Opexa

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Opexa 10 mg mutē disperģējamās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrā mutē disperģējamajā tabletē ir 10 mg bilastīna (Bilastinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Mutē disperģējamā tablete.

Apaļas, abpusēji nedaudz izliektas baltas tabletes (diametrs – 8 mm).

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Alerģiska rinokonjunktivīta (sezonāla un pastāvīga) un nātrenes simptomātiska ārstēšana. Opexa ir paredzētas lietošanai bērniem vecumā no 6 līdz 11 gadiem ar ķermeņa masu vismaz 20 kg.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pediatriskā populācija

• Bērni vecumā no 6 līdz 11 gadiem ar ķermeņa masu vismaz 20 kg

10 mg bilastīna (1 mutē disperģējamā tablete) vienu reizi dienā alerģiska rinokonjunktivīta (sezonāla alerģiska rinīta un pastāvīga alerģiska rinīta) un nātrenes simptomu atvieglošanai.

Mutē disperģējamā tablete jālieto vienu stundu pirms vai divas stundas pēc pārtikas produktu vai augļu sulas lietošanas uzturā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

• Bērni līdz 6 gadu vecumam un vieglāki par 20 kg

Šobrīd pieejamie dati ir aprakstīti 4.4, 4.8, 5.1 un 5.2. apakšpunktā, bet ieteikumus par devām nevar sniegt. Tāpēc bilastīnu nevajadzētu lietot minētajā vecuma grupā.

Pieaugušajiem un pusaudžiem (no 12 gadu vecuma) būtu jālieto bilastīna 20 mg tabletes.

Ārstēšanas ilgums

Alerģiska rinokonjunktivīta gadījumā ārstēšana nedrīkst būt ilgāka par alergēnu iedarbības laiku. Sezonāla alerģiska rinīta ārstēšana jāpārtrauc pēc simptomu izzušanas un tā jāatsāk, kad atkal parādās simptomi. Pastāvīga alerģiska rinīta gadījumā pacientiem var ieteikt ilgstošu ārstēšanu alergēnu iedarbības periodu laikā. Nātrenes gadījumā ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no simptomu veida, ilguma un attīstības gaitas.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Bilastīna drošums un efektivitāte bērniem ar nieru darbības traucējumiem nav pierādīta. Pētījumos, kas veikti pieaugušajiem īpašās riska grupās (pacientiem ar nieru darbības traucējumiem), noskaidrots, ka pieaugušajiem bilastīna deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Bilastīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem ar aknu darbības traucējumiem, nav noteikta. Nav klīniskās pieredzes, lietojot zāles pieaugušajiem un pediatriskās grupas pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tomēr, tā kā bilastīns netiek metabolizēts un tiek izvadīts neizmainītā veidā ar urīnu un fekālijām, nav paredzams, ka aknu darbības traucējumi varētu tik izteikti palielināt sistēmisko iedarbību, ka tā pārsniegtu drošuma robežvērtību pieaugušajiem. Tādēļ pieaugušajiem ar aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Mutē disperģējamā tablete jāieliek mutē, kur tā siekalās ātri sadalās un to ir viegli norīt.

Mutē disperģējamo tableti pirms lietošanas var disperģēt arī ūdenī. Tabletes disperģēšanai nevajadzētu lietot greipfrūtu vai citu augļu sulu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pediatriskā populācija

Bilastīna efektivitāte un drošums, lietojot bērniem līdz 2 gadu vecumam, nav pierādīts un ir neliela klīniskā pieredze bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem, tādēļ bilastīnu nevajadzētu lietot minētajās vecuma grupās.

Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem bilastīna lietošana vienlaikus ar P-glikoproteīna inhibitoriem, piemēram, ketokonazolu, eritromicīnu, ciklosporīnu, ritonavīru vai diltiazemu, var izraisīt paaugstinātu bilastīna koncentrāciju plazmā un tādējādi palielināt bilastīna nevēlamo blakusparādību rašanās risku. Tādēļ pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem jāizvairās no vienlaicīgas bilastīna un P-glikoproteīna inhibitoru lietošanas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem, un to rezultāti ir apkopoti tālāk.

