Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi
Piperacillinum Tazobactamum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
16.51 €
10-0265-01
10-0265
Laboratory Reig Jofre S.A., Spain
24-OCT-14
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
4000 mg/500 mg
Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Teva Pharma B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
Piperacillinum/Tazobactamum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Piperacillin/Tazobactam Teva un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Piperacillin/Tazobactam Teva lietošanas
3. Kā lietot Piperacillin/Tazobactam Teva
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Piperacillin/Tazobactam Teva
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Piperacillin/Tazobactam Teva un kādam nolūkam to lieto
Piperacilīns pieder zāļu grupai, kas zināmas kā „plaša spektra penicilīna antibiotikas”. Tas var iznīcināt daudzu veidu baktērijas. Tazobaktāms var novērst dažu rezistentu baktēriju izdzīvošanu pēc piperacilīna iedarbības. Tas nozīmē, ka piperacilīnu un tazobaktāmu lietojot vienlaicīgi, tiek iznīcināts vairāk baktēriju veidu.
Piperacillin/Tazobactam Teva lieto pieaugušajiem un pusaudžiem, lai ārstētu bakteriālas infekcijas, piemēram, infekcijas, kas skar apakšējos elpošanas ceļus (plaušas), urīnceļus (nieres un urīnpūslis), vēderu, ādu vai asinis. Piperacillin/Tazobactam Teva var lietot, lai ārstētu bakteriālas infekcijas pacientiem ar mazu balto asins šūnu skaitu (samazināta pretestība pret infekcijām).
Piperacillin/Tazobactam Teva lieto 2 – 12 gadus veciem bērniem, lai ārstētu vēdera dobuma infekcijas, piemēram, apendicītu, peritonītu (šķidruma, kas atrodas vēdera dobumā, un vēdera orgānu apvalku infekcija), žultspūšļa infekcijas. Piperacillin/Tazobactam Teva var lietot, lai ārstētu bakteriālas infekcijas pacientiem ar mazu balto asins šūnu skaitu (samazināta pretestība pret infekcijām).
Noteiktu nopietnu infekciju gadījumā Jūsu ārsts var izlemt lietot Piperacillin/Tazobactam Teva kombinācijā ar citām antibiotikām.
2. Kas Jums jāzina pirms Piperacillin/Tazobactam Teva lietošanas
Nelietojiet Piperacillin/Tazobactam Teva šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret piperacilīnu vai tazobaktāmu,
- ja Jums ir alerģija pret antibiotikām, ko sauc par penicilīniem, cefalosporīniem vai citiem bēta laktāma inhibitoriem, Jums var būt alerģija pret Piperacillin/Tazobactam Teva.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Piperacillin/Tazobactam Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:
ja Jums ir alerģijas. Ja Jums ir vairākas alerģijas, pārliecinieties, ka esat par to pastāstījis ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem pirms šo zāļu lietošanas;
ja Jums pirms ārstēšanas sākuma ir caureja vai arī caureja Jums rodas terapijas laikā vai pēc tās pabeigšanas. Šajos gadījumos nekavējoties par to pastāstiet ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem. Nelietojiet nekādas zāles pret caureju, kamēr Jūs sākumā nav pārbaudījis ārsts;
ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs. Ārsts var vēlēties Jums pārbaudīt nieres pirms šo zāļu lietošanas un ārstēšanas laikā var regulāri veikt asins analīzes;
ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi vai arī Jums tiek veikta hemodialīze. Ārsts var vēlēties Jums pārbaudīt nieres pirms šo zāļu lietošanas un ārstēšanas laikā var regulāri veikt asinsanalīzes;
ja Jūs saņemat noteiktas zāles (sauktas par antikoagulantiem), lai novērstu pārmērīgu asins sarecēšanu (skatīt arī „Citas zāles un Piperacillin/Tazobactam Teva” šajā lietošanas instrukcijā) vai arī ārstēšanas laikā Jums rodas neparedzēta asiņošana. Šādos gadījumos Jums nekavējoties jāinformē ārsts vai citi veselības aprūpes speciālisti;
ja Jums terapijas laikā rodas krampji. Šādos gadījumos Jums jāinformē ārsts vai veselības aprūpes speciālisti;
ja domājat, ka Jums ir jauna infekcija vai infekcijas pasliktināšanās. Šādos gadījumos Jums jāinformē ārsts vai veselības aprūpes speciālisti;
ja Jūs ievērojat diētu ar zemu nātrija saturu.
Bērni jaunāki par 2 gadiem
Piperacilīnu/tazobaktāmu neiesaka bērniem jaunākiem par 2 gadiem, jo nav pietiekami daudz informācijas par tā drošumu un efektivitāti.
Citas zāles un Piperacillin/Tazobactam Teva
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Dažas zāles var mijiedarboties ar piperacilīnu un tazobaktāmu.
Tās ir:
zāles podagras ārstēšanai (probenecīds). Var pagarināties piperacilīna un tazobaktāma izvadīšanas laiks no Jūsu organisma;
zāles, kas sašķidrina asinis vai ārstē asins recekļus (piemēram, heparīns, varfarīns vai acetilsalicilskābe);
zāles, ko lieto, lai atslābinātu Jūsu muskuļus ķirurģiskas operācijas laikā. Pastāstiet ārstam, ja Jums paredzēta vispārēja narkoze;
metotreksāts (zāles vēža, artrīta vai psoriāzes ārstēšanai). Piperacilīns un tazobaktāms var pagarināt metotreksāta izvadīšanas laiku no Jūsu organisma;
zāles, kas samazina kālija līmeni asinīs (piemēram, zāles, kas pastiprina urināciju vai dažas zāles vēža ārstēšanai);
zāles, kas satur citas antibiotikas – tabromicīnu, gentamicīnu vai vankomicīnu. Pastāstiet ārstam, ja Jums ir nieru darbības traucējumi.
Ietekme uz laboratorijas testiem
Ja Jums paredzēts veikt urīna vai asins analīzes, pastāstiet ārstam vai laboratorijas personālam, ka lietojat Piperacillin/Tazobactam Teva.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu.
Ārsts izlems, vai Piperacillin/Tazobactam Teva Jums ir piemērots.
Piperacilīns un tazobaktāms var nonākt dzemdē esošā bērnā vai mātes pienā. Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, Jūsu ārsts izlems, vai Piperacillin/Tazobactam Teva ir Jums piemērots.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Piperacillin/Tazobactam Teva lietošana neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Piperacillin/Tazobactam Teva satur nātriju
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg satur 9,4 mmol (216 mg) nātrija.
Tas jāņem vērā, ja Jums ir kontrolēta nātrija diēta.
3. Kā lietot Piperacillin/Tazobactam Teva
Ārsts vai medmāsa ievadīs Jums šīs zāles infūzijas veidā (pilieninfūzija 30 minūšu laikā) vienā no Jūsu vēnām.
