Omnitrope

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Omnitrope 1,3 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Pēc izšķīdināšanas viena flakona viens ml satur 1,3 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 4 SV).
* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai. Pulveris ir baltā krāsā. Šķīdinātājs ir dzidrs un bezkrāsains.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Zīdaiņi, bērni un pusaudži - Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona
deficīts, AHD). - Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi. - Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi. - Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku
augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk. - Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.
Pieaugušie - Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu. - Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar
vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu. - Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.
Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.
4.2. Devas un lietošanas veids
Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.
2

Devas

Pediatriskā populācija Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.

Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa
virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.

Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.

Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.

Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma
dienā.

Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV) Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas
Augšanas hormona deficīts Prādera-Villi sindroms Ternera sindroms Hroniska nieru mazspēja Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV)

Deva (mg/kg ķermeņa masas dienā) 0,025 – 0,035 0,035 0,045 – 0,050 0,045 – 0,050
0,035

Deva (mg/m2 ķermeņa virsmas dienā) 0,7 – 1,0 1,0 1,4 1,4
1,0

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

3

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.
Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.
Lietošanas veids
Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.
Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.
Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.
Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt 4.4. apakšpunktā).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Somatropīna terapijas uzsākšana var inhibēt 11βHSD-1 un samazināt kortizola koncentrāciju serumā. Ar somatropīnu ārstētiem pacientiem var tikt atklāta iepriekš nediagnosticēta centrāla (sekundāra) virsnieru mazspēja, kad nepieciešama glikokortikoīdu aizstājterapija. Pie tam pacientiem, kuriem iepriekš diagnosticēta virsnieru mazspēja un kuri saņēmuši glikokortikoīdu aizstājterapiju, var būt nepieciešams paaugstināt to uzturošo devu vai stresa devas, uzsākot ārstēšanu ar somatropīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Lietošana ar perorālu estrogēnu terapiju
4

Ja sieviete, kura lieto somatropīnu, uzsāk perorālu estrogēnu terapiju, var būt nepieciešams palielināt somatropīna devu, lai uzturētu seruma IGF-1 līmeni vecumam atbilstošā normālā līmenī. Savukārt, ja sieviete, kura lieto somatropīnu, pārtrauc estrogēnu terapiju, var būt nepieciešams samazināt somatropīna devu, lai izvairītos no paaugstināta augšanas hormona līmeņa un/vai blakusparādībām (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Jutība pret insulīnu
Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.
Vairogdziedzera funkcija
Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.
Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.
Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.
Labdabīga intrakraniāla hipertensija
Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.
Leikoze
Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.
Antivielas
Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.
Gados vecāki pacienti Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.
5

Akūta kritiska slimība
Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku. Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.
Pediatriskā populācija
Pankreatīts
Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.
Prādera-Villi sindroms
Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.
Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.
Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.
Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.
Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.
Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.
Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.
Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.
Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.
Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.
Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.
6

Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam
Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.
Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.
Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.
Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.
Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.
Hroniska nieru mazspēja
Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.
Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.
Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīga ārstēšana ar glikokortikoīdiem nomāc Omnitrope augšanu veicinošo darbību. Lai izvairītos no kavējošās ietekmes uz augšanu, pacientiem ar AKTH deficītu rūpīgi jāpielāgo glikokortikoīdu aizstājterapija.
Augšanas hormons samazina kortizona pārveidošanos par kortizolu un var atklāt iepriekš nediagnosticētu centrālu virsnieru mazspēju vai padarīt zemas glikokortikoīdu aizstājterapijas devas neefektīvas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sievietēm, kuras lieto perorālu estrogēnu aizstājterapiju, var būt nepieciešama lielāka augšanas hormona deva, lai sasniegtu ārstēšanas mērķi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma. Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.
7

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.

Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt 4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas

dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar noteikt

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

pēc pieejamiem

< 1/10

< 1/1 000

datiem)

8

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi

Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Reakcija
injekcijas vietā$

Leikoze† Artralģija*

2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas* Labdabīga intrakraniāla hipertensija Mialģija* Skeleta-muskuļu stīvums*
Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

