, lietojot statīnu maksimālajā panesamajā devā. Papildus esošajai statīnu terapijai pacienti saņēma vai nu alirokumabu devā 75 mg Q2W, vai ezetimibu devā 10 mg vienu reizi dienā. Pacientiem, kuriem ZBL-H līmenis bija ≥70 mg/dl (≥1,81 mmol/l), 12. nedēļā alirokumaba devu titrēja uz augšu līdz 150 mg Q2W. 24. nedēļā ZBL-H procentuālo izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība no ezetimiba bija -29,8% (95% TI: -34,4%, -25,3%; p vērtība: ˂0,0001). Detalizētus rezultātus skatīt 2. tabulā. 12. nedēļā (pirms titrēšanas uz augšu) 77,2% pacientu bija sasniegts ZBLH līmenis ˂70 mg/dl (˂1,81 mmol/l), salīdzinot ar 46,2% pacientu placebo grupā. Pacientu apakšgrupā, kurā 12. nedēļā veica titrēšanu uz augšu, ZBL-H līmenis 24. nedēļā bija pazeminājies vidēji vēl par
11

10,5%. Atšķirība pret ezetimibu 24. nedēļā bija statistiski nozīmīga attiecībā uz visiem lipīdiem/ lipoproteīniem, izņemot TG un Apo A-1.
Monoterapija vai lipīdus modificējošu ne-statīnu terapiju papildinoša terapija
Ar ezetimibu kontrolēti 3. fāzes pētījumi, kuros piedalījušies pacienti ar primāru hiperholesterinēmiju (bez statīnu fona terapijas)
Pētījums ALTERNATIVE Daudzcentru, dubultmaskētajā, ar ezetimibu kontrolētajā pētījumā, kura ilgums bija 24 nedēļas, piedalījās 248 pacienti ar apstiprinātu statīnu nepanesību ar skeletu-muskuļiem saistītu simptomu dēļ. Pacienti lietoja vai nu alirokumabu devā 75 mg Q2W, vai ezetimibu devā 10 mg vienu reizi dienā, vai atorvastatīnu devā 20 mg vienu reizi dienā (atkārtotas provokācijas grupa). Pacientiem, kuriem ZBL-H līmenis bija ≥70 mg/dl (≥1,81 mmol/l) vai ≥100 mg/dl (≥2,59 mmol/l) (atkarībā no KV riska pakāpes), 12. nedēļā alirokumaba devu titrēja uz augšu līdz 150 mg Q2W. 24. nedēļā ZBL-H procentuālo izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība no ezetimiba bija 30,4% (95% TI: -36,6%, -24,2%; p vērtība: ˂0,0001). Detalizētus rezultātus skatīt 2. tabulā. 12. nedēļā (pirms titrēšanas uz augšu) 34,9% pacientu bija sasniegts ZBL-H līmenis ˂70 mg/dl (˂1,81 mmol/l), salīdzinot ar 0% pacientu ezetimiba grupā. Pacientu apakšgrupā, kurā 12. nedēļā veica titrēšanu uz augšu, ZBL-H līmenis 24. nedēļā bija pazeminājies vidēji vēl par 3,6%. Atšķirība pret ezetimibu 24. nedēļā bija statistiski nozīmīga attiecībā uz ZBL-H, kopējo-H, ne-ABL-H, Apo B un Lp(a).
Šajā pētījumā vērtēja pacientus, kuri nepanesa vismaz divus statīnus (vismaz vienu — mazākajā apstiprinātajā devā). Šiem pacientiem muskuļu-skeleta blakusparādības alirokumaba grupā novēroja retāk (32,5%) nekā atorvastatīna grupā (46,0%) (RA= 0,61 [95% TI 0,38 līdz 0,99]), un alirokumaba grupā pētījuma ārstēšanu muskuļu-skeleta blakusparādību dēļ nācās pārtraukt mazākai procentuālajai daļai pacientu (15,9%) nekā atorvastatīna grupā (22,2%). Piecos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros pacienti lietoja statīnus maksimālajā panesamajā devā (n=3752), tādu gadījumu biežums, kad muskuļuskeleta blakusparādību dēļ vajadzēja pārtraukt ārstēšanu, bija 0,4% alirokumaba grupā un 0,5% placebo grupā.
Pētījums MONO Daudzcentru, dubultmaskētajā, ar ezetimibu kontrolētajā pētījumā, kura ilgums bija 24 nedēļas, piedalījās 103 pacienti, kuriem bija noteikts vidējs KV risks, kuri nelietoja statīnus vai citu lipīdus modificējošu terapiju un kuriem ZBL-H līmenis sākumstāvoklī bija no 100 mg/dl (2,59 mmol/l) līdz 190 mg/dl (4,91 mmol/l). Pacienti lietoja vai nu alirokumabu devā 75 mg Q2W, vai ezetimibu devā 10 mg vienu reizi dienā. Pacientiem, kuriem ZBL-H līmenis bija ≥70 mg/dl (≥1,81 mmol/l), 12. nedēļā alirokumaba devu titrēja uz augšu līdz 150 mg Q2W. 24. nedēļā ZBL-H procentuālo izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība no ezetimiba bija -31,6% (95% TI: -40,2%, -23,0%; p vērtība: ˂0,0001). Detalizētus rezultātus skatīt 2. tabulā. 12. nedēļā (pirms titrēšanas uz augšu) 57,7% pacientu bija sasniegts ZBL-H līmenis ˂70 mg/dl (˂1,81 mmol/l), salīdzinot ar 0% pacientu ezetimiba grupā. Devu uz augšu līdz 150 mg Q2W titrēja 14 pacientiem (30,4%), ko ārstēja ilgāk par 12 nedēļām. Pacientu apakšgrupā, kurā 12. nedēļā veica titrēšanu uz augšu, ZBL-H līmenis 24. nedēļā bija pazeminājies vidēji vēl par 1,4 %. Atšķirība pret ezetimibu 24. nedēļā bija statistiski nozīmīga attiecībā uz ZBL-H, kopējo-H, ne-ABL-H un Apo B.
12

2. tabula. ZBL-H un citu lipīdu /lipoproteīnu līmeņa vidējās procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli ar placebo kontrolētos un ar ezetimibu kontrolētos pētījumos – 75 mg un/vai 150 mg Q2W shēma

Vidējās procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli ar placebo kontrolētos pētījumos, lietojot

statīnu fona terapiju

LONG TERM (N=2310) FHI un FHII (N=732)

High FH (N=106)

COMBO I

(N=311)

Placebo Alirokumabs Placebo Alirokumabs Placebo Alirokumabs Placebo Aliro

kum

abs

Pacientu

780

1530

244

488

35

71

106 205

skaits

Sākotnējais 122,0

122,8

140,9

141,3

201,0

196,3

104,6 100,

vidējais

(3,16)

(3,18)

(3,65)

(3,66)

(5,21)

(5,10)

(2,71) 3

ZBL-H

(2,6

līmenis

0)

mg/dl

(mmol/l)

12. nedēļa

ZBL-H

1,5

-63,3

5,4

-43,6

-6,6

-46,9

1,1

-

(ITT)a

46,3

ZBL-H

1,4

-64,2

5,3

-44,0

-6,6

-46,9

1,7

-

(ārstēšanas

47,6

laikā)

24. nedēļa

ZBL-H

0,8

-61,0c

7,1

-48,8d

-6,6

-45,7e

-2,3

-

(ITT)a

48,2f

ZBL-H

0,7

-62,8

6,8

-49,3

-6,6

-45,5

-0,8

-

(ārstēšanas

50,7

laikā)

Ne-ABL-H

0,7

-51,6

7,4

-42,8

-6,2

-41,9

-1,6

-

39,1

Apo-B

1,2

-52,8

1,9

-41,7

-8,7

-39,0

-0,9

-

36,7

Kopējais-H -0,3

-37,8

5,5

-31,2

-4,8

-33,2

-2,9

-

27,9

Lp(a)

-3,7

-29,3

-8,5

-26,9

-8,7

-23,5

-5,9

-

20,5

TG

1,8

-15,6

4,3

-9,8

-1,9

-10,5

-5,4 -6,0

ABL-H

-0,6

4,0

0,2

7,8

3,9

7,5

-3,8 3,5

Apo A-1

1,2

4,0

-0,4

4,2

2,0

5,6

-2,5 3,3

13

Vidējās procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli ar ezetimibu kontrolētos pētījumos

Ar statīnu fona terapiju

Bez statīnu fona terapijas

COMBO II (N=707)

ALTERNATIVE (N=248)

MONO (N=103)

Ezetimibs Alirokumabs Ezetimibs Alirokumab Ezetimibs Alirokuma

s

bs

Pacientu skaits

240

467

122

126

51

52

ZBL-H

104,5

108,3

194,2

191,1

138,3

141,1

sākumstāvoklī

(2,71)

(2,81)

(5,03)

(5,0)

(3,58)

(3,65)

mg/dl (mmol/l)

12. nedēļa

ZBL-H (ITT)a

-21,8

-51,2

-15,6

-47,0

-19,6

-48,1

ZBL-H (ārstēšanas laikā) b

-22,7

-52,4

-18,0

-51,2

-20,4

-53,2

24. nedēļa

ZBL-H (ITT)a

-20,7

-50,6g

-14,6

-45,0h

-15,6

-47,2i

ZBL-H (ārstēšanas laikā) b

-21,8

-52,4

-17,1

-52,2

-17,2

-54,1

Ne-ABL-H

-19,2

-42,1

-14,6

-40,2

-15,1

-40,6

Apo-B

-18,3

-40,7

-11,2

-36,3

-11,0

-36,7

Kopējais-H

-14,6

-29,3

-10,9

-31,8

-10,9

-29,6

Lp(a)

-6,1

-27,8

-7,3

-25,9

-12,3

-16,7

TG

-12,8

-13,0

-3,6

-9,3

-10,8

-11,9

ABL-H

0,5

8,6

6,8

7,7

1,6

6,0

Apo A-1

-1,3

5,0

2,9

4,8

-0,6

4,7

a ITT analīze — ārstēt paredzēto pacientu populācijas (intent-to-treat population) analīzē ietverti visi

dati par lipīdiem visā pētījuma laikā neatkarīgi no tā, cik labi īstenota pētījuma terapija. b Analīze par ārstēšanas laiku – analīze tikai par laiku, kad pacients reāli saņēmis ārstēšanu.