Devas
Jums ievadītā zāļu deva ir atkarīga no Jūsu slimības, vecuma un no tā, vai Jums ir vai nav nieru darbības traucējumi.
Pieaugušie un pusaudži, kuri vecāki par 12 gadiem
Parastā deva ir 4000 mg piperacilīna/500 mg tazobaktāma ik pēc 6 - 8 stundām, ko ievadīs vienā no Jūsu vēnām (tieši asins plūsmā).
Bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem
Parastā deva bērniem ar vēdera infekcijām ir 100 mg/12,5 mg piperacilīna/tazobaktāma uz kg ķermeņa masas ik pēc 8 stundām vienā no vēnām (tieši asins plūsmā). Parastā deva bērniem ar mazu balto asins šūnu skaitu ir 80 mg/10 mg piperacilīna/tazobaktāma uz kg ķermeņa masas ik pēc 6 stundām vienā no vēnām (tieši asins plūsmā).
Ārsts noteiks devu atkarībā no Jūsu bērna ķermeņa masas, bet katra individuālā deva nepārsniegs maksimāli 4000 mg/500 mg Piperacillin/Tazobactam Teva.
Jūs saņemsiet Piperacillin/Tazobactam Teva tik ilgi, līdz infekcijas pazīmes būs pilnībā izzudušas (5 līdz 14 dienas).
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Ārstam var būt nepieciešams samazināt Piperacillin/Tazobactam Teva devu vai tās ievadīšanas biežumu. Ārsts var arī biežāk pārbaudīt Jūsu asinis, lai pārliecinātos, ka tiekat ārstēts ar pareizu devu, īpaši, ja lietojat šīs zāles ilgstoši.
Ja Jums ievadīts Piperacillin/Tazobactam Teva vairāk nekā noteikts
Tā kā Piperacillin/Tazobactam Teva Jums ievadīs ārsts vai kāds cits veselības aprūpes speciālists, maz ticams, ka Jums ievadīs nepareizu devu. Tomēr, ja Jums rodas blakusparādības, tādas kā krampji, vai domājat, ka ievadīts par daudz zāļu, nekavējoties pastāstiet to ārstam.
Ja Jums aizmirsts ievadīt Piperacillin/Tazobactam Teva
Ja domājat, ka Jums nav ievadīta Piperacillin/Tazobactam Teva deva, nekavējoties pastāstiet par to ārstam vai kādam citam veselības aprūpes speciālistam.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja, lietojot Piperacillin/Tazobactam Teva, Jums rodas kāda no uzskaitītajām potenciāli smagām blakusparādībām, nekavējoties dodieties pie ārsta.
Piperacillin/Tazobactam Teva izraisītās smagās nevēlamās blakusparādības (ar sastopamības biežumu iekavās) ir:
nopietni ādas izsitumi [(Stīvensa-Džonsona sindroms, bullozs dermatīts (nav zināmi), eksfoliatīvs dermatīts (nav zināmi), toksiska epidermas nekrolīze (reti)], kas sākumā parādās uz ķermeņa kā sarkanīgi mērķim līdzīgi plankumi vai apļveida plankumi, bieži ar centrālām čūlām. Papildu pazīmes ir čūlas mutē, rīklē, degunā, uz ekstremitātēm, uz dzimumorgāniem un konjunktivīts (sarkanas un pietūkušas acis). Izsitumi var progresēt līdz plašām ādas čūlām vai ādas lobīšanos, kas var būt potenciāli dzīvībai bīstami;
stipra alerģija ar iespējami letālu iznākumu (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem), kas var skart ādu un, svarīgākais, citus orgānus zem ādas, piemēram, nieres un aknas;
ādas bojājums (akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze), ko pavada drudzis un ko veido daudzi sīki, ar šķidrumu pildīti pūšļi uz lieliem pietūkušas un piesārtušas ādas laukumiem;
sejas, lūpu, mēles vai citu ķermeņa daļu pietūkums (nav zināmi);
elpas trūkums, sēcoša vai apgrūtināta elpošana (nav zināmi);
smagi izsitumi vai nātrene (retāk), ādas nieze vai izsitumi (bieži);
acu vai ādas dzelte (nav zināmi);
asins šūnu bojājumi [to pazīmes ir negaidīta aizdusa, sarkans vai brūns urīns (nav zināmi), deguna asiņošana (reti) un sīku asinsizplūdumu plankumu veidošanās (nav zināmi)], būtiska balto asins šūnu skaita samazināšanās (reti);
smaga vai nepārejoša caureja, kuru pavada drudzis vai nespēks (reti).
Ja kāda no tālāk uzskaitītajām blakusparādībām kļūst smaga vai ja pamanāt blakusparādības, kas nav minētas šajā instrukcijā, lūdzu, pastāstiet ārstam vai citam veselības aprūpes speciālistam.
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
- caureja.
Biežas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
sēnīšu infekcija;
samazināts trombocītu vai sarkano asins šūnu skaits vai samazināts asins pigmenta/hemoglobīna daudzums, laboratorisko vērtību novirzes (pozitīva reakcija tiešajā Kumbsa testā), pagarināts asins recēšanas laiks (pagarināts aktivētā parciālā tromboplastīna laiks);
asins proteīna līmeņa pazemināšanās;
galvassāpes, bezmiegs;
sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, gremošanas traucējumi;
paaugstināts aknu enzīmu līmenis asinīs;
izsitumi uz ādas, nieze;
patoloģiski nieru rādītāji asins analīzēs;
drudzis, reakcijas injekcijas vietā.
Retākas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):
samazināts balto asins šūnu skaits (leikopēnija), pagarināts asins recēšanas laiks (pagarināts protrombīna laiks);
- kālija līmeņa pazemināšanās asinīs, cukura līmeņa pazemināšanās asinīs;
zems asinsspiediens; vēnu iekaisums (sāpīgs vai apsārtis skartais apvidus), pietvīkusi, sarkana āda;
paaugstināts asins pigmentu sabrukšanas produkta (bilirubīna) daudzums;
ādas reakcijas ar piesārtumu, ādas bojājumu veidošanās, nātrene;
locītavu un muskuļu sāpes;
drebuļi.
Retas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):
izteikti samazināts balto asins šūnu skaits (agranulocitoze), deguna asiņošana;
būtiska resnās zarnas infekcija;
ādas virsējās kārtas atslāņošanās uz visa ķermeņa (toksiska epidermas nekrolīze);
mutes dobuma gļotādas iekaisums.