< 1/10

< 1/1 000

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Leikoze†

9

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi

Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Artralģija*

2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Reakcija injekcijas vietā$ Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

noteikt pēc

< 1/10

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Vielmaiņas un

2. tipa cukura

uztures

diabēts

traucējumi

Nervu sistēmas

Parestēzijas*

traucējumi

Labdabīga

intrakraniāla

hipertensija

10

Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Reakcija
injekcijas vietā$

Artralģija*
Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

noteikt pēc

< 1/10

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Vielmaiņas un

2. tipa cukura

uztures

diabēts

traucējumi

Nervu sistēmas

Parestēzijas*

traucējumi

Labdabīga

intrakraniāla

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Skeletamuskuļu stīvums*

11

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Reakcija
injekcijas vietā$

Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera-

Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

bieži ≥ 1/100 līdz ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija ≥ 1/10 < 1/10

līdz

līdz

noteikt pēc

< 1/100

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Vielmaiņas un

2. tipa cukura

uztures

diabēts

traucējumi

Nervu sistēmas

Parestēzijas*

traucējumi

Labdabīga

intrakraniāla

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

Skeleta-

muskuļu un saistaudu

Mialģija*

muskuļu stīvums*

sistēmas

bojājumi

Vispārēji

Perifēra

Reakcija

traucējumi un

tūska*

injekcijas

reakcijas

vietā$

ievadīšanas

vietā

12

Izmeklējumi

Pazemināts
kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz ≥ 1/1 000

klasifikācija

< 1/10

līdz

< 1/100

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Parestēzijas*

Karpālā kanāla sindroms
Artralģija* Mialģija*

Perifēra tūska*

Skeletamuskuļu stīvums*

Reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti < 1/10 000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) 2. tipa cukura diabēts
Labdabīga intrakraniāla hipertensija
Reakcija injekcijas vietā$
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

13

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.
Prādera-Villi sindroms
Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.
Leikoze
Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.
Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība
Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un LegaKalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.
Citas nevēlamās blakusparādības
Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.
Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.
Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
Darbības mehānisms
Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem
14

somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:
Farmakodinamiskā iedarbība
Lipīdu vielmaiņa Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.
Ogļhidrātu vielmaiņa Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.
Ūdens un minerālvielu vielmaiņa Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.
Kaulu vielmaiņa Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.
Fiziskās spējas Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu. Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadot 5 mg Omnitrope pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai, Cmax vērtības ir attiecīgi 71 ± 24 μg/l (vidējais ± SD) un mediānā tmax vērtība ir 4 stundas (2 - 8 stundu robežās).
Eliminācija Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr subkutāni ievadot Omnitrope pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai, pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.
Īpašas pacientu grupas Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.
15

Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.
Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.
Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.
Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.
Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Pulveris: glicīns nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts
Šķīdinātājs: ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Uzglabāšanas laiks pēc izšķīdināšanas Pēc izšķīdināšanas no mikrobioloģiskā viedokļa šķīdumu ir ieteicams izmantot nekavējoties. Tomēr šķīdums ir derīgs lietošanai līdz 24 stundām, ja uzglabāts 2°C – 8°C temperatūrā oriģinālā iepakojumā. Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Neatvērts flakons Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Pulveris flakonā (I klases stikls) ar aizbāzni (butila gumija ar fluora sveķu laminējumu), stīpu (alumīnijs) un vāciņu (noņemams, violetā krāsā, izgatavots no polipropilēna) un 1 ml šķīdinātāja
16