ZBL-H procentuālais samazinājums 24. nedēļā atbilst šādām vidējām absolūtajām izmaiņām:
c-74,2 mg/dl (-1,92 mmol/l); tas atbilda šādām vidējām absolūtajām izmaiņām 24. nedēļā salīdzinājumā ar sākumstāvokli: -50.3 mg/dl d -71,1 mg/dl (-1,84 mmol/l); e -90,8 mg/dl (-2,35 mmol/l); f -50,3 mg/dl (-
1,30 mmol/l); g -55,4 mg/dl (1,44 mmol/l);h -84,2 mg/dl (-2,18 mmol/l); i -66,9 mg/dl (-1,73 mmol/l)

Shēma ar zāļu lietošanu reizi 4 nedēļās (Q4W)

Pētījums CHOICE I Daudzcentru, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā 48 nedēļas ilgā pētījumā piedalījās 540 pacienti, kas lietoja maksimālo panesamo statīnu devu kopā ar citu lipīdus modificējošu terapiju vai bez tās (308 alirokumaba 300 mg Q4W grupā, 76 alirokumaba 75 mg Q2W grupā un 156 placebo grupā), un 252 pacienti, kas nelietoja statīnus (144 alirokumaba 300 mg Q4W grupā, 37 alirokumaba 75 mg Q2W grupā un 71 placebo grupā). Papildus jau lietotajai lipīdus modificējošajai terapijai (statīni, ne-statīnu terapija vai tikai diēta) pacienti saņēma 300 mg alirokumaba Q4W, 75 mg alirokumaba Q2W vai placebo. Pacienti grupā, kurā lietoja 300 mg alirokumaba reizi 4 nedēļās, pamīšus saņēma placebo injekcijas, lai saglabātu maskēšanu attiecībā uz injekciju biežumu. Kopumā 71,6% pacientu atbilda augsta vai ļoti augsta KV riska kritērijiem, un viņiem nebija sasniegta ZBL-H mērķa vērtība. Alirokumaba grupās 12. nedēļā pacientiem, kam ZBL-H koncentrācija bija ≥70 mg/dl vai ≥100 mg/dl (atkarībā no KV riska), vai pacientiem, kam nebija panākta ZBL-H vērtības samazināšanās par vismaz 30% salīdzinājumā ar sākumstāvokli, deva tika koriģēta uz 150 mg Q2W.

Pacientu kohortā, kurā izmantoja fona terapiju ar statīniem, vidējā sākotnējā ZBL-H koncentrācija bija 112,7 mg/dl. 12. nedēļā vidējās procentuālās ZBL-H vērtības izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli alirokumaba 300 mg Q4W grupā (ITT analīze) bija -55,3%, bet placebo grupā — +1,1%. 12. nedēļā (pirms devas koriģēšanas) 77,3% pacientu, kas lietoja 300 mg alirokumaba Q4W, ZBL-H koncentrācija bija ˂70 mg/dl, bet placebo grupā šādu pacientu daudzums bija 9,3%. 24. nedēļā vidējās procentuālās ZBL-H vērtības izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli (ITT analīze), lietojot 300 mg alirokumaba

14

Q4W/150 mg Q2W, bija -58,8%, bet placebo grupā — -0,1%. 24. nedēļā vidējā atšķirība alirokumaba 300 mg Q4W/150 mg Q2W grupā salīdzinājumā ar placebo, vērtējot ZBL-H vērtības procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli, bija -58,7% (97,5% TI: -65,0%, -52,4%; p vērtība: ˂ 0,0001). Pacientu grupā, kurā šīs zāles lietoja ilgāk par 12 nedēļām, 56 no 290 pacientiem, kuri bija alirokumaba 300 mg Q4W grupā (19,3%), deva tika koriģēta uz 150 mg Q2W. Pacientu apakšgrupā, kurā deva 12. nedēļā tika koriģēta uz 150 mg Q2W, 24. nedēļā tika panākta ZBL-H koncentrācijas pazemināšanās vēl par 25,4%.
Pacientu kohortā, kurā statīni vienlaikus netika lietoti, sākotnējā vidējā ZBL-H koncentrācija bija 142,1 mg/dl. 12. nedēļā vidējās procentuālās ZBL-H vērtības izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli, lietojot 300 mg alirokumaba Q4W (ITT analīze), bija -58,4%, kamēr placebo grupā tās bija +0,3%. 12. nedēļā (pirms devas koriģēšanas) 65,2% pacientu, kas lietoja 300 mg alirokumaba Q4W, ZBL-H koncentrācija bija ˂70 mg/dl, turpretī placebo grupā tāda ZBL-H koncentrācija bija 2,8% pacientu. 24. nedēļā, lietojot 300 mg alirokumaba Q4W/150 mg Q2W, vidējās procentuālās ZBL-H vērtības izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli (ITT analīze), bija -52,7%, bet placebo grupā šis rādītājs bija 0,3%. 24. nedēļā vidējā atšķirība alirokumaba 300 mg Q4W/150 mg Q2W grupā salīdzinājumā ar placebo, vērtējot ZBL-H vērtības procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli bija -52,4% (97,5% TI: -59,8%, -45,0%; p vērtība: ˂ 0,0001). Pacientu grupā, kurā šīs zāles lietoja ilgāk par 12 nedēļām, 19 no 129 pacientiem, kuri bija alirokumaba 300 mg Q4W grupā (14,7%), deva tika koriģēta uz 150 mg Q2W. Pacientu apakšgrupā, kurā deva 12. nedēļā tika koriģēta uz 150 mg Q2W, 24. nedēļā tika panākta ZBL-H koncentrācijas pazemināšanās vēl par 7,3%.
24. nedēļā abās kohortās bija statistiski nozīmīga atšķirība no placebo visu lipīdu raksturlielumu vērtējumā, izņemot Apo A-1 pacientu apakšgrupā, kurā izmantoja fona terapiju ar statīniem.
Klīniskā efektivitāte un drošums saistībā ar kardiovaskulāro notikumu profilaksi
Pētījums ODYSSEY OUTCOMES Dubultmaskētā ar placebo kontrolētā daudzcentru pētījumā bija iekļauti 18 924 pieauguši pacienti (9462 pacienti saņēma alirokumabu, un 9462 pacienti saņēma placebo), kuri tika novēroti līdz 5 gadiem ilgi. Pacientu anamnēzē 4–52 nedēļas pirms randomizācijas bija akūta koronārā sindroma (AKS) notikums, un viņi tika ārstēti, izmantojot lipīdu līmeni modificējošas terapijas (LMT) shēmu, kas paredzēja lielu devu statīnu lietošanu (pa 40 mg vai 80 mg atorvastatīna vai pa 20 mg vai 40 mg rosuvastatīna) vai maksimālo panesamo šo statīnu devu lietošanu kopā ar citām LMT izmantojamām zālēm vai bez tām. Pacienti attiecībā 1:1 tika randomizēti, lai saņemtu 75 mg alirokumaba vienu reizi divās nedēļās (Q2W) vai placebo (Q2W). Pēc diviem mēnešiem tad, ja, pamatojoties uz definētajiem ZBL-H līmeņa kritērijiem (ZBL-H līmenis ≥ 50 mg/dl jeb 1,29 mmol/dl), bija nepieciešama ZBLH līmeņa papildu pazemināšana, alirokumaba deva tika pielāgota, to palielinot līdz 150 mg Q2W. Pacientiem, kuriem deva tika pielāgota, to palielinot līdz 150 mg Q2W, un kuriem divas secīgas ZBLH līmeņa vērtības bija < 25 mg/dl (0,65 mmol/l), deva no 150 mg Q2W tika lejuptitrēta līdz 75 mg Q2W. Pacientiem, kuriem pēc 75 mg devu saņemšanas Q2W divas secīgas ZBL-H līmeņa vērtības bija < 15 mg/dl (0,39 mmol/l), zāļu vietā maskēti tika nozīmēts placebo. Aptuveni 2615 (27,7%) ar alirokumabu ārstēto pacientu no 9451 deva bija jāpielāgo, to palielinot līdz 150 mg Q2W. No šiem 2615 pacientiem 805 pacientiem (30,8%) deva tika lejuptitrēta līdz 75 mg Q2W. Kopumā 730 no 9451 pacientiem (7,7%) zāļu vietā tika nozīmēts placebo. Kopumā tika novēroti 99,5% pacientu līdz pētījuma beigām. Novērošanas ilguma mediāna bija 33 mēneši.
Būtiskie ar AKS saistītie notikumi bija miokarda infarkts 83,2% pacientu (34,6% STEMI un 48,6% NSTEMI) un nestabilas stenokardijas gadījumi 16,8% pacientu. Lielākā daļa (88,8%) pacientu randomizācijas laikā saņēma augstas intensitātes statīnu terapiju kopā ar citām LMT izmantojamām zālēm vai bez tām. Pētījuma sākumā ZBL-H vidējā vērtība bija 92,4 mmol/l (2,39 mmol/l).
Alirokumabs būtiski samazināja primārā kombinētā mērķa kritērija risku saistībā ar laiku, kad pirmoreiz parādījās nozīmīgi nelabvēlīgi kardiovaskulārie notikumi (Major Adverse Cardiovascular Events MACE-plus), t. i., koronārā sirds slimība (KSS), nāve, neletāls miokarda infarkts (MI), letāls un neletāls
15

išēmisks insults vai nestabila stenokardija (NS), kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija (RA = 0,85, 95% TI 0,78–0,93, p vērtība = 0,0003). Alirokumabs arī būtiski samazināja tālākminēto kombinēto mērķa kritēriju sastopamību. Tie bija KSS notikumi, būtiski KSS notikumi, kardiovaskulāri notikumi, apvienotie jebkāda cēloņa izraisītas nāves gadījumi, neletāls MI un neletāls išēmisks insults. Vērtējot tikai pēc hierarhiskās testēšanas statistiskās ticamības, tika novērota arī jebkāda cēloņa izraisītas nāves gadījumu sastopamības samazināšanās (RA = 0,85, 95% TI 0,73–0,98). Rezultāti ir parādīti 3. tabulā.
16

3. tabula. Pētījuma ODYSSEY OUTCOMES kopējā populācijā novērotā alirokumaba efektivitāte

Mērķa kritērijs

Notikumu skaits

Alirokumabs

Placebo

N = 9462

N= 9462

n (%)

n (%)

Riska attiecība (95% TI) p vērtība

Primārais mērķa kritērijs (BNKN-plusa) KSS izraisīta nāve

903 (9,5%) 205 (2,2%)

Neletāls MI

626 (6,6%)

Išēmisks insults

111 (1,2%)

Nestabila stenokardijab

37 (0,4%)

Sekundārie mērķa kritēriji KSS notikumic

1199 (12,7%)

Būtisks KSS notikumsd

793 (8,4%)

Kardiovaskulārs notikumse 1301 (13,7%)

Jebkura cēloņa izraisīta nāve, neletāls MI, neletāls išēmisks insults KSS izraisīta nāve

973 (10,3%) 205 (2,2%)

KV nāve

240 (2,5%)

Jebkāda cēloņa izraisīta nāve

334 (3,5%)

1052 (11,1%) 222 (2,3%) 722 (7,6%) 152 (1,6%) 60 (0,6%)
1349 (14,3%) 899 (9,5%)
1474 (15,6%) 1126 (11,9%)
222 (2,3%) 271 (2,9%) 392 (4,1%)

0,85 (0,78–0,93) 0,0003
0,92 (0,76–1,11) 0,38
0,86 (0,77–0,96) 0,006f
0,73 (0,57–0,93) 0,01f
0,61 (0,41–0,92) 0,02f

0,88 (0,81–0,95) 0,0013
0,88 (0,80–0,96) 0,0060
0,87 (0,81–0,94) 0,0003
0,86 (0,79–0,93) 0,0003

0,92 (0,76–1,11) 0,3824
0,88 (0,74–1,05) 0,1528f
0,85 (0,73–0,98) 0,0261f

Par labu alirokumabam

Par labu placebo

aBNKN-plus ietver šādus notikumus: koronārās sirds slimības (KSS) izraisīta nāve, neletāls miokarda infarkts (MI), letāls un neletāls išēmisks insults vai nestabila stenokardija (NS), kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija b Nestabila stenokardija, kuras dēļ nepieciešama stacionēšana. c KSS notikums definēts kā būtisks KSS notikums,d nestabila stenokardija, kuras dēļ nepieciešama stacionēšana un koronāras revaskularizācijas procedūra išēmijas dēļ. d Būtisks KSS notikums definēts kā KSS izraisīta nāve, neletāls MI e Kardiovaskulārs notikums definēts kā KV nāve, jebkurš neletāls KSS notikums un neletāls išēmisks insults. f Nomināla ticamība.
Pēc Kaplana-Meijera metodes aprēķinātā laika gaitā novērotā primārā mērķa kritērija kopējā
sastopamība visā pacientu populācijā ir parādīta 1. attēlā.

