Pragiola 75 mg cietās kapsulas
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
15-0077-04
15-0077
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
07-MAY-15
06-MAY-20
Recepšu zāles
75 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Pragiola 25 mg cietās kapsulas
Pragiola 50 mg cietās kapsulas
Pragiola 75 mg cietās kapsulas
Pragiola 100 mg cietās kapsulas
Pragiola 150 mg cietās kapsulas
Pragiola 200 mg cietās kapsulas
Pragiola 225 mg cietās kapsulas
Pragiola 300 mg cietās kapsulas
Pregabalinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Pragiola un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Pragiola lietošanas
3. Kā lietot Pragiola
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Pragiola
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Pragiola un kādam nolūkam tās lieto
Pragiola pieder pie zāļu grupas, ko lieto epilepsijas un ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai pieaugušajiem.
Perifērās un centrālās neiropātiskās sāpes: Pragiola lieto, lai novērstu pastāvīgas sāpes, ko izraisa nervu bojājums. Perifērās neiropātiskās sāpes var rasties dažādu slimību dēļ, piemēram, sakarā ar diabētu vai jostas rozi. Sāpes var izpausties kā karstuma sajūta, dedzināšana, tās var būt pulsējošas, šaujošas, dzelošas, asas, krampjveida, var būt pastāvīgs sāpīgums, tirpšana, notirpums, adatu durstīšanas sajūta. Perifērās un centrālās neiropātiskās sāpes var būt par iemeslu sliktam garastāvoklim, miega traucējumiem un nespēkam (nogurumam), tās var ietekmēt fizisko stāvokli un spēju iekļauties ikdienas dzīvē, un tās pasliktina vispārējo dzīves kvalitāti.
Epilepsija: Pragiola lieto, lai ārstētu īpašu epilepsijas formu (parciālos krampjus ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās) pieaugušiem. Jūsu ārsts parakstīs Jums Pragiola epilepsijas ārstēšanai tad, ja līdzšinējā ārstēšana nav nodrošinājusi Jūsu slimības kontroli. Jums vajadzētu lietot Pragiola, papildus Jūsu pašreizējai ārstēšanai. Pragiola nelieto vienu pašu, to vienmēr kombinē ar citiem pretkrampju līdzekļiem.
Ģeneralizēta trauksme: Pragiola lieto ģeneralizētas trauksmes ārstēšanā. Ģeneralizētas trauksmes simptomi ir ilgstoša pārmērīga trauksme un raizes, kuras ir grūti kontrolēt. Ģeneralizēta trauksme var izraisīt arī uzbudinājuma sajūtu vai sajūtu „uz robežas” ar iespēju būt ātri nogurdināmam, koncentrēšanās grūtības vai tukšuma sajūtu galvā, ātru sakaitināmību, paaugstinātu muskuļu tonusu vai miega traucējumus. Tas atšķiras no ikdienas stresa un sasprindzinājuma.
2. Kas Jums jāzina pirms Pragiola lietošanas
Nelietojiet Pragiola šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret pregabalīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Pragiola lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Daži pacienti pregabalīna lietošanas laikā ir ziņojuši par simptomiem, kas varētu norādīt uz alerģisku reakciju. Šie simptomi ir sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums, kā arī plaši ādas izsitumi. Ja Jums parādās kāda no šīm reakcijām, Jums nekavējoties nepieciešams sazināties ar savu ārstu.
Pregabalīns var izraisīt reiboni un miegainību, tādēļ gados vecākiem cilvēkiem var gadīties biežāki negadījumi (krišana). Tādēļ Jums jābūt piesardzīgiem, kamēr pierodat ar zāļu iedarbības izpausmēm.
Pragiola lietošana varētu izraisīt neskaidru redzi, redzes zudumu vai citas redzes izmaiņas, no kurām daudzas ir pārejošas. Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jūs novērojat redzes izmaiņas.
Dažiem diabēta pacientiem, kuriem Pragiola lietošanas laikā pieaug ķermeņa svars, var būt nepieciešama pretdiabēta zāļu devas pielāgošana.
Zināmas blakusparādības, piem., miegainība, var rasties daudz biežāk, jo pacientiem ar mugurkaula smadzeņu bojājumu sāpju vai spasticitātes ārstēšanai var tikt lietotas citas zāles, kurām var būt līdzīgas blakusparādības kā Pragiola un to smagums var pieaugt, ja iepriekš minētās zāles lieto kopā.
Lietojot pregabalīnu, ir saņemti ziņojumi par sirds mazspēju dažiem pacientiem. Pārsvarā šie pacienti bija gados vecāki cilvēki ar kardiovaskulārām slimībām. Pirms lietojat šīs zāles, Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums ir bijušas sirds slimības.
Lietojot pregabalīnu, ir saņemti ziņojumi par nieru mazspēju dažiem pacientiem. Ja Pragiola lietošanas laikā novērojat samazinātu urinēšanu, pastāstiet to savam ārstam, jo zāļu lietošanas pārtraukšana var uzlabot šo stāvokli.
Dažiem cilvēkiem, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, tādiem kā pregabalīns, novērotas paškaitēšanas vai pašnāvības domas. Ja Jums rodas šādas domas, jebkurā laikā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Lietojot Pragiola ar citām zālēm, kuras var izraisīt aizcietējumus (piemēram, noteikta veida pretsāpju zāles), var parādīties kuņģa-zarnu trakta problēmas (piemēram, aizcietējums, zarnu nosprostojums vai paralīze). Pastāstiet ārstam, ja Jums ir bijis vēdera aizcietējums, īpaši, ja šī problēma Jums atkārtojas bieži.
Pirms šo zāļu lietošanas pastāstiet savam ārstam, ja anamnēzē Jums ir alkoholisms vai jebkādu zāļu ļaunprātīga lietošana, vai atkarība. Nelietojiet lielāku devu nekā Jums nozīmēts.
Ir saņemti ziņojumi par krampju lēkmēm pregabalīna lietošanas laikā vai īsi pēc Pragiola lietošanas pārtraukšanas. Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja Jums ir bijušas krampju lēkmes.
Ir saņemti ziņojumi par smadzeņu darbības pasliktināšanos (encefalopātiju) dažiem pacientiem pie dažādiem stāvokļiem pregabalīna lietošanas laikā. Pastāstiet savam ārstam, ja anamnēzē Jums ir bijis smags medicīnisks stāvoklis, ieskaitot aknu vai nieru slimības.
Bērni un pusaudži
Zāļu lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam) nav pētīta, tādēļ Pragiola šajā vecuma grupā nevajadzētu lietot.
Citas zāles un Pragiola
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Pragiola un citas nesen lietotās zāles var ietekmēt viena otru (mijiedarbība). Pragiola un atsevišķu zāļu vienlaicīga lietošana var pastiprināt šo zāļu izraisītos blakusefektus, līdz pat tādiem stāvokļiem, kā elpošanas apstāšanās un koma. Var pastiprināties reibonis, miegainība vai samazināties koncentrēšanās spējas, ja Pragiola lieto kopā ar citām zālēm, kas satur:
oksikodonu (lieto pret sāpēm);
lorazepāmu (lieto trauksmes ārstēšanai);
alkoholu.
Pragiola var lietot kopā ar perorāliem kontracepcijas līdzekļiem.
Pragiola kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Pragiola var ieņemt ēšanas laikā vai arī starp ēdienreizēm.
Ārstējoties ar Pragiola, nav vēlams lietot alkoholu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pragiola nedrīkst lietot grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā, izņemot gadījumu, kad ārsts ir norādījis to darīt. Sievietēm dzemdēt spējīgā vecumā jālieto efektīva kontracepcijas metode.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pragiola var radīt reiboni un miegainību, kā arī pavājināt spēju koncentrēt uzmanību. Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekli, apkalpot sarežģītus mehānismus vai veikt kādu citu potenciāli riskantu darbību līdz tam laikam, kad kļūst skaidrs, kā šīs zāles ietekmē Jūsu spēju to darīt.