flakonā (I klases stikls) ar aizbāzni (hlorbutila elastomērs ar fluora sveķu laminējumu), stīpu (lakots alumīnijs) un vāciņu (noņemams, baltā krāsā, izgatavots no polipropilēna). Iepakojuma lielums: 1 gb.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Omnitrope 1,3 mg/ml iepakojums sastāv no flakona, kas satur aktīvo vielu pulvera formā, un flakonā iepildīta šķīdinātāja vienreizējai lietošanai. Katrs flakons jāšķīdina tikai un vienīgi pievienotajā šķīdinātājā. Sagatavotais šķīdums jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas šļirces.
Turpmāk sniegts vispārīgs šķīdināšanas un ievadīšanas procesa apraksts. Šķīdināšana jāveic atbilstoši labas prakses noteikumiem, īpaši attiecībā uz aseptikas prasību ievērošanu.
1. Jānomazgā rokas. 2. Noņemiet no flakoniem plastikāta aizsargvāciņus. 3. Flakonu augšdaļas jānotīra ar antiseptisku šķīdumu, lai izvairītos no satura inficēšanas. 4. Izmantojiet sterilu, vienreizējai lietošanai paredzētu šļirci (piem., 2 ml šļirci) un adatu (piem.,
0,33 mm x 12,7 mm adatu), lai no flakona ievilktu visu šķīdinātāju. 5. Paņemiet flakonu ar pulveri, izduriet adatu caur gumijas aizbāzni un ievadiet šķīdinātāju tieši
flakonā, cenšoties virzīt šķidruma strūklu pret stikla sieniņu, lai izvairītos no putu veidošanās. 6. Pāris reižu paskaliniet flakonu, līdz tā saturs ir pilnīgi izšķīdis. Nekratiet flakonu; tas var izraisīt
aktīvās vielas denaturāciju. 7. Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nevajadzētu lietot. Sagatavotajam šķīdumam jābūt
dzidram un bezkrāsainam. 8. Apgrieziet flakonu ar augšdaļu uz leju un, izmantojot citu sterilu, vienreizējai lietošanai
paredzētu atbilstoša izmēra šļirci (piem., 1 ml šļirci) un injekciju adatu (piem., 0,25 mm x 8 mm), ievelciet šļircē nedaudz vairāk šķīduma kā vajadzīgs devai. Izvadiet no šļirces gaisa pūslīšus. Noregulējiet šļircē precīzi vajadzīgo devu. 9. Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu un ievadiet Omnitrope subkutānas injekcijas veidā.
Šķīdums paredzēts vienreizējai lietošanai. Viss pēc ievadīšanas atlikušais šķīdums jāiznīcina. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
EU/1/06/332/001
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
<{MM/GGGG}>
17

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Omnitrope 5 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Pēc izšķīdināšanas viena flakona viens ml satur 5 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 15 SV).
* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Pēc izšķīdināšanas 1 ml šķīduma satur 15 mg benzilspirta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai Pulveris ir baltā krāsā. Šķīdinātājs ir dzidrs, bezkrāsains.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Zīdaiņi, bērni un pusaudži - Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona
deficīts, AHD). - Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi. - Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi. - Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku
augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk. - Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.
Pieaugušie - Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu. - Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar
vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu. - Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.
Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.
18

4.2. Devas un lietošanas veids Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā. Devas
Pediatriskā populācija Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli. Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.
Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā. Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās. Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā). Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV) Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.
19

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas
Augšanas hormona deficīts Prādera-Villi sindroms Ternera sindroms Hroniska nieru mazspēja Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV)

Deva (mg/kg ķermeņa masas dienā) 0,025 – 0,035 0,035 0,045 – 0,050 0,045 – 0,050
0,035

Deva (mg/m2 ķermeņa virsmas dienā) 0,7 – 1,0 1,0 1,4 1,4
1,0

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai

20

līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt 4.4. apakšpunktā).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Somatropīna terapijas uzsākšana var inhibēt 11βHSD-1 un samazināt kortizola koncentrāciju serumā. Ar somatropīnu ārstētiem pacientiem var tikt atklāta iepriekš nediagnosticēta centrāla (sekundāra) virsnieru mazspēja, kad nepieciešama glikokortikoīdu aizstājterapija. Pie tam pacientiem, kuriem iepriekš diagnosticēta virsnieru mazspēja un kuri saņēmuši glikokortikoīdu aizstājterapiju, var būt nepieciešams paaugstināt to uzturošo devu vai stresa devas, uzsākot ārstēšanu ar somatropīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Lietošana ar perorālu estrogēnu terapiju
Ja sieviete, kura lieto somatropīnu, uzsāk perorālu estrogēnu terapiju, var būt nepieciešams palielināt somatropīna devu, lai uzturētu seruma IGF-1 līmeni vecumam atbilstošā normālā līmenī. Savukārt, ja sieviete, kura lieto somatropīnu, pārtrauc estrogēnu terapiju, var būt nepieciešams samazināt somatropīna devu, lai izvairītos no paaugstināta augšanas hormona līmeņa un/vai blakusparādībām (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Jutība pret insulīnu
Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.
Vairogdziedzera funkcija
Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.
Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.
Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.
Labdabīga intrakraniāla hipertensija
Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.
21

Leikoze
Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.
Antivielas
Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.
Gados vecāki pacienti Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.
Akūta kritiska slimība
Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku. Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.
Pediatriskā populācija
Pankreatīts
Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.
Prādera-Villi sindroms
Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.
Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.
Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.
Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.
Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.
22