Mijiedarbība ar pārtikas produktiem: pārtikas produkti būtiski, proti, par 30% 20 mg tabletēm un par 20% 10 mg mutē disperģējamajām tabletēm, samazina bilastīna biopieejamību pēc iekšķīgas lietošanas.

Mijiedarbība ar greipfrūtu sulu: vienlaikus lietojot 20 mg bilastīnu un greipfrūtu sulu, bilastīna biopieejamība samazinājās par 30%. Šāda ietekme var būt arī citu augļu sulām. Biopieejamības samazinājuma pakāpe, lietojot dažādu ražotāju un dažādu augļu sulas, var atšķirties. Šīs mijiedarbības mehānisms ir uzsūkšanās transportvielas OATP1A2 inhibīcija, jo bilastīns ir tās substrāts (skatīt 5.2. apakšpunktu). Zāles, kas ir OATP1A2 substrāti vai inhibitori, piemēram, ritonavīrs vai rifampicīns, var līdzīgā veidā pazemināt bilastīna koncentrāciju plazmā.

Mijiedarbība ar ketokonazolu vai eritromicīnu: 20 mg bilastīna (1 reizi dienā) un 400 mg ketokonazola (1 reizi dienā) vai 500 mg eritromicīna (3 reizes dienā) vienlaicīgas lietošanas gadījumā 2 reizes palielinājās bilastīna zemlīknes laukums (AUC) un 2 – 3 reizes palielinājās C_max. Šādas izmaiņas var skaidrot ar mijiedarbību ar zarnu gļotādas šūnās esošajām transportvielām (kas nodrošina molekulu izvadīšanu no šūnām), jo bilastīns ir P-gp substrāts un netiek metabolizēts (skatīt 5.2. apakšpunktu). Domājams, ka šīs izmaiņas neietekmē ne bilastīna, ne attiecīgi ketokonazola vai eritromicīna lietošanas drošuma raksturojumu. Citas zāles, kas ir P-gp substrāti vai inhibitori, piemēram, ciklosporīns, var līdzīgā veidā paaugstināt bilastīna koncentrāciju plazmā.

Mijiedarbība ar diltiazemu: vienlaicīgi lietojot 20 mg bilastīna (1 reizi dienā) un 60 mg diltiazema (1 reizi dienā), par 50% palielinājās bilastīna C_max. Šāda ietekme skaidrojama ar mijiedarbību ar zarnu gļotādas šūnās esošajām transportvielām (skatīt 5.2. apakšpunktu), un domājams, ka tā neietekmē bilastīna lietošanas drošuma raksturojumu.

Mijiedarbība ar alkoholu: psihomotorā veiktspēja pēc alkohola un 20 mg bilastīna (1 reizi dienā) vienlaicīgas lietošanas bija identiska tai, kādu novēroja pēc alkohola un placebo lietošanas.

Mijiedarbība ar lorazepāmu: 20 mg bilastīna (1 reizi dienā) un 3 mg lorazepāma (1 reizi dienā) vienlaicīga lietošana 8 dienu garumā nepastiprināja lorazepāmam piemītošo CNS nomācošo iedarbību.

Pediatriskā populācija

Bērniem nav veikti bilastīna mutē disperģējamo tablešu mijiedarbības pētījumi. Nav klīniskās pieredzes par bilastīna mijiedarbību ar citām zālēm, pārtikas produktiem vai augļu sulām bērniem, tādēļ, parakstot bilastīnu bērniem, pašlaik jāņem vērā rezultāti, kas iegūti mijiedarbības pētījumos pieaugušajiem. Nav klīnisko datu, kas norādītu, kur izmaiņas bilastīna zemlīknes laukumā (AUC) vai C_max bērniem, sakarā ar mijiedarbībām, ietekmē drošuma profilu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīnisko datu par bilastīna lietošanu grūtniecības laikā nav vai to ir maz.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz reproduktīvo funkciju, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkā grūtniecības laikā no Opexa lietošanas vēlams izvairīties.

Barošana ar krūti

Nav veikti pētījumi par bilastīna izdalīšanos pienā cilvēkiem. Pieejamie farmakokinētikas dati dzīvniekiem liecina par bilastīna izdalīšanos pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lēmums par Opexa terapijas pārtraukšanu vai izvairīšanos no tās jāpieņem, ņemot vērā krūts barošanas pozitīvo ietekmi uz bērnu un bilastīna terapijas radīto ieguvumu mātei.