3. Kā lietot Pragiola
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Jūsu ārsts noteiks, kāda deva Jums nepieciešama.
Pragiola tiek nozīmēta tikai iekšķīgai lietošanai.
Perifērās un centrālās neiropātiskās sāpes, epilepsija vai ģeneralizēta trauksme:
lietojiet tik daudz kapsulu, cik ārsts Jums norādījis.
deva, kāda izvēlēta Jums atbilstoši Jūsu stāvoklim, varētu būt robežās no 150 mg līdz 600 mg dienā.
Jūsu ārsts liks Jums lietot Pragiola divas vai trīs reizes dienā. Ja Jums Pragiola jālieto divas reizes dienā, lietojiet to no rīta un vakarā, pēc iespējas vienā un tajā pašā laikā. Ja Pragiola jālieto trīs reizes dienā, tad lietojiet to no rīta, pusdienas laikā un vakarā, katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā.
Ja Jums liekas, ka Pragiola iedarbība ir par stipru vai par vāju, aprunājieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Ja esat gados vecāks cilvēks (vecāks par 65 gadiem), Pragiola jālieto parastās devās, izņemot gadījumu, ja Jums ir problēmas ar nierēm. Ja Jums ir traucēta nieru darbība, ārsts var parakstīt Jums citu lietošanas režīmu un/vai atšķirīgu devu.
Norijiet kapsulu veselu, uzdzerot ūdeni.
Turpiniet lietot Pragiola, kamēr ārsts pasaka, kad lietošana jāpārtrauc.
Ja esat lietojis Pragiola vairāk nekā noteikts
Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas ātrās palīdzības nodaļu. Paņemiet līdzi savu kastīti ar Pragiola kapsulām. Jūs varētu justies miegains, apmulsis, uzbudināts vai nemierīgs, ja esat lietojis Pragiola vairāk nekā noteikts. Ziņots arī par lēkmēm.
Ja esat aizmirsis lietot Pragiola
Svarīgi lietot Pragiola kapsulas regulāri katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Ja esat aizmirsis lietot savu devu, lietojiet to, tiklīdz atcerieties, ja vien nav pienācis laiks nākamai devai. Tādā gadījumā lietojiet nākamo devu un turpiniet kapsulas lietot kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Pragiola
Nepārtrauciet lietot Pragiola, kamēr Jūsu ārsts neliek to darīt. Beidzot ārstēšanos, kapsulas jāpārtrauc lietot pakāpeniski, ne ātrāk kā 1 nedēļas laikā.
Jums jāzin, ka pārtraucot ilgāku vai īslaicīgu Pragiola lietošanu, var rasties noteiktas blakusparādības. Tās var būt iemigšanas grūtības, galvassāpes, slikta dūša, trauksmes sajūta, caureja, gripai līdzīgi simptomi, krampju lēkmes, nervozitāte, depresija, sāpes, svīšana un reibonis. Šīs blakusparādības var novērot daudz biežāk un tās var būt izteiktākas, ja Jūs lietojat Pragiola ilgākā laika periodā.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums uztūkst seja vai mēle, vai āda kļūst sarkana un pārklājas ar čulgām vai sāk lobīties, nekavējoties prasiet padomu ārstam.
Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem:
galvas reibšana, miegainība, galvassāpes.
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:
palielināta ēstgriba.
pacilātības sajūta, apjukums, dezorientācija, pazemināta seksuālā interese, aizkaitināmība.
grūtības koncentrēt uzmanību, neveiklums, atmiņas traucējumi, atmiņas zudums, trīce, runas grūtības, tirpšanas sajūta, nejutīgums, kavēta uztvere un reakcija, letarģija, bezmiegs, nogurums, slikta pašsajūta,
neskaidra redze, attēla dubultošanās,
reibonis, līdzsvara traucējumi, krišana,
sausa mute, aizcietējums, vemšana, gāzu krāšanās, caureja, slikta dūša, uzpūties vēders,
erekcijas disfunkcija,
ķermeņa pietūkums, ieskaitot ekstremitātes,
apreibuma sajūta, gaitas izmaiņas,
pieņemšanās svarā,
krampji muskuļos, locītavu sāpes, muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs,
iekaisis kakls.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem:
ēstgribas zudums, ķermeņa masas zudums, zems cukura līmenis asinīs, augsts cukura līmenis asinīs,
sevis uztveres maiņa, nemiers, depresija, uzbudinājums, garastāvokļa svārstības, grūtības atrast vārdus, halucinācijas, neparasti sapņi, panikas lēkmes, apātija, agresija, pacilāts garastāvoklis, mentāli traucējumi, domāšanas traucējumi, palielināta seksuālā interese, seksuāla disfunkcija, ieskaitot erektīlo disfunkciju un aizkavētu ejakulāciju,
redzes traucējumi, neparastas acu kustības, redzes traucējumi, ieskaitot „tuneļa redzi”, spilgtas gaismas sajūta acīs, raustītas kustības, pavājināti refleksi, pastiprināta aktivitāte, galvas reibšana stāvot, jutīga āda, garšas sajūtas zudums, dedzināšanas sajūta, trīce kustību laikā, apziņas traucējumi, samaņas zudums, ģībšana, pastiprināta jutība pret troksni, slikta pašsajūta,
sausas acis, acu pietūkums, sāpes acīs, acu nogurums, acu asarošana, acu kairinājums,
sirds ritma traucējumi, paātrināta sirdsdarbība, zems asinsspiediens, augsts asinsspiediens, sirdsdarbības pārmaiņas, sirds mazspēja,
pietvīkums, karstuma viļņi,
elpošanas grūtības, sausa deguna gļotāda, aizlikts deguns,
pastiprināta siekalu veidošanās, dedzināšana pakrūtē, mutes apvidus nejutīgums,
svīšana, izsitumi, drebuļi, drudzis,
muskuļu raustīšanās, locītavu pietūkums, muskuļu stīvums, sāpes, ieskaitot sāpes muskuļos, sāpes kakla rajonā,
sāpes krūtīs,
apgrūtināta vai sāpīga urinācija, urīna nesaturēšana,
vājums, slāpes, žņaugšanas sajūta krūtīs,
izmainīti asins analīžu un aknu analīžu testa rādītāji (paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis, samazināts trombocītu skaits, neitropēnija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, samazināts kālija līmenis asinīs),
paaugstināta jutība, sejas pietūkums, nieze, nātrene, tekošs deguns, deguna asiņošana, klepus, krākšana,
sāpīgas menstruācijas,
aukstas plaukstas un pēdas.
Reti: var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem:
izmainīta smaržas uztvere, neskaidra redze, izmainīta attēla dziļuma uztvere, apžilbšana, redzes zudums,
paplašinātas zīlītes, šķielēšana,
auksti sviedri, rīkles sasprindzinājums, mēles pietūkums,
iekaisums aizkuņģa dziedzerī,
apgrūtināta norīšana,
lēnas vai ierobežotas ķermeņa kustības,
apgrūtināta rakstīšana,
palielināts šķidruma daudzums vēdera dobumā,
šķidruma uzkrāšanās plaušās,
krampji,
izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG), kas atbilst sirds ritma traucējumiem,
muskuļu bojājums,
izdalījumi no krūtīm, patoloģiska krūts palielināšanās, krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem,
sāpīgas menstruācijas vai to iztrūkums,
nieru mazspēja, samazināts urīna daudzums, urīna aizture,
samazināts balto asins šūnu skaits,
neatbilstoša uzvedība,
alerģiskas reakcijas (tai skaitā apgrūtināta elpošana, iekaisums acīs (keratīts) nopietna ādas reakcija, ko raksturo izsitumi, čulgas, ādas lobīšanās un sāpes),
dzelte (āda un acu baltumi dzeltenā nokrāsā).