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.
Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.
Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.
Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.
Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.
Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.
Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam
Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.
Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.
Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.
Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.
Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.
Hroniska nieru mazspēja
Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.
Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.
Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.
Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Var izraisīt toksiskas un anafilaktiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.
23

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīga ārstēšana ar glikokortikoīdiem nomāc Omnitrope augšanu veicinošo darbību. Lai izvairītos no kavējošās ietekmes uz augšanu, pacientiem ar AKTH deficītu rūpīgi jāpielāgo glikokortikoīdu aizstājterapija.
Augšanas hormons samazina kortizona pārveidošanos par kortizolu un var atklāt iepriekš nediagnosticētu centrālu virsnieru mazspēju vai padarīt zemas glikokortikoīdu aizstājterapijas devas neefektīvas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sievietēm, kuras lieto perorālu estrogēnu aizstājterapiju, var būt nepieciešama lielāka augšanas hormona deva, lai sasniegtu ārstēšanas mērķi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma. Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.
Barošana ar krūti
Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.
Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.
24

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt 4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas

dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar noteikt

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

pēc pieejamiem

< 1/10

< 1/1 000

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Vielmaiņas un

2. tipa cukura

uztures

diabēts

traucējumi

Nervu sistēmas

Parestēzijas*

traucējumi

Labdabīga

intrakraniāla

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

muskuļu un

saistaudu

Skeleta-muskuļu

sistēmas

stīvums*

bojājumi

Vispārēji

Reakcija

Perifēra tūska*

traucējumi un injekcijas

reakcijas

vietā$

ievadīšanas

vietā

Izmeklējumi

Pazemināts

kortizola līmenis

asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

25

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

< 1/10

< 1/1 000

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi

Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Artralģija*

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Leikoze†
2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Reakcija injekcijas vietā$
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

26

Orgānu sistēmu klasifikācija
Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Ļoti bieži ≥ 1/10

Bieži ≥ 1/100 līdz < 1/10
Reakcija injekcijas vietā$

Retāk ≥ 1/1 000 līdz < 1/100

Reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti < 1/10 000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Leikoze†

2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Artralģija*
Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

noteikt pēc

< 1/10

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

27

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Artralģija*
Reakcija injekcijas vietā$

Leikoze†
2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas* Labdabīga intrakraniāla hipertensija Mialģija* Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera-

Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

bieži ≥ 1/100 līdz ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija ≥ 1/10 < 1/10

līdz

līdz

noteikt pēc

< 1/100

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

28

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Artralģija*
Mialģija*
Perifēra tūska*

2. tipa cukura diabēts
Skeletamuskuļu stīvums*
Reakcija injekcijas vietā$
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz ≥ 1/1 000

klasifikācija

< 1/10

līdz

< 1/100

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Parestēzijas*
Karpālā kanāla sindroms Artralģija* Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums*

Reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti < 1/10 000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) 2. tipa cukura diabēts
Labdabīga intrakraniāla hipertensija

29

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Perifēra tūska*

Reakcija injekcijas vietā$
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un LegaKalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

30

4.9. Pārdozēšana
Simptomi Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.
Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.
Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
Darbības mehānisms
Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:
Farmakodinamiskā iedarbība
Lipīdu vielmaiņa Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.
Ogļhidrātu vielmaiņa Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.
Ūdens un minerālvielu vielmaiņa Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.
Kaulu vielmaiņa Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.
Fiziskās spējas Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem
31

pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu. Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadot 5 mg Omnitrope pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai, Cmax vērtības ir attiecīgi 71 ± 24 μg/l (vidējais ± SD) un mediānā tmax vērtība ir 4 stundas (2 – 8 stundu robežās).
Eliminācija Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr subkutāni ievadot Omnitrope 5 mg/ml pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai, ievadīšanas pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.
Īpašas pacientu grupas Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.
Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.
Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.
Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.
Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.
Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Pulveris: glicīns nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts
Šķīdinātājs: ūdens injekcijām benzilspirts
32

