PAMITOR 15 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
152.02 €
03-0328-01
03-0328
Chiesi Pharmaceuticals GmbH, Austria
24-OCT-08
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
15 mg/ml
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Chiesi Pharmaceuticals GmbH, Austria
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Pamitor 15 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Dinatrii pamidronas
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Pamitor un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Pamitor lietošanas
Kā lietot Pamitor
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Pamitor
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Pamitor un kādam nolūkam to lieto
Pamitor aktīvā viela dinātrija pamidronāts pieder zāļu grupai, ko sauc par bisfosfonātiem (kalcija līmeņa regulatori), kas palīdz uzturēt līdzsvaru starp kaulu veidošanos un resorbciju. Tas nomāc patoloģiski palielinātu kaulu resorbciju.
Pamitor lieto stāvokļu ārstēšanai, kas saistīti ar palielinātu osteoklastu aktivitāti:
palielināts kalcija līmenis asinīs, kam pamatā ir patoloģiski palielināta kaulu resorbcija, ko izraisa kaulu metastāzes (audzēja izraisīta hiperkalciēmija);
osteolīzes (kaula) bojājums un kaulu sāpes pacientiem ar kaulu metastāzēm, kas saistītas ar krūts vēzi vai multiplo mielomu;
Pedžeta kaulu slimība (hroniska kaulu slimība).
2. Kas Jums jāzina pirms Pamitor lietošanas
Nelietojiet Pamitor šādos gadījumos:
ja Jums ir paaugstināta jutība pret dinātrija pamidronātu, citiem bisfosfonātiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Pamitor nedrīkst ievadīt pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), izņemot dzīvību apdraudošu audzēja izraisītu hiperkalciēmiju, ja ieguvums pārsniedz iespējamo risku.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Pamitor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu:
ja Jums ir smaga aknu mazspēja;
ja Jums ir nieru darbības traucējumi, it īpaši, smagi nieru darbības traucējumi;
ja Jums ir hiperkalciēmija vai nieru darbības traucējumi: pacientiem ar hiperkalciēmiju vai esošiem nieru darbības traucējumiem, jāveic periodiska standarta laboratorisko un klīnisko rādītāju izvērtēšana. Tas ieteicams arī pacientiem, kam nav šo slimību;
ja Jums ir drudzis;
ja Jums ir sirds slimības, īpaši gados vecākiem pacientiem, pārmērīga sāļu koncentrācija var izraisīt sirds mazspēju (kreisā kambara mazspēju vai sastrēguma sirds mazspēju). Drudzis (gripai līdzīgs sindroms) var arī pasliktināt šo stāvokli;
ja Jums ir Pedžeta kaulu slimību un pastāv kalcija vai D vitamīna deficīta risks, Pamitor lietošanas laikā jālieto šo vielu iekšķīgi lietojamas piedevas, lai samazinātu iespējamo hipokalciēmijas (samazināts kalcija līmenis asinīs) risku;
ja Jums ir kalcija vai D vitamīna deficīta risks.
ja Jums ir vai ir bijušas sāpes, pietūkums vai nejutīgums žoklī, smaguma sajūta žoklī vai arī zobu kustīgums. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar Pamitor ārsts var ieteikt Jums veikt zobu pārbaudi;
ja Jums tiek veikta zobu ārstēšana vai plānojat veikt zobu ķirurģiskas manipulācijas, pastāstiet zobārstam, ka Jūs tiekat ārstēts ar Pamitor un informējiet ārstu par zobu ārstēšanu.
Ārstēšanās ar Pamitor laikā Jums jānodrošina laba mutes dobuma higiēna (ieskaitot regulāru zobu tīrīšanu) un jāveic regulāras zobu pārbaudes.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu un zobārstu, ja novērojat jebkādas mutes dobuma vai zobu problēmas, piemēram, zoba kustēšanos, sāpes vai pietūkumu, nedzīstošas čūlas vai izdalījumus, jo tās var būt pazīmes stāvoklim, ko dēvē par žokļa osteonekrozi.
Lielāks žokļa osteonekrozes rašanās risks ir pacientiem, kuriem tiek veikta ķīmijterapija un/vai staru terapija, kuri lieto steroīdus, kuriem tiek veikta zobu ķirurģiska ārstēšana, kuri neveic regulāru mutes dobuma higiēnu, kuriem ir smaganu slimība, kuri ir smēķētāji vai kuri iepriekš ir ārstēti ar bisfosfonātiem (lieto, lai ārstētu vai novērstu kaulu bojājumus).
Pamitor nekad nedrīkst ievadīt bolus injekciju veidā un tas vienmēr jāatšķaida un jāievada lēnas intravenozas infūzijas veidā.
Pirms Pamitor ievadīšanas, jāizvērtē pacienta veselības stāvoklis, lai pārliecinātos par atbilstošu hidratāciju. It īpaši tas attiecas uz pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus.
Uzsākot terapiju ar Pamitor, jānovēro elektrolītu, kalcija un fosfātu koncentrācija serumā.
Bērni un pusaudži
Pamitor efektivitāte un drošums bērniem un pusaudžiem nav pierādīts, tāpēc Pamitor nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Pamitor
Pastāstiet ārstam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.
Jāievēro piesardzība, ja Pamitor lieto kopā ar anti-angiogēnām zālēm (vēža ārstēšanai), jo žokļa osteonekrozes rašanās ir biežāk novērota pacientiem, kuri vienlaicīgi ārstēti ar šīm zālēm.
Lietojot Pamitor vienlaicīgi ar bieži izmantojamiem pretvēža līdzekļiem, līdz šim nav novērota mijiedarbība.
Pamitor ir lietots vienlaicīgi ar kalcitonīnu pacientiem ar smagu hiperkaliēmiju, kā rezultātā novērota sinerģiska iedarbība, kas vēl straujāk samazināja kalcija koncentrāciju serumā.
Lietojot Pamitor vienlaicīgi ar citām potenciāli nefrotoksiskām zālēm (zāles, kas ietekmē nieru darbību), jāievēro piesardzība.
Pamitor nedrīkst lieto vienlaicīgi ar citiem bisfosfonātiem, jo nav zināma šo līdzekļu kombinētā iedarbība.
Pacientiem ar multiplo mielomu var palielināties nieru darbības traucējumu risks, ja Pamitor lieto vienlaicīgi ar talidomīdu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pamitor lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama, izņemot dzīvību apdraudošas hiperkalciēmijas gadījumā.
Pamitor terapijas laikā jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Uzmanību: šīs zāles var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Retos gadījumos pēc Pamitor infūzijas iespējams miegainums un/vai reibonis, un šajos gadījumos pacientiem nevajadzētu vadīt transportlīdzekļus, apkalpot iespējami bīstamus mehānismus vai veikt darbības, kas var būt bīstamas samazinātas uzmanības rezultātā.
Pamitor satur nātriju
Pamitor 15 mg/ml ampula: Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ampulā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Pamitor 30 mg/2 ml ampula: Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ampulā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Pamitor 60 mg/4 ml ampula: Šīs zāles satur 24 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā ampulā. Tas ir līdzvērtīgi 1,2 % ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.