Blakusparādības, kuru biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
izteikti samazināts sarkano asins šūnu, balto asins šūnu un trombocītu skaits (pancitopēnija), samazināts balto asins šūnu skaits (neitropēnija), samazināts sarkano asins šūnu skaits to priekšlaicīgas sabrukšanas rezultātā, mazi punktveida zilumi, asins tecēšanas laika pagarināšanās, palielināts trombocītu skaits, palielināts noteiktu balto asins šūnu skaits (eozinofīlija);
alerģiska reakcija un smaga alerģiska reakcija;
aknu iekaisums, dzeltenas krāsas āda vai acu baltumi;
nopietnas, plašas alerģiskas reakcijas ar izsitumiem uz ādas un gļotādām, pūšļu veidošanos un dažādi ādas bojājumi (Stīvensa-Džonsona sindroms), stipra alerģija, kas var skart ādu un citus orgānus, piemēram, nieres un aknas (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem), daudzi sīki, ar šķidrumu pildīti pūšļi uz lieliem pietūkušas un piesārtušas ādas laukumiem, ko pavada drudzis (akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze), ādas reakcijas ar pūšļu veidošanos (bullozs dermatīts);
pavājināta nieru darbība un nieru slimības;
plaušu slimības forma, kad vērojams eozinofilo leikocītu (balto asins šūnu veids) skaita pieaugums plaušās.
Piperacilīna terapija var būt saistīta ar paaugstinātu drudža un izsitumu rašanās biežumu cistiskās fibrozes pacientiem.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Piperacillin/Tazobactam Teva
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt kādas bojājuma pazīmes.
Neatvērti flakoni
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Izšķīdināts šķīdums
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 8 stundas ilgam periodam, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C, vai 48 stundas, uzglabājot ledusskapī (2-8°C).
Atšķaidīts infūzijas šķīdums
Pēc sagatavošanas ķīmiskā un fizikālā stabilitāte atšķaidītam infūzijas šķīdumam ir pierādīta 24 stundu periodā, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C, vai 48 stundas, uzglabājot ledusskapī (2-8°C), ja tālākai atšķaidīšanai lietots viens no saderīgiem šķīdinātājiem, kas pievienots paredzamajā atšķaidīšanas tilpumā (skatīt 6.6. apakšpunktu).
No mikrobioloģiskā viedokļa, pēc šķīduma pagatavošanas zāles jālieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem atbildību uzņemas lietotājs un parasti tas nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām, uzglabājot ledusskapī (2-8°C), ja vien izšķīdināšana/atšķaidīšana ir notikusi kontrolētos un validētos apstākļos.
Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles jāiznīcina.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Piperacillin/Tazobactam Teva satur
Aktīvās vielas ir piperacilīns un tazobaktāms.
Katrs flakons satur 4000 mg piperacilīna (nātrija sāls veidā) un 500 mg tazobaktāma (nātrija sāls veidā).
Piperacillin/Tazobactam Teva ārējais izskats un iepakojums
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg ir balts vai pelēkbalts pulveris, kas iepildīts flakonā.
Iepakojuma lielums: 1 flakons, 10 flakoni.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Teva Pharma B.V.
Swensweg 5
2031 GA Haarlem
Nīderlande
Ražotājs
Laboratory Reig Jofre S.A.
C/Jarama s/n Pol. Ind.
45007 Toledo
Spānija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Igaunija
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg
Vācija
Piperacillin/Tazobactam Teva 2 g/0.25 g (4 g/0.5 g) Pulver zur Herstellung einer Infusionslösung
Ungārija
Zytobakt 4 g/0,5 g por oldatos infúzióhoz
Īrija
Piperacillin/Tazobactam Teva 4 g/500 mg Powder for solution infusion
Lietuva
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg milteliai infuziniam tirpalui
Nīderlande
Piperacilline/Tazobactam 2 g/250 mg (4 g/500 mg) PCH, poeder voor oplossing voor infusie
Slovēnija
Piperacilin/tazobaktam Teva 2 g/0,25 g (4 g/0,5 g) prašek za raztopino za infundiranje
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 10/2017
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem
Nesaderība
Piperacillin/Tazobactam Teva nav saderīgs ar Ringera-laktāta šķīdumu.
Visos gadījumos, kad Piperacillin/Tazobactam Teva tiek lietots vienlaicīgi ar citām antibiotikām (piemēram, aminoglikozīdiem), vielas jāievada atsevišķi. Bēta laktāma antibiotiku sajaukšana ar aminoglikozīdiem in vitro var izraisīt nozīmīgu aminoglikozīda inaktivāciju.
Piperacilin/Tazobactam Teva nedrīkst sajaukt vienā šļircē vai infūzijas pudelē ar citām vielām, jo nav pierādīta saderība.
Ķīmiskas nestabilitātes dēļ piperacilīnu/tazobaktāmu nedrīkst lietot šķīdumos, kas satur tikai nātrija bikarbonātu.
Piperacillin/Tazobactam Teva nedrīkst pievienot asins produktiem vai albumīna hidrolizātiem.
Norādījumi izšķīdināšanai
Sākotnējā šķīduma pagatavošana
Piemēroti šķīdumi šķīdināšanai:
sterils ūdens injekcijām,
nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums injekcijām.
1 flakonu Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg izšķīdina 20 ml kādā no iepriekš minētiem šķīdumiem.
Intravenozā šķīduma pagatavošana
Sākotnēji pagatavoto šķīdumu jāatšķaida vēlamajā tilpumā (piemēram, 50 līdz 150 ml) ar kādu no turpmāk minētajiem saderīgajiem šķīdumiem intravenozai lietošanai:
sterils ūdens injekcijām (ar maksimālo ieteicamo apjomu 50 ml/devai),
nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums infūzijām,
50 mg/ml (5%) glikozes šķīdums ūdenī injekcijām,
50 mg/ml (5%) glikozes šķīdums 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā,
60 mg/ml (6%) dekstrāna šķīdums 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā.
Tikai vienreizējai lietošanai. Jebkurš neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina.
Izšķīdināšana/atšķaidīšana jāveic aseptiskos apstākļos.
Lai nodrošinātu satura pilnīgu izšķīšanu, tiklīdz pievienots šķīdinātājs, flakons jāapgriež otrādi un jākrata līdz pulveris pilnībā izšķīst.
Pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur daļiņas un nav mainījis krāsu.
Šķīdumu drīkst lietot tikai tad, ja tas ir dzidrs un nesatur daļiņas.
SASKAŅOTS ZVA 26-04-2018
EQ PAGE 1
PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs flakons satur piperacilīnu (nātrija sāls veidā), kas atbilst 4000 mg piperacilīna (Piperacillinum), un tazobaktāmu (nātrija sāls veidā), kas atbilst 500 mg tazobaktāma (Tazobactamum).
Katrs Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg flakons satur 9,4 mmol (216 mg) nātrija.
Šīs zāles nesatur palīgvielas.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.
Balts vai pelēkbalts pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Piperacillin/Tazobactam Teva ir indicēts sekojošu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem no 2 gadu vecuma (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).
Pieaugušie un pusaudži:
smaga pneimonija, tajā skaitā hospitāla pneimonija, un ar plaušu ventilāciju saistīta pneimonija;
komplicētas urīnceļu infekcijas (arī pielonefrīts);
komplicētas intraabdominālas infekcijas;
komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas (arī diabētiskās pēdas infekcijas).