17

1. attēls. Pētījumā ODYSSEY OUTCOMES četru gadu laikā novērotā primārā kombinētā mērķa kitērija kopējā sastopamība
Kopējā populācija
Riska attiecība: 0.85 95% TI (0,78–0,93)
Alirokumabs

Notikuma kopējā sastopamība

Pediatriskā populācija

Laiks (mēneši)

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par Praluent paaugstināta holesterīna līmeņa ārstēšanai vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par jauktas dislipidēmijas ārstēšanai visās pediatriskās populācijas apakšgrupās (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc 50 mg līdz 300 mg alirokumaba subkutānas ievadīšanas laika mediāna līdz maksimālās koncentrācijas serumā sasniegšanai (tmax) bija 3–7 dienas. Alirokumaba farmakokinētika pēc vienreizējas 75 mg devas subkutānas ievadīšanas vēderā, augšdelmā un augšstilbā bija vienāda. Populācijas farmakokinētikas analīzē noteiktā alirokumaba absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas bija aptuveni 85%. Lietojot 300 mg reizi 4 nedēlās, kopējā iedarbība mēneša laikā bija tāda pati kā tad, ja lietoja 150 mg reizi 2 nedēļās. Izmantojot shēmu, kad zāles lieto reizi 4 nedēļās, bija izteiktākas svārstības starp Cmaks. un Czem..Līdzsvara koncentrācija tika sasniegta pēc 2 līdz 3 devām, un uzkrāšanās attiecība bija maksimāli aptuveni līdz 2 reizēm.

Izkliede

Pēc intravenozas ievadīšanas izkliedes tilpums bija aptuveni 0,04 līdz 0,05 l/kg, kas liecina, ka alirokumabs galvenokārt izkliedējas asinsritē.

Biotransformācija

Specifiski metabolisma pētījumi nav veikti, jo alirokumabs ir proteīns. Paredzama alirokumaba sašķelšanās līdz nelieliem peptīdiem un atsevišķām aminoskābēm.

18

Eliminācija
Alirokumabam novērotas divas eliminācijas fāzes. Nelielā koncentrācijā dominē eliminācija ar piesātināmu saistīšanos pie mērķa receptora (PCSK9), savukārt lielākā koncentrācijā alirokumaba eliminācija galvenokārt notiek nepiesātināmas proteolīzes ceļā.
Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi, pacientiem, kuri lietoja alirokumabu monoterapijā, subkutāni ievadot 75 mg Q2W vai 150 mg Q2W, alirokumaba šķietamā pusperioda mediāna līdzsvara koncentrācijā bija 17 līdz 20 dienas. Lietojot vienlaikus ar statīnu, alirokumaba šķietamā pusperioda mediāna bija 12 dienas.
Linearitāte/nelinearitāte
Novērots nedaudz lielāks nekā devai proporcionāls pieaugums, proti, divas reizes palielinot devu (no 75 mg līdz 150 mg Q2W) alirokumaba kopējā koncentrācija palielinājās 2,1 līdz 2,7 reizes.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi, vecums bija saistīts ar nelielām alirokumaba kopējās iedarbības atšķirībām līdzsvara koncentrācijā, neietekmējot efektivitāti vai drošumu.
Dzimums Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi, dzimums neietekmē alirokumaba farmakokinētiku.
Rase Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi, rase neietekmē alirokumaba farmakokinētiku. Pēc vienreizējas subkutānas 100 mg līdz 300 mg alirokumaba devas ievadīšanas nebija konstatējamas nozīmīgas kopējās iedarbības atšķirības starp veseliem japāņiem un cilvēkiem ar baltu ādas krāsu.
Ķermeņa masa Ķermeņa masa galīgajā populācijas FK modelī identificēta par vienu no būtiskajiem kovariātiem, kas ietekmē alirokumaba farmakokinētiku. Alirokumaba kopējā iedarbība (AUC0-14d) līdzsvarakoncentrācijā gan 75, gan 150 mg Q2W lietošanas shēmas gadījumā bija par 29% un 36% mazāka pacientiem, kuru ķermeņa masa bija lielāka par 100 kg, salīdzinot ar pacientiem, kuru ķermeņa masa bija no 50 kg līdz 100 kg. Tas neizraisīja klīniski nozīmīgas atšķirības ZBL-H līmeņa pazemināšanā.
Aknu darbības traucējumi I fāzes pētījumā pēc vienreizējas subkutānas 75 mg alirokumaba devas lietošanas farmakokinētiskie raksturlielumi pētāmajām personām ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija līdzīgi kā pētāmajām personām ar normāliem aknu darbības rādītājiem. Dati par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pieejami.
Nieru darbības traucējumi Nav zināms, ka monoklonālās antivielas tiktu eliminētas caur nierēm, tāpēc nav paredzams, ka nieru darbība varētu ietekmēt alirokumaba farmakokinētiku. Populācijas farmakokinētikas analīze liecina, ka alirokumaba kopējā iedarbība (AUC0-14d) līdzsvara stāvoklī gan 75, gan 150 mg Q2W lietošanas shēmas gadījumā pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem bija attiecīgi par 22– 35% un 49–50% spēcīgāka nekā pacientiem ar normāliem nieru darbības rādītājiem. Dažādās nieru darbības rādītāju kategorijās bija atšķirīgs divu alirokumaba kopējo iedarbību ietekmējošu kovariātu, proti, ķermeņa masas un vecuma, sadalījums, un, visticamāk, ar to skaidrojamas novērotās farmakokinētikas atšķirības. Ir maz datu par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem; šiem pacientiem alirokumaba iedarbība bija 2 reizes spēcīgāka, salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību.
19

Farmakokinētiskā(-s)/farmakodinamiskā(-s) attiecība(-s)
Alirokumaba farmakodinamiskā ietekme, pazeminot ZBL-H līmeni, ir netieša, un to mediē saistīšanās pie PCSK9. Līdz mērķa piesātinājuma sasniegšanai vērojams no koncentrācijas atkarīgs brīvā PCSK9 un ZBL-H samazinājums. Kad saistīšanās pie PCSK9 ir piesātināta, alirokumaba koncentrācijas tālāka palielināšanās neizraisa ZBL-H papildu samazinājumu, taču vērojama paildzināta ZBL-H līmeni pazeminošā iedarbība.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos ar žurkām un pērtiķiem konstatēts, ka alirokumabs, tāpat kā citas IgG antivielas, šķērso placentāro barjeru.
Pērtiķiem nekonstatēja nevēlamu ietekmi uz fertilitātes surogātmarķieriem (piemēram, seksuālās aktivitātes cikliskumu, sēklinieku tilpumu, ejakulāta tilpumu, spermatozoīdu kustīgumu vai kopējo spermatozoīdu skaitu vienā ejakulācijas reizē), un nevienā no toksikoloģijas pētījumiem ar žurkām vai pērtiķiem nekonstatēja ar alirokumabu saistītas anatomiski patoloģiskas vai histopatoloģiskas atrades reproduktīvās sistēmas audos.
Ne žurkām, ne pērtiķiem nekonstatēja nevēlamu ietekmi uz augļa augšanu vai attīstību. Grūsnām pērtiķu mātītēm nebija konstatējama maternālā toksicitāte, kad kopējā sistēmiskā iedarbība 81 reizi pārsniedza kopējo iedarbību cilvēkam, ja lieto devu 150 mg Q2W. Tomēr maternālā toksicitāte bija konstatējama grūsnām žurku mātītēm, kad kopējā sistēmiskā iedarbība bija aptuveni 5,3 reizes lielāka nekā kopējā iedarbība cilvēkam, ja lieto devu 150 mg Q2W (pamatojoties uz žurkām, kuras nebija grūsnās, noteikto kopējo iedarbību 5 nedēļas ilgā toksikoloģijas pētījumā).
Pēcnācējiem, kas dzima pērtiķu mātītēm, kuras visā grūsnības laikā katru nedēļu saņēma lielas alirokumaba devas, bija vājāka sekundārā imūnreakcija antigēnu provokācijas gadījumā nekā kontroles grupas dzīvnieku pēcnācējiem. Šiem pēcnācējiem nebija vērojami nekādi citi pierādījumi ar alirokumabu saistītai imūnsistēmas disfunkcijai.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Histidīns Saharoze Polisorbāts 20 Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
20

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Praluent vienu reizi ne ilgāk kā 30 dienas drīkst uzglabāt ārpus ledusskapja (temperatūrā līdz 25 °C), sargājot no gaismas. Pēc izņemšanas no ledusskapja šīs zāles jāizlieto 30 dienu laikā vai jāiznīcina. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci vai pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. 6.5. Iepakojuma veids un saturs 1 ml šķīduma silikonizētā šļircē no caurspīdīga 1. tipa stikla ar nerūsējošā tērauda adatu, mīkstu adatas apvalku no stirēna-butadiēna gumijas un virzuļa aizbāzni no brombutilgumijas ar etilēna tetrafluoretilēna pārklājumu. Pildspalvveida pilnšļirce 75 mg: Šļirces sastāvdaļas ir ietvertas vienreizējās lietošanas pildspalvveida pilnšļircē ar zilu uzgali un gaiši zaļu aktivācijas pogu. Pildspalvveida pilnšļirce 150 mg: Šļirces sastāvdaļas ir ietvertas vienreizējās lietošanas pildspalvveida pilnšļircē ar zilu uzgali un tumši pelēku aktivācijas pogu. Pilnšļirce 75 mg: Šļircei ir gaiši zaļš polipropilēna virzuļa stienis. Pilnšļirce 150 mg: Šļircei ir tumši pelēks polipropilēna virzuļa stienis. Iepakojuma lielums: 1, 2 vai 6 pildspalvveida pilnšļirces. 1, 2 vai 6 pilnšļirces. Visas zāļu formas un iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Šķīdumam jābūt gaišam un bezkrāsainam līdz gaiši dzeltenam. Ja šķīdums ir mainījis krāsu vai satur redzamas daļiņas, to nedrīkst lietot. Pēc lietošanas pildspalvveida pilnšļirce/pilnšļirce jāievieto pret dūrieniem izturīgā tvertnē un jālikvidē saskaņā ar vietējiem noteikumiem. Tvertni nedrīkst nodot otrreizējai pārstrādei. Tvertne vienmēr jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
21