Ļoti reti: var ietekmēt ne vairāk par 1 cilvēku no 10 000:
aknu mazspēja,
hepatīts (aknu iekaisums).
Zināmas blakusparādības, piem., miegainība, var rasties daudz biežāk, jo pacientiem ar mugurkaula smadzeņu bojājumu sāpju vai spasticitātes ārstēšanai var tikt lietotas citas zāles, kurām var būt līdzīgas blakusparādības kā Pragiola un to smagums var pieaugt, ja iepriekš minētās zāles lieto kopā.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Pragiola
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Pragiola satur
Aktīvā viela ir pregabalīns. Katra cietā kapsula satur 25 mg, 50 mg, 75 mg, 100 mg, 150 mg, 200 mg, 225 mg vai 300 mg pregabalīna.
Citas sastāvdaļas ir preželatinizēta kukurūzas ciete, talks (E553b) kapsulas saturā.
Citas sastāvdaļas 25 mg cietajās kapsulās ir titāna dioksīds (E171), želatīns (E441), melnā apdrukas tinte (šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols (E1520)) kapsulas apvalkā.
Citas sastāvdaļas 50 mg un 75 mg cietajās kapsulās ir titāna dioksīds (E171), želatīns (E441), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), melnā apdrukas tinte (šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols (E1520)) kapsulas apvalkā.
Citas sastāvdaļas 100 mg cietajās kapsulās ir titāna dioksīds (E171), želatīns (E441), sarkanais dzelzs oksīds (E172), baltā apdrukas tinte (šellaka (E904), propilēnglikols (E1520), kālija hidroksīds (E525), titāna dioksīds (E171)) kapsulas apvalkā.
Citas sastāvdaļas 150 mg cietajās kapsulās ir titāna dioksīds (E171), želatīns (E441), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), melnā apdrukas tinte (šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols (E1520)) kapsulas apvalkā.
Citas sastāvdaļas 200 mg un 225 mg cietajās kapsulās ir titāna dioksīds (E171), želatīns (E441), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172), melnā apdrukas tinte (šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols (E1520)) kapsulas apvalkā.
Citas sastāvdaļas 300 mg cietajās kapsulās ir titāna dioksīds (E171), želatīns (E441), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172), baltā apdrukas tinte (šellaka (E904), propilēnglikols (E1520), kālija hidroksīds (E525), titāna dioksīds (E171)) kapsulas kodolā.
Pragiola ārējais izskats un iepakojums
Kapsula, cietā (kapsula)
25 mg cietās kapsulas (kapsulas): Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir baltā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P25. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 13,8 – 14,8 mm.
50 mg cietās kapsulas (kapsulas): Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir gaiši dzeltenā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P50. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 15,3 – 16,2 mm.
75 mg cietās kapsulas (kapsulas): Kapsulas korpuss ir brūngani dzeltenā krāsā, kapsulas vāciņš ir brūngani dzeltenā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P75. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 13,8 – 14,8 mm.
100 mg cietās kapsulas (kapsulas): Kapsulas korpuss ir sarkanīgi brūnā krāsā, kapsulas vāciņš ir sarkanīgi brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts baltā krāsā P100. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 15,3 – 16,2 mm.
150 mg cietās kapsulas (kapsulas): Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir dzeltenīgi brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P150. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 17,2 – 18,3 mm.
200 mg cietās kapsulas (kapsulas): Kapsulas korpuss ir brūnā krāsā, kapsulas vāciņš ir brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P200. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 18,7 – 19,8 mm.
225 mg cietās kapsulas (kapsulas): Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P225. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 18,7 – 19,8 mm.
300 mg cietās kapsulas (kapsulas): Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir tumši brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts baltā krāsā P300. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 20,0 – 22,1 mm.
Pragiola ir pieejamas blisteros pa 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90 vai 100 cietajām kapsulām kastītēs.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Ražotājs
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straβe 5, 27472 Cuxhaven, Vācija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019
SASKAŅOTS ZVA 21-03-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL127230_1
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 13.02.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 13.02.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 7
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Pragiola 25 mg cietās kapsulas
Pragiola 50 mg cietās kapsulas
Pragiola 75 mg cietās kapsulas
Pragiola 100 mg cietās kapsulas
Pragiola 150 mg cietās kapsulas
Pragiola 200 mg cietās kapsulas
Pragiola 225 mg cietās kapsulas
Pragiola 300 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra cietā kapsula satur 25 mg, 50 mg, 75 mg, 100 mg, 150 mg, 200 mg, 225 mg vai 300 mg pregabalīna (Pregabalinum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Kapsula, cietā (kapsula)
25 mg cietās kapsulas: Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir baltā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P25. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 13,8 – 14,8 mm.
50 mg cietās kapsulas: Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir gaiši dzeltenā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P50. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 15,3 – 16,2 mm.
75 mg cietās kapsulas: Kapsulas korpuss ir brūngani dzeltenā krāsā, kapsulas vāciņš ir brūngani dzeltenā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P75. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 13,8 – 14,8 mm.
100 mg cietās kapsulas: Kapsulas korpuss ir sarkanīgi brūnā krāsā, kapsulas vāciņš ir sarkanīgi brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts baltā krāsā P100. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 15,3 – 16,2 mm.
150 mg cietās kapsulas: Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir dzeltenīgi brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P150. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 17,2 – 18,3 mm.
200 mg cietās kapsulas: Kapsulas korpuss ir brūnā krāsā, kapsulas vāciņš ir brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P200. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 18,7 – 19,8 mm.
225 mg cietās kapsulas: Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts melnā krāsā P225. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 18,7 – 19,8 mm.
300 mg cietās kapsulas: Kapsulas korpuss ir baltā krāsā, kapsulas vāciņš ir tumši brūnā krāsā. Uz kapsulas vāciņa ir uzdrukāts baltā krāsā P300. Kapsulas saturs ir balts vai gandrīz balts pulveris. Kapsulas garums: 20,0 – 22,1 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Neiropātiskas sāpes
Pragiola indicēts perifērās un centrālās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšanai pieaugušajiem.
Epilepsija
Pragiola indicēts kā papildterapijas līdzeklis pieaugušajiem ar refraktāriem parciāliem krampjiem ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās.
Ģeneralizēta trauksme
Pragiola ir indicēta ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai pieaugušajiem (GAD - Generalised Anxiety Disorder).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ieteicamā deva ir no 150 līdz 600 mg dienā, ko dala vai nu divām, vai trim lietošanas reizēm.
Neiropātiskas sāpes
Pregabalīna terapiju sāk ar 150 mg dienā, sadalot divās vai trīs lietošanas reizēs. Atkarībā no pacienta reakcijas un individuālās panesības pēc 3−7 dienām devu var palielināt līdz 300 mg dienā un, ja nepieciešams, vēl pēc 7 dienām devu var palielināt līdz maksimālai devai, proti, 600 mg dienā.
Epilepsija
Pregabalīna terapiju sāk ar 150 mg dienā, sadalot divās vai trīs lietošanas reizēs. Atkarībā no pacienta reakcijas un individuālās panesības pēc 1 nedēļas devu var palielināt līdz 300 mg dienā. Vēl pēc nedēļas var parakstīt maksimālo devu 600 mg dienā.
Ģeneralizēta trauksme
Dienas deva ir no 150 – 600 mg, to sadalot divās vai trīs lietošanas reizēs. Regulāri no jauna jāizvērtē ārstēšanas nepieciešamība. Ārstēšanu ar pregabalīnu var sākt ar 150 mg dienā. Ņemot vērā pacienta individuālo atbildes reakciju un panesamību, devu pēc 1 nedēļas var palielināt līdz 300 mg dienā. Vēl pēc nedēļas devu var palielināt līdz 450 mg dienā. Maksimālā deva 600 mg dienā var tikt sasniegta vēl pēc nedēļas.