Pamitor 90 mg/6 ml ampula: Šīs zāles satur 36 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā ampulā. Tas ir līdzvērtīgi 1,8 % ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.
3. Kā lietot Pamitor
Pamitor parasti Jums ievadīs veselības aprūpes speciālists.
Pamitor jālieto intravenozas infūzijas veidā.
Pamitor lieto tikai pieaugušajiem.
Kopējā lietojamā Pamitor deva, kas jālieto terapijas kursa laikā, ir atkarīga no Jūsu sākotnējās kalcija koncentrācijas.
Ārsts izlems par Jums piemērotu devu.
Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai medmāsai.
Ja Jums liekas, ka Pamitor iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Nav pieredzes par lietošanu bērniem.
Ja Jums ievadīts Pamitor vairāk nekā noteikts
Pacienti, kuri saņēmuši lielākas devas nekā ieteicamās devas, rūpīgi jānovēro. Pazīmes, kas iespējamas, ievadot par daudz šo zāļu, ir tirpšanas sajūta, muskuļu krampji un pazemināts asinsspiediens. Stāvokļa uzlabošanos var panākt, ievadot kalcija glikonātu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pamitor izraisītas blakusparādības parasti ir vieglas un pārejošas. Visbiežākās blakusparādības ir strauja kalcija līmeņa pazemināšanās asinīs bez specifiskām slimības pazīmēm (bezsimptomu hipokalciēmija) un drudzis (paaugstināta ķermeņa temperatūra par 1 – 2°C), kas parasti novērojams pēc terapijas sākuma un pirmo 48 stundu laikā pēc infūzijas. Drudzis parasti izzūd pats no sevis un tā rašanās gadījumā nav nepieciešams pārtraukt terapiju.
Iespējamas sekojošas blakusparādības:
Ļoti bieži (novēro vairāk nekā 1 pacientam no 10)
drudzis un gripai līdzīgi simptomi, ko dažkārt pavada tādi simptomi kā nespēks, drebuļi, nogurums un karstuma viļņi;
pazemināta kalcija vai fosfātu koncentrācija asinīs.
Bieži (novēro mazāk nekā 1 pacientam no 10)
samazināts sarkano asins šūnu, trombocītu vai limfocītu (balto asins šūnu) skaits asinīs;
samazināta kālija koncentrācija asinīs, samazināta magnija koncentrācija asinīs;
samazināta kalcija koncentrācija asinīs ar tādiem simptomiem kā jušanas traucējumi un muskuļu krampji;
galvassāpes, bezmiegs, miegainums;
konjunktivīts (konjunktīvas iekaisums);
priekškambaru mirdzēšana;
paaugstināts asinsspiediens;
slikta dūša, vemšana, ēstgribas zudums, sāpes vēderā, caureja, aizcietējums, gastrīts (kuņģa gļotādas iekaisums);
izsitumi;
pārejošas kaulu sāpes, locītavu vai muskuļu sāpes, vispārīgas sāpes;
reakcijas infūzijas ievadīšanas vietā (lokālas sāpes, apsārtums, pietūkums, ādas sacietējums, vēnu iekaisums, dažkārt ar recekļu veidošanos);
paaugstināts kreatinīna līmenis serumā.
Retāk (novēro mazāk nekā 1 pacientam no 100)
alerģiskas reakcijas, tajā skaitā, anafilakse, bronhospazmas/elpas trūkums, Kvinkes tūska (angioedēma);
krampji, uzbudinājums, reibonis, letarģija;
acs krāsainās daļas (varavīksnenes vai varavīksnenes un ciliārās daļas) iekaisums;
pazemināts asinsspiediens;
gremošanas traucējumi;
nātrene;
muskuļu krampji;
akūta nieru mazspēja;
izmaiņas aknu funkcionālo rādītāju analīzēs, paaugstināts urīnvielas līmenis serumā.
Reti (novēro mazāk nekā 1 pacientam no 1000)
fokāla, segmentāla glomerulonekroze (nieru bojājums), tajā skaitā kolapss, nefrotiskais sindroms.
Ļoti reti (novēro mazāk nekā 1 pacientam no 10000)
atkārtota Herpes simplex un jostas rozes (Herpes zoster) saasināšanās;
samazināts balto asins šūnu skaits;
anafilaktisks šoks;
paaugstināta kālija vai nātrija koncentrācija asinīs;
apjukums, redzes halucinācijas;
cīpslenes iekaisums (sklerīts, episklerīts), dzeltens redzes lauks;
sirdsdarbības traucējumi (elpas trūkums, plaušu tūska), sastrēguma sirds mazspēja (tūska), ko izraisa šķidruma uzkrāšanās;
akūts elpošanas distresa sindroms, intersticiāla plaušu slimība;
esošas nieru slimības saasinājums, asins piejaukums urīnā, nieru kanāliņu bojājumi, tubulointersticiāls nefrīts, glomerulonefropātija.
Ja Jums novērojamas sāpes ausīs, izdalījumi no auss un/vai auss infekcija, konsultējieties ar ārstu. Tās var būt ausu kaula bojājuma pazīmes (ļoti reti).
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
acs dobuma iekaisums;
sāpes mutē, zobu sāpes un/vai sāpes žoklī, pietūkums vai nedzīstošas čūlas mutes dobumā vai žoklī, izdalījumi, nejūtīgums vai smaguma sajūta žoklī vai zobu kustīgums. Šīs pazīmes var liecināt par žokļa kaula bojājumiem (osteonekrozi). Ja Jūs novērojat kādu no šiem simptomiem ārstēšanās ar Pamitor laikā vai pēc tās pārtraukšanas, nekavējoties konsultējieties ar ārstu un zobārstu.
Netipiski augšstilba kaula lūzumi, it īpaši pacientiem, kuri saņem ilgstošu osteoporozes ārstēšanu. Ja Jums attīstās sāpes, vājums vai diskomforta sajūta augšstilba, gūžas vai cirkšņa apvidū, pastāstiet par to ārstam, jo tās varētu būt augšstilba kaula iespējama lūzuma agrīnas pazīmes.
Daudzas no šīm blakusparādībām var būt saistītas ar pastāvošo slimību.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Pamitor
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Šķīdumu, kas atšķaidīts ar 9 % nātrija hlorīda šķīdumu vai 5 % glikozes šķīdumu, var uzglabāt 24 stundas temperatūrā no 2ºC - 8ºC. No mikrobioloģiskā viedokļa, zāles pēc atšķaidīšanas aseptiskos apstākļos, jālieto nekavējoties.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Pamitor satur
Aktīvā viela ir dinātrija pamidronāts. 1 ml šķīduma satur 15 mg dinātrija pamidronāta, kas atbilst 12,6 mg pamidronskābes.
Katra 1 ml ampula satur 15 mg dinātrija pamidronāta.
Katra 2 ml ampula satur 30 mg dinātrija pamidronāta.
Katra 4 ml ampula satur 60 mg dinātrija pamidronāta.
Katra 6 ml ampula satur 90 mg dinātrija pamidronāta.
Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds (9 mg/ml), nātrija hidroksīds un ūdens injekcijām.
Pamitor ārējais izskats un iepakojums
Dzidrs un bezkrāsains šķīdums, kas nesatur nogulsnes.
Koncentrāta pH: 7,5 – 8,5.
