Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Perindoprili tosilas Indapamidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
17-0018-02
17-0018
Merckle GmbH, Germany; Pharmachemie B.V., Netherlands; Teva Operations Poland Sp.z o.o., Poland; Teva Gyogyszergyar Zrt., Hungary; Teva UK Ltd., United Kingdom
20-JAN-17
19-JAN-22
Recepšu zāles
10 mg/2,5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Teva Pharma B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg apvalkotās tabletes
Perindoprili tosilas/indapamidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošanas
3. Kā lietot Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg un kādam nolūkam to lieto
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg apvalkotās tabletes ir divu aktīvo vielu - perindoprila un indapamīda - kombinācija. Tas ir antihipertensīvs līdzeklis, ko lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai. Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg paraksta pacientiem, kas jau lieto 10 mg perindoprila un 2,5 mg indapamīda tabletes atsevišķi. To vietā šie pacienti var lietot vienu Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg tableti, kas satur abas vielas.
Perindoprils pieder zāļu grupai, ko dēvē par AKE inhibitoriem. AKE inhibitori darbojas, paplašinot asinsvadus, kas ļauj sirdij vieglāk sūknēt caur tiem asinis. Indapamīds ir diurētisks līdzeklis. Diurētiskie līdzekļi palielina nierēs izstrādātā urīna daudzumu. Taču indapamīds atšķiras no citiem diurētiskajiem līdzekļiem, jo tikai nedaudz palielina izstrādātā urīna daudzumu. Abas aktīvās vielas pazemina asinsspiedienu, un tās kopīgi ļauj kontrolēt asinsspiedienu.
2. Kas Jums jāzina pirms Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošanas
Nelietojiet Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu, indapamīdu vai jebkuru citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir alerģija pret jebkuru citu AKE inhibitoru vai jebkuru citu sulfonamīdu;
ja Jums ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēcoša elpošana, sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja šādi simptomi Jums vai Jūsu ģimenes loceklim ir bijuši jebkādos citos apstākļos (šo stāvokli dēvē par angioedēmu);
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
ja Jums ir smaga aknu slimība vai stāvoklis, kuru sauc par aknu encefalopātiju (deģeneratīva smadzeņu slimība);
ja Jums ir smaga nieru slimība vai Jums tiek veikta dialīze;
ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs;
ja Jums ir aizdomas par neārstētu dekompensētu sirds mazspēju (izteikta šķidruma aizture organismā, apgrūtināta elpošana);
ja Jums ir grūtniecība vairāk nekā trīs mēnešus (labāk ir izvairīties no Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”);
ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir aortas stenoze (sašaurināts galvenais asinsvads, kas iziet no sirds) vai hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība), vai nieru artērijas stenoze (sašaurinātas artērijas, kas nieres apgādā ar asinīm);
ja Jums ir sirds mazspēja vai jebkādas citas sirds slimības;
ja Jums ir nieru slimība;
ja Jums ir aknu slimība;
ja Jums ir kolagenoze (ādas slimība), piemēram, sistēmas sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
ja Jums ir ateroskleroze (artēriju elastības zudums);
ja Jums ir hiperparatireoze (pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība);
ja Jums ir podagra;
ja Jums ir cukura diabēts;
ja Jums ir noteikta diēta ar ierobežotu sāls daudzumu vai ja lietojat kāliju saturošus sāls aizvietotājus;
ja Jūs lietojat litiju vai kāliju aizturošas zāles (spironolaktonu, triamterēnu) vai kāliju saturošus uztura bagātinātājus, jo jāizvairās no to lietošanas kopā ar Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg (skatīt apakšpunktu “Citas zāles un Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg”);
ja Jūs esat gados vecāks cilvēks;
ja Jums ir bijušas fotosensibilizācijas reakcijas;
ja Jums ir smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūsku, kas var izraisīt apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu (angioedēma). Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums nekavējoties jāpārtrauc lietot zāles un jākonsultējas ar ārstu;
ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs. Skatīt arī informāciju apakšpunktā “Nelietojiet Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg šādos gadījumos”;
ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, palielinās angioedēmas risks (straujš zemādas pietūkums, piemēram, kakla apvidū):
racekadotrilu (lieto, lai ārstētu caureju);
sirolimu, everolimu, temsirolimu un citas zāles, kas pieder tā saukto mTOR inhibitoru grupai (lieto, lai novērstu transplantēto orgānu atgrūšanu);
ja Jums ir melna ādas krāsa, jo Jums var būt palielināts angioedēmas risks un šīs zāles Jums var pazemināt asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā pacientiem ar citādu ādas krāsu;
ja Jums veic hemodialīzi ar augstas caurlaidības membrānām.
Angioedēma
Ir ziņots par angioedēmu (smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas saistīta ar apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu) pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, arī Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg un nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Skatīt arī 4. punktu.
Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, lietojot šai periodā (skatīt “Grūtniecība un barošana ar krūti”).
Jums jāinformē ārsts vai citi veselības aprūpes speciālisti par to, ka lietojat Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg, arī šādos gadījumos:
ja Jums plānota anestēzija un/vai ķirurģiska operācija;
ja Jums ir nesen bijusi caureja vai vemšana, kā arī tad, ja Jums ir organisma dehidratācija;
ja Jums jāveic dialīze vai ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no asinīm, izmantojot īpašu ierīci);
ja Jums plānota desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem;
ja Jums jāveic medicīniskas pārbaudes, kuru gadījumā jāinjicē jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas padara orgānus, piemēram, nieres vai vēdera dobuma orgāni, redzamus rentgenizmeklēšanā);
ja, lietojot Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg, Jums ir redzes izmaiņas vai sāpes vienā vai abās acīs. Tas var norādīt uz palielināta spiediena acīs - glaukomas veidošanos. Jums jāpārtrauc lietot Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg un jāvēršas pie ārsta.
Sportistiem jāzina, ka Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg satur aktīvo vielu (indapamīdu), kas var radīt pozitīvu dopinga pārbaudes rezultātu.
Bērni un pusaudži
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, tai skaitā zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Jums jāizvairās lietot Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg kopā ar:
litiju (lieto mānijas vai depresijas ārstēšanai);
aliskirēnu (zāles hipertensijas ārstēšanai), ja Jums nav cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi;
kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem (triamterēns, amilorīds), kālija sāļiem;
estramustīnu (izmanto vēža ārstēšanai);
citām zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai: angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori un angiotensīna receptoru blokatori.
Ārstēšanu ar Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg var ietekmēt citas zāles. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus. Noteikti pastāstiet ārstam, ka lietojat tālāk minētās zāles, jo var būt nepieciešama īpaša piesardzība:
citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, tai skaitā angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā “Nelietojiet Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), vai diurētiskos līdzekļus (zāles, kas palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs);
kāliju aizturošas zāles, kuras izmanto sirds mazspējas ārstēšanā: eplerenons un spironolaktons devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā;
anestēzijas līdzekļus;
jodu saturošas kontrastvielas;
moksifloksacīnu, sparfloksacīnu (antibakteriāli līdzekļi infekciju ārstēšanai);
metadonu (atkarības ārstēšanai);
prokaīnamīdu (zāles, ko lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
allopurinolu (podagras ārstēšanai);
mizolastīnu, terfenadīnu vai astemizolu (prethistamīna līdzekļi siena drudža vai alerģijas ārstēšanai);
kortikosteroīdus, ko lieto dažādu slimību, tai skaitā smagas astmas un reimatoīdā artrīta, ārstēšanai;
imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, ko lieto autoimūnu slimību ārstēšanai vai pēc transplantācijas, lai novērstu transplantāta atgrūšanu (piemēram, ciklosporīns, takrolims);
eritromicīnu injekciju veidā (antibiotisks līdzeklis);
halofantrīnu (lieto noteikta veida malārijas ārstēšanai);
pentamidīnu (lieto pneimonijas ārstēšanai);
injicējamos zelta līdzekļus (lieto reimatoīdā poliartrīta ārstēšanai);
vinkamīnu (izmanto simptomātisku kognitīvu traucējumu, tai skaitā atmiņas zuduma, ārstēšanai vecākiem cilvēkiem);
bepridilu (izmanto stenokardijas ārstēšanai);
sultoprīdu (lieto psihožu ārstēšanai);
zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai (piemēram, hinidīnu, hidrohinidīnu, dizopiramīdu, amiodaronu, sotalolu);
cisaprīdu, difemanilu (lieto kuņģa un gremošanas sistēmas traucējumu ārstēšanai);
digoksīnu vai citus sirds glikozīdus (sirds slimības ārstēšanai);
baklofēnu (lieto noteiktu slimību, piemēram, muskuļu stīvuma ārstēšanai multiplās sklerozes gadījumā);
zāles cukura diabēta ārstēšanai, piemēram, insulīnu, metformīnu vai gliptīnus;
kalciju saturošus uztura bagātinātājus;
stimulējošus caurejas līdzekļus (piemēram, sennas preparāti);
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piemēram, ibuprofēnu) vai lielas salicilātu (piemēram, aspirīna) devas;
amfotericīnu B injekciju veidā (smagas sēnīšu slimības ārstēšanai);
zāles psihisku traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas, ārstēšanai (piemēram, tricikliskos antidepresantus, neiroleptiskos līdzekļus);
tetrakosaktīdu (Krona slimības ārstēšanai);
trimetoprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu (lieto infekciju ārstēšanai);
vazodilatatorus, tostarp nitrātus (zāles, kas paplašina asinsvadus);
heparīnu, ko izmanto asins šķidrināšanai;
zāles zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piemēram, efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu);
zāles, kuras visbiežāk izmanto, lai ārstētu caureju (racekadotrilu) vai lai nepieļautu transplantēto orgānu atgrūšanu (sirolimu, everolimu, temsirolimu un citas zāles, kas pieder tā saukto mTOR inhibitoru grupai). Skatīt apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Parasti ārsts ieteiks Jums pārtraukt Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt par grūtniecības iestāšanos, un ieteiks Jums Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg vietā lietot citas zāles.