6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
Uzglabāšanas laiks pēc izšķīdināšanas Pēc izšķīdināšanas un pirmās lietošanas kārtridžs jāatstāj pildspalvveida injektorā un jāuzglabā ledusskapī (2°C – 8°C) ne ilgāk kā 21 dienu. Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā pildspalvveida injektorā, sargāt no gaismas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Neatvērts flakons Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Pulveris flakonā (I klases stikls) ar aizbāzni (butila gumija ar fluora sveķu laminējumu), stīpu (alumīnijs) un vāciņu (noņemams, zaļā krāsā, izgatavots no polipropilēna) un 1 ml šķīdinātāja kārtridžā (I klases stikls) ar aizbāzni (hlorbutila elastomērs ar fluora sveķu laminējumu), stīpu (lakots alumīnijs) un vāciņu (noņemams, baltā krāsā, izgatavots no polipropilēna). Iepakojuma lielumi: 1 un 5 gb. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Omnitrope 5 mg/ml iepakojums sastāv no flakona, kas satur aktīvo vielu pulvera formā, un kārtridžā iepildīta šķīdinātāja. Šķīdināšana jāveic ar pārnešanas komplektu, kā norādīts pārnešanas komplekta lietošanas instrukcijā.
Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar Omnitrope Pen L pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 5 mg/ml sagatavoto šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope flakonu, šķīdinātāja kārtridžu, pārnešanas komplekta un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.
Turpmāk sniegts vispārīgs apraksts par šķīdināšanas un ievadīšanas procedūru. Šķīdinot Omnitrope 5 mg/ml pulvera injekciju šķīduma pagatavošanai, uzpildot kārtridžu, piestiprinot injekciju adatu un veicot zāļu ievadīšanu, jāievēro pārnešanas komplekta un pildspalvveida injektora ražotāja instrukcijas.
1. Jānomazgā rokas. 2. Noņemiet no flakona plastikāta aizsargvāciņu. Flakona un kārtridža augšdaļa jānotīra ar
antiseptisku šķīdumu, lai izvairītos no satura inficēšanas. 3. Lai šķīdinātāju no kārtridža pārvietotu flakonā, izmantojiet pārnešanas komplektu. 4. Pāris reižu paskaliniet flakonu, līdz tā saturs ir pilnīgi izšķīdis. Nekratiet flakonu; tas var izraisīt
aktīvās substances denaturāciju. 5. Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nevajadzētu lietot. Sagatavotajam šķīdumam jābūt
dzidram un bezkrāsainam. 6. Pārnesiet šķīdumu atpakaļ kārtridžā, izmantojot pārnešanas komplektu. 7. Salieciet pildspalvveida injektoru saskaņā ar lietošanas instrukciju. 8. Ja vajadzīgs, izvadiet gaisa pūslīšus.
33

9. Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu. 10. Ievadiet vajadzīgo devu ar subkutānu injekciju, izmantojot sterilu pildspalvveida injektora
adatu. Noņemiet pildspalvveida injektora adatu un iznīciniet to saskaņā ar vietējām prasībām. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/06/332/002 EU/1/06/332/003 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS <{MM/GGGG}>
34

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Viens šķīduma ml satur 3,3 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 10 SV). Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 5 mg somatropīna* (Somatropinum) (15 SV).
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Viens ml satur 9 mg benzilspirta.
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Viens šķīduma ml satur 6,7 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 20 SV). Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 10 mg somatropīna* (Somatropinum) (30 SV).
* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Zīdaiņi, bērni un pusaudži - Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona
deficīts, AHD). - Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi. - Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi. - Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku
augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk. - Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.
Pieaugušie - Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu. - Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar
vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu. - Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai
35

sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.
Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.
4.2. Devas un lietošanas veids
Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.
Devas
Pediatriskā populācija Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.
Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.
Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.
Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.
Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.
Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).
Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV) Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.
36

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas
Augšanas hormona deficīts Prādera-Villi sindroms Ternera sindroms Hroniska nieru mazspēja Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV)

Deva (mg/kg ķermeņa masas dienā) 0,025 – 0,035 0,035 0,045 – 0,050 0,045 – 0,050
0,035