Pamitor osmolaritāte: 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumā: 278 - 290 mosm/kg.
5 % glikozes šķīdumā: 284 - 307 mosm/kg.
Polietilēna (PE) ampulas bez šķīdinātāja.
Iepakojumi:
1 ml x 15 mg (1 vai 4 ampulas)
2 ml x 30 mg (1, 2 vai 4 ampulas)
4 ml x 60 mg (1 vai 4 ampulas)
6 ml x 90 mg (1 vai 4 ampulas)
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Chiesi Pharmaceuticals GmbH, Gonzagagasse 16/16, 1010 Vienna, Austrija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada novembrī.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:
Devas un lietošanas veids
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar Pamitor, jāizsniedz lietošanas instrukcija un pacienta atgādinājuma kartīte.
Devas
Pieaugušie un gados vecāki cilvēki
Audzēja izraisīta hiperkalciēmija
Pirms Pamitor lietošanas pacientiem jābūt adekvāti hidratētiem.
Kopējā lietojamā Pamitor deva, kas jālieto terapijas kursa laikā, ir atkarīga no pacienta sākotnējās kalcija koncentrācijas. No klīniskajiem datiem izriet sekojošas norādes nekoriģētas kalcija koncentrācijas gadījumiem. Neskatoties uz to, devas dotā diapazona robežās ir noderīgas arī rehidratētiem pacientiem, ar koriģētu kalcija līmeni attiecībā ar olbaltumvielu vai albumīna koncentrāciju serumā.
Sākotnējā kalcija koncentrācija plazmā
Kopējā deva
Infūziju šķīduma koncentrācija
Ieteicamais infūzijas ātrums
mmol/l
mg % (mg/100 ml)
mg
mg/ml
mg/stundā
Līdz 3,0
Līdz 12,0
Līdz 30
30/125
22
3,0 – 3,5
12,0 – 14,0
30 - 60
30/125
60/250
22
3,5 – 4,0
14,0 – 16,0
60 - 90
60/250
90/500
22
≥ 4,0
> 16
90
90/500
22
Kopējo Pamitor devu var lietot kā vienreizēju infūziju vai arī vairāku infūziju veidā, ko ievada 2 līdz 4 dienas pēc kārtas. Maksimālā terapijas kursa deva ir 90 mg, gan sākotnējam, gan atkārtotam terapijas kursam.
Ievērojams kalcija koncentrācijas samazinājums serumā parasti novērojams 24 līdz 48 stundas pēc Pamitor ievadīšanas un stāvokļa stabilizēšanās parasti tiek sasniegta 3 līdz 7 dienās. Ja šajā laikā netiek panākts normāls kalcija līmenis, var lietot turpmākas devas. Atbildes reakcijas ilgums var būt mainīgs katram pacientam individuāli un terapiju var atkārtot vienmēr, kad atkāroti rodas hiperkalciēmija. Līdzšinējā klīniskā pieredze liecina, ka Pamitor var kļūt mazāk efektīvs, ja terapiju skaits palielinās.
Osteolīzes bojājums un kaulu sāpes pacientiem ar kaulu metastāzēm, kas saistītas ar krūts vēzi vai multiplo mielomu
Ieteicamā Pamitor deva ārstējot osteolīzes bojājumus un kaulu sāpes pacientiem ar kaulu metastāzēm, kas saistītas ar krūts vēzi vai multiplo mielomu, ir 90 mg, ievadot kā reizes infūziju, ik pēc 4 nedēļām.
Pacientiem ar kaulu metastāzēm, kuri saņem ķīmijterapiju ar 3 nedēļu intervālu, 90 mg Pamitor arī var lietot ar 3 nedēļu intervālu.
Pedžeta kaulu slimība
Ieteicamā kopējā deva ir robežās no 180 līdz 210 mg. To iespējams lietot kā 30 mg reizes devu vienu reizi nedēļā, ko turpina 6 nedēļas pēc kārtas (kopējā deva 180 mg) vai kā 60 mg reizes devu katru otro nedēļu. Ja lieto 60 mg lielas reizes devas, terapiju ieteicams uzsākt ar reizes devu 30 mg (kopējā deva 210 mg).
Ja rodas recidīvs, terapijas shēmu (bez sākuma devas) var atkārtot ik pēc 6 mēnešiem, līdz tiek sasniegta stāvokļa uzlabošanās.
Nieru darbības traucējumi
Pamitor nedrīkst ievadīt pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), izņemot dzīvību apdraudošu audzēja izraisītu hiperkalciēmiju, ja ieguvums pārsniedz iespējamo risku.
Līdzīgi citiem intravenozi ievadāmiem bisfosfonātiem, ieteicams novērot nieru darbību, piemēram, noteikt kreatinīna līmeni serumā, pirms katras Pamitor devas. Pacientiem, kuriem ar Pamitor tiek ārstētas kaulu metastāzes vai multiplā mieloma, pasliktinoties nieru darbībai, uz laiku jāatceļ devu ievadīšana līdz nieru darbības stāvoklis atjaunojas 10 % robežās no sākotnējā stāvokļa. Šo ieteikumu pamato klīniskais pētījums, kurā nieru darbības traucējumi tika definēti sekojoši:
pacientiem ar normāliem kreatinīna rādītājiem sākuma stāvoklī – palielināšanās par 0,5 mg/100 ml;
pacientiem ar patoloģiskiem kreatinīna rādītājiem sākuma stāvoklī – palielināšanās par 1,0 mg/100 ml.
Farmakokinētiskais pētījums, kas veikts ar vēža slimniekiem ar normālu nieru darbību vai nieru darbības traucējumiem, liecina, ka nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss 61 līdz 90 mg/ml) līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 līdz 60 mg/ml). Šiem pacientiem infūzijas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 mg/4 stundās (apmēram 20 līdz 22 mg/stundā).
Aknu darbības traucējumi
Farmakokinētiskais pētījums liecina, ka pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana. Pamitor nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.
Pediatriskā populācija
Nav klīniskās pieredzes par Pamitor lietošanu bērniem.
Lietošanas veids
Pamitor jālieto intravenozas infūzijas veidā.
Pamitor nekad nedrīkst ievadīt bolus injekcijas veidā.
Infūzijas ātrums nedrīkst pārsniegt 60 mg/stundā (1 mg/minūtē) un Pamitor koncentrācija infūziju šķīdumā nedrīkst pārsniegt 90 mg/250 ml. 90 mg deva 250 ml infūziju šķīdumā parasti jāievada 2 stundu ilgas infūzijas veidā. Tomēr, pacientiem ar multiplo mielomu vai audzēja izraisītu hiperkalciēmiju nav ieteicams pārsniegt 90 mg/500 ml 4 stundu laikā.
Lai samazinātu lokālu reakciju risku infūzijas vietā, kanula rūpīgi jāievada relatīvi lielā vēnā.
Pamitor nedrīkst pievienot kalciju saturošiem infūziju šķīdumiem.
Jālieto tikai svaigi pagatavots un dzidrs šķīdums. Pēc atšķaidīšanas ar 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu vai 5 % glikozes šķīdumu tas jāievada lēnas infūzijas veidā.