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nav ieteicamas grūtniecības sākumā, un tās nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāka par trīs mēnešiem, jo tas var nodarīt nopietnu ļaunumu Jūsu bērnam, ja šīs zāles tiek lietotas pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg NEDRĪKST lietot mātes, kuras baro bērnu ar krūti. Ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanu, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Parasti Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg neietekmē modrību, tomēr dažiem pacientiem asinsspiediena pazemināšanās dēļ iespējamas dažādas reakcijas, piemēram, reibonis vai nespēks. Ja Jums ir šādas reakcijas, var būt traucēta Jūsu spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg satur laktozes monohidrātu
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete vienu reizi dienā. Ieteicams lietot tableti no rīta pirms ēšanas. Tablete jānorij vesela, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja esat lietojis Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar tuvāko slimnīcu vai ārstu. Pārdozēšanas gadījumā visvairāk iespējamā parādība ir zems asinsspiediens. Ja radies izteikts asinsspiediena pazeminājums (saistīts ar sliktu dūšu, vemšanu, krampjiem, reiboni, miegainību, apmulsumu, nierēs veidotā urīna daudzuma pārmaiņām), var palīdzēt nogulšanās un kāju pacelšana uz augšu.
Ja esat aizmirsis lietot Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
Svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra terapija ir daudz efektīvāka. Tomēr, ja esat aizmirsis Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg devu, lietojiet nākamo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
Tā kā paaugstināts asinsspiediens parasti jāārstē visu mūžu, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums jākonsultējas ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums ir jebkuras no tālāk minētajām blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet lietot šīs zāles un konsultējieties ar ārstu:
izteikts reibonis vai ģībonis zema asinsspiediena dēļ (bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);
bronhu spazmas (spiedoša sajūta krūtīs, sēkšana un elpas trūkums (retāk: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem));
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, apgrūtināta elpošana (angioedēma; skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”; retāk: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
smagas ādas reakcijas, arī daudzformu eritēma (izsitumi uz ādas, kas bieži sākas ar sarkaniem, niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām) vai intensīvi izsitumi uz ādas, nātrene, ādas piesārtums pa visu ķermeni, stipra nieze, pūšļi uz ādas, ādas lobīšanās un ādas pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms) vai citas alerģiskas reakcijas (ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
sirds-asinsvadu slimības (neregulāra sirdsdarbība, stenokardija (sāpes krūškurvī, žoklī, mugurā, ko izraisa fiziska piepūle) sirdslēkme) (ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
roku vai kāju vājums vai runas traucējumi, kas var būt iespējama insulta pazīmes (ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
ādas vai acu dzelte, kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
dzīvībai bīstama sirds aritmija (biežums: nav zināms);
aknu slimības izraisīta galvas smadzeņu slimība (aknu encefalopātija) (biežums: nav zināms).
Iespējamas šādas blakusparādības (norādītas sastopamības samazināšanās secībā).
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): ādas reakcijas cilvēkiem ar alerģisku un astmatisku reakciju tendenci, galvassāpes, reibonis, vertigo, tirpšana, redzes traucējumi, troksnis ausīs, klepus, elpas trūkums (dispnoja), kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums), alerģiskas reakcijas (piemēram, izsitumi, nieze), muskuļu krampji, noguruma sajūta.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): garastāvokļa svārstības, miega traucējumi, nātrene, purpura (sarkani sīki punkti uz ādas), pūšļu sakopojumi, nieru darbības traucējumi, impotence, svīšana, palielināts eozinofilo leikocītu (leikocītu veids) skaits, laboratorisko rādītāju izmaiņas: augsta kālija koncentrācija asinīs, kas ir atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu, zema nātrija koncentrācija, miegainība, ģībonis, sirdsklauves (sajūtami sirdspuksti), tahikardija (ātra sirdsdarbība), hipoglikēmija (ļoti zema cukura koncentrācija asinīs) pacientiem ar cukura diabētu, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), sausums mutē, fotosensibilizācijas reakcijas (palielināta ādas jutība pret sauli), artralģija (sāpes locītavās), mialģija (sāpes muskuļos), sāpes krūtīs, savārgums, perifēra tūska, drudzis, paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs, paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs, kritieni.
Reti (var rasties līdz 1 no 10 00 cilvēkiem): psoriāzes paasināšanās, izmaiņas laboratoriskajos raksturlielumos: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija, paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs, nogurums.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem): apjukums, eozinofīla pneimonija (rets pneimonijas veids), iesnas (aizlikts deguns vai iesnas), smaga nieru slimība, asins raksturlielumu izmaiņas, piemēram, samazināts leikocītu un eritrocītu skaits, pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits, augsta kalcija koncentrācija asinīs, aknu darbības traucējumi.
Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): novirzes EKG sirdsdarbības pierakstā, laboratorisko rādītāju izmaiņas: zema kālija koncentrācija asinīs, paaugstināta urīnvielas un paaugstināta cukura koncentrācija asinīs, tuvredzība (miopija), neskaidra redze, redzes traucējumi. Ja Jums ir sistēmiska sarkanā vilkēde (saistaudu slimības veids), stāvoklis var pasliktināties.
Var rasties asins, nieru, aknu vai aizkuņģa dziedzera slimības, kā arī laboratorisko izmeklējumu (asins izmeklējumu) rezultātu pārmaiņas. Ārsts var Jums parakstīt asins izmeklējumus, lai uzraudzītu Jūsu stāvokli.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt sniegt vairāk informācijas par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un konteinera pēc „Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt konteineru cieši aizvērtu, lai pasargātu no mitruma. Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg satur
Aktīvās vielas ir perindoprila tosilāts un indapamīds. Viena apvalkotā tablete satur 10 mg perindoprila tosilāta (atbilst 6,816mg perindoprila) un 2,5 mg indapamīda.
Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, nātrija hidrogēnkarbonāts, preželatinizēta kukurūzas ciete, povidons, magnija stearāts, daļēji hidrolizēts polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols/PEG 3350 un talks.
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg ārējais izskats un iepakojums
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, diametrs aptuveni 10 mm, abas puses ir gludas.
Tabletes pieejamas polipropilēna konteineros ar polietilēna vāciņu. Iepakojumi ar 30, 50, 60 (2x30), 90 (3x30) vai 100 (2x50) tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
Ražotājs
TEVA Gyógyszergyár Zrt., Pallagi út 13, H-4042 Debrecen, Ungārija
TEVA UK Ltd, Brampton Road, Hampden Park, Eastbourne, East Sussex, BN22 9AG, Lielbritānija
Pharmachemie B.V., Swensweg 5, Haarlem 2031 GA, Nīderlande
Teva Operations Poland Sp. z.o.o, ul. Mogilska 80, 31-546 Krakow, Polija
Merckle GmbH, Graf-Arco-Str. 3, 89079 Ulm, Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Beļģijā: Coperindo 10 mg/2,5 mg filmomhulde tabletten /comprimés pelliculés/Filmtabletten Čehijā: Perindopril/Indapamid Teva 10 mg/2,5 mg, potahované tablety Francijā: Périndopril tosilate/ Indapamide TEVA 10/2,5 mg comprimé pelliculé Horvātijā: Co-Articel 10 mg + 2,5 mg filmom obložene tablete Igaunijā: Perindopril/Indapamide Teva Itālijā: Perindopril e Indapamide Teva Italia 10mg/2,5mg Īrijā, Maltā: Perindopril tosilate/Indapamide Teva 10 mg /2.5 mg Film-coated Tablets Lietuvā: Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg plėvele dengtos tabletės Nīderlandē: Perindopril Tosilaat/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg, filmomhulde tabletten Polijā: Indix Combi Portugālē: Perindopril + Indapamida Mepha Rumānijā: PERINDOPRIL TOSILAT/INDAPAMIDĂ TEVA 10 mg/2,5 mg comprimate filmate Slovēnijā: Perivol Combo 10 mg/2,5 mg filmsko obložene tablete Ungārijā: Perindopril-tozilát/Indapamid Teva 10 mg /2,5 mg filmtabletta
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2017
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 10 mg perindoprila tosilāta (Perindoprili tosilas), kas atbilst 6,816 mg perindoprila, kurš in situ pārveidojas par perindoprila nātrija sāli, un 2,5 mg indapamīda (Indapamidum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 296,224 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Balta, apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete, diametrs aptuveni 10 mm, abas puses ir gludas.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg indicēts kā aizvietojoša terapija esenciālas hipertensijas ārstēšanai pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts, lietojot vienlaicīgi perindoprilu un indapamīdu tādās pašās devās.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pa vienai Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg tabletei dienā vienā devā, ko vēlams lietot no rīta un tukšā dūšā.
Gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Gados vecākiem cilvēkiem kreatinīna līmenis plazmā jāpielāgo vecumam, ķermeņa masai un dzimumam. Gados vecākus cilvēkus var ārstēt, ja nieru darbība ir normāla un ir novērtēta asinsspiediena atbildes reakcija.
Nieru darbības traucējumi (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Smagu un vidēji smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss mazāks par 60 ml/min) terapija ir kontrindicēta.
Parastā medicīniskā uzraudzība ietver biežu kreatinīna un kālija līmeņa kontroli.
Aknu darbības traucējumi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā terapija ir kontrindicēta.
Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami. Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Saistībā ar perindoprilu
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru citu AKE inhibitoru.
Ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju saistīta angioedēma (Kvinkes tūska) anamnēzē (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Iedzimta/idiopātiska angioedēma.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg vienlaicīga lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru citu sulfonamīdu grupas līdzekli.
Smagi un vidēji smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss mazāks par 60 ml/min).
Aknu encefalopātija.
Smagi aknu darbības traucējumi.
Hipokaliēmija.
Parasti šīs zāles nav ieteicams lietot kombinācijā ar zālēm, kas nav antiaritmiski līdzekļi, bet var izraisīt torsades de pointes (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Saistībā ar Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
Paaugstināta jutība pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Tā kā nav pietiekamas terapeitiskās pieredzes, Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nedrīkst lietot:
pacienti, kuriem veic dialīzi;
pacienti ar neārstētu dekompensētu sirds mazspēju.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Perindoprilam un indapamīdam kopīgi
Litijs
Kombinēta litija un perindoprila un indapamīda kombinācijas lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Saistībā ar perindoprilu
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (arī akūtas nieru mazspējas) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, kombinējot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana uzskatāma par absolūti nepieciešamu, to drīkst veikt tikai speciālista uzraudzībā un bieži, un rūpīgi kontrolējot nieru darbības rādītājus, elektrolītu līmeni un asinsspiedienu.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Kāliju aizturošas zāles, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Perindoprila lietošana kombinācijā ar kāliju aizturošām zālēm, kā arī kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizstājējiem parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Neitropēnija/agranulocitoze/trombocitopēnija/anēmija
Ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citām komplikācijām neitropēnija rodas reti. Perindoprilu jālieto ārkārtīgi piesardzīgi pacientiem ar kolagenozes izraisītiem asinsvadu bojājumiem, veicot terapiju ar imūnsupresantiem, alopurinolu vai prokaīnamīdu, vai ar šo faktoru kombināciju, īpaši, ja pacientam ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kam dažos gadījumos nebija atbildes reakcijas pret intensīvu antibiotiku terapiju. Ja šādi pacienti lieto perindoprilu, ieteicams periodiski pārbaudīt balto asins šūnu skaitu un pacientam jālūdz ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm (piemēram, sāpošu kaklu, drudzi) (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).
Paaugstināta jutība/angioedēma
Retos gadījumos pacientiem, kuri ārstēti ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā var rasties jebkurā ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos perindoprila lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemēroti kontroles pasākumi, lai pārliecinātos par pilnīgu simptomu izzušanu pirms pacienta došanās prom. Gadījumos, kad tūska skar seju un lūpas, tā parasti izzūd bez ārstēšanas, lai arī simptomu mazināšanai var lietot prethistamīna līdzekļus.
Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Ja angioedēma skar mēli, balss spraugu vai balseni un var radīt elpceļu obstrukciju, nekavējoties jāsāk atbilstoša terapija, kas var ietvert epinefrīna šķīduma 1:1000 (0,3 ml līdz 0,5 ml) zemādas injekciju un/vai pasākumus, kas nodrošina brīvus elpceļus.
Ziņots, ka melnās rases pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, biežāk radās angioedēma nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar AKE inhibitoru lietošanu nesaistīta angioedēma, var būt palielināts angioedēmas risks, lietojot AKE inhibitorus (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētajiem pacientiem ziņots par zarnu angioedēmu. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu un vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos nebija iepriekšējas sejas angioedēmas un pacientiem bija normāla C-1 esterāzes koncentrācija. Angioedēma tika diagnosticēta, izmantojot tādas procedūras kā vēdera dobuma DT skenēšana vai ultrasonogrāfija, kā arī ķirurģiski. Pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas simptomi izzuda. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāiekļauj arī zarnu angioedēma.
mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) vienlaicīga lietošana
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu) terapijas laikā var būt paaugstināts angioedēmas risks (piem., elpceļu vai mēles tūska, ar vai bez elpošanas traucējumiem) (skatīt 4.5. apakšpunktu)
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Saņemti atsevišķi ziņojumi par pacientiem ar ilgstošām, dzīvībai bīstamām anafilaktoīdām reakcijām, lietojot AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā ar plēvspārņu (bišu, lapseņu) indi. AKE inhibitori piesardzīgi jālieto alerģiskiem pacientiem, kuriem veic desensibilizācijas terapiju, un no tiem jāizvairās pacientiem, kuriem veic imūnterapiju ar indi. Taču pacientiem, kuriem ir nepieciešama gan AKE inhibitoru lietošana, gan desensibilizācija, no šādām reakcijām var izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitora lietošanu vismaz 24 stundas pirms terapijas.
Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes ar dekstrāna sulfātu laikā, bija dzīvību apdraudošas anafilaktoīdas reakcijas. No šādām reakcijām var izvairīties, pirms katras aferēzes procedūras īslaicīgi pārtraucot terapiju ar AKE inhibitoru.
Pacienti, kuriem veic hemodialīzi
Pacientiem, kuriem veica dialīzi ar augstas caurlaidības membrānām (piemēram, AN 69®) un kuri vienlaicīgi tika ārstēti ar AKE inhibitoru, tika ziņots par anafilaktoīdām reakcijām. Šiem pacientiem jālieto cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvas zāles.
Grūtniecība
AKE inhibitoru lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja vien AKE terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, plānojot grūtniecību, jāsāk alternatīva antihipertensīva ārstēšana ar noskaidrotu drošumu lietošanai grūtniecības laikā. Ja diagnosticēta grūtniecība, ārstēšanu ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva ārstēšana (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Aknu encefalopātija
Aknu darbības traucējumu gadījumā tiazīda grupas un tiem radnieciskie diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu encefalopātiju. Šādā gadījumā nekavējoties jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana.
Fotosensibilizācija
Ziņots par fotosensibilizācijass reakcijas gadījumiem, lietojot tiazīdus un tiazīdiem līdzīgus diurētiskus līdzekļus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja fotosensibilizācijas reakcija rodas ārstēšanas laikā, ieteicams ārstēšanu pārtraukt. Ja diurētiska līdzekļa atkārtota lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt saules vai mākslīgā UVA starojuma iedarbībai pakļautās ķermeņa daļas.
Piesardzība lietošanā
Perindoprilam un indapamīdam kopīgi
Nieru darbības traucējumi
Smagu un vidēji smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss <60 ml/min) terapija ir kontrindicēta.
Dažiem pacientiem ar hipertensiju, kuriem iepriekš nebija nieru bojājumu un nieru asins testos konstatēta funkcionāla nieru mazspēja, terapija jāpārtrauc un, iespējams, jāatsāk vai nu ar mazu devu, vai arī tikai ar vienu no zāļu sastāvdaļām.
Šādiem pacientiem standarta medicīniskā uzraudzība ietver biežu kālija un kreatinīna līmeņa kontroli, kas jāveic divas nedēļas pēc ārstēšanas uzsākšanas un tad ik pēc diviem mēnešiem stabilas ārstēšanas periodā. Par nieru mazspēju ziņots galvenokārt pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai iepriekš esošu nieru mazspēju, ieskaitot arī nieru artērijas stenozi.