Deva (mg/m2 ķermeņa virsmas dienā) 0,7 – 1,0 1,0 1,4 1,4
1,0

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai

37

līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt 4.4. apakšpunktā).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Somatropīna terapijas uzsākšana var inhibēt 11βHSD-1 un samazināt kortizola koncentrāciju serumā. Ar somatropīnu ārstētiem pacientiem var tikt atklāta iepriekš nediagnosticēta centrāla (sekundāra) virsnieru mazspēja, kad nepieciešama glikokortikoīdu aizstājterapija. Pie tam pacientiem, kuriem iepriekš diagnosticēta virsnieru mazspēja un kuri saņēmuši glikokortikoīdu aizstājterapiju, var būt nepieciešams paaugstināt to uzturošo devu vai stresa devas, uzsākot ārstēšanu ar somatropīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Lietošana ar perorālu estrogēnu terapiju
Ja sieviete, kura lieto somatropīnu, uzsāk perorālu estrogēnu terapiju, var būt nepieciešams palielināt somatropīna devu, lai uzturētu seruma IGF-1 līmeni vecumam atbilstošā normālā līmenī. Savukārt, ja sieviete, kura lieto somatropīnu, pārtrauc estrogēnu terapiju, var būt nepieciešams samazināt somatropīna devu, lai izvairītos no paaugstināta augšanas hormona līmeņa un/vai blakusparādībām (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Jutība pret insulīnu
Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.
Vairogdziedzera funkcija
Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.
Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.
Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.
Labdabīga intrakraniāla hipertensija
Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.
38

Leikoze
Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.
Antivielas
Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.
Gados vecāki pacienti Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.
Akūta kritiska slimība
Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku. Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.
Pediatriskā populācija
Pankreatīts
Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.
Prādera-Villi sindroms
Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.
Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.
Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.
Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.
Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.
39

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.
Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.
Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.
Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.
Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.
Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.
Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam
Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.
Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.
Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.
Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.
Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.
Hroniska nieru mazspēja
Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.
Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.
Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām: Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Var izraisīt toksiskas un anafilaktiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.
40

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīga ārstēšana ar glikokortikoīdiem nomāc Omnitrope augšanu veicinošo darbību. Lai izvairītos no kavējošās ietekmes uz augšanu, pacientiem ar AKTH deficītu rūpīgi jāpielāgo glikokortikoīdu aizstājterapija.
Augšanas hormons samazina kortizona pārveidošanos par kortizolu un var atklāt iepriekš nediagnosticētu centrālu virsnieru mazspēju vai padarīt zemas glikokortikoīdu aizstājterapijas devas neefektīvas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sievietēm, kuras lieto perorālu estrogēnu aizstājterapiju, var būt nepieciešama lielāka augšanas hormona deva, lai sasniegtu ārstēšanas mērķi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma. Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.
Barošana ar krūti
Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.
Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.
41

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt 4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas

dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar noteikt

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

pēc pieejamiem

< 1/10

< 1/1 000

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Vielmaiņas un

2. tipa cukura

uztures

diabēts

traucējumi

Nervu sistēmas

Parestēzijas*

traucējumi

Labdabīga

intrakraniāla

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

muskuļu un

saistaudu

Skeleta-muskuļu

sistēmas

stīvums*

bojājumi

Vispārēji

Reakcija

Perifēra tūska*

traucējumi un injekcijas

reakcijas

vietā$

ievadīšanas

vietā

Izmeklējumi

Pazemināts

kortizola līmenis

asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

42

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

< 1/10

< 1/1 000

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi

Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Artralģija*

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Leikoze†
2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Reakcija injekcijas vietā$ Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

43

Orgānu sistēmu klasifikācija
Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Ļoti bieži ≥ 1/10

Bieži ≥ 1/100 līdz < 1/10
Reakcija injekcijas vietā$

Retāk ≥ 1/1 000 līdz < 1/100

Reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti < 1/10 000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Leikoze†

2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Artralģija*
Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

noteikt pēc

< 1/10

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

44

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Artralģija*
Reakcija injekcijas vietā$

Leikoze†
2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas* Labdabīga intrakraniāla hipertensija Mialģija* Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera-

Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

bieži ≥ 1/100 līdz ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija ≥ 1/10 < 1/10

līdz

līdz

noteikt pēc

< 1/100

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

45

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Artralģija*
Mialģija*
Perifēra tūska*

2. tipa cukura diabēts
Skeletamuskuļu stīvums*
Reakcija injekcijas vietā$
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz ≥ 1/1 000

klasifikācija

< 1/10

līdz

< 1/100

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Parestēzijas*
Karpālā kanāla sindroms Artralģija* Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums*

Reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti < 1/10 000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) 2. tipa cukura diabēts
Labdabīga intrakraniāla hipertensija

46

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Perifēra tūska*

Reakcija injekcijas vietā$
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un LegaKalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