Pregabalīna terapijas pārtraukšana
Pēc klīnikā pieņemtās prakses, pregabalīna lietošana jāpārtrauc pakāpeniski, ne ātrāk kā nedēļas laikā samazinot zāļu devu, neatkarīgi no indikācijas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pregabalīns tiek eliminēts no asinsrites galvenokārt renālas ekskrēcijas ceļā nepārvērstā formā.
Pregabalīna klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu), tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāsamazina devas kā norādīts 1. tabulā, vadoties pēc kreatinīna klīrensa (CLcr), kura aprēķinam izmantojama šāda formula:
Pregabalīnu no plazmas efektīvi izvada hemodialīze (50% zāļu izvadās 4 stundu laikā). Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, pregabalīna dienas deva jāpielāgo atkarībā no nieru funkcijas. Bez šīs dienas devas ikreiz pēc 4 stundas gara hemodialīzes seansa dod papilddevu (skatīt 1. tabulā).
1.tabula. Pregabalīna devas izvēle pēc nieru funkcijas
Kreatinīna klīrenss (CLcr) (ml/min)
Pregabalīna kopējā dienas deva*
Devu režīms
Sākuma deva
(mg/dienā)
Maksimālā deva
(mg/dienā)
≥ 60
150
600
BID vai TID
≥30 - <60
75
300
BID vai TID
≥15 - <30
25 – 50
150
Vienu reizi dienā vai BID
<15
25
75
Vienu reizi dienā
Papilddeva pēc hemodialīzes (mg)
25
100
Viena atsevišķa deva+
TID = dalīta trīs lietošanas reizēm
BID = dalīta divām lietošanas reizēm
* Kopējā dienas deva (mg/dienā) jādala reizes devās, kā norādīts devu režīmā.
+ Papilddeva ir viena atsevišķa deva, ko lieto papildus dienas devai.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Pragiola drošums un efektivitāte bērniem jaunākiem par 12 gadiem un pusaudžiem (no 12 līdz 17 gadu vecumam) nav noteikta. Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, tomēr ieteikumus par devām nevar sniegt.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem var būt nepieciešama pregabalīna devas pielāgošana, ja viņiem ir pavājināta nieru funkcija (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Pragiola var lietot gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm.
Pragiola paredzēta tikai iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacienti ar cukura diabētu
Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi tiem diabēta pacientiem, kuri pregabalīna terapijas laikā pieņemas svarā, var būt nepieciešama hipoglikēmisko līdzekļu devas pielāgošana.
Paaugstināta jutība
Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir ziņojumi par hipersensitivitātes reakcijām, ieskaitot angioedēmas gadījumus. Ja parādās angioedēmas simptomi, piemēram sejas, rīkles vai augšējo elpošanas ceļu pietūkums, pregabalīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Reiboņi, miegainība, samaņas zudums, apjukums un psihiskie traucējumi
Pregabalīna terapija mēdz radīt galvas reibšanu un miegainību, kas var izraisīt biežākus negadījumus (krišanas dēļ) gados vecākiem cilvēkiem. Pēcreģistrācijas pieredzē saņemti arī ziņojumi par samaņas zudumu, apjukumu un psihiskiem traucējumiem. Tāpēc pacientiem jābūt piesardzīgiem, veicot fiziskās aktivitātes, kamēr viņi atrodas potenciālā zāļu iedarbībā.
Ietekme uz redzi
Kontrolētos pētījumos par neskaidru redzi vairāk ziņoja pacienti, kuri saņēma pregabalīna terapiju nekā tie, kuri saņēma placebo.Vairumā gadījumu šī parādība pārgāja turpinot terapiju. Klīniskos pētījumos, veicot oftalmoloģiskos testus, redzes asuma samazināšanās un redzes lauka izmaiņas biežums bija lielāks ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem nekā placebo ārstētiem pacientiem, bet fundoskopisko izmaiņu biežums bija lielāks placebo ārstētiem pacientiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Arī pēcreģistrācijas uzraudzības laikā tika saņemti ziņojumi par ar redzi saistītām blakusparādībām, ieskaitot redzes zudumu, neskaidru redzi vai citādas izmaiņas redzes asumā, no kurām daudzas bija pārejošas. Pregabalīna lietošanas pārtraukšanas rezultātā notiek šo redzes simptomu pazušana vai stāvokļa uzlabošanās.
Nieru mazspēja
Tika saņemti ziņojumi par nieru mazspēju un dažos gadījumos pregabalīna terapijas pārtraukšana parādīja šīs blakusparādības atgriezeniskumu.
Vienlaicīgi lietoto pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšana
Pagaidām nav pietiekami daudz datu par līdztekus lietoto pretepilepsijas līdzekļu atcelšanu nolūkā pāriet uz monoterapiju ar pregabalīnu, kad ar terapijai pievienoto pregabalīnu ir panākta krampju lēkmju kontrole.
Atcelšanas simptomi
Dažiem pacientiem tika novēroti atcelšanas simptomi gan pēc ilgtermiņa, gan īstermiņa ārstēšanas ar pregabalīnu. Tika minēti sekojoši gadījumi: bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, trauksme, caureja, gripas sindroms, nervozitāte, depresija, sāpes, lēkmes, hiperhidroze un reibonis, kas var liecināt par fiziskās atkarības rašanos. Pacients par to ir jāinformē pirms terapijas sākšanas.
Pregabalīna lietošanas laikā un īsi pēc pregabalīna lietošanas pārtraukšanas var parādīties lēkmes, ieskaitot epileptisku stāvokli (status epilepticus) un lielās lēkmes (grand mal).
Sakarā ar ilgtermiņa ārstēšanas ar pregabalīnu pārtraukšanu, dati liecina par atcelšanas simptomu biežuma un smaguma saistību ar lietoto pregabalīna devu.
Sastrēguma sirds mazspēja
Pēcreģistrācijas uzraudzības ziņojumos dažiem pacientiem, kuri saņēma pregabalīnu novēroja sastrēguma sirds mazspēju. Šīs reakcijas galvenokārt tika novērotas gados vecākiem pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām pregabalīna lietošanas laikā neiropātiskās indikācijas gadījumā. Pregabalīns šiem pacientiem ir jālieto ar piesardzību. Pregabalīna lietošanas pārtraukšana var novērst šīs reakcijas.
Centrālās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšana, kas saistīta ar muguras smadzeņu bojājumu
Ārstējot centrālās neiropātijas sāpes, kas saistītas ar muguras smadzeņu bojājumu, pieaug blakusparādību biežums kopumā, palielinās ar centrālo nervu sistēmu saistītas blakusparādības un īpaši miegainība. Tas varētu būt saistīts ar papildus iedarbību, kas rodas vienlaicīgi lietojot zāles (piemēram, pretspazmu līdzekļus), kuras nepieciešamas šādos gadījumos. Augstākminētais jāņem vērā, izrakstot pregabalīnu šādiem pacientiem.
Pašnāvības domas un pašnāvnieciska uzvedība
Saņemti ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem dažādu indikāciju gadījumā. Arī randomizētu placebo kontrolētu pētījumu meta analīze sniedz datus par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus. Šā riska rašanās mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds paaugstināts risks pastāv arī pregabalīna lietošanas gadījumā.
Tāpēc jāuzrauga, vai pacientam nerodas pašnāvības domas un pašnāvnieciskas uzvedības simptomi, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam un viņa aprūpētājiem jāiesaka vērsties pie ārsta, ja pacientam rodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi.
Kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas funkcijas pavājināšanās
Pēcreģistrācijas ziņojumos ir gadījumi, kas saistīti ar kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas funkcijas pavājināšanos (zarnu obstrukcija, paralītisks zarnu nosprostojums, aizcietējums), lietojot vienlaicīgi pregabalīnu un zāles, kuras var izraisīt aizcietējumus, piemēram, opioīdu grupas pretsāpju līdzekļus. Ja pregabalīns un opioīdi tiks lietoti kombinācijā, ir jāapsver profilaktiskie pasākumi aizcietējuma novēršanai (īpaši sievietēm un gados vecākiem pacientiem).