Šo zāļu lietošana parasti nav ieteicama abpusējas nieru artērijas stenozes vai vienas funkcionējošas nieres gadījumā.
Hipotensija un ūdens un elektrolītu līmeņa pazemināšanās
Iepriekš esoša nātrija deficīta gadījumā (īpaši pacientiem ar nieru artērijas stenozi) pastāv pēkšņas hipotensijas risks. Tādēļ sistemātiski jāuzrauga ūdens un elektrolītu līmeņa pazemināšanās klīniskās pazīmes, kas īpaši var rasties pēc caurejas vai vemšanas epizodēm. Šādiem pacientiem jāveic regulāra elektrolītu līmeņa kontrole plazmā.
Izteiktas hipotensijas gadījumā var būt nepieciešama izotoniska sāls šķīduma ievadīšana intravenozas infūzijas veidā.
Īslaicīga hipotensija nav kontrindikācija terapijas turpināšanai. Pēc asins tilpuma atjaunošanās un asinsspiediena normalizēšanās terapiju var turpināt vai nu ar samazinātu devu, vai arī lietojot tikai vienu no zāļu sastāvdaļām.
Kālija līmenis
Perindoprila un indapamīda kombinācija nenovērš hipokaliēmijas iespēju, īpaši pacientiem ar cukura diabētu vai nieru mazspēju. Tāpat kā lietojot jebkurus antihipertensīvos līdzekļus kombinācijā ar diurētiskajiem līdzekļiem, jāveic regulāra kālija līmeņa kontrole plazmā.
Saistībā ar perindoprilu
Klepus
Saņemti ziņojumi par sausu klepu angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanas laikā. Tam raksturīgs noturīgums un tas izzūd pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Šāda simptoma rašanās gadījumā jāapsver jatrogēna etioloģija. Ja vēl arvien nepieciešama angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitora ordinēšana, jāapsver terapijas turpināšana.
Pediatriskā populācija
Perindoprila efektivitāte un panesība bērniem un pusaudžiem nav noskaidrota ne monoterapijā, ne kombinācijā.
Arteriālas hipotensijas un/vai nieru mazspējas risks (sirds mazspējas, ūdens un elektrolītu līmeņa pazemināšanās gadījumā u.c.)
Pacientiem ar sākotnēji zemu asinsspiedienu, nieru artērijas stenozi, sastrēguma sirds mazspēju vai cirozi ar tūsku un ascītu, īpaši tad, ja ir ievērojama ūdens un elektrolītu līmeņa pazemināšanās (stipri ierobežota nātrija lietošana uzturā vai ilgstoša terapija ar diurētiskiem līdzekļiem), novērota izteikta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas stimulēšana.
Tādēļ šīs sistēmas bloķēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru, īpaši pirmajā lietošanas reizē un pirmo divu terapijas nedēļu laikā, var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos un/vai kreatinīna līmeņa paaugstināšanos plazmā, kas liecina par funkcionālu nieru mazspēju. Dažkārt, lai arī retos gadījumos, šī parādība var sākties akūti ar dažādu sākšanās laiku.
Šādos gadījumos terapija jāsāk ar mazāku devu, kas pakāpeniski jāpalielina.
Gados vecāki cilvēki
Pirms terapijas sākšanas jāpārbauda nieru darbība un kālija līmenis. Sākumdevu pakāpeniski pielāgo atkarībā no asinsspiediena atbildes reakcijas, īpaši ūdens un elektrolītu deficīta gadījumā, lai izvairītos no pēkšņas hipotensijas sākuma.
Ateroskleroze
Hipotensijas risks ir visiem pacientiem, taču īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai cerebrālās asinsrites mazspēju un terapija jāsāk ar mazu devu.
Renovaskulāra hipertensija
Renovaskulāras hipertensijas ārstēšana ir revaskularizācija. Taču angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanai var būt labvēlīga ietekme pacientiem, kuriem ir renovaskulāra hipertensija un kuri gaida korektīvu ķirurģisko procedūru, kā arī gadījumā, ja šī operācija nav iespējama.
Ārstēšana ar Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nav piemērota pacientiem ar zināmu vai iespējamu nieru artērijas stenozi, jo terapija jāsāk slimnīcā ar mazāku devu nekā Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg.
Sirds mazspēja/smaga sirds mazspēja
Pacientiem ar smagu sirds mazspēju (IV pakāpe) terapija ar Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nav piemērota, jo ārstēšana jāsāk medicīniskā uzraudzībā ar samazinātu sākumdevu. Pacientiem ar hipertensiju un koronāro asinsvadu mazspēju nedrīkst pārtraukt terapiju ar bēta blokatoriem: AKE inhibitors jāpievieno terapijai ar bēta blokatoru.
Pacienti ar cukura diabētu
Pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu (spontāna nosliece uz paaugstinātu kālija līmeni) terapija ar Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nav piemērota, jo ārstēšana jāsāk medicīniskā uzraudzībā ar samazinātu sākumdevu. Pacientiem ar hipertensiju un koronāro asinsvadu mazspēju nedrīkst pārtraukt terapiju ar bēta blokatoriem: AKE inhibitors jāpievieno terapijai ar bēta blokatoru.
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri iepriekš ārstēti ar perorālām pretdiabēta zālēm vai insulīnu, stingri jākontrolē glikozes līmenis asinīs pirmajā AKE inhibitora lietošanas mēnesī (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā citi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori perindoprils noteikti mazākā mērā samazina asinsspiedienu melnās rases cilvēkiem nekā cilvēkiem ar citu ādas krāsu, iespējams, tādēļ, ka melnās rases cilvēkiem ar hipertensiju biežāk ir mazāks renīna līmenis.
Ķirurģiskas procedūras/anestēzija
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori var izraisīt hipotensiju anestēzijas gadījumā, īpaši, ja anestēzijas līdzeklim ir hipotensiju izraisošs potenciāls.
Tādēļ, ja vien tas iespējams, ieteicams pārtraukt terapiju ar ilgstošas darbības angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, perindoprilu, vienu dienu pirms ķirurģiskās operācijas.
Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija
AKE inhibitori piesardzīgi jālieto pacientiem ar kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. AKE inhibitorus lietojošiem pacientiem, kuriem rodas dzelte vai izteikta aknu enzīmu paaugstināšanās, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāsaņem atbilstoša medicīniskā uzraudzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hiperkaliēmija
Dažiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, tika novērots paaugstināts kālija līmenis serumā. Hiperkaliēmijas rašanās riska faktori ir nieru mazspēja, nieru darbības pasliktināšanās, vecums (>70 gadi), cukura diabēts, hipoaldosteronisms, vienlaicīgi notiekoši procesi, īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze un vienlaicīga kāliju saudzējošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamterēna, amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai sāls aizstājēju lietošana; kā arī citu zāļu, kas var izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (piemēram, heparīna, kotrimoksazola, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, citu AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru antagonistu, acetilsalicilskābes ≥3 g/dienā, COX-2 inhibitoru un neselektīvo NPL, imūnsupresantu, piemēram, ciklosporīna vai takrolima, trimetoprima) lietošana. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saudzējošo diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var radīt nozīmīgu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt smagu, dažkārt letālu aritmiju. Ja iepriekš minēto līdzekļu vienlaicīgu lietošanu uzskata par nepieciešamu, tie jālieto piesardzīgi un regulāri kontrolējot kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Ūdens un elektrolītu līdzsvars
Nātrija līmenis
Tas jāpārbauda pirms terapijas uzsākšanas un pēc tam ar regulāriem starplaikiem. Nātrija līmeņa pazemināšanās sākotnēji var būt asimptomātiska, tādēļ liela nozīme ir regulārai izmeklēšanai. Pārbaude biežāk jāveic gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar aknu cirozi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu). Jebkura terapija ar diurētiskiem līdzekļiem var izraisīt hiponatriēmiju, dažkārt ar ļoti nopietnām sekām. Hiponatriēmija ar hipovolēmiju var izraisīt dehidratāciju un ortostatisko hipotensiju. Vienlaicīgs hlorīdu jonu zudums var novest pie sekundāras kompensatoras metabolās alkalozes: sastopamība un ietekme ir neliela.
Kālija līmenis
Tiazīda grupas un tiem radniecīgo diurētisko līdzekļu lietošanas laikā nozīmīgs ir kālija izsīkuma un hipokaliēmijas risks. Pazemināta kālija līmeņa (<3,4 mmol/l) sākšanās risks jānovērš dažās paaugstināta riska pacientu grupās, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem un/vai cilvēkiem ar nepietiekamu uzturu neatkarīgi no tā, vai viņi lieto citas zāles, cirozes pacientiem ar tūsku un ascītu, koronārās sirds slimības pacientiem un pacientiem ar sirds mazspēju. Šādā gadījumā hipokaliēmija palielina sirds glikozīdu kardiotoksicicitāti un sirds ritma traucējumu risku.