Pacientu ar bakterēmiju, kas radusies saistībā ar iepriekš minētajām infekcijām vai iespējami saistīta ar iepriekš minētajām infekcijām, ārstēšanai.
Piperacillin/Tazobactam Teva var lietot pacientu ar neitropēniju un drudzi, kas iespējami radies bakteriālas infekcijas dēļ, ārstēšanai.
Bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem
komplicētas intraabdominālas infekcijas.
Piperacillin/Tazobactam Teva var lietot bērnu ar neitropēniju un drudzi, kas iespējami radies bakteriālas infekcijas dēļ, ārstēšanai.
Jāņem vērā oficiālas vadlīnijas par atbilstošu antibakteriālu līdzekļu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Piperacillin/Tazobactam Teva deva un ievadīšanas biežums ir atkarīgs no infekcijas smaguma un lokalizācijas, kā arī no iespējamajiem patogēnajiem ierosinātajiem.
Pieaugušie pacienti un pusaudži
Infekcijas
Parastā deva ir 4000 mg piperacilīna/500 mg tazobaktāma ik pēc 8 stundām.
Nozokomiālas pneimonijas un bakteriālas infekcijas ārstēšanai pacientiem ar neitropēniju ieteicamā deva ir 4000 mg piperacilīna/500 mg tazobaktāma ik pēc 6 stundām. Šāda shēma var būt piemērota citu norādīto infekciju gadījumā, īpaši, ja tās ir smagas.
Sekojoša tabula apkopo terapijas biežumu un ieteicamās devas pieaugušajiem pacientiem un pusaudžiem pie šādām indikācijām un stāvokļiem:
Terapijas biežums
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg
Ik pēc 6 stundām
Smaga pneimonija
Pieaugušie pacienti ar neitropēniju un drudzi, kas iespējami radies bakteriālas infekcijas dēļ
Ik pēc 8 stundām
Komplicētas urīnceļu infekcijas (arī pielonefrīts)
Komplicētas intraabdominālas infekcijas
Ādas un mīksto audu infekcijas (arī diabētiskās pēdas infekcijas)
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem intravenozā deva jāpielāgo atbilstoši esošai nieru darbības traucējumu pakāpei sekojoši (katrs pacients stingri jākontrolē, vai nerodas toksicitātes pazīmes; zāļu deva un ievadīšanas intervāls atbilstoši jāpielāgo):
Kreatinīna klīrenss (ml/min)
Piperacillin/Tazobactam Teva (ieteicamā deva)
> 40
Devas pielāgošana nav nepieciešama
20-40
Ieteicama maksimālā deva: 4000 mg/ 500 mg ik pēc 8 stundām
< 20
Ieteicama maksimālā deva: 4000 mg/ 500 mg ik pēc 12 stundām
Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, pēc katra dialīzes perioda jāievada viena papildu 2000 mg/250 mg piperacilīna/tazobaktāma deva, jo 30 - 50% piperacilīna devas tiek izvadīts pēc 4 hemodialīzes stundām.
Aknu darbības traucējumi
Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem ar normālu nieru darbību vai kreatinīna klīrensu virs 40 ml/min nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija (vecumā no 2 līdz 12 gadiem)
Infekcijas
Sekojoša tabula apkopo terapijas biežumu un devas atbilstoši ķermeņa masai pediatriskiem pacientiem vecumā no 2 līdz 12 gadiem pie šādām indikācijām un stāvokļiem:
Deva atbilstoši ķermeņa masai un terapijas biežums
Indikācija/stāvoklis
80 mg piperacilīna / 10 mg tazobaktāma uz kg ķermeņa masas / ik pēc 6 stundām
Bērni ar neitropēniju un drudzi, kas iespējami saistīts ar bakteriālu infekciju*
100 mg piperacilīna / 12,5 mg tazobaktāma uz kg ķermeņa masas / ik pēc 8 stundām
Komplicētas intraabdominālas infekcijas*
* Nepārsniegt maksimālo 4000 mg / 500 mg devu 30 minūšu laikā.
Nieru darbības traucējumi
Intravenozi ievadāmās devas jāpielāgo esošai nieru darbības traucējumu pakāpei sekojoši (katrs pacients stingri jākontrolē, vai nerodas toksicitātes pazīmes; zāļu deva un ievadīšanas intervāls atbilstoši jāpielāgo):
Kreatinīna klīrenss (ml/min)
Piperacillin/Tazobactam Teva
(ieteicamā deva)
> 50
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
≤ 50
70 mg piperacilīna/8,75 mg tazobaktāma/kg ķermeņa masas ik pēc 8 stundām
Bērniem, kuriem tiek veikta hemodialīze, pēc katra dialīzes perioda jāievada viena papildu 40 mg piperacilīna/5 mg tazobaktāma/kg ķermeņa masas deva.
Bērni jaunāki par 2 gadiem
Piperacillin/Tazobactam Teva drošums un efektivitāte bērniem no 0 līdz 2 gadu vecumam nav noteikta.
Dati no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem nav pieejami.
Terapijas ilgums
Parastais terapijas ilgums vairumam indikāciju ir robežās no 5 līdz 14 dienām. Tomēr, terapijas ilgums būtu jānosaka pēc infekcijas smaguma pakāpes, patogēnā ierosinātāja un pacienta klīniskā un bakteriālā stāvokļa progresēšanas.
Lietošanas veids
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg ievada intravenozas infūzijas veidā (ilgāk par 30 minūtēm).
Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām vai pret citiem penicilīnu saturošiem antibakteriāliem līdzekļiem.
Anamnēzē akūta smaga alerģiska reakcija pret jebkurām citām beta laktāma antibiotikām (piemēram, cefalosporīniem, monobaktāmu vai karbapēnu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Izvēloties terapiju ar piperacilīnu/tazobaktāmu, katram pacientam individuāli būtu jāizvērtē plaša spektra pussintētisko penicilīnu lietošanas piemērotība attiecībā pret citiem atbilstošiem antibakteriāliem līdzekļiem, ņemot vērā tādus faktorus, kā infekcijas smagums un rezistences izplatība.
Pirms Piperacillin/Tazobactam Teva terapijas sākuma pacients rūpīgi jāiztaujā par iepriekš bijušām
paaugstinātas jutības reakcijām pret penicilīniem, citām beta laktāma antibiotikām (piemēram, cefalosporīniem, monobaktāmu vai karbapēnu) un citiem alergēniem. Ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības (anafilaktiskām/anafilaktoīdām [ieskaitot šoku]) reakcijām pacientiem, kuri saņēma penicilīnus, tajā skaitā arī piperacilīnu/tazobaktāmu. Šīs reakcijas biežāk var attīstīties cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret daudziem alergēniem anamnēzē.