Fertilitāte

Klīniskie dati nav pieejami vai to ir maz. Pētījumā ar žurkām nav konstatēta nekāda negatīva ietekme uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumā, ko veica pieaugušajiem, lai novērtētu bilastīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus, tika pierādīts, ka ārstēšana ar 20 mg bilastīna devu neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus. Tomēr katra pacienta organisma reakcija pēc zāļu lietošanas var būt atšķirīga, tādēļ pacientiem nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, līdz nav noskaidrota organisma individuālā reakcija pēc bilastīna lietošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma raksturojuma kopsavilkums pediatriskajā populācijā

Klīniskās izstrādes laikā pusaudžiem (no 12 līdz 17 gadu vecumam) novēroto nevēlamo blakusparādību biežums, veids un smaguma pakāpe bija tāda pati kā pieaugušajiem. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā par šo populāciju (pusaudžiem) iegūtā informācija ir apstiprinājusi klīnisko pētījumu rezultātus.

Bērnu (no 2–11 gadu vecumam) procentuālais daudzums, kuriem pēc 10 mg bilastīna lietošanas alerģiska rinokonjunktivīta vai hroniskas idiopātiskas nātrenes ārstēšanai 12 nedēļas ilgā kontrolētā klīniskajā pētījumā novēroja nevēlamās blakusparādības, bija līdzīgs kā starp pacientiem, kuri saņēma placebo (68,5%, salīdzinot ar 67,5%).

Blakusparādības, par ko visbiežāk ziņojis 291 bērns (no 2 līdz 11 gadu vecumam), kas klīnisko pētījumu laikā (^#260 bērni iekļauti klīniskā drošuma pētījumā, 31 bērns iekļauts farmakokinētikas pētījumā) tika ārstēts ar bilastīnu (mutē disperģējamo tablešu veidā), ir galvassāpes, alerģisks konjunktivīts, rinīts un vēdersāpes. Šo blakusparādību sastopamība bija salīdzināma ar sastopamību 249 pacientiem, kas saņēma placebo.

Pediatriskajā populācijā novēroto blakusparādību kopsavilkums tabulā

Tālāk esošajā tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas ir vismaz iespējami saistītas ar bilastīnu un par ko ziņojuši vairāk nekā 0,1% bērnu (no 2 līdz 11 gadu vecumam), kuri šo zāļu klīniskās izstrādes laikā saņēma bilastīnu.

Biežuma kategorijas ir šādas:

ļoti bieži (≥1/10),

bieži (≥1/100 līdz <1/10),

retāk (≥1/1000 līdz <1/100),

reti (≥1/10 000 līdz <1/1000),

ļoti reti (<1/10 000),

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Tabulā nav iekļautas retas un ļoti retas blakusparādības, kā arī blakusparādības, kuru biežums nav zināms.

^#260 bērnu klīniskā drošuma pētījumā, 31 bērns farmakokinētikas pētījumā

Izvēlētu, pediatriskajā populācijā novērotu blakusparādību apraksts

Galvassāpes, sāpes vēderā, alerģisks konjunktivīts un rinīts tika novērots gan bērniem, kurus ārstēja ar 10 mg bilastīna, gan bērniem, kuri saņēma placebo. Biežums, salīdzinot bilastīnu un placebo: par galvassāpēm ziņots attiecīgi 2,1% un 1,2%, par sāpēm vēderā – 1,0% un 1,2%, par alerģisku konjunktivītu – 1,4% un 2,0% un par rinītu – 1,0% un 1,2%.

Drošuma raksturojuma kopsavilkums pieaugušajiem un pusaudžiem

Klīniskajos pētījumos (kas veikti pieaugušajiem un pusaudžiem) pacientiem, kuri slimoja ar alerģisku rinokonjunktivītu vai hronisku idiopātisku nātreni un kuri tika ārstēti ar 20 mg bilastīna, un pacientiem, kuri saņēma placebo, blakusparādību sastopamība bija salīdzināma (12,7% pret 12,8%).