47

4.9. Pārdozēšana
Simptomi Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.
Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.
Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
Darbības mehānisms
Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:
Farmakodinamiskā iedarbība
Lipīdu vielmaiņa Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.
Ogļhidrātu vielmaiņa Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.
Ūdens un minerālvielu vielmaiņa Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.
Kaulu vielmaiņa Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.
Fiziskās spējas Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem
48

pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu.
Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadot 5 mg Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām veidā, Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 72 ± 28 μg/l un 4,0 ± 2,0 stundas.
Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadītas 5 mg Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām devas Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 74 ± 22 μg/l un 3,9 ± 1,2 stundas.
Eliminācija Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr subkutāni ievadot Omnitrope 5 mg/1,5 ml, Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām, ievadīšanas pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.
Īpašas pacientu grupas Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.
Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.
Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.
Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.
Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.
Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts mannīts poloksamērs 188
49

benzilspirts ūdens injekcijām
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts glicīns poloksamērs 188 fenols ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām 2 gadi.
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām 18 mēneši.
Uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas Pēc pirmās lietošanas kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā un to var uzglabāt ledusskapī maksimāli 28 dienas (2°C – 8°C). Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā pildspalvveida injektorā, sargāt no gaismas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Neatvērts kārtidžs Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
1,5 ml šķīdums kārtridžā (bezkrāsas I klases stikls) ar virzuli vienā pusē (silikonizēts brombutils), disku (brombutils) un vāciņu (alumīnijs) otrā pusē. Iepakojuma lielumi: 1, 5 un 10 gb. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānām injekcijām, kas iepildīts stikla kārtridžā.
Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar Omnitrope Pen 5 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānai injekcijai, kas iepildīts stikla kārtridžā.
50

Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar Omnitrope Pen 10 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.
Turpmāk sniegts vispārīgs apraksts par ievadīšanas procedūru. Uzpildot kārtridžu, piestiprinot injekciju adatu un veicot zāļu ievadīšanu, jāievēro pildspalvveida injektora ražotāja instrukcijas.
1. Jānomazgā rokas. 2. Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nedrīkst lietot. Šķīdumam jābūt dzidram un
bezkrāsainam. 3. Dezinficējiet kārtridža gumijas membrānu ar dezinficējošu tamponu. 4. Ielieciet kārtridžu Omnitrope Pen saskaņā ar pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju. 5. Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu. 6. Ievadiet vajadzīgo devu ar subkutānu injekciju, izmantojot sterilu pildspalvveida injektora
adatu. Noņemiet pildspalvveida injektora adatu un iznīciniet to saskaņā ar vietējām prasībām.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām EU/1/06/332/004 EU/1/06/332/005 EU/1/06/332/006
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām EU/1/06/332/007 EU/1/06/332/008 EU/1/06/332/009
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
<{MM/GGGG}>
51

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Viens šķīduma ml satur 3,3 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 10 SV). Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 5 mg somatropīna* (Somatropinum) (15 SV).
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Viens ml satur 9 mg benzilspirta.
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Viens šķīduma ml satur 6,7 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 20 SV). Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 10 mg somatropīna* (Somatropinum) (30 SV).
Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Viens šķīduma ml satur 10 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 30 SV). Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 15 mg somatropīna* (Somatropinum) (45 SV).
* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām kārtridžā priekš SurePal 5, SurePal 10, SurePal 15. Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Zīdaiņi, bērni un pusaudži - Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona
deficīts, AHD). - Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi. - Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi. - Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku
augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk. - Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.
Pieaugušie - Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu. - Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar
vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu.
52

- Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.
Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.
4.2. Devas un lietošanas veids
Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.
Devas
Pediatriskā populācija Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.
Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.
Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.
Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.
Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.
Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).
Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV) Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.
53

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas
Augšanas hormona deficīts Prādera-Villi sindroms Ternera sindroms Hroniska nieru mazspēja Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV)

Deva (mg/kg ķermeņa masas dienā) 0,025 – 0,035 0,035 0,045 – 0,050 0,045 – 0,050
0,035