Nopietnu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā antibiotiku lietošana jāpārtrauc un var būt nepieciešama epinefrīna ievadīšana un citi neatliekamās palīdzības pasākumi.
Piperacillin/Tazobactam Teva var izraisīt smagas blakusparādības, kuras skar ādu, piemēram, Stīvensa‑Džonsona sindromu, toksisko epidermas nekrolīzi, zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, kā arī akūtu ģeneralizētu eksantematozu pustulozi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientam rodas ādas izsitumi, viņš rūpīgi jānovēro, un, ja ādas bojājumi progresē, jāpārtrauc Piperacillin/Tazobactam Teva lietošana.
Antibiotiku izraisīts pseidomembranozs kolīts var izpausties ar smagu, ilgstošu caureju, un tas var būt dzīvību apdraudošs. Pseidomembranoza kolīta simptomi var attīstīties antibakteriālās terapijas laikā vai arī pēc tās beigām. Šādos gadījumos Piperacillin/Tazobactam Teva lietošana ir jāpārtrauc.
Piperacillin/Tazobactam Teva terapijas rezultātā var rasties rezistenti mikroorganismi, kuri var izraisīt superinfekcijas.
Dažiem pacientiem, kuri saņēma beta laktāma antibiotikas, radās asiņošana. Šīs reakcijas dažkārt ir saistītas ar novirzēm koagulācijas testos, piemēram, asinsreces laika, trombocītu agregācijas un protrombīna laika pārmaiņas, un visdrīzāk tās var rasties pacientiem ar nieru mazspēju. Ja rodas asiņošanas izpausmes, antibiotiku lietošanu jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.
Iespējama leikopēnija un neitropēnija, it īpaši ilgstošas terapijas gadījumā. Tādēļ regulāri jāveic hematopoētiskās funkcijas novērtējums.
Tāpat kā citu penicilīnu terapijas gadījumā, ja tiek ievadītas lielas devas, pacientiem var attīstīties neiroloģiskas komplikācijas krampju veidā, īpaši pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem.
Katrs Piperacillin/Tazobactam 4000 mg/500 mg flakons satur 9,4 mmol (216 mg) nātrija. Tas jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Pacientiem ar mazām kālija rezervēm vai pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, kas var samazināt kālija līmeni, var attīstīties hipokaliēmija; šiem pacientiem ieteicams periodiski pārbaudīt elektrolītu līmeni.
Nieru darbības traucējumi
Iespējamās nefrotoksicitātes dēļ (skatīt 4.8. apakšpunktu) piperacilīns/tazobaktāms piesardzīgi jālieto pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kā arī pacientiem, kuriem veic hemodialīzi. Intravenozi lietoto zāļu devas un ievadīšanas intervāli jāpielāgo atbilstoši nieru darbības traucējumu pakāpei (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Sekundārajā analīzē, izmantojot datus no liela, randomizēti kontrolēta daudzcentru pētījuma, kurā vērtēja glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ) kritiski slimiem pacientiem pēc biežāk izmantoto antibiotiku lietošanas, piperacilīna/tazobaktāma lietošana bija saistīta ar retākiem atgriezeniskas GFĀ uzlabošanās gadījumiem, salīdzinot ar citām antibiotikām. Šajā sekundārajā analīzē secināja, ka piperacilīns/tazobaktāms bija iemesls kavētam nieru atveseļošanās procesam šādiem pacientiem.
Vienlaicīga piperacilīna/tazobaktāma un vankomicīna lietošana var būt saistīta ar palielinātu akūtu nieru bojājumu gadījumu skaitu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Nedepolarizējošie muskuļu relaksanti
Vienlaicīgi ar vekuroniju lietots piperacilīns pagarināja vekuronija radīto neiromuskulāro blokādi. Līdzīga darbības mehānisma dēļ paredzams, ka piperacilīns pagarinās jebkura nedepolarizējoša muskuļu relaksanta radītu neiromuskulāro blokādi.
Perorālie antikoagulanti
Lietojot vienlaicīgi ar heparīnu, perorālajiem antikoagulantiem un citiem līdzekļiem, kas varētu ietekmēt asinsreces sistēmu, tajā skaitā trombocītu darbību, atbilstošus koagulācijas testus jāveic biežāk un pacients regulāri jānovēro.
Metotreksāts
Piperacilīns var samazināt metotreksāta izvadīšanu. Lai izvairītos no toksicitātes rašanās, pacientiem jākontrolē metotreksāta līmenis serumā.
Probenecīds
Tāpat kā citi penicilīni, vienlaicīga probenecīda un piperacilīna/tazobaktāma lietošana pagarina eliminācijas pusperiodu un samazina nieru klīrensu gan piperacilīnam, gan tazobaktāmam. Tomēr nevienas šo zāļu sastāvdaļas maksimālā koncentrācija plazmā netiek ietekmēta.
Aminoglikozīdi
Piperacilīns, lietots monoterapijā vai kopā ar tazobaktāmu, būtiski neietekmēja tobramicīna farmakokinētiku indivīdiem ar normālu nieru darbību vai indivīdiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem. Tobramicīns arī būtiski neietekmēja piperacilīna, tazobaktāma un M1 metabolīta farmakokinētiku.
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem piperacilīns inaktivēja tobramicīnu un gentamicīnu.
Informāciju par piperacilīna/tazobaktāma lietošanu kopā ar aminoglikozīdiem, lūdzu, skatīt
6.2. un 6.6. apakšpunktā.
Vankomicīns
Pētījumos pacientiem, kuriem vienlaicīgi lietots piperacilīns/tazobaktāms un vankomicīns, konstatēta lielāka akūtu nieru bojājumu sastopamība nekā tad, ja lietots tikai vankomicīns (skatīt 4.4. apakšpunktu). Dažos no šiem pētījumiem ziņots, ka mijiedarbība ir atkarīga no vankomicīna devas.
Farmakokinētiska mijiedarbība starp piperacilīnu/tazobaktāmu un vankomicīnu nav atzīmēta.
Ietekme uz laboratorisko analīžu rezultātiem
Tāpat kā lietojot citus penicilīnus, ne-enzimātiskās urīna glikozes noteikšanas metodes var izraisīt viltus pozitīvus rezultātus. Tādēļ piperacilīna/tazobaktāma terapijas laikā ieteicams glikozi urīnā noteikt, izmantojot enzimātiskas metodes.
Vairākas ķīmiskas urīna proteīna noteikšanas metodes var izraisīt viltus pozitīvus rezultātus. Proteīna noteikšana urīnā ar teststrēmeļu iegremdēšanas metodi netiek ietekmētas.
Tiešais Kumbsa tests var būt pozitīvs.
Ziņots par viltus pozitīviem analīžu rezultātiem, lietojot Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu pacientiem, kuri saņēma piperacilīnu/tazobaktāmu. Ziņots par krusteniskām reakcijām ar ne-Aspergillus polisaharīdiem un polifuranozēm ar Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu.