Klīniskās izstrādes laikā pieaugušajiem un pusaudžiem veiktajos II un III fāzes klīniskajos pētījumos ar dažādām bilastīna devām tika ārstēti 2525 pacienti, no tiem 1697 saņēma 20 mg bilastīna. Šajos pētījumos 1362 pacienti saņēma placebo. Biežākās blakusparādības, par ko ziņoja pacienti, kuri alerģiska rinokonjunktivīta vai hroniskas idiopātiskas nātrenes ārstēšanai saņēma 20 mg bilastīna, bija galvassāpes, miegainība, reibonis un nespēks. Minēto nevēlamo blakusparādību biežums šiem pacientiem un pacientiem, kuri saņēma placebo, bija salīdzināms.

Pieaugušajiem un pusaudžiem novēroto blakusparādību kopsavilkums tabulā

Tālāk esošajā tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas ir vismaz iespējami saistītas ar bilastīnu un par ko ziņojuši vairāk nekā 0,1% pacientu, kuri šo zāļu klīniskās izstrādes laikā saņēma 20 mg bilastīna (N=1697).

Biežuma kategorijas ir šādas:

ļoti bieži (≥1/10);

bieži (≥1/100 līdz <1/10);

retāk (≥1/1000 līdz <1/100);

reti (≥1/10 000 līdz <1/1000);

ļoti reti (<1/10 000);

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Tabulā nav iekļautas retas un ļoti retas blakusparādības, kā arī blakusparādības, kuru biežums nav zināms.

Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): pēcreģistrācijas periodā novērotas sirdsklauves, tahikardija, paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilakse, angioedēma, aizdusa, izsitumi, lokalizēta tūska/ lokāls pietūkums un eritrēma) un vemšana.

Izvēlētu, pieaugušajiem un pusaudžiem novērotu blakusparādību apraksts

Miegainība, galvassāpes, reibonis un vājums tika novērots gan pacientiem, kurus ārstēja ar 20 mg bilastīna, gan pacientiem, kuri saņēma placebo. Biežums, salīdzinot bilastīnu un placebo: par miegainību ziņots attiecīgi 3,06% un 2,86%, par galvassāpēm – 4,01% un 3,38%, par reiboni – 0,83% un 0,59% un par vājumu – 0,83% un 1,32%.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā iegūtā informācija ir apstiprinājusi klīniskās izstrādes laikā novēroto drošuma raksturojumu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Nav datu par pārdozēšanas gadījumiem bērniem.

Informācija par bilastīna akūtu pārdozēšanu ir iegūta no klīniskajiem pētījumiem, kas veikti izstrādes laikā pieaugušajiem, un no pēcreģistrācijas uzraudzības laika. Klīniskajos pētījumos pēc bilastīna lietošanas devā, kas 10 - 11 reižu pārsniedza terapeitisko devu (220 mg vienreizējas devas veidā vai 200 mg dienā 7 dienu garumā), veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem ārstēšanas izraisītu blakusparādību biežums bija divas reizes lielāks nekā placebo grupā. Biežākās nevēlamās blakusparādības bija reibonis, galvassāpes un slikta dūša. Par nopietnām blakusparādībām un ievērojamu QTc intervāla pagarinājumu netika ziņots. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā iegūtā informācija atbilst tai, kas iegūta klīniskajos pētījumos.

Kritiski izvērtējot vairāku bilastīna devu (100 mg x 4 dienas) ietekmi uz ventrikulāro repolarizāciju rūpīgi izplānotā krusteniskajā QT/QTc pētījumā, kurā piedalījās 30 veseli pieauguši brīvprātīgie, vērā ņemams QTc intervāla pagarinājums netika konstatēts.

Pārdozēšanas gadījumā ieteicama simptomātiska un vispārēja intoksikācijas ārstēšana.

Specifisks bilastīna antidots nav zināms.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie antihistamīna līdzekļi, citi sistēmiskie antihistamīna līdzekļi.

ATĶ kods: R06AX29.

Darbības mehānisms

Bilastīns ir ilgstošas darbības histamīna antagonists bez sedatīvas iedarbības, kam piemīt selektīva antagonistiskā afinitāte pret perifērajiem H₁ receptoriem, bet nepiemīt afinitāte pret muskarīna receptoriem.