Nesaderība
Atšķaidītu Pamitor šķīdumu nedrīkst sajaukt ar kalciju saturošiem šķīdumiem, jo iespējama kompleksu veidošanās.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
SASKAŅOTS ZVA 29-11-2018
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Pamitor 15 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 ml šķīduma satur 15 mg dinātrija pamidronāta (Dinatrii pamidronas), kas atbilst 12,6 mg pamidronskābes.
Katra 1 ml ampula satur 15 mg dinātrija pamidronāta.
Katra 2 ml ampula satur 30 mg dinātrija pamidronāta.
Katra 4 ml ampula satur 60 mg dinātrija pamidronāta.
Katra 6 ml ampula satur 90 mg dinātrija pamidronāta.
Palīgviela ar zināmu iedarbību: nātrijs.
Pamitor satur nātriju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.
Dzidrs un bezkrāsains šķīdums, kas nesatur nogulsnes.
Koncentrāta pH: 7,5 – 8,5.
Pamitor osmolaritāte: 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumā: 278 - 290 mosm/kg.
5 % glikozes šķīdumā: 284 - 307 mosm/kg.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Stāvokļu ārstēšanai, kas saistīti ar palielinātu osteoklastu aktivitāti:
audzēja izraisīta hiperkalciēmija;
osteolīzes bojājums un kaulu sāpes pacientiem ar kaulu metastāzēm, kas saistītas ar krūts vēzi vai multiplo mielomu;
Pedžeta kaulu slimība.
4.2. Devas un lietošanas veids
Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar Pamitor, jāizsniedz lietošanas instrukcija un pacienta atgādinājuma kartīte.
Devas
Pieaugušie un gados vecāki cilvēki
Audzēja izraisīta hiperkalciēmija
Pirms Pamitor lietošanas pacientiem jābūt adekvāti hidratētiem.
Kopējā lietojamā Pamitor deva, kas jālieto terapijas kursa laikā, ir atkarīga no pacienta sākotnējās kalcija koncentrācijas. No klīniskajiem datiem izriet sekojošas norādes nekoriģētas kalcija koncentrācijas gadījumiem. Neskatoties uz to, devas dotā diapazona robežās ir noderīgas arī rehidratētiem pacientiem, ar koriģētu kalcija līmeni attiecībā ar olbaltumvielu vai albumīna koncentrāciju serumā.
Sākotnējā kalcija koncentrācija plazmā
Kopējā deva
Infūziju šķīduma koncentrācija
Ieteicamais infūzijas ātrums
mmol/l
mg % (mg/100 ml)
mg
mg/ml
mg/stundā
Līdz 3,0
Līdz 12,0
Līdz 30
30/125
22
3,0 – 3,5
12,0 – 14,0
30 - 60
30/125
60/250
22
3,5 – 4,0
14,0 – 16,0
60 - 90
60/250
90/500
22
≥ 4,0
> 16
90
90/500
22
Kopējo Pamitor devu var lietot kā vienreizēju infūziju vai arī vairāku infūziju veidā, ko ievada 2 līdz 4 dienas pēc kārtas. Maksimālā terapijas kursa deva ir 90 mg, gan sākotnējam, gan atkārtotam terapijas kursam.
Ievērojams kalcija koncentrācijas samazinājums serumā parasti novērojams 24 līdz 48 stundas pēc Pamitor ievadīšanas un stāvokļa stabilizēšanās parasti tiek sasniegta 3 līdz 7 dienās. Ja šajā laikā netiek panākts normāls kalcija līmenis, var lietot turpmākas devas. Atbildes reakcijas ilgums var būt mainīgs katram pacientam individuāli un terapiju var atkārtot vienmēr, kad atkāroti rodas hiperkalciēmija. Līdzšinējā klīniskā pieredze liecina, ka Pamitor var kļūt mazāk efektīvs, ja terapiju skaits palielinās.
Osteolīzes bojājums un kaulu sāpes pacientiem ar kaulu metastāzēm, kas saistītas ar krūts vēzi vai multiplo mielomu
Ieteicamā Pamitor deva ārstējot osteolīzes bojājumus un kaulu sāpes pacientiem ar kaulu metastāzēm, kas saistītas ar krūts vēzi vai multiplo mielomu, ir 90 mg, ievadot kā reizes infūziju, ik pēc 4 nedēļām.
Pacientiem ar kaulu metastāzēm, kuri saņem ķīmijterapiju ar 3 nedēļu intervālu, 90 mg Pamitor arī var lietot ar 3 nedēļu intervālu.
Pedžeta kaulu slimība
Ieteicamā kopējā deva ir robežās no 180 līdz 210 mg. To iespējams lietot kā 30 mg reizes devu vienu reizi nedēļā, ko turpina 6 nedēļas pēc kārtas (kopējā deva 180 mg) vai kā 60 mg reizes devu katru otro nedēļu. Ja lieto 60 mg lielas reizes devas, terapiju ieteicams uzsākt ar reizes devu 30 mg (kopējā deva 210 mg).
Ja rodas recidīvs, terapijas shēmu (bez sākuma devas) var atkārtot ik pēc 6 mēnešiem, līdz tiek sasniegta stāvokļa uzlabošanās.
Nieru darbības traucējumi
Pamitor nedrīkst ievadīt pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), izņemot dzīvību apdraudošu audzēja izraisītu hiperkalciēmiju, ja ieguvums pārsniedz iespējamo risku.
Līdzīgi citiem intravenozi ievadāmiem bisfosfonātiem, ieteicams novērot nieru darbību, piemēram, noteikt kreatinīna līmeni serumā, pirms katras Pamitor devas. Pacientiem, kuriem ar Pamitor tiek ārstētas kaulu metastāzes vai multiplā mieloma, pasliktinoties nieru darbībai, uz laiku jāatceļ devu ievadīšana līdz nieru darbības stāvoklis atjaunojas 10 % robežās no sākotnējā stāvokļa. Šo ieteikumu pamato klīniskais pētījums, kurā nieru darbības traucējumi tika definēti sekojoši:
pacientiem ar normāliem kreatinīna rādītājiem sākuma stāvoklī – palielināšanās par 0,5 mg/100 ml;
pacientiem ar patoloģiskiem kreatinīna rādītājiem sākuma stāvoklī – palielināšanās par 1,0 mg/100 ml.
Farmakokinētiskais pētījums, kas veikts ar vēža slimniekiem ar normālu nieru darbību vai nieru darbības traucējumiem, liecina, ka nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss 61 līdz 90 mg/ml) līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 līdz 60 mg/ml). Šiem pacientiem infūzijas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 mg/4 stundās (apmēram 20 līdz 22 mg/stundā).
Aknu darbības traucējumi
Farmakokinētiskais pētījums liecina, ka pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana. Pamitor nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Nav klīniskās pieredzes par Pamitor lietošanu bērniem.
Lietošanas veids
Pamitor jālieto intravenozas infūzijas veidā.
Pamitor nekad nedrīkst ievadīt bolus injekcijas veidā (skatīt 4.4 apakšpunktu).