Pozitīvie analīžu rezultāti, kas iegūti ar iepriekš minētajām metodēm, pacientiem, kuri lieto piperacilīnu/tazobaktāmu, jāapstiprina ar citām diagnostiskām metodēm.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav vai ir ierobežots daudzums datu par piperacilīna/tazobaktāma lietošanu grūtniecēm.
Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta attīstības toksicitāte, bet nav norādījumu par teratogenitāti pie devām, kas ir toksiskas mātītei (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Piperacilīns un tazobaktāms šķērso placentu. Piperacilīnu/tazobaktāmu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā, tas ir, tikai gadījumos, kad paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku grūtniecei un auglim.
Barošana ar krūti
Piperacilīns nelielā daudzumā izdalās mātes pienā cilvēkam; tazobaktāma koncentrācija mātes pienā cilvēkiem nav pētīta. Sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, drīkst ārstēt tikai tad, kad paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku sievietei un bērnam.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumi žurkām neuzrāda ietekmi uz fertilitāti un pārošanos pēc tazobaktāma intraperitoneālas ievadīšanas vai piperacilīna/tazobaktāma kombinētas lietošanas (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Visbiežāk ziņotā nevēlamā blakusparādība ir caureja (rodas 1 pacientam no 10).
No būtiskākajām nevēlamajām blakusparādībām pseidomembranozais kolīts un toksiska epidermas nekrolīze rodas 1 līdz 10 pacientiem no 10 000. Izmantojot pašlaik pieejamos datus, pancitopēnijas, anafilaktiskā šoka un Stīvensa-Džonsona sindroma biežumu nevar noteikt.
Tabulā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma.
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Sistēmu orgānu klasifikācija
Ļoti bieži (≥ 1/10)
Bieži
(≥ 1/100 līdz < 1/10)
Retāk
(≥ 1/1000 līdz < 1/100)
Reti
(≥ 1/10 000 līdz < 1/1000)
Nav zināmi
(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Infekcijas un infestācijas
kandidozes superinfekcija*
pseidomembranozais kolīts
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
trombocitopēnija, anēmija*
leikopēnija
agranulocitoze
pancitopēnija*, neitropēnija, hemolītiska anēmija*, trombocitoze*, eozinofīlija*
Imūnās sistēmas traucējumi
anafilaktoīds šoks*,
anafilaktisks šoks*, anafilaktoīda reakcija*, anafilaktiska reakcija*, hipersensitivitāte*
Vielmaiņas un uztures traucējumi
hipokaliēmija
Psihiskie traucējumi
bezmiegs
Nervu sistēmas traucējumi
galvassāpes
Asinsvadu sistēmas traucējumi
hipotensija, flebīts, tromboflebīts, pietvīkums
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
deguna asiņošana
eozinofilā pneimonija
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
caureja
sāpes vēderā,
slikta dūša, vemšana, aizcietējums, dispepsija
stomatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
hepatīts*, dzelte
Ādas un zemādas audu bojājumi
izsitumi, nieze
daudzformu eritēma*, nātrene, makulopapulozi izsitumi*
toksiska epidermas nekrolīze*
Stīvensa-Džonsona sindroms*, eksfoliatīvs dermatīts, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)*, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP)*, bullozs dermatīts, purpura
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
artralģija,
mialģija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
nieru mazspēja, tubulointersticiāls nefrīts*
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
drudzis,
reakcija injekcijas vietā
drebuļi
Izmeklējumi
paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis, pazemināts kopējais proteīnu līmenis, pazemināts albumīna līmenis asinīs, pozitīvs tiešais Kumbsa tests, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts sārmainās fosfotāzes līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, pagarināts aktivētā parciālā tromboplastīna laiks
pazemināts glikozes līmenis asinīs, paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs, pagarināts protrombīna laiks
pagarināts asiņošanas laiks, paaugstināts gamma- glutamiltransferāzes līmenis
*Pēc reģistrācijas identificēta nevēlama blakusparādība
Piperacilīna terapija ir saistīta ar palielinātu drudža un izsitumu rašanās biežumu pacientiem ar cistisko fibrozi.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Pēcreģistrācijas periodā ziņots par piperacilīna/tazobaktāma pārdozēšanu. Vairumā šo gadījumu novēroja sliktu dūšu, vemšanu un caureju, kas radās lietojot arī parastās ieteicamās devas. Pacientiem var būt neiromuskulāra uzbudināmība vai krampji, ja intravenozi ievadītas devas, kas lielākas par ieteicamajām devām (īpaši nieru mazspējas gadījumā).
Terapija
Pārdozēšanas gadījumā jāpārtrauc ārstēšanu ar piperacilīnu/tazobaktāmu.
Nav zināms specifisks antidots.
Ārstēšanai jābūt atbalstošai un simptomātiskai atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim.
Pārmērīgu piperacilīna, kā arī tazobaktāma koncentrāciju serumā var samazināt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriāli līdzekļi sistēmiskai lietošanai, penicilīnu kombinācijas, ietverot bēta laktamāzes inhibitorus.
ATĶ kods: J01CR05
Darbības mehānisms
Piperacilīna, plaša spektra pussintētiskā penicilīna, baktericīdā darbība ir saistīta ar baktērijas starpsienas un šūnu sienas sintēzes kavēšanu.
Tazobaktāms, bēta laktāma antibiotika, kas strukturāli līdzīgs penicilīnam, ir daudzu bēta laktamāžu, kas bieži rada rezistenci pret penicilīnu un cefalosporīniem, inhibitors, bet tas neinhibē AmpC enzīmus vai metallo bēta laktamāzes. Tazobaktāms paplašina piperacilīna antibiotisko spektru, iekļaujot tajā daudzas bēta laktamāzi veidojošas baktērijas, kas parasti ir rezistentas pret vienu pašu piperacilīnu.
Farmakokinētiskās/farmakodinamiskās attiecības
Laiks, kas pārsniedz minimāli inhibējošās koncentrācijas (T>MIK), ir uzskatāms par galveno farmakodinamisko piperacilīna efektivitāti noteicošo kritēriju.
Rezistences mehānisms
Divi galvenie piperacilīna/tazobaktāma rezistences mehānismi ir:
tādu bēta laktamāžu izraisīta piperacilīna inaktivācija, kuras tazobaktāms neinhibē: B,C un D molekulārās klases bēta laktamāzes. Papildus tam, tazobaktāms nav nodrošinājis aizsardzību pret plaša spektra bēta laktamāzēm (ESBL- extended-spectrum beta-lactamases) A un D molekulārās klases enzīmu grupā;
penicilīnu saistošo proteīnu (PBP - penicillin-binding protein) izmaiņas, kā rezultātā samazinās piperacilīna afinitāte pret molekulāro mērķi baktērijā.