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Reģistrācijas apliecības īpašnieks: sanofi-aventis groupe 54, rue La Boétie F – 75008 Parīze Francija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1031/001 EU/1/15/1031/002 EU/1/15/1031/003 EU/1/15/1031/004 EU/1/15/1031/005 EU/1/15/1031/006 EU/1/15/1031/007 EU/1/15/1031/008 EU/1/15/1031/009 EU/1/15/1031/010 EU/1/15/1031/011 EU/1/15/1031/012
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2015. gada 23. septembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www.ema,europa.eu.
.
22

II PIELIKUMS A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN
RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN
EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
23

A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Bioloģiski aktīvās vielas ražotāju nosaukums un adrese
Regeneron Pharmaceuticals, Inc. 81 Columbia Turnpike Rensselaer, NY 12144 Amerikas Savienotās Valstis
Regeneron Ireland Unlimited Company (U.C.) Ballycummin Raheen Business Park Limerick Īrija
SANOFI CHIMIE 9 Quai Jules Guesde 94403 Vitry-sur-Seine Francija Ražotāju, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Pilnšļircēm Sanofi Winthrop Industrie 1051 Boulevard Industriel 76580 Le Trait Francija
Pildspalvveida pilnšļircēm Sanofi-Aventis Deutschland GmbH Industriepark Hoechst Brüningstraße 50 65926 Frankfurt am Main Vācija
vai
Genzyme Ireland Ltd IDA Industrial Park Old Kilmeaden Road Waterford Īrija
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Recepšu zāles.
24

C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS • Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē. Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu pirmais periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums 6 mēnešu laikā pēc reģistrācijas apliecības piešķiršanas. D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU
LIETOŠANU • Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP. Atjaunināts RPP jāiesniedz: • pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija,
kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
25

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
26

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
27

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KASTĪTE – 75 mg pildspalvveida pilnšļirce
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē Alirocumabum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 75 mg alirokumaba 1 ml šķīduma (75 mg/ml).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Palīgvielas: histidīns, saharoze, polisorbāts 20, ūdens injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijām 1 pildspalvveida pilnšļirce 2 pildspalvveida pilnšļirces 6 pildspalvveida pilnšļirces
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Tikai vienreizējai lietošanai Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju un instrukciju ar detalizētiem norādījumiem par lietošanu. Subkutānai lietošanai Atvērt šeit
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
28

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Vienu reizi ne ilgāk kā 30 dienas drīkst uzglabāt ārpus ledusskapja (temperatūrā līdz 25 °C), sargājot no gaismas. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE sanofi-aventis groupe 54, rue La Boétie 75008 Paris Francija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1031/001 1 pildspalvveida pilnšļirce EU/1/15/1031/002 2 pildspalvveida pilnšļirces EU/1/15/1031/003 6 pildspalvveida pilnšļirces
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Praluent 75 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
29

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
30

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA PILDSPALVVEIDA ŠĻIRCES ETIĶETE – 75 mg 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Praluent 75 mg injekcija Alirocumabum subkutānai lietošanai 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 75 mg/ml 1 ml 6. CITA
31

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KASTĪTE – 150 mg pildspalvveida pilnšļirce
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē Alirocumabum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 150 mg alirokumaba 1 ml šķīduma (150 mg/ml).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Palīgvielas: histidīns, saharoze, polisorbāts 20, ūdens injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijām 1 pildspalvveida pilnšļirce 2 pildspalvveida pilnšļirces 6 pildspalvveida pilnšļirces
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Tikai vienreizējai lietošanai Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju un instrukciju ar detalizētiem norādījumiem par lietošanu. Subkutānai lietošanai Atvērt šeit
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
32

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Vienu reizi ne ilgāk kā 30 dienas drīkst uzglabāt ārpus ledusskapja (temperatūrā līdz 25 °C), sargājot no gaismas. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE sanofi-aventis groupe 54, rue La Boétie 75008 Paris Francija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1031/007 1 pildspalvveida pilnšļirce EU/1/15/1031/008 2 pildspalvveida pilnšļirces EU/1/15/1031/009 6 pildspalvveida pilnšļirces
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Praluent 150 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
33

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
34

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA PILDSPALVVEIDA ŠĻIRCES ETIĶETE – 150 mg 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Praluent 150 mg injekcija Alirocumabum subkutānai lietošanai 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 150 mg/ml 1 ml 6. CITA
35

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KASTĪTE – 75 mg pilnšļirce
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē Alirocumabum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra pilnšļirce satur 75 mg alirokumaba 1 ml šķīduma (75 mg/ml).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Palīgvielas: histidīns, saharoze, polisorbāts 20, ūdens injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijām pilnšļircē 1 pilnšļirce 2 pilnšļirces 6 pilnšļirces
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Tikai vienreizējai lietošanai Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju un instrukciju ar detalizētiem norādījumiem par lietošanu. Subkutānai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
36

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Vienu reizi ne ilgāk kā 30 dienas drīkst uzglabāt ārpus ledusskapja (temperatūrā līdz 25 °C), sargājot no gaismas. Uzglabāt pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE sanofi-aventis groupe 54, rue La Boétie 75008 Paris Francija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1031/004 1 pilnšļirce EU/1/15/1031/005 2 pilnšļirces EU/1/15/1031/006 6 pilnšļirces
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Praluent 75 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
37

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
38

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERIS – 75 mg pilnšļirce 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē Alirocumabum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS sanofi-aventis groupe 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
39

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA ŠĻIRCES ETIĶETE – 75 mg 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Praluent 75 mg injekcija Alirocumabum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 1 ml 6. CITA
40

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KASTĪTE – 150 mg pilnšļirce
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē Alirocumabum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra pilnšļirce satur 150 mg alirokumaba 1 ml šķīduma (150 mg/ml).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Palīgvielas: histidīns, saharoze, polisorbāts 20, ūdens injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijām 1 pilnšļirce 2 pilnšļirces 6 pilnšļirces
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Tikai vienreizējai lietošanai Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju un instrukciju ar detalizētiem norādījumiem par lietošanu. Subkutānai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
41

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Vienu reizi ne ilgāk kā 30 dienas drīkst uzglabāt ārpus ledusskapja (temperatūrā līdz 25 °C), sargājot no gaismas. Uzglabāt pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE sanofi-aventis groupe 54, rue La Boétie 75008 Paris Francija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1031/010 1 pilnšļirce EU/1/15/1031/011 2 pilnšļirces EU/1/15/1031/012 6 pilnšļirces
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Praluent 150 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
42

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
43

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERIS – 150 mg pilnšļirce 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē Alirocumabum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS sanofi-aventis groupe 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
44

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA ŠĻIRCES ETIĶETE – 150 mg 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Praluent 150 mg injekcija Alirocumabum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 1 ml 6. CITA
45

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
46

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē
alirocumabum
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Praluent un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Praluent lietošanas 3. Kā lietot Praluent 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Praluent 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Praluent un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Praluent • Praluent sastāvā ir aktīvā viela alirokumabs. • Praluent ir monoklonālā antiviela (specializētas olbaltumvielas veids, kas izstrādāts, lai vērstos
pret mērķa vielu organismā). Monoklonālas antivielas ir olbaltumvielas, kas atpazīst citas unikālas olbaltumvielas un saistās pie tām. Alirokumabs saistās pie PCSK9.
Kā Praluent darbojas Praluent palīdz pazemināt “sliktā” holesterīna (saukta arī par “ZBL holesterīnu”) līmeni. Praluent bloķē olbaltumvielu, kuras nosaukums ir PCSK9. • PCSK9 ir olbaltumviela, kuru izdala aknu šūnas. • “Sliktais” holesterīns parasti tiek izvadīts no asinīm, tam saistoties pie specifiskiem “receptoriem”
(saistīšanās vietām) aknās. • PCSK9 samazina šādu receptoru skaitu aknās, izraisot “sliktā” holesterīna līmeņa pārmērīgu
paaugstināšanos. • Bloķējot PCSK9, Praluent palielina “sliktā” holesterīna izvadīšanai pieejamo receptoru
skaitu — tādējādi tiek pazemināts “sliktā” holesterīna līmenis.
Kādam nolūkam lieto Praluent • Pieaugušajiem ar augstu holesterīna līmeni asinīs (hiperholesterinēmija, heterozigotiska
pārmantota un nepārmantota vai jaukta dislipidēmija). • Pieaugušajiem ar augstu holesterīna līmeni asinīs un kardiovaskulāru slimību kardiovaskulāro
notikumu riska mazināšanai.
47

To lieto: − kopā ar statīnu (bieži lietotas zāles, kas mazina augstu holesterīna līmeni) vai citām holesterīna līmeni mazinošām zālēm, ja maksimālā statīna deva nemazina holesterīna līmeni pietiekami, vai − vienu pašu vai kopā ar citām holesterīna līmeni mazinošām zālēm, ja pacients statīnus nepanes vai nedrīkst lietot.
Šo zāļu lietošanas laikā jāturpina ievērot diētu holesterīna līmeņa pazemināšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms Praluent lietošanas
Nelietojiet Praluent šādos gadījumos: • Ja Jums ir alerģija pret alirokumabu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Praluent lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu par visām Jums esošajām slimībām, arī alerģijām.
Ja Jums rodas smaga alerģiska reakcija, pārtrauciet lietot Praluent un nekavējoties konsultējieties ar ārstu. Klīniskos pētījumos dažkārt radās nopietnas alerģiskas reakcijas, piemēram, paaugstināta jutība (apgrūtināta elpošana), numulāra ekzēma (sārti ādas plankumi, dažkārt ar čulgām) un paaugstinātas jutības izraisīts vaskulīts (specifisks paaugstinātas jutības reakcijas veids ar šādiem simptomiem: caureja, izsitumi vai violeti ādas plankumi). Informāciju par alerģiskām reakcijām, kas var rasties Praluent lietošanas laikā, skatiet 4. punktā.
Pirms šo zāļu lietošanas pastāstiet ārstam, ja Jums ir nieru vai aknu slimība, jo Praluent pētīts dažiem pacientiem ar smagu nieru slimību, bet nav pētīts pacientiem ar smagu aknu slimību.
Bērni un pusaudži Praluent nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Tas tā ir tāpēc, ka nav pieredzes par šo zāļu lietošanu šajās vecuma grupās.
Citas zāles un Praluent Pastāstiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Grūtniecība un barošana ar krūti Praluent nav ieteicams lietot grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Šīm zālēm nav paredzama nekāda ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot Praluent
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums teicis(-kusi). Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Cik daudz injicēt Ārsts pateiks, kura deva ir Jums piemērota un cik bieži tā jāinjicē (75 mg vai 150 mg reizi 2 nedēļās vai 300 mg reizi 4 nedēļās/reizi mēnesī). Jūsu ārsts ārstēšanas laikā pārbaudīs Jums holesterīna līmeni un varēs pielāgot devu (palielināt vai samazināt). Vienmēr pārbaudiet uz pilnšļirces esošo etiķeti, lai pārliecinātos, vai Jums ir pareizās zāles un pareizais stiprums.
48