Zāļu nepareiza, ļaunprātīga lietošana vai atkarība
Ir saņemti ziņojumi par zāļu nepareizu, ļaunprātīgu lietošanu un atkarību. Zāles ar piesardzību jānozīmē pacientiem, kuriem anamnēzē ir zāļu ļaunprātīga lietošana, un jāuzrauga šo pacientu simptomi, kas var liecināt par pregabalīna nepareizu, ļaunprātīgu lietošanu vai atkarību (ir saņemti ziņojumi par tolerances izveidošanos, devas palielināšanu un nepamatotu vēlmi lietot zāles).
Encefalopātija
Ir saņemti ziņojumi par encefalopātijas gadījumiem, galvenokārt pacientiem ar blakusslimībām, kas var paātrināt encefalopātijas attīstīšanos.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Tā kā pregabalīns ar urīnu izvadās galvenokārt nepārveidotā formā, cilvēka organismā metabolizējas niecīgā daudzumā (metabolītu formā urīnā konstatē < 2% no devas), in vitro nekavē zāļu metabolismu un nesaistās ar plazmas proteīniem, tad sagaidāms, ka tas neietekmēs citu zāļu farmakokinētiku un tā darbību neietekmēs citas zāles.
Pētījumi in vivo un populācijas farmakokinētiskā analīze
Atbilstoši tam in vivo pētījumos netika konstatēta klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība starp pregabalīnu un fenitoīnu, karbamazepīnu, valproiskābi, lamotrigīnu, gabapentīnu, lorazepāmu, oksikodonu vai etanolu. Populācijas farmakokinētiskā analīzē iegūtie dati liecina, ka perorāliem pretdiabēta līdzekļiem, diurētiskiem līdzekļiem, fenobarbitālam, tiagabīnam un topiramātam nav klīniski būtiskas ietekmes uz pregabalīna klīrensu.
Perorālie kontracepcijas līdzekļi, noretisterons un/ vai etinilestradiols
Pregabalīna lietošana līdztekus perorāliem kontraceptīviem noretisteronam un/ vai etinilestradiolam neietekmē ne vienas, ne otras vielas farmakokinētiku stabilā stāvoklī.
Centrālo nervu sistēmu ietekmējošas zāles
Pregabalīns var pastiprināt etanola un lorazepāma iedarbības efektus. Kontrolētos klīniskos pētījumos, multiplas perorālas pregabalīna devas, lietotas kombinācijā ar oksikodonu, lorazepāmu vai etanolu, elpošanu būtiski neietekmēja. Pēcreģistrācijas pieredzē tika saņemti ziņojumi par elpošanas apstāšanos un komu pacientiem, kuri vienlaicīgi lietojuši pregabalīnu un citas centrālās nervu sistēmas (CNS) darbību nomācošas zāles.
Pregabalīns pastiprina oksikodona izraisīto kognitīvās funkcijas un rupjās motorikas pavājināšanos.
Mijiedarbība un gados vecāki cilvēki
Atsevišķi farmakodinamiskās mijiedarbības pētījumi ar gados vecākiem brīvprātīgiem nav veikti. Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā/ Kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Tā kā potenciālais risks cilvēkiem nav zināms, sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīva kontracepcijas metode.
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par pregabalīna lietošanu grūtniecēm.
Pētījumi ar dzīvniekiem pierādīja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam ir nezināms.
Pragiola grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība (ja ieguvums mātei pārliecinoši atsver potenciālo risku auglim).
Barošana ar krūti
Pregabalīns izdalās mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pregabalīna ietekme uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav zināma. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt terapiju ar pregabalīnu jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.
Fertilitāte
Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par pregabalīna ietekmi uz sieviešu auglību.
Klīniskos pētījumos, kuros tika pētīta pregabalīna ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu, veseliem vīriešiem tika nozīmēts pregabalīns 600 mg dienā. Pēc 3 mēnešu lietošanas netika novērota ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu.
Fertilitātes pētījumi žurku mātītēm uzrādīja negatīvu ietekmi uz reprodukciju. Fertilitātes pētījumi žurku tēviņiem uzrādīja negatīvu ietekmi uz reprodukciju un attīstību. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pragiola maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pragiola var izraisīt galvas reibšanu un miegainību, tādēļ tas var ierobežot spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekli, nestrādāt ar sarežģītiem mehānismiem un izvairīties no jebkādas riskantas darbības tikmēr, kamēr kļūst skaidrs, kā šīs zāles ietekmē spēju veikt šādas darbības.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila apkopojums
Pregabalīna klīniskās izpētes programma aptvēra vairāk nekā 8900 ar pregabalīnu ārstētus pacientus, no kuriem vairāk par 5600 piedalījās dubltmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos. Visbiežāk novērotās blakusparādības bija galvas reibšana un miegainība. Blakusparādības parasti bija viegli vai mēreni izteiktas. Visos kontrolētos pētījumos kopā blakusparādību dēļ no pētījuma izstājās 12% pregabalīnu lietojušo pacientu un 5% placebo saņēmušo pacientu. Tam par iemeslu no blakusparādībām visbiežāk tika minēta galvas reibšana un miegainība.
Tabulā attēlots nevēlamo blakusparādību saraksts
Tabulā norādītas visas nevēlamās blakusparādības, kādas pregabalīna lietotājiem novērotas biežāk nekā placebo grupā un radušās vairāk nekā vienam pacientam; tās sakārtotas pēc klasēm un biežuma:
ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100); reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Šeit minētās blakusparādības varētu arī būt saistītas ar pamatslimību un/vai līdztekus lietotām zālēm.
Ārstējot centrālās neiropātijas izraisītas sāpes, kas saistītas ar muguras smadzeņu bojājumu, pieaug blakusparādību biežums kopumā, palielinās ar centrālo nervu sistēmu saistītas blakusparādības un īpaši miegainība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā ir ziņots par papildus blakusparādībām, kuras zemāk esošajā sarakstā ir iekļautas sadaļā un attēlotas slīprakstā.