Pēc vienreizēju devu lietošanas bilastīns inhibēja histamīna inducētās ādas izsitumu un iekaisuma reakcijas 24 stundu garumā.

Klīniskā efektivitāte

Bilastīna efektivitāte pētīta pieaugušajiem un pusaudžiem. Saskaņā ar vadlīnijām pieaugušajiem un pusaudžiem pierādīto efektivitāti var ekstrapolēt attiecībā uz bērniem, ja ir pierādīts, ka, bērniem vecumā no 6 līdz 11 gadiem ar ķermeņa masu vismaz 20 kg lietojot 10 mg bilastīna, sistēmiskā iedarbība atbilst kopējai iedarbībai pieaugušajiem, kuri lietojuši 20 mg bilastīna (skatīt 5.2. apakšpunktu). Par pieaugušajiem un pusaudžiem iegūto datu ekstrapolēšanu šo zāļu gadījumā uzskata par atbilstošu, jo alerģiska rinokonjunktivīta un nātrenes patofizioloģija visās vecuma grupās ir vienāda.

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījušies pieauguši pacienti un pusaudži ar alerģisku rinokonjunktivītu (sezonālu vai pastāvīgu), vienu reizi dienā 20 mg devā 14 – 28 dienas lietots bilastīns efektīvi mazināja tādus simptomus kā šķavas, izdalījumus no deguna, deguna niezi, deguna gļotādas tūsku, acu niezi, asarošanu un acu apsārtumu. Bilastīns nodrošināja efektīvu simptomu kontroli 24 stundu garumā.

Divos klīniskajos pētījumos, kuros piedalījušies pacienti ar hronisku idiopātisku nātreni, 28 dienu garumā vienu reizi dienā 20 mg devā lietots bilastīns efektīvi mazināja niezes intensitāti un izsitumu plankumu skaitu un izmēru, kā arī pacientu diskomfortu nātrenes dēļ. Pacientiem uzlabojās miegs un dzīves kvalitāte.

Ar bilastīnu veiktajos klīniskajos pētījumos nav novērots klīniski nozīmīgs QTc intervāla pagarinājums vai jebkāda cita kardiovaskulāra ietekme, pat tad ne, kad 9 pacientiem 7 dienu garumā lietota 200 mg dienas deva (10 reižu pārsniedzot klīnisko devu) vai kad bilastīns lietots vienlaikus ar P-gp inhibitoriem, piemēram, ketokonazolu (24 pacientiem) vai eritromicīnu (24 pacientiem). Papildus veikts rūpīgs QT pētījums, kurā piedalījušies 30 brīvprātīgie.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos, lietojot ieteicamo devu (20 mg vienu reizi dienā), bilastīna lietošanas drošuma raksturojums attiecībā uz CNS bija līdzīgs kā placebo, un miegainības biežums statistiski neatšķīrās no placebo grupā novērotā. Bilastīns līdz 40 mg dienas devā neietekmēja psihomotoro veiktspēju klīniskajos pētījumos, kā arī neietekmēja transportlīdzekļu vadīšanas spēju standarta autovadīšanas testā.

II un III fāzes pētījumos iesaistītajiem gados vecākajiem pacientiem (≥65 gadi) netika konstatētas efektivitātes vai drošuma atšķirības salīdzinājumā ar gados jaunākiem pacientiem.