Kad injicēt Praluent jāinjicē reizi 2 nedēļās (75 mg vai 150 mg deva) vai reizi 4 nedēļās/reizi mēnesī (300 mg deva). Lai ievadītu 300 mg devu, secīgi jāievada divas 150 mg injekcijas divās dažādas injekcijas vietās.
Pirms injicēšanas Pirms Praluent injicēšanas izlasiet detalizētos lietošanas norādījumus.
Kur injicēt Par to, kur injicēt Praluent, izlasiet detalizētos lietošanas norādījumos.
Mācīšanās izmantot pildspalvveida pilnšļirci Pirms pildspalvveida šļirces pirmās lietošanas reizes ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums parādīs, kā injicēt Praluent.
• Vienmēr izlasiet kastītē ievietoto lietošanas pamācību. • Vienmēr lietojiet pildspalvveida šļirci tā, kā aprakstīts lietošanas pamācībā.
Ja esat lietojis Praluent vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Praluent vairāk nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.
Ja esat aizmirsis lietot Praluent Ja aizmirsta viena Praluent deva, injicējiet aizmirsto devu, tiklīdz iespējams. Pēc tam lietojiet nākamo devu ierastajā plānotajā laikā. Tā Jūs saglabāsit sākotnējo grafiku. Ja šaubāties, kad injicēt Praluent, vērsieties pie ārsta, farmaceita vai medmāsas.
Ja pārtraucat lietot Praluent Nepārtrauciet lietot Praluent, nekonsultējoties ar ārstu. Pārtraucot lietot Praluent, var paaugstināties holesterīna līmenis.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas smaga alerģiska reakcija, pārtrauciet lietot Praluent un nekavējoties konsultējieties ar ārstu. Dažkārt radās nopietnas alerģiskas reakcijas, piemēram, paaugstināta jutība (apgrūtināta elpošana), numulāra ekzēma (sārti ādas plankumi, dažkārt ar čulgām) un paaugstinātas jutības izraisīts vaskulīts (specifisks paaugstinātas jutības reakcijas veids ar šādiem simptomiem: caureja, izsitumi vai violeti ādas plankumi) (var skart ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem).
Citas blakusparādības norādītas tālāk.
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): • apsārtums, nieze, pietūkums, sāpes/jutīgums zāļu injicēšanas vietā (lokālas reakcijas injekcijas
vietā); • augšējo elpceļu traucējumu pazīmes vai simptomi, piemēram, rīkles iekaisums, iesnas,
šķaudīšana; • nieze.
Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem): • sarkani un niezoši izsitumi vai nātrene.
49

Nav zināmi Pēc Praluent laišanas tirgū ir ziņots par šādām blakusparādībām, taču to sastopamības biežums nav zināms: • gripai līdzīga slimība.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Praluent
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt ledusskapī (2–8 °C). Nesasaldēt. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Ja nepieciešams, atsevišķas pildspalvveida pilnšļirces ne ilgāk kā 30 dienas drīkst uzglabāt ārpus ledusskapja (temperatūrā līdz 25 °C). Sargāt no gaismas. Pēc izņemšanas no ledusskapja Praluent jāizlieto 30 dienu laikā vai jāiznīcina.
Šīs zāles nedrīkst lietot, ja tās ir mainījušas krāsu, ir duļķainas vai satur redzamas pārslas vai daļiņas.
Pēc pildspalvveida pilnšļirces lietošanas tā jāievieto pret dūrieniem izturīgā tvertnē. Šī tvertne vienmēr jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. Vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par to, kā izmest šo tvertni. Tvertni nedrīkst nodot otrreizējai pārstrādei.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Praluent satur • Aktīvā viela ir alirokumabs. Katrā vienreizējās lietošanas pildspalvveida šļircē ir 75 miligrami
(75 miligrami/ml) vai 150 miligrami (150 miligrami/ml) alirokumaba. • Citas sastāvdaļas ir histidīns, saharoze, polisorbāts 20 un ūdens injekcijām.
Praluent ārējais izskats un iepakojums Praluent ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens šķīdums injekcijām, kas pieejams pildspalvveida pilnšļircē.
Katrā pildspalvveida pilnšļircē ar zaļo pogu ir 1 ml šķīduma, kas nodrošina vienreizēju 75 mg devu. Tas pieejams iepakojumos pa 1, 2 vai 6 pildspalvveida pilnšļircēm.
Katrā pildspalvveida pilnšļircē ar pelēko pogu ir 1 ml šķīduma, kas nodrošina vienreizēju 150 miligramu devu. Tas pieejams iepakojumos pa 1, 2 vai 6 pildspalvveida pilnšļircēm.
Visas zāļu formas un iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
50

Reģistrācijas apliecības īpašnieks sanofi-aventis groupe 54, rue La Boétie F – 75008 Paris Francija Ražotājs Sanofi-Aventis Deutschland GmbH Industriepark Hoechst Brüningstraße 50 65926 Frankfurt am Main Vācija Ražotājs Genzyme Ireland Ltd IDA Industrial Park Old Kilmeaden Road Waterford Īrija Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:
51

België/Belgique/Belgien Sanofi Belgium Tél/Tel: +32 (0)2 710 54 00
България SANOFI BULGARIA EOOD Тел.: +359 (0)2 970 53 00
Česká republika sanofi-aventis, s.r.o. Tel: +420 233 086 111
Danmark Sanofi A/S Tlf: +45 45 16 70 00
Deutschland Sanofi-Aventis Deutschland GmbH Tel.: 0800 52 52 010 Tel. aus dem Ausland: +49 69 305 21 131
Eesti sanofi-aventis Estonia OÜ Tel: +372 627 34 88
Ελλάδα sanofi-aventis AEBE Τηλ: +30 210 900 16 00
España sanofi-aventis, S.A Tel: +34 93 485 94 00
Francija sanofi-aventis France Tél: 0 800 222 555 Appel depuis l’étranger : +33 1 57 63 23 23
Hrvatska sanofi-aventis Croatia d.o.o. Tel: +385 1 600 34 00
Ireland sanofi-aventis Ireland Ltd. T/A SANOFI Tel: +353 (0) 1 403 56 00
Ísland Vistor hf. Sími: +354 535 7000
Italia Sanofi S.p.A. Tel: 800 131212 (domande di tipo tecnico)
800 536389 (altre domande)

Lietuva UAB “SANOFI-AVENTIS LIETUVA” Tel: +370 5 2755224
Luxembourg/Luxemburg Sanofi Belgium Tél/Tel: +32 (0)2 710 54 00 (Belgique/Belgien)
Magyarország SANOFI-AVENTIS Zrt. Tel.: +36 1 505 0050
Malta Sanofi Malta Ltd. Tel: +356 21493022
Nederland sanofi-aventis Netherlands B.V. Tel: +31 20 245 4000
Norge sanofi-aventis Norge AS Tlf: +47 67 10 71 00
Österreich sanofi-aventis GmbH Tel: +43 1 80 185 – 0
Polska sanofi-aventis Sp. z o.o. Tel.: +48 22 280 00 00
Portugal Sanofi - Produtos Farmacêuticos, Lda. Tel: +351 21 35 89 400
România Sanofi Romania SRL Tel: +40 (0) 21 317 31 36
Slovenija sanofi-aventis d.o.o. Tel: +386 1 560 48 00
Slovenská republika sanofi-aventis Pharma Slovakia s.r.o. Tel: +421 2 33 100 100
Suomi/Finland Sanofi Oy Puh/Tel: +358 (0) 201 200 300

52

Κύπρος sanofi-aventis Cyprus Ltd. Τηλ: +357 22 871600
Latvija sanofi-aventis Latvia SIA Tel: +371 67 33 24 51

Sverige Sanofi AB Tel: +46 (0)8 634 50 00
United Kingdom Sanofi Tel: +44 (0) 845 372 7101

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema,europa.eu.

53

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē
alirocumabum
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Praluent un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Praluent lietošanas 3. Kā lietot Praluent 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Praluent 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Praluent un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Praluent • Praluent sastāvā ir aktīvā viela alirokumabs. • Praluent ir monoklonālā antiviela (specializētas olbaltumvielas veids, kas izstrādāts, lai vērstos
pret mērķa vielu organismā). Monoklonālas antivielas ir olbaltumvielas, kas atpazīst citas unikālas olbaltumvielas un saistās pie tām. Alirokumabs saistās pie PCSK9.
Kā Praluent darbojas Praluent palīdz pazemināt “sliktā” holesterīna (saukta arī par “ZBL holesterīna”) līmeni. Praluent bloķē olbaltumvielu, kuras nosaukums ir PCSK9. • PCSK9 ir olbaltumviela, kuru sekretē aknu šūnas. • “Sliktais” holesterīns parasti tiek izvadīts no asinīm, tam saistoties pie specifiskiem “receptoriem”
(saistīšanās vietām) aknās. • PCSK9 samazina šādu receptoru skaitu aknās, izraisot “sliktā” holesterīna līmeņa pārmērīgu
paaugstināšanos. • Bloķējot PCSK9, Praluent palielina “sliktā” holesterīna izvadīšanai pieejamo receptoru
skaitu — tādējādi tiek pazemināts “sliktā” holesterīna līmenis.
Kādam nolūkam lieto Praluent • Pieaugušajiem ar augstu holesterīna līmeni asinīs (hiperholesterinēmija, heterozigotiska
pārmantota un nepārmantota vai jaukta dislipidēmija). • Pieaugušajiem ar augstu holesterīna līmeni asinīs un kardiovaskulāru slimību kardiovaskulāro
notikumu riska mazināšanai.
54