Vēl papildus tam, baktēriju sieniņu caurlaidības izmaiņas, kā arī multi-zāļu izplūdes sūkņa ekspresija var izraisīt vai veicināt bakteriālo rezistenci pret piperacilīnu/tazobaktāmu, īpaši gramnegatīvajās baktērijās.
Robežvērtības
Piperacilīna/tazobaktāma EUCAST noteiktās klīniskās MIK robežvērtības (2009-12-02, v.1). Jutības testu vajadzībām tazobaktāma fiksētā koncentrācija ir 4 mg/l.
Patogēnais mikroorganisms
Sugai raksturīgā robežvērtība (S≤/R>)
Enterobacteriaceae
8/16
Pseudomonas
16/16
Gramnegatīvie un grampozitīvie anaerobie
8/16
Ar sugām nesaistītā robežvērtība
4/16
Jutība pret streptokoku ir iegūta no penicilīna jutības.
Jutība pret stafilokoku ir iegūta no oksacilīna jutības.
Jutība
Iegūtas rezistences izplatība var atšķirties ģeogrāfiski un ar laiku atsevišķām sugām, tādēļ vēlama vietēja informācija par rezistenci, īpaši smagu infekciju ārstēšanā. Ja vietējā rezistences izplatība ir tāda, ka līdzekļa lietošana vismaz dažu infekciju veidu gadījumā ir diskutējama, jāmeklē eksperta padoms, ja tas nepieciešams.
Svarīgāko sugu grupas atbilstoši jutībai pret piperacilīnu/tazobaktāmu
Parasti jutīgās sugas
Aerobie grampozitīvie mikroorganismi
Enterococcus faecalis
Listeria monocytogenes
Staphylococcus aureus, meticilīnjutīgs£
Staphylococcus sugas, koagulāzes negatīvas, meticilīnjutīgas
Streptococcus pyogenes
B grupas streptokoki
Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi
Citrobacter koseri
Haemophilus influenza
Moraxella catarrhalis
Proteus mirabilis
Anaerobie grampozitīvie mikroorganismi
Clostridium sugas
Eubacterium sugas
Peptostreptococcus sugas
Anaerobie gramnegatīvie mikroorganismi
Bacteroides fragilis grupa
Fusobacterium sugas
Porphyromonas sugas
Prevotella sugas
Sugas, kam iegūtā rezistence var būt problemātiska
Aerobie grampozitīvie mikroorganismi
Enterococcus faecium$,+
Streptococcus pneumonia
Streptococcus viridans grupa
Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi
Acinetobacter baumannii$
Burkholderia cepacia
Citrobacter freundii
Enterobacter sugas
Escherichia coli
Klebsiella pneumonia
Morganella morganii
Proteus vulgaris
Providencia ssp.
Pseudomonas aeruginosa
Serratia sugas
Pārmantoti rezistenti mikroorganismi
Aerobie grampozitīvie mikroorganismi
Corynebacterium jeikeium
Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi
Legionella sugas
Stenotrophomonas maltophilia+,$
Citi mikroorganismi
Chlamydophilia pneumonia
Mycoplasma pneumonia
$ Sugas ar dabisku vidēju jutību.
+ Sugas, kam novērota augsta rezistence (vairāk par 50%) vienā vai vairākos ES apvidos/valstīs/reģionos.
£ Visi meticilīnrezistenti stafilokoki ir rezistenti pret piperacilīnu/tazobaktāmu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Maksimālā piperacilīna un tazobaktāma koncentrācija pēc 4000 mg/500 mg ievadīšanas vairāk kā 30 minūšu ilgas infūzijas veidā ir attiecīgi 298 μg/ml un 34 μg/ml.
Izkliede
Apmēram 30% piperacilīna un tazobaktāma saistās ar plazmas proteīniem. Ne piperacilīna, ne tazobaktāma saistīšanos ar olbaltumvielām neietekmē citu vielu klātbūtne. Tazobaktāma metabolīta saistīšanās ar olbaltumvielām ir nenozīmīga.
Piperacilīns/tazobaktāms plaši izplatās audos un organisma šķidrumos, tajā skaitā zarnu gļotādā, žultspūslī, plaušās, žultī un kaulos. Vidējā koncentrācija audos ir 50 – 100% no koncentrācijas plazmā. Izkliede cerebrospinālajā šķidrumā ir zema indivīdiem ar neiekaisīgu meningītu, līdzīgi kā citu penicilīnu lietošanas gadījumā.
Biotransformācija
Piperacilīns tiek metabolizēts par mazāk mikrobioloģiski aktīvu dezetilmetabolītu. Tazobaktāms metabolizējas par vienu metabolītu, par kuru noskaidrots, ka tas ir mikrobioloģiski neaktīvs.
Eliminācija
Piperacilīns un tazobaktāms tiek izvadīts caur nierēm glomerulārās filtrācijas un tubulārās
sekrēcijas ceļā.
68% lietotās piperacilīna devas strauji tiek izvadīta ar urīnu neizmainītā veidā. Tazobaktāms un tā metabolīts tiek eliminēti galvenokārt caur nierēm ekskrēcijas veidā un 80% ievadītās devas tiek izvadītas neizmainītas vielas veidā, bet pārējais daudzums – kā viens metabolīts. Piperacilīns, tazobaktāms un dezetilpiperacilīns izdalās arī žultī.
Pēc vienas vai vairāku piperacilīna/tazobaktāma devu ievadīšanas veseliem cilvēkiem piperacilīna un tazobaktāma plazmas eliminācijas pusperiods ir robežās no 0,7 līdz 1,2 stundām un to neietekmē devas lielums un infūzijas ilgums. Gan piperacilīna, gan tazobaktāma eliminācijas pusperiods pagarinās, samazinoties nieru klīrensam.
Tazobaktāms neizraisa nozīmīgas piperacilīna farmakokinētikas izmaiņas. Piperacilīns nedaudz samazina tazobaktāma klīrensu.
Īpašas pacientu grupas
Pacientiem ar aknu cirozi piperacilīna un tazobaktāma eliminācijas pusperiods pagarinās attiecīgi par apmēram 25% un 18%, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem.
Piperacilīna un tazobaktāma eliminācijas pusperiods pagarinās līdz ar kreatinīna klīrensa samazināšanos. Pie kreatinīna klīrensa zem 20 ml/min, piperacilīna un tazobaktāma eliminācijas pusperiods pagarinās attiecīgi divas un četras reizes, salīdzinot ar pacientiem, kuriem ir normāla nieru darbība.
Ar hemodialīzes palīdzību var izvadīt 30 - 50% piperacilīna/tazobaktāma, un papildus 5% no tazobaktāma devas izvada tazobaktāma metabolīta veidā. Peritoneālās dialīzes laikā tiek izvadīti attiecīgi apmēram 6% un 21% piperacilīna un tazobaktāma devas, un līdz 18% tazobaktāma devas izvada tazobaktāma metabolīta veidā.