Palielināts risks ir arī pacientiem ar pagarinātu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iedzimts vai jatrogēnas izcelsmes. Hipokaliēmija, tāpat kā bradikardija, ir faktors, kas veicina smagu sirds ritma traucējumu rašanos, īpaši torsades de pointes, kas var beigties letāli.
Visos gadījumos nepieciešama daudz biežāka kālija līmeņa noteikšana. Pirmais kālija līmeņa mērījums plazmā jāveic pirmās nedēļas laikā pēc terapijas sākšanas. Ja konstatēts zems kālija līmenis, nepieciešama korekcija.
Kalcija līmenis
Tiazīdu grupas un tiazīdiem līdzīgie diurētiskie līdzekļi var mazināt kalcija izvadīšanu ar urīnu un izraisīt vieglu un pārejošu kalcija līmeņa paaugstināšanos plazmā. Izteikti paaugstināts kalcija līmenis var būt saistīts ar nediagnosticētu hiperparatireozi. Šādos gadījumos terapija jāpārtrauc pirms epitēlijķermenīšu darbības izmeklēšanas.
Glikozes līmenis asinīs
Glikozes līmeņa noteikšana asinīs ir svarīga pacientiem ar cukura diabētu, īpaši tad, ja ir zems kālija līmenis.
Urīnskābe
Pacientiem ar hiperurikēmiju var būt palielināta nosliece uz podagras lēkmju rašanos.
Nieru darbība un diurētiskie līdzekļi
Tiazīdu grupas un tiazīdiem līdzīgie diurētiskie līdzekļi ir pilnīgi efektīvi tikai tad, ja nieru darbība ir normāla vai ir tikai nedaudz traucēta (kreatinīna līmenis zemāks nekā aptuveni 25 mg/ml, t.i., 220 µmol/l pieaugušam cilvēkam).
Gados vecākiem cilvēkiem kreatinīna līmeņa vērtība plazmā jāpielāgo saskaņā ar Kokrofta formulu, ņemot vērā pacienta vecumu, ķermeņa masu un dzimumu:
clcr = (140 - vecums) x ķermeņa masa / 0,814 x kreatinīna līmenis plazmā,
kur: vecums izteikts gados
ķermeņa masa kg
kreatinīna līmenis plazmā mikromoli/l
Šī formula piemērota gados vecākiem vīriešiem, bet sievietēm jāpielāgo, pareizinot rezultātu ar 0,85.
Hipovolēmija, kas terapijas sākumā rodas diurētiskā līdzekļa izraisīta ūdens un nātrija zuduma rezultātā, samazina glomerulāro filtrāciju. Tas var radīt urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanos asinīs. Šāda pārejoša funkcionāla nieru mazspēja nerada nevēlamas sekas pacientiem ar normālu nieru darbību, taču tā var pasliktināt stāvokli esošu nieru darbības traucējumu gadījumā.
Sportisti
Sportistiem ir jāzina, ka šīs zāles satur aktīvo vielu, kas var būt par iemeslu pozitīvam dopinga pārbaužu rezultātam.
Akūta miopija un sekundāra slēgta kakta glaukoma
Sulfonamīdi vai sulfonamīdu atvasinājumi var izraisīt idiosinkrātisku reakciju, tā rezultātā rodas pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var izraisīt paliekošu redzes zudumu. Primārā ārstēšana ir pārtraukt zāļu lietošanu, cik drīz vien iespējams. Ja saglabājas nekontrolēts intraokulārais spiediens, var būt jāapsver tūlītēja medicīniska vai ķirurģiska ārstēšana. Akūtas slēgta kakta glaukomas rašanās riska faktors var būt arī alerģija pret sulfonamīdiem vai penicilīnu anamnēzē.
Palīgvielas
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Kopēja perindoprilam un indapamīdam
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litijs: lietojot litiju vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem, atgriezeniski paaugstinājusies litija koncentrācija serumā un tā toksicitāte. Perindoprila un indapamīda kombinācijas lietošana kopā ar litiju nav ieteicama, taču, ja šāda kombinācija ir nepieciešama, rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība
- Baklofēns: antihipertensīvās darbības pastiprināšanās. Kontrolēt asinsspiedienu un pielāgot antihipertensīvā līdzekļa devu, ja nepieciešams.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) (tostarp aspirīns ≥3 mg/dienā): ja AKE inhibitorus lieto vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, acetilsalicilskābi pretiekaisuma devā, COX-2 inhibitoriem un neselektīviem NPL), var pavājināties antihipertensīvā darbība. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās risku, arī akūtas nieru mazspējas risku un paaugstināt kālija līmeni serumā, īpaši pacientiem, kuriem jau iepriekš bijusi pavājināta nieru darbība. Kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jābūt labi hidratētiem un pēc vienlaicīgas terapijas sākšanas, kā arī periodiski pēc tam, jākontrolē nieru darbība.
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama piesardzība
- Imipramīnam līdzīgie antidepresanti (tricikliskie antidepresanti), neiroleptiskie līdzekļi: pastiprināta antihipertensīvā darbība un lielāks ortostatiskās hipotensijas risks (aditīva darbība).
Saistībā ar perindoprilu
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmijas rašanos: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims. Šo zāļu kombinācija palielina hiperkaliēmijas risku.
Vienlaicīga lietošana kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Aliskirēns: pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem — hiperkaliēmijas risks, nieru darbības pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības riska pieaugums.
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Aliskirēns: ne tikai pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem hiperkaliēmijas risks, nieru darbības pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības riska pieaugums (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga AKE inhibitoru un angiotensīna II receptoru blokatoru lietošana: literatūrā ir ziņots, ka pacientiem ar apstiprinātu aterosklerozi, sirds mazspēju vai cukura diabētu ar mērķorgānu bojājumu, vienlaicīga AKE inhibitoru un angiotensīna II receptoru blokatoru lietošana ir saistīta ar palielinātu hipotensijas, sinkopes, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (arī akūtas nieru mazspējas) risku, salīdzinot ar viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu. Dubultu blokādi (piemēram, vienlaicīga AKE inhibitoru un angiotensīna II receptoru blokatoru lietošana) drīkst veikt tikai individuāli noteiktos gadījumos un rūpīgi kontrolējot nieru darbību, kālija līmeni un asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Estramustīns: palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas, risks.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piem., triamterēns, amilorīds), kālijs (sāļi): hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), īpaši saistībā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās). Perindoprilu neiesaka lietot kombinācijā ar iepriekš minētajām zālēm (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr ir indikācijas šādai vienlaicīgai lietošanai, zāles jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija līmenis serumā. Informāciju par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt sadaļā „Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība”.
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība
- Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi): epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļas un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
- Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi: pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus, īpaši pacientiem, kuriem ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvās iedarbības iespējamību var mazināt, pārtraucot lietot diurētisko līdzekli un palielinot šķidruma vai sāls uzņemšanu pirms terapijas uzsākšanas ar mazām un progresīvām perindoprila devām.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš lietotā diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, pirms AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana (tādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli) vai arī AKE inhibitora lietošana jāuzsāk ar mazām devām, tās pakāpeniski palielinot.
Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem sākt ar ļoti mazām AKE inhibitoru devām, ja iespējams pēc kāliju neaizturošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Visos gadījumos AKE inhibitoru terapijas pirmo nedēļu laikā jākontrolē nieru darbība (kreatinīna līmenis).
- Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons): ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām: ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.
Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.
Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni asinīs — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama piesardzība
Antihipertensīvie līdzekļi un vazodilatatori: vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt perindoprila hipotensīvo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna vai citu nitrātu, vai citu vazodilatatoru lietošana var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Allopurinols, citostatiskie vai imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, sistēmiskas iedarbības kortikosteroīdi vai prokaīnamīds: lietošana vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem var palielināt leikopēnijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
- Anestēzijas līdzekļi: AKE inhibitori var pastiprināt dažu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
- Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns): palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.
- Simpatomimētiski līdzekļi: simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.
Zelts: reti ziņots par nitritoīdu reakcijām (simptomi ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un hipotensija) pacientiem, kuri ārstēti ar zeltu saturošu šķīdumu injekcijām (nātrija aurotiomalātu) un vienlaicīgi ar AKE inhibitoru, arī perindoprilu.
Racekadotrils: ir zināms, ka AKE inhibitori (piemēram, perindoprils) izraisa angioedēmu. Šis risks var palielināties, ja tos lieto vienlaikus ar racekadotrilu (zāles pret akūtu caureju).