To lieto: − kopā ar statīnu (bieži lietotas zāles, kas mazina augstu holesterīna līmeni) vai citām holesterīna līmeni mazinošām zālēm, ja maksimālā statīna deva nemazina holesterīna līmeni pietiekami, vai − vienu pašu vai kopā ar citām holesterīna līmeni mazinošām zālēm, ja pacients statīnus nepanes vai nedrīkst lietot.
Šo zāļu lietošanas laikā jāturpina ievērot diētu holesterīna līmeņa pazemināšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms Praluent lietošanas
Nelietojiet Praluent šādos gadījumos: • Ja Jums ir alerģija pret alirokumabu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Praluent lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu par visām Jums esošajām slimībām, arī alerģijām.
Ja Jums rodas smaga alerģiska reakcija, pārtrauciet lietot Praluent un nekavējoties konsultējieties ar ārstu. Klīniskos pētījumos dažkārt radās nopietnas alerģiskas reakcijas, piemēram, paaugstināta jutība (apgrūtināta elpošana), numulāra ekzēma (sārti ādas plankumi, dažkārt ar čulgām) un paaugstinātas jutības izraisīts vaskulīts (specifisks paaugstinātas jutības reakcijas veids ar šādiem simptomiem: caureja, izsitumi vai violeti ādas plankumi). Informāciju par alerģiskām reakcijām, kas var rasties Praluent lietošanas laikā, skatiet 4. punktā.
Pirms šo zāļu lietošanas pastāstiet ārstam, ja Jums ir nieru vai aknu slimība, jo Praluent pētīts dažiem pacientiem ar smagu nieru slimību, bet nav pētīts pacientiem ar smagu aknu slimību.
Bērni un pusaudži Praluent nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Tas tā ir tāpēc, ka nav pieredzes par šo zāļu lietošanu šajās vecuma grupās.
Citas zāles un Praluent Pastāstiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Grūtniecība un barošana ar krūti Praluent nav ieteicams lietot grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Šīm zālēm nav paredzama nekāda ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot Praluent
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums teicis(-kusi). Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Cik daudz injicēt Ārsts pateiks, kura deva ir Jums piemērota un cik bieži tā jāinjicē (75 mg vai 150 mg reizi 2 nedēļās vai 300 mg reizi 4 nedēļās/reizi mēnesī). Jūsu ārsts ārstēšanas laikā pārbaudīs Jums holesterīna līmeni un varēs pielāgot devu (palielināt vai samazināt). Vienmēr pārbaudiet uz šļirces esošo etiķeti, lai pārliecinātos, vai Jums ir pareizās zāles un pareizais stiprums.
55

Kad injicēt Praluent jāinjicē reizi 2 nedēļās (75 mg vai 150 mg deva) vai reizi 4 nedēļās/reizi mēnesī (300 mg deva). Lai ievadītu 300 mg devu, secīgi jāievada divas 150 mg injekcijas divās dažādas injekcijas vietās.
Pirms injicēšanas Pirms Praluent injicēšanas izlasiet detalizētos lietošanas norādījumus.
Kur injicēt Par to, kur injicēt Praluent, izlasiet detalizētos lietošanas norādījumus.
Mācīšanās izmantot pilnšļirci Pirms šļirces pirmās lietošanas reizes ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums parādīs, kā injicēt Praluent.
• Vienmēr izlasiet kastītē ievietoto lietošanas pamācību. • Vienmēr lietojiet šļirci tā, kā aprakstīts lietošanas pamācībā.
Ja esat lietojis Praluent vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Praluent vairāk nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.
Ja esat aizmirsis lietot Praluent Ja aizmirsta viena Praluent deva, injicējiet aizmirsto devu, tiklīdz iespējams. Pēc tam lietojiet nākamo devu ierastajā plānotajā laikā. Tā Jūs saglabāsit sākotnējo grafiku. Ja šaubāties, kad injicēt Praluent, vērsieties pie ārsta, farmaceita vai medmāsas.
Ja pārtraucat lietot Praluent Nepārtrauciet lietot Praluent, nekonsultējoties ar ārstu. Pārtraucot lietot Praluent, var paaugstināties holesterīna līmenis.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas smaga alerģiska reakcija, pārtrauciet lietot Praluent un nekavējoties konsultējieties ar ārstu Dažkārt radās nopietnas alerģiskas reakcijas, piemēram, paaugstināta jutība (apgrūtināta elpošana), numulāra ekzēma (sārti ādas plankumi, dažkārt ar čulgām) un paaugstinātas jutības izraisīts vaskulīts (specifisks paaugstinātas jutības reakcijas veids ar šādiem simptomiem: caureja, izsitumi vai violeti ādas plankumi) (var skart ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem.
Citas blakusparādības norādītas tālāk.
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): • apsārtums, nieze, pietūkums, sāpes/jutīgums zāļu injicēšanas vietā (lokālas reakcijas injekcijas
vietā); • augšējo elpceļu traucējumu pazīmes vai simptomi, piemēram, rīkles iekaisums, iesnas,
šķaudīšana; • nieze.
Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem): • sarkani un niezoši izsitumi vai nātrene.
56

Nav zināmi Pēc Praluent laišanas tirgū ir ziņots par šādām blakusparādībām, taču to sastopamības biežums nav zināms: • gripai līdzīga slimība.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Praluent
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt ledusskapī (2–8 °C). Nesasaldēt. Uzglabāt pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Ja nepieciešams, atsevišķas pilnšļirces ne ilgāk kā 30 dienas drīkst uzglabāt ārpus ledusskapja (temperatūrā līdz 25 °C). Sargāt no gaismas. Pēc izņemšanas no ledusskapja Praluent jāizlieto 30 dienu laikā vai jāiznīcina.
Šīs zāles nedrīkst lietot, ja tās ir mainījušas krāsu, ir duļķainas vai satur redzamas pārslas vai daļiņas.
Pēc šļirces lietošanas tā jāievieto pret dūrieniem izturīgā tvertnē. Šī tvertne vienmēr jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. Vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par to, kā izmest šo tvertni. Tvertni nedrīkst nodot otrreizējai pārstrādei.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Praluent satur • Aktīvā viela ir alirokumabs. Katrā vienreizējās lietošanas šļircē ir 75 miligrami (75 miligrami/ml)
vai 150 miligrami (150 miligrami/ml) alirokumaba. • Citas sastāvdaļas ir histidīns, saharoze, polisorbāts 20 un ūdens injekcijām.
Praluent ārējais izskats un iepakojums Praluent ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens šķīdums injekcijām, kas pieejams pilnšļircē.
Katrā pilnšļircē ar zaļo virzuli ir 1 ml šķīduma, kas nodrošina vienreizēju 75 mg devu. Tas pieejams iepakojumos pa 1, 2 vai 6 pilnšļircēm.
Katrā pilnšļircē ar pelēko virzuli ir 1 ml šķīduma, kas nodrošina vienreizēju 150 mg devu. Tas pieejams iepakojumos pa 1, 2 vai 6 pilnšļircēm.
Visas zāļu formas un iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
57

Reģistrācijas apliecības īpašnieks sanofi-aventis groupe 54, rue La Boétie F – 75008 Paris Francija

Ražotājs Sanofi Winthrop Industrie 1051 Boulevard Industriel 76580 Le Trait Francija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien Sanofi Belgium Tél/Tel: +32 (0)2 710 54 00

Lietuva UAB “SANOFI-AVENTIS LIETUVA” Tel: +370 5 2755224

България SANOFI BULGARIA EOOD
Тел.: +359 (0)2 970 53 00

Luxembourg/Luxemburg Sanofi Belgium Tél/Tel: +32 (0)2 710 54 00 (Belgique/Belgien)

Česká republika sanofi-aventis, s.r.o.
Tel: +420 233 086 111

Magyarország SANOFI-AVENTIS Zrt. Tel.: +36 1 505 0050

Danmark Sanofi A/S Tlf: +45 45 16 70 00

Malta Sanofi Malta Ltd. Tel: +356 21493022

Deutschland Sanofi-Aventis Deutschland GmbH Tel.: 0800 52 52 010 Tel. aus dem Ausland: +49 69 305 21 131

Nederland sanofi-aventis Netherlands B.V. Tel: +31 20 245 4000

Eesti sanofi-aventis Estonia OÜ Tel: +372 627 34 88

Norge sanofi-aventis Norge AS Tlf: +47 67 10 71 00

Ελλάδα sanofi-aventis AEBE
Τηλ: +30 210 900 16 00

Österreich sanofi-aventis GmbH Tel: +43 1 80 185 – 0

España sanofi-aventis, S.A Tel: +34 93 485 94 00

Polska sanofi-aventis Sp. z o.o. Tel.: +48 22 280 00 00

Francija sanofi-aventis France Tél: 0 800 222 555 Appel depuis l’étranger : +33 1 57 63 23 23

Portugal Sanofi - Produtos Farmacêuticos, Lda. Tel: +351 21 35 89 400

58

Hrvatska sanofi-aventis Croatia d.o.o. Tel: +385 1 600 34 00
Ireland sanofi-aventis Ireland Ltd. T/A SANOFI Tel: +353 (0) 1 403 56 00
Ísland Vistor hf. Sími: +354 535 7000
Italia Sanofi S.p.A. Tel: 800 131212 (domande di tipo tecnico)
800 536389 (altre domande)
Κύπρος sanofi-aventis Cyprus Ltd. Τηλ: +357 22 871600
Latvija sanofi-aventis Latvia SIA Tel: +371 67 33 24 51

România Sanofi Romania SRL Tel: +40 (0) 21 317 31 36
Slovenija sanofi-aventis d.o.o. Tel: +386 1 560 48 00
Slovenská republika sanofi-aventis Pharma Slovakia s.r.o. Tel: +421 2 33 100 100
Suomi/Finland Sanofi Oy Puh/Tel: +358 (0) 201 200 300
Sverige Sanofi AB Tel: +46 (0)8 634 50 00
United Kingdom Sanofi Tel: +44 (0) 845 372 7101

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema,europa.eu.

59

Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē alirocumabum Lietošanas pamācība Praluent pildspalvveida pilnšļirces daļas ir parādītas šajā attēlā.
Zaļā poga
Korpuss
Lodziņš Dzeltenais drošības apvalks Iekšā adata

Zilais uzgalis

Tikai vienreizējai lietošanai

Svarīga informācija
• Šī ierīce ir vienreizējas lietošanas pildspalvveida pilnšļirce. Tajā ir 75 mg Praluent (alirokumaba) 1 ml.
• Šīs zāles injicē zem ādas, un jūs tās varat injicēt sev patstāvīgi, vai arī tās jums var injicēt kāds cits cilvēks (aprūpētājs).
• Šo pildspalvveida šļirci drīkst lietot tikai vienu reizi, un pēc lietošanas tā jāizmet.
Kas jādara  Praluent pildspalvveida šļirce jāuzglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.  Pirms Praluent pildspalvveida šļirces lietošanas rūpīgi izlasiet visu šo pamācību.  Šī pamācība jāievēro ikreiz, kad izmantojat Praluent pildspalvveida šļirci.  Šļirces jāuzglabā ledusskapī temperatūrā no 2°C līdz 8°C. Detalizētu informāciju par uzglabāšanas
nosacījumiem skatīt atsevišķajā Praluent lietošanas instrukcijā.
Ko nedrīkst darīt  Nepieskarieties dzeltenajam drošības apvalkam.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst lietot, ja tā bijusi nokritusi vai ir bojāta.
60