Klīniskais drošums

12 nedēļas ilgā kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās bērni vecumā no 2 līdz 11 gadiem (pavisam 509 bērni, 260 bērniem lietots bilastīns 10 mg devā: 58 vecumā no 2 līdz <6 gadiem, 105 vecumā no 6 līdz <9 gadiem un 97 vecumā no 9 līdz <12 gadiem; 249 bērniem lietots placebo: 58 vecumā no 2 līdz <6 gadiem, 95 vecumā no 6 līdz <9 gadiem un 96 vecumā no 9 līdz <12 gadiem), lietojot bērniem ieteicamo devu 10 mg reizi dienā, bilastīna drošuma rādītāji (n=260) bija līdzīgi ar placebo iegūtajiem (n=249): nevēlamās blakusparādības novērotas 5,8% un 8,0% pacientu, kuri lietojuši attiecīgi bilastīnu 10 mg devā un placebo. Šī pētījuma laikā gan bilastīns 10 mg devā, gan placebo nedaudz samazināja miegainības un sedācijas indeksa vērtības, kas iegūtas, izmantojot Pediatrisko miega anketu (Paediatric Sleep Questionnaire), taču statistiski ticamas atšķirības starp ārstēšanas grupām nebija vērojamas. Šiem bērniem vecumā no 2 līdz 11 gadiem nenovēroja būtiskas QTc atšķirības pēc 10 mg bilastīna dienā lietošanas, salīdzinot ar placebo. Izmantojot īpaši bērniem ar alerģisku rinokonjunktivītu vai hronisku nātreni veidotas dzīves kvalitātes anketas, tika konstatēts neliels indeksa vērtību pieaugums pēc 12 nedēļām, taču statistiski nozīmīgas atšķirības starp bilastīna un placebo grupām nebija vērojamas. Kopējā 509 bērnu populācijā bija 479 pētāmās personas ar alerģisku rinokonjunktivītu un 30 pētāmajām personām diagnosticēja hronisku nātreni. 260 bērni saņēma bilastīnu, 252 (96,9%) ar alerģisku rinokonjunktivītu un 8 (3,1 %) ar hronisku nātreni. Analoģiski, 249 bērni saņēma placebo, 227 (91,2%) ar alerģisku rinokonjunktivītu un 22 (8,8%) ar hronisku nātreni.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra ir atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par bilastīnu visās pediatriskās populācijas apakšgrupās, kas jaunākas par 2 gadiem (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas bilastīns ātri uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 1,3 stundu laikā. Uzkrāšanās nav novērota. Bilastīna vidējā biopieejamība pēc iekšķīgas zāļu lietošanas ir 61%.

Izkliede

Pētījumos in vitro un in vivo pierādīts, ka bilastīns ir P-gp substrāts (skatīt 4.5. apakšpunktu „Mijiedarbība ar ketokonazolu vai eritromicīnu” un “Mijiedarbība ar diltiazemu”) un OATP (skatīt 4.5. apakšpunktu “Mijiedarbība ar greipfrūtu sulu”). Terapeitiskajās devās 84 – 90% bilastīna saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija

Pētījumos in vitro bilastīns neinducēja un neinhibēja CYP450 izoenzīmu aktivitāti.

Eliminācija

Masas līdzsvara pētījumā, kurā piedalījās veseli pieaugušie brīvprātīgie, pēc vienreizējas ¹⁴C-bilastīna lietošanas 20 mg devā gandrīz 95% lietotās devas konstatēja urīnā (28,3%) un izkārnījumos (66,5%) nemainīta bilastīna veidā, kas apstiprina to, ka bilastīns cilvēka organismā netiek būtiski metabolizēts. Vidējais aprēķinātais eliminācijas pusperiods veseliem brīvprātīgajiem bija 14,5 h.

Linearitāte

Pētītajā devu diapazonā (5 – 220 mg) bilastīnam ir lineāra farmakokinētika ar nelielām individuālām atšķirībām.

Nieru darbības traucējumi

Bilastīna ietekme uz pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir pētīta pieaugušajiem.

Pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar nieru darbības traucējumiem, vidējā (SN) AUC_0-∞ vērtība no 737,4 (±260,8) ng∙h/ml pacientiem bez nieru darbības traucējumiem (GFĀ: >80 ml/min/1,73 m²) palielinājās līdz 967,4 (±140,2) ng∙h/ml pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (GFĀ: 50–80 ml/min/1,73 m²), 1384,2 (±263,23) ng∙h/ml pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ: 30–<50 ml/min/1,73 m²) un līdz 1708,5 (±699,0) ng∙h/ml pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ: <30 ml/min/1,73 m²). Vidējais (SN) bilastīna eliminācijas pusperiods pacientiem bez nieru darbības traucējumiem bija 9,3 h (±2,8), pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem – 15,1 h (±7,7), pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem – 10,5 h (±2,3) un pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem – 18,4 h (±11,4). Visiem pacientiem bilastīna izdalīšanās ar urīnu bija praktiski beigusies pēc 48 – 72 h. Šīm farmakokinētiskajām izmaiņām nav paredzama klīniski nozīmīga ietekme uz bilastīna drošumu, jo bilastīna koncentrācija plazmā pacientiem ar nieru darbības traucējumiem joprojām iekļaujas bilastīna drošuma diapazonā.