Infūzijas ātrums nedrīkst pārsniegt 60 mg/stundā (1 mg/minūtē) un Pamitor koncentrācija infūziju šķīdumā nedrīkst pārsniegt 90 mg/250 ml). 90 mg deva 250 ml infūziju šķīdumā parasti jāievada 2 stundu ilgas infūzijas veidā. Tomēr, pacientiem ar multiplo mielomu vai audzēja izraisītu hiperkalciēmiju nav ieteicams pārsniegt 90 mg/500 ml 4 stundu laikā.
Lai samazinātu lokālu reakciju risku infūzijas vietā, kanula rūpīgi jāievada relatīvi lielā vēnā.
Pamitor nedrīkst pievienot kalciju saturošiem infūziju šķīdumiem.
Jālieto tikai svaigi pagatavots un dzidrs šķīdums. Pēc atšķaidīšanas ar 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu vai 5 % glikozes šķīdumu tas jāievada lēnas infūzijas veidā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem bisfosfonātiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Vispārīgi
Pamitor nekad nedrīkst ievadīt bolus injekciju veidā un tas vienmēr jāatšķaida un jāievada lēnas intravenozas infūzijas veidā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pirms Pamitor ievadīšanas, jāizvērtē pacienta veselības stāvoklis, lai pārliecinātos par atbilstošu hidratāciju. It īpaši tas attiecas uz pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus.
Uzsākot Pamitor terapiju, jānovēro standarta metaboliski rādītāji attiecībā uz hiperkalciēmiju, tajā skaitā, kalcija un fosfātu koncentrācija serumā. Pacienti, kuriem ir veikta vairogdziedzera operācija, var būt īpaši jutīgi attiecībā uz hipokalciēmiju, kam pamatā ir relatīva hipoparatireoze.
Pacientiem ar sirds slimībām, it īpaši gados vecākiem pacientiem, pārmērīga sāļu koncentrācija var izraisīt sirds mazspēju (kreisā kambara mazspēju vai sastrēguma sirds mazspēju). Drudzis (gripai līdzīgs sindroms) var arī pasliktināt šo stāvokli.
Pacientiem ar anēmiju, leikopēniju vai trombocitopēniju jāveic regulāri hematoloģiskie izmeklējumi.
Nieru mazspēja
Bisfosfonātu, tajā skaitā Pamitor, lietošana ir saistīta ar nieru toksicitāti, kas izpaužas kā nieru darbības traucējumi un potenciāla nieru mazspēja. Pacientiem pēc Pamitor sākuma devas vai vienas devas ziņots par nieru darbības traucējumiem, progresēšanu līdz nieru mazspējai un dialīzi. Par nieru darbības traucējumiem (tajā skaitā nieru mazspēju) ziņots arī pacientiem ar multiplo mielomu, kuri saņēmuši ilgstošu Pamitor terapiju.
Dinātrija pamidronāts izdalās galvenokārt caur nierēm neizmainītā veidā (skatīt 5.2. apakšpunktu), tāpēc pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt lielāks ar nierēm saistīto blakusparādību risks.
Ņemot vērā klīniski nozīmīgu nieru darbības traucējumu risku, kas var progresēt līdz nieru mazspējai, Pamitor reizes deva nedrīkst būt lielāka par 90 mg un jāievēro ieteicamais infūzijas ilgums (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Līdzīgi citiem intravenozi ievadāmiem bisfosfonātiem, ieteicams novērot nieru darbību, piemēram, noteikt kreatinīna līmeni serumā, pirms katras Pamitor devas.
Pacientiem, kuri ilgstoši saņem biežas Pamitor infūzijas, it īpaši, pacientiem ar esošu nieru slimību vai noslieci uz nieru darbības traucējumiem (piemēram, pacienti ar multiplo mielomu un/vai audzēja izraisītu hiperkalciēmiju), pirms katras Pamitor devas jāizvērtē standarta nieru darbības laboratoriskie un klīniskie rādītāji.
Pacientiem, kuriem ar Pamitor tiek ārstētas kaulu metastāzes vai multiplā mieloma, pasliktinoties nieru darbībai, uz laiku jāatceļ devu ievadīšana (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pamitor nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar citiem bisfosfonātiem, jo to kombinētā iedarbība nav pētīta.
Aknu mazspēja
Farmakokinētiskais pētījums liecina, ka pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tā kā nav pieejama klīniskā informācija attiecībā uz pacientiem ar smagu aknu mazspēja, nav iespējams sniegt specifiskus ieteikumus attiecībā uz šo pacientu grupu.
Kalcijs un vitamīns D
Ja nav konstatēta hiperkalciēmija, pacientiem ar dominējošu kaulu metastāžu līzi vai multiplo mielomu, kuriem ir kalcija vai vitamīna D deficīta risks, un pacientiem ar Pedžeta kaulu slimību, iekšķīgi jālieto kalcijs un vitamīns D, lai samazinātu hipokalciēmijas risku.
Žokļa osteonekroze
Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā ziņots par žokļa osteonekrozi (ŽON) pacientiem, kuri saņēmuši pamidronātu.
Pacientiem, kuriem mutē ir neizārstēti vaļēji mīksto audu bojājumi, ārstēšanas uzsākšana vai jauna ārstēšanas kursa uzsākšana ir jāatliek, izņemot neatliekamas medicīniskas situācijas.
Pacientiem ar vienlaikus esošiem riska faktoriem pirms ārstēšanas uzsākšanas ar bisfosfonātiem ir ieteicama zobu izmeklēšana ar piemērotu profilaktisku zobu sanāciju un individuāla ieguvuma-riska izvērtēšana.
Tālāk minētie riska faktori jāņem vērā, izvērtējot individuālo ŽON rašanās risku:
bisfosfonātu devu lielums (pie lielākām preparāta devām ir lielāks risks), ievadīšanas veids (lietojot parenterāli, ir lielāks risks) un kumulatīvā bisfosfonātu deva;
vēzis, blakusslimības (piemēram, anēmija, koagulopātijas, infekcija), smēķēšana;
vienlaicīga terapija: ķīmijterapija, angioģenēzes inhibitori (skatīt 4.5. apakšpunktu), staru terapija galvai un kaklam, kortikosteroīdi;
zobu slimības anamnēze, nepietiekama mutes dobuma higiēna, periodontāla slimība, invazīvas zobu procedūras (piemēram, zoba izraušana) un nepietiekami pieguļošas zobu protēzes.
Ārstēšanas ar Pamitor laikā visiem pacientiem jāiesaka uzturēt labu mutes dobuma higiēnu, veikt regulāras zobu pārbaudes un nekavējoties ziņot par jebkādiem simptomiem mutes dobumā, piemēram, zobu kustīgumu, sāpēm vai pietūkumu, nedzīstošām čūlām vai izdalījumiem. Ārstēšanas laikā invazīvas zobu procedūras jāveic tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un no tām jāizvairās, ja drīzumā tiek plānota pamidronāta lietošana.
Pacientiem, kuriem bisfosfonātu terapijas laikā ir izveidojusies žokļa osteonekroze, zobu ķirurģiskas manipulācijas var paasināt stāvokli. Nav pieejama informācija, lai izlemtu, vai ārstēšanas ar bisfosfonātiem pārtraukšana samazina žokļa osteonekrozes attīstības risku pacientiem, kuriem jāveic dentālas procedūras.