2. tabula. Pregabalīna nevēlamās blakusparādības
Orgānu sistēmu klase
Nevēlamās blakusparādības
Infekcijas un infestācijas
Bieži
Nazofaringīts
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Neitropēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk
Hipersensitivitāte
Reti
Angioedēma, alerģiska reakcija
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Ēstgribas pastiprināšanās
Retāk
Anoreksija, hipoglikēmija
Psihiskie traucējumi
Bieži
Eiforisks garastāvoklis, apjukums, pastiprināta uzbudināmība dezorientācija, bezmiegs, pavājināts libido
Retāk
Halucinācijas, panikas lēkme, nemiers, ažitācija, depresija, nomākts garastāvoklis, pacilāts garastāvoklis, agresija, garastāvokļa svārstības, depersonalizācija, grūtības atrast vārdus, patoloģiski sapņi, pastiprināts libido, anorgasmija, apātija
Reti
Nesavaldīšanās
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Galvas reibšana, miegainība, galvassāpes
Bieži
Ataksija, koordinācijas traucējumi, tremors, dizartrija, amnēzija, atmiņas traucējumi, nespēja koncentrēt uzmanību, parestēzija, hipoestēzija, sedācija, līdzsvara traucējumi, letarģija
Retāk
Ģībonis, stupors, mioklonuss, samaņas zudums, psihomotora hiperaktivitāte, diskinēzija, posturāls reibonis, intencijas trīce, nistagms, kognitīvi traucējumi, psihiski traucējumi, runas traucējumi, refleksu pavājināšanās, hiperestēzija, dedzināšanas sajūta, ageizija, savārgums
Reti
Lēkmes, parosmija, hipokinēzija, disgrāfija
Acu bojājumi
Bieži
Neskaidra redze, diplopija
Retāk
Perifērās redzes zudums, redzes pasliktināšanās, acu pietūkums, redzes lauka defekts,samazināts redzes asums, sāpes acīs, astenopija, fotopsija, acu sausums, pastiprināta asarošana, acu kairinājums
Reti
Redzes zudums, keratīts, oscilopsija, attēla dziļuma uztveres maiņa, midriāze, šķielēšana, spilgtāka redze
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži
Reibonis
Retāk
Hiperakūzija
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Tahikardija, pirmās pakāpes atrioventrikulāra blokāde, sinusa bradikardija, sastrēguma sirds mazspēja
Reti
QT intervāla pagarināšanās, sinusa tahikardija, sinusa aritmija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk
Hipotensija, hipertensija, karstuma viļņi, piesarkums, aukstas ķermeņa perifērās daļas
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk
Dispnoja, deguna asiņošana, klepus, aizlikts deguns, rinīts, krākšana, deguna gļotādas sausums
Reti
Plaušu tūska, spiedoša sajūta kaklā
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Vemšana, slikta dūša, aizcietējums, caureja, flatulence, vēdera palielināšanās, mutes sausums
Retāk
Gastroezofageāla refluksa slimība, siekalu hipersekrēcija, mutes hipoestēzija
Reti
Ascīts, pankreatīts, uztūkusi mēle, disfāgija
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis*
Reti
Dzelte
Ļoti reti
Aknu mazspēja, hepatīts
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Papulozi izsitumi, nātrene, hiperhidroze, nieze
Reti
Stīvensa- Džonsona sindroms, auksti sviedri
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Muskuļu krampji, artraļģija, muguras sāpes, sāpes locekļos, cervikāla spazma
Retāk
Locītavu pietūkums, miaļģija, muskuļu raustīšanās, sāpes kakla daļā, muskuļu stīvums
Reti
Rabdomiolīze
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Urīna nesaturēšana, dizūrija
Reti
Nieru mazspēja, oligūrija, urīna aizture
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Bieži
Erektilā disfunkcija
Retāk
Seksuāla disfunkcija, aizkavēta ejakulācija, dismenoreja, krūts dziedzeru sāpīgums
Reti
Amenoreja, izdalījumi no krūtīm, krūts dziedzeru palielināšanās, ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži
Perifēra tūska, tūska, patoloģiska gaita, krišana, apreibuma sajūta, slikta pašsajūta, nespēks
Retāk
Vispārēja tūska, sejas tūska, spiediena sajūta krūtīs, sāpes, drudzis, slāpes, drebuļi, astēnija
Izmeklējumi
Bieži
Ķermeņa masas pieaugums
Retāk
Kreatīnfosfokināzes līmeņa paaugstināšanās asinīs, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, samazināts trombocītu skaits, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, samazināts kālija līmenis asinīs, ķermeņa masas samazināšanās
Rare
Samazināts leikocītu skaits
*Alanīnaminotransferāzes līmeņa paaugstināšanās (ALAT), aspartātaminotransferāzes līmeņa paaugstināšanās (ASAT).
Dažiem pacientiem tika novēroti atcelšanas simptomi gan pēc ilgtermiņa, gan īstermiņa ārstēšanas ar pregabalīnu. Tika minētas sekojošas reakcijas: bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, trauksme, caureja, gripas sindroms, lēkmes, nervozitāte, depresija, sāpes, hiperhidroze un reibonis, kas liecina par fiziskās atkarības rašanos. Pacients par to ir jāinformē pirms terapijas sākšanas.
Sakarā ar ilgtermiņa ārstēšanas ar pregabalīnu pārtraukšanu, dati liecina par atcelšanas simptomu biežuma un smaguma saistību ar lietoto pregabalīna devu.
Pediatriskā populācija
Trīs pediatriskajā populācijā veiktajos pētījumos pacientiem ar parciāliem krampjiem ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās (12 nedēļas ilgā efektivitātes un drošuma pētījumā pacientiem ar parciālām krampju lēkmēm, n = 295; pētījumā par farmakokinētiku un panesamību, n = 65; un vienu gadu ilgā atvērta tipa klīniskajā drošuma pētījumā, n = 54) novērotais pregabalīna drošuma profils bija līdzīgs tam, kas novērots ar pieaugušiem epilepsijas pacientiem veiktajos pētījumos. 12 nedēļas ilgajā pregabalīna terapijas pētījumā visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija miegainība, drudzis, augšējo elpceļu infekcija, palielināta ēstgriba, ķermeņa masas palielināšanās un nazofaringīts (skatīt 4.2., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā galvenās novērotās blakusparādības pregabalīna pārdozēšanas gadījumā bija miegainība, apjukums, uzbudinājums un nemiers.
Retos gadījumos ir saņemti ziņojumi par komas stāvokli.
Ziņots arī par lēkmēm.
Rīcība pārdozēšanas gadījumā
Pregabalīna pārdozēšanu ārstē parastā kārtā ar dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanu un, ja nepieciešams, hemodialīzi (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi, ATĶ kods: N03AX16.
Aktīvā viela pregabalīns ir gamma aminosviestskābes analogs [(S)-3-(aminometil)-5- metilheksānskābe].
Darbības mehānisms
Pregabalīns centrālajā nervu sistēmā saistās pie elektriski kontrolēto kalcija kanālu receptoru papildstruktūras (α2-δ proteīna).
Klīniskā efektivitāte un drošums
Neiropātiskās sāpes
Zāļu efektivitāte pierādīta pētījumos ar diabētiskās neiropātijas, postherpētiskās neiralģijas pacientiem un pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumu. Efektivitāte cita veida neiropātisko sāpju gadījumos nav pētīta.
Pregabalīns pētīts 10 kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros līdz 13 nedēļām lietots pregabalīns divas reizes dienā (BID) vai līdz 8 nedēļām − trīs reizes dienā (TID). Visumā BID un TID dozēšanas režīmu drošums un efektivitātes profili bija vienādi.
Klīniskajos pētījumos pacientiem ar perifērās un centrālās neiropātijas izraisītām sāpēm, kas ilga līdz 12 nedēļām, sāpes samazinājās jau 1. nedēļā un visu ārstēšanas laiku bija mazākas nekā placebo saņēmušiem pacientiem.
Kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar perifērās neiropātijas izraisītām sāpēm, 35% ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 18% pacientu, kuri saņēma placebo, 50% sāpes samazinājās. No tiem 33% gadījumu, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu un 18% pacientu, kuri saņēma placebo, netika novērota miegainība. Pacientiem, kuriem novēroja miegainību 48% gadījumu bija tie, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu un 16% ar placebo.
Kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar centrālās neiropātijas izraisītām sāpēm 22 % pacientu, kuri saņēma pregabalīnu un 7 %, kuri saņēma placebo, 50 % sāpes samazinājās.
Epilepsija
Papildterapija
Pregabalīns pētīts no 3 līdz 12 nedēļām ilgušos kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros pregabalīns lietots vai nu BID, vai TID. Visumā BID un TID dozēšanas režīmu drošums un efektivitātes profili bija vienādi.
Ārstēšanās 1. nedēļā samazinājās lēkmju skaits.
Pediatriskā populācija
Pregabalīna lietošanas efektivitāte un drošums epilepsijas papildterapijā pediatriskiem pacientiem līdz 12 gadu vecumam un pusaudžiem nav noteikts. Farmakokinētikas un panesamības pētījumā, kurā tika iekļauti 3 mēnešus līdz 16 gadus veci pacienti (n = 65) ar parciālām krampju lēkmēm, novērotās nevēlamās blakusparādības bija līdzīgas tām, kas novērotas pieaugušajiem. 12 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika iekļauti 4 līdz 16 gadus veci 295 pediatriskie pacienti un kas tika veikts, lai novērtētu pregabalīna efektivitāti un drošumu parciālu krampju lēkmju papildterapijā, un vienu gadu ilgā atvērta tipa klīniskajā drošuma pētījumā par 3 mēnešus līdz 16 gadus veciem 54 pediatriskiem epilepsijas pacientiem iegūtie rezultāti liecina, ka tādas blakusparādības kā drudzis un augšējo elpceļu infekcijas šiem pacientiem tika novērotas biežāk nekā pētījumos ar pieaugušajiem epilepsijas pacientiem (skatīt 4.2., 4.8. un 5.2. apakšpunktu).