 Pildspalvveida šļirci nedrīkst lietot, ja nav zilā uzgaļa vai ja tas nav stingri pievienots.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst lietot atkārtoti.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst sakratīt.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst sasaldēt.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst pakļaut tiešai saules gaismai.
Saglabājiet šo instrukciju! Ja jums ir kādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai vai zvaniet uz sanofi-aventis telefona numuru, kas norādīts lietošanas instrukcijā.
A SOLIS: sagatavošanās injekcijai Pirms sākat rīkoties, jums būs nepieciešami šādi piederumi: • Praluent pildspalvveida šļirce; • spirta salvetes; • vates bumbiņa vai marle; • pret dūrieniem izturīga tvertne (skatīt B soli, 8. punktu).  Aplūkojiet pildspalvveida šļirces etiķeti.
• Pārliecinieties, vai jums ir pareizās zāles un pareizā deva. • Pārbaudiet derīguma termiņu; ja termiņš ir beidzies, nelietojiet zāles.
 Paskatieties lodziņā. • Pārbaudiet, vai šķidrums ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens un bez daļiņām — ja tā nav,
nelietojiet to (skatīt A attēlu). • Jūs varat redzēt gaisa burbuļus. Tas ir normāli. • Nelietojiet zāles, ja lodziņā ir redzama viendabīga dzeltena krāsa (skatīt B attēlu).
 Ļaujiet pildspalvveida šļircei 30 līdz 40 minūtes uzsilt istabas temperatūrā. • Nekarsējiet pildspalvveida šļirci, ļaujiet tai uzsilt pašai. • Neievietojiet pildspalvveida šļirci atpakaļ ledusskapī.
61

 Sagatavojiet injekcijas vietu. • Nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni un nosusiniet tās ar dvieli. • Šīs zāles varat injicēt:
o augšstilbā; o vēderā (izņemot 5 cm rajonā ap nabu); o augšdelma ārējā pusē. (Skatīt attēlu.) • Injekcijas izdarīšanas laikā varat stāvēt vai sēdēt. • Notīriet ādu injekcijas vietā ar spirta salveti. • Neizmantojiet jutīgu, cietu, apsārtušu vai karstu ādu. • Neizmantojiet ādas rajonu, kas atrodas tuvu redzamai vēnai. • Katru reizi injicējiet citā vietā. • Neinjicējiet Praluent vienā vietā ar citām injicējamām zālēm.
B SOLIS: kā injicēt  Pēc tam, kad izpildītas visas darbības, kas minētas punktā “A solis: sagatavošanās injekcijai”, noņemiet zilo uzgali. • Nenoņemiet uzgali, kamēr neesat gatavs izdarīt injekciju. • Nelieciet zilo uzgali atpakaļ.
Zilais uzgalis
62

Turiet Praluent pildspalvveida šļirci šādi. • Nepieskarieties dzeltenajam drošības apvalkam. • Raugieties, lai būtu redzams lodziņš.
Spiediet dzelteno drošības apvalku pret ādu aptuveni 90 ° leņķī. • Piespiediet un stingri turiet pildspalvveida šļirci pret ķermeni, līdz dzeltenais drošības apvalks
vairs nav redzams. Ja dzeltenais drošības apvalks nebūs līdz galam nospiests, pildspalvveida šļirce nedarbosies. • Ja nepieciešams, saspiediet ādu, lai injekcijas vieta būtu stingra.
 Ar īkšķi nospiediet zaļo pogu un tūlīt to atlaidiet. • Jūs dzirdēsit klikšķi. Injekcija ir sākusies. • Lodziņa krāsa sāks mainīties uz dzeltenu.
Klik Nekavējoties atlaidiet pogu
63

 Pēc pogas atlaišanas turpiniet turēt pildspalvveida šļirci pret ādu • Injekcijas izdarīšanai var būt nepieciešams līdz 20 sekundēm.
 Pirms pildspalvveida šļirces noņemšanas pārliecinieties, vai lodziņš ir mainījis krāsu uz dzeltenu. • Nenoņemiet pildspalvveida šļirci, kamēr viss lodziņš nav mainījis krāsu uz dzeltenu. • Injekcija ir pabeigta, kad viss lodziņš ir mainījis krāsu uz dzeltenu; var būt dzirdams vēl viens
klikšķis. • Ja lodziņa krāsa pilnībā nemainās uz dzeltenu, vērsieties pēc palīdzības pie sanofi-aventis.
Neievadiet sev otru devu, nekonsultējoties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.
Klik!
 Virziet pildspalvveida šļirci prom no ādas. • Pēc injekcijas neberzējiet ādu. • Ja redzamas asinis, piespiediet vates bumbiņu vai marli, līdz asiņošana beidzas.
64

Izmetiet pildspalvveida šļirci un uzgali • Nelieciet zilo uzgali atpakaļ. • Tūlīt pēc lietošanas izmetiet pildspalvveida šļirci un uzgali pret dūrieniem drošā tvertnē. • Vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par to, kā izmest šo tvertni. • Šī tvertne vienmēr jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
65

Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē alirocumabum Lietošanas pamācība Praluent pildspalvveida šļirces daļas ir parādītas šajā attēlā.
Pelēkā poga
Korpuss
Lodziņš
Dzeltenais drošības apvalks Iekšā adata

Zilais uzgalis

Tikai vienreizējai lietošanai

Svarīga informācija
• Šī ierīce ir vienreizējas lietošanas pildspalvveida pilnšļirce. Tajā ir 150 mg Praluent (alirokumaba) 1 ml.
• Šīs zāles injicē zem ādas, un jūs tās varat injicēt sev patstāvīgi, vai arī tās jums var injicēt kāds cits cilvēks (aprūpētājs).
• Šo pildspalvveida šļirci drīkst lietot tikai vienu reizi, un pēc lietošanas tā jāizmet.
Kas jādara  Praluent pildspalvveida šļirce jāuzglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.  Pirms Praluent pildspalvveida šļirces lietošanas rūpīgi izlasiet visu šo pamācību.  Šī pamācība jāievēro ikreiz, kad izmantojat Praluent pildspalvveida šļirci.  Šļirces jāuzglabā ledusskapī temperatūrā no 2°C līdz 8°C. Detalizētu informāciju par uzglabāšanas
nosacījumiem skatīt atsevišķajā Praluent lietošanas instrukcijā.
Ko nedrīkst darīt  Nepieskarieties dzeltenajam drošības apvalkam.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst lietot, ja tā bijusi nokritusi vai ir bojāta.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst lietot, ja nav zilā uzgaļa vai ja tas nav stingri pievienots.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst lietot atkārtoti.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst sakratīt.
66

 Pildspalvveida šļirci nedrīkst sasaldēt.  Pildspalvveida šļirci nedrīkst pakļaut tiešai saules gaismai.
Saglabājiet šo instrukciju! Ja jums ir kādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai vai zvaniet uz sanofi-aventis telefona numuru, kas norādīts lietošanas instrukcijā.
A SOLIS: sagatavošanās injekcijai Pirms sākat rīkoties, jums būs nepieciešami šādi piederumi: • Praluent pildspalvveida šļirce; • spirta salvetes; • vates bumbiņa vai marle; • pret dūrieniem izturīga tvertne (skatīt B soli, 8. punktu).  Aplūkojiet pildspalvveida šļirces etiķeti. • Pārliecinieties, vai jums ir pareizās zāles un pareizā deva. • Pārbaudiet derīguma termiņu; ja termiņš ir beidzies, nelietojiet zāles.
 Paskatieties lodziņā. • Pārbaudiet, vai šķidrums ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens un bez daļiņām — ja tā nav,
nelietojiet to (skatīt A attēlu). • Jūs varat redzēt gaisa burbuļus. Tas ir normāli. • Nelietojiet zāles, ja lodziņā ir redzama viendabīga dzeltena krāsa (skatīt B attēlu).
 Ļaujiet pildspalvveida šļircei 30 līdz 40 minūtes uzsilt istabas temperatūrā. • Nekarsējiet pildspalvveida šļirci, ļaujiet tai uzsilt pašai. • Neievietojiet pildspalvveida šļirci atpakaļ ledusskapī.
 Sagatavojiet injekcijas vietu. • Nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni un nosusiniet tās ar dvieli. • Šīs zāles varat injicēt:
67

o augšstilbā; o vēderā (izņemot 5 cm rajonā ap nabu); o augšdelma ārējā pusē. (Skatīt attēlu.) • Injekcijas izdarīšanas laikā varat stāvēt vai sēdēt. • Notīriet ādu injekcijas vietā ar spirta salveti. • Neizmantojiet jutīgu, cietu, apsārtušu vai karstu ādu. • Neizmantojiet ādas rajonu, kas atrodas tuvu redzamai vēnai. • Katru reizi injicējiet citā vietā. • Neinjicējiet Praluent vienā vietā ar citām injicējamām zālēm.
B SOLIS: kā injicēt  Pēc tam, kad izpildītas visas darbības, kas minētas punktā “A solis: sagatavošanās injekcijai”, noņemiet zilo uzgali. • Nenoņemiet uzgali, kamēr neesat gatavs izdarīt injekciju. • Nelieciet zilo uzgali atpakaļ.
Zilais uzgalis
Turiet Praluent pildspalvveida šļirci šādi. • Nepieskarieties dzeltenajam drošības apvalkam. • Raugieties, lai būtu redzams lodziņš.
68

Spiediet dzelteno drošības apvalku pret ādu aptuveni 90 ° leņķī. • Piespiediet un stingri turiet pildspalvveida šļirci pret ķermeni, līdz dzeltenais drošības apvalks
vairs nav redzams. Ja dzeltenais drošības apvalks nebūs līdz galam nospiests, pildspalvveida šļirce nedarbosies. • Ja nepieciešams, saspiediet ādu, lai injekcijas vieta būtu stingra.
 Ar īkšķi nospiediet pelēko pogu un tūlīt to atlaidiet. • Jūs dzirdēsit klikšķi. Injekcija ir sākusies. • Lodziņa krāsa sāks mainīties uz dzeltenu.
Klik
Nekavējoties atlaidiet pogu
69

 Pēc pogas atlaišanas turpiniet turēt pildspalvveida šļirci pret ādu • Injekcijas izdarīšanai var būt nepieciešams līdz 20 sekundēm.
 Pirms pildspalvveida šļirces noņemšanas pārliecinieties, vai lodziņš ir mainījis krāsu uz dzeltenu. • Nenoņemiet pildspalvveida šļirci, kamēr viss lodziņš nav mainījis krāsu uz dzeltenu. • Injekcija ir pabeigta, kad viss lodziņš ir mainījis krāsu uz dzeltenu; var būt dzirdams vēl viens
klikšķis. • Ja lodziņa krāsa pilnībā nemainās uz dzeltenu, vērsieties pēc palīdzības pie sanofi-aventis.
Neievadiet sev otru devu, nekonsultējoties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Klik!
 Virziet pildspalvveida šļirci prom no ādas. • Pēc injekcijas neberzējiet ādu. • Ja redzamas asinis, piespiediet vates bumbiņu vai marli, līdz asiņošana beidzas.
70

Izmetiet pildspalvveida šļirci un uzgali • Nelieciet zilo uzgali atpakaļ. • Tūlīt pēc lietošanas izmetiet pildspalvveida šļirci un uzgali pret dūrieniem drošā tvertnē. • Vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par to, kā izmest šo tvertni. • Šī tvertne vienmēr jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
71

Praluent 75 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē alirocumabum Lietošanas pamācība Šajā attēlā parādītas Praluent šļirces daļas.
Zaļais virzulis
Šļirces korpuss