Ārstēšanas plāns pacientiem, kuriem izveidojies ŽON, jāsastāda, cieši sadarbojoties ārstējošajam terapeitam un zobārstam vai zobu ķirurgam ar pieredzi ŽON ārstēšanā.
Jāapsver pagaidu ārstēšanas ar pamidronātu pārtraukšana, līdz stāvoklis uzlabojas un slimību veicinošie riska faktori ir pēc iespējas mazināti.
Ārējā dzirdes kanāla osteonekroze
Saistībā ar bisfosfonātu lietošanu ir ziņots par ārējā dzirdes kanāla osteonekrozi, galvenokārt, ilgstošas lietošanas gadījumā. Iespējamie ārējā dzirdes kanāla osteonekrozes riska faktori var ietvert steroīdu lietošanu un ķīmijterapiju, un/vai lokālus riska faktorus, piemēram, infekciju vai traumu. Pacientiem, kuri lieto bisfosfonātus un novērojami ausu simptomi, tajā skaitā ilgstoša ausu infekcija, jāapsver ārējā dzirdes kanāla osteonekrozes iespējamība.
Skeleta muskuļu sāpes
Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par stiprām un atsevišķos gadījumos darba nespēju izraisošām kaulu, locītavu un/vai muskuļu sāpēm pacientiem, kuri lietojuši bisfosfonātus. Tomēr šādi ziņojumi saņemti reti. Šai zāļu grupai pieder arī Pamitor (dinātrija pamidronāts infūzijām). Simptomu parādīšanās laiks bija robežās no vienas dienas līdz dažiem mēnešiem pēc terapijas uzsākšanas. Vairumam pacientu, terapiju pārtraucot, simptomi samazinājās. Nelielai daļai pacientu, atsākot terapiju ar šīm pašām zālēm vai citu bisfosfonātu, novēroja simptomu atkārtošanos.
Netipiski augšstilba kaula lūzumi
Saņemti ziņojumi par netipiskiem subtrohanteriem un diafizāriem augšstilba kaula lūzumiem, galvenokārt pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu osteoporozes ārstēšanu. Šādi taisni vai slīpi lūzumi var rasties jebkurā vietā visa augšstilba kaula garumā, sākties tieši zem mazā trohantera līdz pat suprakondilārajam izliekumam. Šie lūzumi visbiežāk rodas pēc nelielas traumas vai ar traumām nesaistītos gadījumos, un dažiem pacientiem vairākas nedēļas vai mēnešus pirms pilnīga augšstilba kaula lūzuma novēroja sāpes augšstilbā vai cirksnī, bieži saistītas ar saskatāmām stresa lūzumu pazīmēm. Lūzumi bieži ir bilaterāli; tādēļ ar pacientiem, kuri tiek ārstēti ar bifosfonātiem un kuriem ir apstiprināts augšstilba kaula korpusa lūzums, jāveic arī kontralaterālā augšstilba kaula izmeklēšana. Pēc šādiem lūzumiem ziņots par apgrūtinātu kaulu saaugšanu. Pamatojoties uz individuālu ieguvuma un riska novērtējumu, un, kamēr tiek novērtēts pacienta stāvoklis, pacientiem ar aizdomām par augšstilba kaula netipiskiem lūzumiem jāapsver bisfosfonātu terapijas pārtraukšana.
Ārstēšanas laikā ar bifosfonātiem pacientiem jāiesaka nekavējoties ziņot par sāpēm augšstilba, gūžas vai cirkšņa apvidū, un pacientiem, kuriem attīstās šādi simptomi, jāveic iespējamā augšstilba kaula lūzuma izmeklēšana.
Nātrija saturs
Pamitor 15 mg/ml ampula: Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ampulā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Pamitor 30 mg/2 ml ampula: Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ampulā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Pamitor 60 mg/4 ml ampula: Šīs zāles satur 24 mg nātrija ampulā, kas ir līdzvērtīgi 1,2 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.
Pamitor 90 mg/6 ml ampula: Šīs zāles satur 36 mg nātrija ampulā, kas ir līdzvērtīgi 1,8 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Jāievēro piesardzība, ja pamidronātu lieto kopā ar anti-angiogēnām zālēm, jo ŽON rašanās ir biežāk novērota pacientiem, kuri vienlaicīgi ārstēti ar šīm zālēm.
Lietojot Pamitor vienlaicīgi ar bieži izmantojamiem pretvēža līdzekļiem, nav novērota mijiedarbība.
Pamitor ir lietots vienlaicīgi ar kalcitonīnu pacientiem ar smagu hiperkaliēmiju, kā rezultātā novērota sinerģiska iedarbība, kas vēl straujāk samazināja kalcija koncentrāciju serumā.
Lietojot Pamitor vienlaicīgi ar citām potenciāli nefrotoksiskām zālēm, jāievēro piesardzība.
Pacientiem ar multiplo mielomu var palielināties nieru darbības traucējumu risks, ja Pamitor lieto vienlaicīgi ar talidomīdu.
Pamitor nedrīkst lieto vienlaicīgi ar citiem bisfosfonātiem, jo nav zināma šo līdzekļu kombinētā iedarbība.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav atbilstošu datu par Pamitor lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem nav iegūti nepārprotami pierādījumi par teratogenitāti. Farmakoloģiskās iedarbības rezultātā attiecībā uz kalcija homeostāzi, Pamitor var radīt risku auglim/jaundzimušajam. Ievadot dzīvniekiem visa grūsnības perioda garumā, Pamitor var izraisīt kaulu, it īpaši garo kaulu, mineralizācijas defektus, kā rezultātā var rasties angulāra distorcija.
Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Šī iemesla dēļ, Pamitor nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot dzīvībai bīstamas hiperkalciēmijas gadījumā.
Barošana ar krūti
Ļoti ierobežota pieredze liecina, ka dinātrija pamidronāta koncentrācija mātes pienā ir zem nosakāmā limita. Bez tam, perorālā biopieejamība ir slikta, tāpēc dinātrija pamidronāta uzsūkšanās ar krūti barotam bērnam ir maz ticama. Neskatoties uz to, tā kā ir pieejama ļoti ierobežota informācija un iespējama būtiska Pamitor ietekme uz kaulu mineralizāciju, terapijas laikā nav ieteicams barot bērnu ar krūti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pacienti jābrīdina, ka pēc Pamitor infūzijas iespējams miegainums un/vai reibonis, un šajos gadījumos viņiem nevajadzētu vadīt transportlīdzekļus, apkalpot potenciāli bīstamus mehānismus vai veikt darbības, kas var būt bīstamas samazinātas uzmanības rezultātā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Pamitor izraisītās blakusparādības parasti ir vieglas un pārejošas. Visbiežākās blakusparādības ir asimptomātiska hipokalciēmija un drudzis (paaugstināta ķermeņa temperatūra par 1 – 20C), kas parasti novērojamas pirmo 48 stundu laikā pēc infūzijas. Drudzis parasti izzūd pats no sevis un tā rašanās gadījumā nav nepieciešams pārtraukt terapiju.