12 nedēļas ilgajā placebo kontrolētā pētījumā pediatriskajiem pacientiem tika nozīmēts pregabalīns devā 2,5 mg/kg/dienā (maksimāli 150 mg/dienā), pregabalīns devā 10 mg/kg/dienā (maksimāli 600 mg/dienā) vai placebo. Procentuālais pacientu skaits, kuriem parciālo krampju lēkmju biežuma samazinājums bija par vismaz 50%, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, bija 40,6 % pacientu, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu 10 mg/kg/dienā (p = 0,0068 pret placebo), 29,1% pacientu, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu 2,5 mg/kg/dienā (p = 0,2600 pret placebo) un 22,6% no tiem, kuri saņēma placebo.
Monoterapija (pacientiem ar pirmreizēju diagnozi)
Pregabalīns pētīts vienā 56 nedēļu ilgā kontrolētā klīniskā pētījumā, kurā pregabalīns tika lietots BID. Balstoties uz pētījuma mērķa rezultātu (6 mēnešu ilgu no lēkmēm brīvu periodu), pregabalīns nesasniedza lamotrigīnam līdzvērtīgu rezultātu. Pregabalīns un lamotrigīns bija vienādi droši un labi panesami.
Ģeneralizēta trauksme
Pregabalīnu pētīja 6 kontrolētos, 4-6 nedēļu ilgos pētījumos, 8 nedēļu pētījumos vecākiem cilvēkiem un ilgtermiņa recidīva novēršanas pētījumā 6 mēnešu ilgā ar dubultmaskēto recidīva prevencijas fāzi.
1. nedēļā novēroja ģeneralizētas trauksmes simptomu mazināšanos, kas noteikta pēc Hamiltona trauksmes ranga skalas (Hamilton Anxiety Rating Scale (HAM-A)).
Kontrolētos klīniskos pētījumos (4-8 nedēļu) 52% ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 38% pacientu, kuri saņēma placebo, novēroja vismaz 50% uzlabošanos no HAM-A skalas kopējiem rādītājiem no pētījuma sākuma līdz beigām.
Kontrolētos pētījumos par neskaidru redzi vairāk ziņoja pacienti, kuri saņēma pregabalīna terapiju nekā tie, kuri saņēma placebo. Vairumā gadījumu šī parādība pārgāja, turpinot terapiju. Kontrolētos klīniskos pētījumos oftalmoloģiskie testi (ieskaitot redzes asuma noteikšanas testu, redzes lauka noteikšanas testu, fundoskopisko izmeklēšanu) tika veikti vairāk nekā 3600 pacientiem. No tiem redzes asums samazinājās 6,5% pacientu, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu un 4,8% placebo ārstētiem pacientiem. Redzes lauka izmaiņas tika noteiktas 12,4% ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 11,7% placebo ārstētiem pacientiem. Fundoskopiskas izmaiņas tika novērotas 1,7% ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem un 2,1% placebo ārstētiem pacientiem.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pregabalīna farmakokinētika stabilā stāvoklī veseliem brīvprātīgiem un epilepsijas pacientiem, kuri lieto pretepilepsijas līdzekļus, un pacientiem ar hroniskām sāpēm neatšķiras.
Uzsūkšanās
Pregabalīns, lietots tukšā dūšā, ātri uzsūcas un 1 stundas laikā sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā neatkarīgi no tā, vai lietota viena, atsevišķa deva, vai tiek lietotas vairākas devas. Perorāli lietota pregabalīna biopieejamība ir ≥ 90% neatkarīgi no devas. Lietojot atkārtotas devas, stabils koncentrāciju līmenis tiek sasniegts 24−48 stundu laikā. Ja pregabalīnu lieto ēšanas laikā, palēninās tā uzsūkšanās: Cmax samazinās par apmēram 25−30%, bet tmax pieaug par apmēram 2,5 stundām.
Neskatoties uz to, daudzums, kādā pregabalīns uzsūcas, klīniski būtiski nemainās.
Izkliede
Preklīniskajos pētījumos pierādīts, ka pelēm, žurkām un pērtiķiem pregabalīns šķērso hematoencefālisko barjeru. Eksperimentos ar žurkām novērots, ka pregabalīns iet cauri placentai un nonāk žurku mātīšu pienā. Cilvēkam pēc pregabalīna iekšķīgas lietošanas tā izkliedes tilpums ir 0,56 l/kg. Pregabalīns nesaistās ar plazmas proteīniem.
Biotransformācija
Cilvēka organismā metabolizējas niecīgs daudzums pregabalīna. Lietojot iezīmētu pregabalīnu, ap 98% ievadītās radioaktivitātes konstatējama urīnā nepārveidota pregabalīna formā. N-metilētā pregabalīna derivāta, galvenā urīnā atrodamā pregabalīna metabolīta daudzums atbilst 0,9% lietotās devas. Preklīniskajos pētījumos nav atrasti norādījumi, ka pregabalīna S-enantiomērs racemizētos R-enantiomērā.
Eliminācija
Pregabalīns tiek eliminēts no asinīm galvenokārt caur nierēm nepārveidotā formā. Pregabalīna eliminācijas pusperiods vidēji ir 6,3 stundas. Pregabalīna klīrenss no plazmas un renālais klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu, sadaļu “Nieru darbības traucējumi”). Pacientiem, kuriem ir pavājinātas nieru funkcijas vai kuri ārstējas ar hemodialīzi, nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Linearitāte/nelinearitāte
Ieteicamo dienas devu robežās pregabalīna farmakokinētika ir lineāra. Pregabalīna farmakokinētikas individuālās atšķirības starp pacientiem ir mazas (<20%). Pēc vienas, atsevišķas devas farmakokinētikas var paredzēt vairāku devu farmakokinētiku, tādēļ nav vajadzības sekot pregabalīna koncentrācijai plazmā.
Dzimums
Klīniskos pētījumos iegūtie dati liecina, ka pregabalīna koncentrācija plazmā praktiski nav atkarīga no pacienta dzimuma.
Nieru darbības traucējumi
Pregabalīna klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam, turklāt pregabalīnu var labi izvadīt no plazmas ar hemodialīzes palīdzību (pēc 4 stundu ilgas hemodialīzes pregabalīna koncentrācija plazmā samazinās par aptuveni 50%). Tā kā izvadīšanās caur nierēm ir galvenais zāļu eliminācijas ceļš, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāpielāgo devas un pēc hemodialīzes seansa jādod papildu deva (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Aknu darbības traucējumi
Pregabalīna farmakokinētika pacientiem ar pavājinātu aknu funkciju īpaši nav pētīta. Tā kā metabolizējas niecīgs pregabalīna daudzums un lielākā daļa zāļu izdalās nepārveidotā formā ar urīnu, nav gaidāms, ka aknu funkcijas traucējumi varētu būtiski ietekmēt pregabalīna līmeni plazmā.
Pediatriskā populācija
Farmakokinētikas un panesamības pētījumā bērniem ar epilepsiju (vecuma grupas: 1–23 mēneši, 2-6 gadi, 7–11 gadi un 12–16 gadi) tika izvērtēta pregabalīna farmakokinētika, lietojot 2,5; 5; 10 un 15 mg/kg dienas devas.
Visu vecumu bērniem pēc perorālas pregabalīna lietošanas tukšā dūšā laiks, līdz sasniegta aktīvās vielas maksimālā koncentrācija plazmā, kopumā bija līdzīgs: 0,5–2 stundas pēc devas saņemšanas.