Adatas uzgalis

Adata

Svarīga informācija
• Šī ierīce ir vienreizējās lietošanas pilnšļirce. Tajā ir 75 mg Praluent (alirokumaba) 1 ml. • Šīs zāles injicē zem ādas, un jūs tās varat injicēt sev patstāvīgi, vai arī tās jums var injicēt kāds
cits cilvēks (aprūpētājs). • Šo šļirci drīkst lietot tikai vienu reizi, un pēc lietošanas tā jāizmet.
Kas jādara  Praluent šļirce jāuzglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.  Pirms Praluent šļirces lietošanas rūpīgi izlasiet visu šo pamācību.  Šī pamācība jāievēro ikreiz, kad izmantojat Praluent šļirci.  Nelietotās šļirces jāuzglabā ledusskapī temperatūrā no 2°C līdz 8°C. Detalizētu informāciju par
uzglabāšanas nosacījumiem skatīt atsevišķajā Praluent lietošanas instrukcijā.
Ko nedrīkst darīt  Nepieskarieties adatai.  Šļirci nedrīkst lietot, ja tā bijusi nokritusi vai ir bojāta.  Šļirci nedrīkst lietot, ja nav pelēkā adatas uzgaļa vai ja tas nav stingri pievienots.  Šļirci nedrīkst lietot atkārtoti.  Šļirci nedrīkst sakratīt.  Šļirci nedrīkst sasaldēt.  Šļirci nedrīkst pakļaut tiešai saules gaismai.
Saglabājiet šo instrukciju! Ja jums ir kādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai vai zvaniet uz sanofi-aventis telefona numuru, kas norādīts lietošanas instrukcijā.
72

A SOLIS: sagatavošanās injekcijai Pirms sākat rīkoties, jums būs nepieciešami šādi piederumi: • Praluent šļirce; • spirta salvetes; • vates bumbiņa vai marle; • pret dūrieniem izturīga tvertne (skatīt B soli, 6. punktu).  Pirms sākat rīkoties • Izņemiet šļirci no iepakojuma, turot to aiz korpusa.
 Aplūkojiet šļirces etiķeti. • Pārliecinieties, vai jums ir pareizās zāles un pareizā deva (75 mg/ml - zaļais virzulis). • Pārbaudiet derīguma termiņu; ja termiņš ir beidzies, nelietojiet zāles. • Pārbaudiet, vai šķidrums ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens un bez daļiņām — ja tā nav,
nelietojiet to. • Pārbaudiet, vai šļirce nav atvērta vai bojāta.  Ļaujiet šļircei 30 līdz 40 minūtes uzsilt istabas temperatūrā. • Nekarsējiet šļirci, ļaujiet tai uzsilt pašai. • Neievietojiet šļirci atpakaļ ledusskapī.
73

 Sagatavojiet injekcijas vietu. • Nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni un nosusiniet tās ar dvieli. • Šīs zāles varat injicēt:
o augšstilbā; o vēderā (izņemot 5 cm rajonā ap nabu); o augšdelma ārpusē. (Skatīt attēlu.) • Injekcijas izdarīšanas laikā varat stāvēt vai sēdēt. • Notīriet ādu injekcijas vietā ar spirta salveti. • Neizmantojiet jutīgu, cietu, apsārtušu vai karstu ādu. • Neizmantojiet ādas rajonu, kas atrodas tuvu redzamai vēnai. • Katru reizi injicējiet citā vietā. • Neinjicējiet Praluent vienā vietā ar citām injicējamām zālēm.
B SOLIS: kā injicēt  Pēc tam, kad izpildītas visas darbības, kas minētas punktā “A solis: sagatavošanās injekcijai”, noņemiet adatas uzgali. • Nenoņemiet uzgali, kamēr neesat gatavs izdarīt injekciju. • Turiet šļirci aiz šļirces korpusa vidusdaļas ar adatu vērstu prom no sevis. • Turiet roku atstatu no virzuļa. • Jūs varat redzēt burbuļus. Tas ir normāli. Pirms injekcijas neatbrīvojieties no gaisa burbuļiem. • Nelieciet pelēko uzgali atpakaļ.
Adatas uzgalis
Virzulis
74

 Ja nepieciešams, saspiediet ādu. • Saspiediet ādas kroku ar īkšķi un rādītājpirkstu. • Turiet ādu šādi visu injekcijas laiku.
 Ievadiet adatu ādas krokā ar strauju, mērķtiecīgu kustību. • Ja ādas krokas izmērs ir 5 cm, izmantojiet 90 º leņķi. • Ja ādas krokas izmērs ir tikai 2 cm, izmantojiet 45 º leņķi.
 Spiediet virzuli uz leju. • Injicējiet visu šķīdumu, lēni un vienmērīgi spiežot uz leju virzuli.
75

 Pirms adatas izņemšanas pārliecinieties, vai šļirce ir tukša. • Nenoņemiet šļirci, kamēr tā nav pilnīgi tukša. • Izņemiet adatu no ādas tādā pašā leņķī, kādā tā tika ievadīta. • Pēc injekcijas neberzējiet ādu. • Ja redzamas asinis, piespiediet vates bumbiņu vai marli, līdz asiņošana beidzas.
 Izmetiet šļirci un uzgali • Nelieciet pelēko adatas uzgali atpakaļ. • Šļirci nedrīkst lietot atkārtoti. • Tūlīt pēc lietošanas izmetiet šļirci un uzgali pret dūrieniem drošā tvertnē. • Vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par to, kā izmest šo tvertni. • Šī tvertne vienmēr jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
76

Praluent 150 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē alirocumabum Lietošanas pamācība Šajā attēlā parādītas Praluent šļirces daļas.
Pelēkais virzulis
Šļirces korpuss
Adatas Adata uzgalis
Svarīga informācija • Šī ierīce ir vienreizējās lietošanas pilnšļirce. Tajā ir 150 mg Praluent (alirokumaba) 1 ml. • Šīs zāles injicē zem ādas, un jūs tās varat injicēt sev patstāvīgi, vai arī tās jums var injicēt kāds cits cilvēks (aprūpētājs). • Šo šļirci drīkst lietot tikai vienu reizi, un pēc lietošanas tā jāizmet.
Kas jādara  Praluent šļirce jāuzglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.  Pirms Praluent šļirces lietošanas rūpīgi izlasiet visu šo pamācību.  Šī pamācība jāievēro ikreiz, kad izmantojat Praluent šļirci.  Nelietotās šļirces jāuzglabā ledusskapī temperatūrā no 2°C līdz 8°C. Detalizētu informāciju par
uzglabāšanas nosacījumiem skatīt atsevišķajā Praluent lietošanas instrukcijā.
Ko nedrīkst darīt  Nepieskarieties adatai.  Šļirci nedrīkst lietot, ja tā bijusi nokritusi vai ir bojāta.  Šļirci nedrīkst lietot, ja nav pelēkā adatas uzgaļa vai ja tas nav stingri pievienots.  Šļirci nedrīkst lietot atkārtoti.  Šļirci nedrīkst sakratīt.  Šļirci nedrīkst sasaldēt.  Šļirci nedrīkst pakļaut tiešai saules gaismai. Saglabājiet šo instrukciju! Ja jums ir kādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai vai zvaniet uz sanofi-aventis telefona numuru, kas norādīts lietošanas instrukcijā.
77

A SOLIS: sagatavošanās injekcijai Pirms sākat rīkoties, jums būs nepieciešami šādi piederumi: • Praluent šļirce; • spirta salvetes; • vates bumbiņa vai marle; • pret dūrieniem izturīga tvertne (skatīt B soli, 6. punktu).  Pirms sākat rīkoties • Izņemiet šļirci no iepakojuma, turot to aiz korpusa.
 Aplūkojiet šļirces etiķeti. • Pārliecinieties, vai jums ir pareizās zāles un pareizā deva (150 mg/ml - pelēkais virzulis). • Pārbaudiet derīguma termiņu un, ja termiņš ir beidzies, nelietojiet zāles. • Pārbaudiet, vai šķidrums ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens un bez daļiņām — ja tā nav,
nelietojiet to. • Pārbaudiet, vai šļirce nav atvērta vai bojāta.  Ļaujiet šļircei 30 līdz 40 minūtes uzsilt istabas temperatūrā. • Nekarsējiet šļirci, ļaujiet tai uzsilt pašai. • Neievietojiet šļirci atpakaļ ledusskapī.
78

 Sagatavojiet injekcijas vietu. • Nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni un nosusiniet tās ar dvieli. • Šīs zāles varat injicēt:
o augšstilbā; o vēderā (izņemot 5 cm rajonā ap nabu); o augšdelma ārējā pusē. (Skatīt attēlu.) • Injekcijas izdarīšanas laikā varat stāvēt vai sēdēt. • Notīriet ādu injekcijas vietā ar spirta salveti. • Neizmantojiet jutīgu, cietu, apsārtušu vai karstu ādu. • Neizmantojiet ādas rajonu, kas atrodas tuvu redzamai vēnai. • Katru reizi injicējiet citā vietā. • Neinjicējiet Praluent vienā vietā ar citām injicējamām zālēm
B SOLIS: kā injicēt  Pēc tam, kad izpildītas visas darbības, kas minētas punktā “A solis: sagatavošanās injekcijai”, noņemiet adatas uzgali. • Nenoņemiet uzgali, kamēr neesat gatavs izdarīt injekciju. • Turiet šļirci aiz šļirces korpusa vidusdaļas ar adatu vērstu prom no sevis. • Turiet roku atstatu no virzuļa. • Jūs varat redzēt gaisa burbuļus. Tas ir normāli. Pirms injekcijas neatbrīvojieties no gaisa
burbuļiem. • Nelieciet pelēko uzgali atpakaļ.
Adatas uzgalis
Virzulis
79

 Ja nepieciešams, saspiediet ādu. • Saspiediet ādas kroku ar īkšķi un rādītājpirkstu. • Turiet ādu šādi visu injekcijas laiku.
 Ievadiet adatu ādas krokā ar strauju, mērķtiecīgu kustību. • Ja ādas krokas izmērs ir 5 cm, izmantojiet 90 º leņķi. • Ja ādas krokas izmērs ir tikai 2 cm, izmantojiet 45 º leņķi.
 Spiediet virzuli uz leju. • Injicējiet visu šķīdumu, lēni un vienmērīgi spiežot uz leju virzuli.
80

 Pirms adatas izņemšanas pārliecinieties, vai šļirce ir tukša. • Nenoņemiet šļirci, kamēr tā nav pilnīgi tukša. • Izņemiet adatu no ādas tādā pašā leņķī, kādā tā tika ievadīta. • Pēc injekcijas neberzējiet ādu. • Ja redzamas asinis, piespiediet vates bumbiņu vai marli, līdz asiņošana beidzas.
 Izmetiet šļirci un uzgali • Nelieciet pelēko adatas uzgali atpakaļ. • Šļirci nedrīkst lietot atkārtoti. • Tūlīt pēc lietošanas izmetiet šļirci un uzgali pret dūrieniem drošā tvertnē. • Vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par to, kā izmest šo tvertni. • Šī tvertne vienmēr jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
81