Zemāk norādītas blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un Pamitor pēcreģistrācijas pieredzē. Blakusparādības sagrupētas atbilstoši sastopamības biežumam, vispirms norādot visbiežāk sastopamās blakusparādības, izmantojot sekojošu sastopamības biežuma klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Infekcijas un infestācijas
Ļoti reti: atkārtota Herpes simplex un Herpes zoster saasināšanās.
Asins un limfātiskas sistēmas traucējumi
Bieži: anēmija, trombocitopēnija, limfocitopēnija.
Ļoti reti: leikopēnija.
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk: alerģiskas reakcijas, tajā skaitā, anafilakse, bronhospazmas/elpas trūkums, Kvinkes tūska (angioedēma).
Ļoti reti: anafilaktiskais šoks.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti bieži: hipokalciēmija, hipofosfatēmija.
Bieži: hipokaliēmija, hipomagniēmija.
Ļoti reti: hiperkaliēmija, hipernatriēmija.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: simptomātiska hipokalciēmija (parestēzija, tetānija), galvassāpes, bezmiegs, miegainums.
Retāk: krampji, uzbudinājums, reibonis, letarģija.
Ļoti reti: apjukums, redzes halucinācijas.
Acu bojājumi
Bieži: konjunktivīts.
Retāk: uveīts (irīts, iridociklīts).
Ļoti reti: sklerīts, episklerīts, ksantopsija.
Nav zināmi: acs dobuma iekaisums.
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži: priekškambaru mirdzēšana.
Ļoti reti: sirds kreisā kambara mazspēja (elpas trūkums, plaušu tūska), sastrēguma sirds mazspēja (tūska), ko izraisa šķidruma uzkrāšanās.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: hipertensija.
Retāk: hipotensija.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Ļoti reti: akūts elpošanas distresa sindroms (AEDS), intersticiāla plaušu slimība.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: slikta dūša, vemšana, anoreksija, sāpes vēderā, caureja, aizcietējums, gastrīts.
Retāk: dispepsija.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi.
Retāk: nātrene.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži: pārejošas kaulu sāpes, artralģija, mialģija, ģeneralizētas sāpes.
Retāk: muskuļu krampji.
Reti: pēcreģistrācijas periodā ziņots par sekojošām blakusparādībām: netipiski subtrohanteri un diafizāri augšstilba kaula lūzumi (bisfosfonātu klasei raksturīgas blakusparādības).
Ļoti reti: ārējā dzirdes kanāla osteonekroze (bisfosfonātu klasei raksturīga blakusparādība).
Nav zināmi: žokļa osteonekroze.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk: akūta nieru mazspēja.
Reti: fokāla, segmentāla glomerulonekroze, tajā skaitā kolapsa forma, nefrotiskais sindroms.
Ļoti reti: esošas nieru slimības saasinājums, hematūrija, nieru kanāliņu bojājumi, tubulointersticiāls nefrīts, glomerulonefropātija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži: drudzis un gripai līdzīgi simptomi, ko dažkārt pavada nogurums, drebuļi, nespēks un karstuma viļņi.
Bieži: reakcijas infūzijas ievadīšanas vietā (sāpes, apsārtums, pietūkums, indurācija, flebīts, tromboflebīts).
Izmeklējumi
Bieži: paaugstināts kreatinīna līmenis serumā.
Retāk: izmaiņas aknu funkcionālo rādītāju analīzēs, paaugstināts urīnvielas līmenis serumā.
Priekškambaru mirdzēšana
Salīdzinot zoledronskābes (4 mg) un dinātrija pamidronāta (90 mg) iedarbību vienā klīniskajā pētījumā, priekškambaru mirdzēšanas (kā blakusparādības) skaits bija lielāks dinātrija pamidronāta grupā (12/556, 2,2 %) nekā zoledronskābes grupā (3/563, 0,5 %). Dažos pētījumos ar citiem bisfosfonātiem arī ziņots par atsevišķiem biežākiem priekškambaru mirdzēšanas gadījumiem. Mehānisms, kas izraisa biežāku priekškambaru mirdzēšanas sastopamību saistībā ar dažiem bisfosfonātiem, tajā skaitā Pamitor, šajā vienā pētījumā, nav zināms.
Žokļa osteonekroze
Ir ziņots par (žokļa) osteonekrozes gadījumiem pārsvarā vēža slimniekiem, kuri ārstēti ar zālēm, kas nomāc kaulu resorbciju, piemēram, Pamitor (skatīt 4.4. apakšpunktu). Daudzi šie slimnieki tika ārstēti arī ar ķīmijterapiju un kortikosteroīdiem, un viņiem bija lokālas infekcijas, tostarp osteomielīta pazīmes. Lielākā daļa ziņojumu attiecas uz vēža slimniekiem pēc zoba izraušanas vai citām zobu ķirurģiskām manipulācijām.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pacientus, kuri saņēmuši lielākas devas, kā ieteiktās, rūpīgi jānovēro. Klīnisko nozīmīgas hipokalaciēmijas gadījumā ar parestēziju, tetāniju un hipotensiju, stāvokļa uzlabošanos var panākt ar kalcija glikonāta infūziju.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: kaulu struktūru un mineralizāciju ietekmējošas zāles, bisfosfonāti.
ATĶ kods: M05BA03
Darbības mehānisms
Dinātrija pamidronāts ir spēcīgs kaulu osteoklastu rezorbcijas inhibitors. In vitro tas spēcīgi saistās uz hidroksiapatīta kristālu virsmām un nomāc šo kristālu veidošanos un resorbciju. Kaulu osteoklastu resorbcijas nomākumu in vitro var vismaz daļēji skaidrot ar zāļu saistīšanos ar kaulu audu minerālvielām.
Dinātrija pamidronāts apgrūtina osteoklastu prekursoru piekļuvi kaulu audu virsmām un tādējādi inducē pārveidošanos par uzsūkties gataviem osteoklastiem. Tomēr, gan in vitro, gan in vivo, lokāla un tieša kaulu antiresorbtīvā iedarbība šķiet ir galvenais bisfosftonātu, kas saistās pie kauliem, darbības mehānisms.
Eksperimentālie pētījumi ir parādījuši, ka dinātrija pamidronāts nomāc audzēja inducētu osteolīzi, ja tas lietots pirms vai audzēja šūnu potēšanas vai transplantācijas laikā.
Bioķīmiskās izmaiņas atspoguļo nomācošo ietekmi uz audzēja izraisītu osteolīzi un, it īpaši, audzēja izraisītu hiperkalciēmiju, kas raksturojas ar pazeminātu kalcija koncentrāciju serumā un samazinātu kalcija, fosfātu un hidroksiprolīna izdalīšanās ar urīnu.
Kalcija koncentrācijas normalizēšanās plazmā var izraisīt arī plazmas parathormona (PTH) (kas samazinās hiperkalciēmijas rezultātā) līmeņa normalizēšanos pietiekami rehidratētiem pacientiem.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Klīniskajos pētījumos novērota konstanta kaulu sāpju samazināšanās daudziem pacientiem ar kaulu metastāzēm pēc dinātrija pamidronāta lietošanas, kas savukārt samazina lietoto pretsāpju līdzekļu daudzumu. Lietojot dinātrija pamidronātu kombinācija ar standarta pretvēža terapiju, ziņots par aizkavētu kaulu metastāžu veidošanos. Bez tam, 11 – 17 % pacientu ar osteolītiskām kaulu metastāzēm, kas ir nepakļāvīgas (rezistentas) citotoksiskām un hormonālām terapijām, var novērot sklerotizācijas stabilizācijas pazīmes (radioloģiski pārbaudītas).