Pediatriskā populācija
Populācijas farmakokinētikas analīzē 9 mēnešus līdz 12 gadus vecu pacientu aprēķinātais klīrenss bija salīdzināms ar pieaugošo klīrensu, ar populācijas vidējo (SN) rādītāju 5,64 (0,34) ml/min/kg. 2 – 9 mēnešus vecu pediatrisko pacientu aprēķinātais piperacilīna klīrenss ir 80% no šī rādītāja. Populācijas vidējais (SN) piperacilīna izkliedes tilpums ir 0,243 (0,011) l/kg un tas ir neatkarīgs no vecuma.
Gados vecāki pacienti
Piperacilīna un tazobaktāma vidējais eliminācijas pusperiods gados vecākiem pacientiem bija attiecīgi par 32% un 55% garāks nekā gados jaunākiem cilvēkiem. Šīs atšķirības varētu būt sakarā ar vecumu saistītajām izmaiņām kreatinīna klīrensā.
Rase
Nav konstatētas atšķirības piperacilīna un tazobaktāma farmakokinētiskajos rādītājos aziātu izcelsmes (n=9) un baltās rases (n=9) veseliem voluntieriem, kuri saņēma vienreizēju 4000 mg/500 mg devu.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti
neliecina par īpašu risku cilvēkam. Kancerogenitātes pētījumi ar piperacilīnu/tazobaktāmu
nav veikti.
Fertilitātes un vispārējās reprodukcijas pētījumos žurkām, ievadot tazobaktāmu vai piperacilīna/tazobaktāma kombināciju intraperitoneāli, ziņots par samazinātu metiena lielumu un lielāku augļu skaitu ar aizkavētu pārkaulošanos un ribu pārmaiņām vienlaicīgi ar toksicitāti mātītei. F1 paaudzes auglība un F2 paaudzes embrionāla attīstība netika ietekmēta.
Teratogenitātes pētījumā ar pelēm un žurkām, ievadot tazobaktāmu vai piperacilīna/tazobaktāma kombināciju intravenozi, pie mātītei toksiskām devām viegli samazinājās žurku augļu svars, bet netika konstatēti teratogēnie efekti.
Pēc intraperitoneālas tazobaktāma vai piperacilīna/tazobaktāma kombinācijas ievadīšanas žurkām tika traucēta peri/postnatālā attīstība (samazināta žurku mazuļu ķermeņa masa, palielināta žurku mazuļu mirstība, vairāk nedzīvi dzimuši pēcnācēji) vienlaicīgi ar toksicitāti mātītei.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nesatur palīgvielas.
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
Lietojot piperacilīnu/tazobaktāmu vienlaicīgi ar kādu citu antibiotiku (piemēram, aminoglikozīdiem), vielas jāievada atsevišķi. Beta laktāma antibiotiku sajaukšana ar aminoglikozīdiem in vitro var izraisīt nozīmīgu aminoglikozīda inaktivāciju.
Piperacilīnu/tazobaktāmu nedrīkst sajaukt vienā šļircē vai infūzijas pudelē ar citām vielām, jo nav pierādīta saderība.
Ķīmiskās nestabilitātes dēļ piperacilīnu/tazobaktāmu nedrīkst lietot šķīdumos, kas satur tikai nātrija bikarbonātu. Ringera - laktāta šķīdums nav saderīgs ar piperacilīnu/tazobaktāmu.
Piperacilīnu/tazobaktāmu nedrīkst pievienot asins produktiem vai albumīna hidrolizātiem.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Neatvērts flakons
2 gadi
Izšķīdināts šķīdums flakonā
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 8 stundas ilgam periodam, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C, vai 48 stundas, uzglabājot ledusskapī (2-8°C), ja tas izšķīdināts ar vienu no saderīgiem šķīdinātājiem izšķīdināšanai (skatīt 6.6. apakšpunktu).
Atšķaidīts infūzijas šķīdums
Pēc sagatavošanas ķīmiskā un fizikālā stabilitāte atšķaidītam infūzijas šķīdumam ir pierādīta 24 stundu periodā, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C, vai 48 stundas, uzglabājot ledusskapī (2-8°C), ja lietots viens no saderīgiem šķīdinātājiem tālākai atšķaidīšanai, kas pievienots paredzamajā atšķaidīšanas tilpumā (skatīt 6.6. apakšpunktu).
No mikrobioloģiskā viedokļa, pēc šķīduma pagatavošanas zāles jālieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem atbildību uzņemas lietotājs un parasti tas nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām, uzglabājot ledusskapī (2-8°C), ja vien izšķīdināšana/atšķaidīšana ir notikusi kontrolētos un validētos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Neatvērti flakoni
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Izšķīdināts šķīdums
Izšķīdinātu un atšķaidītu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg
50 ml stikla flakonos (II tipa) ar bromobutila gumijas aizbāzni un zaļu alumīnija/polipropilēna vāciņu.
Iepakojuma lielums: 1 flakons, 10 flakoni kartona kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Piperacilīnu/tazobaktāmu var ievadīt lēnas intravenozas infūzijas veidā (ilgāk par 30 minūtēm).
Sākotnējā šķīduma pagatavošana
Saderīgie šķīdumi šķīdināšanai:
sterils ūdens injekcijām,
nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums injekcijām.
1 flakonu Piperacillin/Tazobactam Teva 4000 mg/500 mg izšķīdina 20 ml kādā no iepriekš minētiem šķīdumiem.
Intravenozā šķīduma pagatavošana
Sākotnēji pagatavoto šķīdumu tālāk jāatšķaida vēlamajā tilpumā (piemēram, 50 līdz 150 ml) ar kādu no turpmāk minētajiem saderīgajiem šķīdumiem intravenozai lietošanai:
sterils ūdens injekcijām (ar maksimālo ieteicamo apjomu 50 ml/devai),
nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums infūzijām,
50 mg/ml (5%) glikozes šķīdums ūdenī injekcijām,
50 mg/ml (5%) glikozes šķīdums 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā,
60 mg/ml (6%) dekstrāna šķīdums 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā.
Tikai vienreizējai lietošanai. Jebkurš neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina.
Šķīdināšana un atšķaidīšana jāveic aseptiskos apstākļos.
Lai nodrošinātu satura pilnīgu izšķīšanu, tiklīdz pievienots šķīdinātājs, flakons jāapgriež otrādi un jākrata līdz pulveris pilnībā izšķīst.
Pirms ievadīšanas šķīdums jāpārbauda vizuāli, lai pārbaudītu vielu daļiņu klātbūtni un šķīduma krāsas izmaiņas.
Šķīdumu drīkst lietot tikai tad, ja šķīdums ir dzidrs un tajā nav daļiņas.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Teva Pharma B.V.
Swensweg 5
2031 GA Haarlem
Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
10-0265
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2010. gada 21. maijs
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 24. oktobris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
10/2017
SASKAŅOTS ZVA 26-04-2018
PAGE \* MERGEFORMAT 1