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims): pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols): pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu) var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība
- Torsades de pointes izraisoši līdzekļi: hipokaliēmijas riska dēļ indapamīds jālieto piesardzīgi kopā ar zālēm, kas izraisa torsades de pointes, piemēram, IA klases antiaritmiskiem līdzekļiem (hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds); III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (amiodarons, dofetilīds, ibutilīds, bretīlijs, sotalols); dažiem neiroleptiskiem līdzekļiem (hlorpromazīns, ciamemazīns, levomepromazīns, tioridazīns, trifluoperazīns), benzamīda grupas līdzekļiem (amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds), butirofenona grupas līdzekļiem (droperidols, haloperidols), citiem neiroleptiskiem līdzekļiem (pimozīds); citām vielām, piemēram, bepridilu, cisaprīdu, difemanilu, eritromicīnu i.v., halofantrīnu, mizolastīnu, moksifloksacīnu, pentamidīnu, sparfloksacīnu, vinkamīnu i.v., metadonu, astemizolu, terfenadīnu. Pazemināta kālija līmeņa profilakse un, ja nepieciešams, korekcija: QT intervāla uzraudzība.
- Kālija līmeni pazeminošas zāles: amfotericīns B (intravenozi), glikokortikoīdi un minerālkortikoīdi (sistēmiski), tetrakosaktīds, stimulējošie caurejas līdzekļi: palielināts kālija līmeņa pazemināšanās risks (papildu ietekme). Kālija līmeņa uzraudzība un korekcija, ja nepieciešams; īpaši apsvērumi nepieciešami uzpirkstītes preparātu lietošanas gadījumā. Nedrīkst lietot stimulējošas darbības caurejas līdzekļus.
- Uzpirkstītes preparāti: pazemināts kālija līmenis veicina uzpirkstītes preparātu toksisko darbību. Jāuzrauga kālija līmenis un EKG un nepieciešamības gadījumā jāpārskata terapija.
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama piesardzība
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (amilorīds, spironolaktons, triamterēns): racionālas kombinācijas var būt noderīgas atsevišķiem pacientiem, tomēr iespējama hipokaliēmija vai hiperkaliēmija (īpaši nieru mazspējas un diabēta pacientiem). Jākontrolē plazmas kālija līmenis un EKG, ja nepieciešams jāpārskata terapija.
- Metformīns: metformīna radīta laktātacidoze, kuru izraisa iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīta ar diurētiskiem līdzekļiem, jo īpaši ar cilpas diurētiskajiem līdzekļiem. Nelietojiet metformīnu, ja kreatinīna līmenis plazmā pārsniedz 15 mg/ml (135 mikromoli/l) vīriešiem un 12 mg/l (110 mikromoli/l) sievietēm.
- Jodu saturošas kontrastvielas: diurētisko līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lielā devā tiek lietota jodu saturoša kontrastviela. Pirms jodu saturošu savienojumu lietošanas jāveic rehidratācija.
- Kalcijs (sāļi): paaugstināta kalcija līmeņa risks, jo ir mazināta kalcija izvadīšana ar urīnu.
- Ciklosporīns, takrolims: paaugstināta kreatinīna līmeņa risks, nemainoties ciklosporīna līmenim asinīs, pat tad, ja nav sāls un ūdens deficīta.
- Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds (sistēmiski): samazināts antihipertensīvais efekts (kortikosteroīdu izraisīta sāls un ūdens aizture).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Ņemot vērā ar šī kombinētā preparāta atsevišķo sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību un barošanu ar krūti Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī. Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg ir kontrindicēts otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg ir kontrindicēts, barojot bērnu ar krūti. Ņemot vērā šīs terapijas nozīmi mātei, ir jāpieņem lēmums – pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošanu.
Grūtniecība
Saistībā ar perindoprilu
AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiski pierādījumi par AKE inhibitoru radītu teratogēnu risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši; tomēr nevar izslēgt nelielu riska palielināšanos. Ja vien AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, plānojot grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir noteikts drošuma profils lietošanai grūtniecības laikā. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšanu ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka cilvēkiem AKE inhibitoru iedarbība otrā un trešā trimestra laikā ir fetotoksiska (pavājināta nieru darbība, oligohidramnija, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un tiem ir toksiska ietekme uz jaundzimušo (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir tikuši lietoti AKE inhibitori, ieteicama nieru darbības un galvaskausa izmeklēšana ar ultraskaņu.
Zīdaiņus, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, vai nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Dati par indapamīda lietošanu sievietēm grūtniecības laikā ir ierobežoti (mazāk par 300 grūtniecības iznākumu) vai nav pieejami. Ilgstoša tiazīdu lietošana trešā grūtniecības trimestra laikā var samazināt mātes plazmas tilpumu, kā arī dzemdes un placentas apasiņošanu, kas var izraisīt augļa un placentas išēmiju un augšanas aizturi.
Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Piesardzības nolūkos ir vēlams izvairīties no indapamīda lietošanas grūtniecības laikā.
Barošana ar krūti
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošana ir kontrindicēta barošanas ar krūti periodā.
Saistībā ar perindoprilu
Tā kā nav pieejama informācija par perindoprila lietošanu barošanas ar krūti periodā, perindoprila lietošana nav ieteicama. Priekšroka dodama alternatīvai terapijai ar labāk noteiktu drošuma profilu barošanas ar krūti periodā, īpaši ja baro jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Saistībā ar indapamīdu
Informācija par indapamīda/metabolītu izdalīšanos mātes pienā ir nepietiekama. Var rasties paaugstināta jutība pret zālēm, kas ir sulfonamīda atvasinājumi, hipokaliēmija. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem.
Indapamīds ir tuvi radniecīgs tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem, kas, lietojot barošanas ar krūti periodā, ir saistīti ar piena daudzuma samazināšanos vai pat piena veidošanās nomākumu.
Barojot bērnu ar krūti, indapamīds ir kontrindicēts.
Fertilitāte
Perindoprilam un indapamīdam kopīgi
Reproduktīvās toksicitātes pētījumi neuzrādīja ietekmi uz fertilitāti žurku tēviņiem un mātītēm (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ietekme uz fertilitāti cilvēkiem nav paredzama.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Saistībā ar perindoprilu, indapamīdu un Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
Ne abas aktīvās vielas individuāli, ne Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg kombinācija neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, taču dažiem pacientiem var rasties individuālas reakcijas, kas saistītas ar zemu asinsspiedienu, īpaši terapijas sākumā vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem.
Tādēļ spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus var būt traucēta.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Perindoprila lietošana nomāc renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu un mazina indapamīda izraisīto kālija zudumu. Hipokaliēmija (kālija līmenis <3,4 mmol/l) rodas sešiem procentiem pacientu, kuri lieto perindoprilu/indapamīdu.
Visbiežāk ziņotās blakusparādības ir:
saistībā ar perindoprilu: reibonis, galvassāpes, parestēzija, disgeizija, redzes traucējumi, vertigo, troksnis ausīs, hipotensija, klepus, elpas trūkums, sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana, izsitumi, nieze, muskuļu krampji un astēnija;
saistībā ar indapamīdu: hipersensibilizācijas reakcijas, galvenokārt dermatoloģiskiem pacientiem ar predispozīciju uz alerģiskām un astmatiskām reakcijām un makulopapuloziem izsitumiem.