Aknu darbības traucējumi

Nav datu par farmakokinētiku pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Bilastīns cilvēka organismā netiek metabolizēts. Nieru darbības traucējumu pētījuma rezultāti liecina, ka eliminācija caur nierēm ir galvenais bilastīna eliminācijas ceļš, tāpēc domājams, ka izdalīšanās caur žults izvades sistēmu veido pavisam nelielu bilastīna eliminācijas procesa daļu. Nav paredzams, ka izmaiņas aknu darbībā varētu klīniski nozīmīgi ietekmēt bilastīna farmakokinētiku.

Pediatriskā populācija

Dati par farmakokinētiku bērniem iegūti II fāzes farmakokinētikas pētījumā, kurā piedalījās 31 bērns vecumā no 4 līdz 11 gadiem ar alerģisku rinokonjunktivītu vai hronisku nātreni; viņi saņēma vienu bilastīna 10 mg mutē disperģējamo tableti reizi dienā. Koncentrācijas plazmā datu farmakokinētiskā modelēšana liecināja, ka bērniem bilastīna deva 10 mg reizi dienā izraisa tādu kopējo sistēmisko iedarbību, kas atbilst pieaugušajiem un pusaudžiem novērotajai pēc 20 mg devas lietošanas; zemlīknes laukuma (AUC) vidējā vērtība bērniem vecumā no 6 līdz 11 gadiem bija 1014 ng*h/ml. Tāds rezultāts bija ievērojami zem drošuma sliekšņa, kas noteikts, pamatojoties uz 80 mg devas lietošanu reizi dienā pieaugušajiem saskaņā ar zāļu drošuma profilu. Šie rezultāti apstiprināja, ka izvēlētā bilastīna deva 10 mg iekšķīgi reizi dienā ir atbilstoša terapeitiskā deva pediatriskajā populācijā vecumā no 6 līdz 11 gadiem ar ķermeņa masu vismaz 20 kg.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos ar bilastīnu iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos bilastīna ietekme uz augli (augļa bojāeja pirms un pēc implantācijas žurkām un nepilnīga galvaskausa kaulu, sternebrae un locekļu pārkaulošanās trušiem) bija vērojama tikai tad, ja lietoja mātītei toksiskas devas. Iedarbības līmenis NOAEL būtiski pārsniedz (>30 reižu) iedarbības līmeni cilvēkam, lietojot ieteicamo terapeitisko devu.

Laktācijas pētījumā bilastīns tika konstatēts pienā žurkām, kas zīda mazuļus, pēc vienreizējas iekšķīgas devas (20 mg/kg) ievadīšanas. Bilastīna koncentrācija pienā bija aptuveni puse no koncentrācijas mātītes plazmā. Šo rezultātu nozīmīgums cilvēkiem nav zināms.

Fertilitātes pētījumā ar žurkām iekšķīgi lietots bilastīns līdz 1000 mg/kg dienas devā neradīja nekādu ietekmi uz mātīšu vai tēviņu reproduktīvajiem orgāniem. Pārošanās, fertilitātes un grūsnības rādītāji netika ietekmēti.

Kā liecina rezultāti, kas iegūti izkliedes pētījumā ar žurkām, autoradiogrāfiski nosakot vielas koncentrāciju, bilastīns neuzkrājas CNS.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mannīts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Nātrija stearilfumarāts

Sukraloze (E955)

Sarkano vīnogu aromatizētājs (galvenās sastāvdaļas: akācijas sveķi, etilbutirāts, triacetīns, metilantranilāts, etilspirts, d-limonēns, linalols)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Opexa 10 mg mutē disperģējamās tabletes ir iepakotas OPA/Al/PVH//Al blisteros.

Katrā blisterī ir 10 mutē disperģējamo tablešu. Blisteri ir iepakoti kartona kastītēs.

Iepakojuma lielumi: 10, 20, 30 vai 50 mutē disperģējamo tablešu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Menarini International Operations Luxembourg S.A.

1, Avenue de la Gare

L-1611 Luxembourg

Luksemburga

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

17-0160

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 19. jūlijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019