Palielinot devu, visās vecuma grupās pregabalīna Cmax un AUC vērtības palielinājās lineāri. Bērniem ar ķermeņa masu < 30 kg AUC bija par 30% mazāks, jo šiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kuriem ķermeņa masa ir ≥ 30 kg, pēc lielākas ķermeņa masas koriģētais aktīvās vielas klīrenss ir par 43% ātrāks.
Pregabalīna terminālais eliminācijas pusperiods bērniem līdz sešu gadu vecumam ir aptuveni 3-4 stundas, savukārt septiņus gadus veciem un vecākiem bērniem tas ir 4–6 stundas.
Populācijas farmakokinētikas analīzes laikā konstatēja, ka kreatinīna klīrenss ir nozīmīgs perorāli lietota pregabalīna klīrensu raksturojošs neatkarīgais mainīgais lielums un ka ķermeņa masa ir nozīmīgs perorāli lietota pregabalīna šķietamo izkliedes tilpumu raksturojošs neatkarīgais mainīgais lielums, turklāt šī sakarība ir līdzīga gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Pregabalīna farmakokinētika pacientiem, kuri jaunāki par trīs mēnešiem, nav pētīta (skatīt 4.2., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Pregabalīna klīrensam ir tendence ar vecumu samazināties. Perorāli lietotā pregabalīna klīrensa samazināšanās notiek atbilstoši kreatinīna klīrensa kritumam, pieaugot gadu skaitam. Pregabalīna devu var nākties pielāgot pacientiem, kuriem vecuma dēļ ir pavājinājusies nieru funkcija (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Mātes, kuras baro ar krūti
Tika novērtēta 150 mg pregabalīna farmakokinētika: šādu devu ik pēc 12 stundām (dienas deva 300 mg) saņēma 10 mātes, kuras baroja ar krūti un kurām kopš dzemdībām bija pagājušas vismaz 12 nedēļas. Barošana ar krūti pregabalīna farmakokinētiku ietekmēja nebūtiski vai neietekmēja nemaz.
Pregabalīns izdalījās mātes pienā vidējā stabilā koncentrācijā, kas bija apmēram 76% no koncentrācijas mātes plazmā. Ja sieviete saņem 300 mg/dienā vai 600 mg/dienā (maksimālo devu), paredzamā deva, ko saņem zīdainis ar mātes pienu (pieņemot, ka piena patēriņš ir 150 ml/kg/dienā), attiecīgi ir 0,31 mg/kg/dienā vai 0,62 mg/kg/dienā. Šīs paredzamās devas mg/kg izteiksmē ir apmēram 7% no kopējās dienas devas mātei.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu neliecina par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām un pērtiķiem novērotas CNS reakcijas, tostarp hipoaktivitāte, hiperaktivitāte un ataksija. Tīklenes atrofijas biežuma pieaugums, galvenokārt vecām albīnām žurkām, novērots pēc ilgstošas pregabalīna ekspozīcijas, kura ≥ 5 reizes pārsniedza ekspozīciju cilvēkam, lietojot maksimālo ieteikto devu.
Pregabalīns pelēm, žurkām un trušiem nebija teratogēns. Toksiskus efektus žurku un trušu augļiem konstatēja tikai tad, ja dzīvniekiem ievadītās devas būtiski pārsniedza atbilstošās cilvēkiem lietotās devas. Prenatālās un postnatālās toksicitātes pētījumos ar žurkām pregabalīns izraisīja attīstības traucējumus tad, ja ekspozīcija >2 reizes pārsniedza maksimālo ieteicamo ekspozīciju cilvēkam.
Nevēlama iedarbība uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti tika novērota ekspozīcijā, kas pietiekami pārsniedza ekspozīciju pie terapeitiskām devām. Negatīva iedarbība uz vīrišķajiem dzimumorgāniem un spermas rādītājiem bija atgriezeniska pie ekspozīcijas, kas pietiekami pārsniedza ekspozīciju pie terapeitiskām devām vai gadījumos, kas bija saistīti ar pēkšņiem deģeneratīviem procesiem žurku tēviņu dzimumorgānos. Tādēļ šī iedarbība tika uzskatīta par klīniski nenozīmīgu vai nelielu.
Pēc in vitro un in vivo veiktu testu sērijas datiem, pregabalīns nav genotoksisks.
Pregabalīna iespējamā kancerogenitāte pārbaudīta divus gadus ilgušos pētījumos ar žurkām un pelēm. Žurkām pie ekspozīcijas, kas līdz 24 reizēm pārsniedza vidējo ekspozīciju cilvēkam, lietojot maksimālo klīnisko devu 600 mg/dienā, audzēju veidošanās netika novērota. Pelēm pie ekspozīcijas, kas atbilda cilvēka vidējai ekspozīcijai, audzēju skaita pieaugums netika konstatēts, taču pie lielākām ekspozīcijām palielinājās hemangiosarkomas gadījumu skaits. Pregabalīna inducēto audzēju veidošanās mehānisms pelēm nav saistīts ar zāļu genotoksisku iedarbību, tā pamatā ir pārmaiņas trombocītos un endoteliālo šūnu proliferācija. Pēc īslaicīgu novērojumu datiem, kā arī samērā ierobežotas informācijas, kas iegūta ilglaicīgos klīniskos novērojumos, ne žurkām, ne cilvēkiem šādas trombocītu pārmaiņas nav konstatējamas. Nav iegūti dati, kas norādītu uz risku cilvēkam.
Toksicitātes veidi jaunām žurkām kvalitatīvi neatšķīrās no toksicitātes, kāda novērota pieaugušām žurkām, taču jaunās žurkas ir jutīgākas. Pie terapeitiskām ekspozīcijām novērotas tādas CNS klīniskās reakcijas kā hiperaktivitāte un zobu griešana, kā arī zināma ietekme uz augšanu (pārejoša atpalikšana ķermeņa svara pieaugumā). Ietekme uz riesta ciklu novērota pie ekspozīcijas, kas 5 reizes pārsniedza terapeitisku devu radīto ekspozīciju cilvēkam. Samazināta akustiskā izbīļa reakcija novērota jaunām, augošām žurkām, 1-2 nedēļas pēc pakļaušanas ekspozīcijai, kas pārsniedza terapeitisku iedarbību cilvēkam >2 reizes. Deviņas nedēļas pēc iedarbības, šis efekts turpmāk netika novērots
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsulas saturs:
Preželatinizēta kukurūzas ciete
Talks (E553b)
Kapsulas apvalks:
25 mg cietās kapsulas
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns (E441)
Melnā apdrukas tinte (šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols (E1520))
50 mg, 75 mg cietās kapsulas
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns (E441)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Melnā apdrukas tinte (šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols (E1520))
100 mg cietās kapsulas
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns (E441)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Baltā apdrukas tinte (šellaka (E904), propilēnglikols (E1520), kālija hidroksīds (E525), titāna dioksīds (E171))
150 mg cietās kapsulas
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns (E441)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Melnā apdrukas tinte (šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols (E1520))
200 mg, 225 mg cietās kapsulas
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns (E441)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Melnais dzelzs oksīds (E172)
Melnā apdrukas tinte (šellaka (E904), melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols (E1520))
300 mg cietās kapsulas
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns (E441)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Melnais dzelzs oksīds (E172)
Baltā apdrukas tinte (šellaka (E904), propilēnglikols (E1520), kālija hidroksīds (E525), titāna dioksīds (E171))
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteris (PVH/PVDH//Al): 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90 vai 100 cietās kapsulas kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
25 mg: 15-0075
50 mg: 15-0076
75 mg: 15-0077
100 mg: 15-0078
150 mg: 15-0079
200 mg: 15-0080
225 mg: 15-0081
300 mg: 15-0082
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Pirmās reģistrācijas datums: 2015. gada 7. jūlijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
04/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019
PAGE