Blakusparādību uzskaitījums tabulā
Tālāk minētās nevēlamās blakusparādības novērotas klīniskajos pētījumos un/vai pēcreģistrācijas periodā. Tās uzskaitītas atbilstoši rašanās biežumam:
ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
MedDRA Orgānu sistēmu klasifikācija |
Nevēlamās blakusparādības | Biežums | |
| Perindoprils | Indapamīds | ||
| Infekcijas un infestācijas | Rinīts | Ļoti reti | - |
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Eozinofīlija | Retāk* | - |
| Agranulocitoze (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Aplastiskā anēmija | - | Ļoti reti | |
| Pancitopēnija | Ļoti reti | - | |
| Leikopēnija | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | - | |
| Hemolītiskā anēmija | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Imūnās sistēmas traucējumi | Paaugstināta jutība (galvenokārt dermatoloģiskas reakcijas pacientiem ar predispozīciju uz alerģiskām un astmatiskām reakcijām) | - | Bieži |
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu) | Retāk* | - |
| Hiperkaliēmija, atgriezeniska pēc terapijas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Retāk* | - | |
| Hiponatriēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Retāk* | Nav zināms | |
| Hiperkalciēmija | - | Ļoti reti | |
| Hipokaliēmijas izraisīts kālija jonu deficīts, kas ir īpaši nopietns dažās lielam riskam pakļautās populācijās (skatīt 4.4. apakšpunktu) | - | Nav zināms | |
| Psihiskie traucējumi | Garastāvokļa pārmaiņas | Retāk | - |
| Miega traucējumi | Retāk | - | |
| Apmulsums | Ļoti reti | - | |
| Nervu sistēmas traucējumi | Reibonis | Bieži | - |
| Galvassāpes | Bieži | Reti | |
| Parestēzija | Bieži | Reti | |
| Disgeizija | Bieži | - | |
| Miegainība | Retāk* | - | |
| Ģībonis | Retāk* | Nav zināms | |
| Insults, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | - | |
| Aknu mazspējas gadījumā iespējama aknu encefalopātijas attīstība (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu) | - | Nav zināms | |
| Acu bojājumi | Redzes traucējumi | Bieži | Nav zināms |
| Miopija (skatīt 4.4. apakšpunktu) | - | Nav zināms | |
| Neskaidra redze | - | Nav zināms | |
| Ausu un labirinta bojājumi | Vertigo | Bieži | Reti |
| Troksnis ausīs | Bieži | - | |
| Sirds funkcijas traucējumi | Sirdsklauves | Retāk* | - |
| Tahikardija | Retāk* | - | |
| Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | - | |
| Aritmija (arī bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija) | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Miokarda infarkts, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | - | |
| Torsades de pointes (var izraisīt nāvi) (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu) | - | Nav zināms | |
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Hipotensija (un ar hipotensiju saistīta ietekme) (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Bieži | Ļoti reti |
| Vaskulīts | Retāk* | - | |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Klepus (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Bieži | - |
| Elpas trūkums | Bieži | - | |
| Bronhu spazmas | Retāk | - | |
| Eozinofīla pneimonija | Ļoti reti | - | |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Sāpes vēderā | Bieži | - |
| Aizcietējums | Bieži | Reti | |
| Caureja | Bieži | - | |
| Dispepsija | Bieži | - | |
| Slikta dūša | Bieži | Reti | |
| Vemšana | Bieži | Retāk | |
| Sausums mutē | Retāk | Reti | |
| Pankreatīts | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | Nav zināms |
| Aknu darbības traucējumi | - | Ļoti reti | |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Nieze | Bieži | - |
| Izsitumi | Bieži | - | |
| Makulopapulāri izsitumi | - | Bieži | |
| Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Retāk | Ļoti reti | |
| Angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Retāk | Ļoti reti | |
| Purpura | - | Retāk | |
| Hiperhidroze | Retāk | - | |
| Fotosensibilizācijas reakcija | Retāk* | Nav zināms | |
| Pemfigoīds | Retāk* | - | |
| Daudzformu eritēma | Ļoti reti | - | |
| Toksiska epidermas nekrolīze | - | Ļoti reti | |
| Stīvensa-Džonsona sindroms | - | Ļoti reti | |
| Psoriāzes paasināšanās | Reti | ||
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Muskuļu krampji | Bieži | - |
| Iespējams esošas akūtas diseminētās sarkanās vilkēdes paasinājums | - | Nav zināms | |
| Artralģija | Retāk* | - | |
| Mialģija | Retāk* | - | |
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Nieru darbības traucējumi | Retāk | - |
| Akūta nieru mazspēja | Ļoti reti | Ļoti reti | |
| Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Erektilā disfunkcija | Retāk | - |
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Astēnija | Bieži | - |
| Sāpes krūškurvī | Retāk* | - | |
| Nespēks | Retāk* | - | |
| Perifēra tūska | Retāk* | - | |
| Drudzis | Retāk* | - | |
| Savārgums | - | Reti | |
| Izmeklējumi | Paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs | Retāk* | - |
| Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs | Retāk* | - | |
| Paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs | Reti | - | |
| Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija | Reti | Nav zināms | |
| Pazemināta hemoglobīna koncentrācija un samazināta hematokrīta vērtība | Ļoti reti | - | |
| Paaugstināta glikozes koncentrācija | - | Nav zināms | |
| Paaugstināta urīnskābes koncentrācija | - | Nav zināms | |
| QT intervāla pagarināšanās elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu) | - | Nav zināms | |
| Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas | Kritieni | Retāk* | - |
* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Biežākā blakusparādība pārdozēšanas gadījumā ir hipotensija, kas dažkārt saistīta ar sliktu dūšu, vemšanu, krampjiem, reiboni, miegainību, apjukumu, oligūriju, kas var progresēt līdz anūrijai (hipovolēmijas dēļ). Var rasties elektrolītu un ūdens līdzsvara traucējumi (zems nātrija līmenis, zems kālija līmenis).
Ārstēšana
Pirmie veicamie pasākumi ir strauja uzņemto zāļu izvadīšana, skalojot kuņģi un/vai lietojot aktivēto ogli, tad – šķidruma un elektrolītu līdzsvara atjaunošana specializētā medicīnas iestādē, līdz to līmenis atgriežas normas robežās.
Ja rodas izteikta hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī ar galvu uz leju. Ja nepieciešams, intravenozi infūzijas veidā jāievada izotonisks sāls šķīdums vai jāizmanto jebkura cita šķidruma tilpuma palielināšanas metode.
Aktīvo perindoprila metabolītu perindoprilātu var izvadīt ar dialīzes palīdzību (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: perindoprils un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09BA04
Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg ir kombinēts līdzeklis, kas satur angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru perindoprila tosilātu un hlorsulfamoila grupas diurētisku līdzekli indapamīdu. Šo zāļu farmakoloģiskās īpašības nodrošina abu aktīvo vielu īpašības papildus tām īpašībām, kas papildina abu vielu kombinācijas aditīvo sinerģisko darbību.
Darbības mehānisms
Saistībā ar perindoprilu
Perindoprils inhibē angiotensīna konvertējošo enzīmu (AKE inhibitors), kas angiotensīnu I pārvērš par angiotensīnu II, kas ir asinsvadus sašaurinoša viela; turklāt šis enzīms veicina aldosterona sekrēciju virsnieru garozā un bradikinīna, kas paplašina asinsvadus, noārdīšanu līdz neaktīviem heptapeptīdiem.
Tā rezultātā:
- samazinās aldosterona sekrēcija;
- paaugstinās renīna aktivitāte plazmā, jo tā vairs nav pakļauta aldosterona negatīvajai iedarbībai;
- samazinās kopējā perifēriskā pretestība, labvēlīgi ietekmējot asinsvadu gultni muskuļos un nierēs,
un ilgstošas ārstēšanas gadījumā nepievienojas sāls un šķidruma aizture vai reflektora tahikardija.
Perindoprils antihipertensīvi darbojas arī pacientiem ar zemu vai normālu renīna koncentrāciju.
Perindoprila darbību nodrošina tā aktīvais metabolīts, perindoprilāts. Citi metabolīti ir neaktīvi.
Perindoprils samazina sirds slodzi:
- paplašinot vēnas, ko, iespējams, izraisa prostaglandīnu metabolisma pārmaiņas: pirmsslodzes mazināšanās,
- mazinot kopējo perifērisko pretestību: pēcslodzes mazināšanās.
Pētījumos, kuros piedalījušies pacienti ar sirds mazspēju, pierādīts, ka:
mazinās kreisā un labā sirds kambara piepildīšanās spiediens,
mazinās kopējā perifēro asinsvadu pretestība,
palielinās sirds izsviedes tilpums un uzlabojas sirds indekss,
uzlabojas vietējā asinsrite muskuļos.
Par uzlabojumiem liecina arī slodzes testa rezultāti.
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīds ir sulfonamīda atvasinājums ar indola gredzenu, kas farmakoloģiski līdzinās tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem. Indapamīds nomāc nātrija reabsorbciju kortikālās dilūcijas segmentā. Tas pastiprina nātrija un hlorīdu un, mazākā mērā, arī kālija un magnija izvadīšanu ar urīnu, tādējādi palielinot urīna daudzumu un pazeminot asinsspiedienu.
Farmakodinamiskā iedarbība
Saistībā ar Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg
Pacientiem ar hipertensiju, neatkarīgi no viņu vecuma, Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg atkarībā no devas pazemina diastolisko un sistolisko arteriālo asinsspiedienu gan guļus, gan stāvus pozīcijā.
Vairākcentru, nejaušinātajā, dubultaizklātajā un aktīvi kontrolētajā pētījumā PICXEL ar ehokardiogrāfijas palīdzību tika novērtēta perindoprila/indapamīda kombinācijas ietekme uz KKH hipertrofiju, salīdzinot ar enalaprila monoterapiju.