Pedžeta kaulu slimība, kas raksturojas ar lokāli palielinātu kaulu rezorbciju un osteoģenēzi/pārkaulošanos, kvalitatīvām izmaiņām kaulu struktūrā, labi reaģē uz terapiju ar dinātrija pamidronātu. Simptomātisko uzlabošanos var pierādīt klīniski un bioķīmiski ar kaulu skenēšanu vai scintigrāfiju, samazinātu hidroksiprolīna līmeni urīnā un sārmainās fosfatāzes līmeni serumā.
Dinātrija pamidronāta ietekmi uz kaulu struktūru, piemēram, osteoporozi, noteica līdzīgi citiem bisfosfonātiem. Tomēr, tas tika darīts tikai atvērtos klīniskajos pētījumos vai pētījumos ar nelielu pacientu skaitu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Vispārīgs raksturojums
Dinātrija pamidronātam piemīt izteikta afinitāte ar kalcificētiem audiem. Līdzšinējos eksperimentālos pētījumos nav novērota pilnīga dinātrija pamidronāta eliminācija no organisma. Tāpēc jāņem vērā, ka kalcificēti audi ir “šķietamā eliminācijas” vieta.
Uzsūkšanās
Pamitor tiek ievadīts intravenozu infūziju veidā. Pēc definīcijas, uzsūkšanās ir pabeigta infūzijas beigās.
Izkliede
Dinātrija pamidronāta koncentrācija plazmā strauji pieaug tūlīt pēc infūzijas uzsākšanas un ātri samazinās, pārtraucot to. Šķietamais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 0,8 stundas. Tādejādi šķietamā līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta ar infūziju, kas ilgāka par 2 - 3 stundām. Maksimālā dinātrija pamidronāta koncentrācija plazmā, kas ir apmēram 10 nmol/l, tiek sasniegta pēc vienas stundu ilgas intravenozas infūzijas, ievadot 60 mg.
Šķietamais kopējais plazmas klīrenss ir 180 ml/min.
Gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, pēc katras dinātrija pamidronāta devas, organismā tiek sasniegta procentuāli vienādā deva. Tādejādi dinātrija pamidronāta akumulācijai kaulos nav tilpuma ierobežojuma un tā ir atkarīga tikai no kopējās lietotās devas.
Cirkulējošā dinātrija pamidronāta un tā, kas saistās ar plazmas olbaltumvielām, procentuālā attiecība ir relatīvi neliela un tā palielinās gadījumos, kad ir patoloģiski paaugstināta kalcija koncentrācija.
Eliminācija
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka dinātrija pamidronāta izdalīšanās caur aknām vai metabolisma rezultātā ir niecīga un tas tiek izvadīts gandrīz vai tikai caur nierēm. Pēc intravenozas infūzijas, 72 stundu laikā, aptuveni 20 – 55 % no devas var konstatēt urīnā neizmainīta dinātrija pamidronāta veidā. Eksperimentālo pētījumu laikā, atlikusī devas daļa saglabājas organismā. Procentuālais dinātrija pamidronāta daudzums, kas paliek organismā nav atkarīgs ne no devas (robežās no 15 – 180 mg), ne arī no infūzijas ātruma (robežās no 1,25 – 60 mg/stundā). Izdaloties ar urīnu, novērojamas divas dinātrija pamidronāta izdalīšanās fāzes ar šķietamo eliminācijas pusperiodu 1,6 un 72 stundas. Šķietamais nieru klīrenss ir aptuveni 54 ml/min un nieru klīrensam ir tendence korelēt ar kreatinīna klīrensu.
Dinātrija pamidronāta aknu un metaboliskais klīrenss ir nenozīmīgs. Tādejādi Pamitor piemīt neliels mijiedarbības potenciāls ar citām zālēm, cik vien tas attiecas uz metabolisma apjomu un saistīšanos ar olbaltumvielām.
Īpašas pacientu grupas
Aknu darbības traucējumi
Dinātrija pamidronāta farmakokinētika ir pētīta vīriešu kārtas pacientiem ar vēzi, kuriem ir kaulu metastāžu risks un normāla aknu darbība (n=6) un viegli vai vidēji smagi aknu darbības traucējumi (n=9). Katrs no šiem pacientiem 4 stundu laikā infūzijas veidā saņēma 90 mg lielu dinātrija pamidronāta devu. Lai arī tika novērota statistiski nozīmīga atšķirība farmakokinētikā pacientiem ar normālu aknu darbību, salīdzinājumā ar pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, tiek uzskatīts, ka atšķirības nav klīniski nozīmīgas. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem novēroja lielāku vidējo AUC (39,7 %) un Cmax (28,6 %) vērtību, bija samazināts plazmas klīrenss (26,7 %). Neskatoties uz to, dinātrija pamidronāts tāpat tika strauji izvadīts no plazmas. 12 – 36 stundas pēc zāļu infūzijas nebija iespējams noteikt zāļu koncentrāciju. Tā kā Pamitor tiek ievadīts ik mēnesi, nav sagaidāma zāļu akumulēšanās. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav nepieciešamas izmaiņas Pamitor dozēšanas shēmā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Farmakokinētiskais pētījums pacientiem ar audzēju neliecina par dinātrija pamidronāta plazmas AUC atšķirībām starp pacientiem ar normālu nieru darbību un pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem. Dinātrija pamidronāta AUC klīrenss pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) bija trīs reizes lielāks nekā pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 90 ml/min).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Dinātrija pamidronāta toksicitāte pēc intravenozas ievadīšanas raksturīga ar tiešu (citotoksisko) ietekmi uz orgāniem ar bagātīgu apasiņošanu, galvenokārt uz nierēm. Aktīvā viela nav mutagēna un šķiet, ka tai nav kancerogēna potenciāla.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hlorīds (9 mg/ml)
Nātrija hidroksīds
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Atšķaidītu Pamitor šķīdumu nedrīkst sajaukt ar kalciju saturošiem šķīdumiem, jo iespējama kompleksu veidošanās.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
Šķīdumu, kas atšķaidīts ar 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu vai 5 % glikozes šķīdumu, var uzglabāt 24 stundas temperatūrā no 20C - 80C. No mikrobioloģiskā viedokļa, zāles pēc atšķaidīšanas aseptiskos apstākļos, jālieto nekavējoties.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Polietilēna (PE) ampulas bez šķīdinātāja.
Iepakojumi:
1 ml x 15 mg (1 vai 4 ampulas)
2 ml x 30 mg (1, 2 vai 4 ampulas)
4 ml x 60 mg (1 vai 4 ampulas)
6 ml x 90 mg (1 vai 4 ampulas)
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Chiesi Pharmaceuticals GmbH, Gonzagagasse 16/16, 1010 Vienna, Austrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
03-0328
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2003.gada 4.augusts.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008.gada 24.oktobris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2018.gada augusts.
SASKAŅOTS ZVA 29-11-2018
03-0328/IB/016
EQ PAGE 1