PICXEL pētījumā pacienti ar hipertensiju un KKH (definēta kā kreisā kambara masas indekss (KKMI) > 120 g/m2 vīriešiem un > 100 g/m2 sievietēm) nejaušināti saņēma perindoprila terc-butilamīnu 2 mg (atbilst 2,5 mg perindoprila arginīna)/indapamīdu 0,625 mg vai enalaprilu 10 mg vienu reizi dienā vienu gadu. Deva tika pielāgota atkarībā no asinsspiediena kontroles līdz perindoprila terc-butilamīna devai 8 mg (atbilst 10 mg perindoprila arginīna) un indapamīda devai 2,5 mg vai enalaprila devai 40 mg vienu reizi dienā. Tikai 34% pētījuma dalībnieku tika ārstēti tikai ar 2 mg perindoprila terc-butilamīna (atbilst 2,5 mg perindoprila arginīna)/ 0,625 mg indapamīda (salīdzinot ar 20% pacientu ar enalaprilu pa 10 mg).
Ārstēšanas beigās visā nejaušināšanai pakļauto pacientu populācijā perindoprila/indapamīda grupā bija vērojams daudz būtiskāks KKMI samazinājums (-10,1 g/m²), salīdzinot ar enalaprila grupu (-1,1 g/m²). Grupu starpā KKMI atšķirības bija -8,3 (95% TI (-11,5; -5,0), p < 0,0001).
Labāka ietekme uz KKMI tika panākta ar 8 mg perindoprila (atbilst 10 mg perindoprila tosilāta/2,5 mg indapamīda devām).
Attiecībā uz asinsspiedienu, aprēķinātā vidējā atšķirība starp grupām nejaušināšanai pakļautajā populācijā bija sistoliskajam asinsspiedienam -5,8 mmHg (95% TI (-7,9; -3,7), p < 0,0001), bet diastoliskajam asinsspiedienam -2,3 mmHg (95 % TI (-3,6; -0,9), p = 0,0004); minētā atšķirība bija par labu perindoprila/indapamīda grupai.
Saistīta ar perindoprilu
Perindoprils iedarbojas uz jebkuras smaguma pakāpes hipertensiju: vieglu, vidēji smagu vai smagu. Sistoliskā un diastoliskā arteriālā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozīcijā.
Maksimālu antihipertensīvo darbību novēro 4–6 stundas pēc vienas devas lietošanas, un darbības ilgums ir vairāk nekā 24 stundas.
Pēc 24 stundām ir augsta angiotensīnu konvertējošā enzīma atlieku bloķēšanas pakāpe – aptuveni 80%.
Pacientiem, kuriem novēro atbildes reakciju, asinsspiediens normalizējas pēc viena mēneša un efekts saglabājas bez tahifilakses.
Pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “atsitiena” efektu attiecībā uz hipertensiju.
Perindoprilam ir asinsvadus paplašinošas īpašības un tas atjauno galveno artēriju elastību, koriģē histomorfometriskās pārmaiņas rezistences artērijās un mazina kreisā kambara hipertrofiju .
Ja nepieciešams, tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa pievienošana nodrošina papildu sinerģiju.
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitora kombinācija ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli mazina hipokaliēmijas risku, kas saistīts ar diurētiskā līdzekļa monoterapiju.
Saistīta ar indapamīdu
Indapamīdam, lietojot monoterapijas veidā, piemīt antihipertensīvā darbība, kas ilgst 24 stundas. Šī darbība ir arī devām ar minimālām diurētiskām īpašībām.
Tā antihipertensīvā darbība ir proporcionāla artērijas elastības uzlabojumam un kopējās un arteriolu perifērās asinsvadu pretestības mazinājumam.
Indapamīds mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Pārsniedzot tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu un līdzīgu diurētisko līdzekļu devu, tiek sasniegta antihipertensīvās darbības līdzsvara fāze, kamēr nevēlamo blakusparādību biežums turpina pieaugt. Ja ārstēšana ir neefektīva, deva nav jāpalielina.
Turklāt ir pierādīts, ka indapamīds pacientiem ar hipertensiju, lietojot īslaicīgi, vidēji ilgi un ilgstoši:
neietekmē lipīdu metabolismu: triglicerīdu, ZBL-holesterīna un ABL-holesterīna,
neietekmē ogļhidrātu metabolismu, pat pacientiem hipertensiju un ar cukura diabētu.
Klīniskie pētījumi par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulto blokādi
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju.
Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pediatriskā populācija
Dati par Perindopril/Indapamide Teva 10 mg/2,5 mg lietošanu bērniem nav pieejami.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Saistībā ar perindoprilu/indapamīdu
Perindoprila un indapamīda vienlaicīga lietošana nemaina to farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar izolētu šo līdzekļu lietošanu.
Saistībā ar perindoprilu
Uzsūkšanās un biopieejamība
Pēc iekšķīgas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas un maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina pārveidošanos par perindoprilātu un tātad arī biopieejamību, perindoprils jālieto iekšķīgi vienas devas veidā no rīta pirms maltītes.
Izkliede
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāta piesaistīšanās pie plazmas proteīniem ir 20%, galvenokārt ar angiotenzīnu konvertējošo enzīmu, taču šis rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.
Biotransformācija
Perindoprils ir pirmszāles. 27% no lietotās perindoprila devas sasniedz asinsriti aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā. Papildus aktīvajam perindoprilātam, perindoprils rada piecus metabolītus, visus neaktīvus. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 – 4 stundu laikā.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienu laikā.
Linearitāte/nelinearitāte
Ir pierādīts, ka pastāv lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā iedarbību plazmā.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju, perindoprilāta izvadīšana ir palēnināta.
Nieru darbības traucējumi
Nieru mazspējas gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no darbības traucējumu smaguma pakāpes (kreatinīna klīrensa).
Dialīzes gadījumā
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Aknu ciroze
Pacientiem ar aknu cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: pirmvielas aknu klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Uzsūkšanās
Indapamīds strauji un pilnībā uzsūcas no gremošanas trakta.
Cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni vienas stundas laikā pēc zāļu perorālas lietošanas.
Izkliede
Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir 79%.
Biotransformācija un eliminācija
Eliminācijas pusperiods ir 14 - 24 stundas (vidēji 18 stundas). Atkārtota lietošana neizraisa uzkrāšanos. Eliminācija notiek galvenokārt ar urīnu (70% no devas) un fēcēm (22%) neaktīvu metabolītu formā.
Īpašas pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru mazspēju farmakokinētika nemainās.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Perindoprila/indapamīda kombinācijai ir nedaudz lielāka toksicitāte nekā atsevišķām sastāvdaļām. Žurkām pastiprināta iedarbība uz nierēm netika novērota. Tomēr ir novērota šādas kombinācijas gastrointestināla toksicitāte suņiem un paaugstināta toksicitāte žurku mātītēm (salīdzinot ar perindoprilu).
Neraugoties uz to, šīs blakusparādības novēro, lietojot devas, kas atbilst ļoti izteiktai drošuma robežai, salīdzinot ar lietotajām terapeitiskajām devām.
Saistībā ar perindoprilu
Ilgstošos toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) iekšķīgi lietota līdzekļa mērķorgāns ir nieres ar atgriezenisku bojājumu.
In vitro un in vivo pētījumos mutagenitāte netika novērota.
Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumi (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) neliecināja par embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmēm. Tomēr pierādīts, ka angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori kā grupa radījuši nevēlamu ietekmi uz vēlīnu augļa attīstību, kas izraisīja augļa nāvi un iedzimtus defektus grauzējiem un trušiem: nieru bojājumu un palielinātu peri- un postnatālo mirstību. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.
Ilgstošos pētījumos ar žurkām un pelēm netika novērota kancerogēna ietekme.
Saistībā ar indapamīdu
Lietojot vislielākās devas iekšķīgi dažādām dzīvnieku sugām (40 līdz 8000 reizes pārsniedzot terapeitisko devu), pierādīts, ka pastiprinājās indapamīda diurētiskā īpašības. Izteiktākie saindēšanās simptomi akūtas toksicitātes pētījumu laikā ar intravenozi vai intraperitoneāli lietotu indapamīdu bija saistīti ar indapamīda farmakoloģisku darbību, proti, palēnināta elpošana un perifēra vazodilatācija.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos nav pierādīta embriotoksicitāte, teratogenitāte, un fertilitāte netika ietekmēta.
Pārbaudīts, ka indapamīdam nepiemīt mutagēnas un kancerogēnas īpašības.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kodols
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Preželatinizēta kukurūzas ciete
Povidons K30
Magnija stearāts (E572)
Apvalks
Polivinilspirts - daļēji hidrolizēts (E1203)
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols/PEG 3350 (E1521)
Talks (E553b)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
28 mēneši.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Balti, necaurspīdīgi polipropilēna (PP) konteineri ar baltu, necaurspīdīgu polietilēna (PE) vāciņu un desikantu, aizzīmogoti ar polietilēna blīvētāju gaisa plūsmas mazināšanai.
Iepakojumā 30, 50, 60 (2x30), 90 (3x30) vai 100 (2x50) apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Teva Pharma B.V.
Swensweg 5
2031 GA Haarlem
Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
17-0018
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2017. gada 20. janvāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
04/2017