Deva (mg/m2 ķermeņa virsmas dienā) 0,7 – 1,0 1,0 1,4 1,4
1,0

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai

54

līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt 4.4. apakšpunktā).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Somatropīna terapijas uzsākšana var inhibēt 11βHSD-1 un samazināt kortizola koncentrāciju serumā. Ar somatropīnu ārstētiem pacientiem var tikt atklāta iepriekš nediagnosticēta centrāla (sekundāra) virsnieru mazspēja, kad nepieciešama glikokortikoīdu aizstājterapija. Pie tam pacientiem, kuriem iepriekš diagnosticēta virsnieru mazspēja un kuri saņēmuši glikokortikoīdu aizstājterapiju, var būt nepieciešams paaugstināt to uzturošo devu vai stresa devas, uzsākot ārstēšanu ar somatropīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Lietošana ar perorālu estrogēnu terapiju
Ja sieviete, kura lieto somatropīnu, uzsāk perorālu estrogēnu terapiju, var būt nepieciešams palielināt somatropīna devu, lai uzturētu seruma IGF-1 līmeni vecumam atbilstošā normālā līmenī. Savukārt, ja sieviete, kura lieto somatropīnu, pārtrauc estrogēnu terapiju, var būt nepieciešams samazināt somatropīna devu, lai izvairītos no paaugstināta augšanas hormona līmeņa un/vai blakusparādībām (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Jutība pret insulīnu
Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.
Vairogdziedzera funkcija
Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.
Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.
Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.
Labdabīga intrakraniāla hipertensija
Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.
55

Leikoze
Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.
Antivielas
Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.
Gados vecāki pacienti Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.
Akūta kritiska slimība
Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku. Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.
Pediatriskā populācija
Pankreatīts
Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.
Prādera-Villi sindroms
Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.
Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.
Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.
Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.
Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.
56

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.
Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.
Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.
Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.
Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.
Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.
Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam
Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.
Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.
Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.
Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.
Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.
Hroniska nieru mazspēja
Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.
Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.
Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām: Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Var izraisīt toksiskas un anafilaktiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.
57

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīga ārstēšana ar glikokortikoīdiem nomāc Omnitrope augšanu veicinošo darbību. Lai izvairītos no kavējošās ietekmes uz augšanu, pacientiem ar AKTH deficītu rūpīgi jāpielāgo glikokortikoīdu aizstājterapija.
Augšanas hormons samazina kortizona pārveidošanos par kortizolu un var atklāt iepriekš nediagnosticētu centrālu virsnieru mazspēju vai padarīt zemas glikokortikoīdu aizstājterapijas devas neefektīvas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sievietēm, kuras lieto perorālu estrogēnu aizstājterapiju, var būt nepieciešama lielāka augšanas hormona deva, lai sasniegtu ārstēšanas mērķi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma. Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.
Barošana ar krūti
Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.
Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.
58

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt 4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas

dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar noteikt

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

pēc pieejamiem

< 1/10

< 1/1 000

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Vielmaiņas un

2. tipa cukura

uztures

diabēts

traucējumi

Nervu sistēmas

Parestēzijas*

traucējumi

Labdabīga

intrakraniāla

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

muskuļu un

saistaudu

Skeleta-muskuļu

sistēmas

stīvums*

bojājumi

Vispārēji

Reakcija

Perifēra tūska*

traucējumi un injekcijas

reakcijas

vietā$

ievadīšanas

vietā

Izmeklējumi

Pazemināts

kortizola līmenis

asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

59

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

< 1/10

< 1/1 000

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi

Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Artralģija*

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Leikoze†
2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Reakcija injekcijas vietā$ Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

60

Orgānu sistēmu klasifikācija
Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Ļoti bieži ≥ 1/10

Bieži ≥ 1/100 līdz < 1/10
Reakcija injekcijas vietā$

Retāk ≥ 1/1 000 līdz < 1/100

Reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti < 1/10 000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Leikoze†

2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Artralģija*
Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija

līdz

līdz < 1/100 līdz

noteikt pēc

< 1/10

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

61

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Artralģija*
Reakcija injekcijas vietā$

Leikoze†
2. tipa cukura diabēts
Parestēzijas* Labdabīga intrakraniāla hipertensija Mialģija* Skeletamuskuļu stīvums* Perifēra tūska*
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera-

Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti Nav zināmi

sistēmu

bieži ≥ 1/100 līdz ≥ 1/1 000 ≥ 1/10 000 < 1/10 000 (nevar

klasifikācija ≥ 1/10 < 1/10

līdz

līdz

noteikt pēc

< 1/100

< 1/1 000

pieejamiem

datiem)

Labdabīgi,

Leikoze†

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

62

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Parestēzijas*
Labdabīga intrakraniāla hipertensija Artralģija*
Mialģija*
Perifēra tūska*

2. tipa cukura diabēts
Skeletamuskuļu stīvums*
Reakcija injekcijas vietā$
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži Bieži

Retāk

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz ≥ 1/1 000

klasifikācija

< 1/10

līdz

< 1/100

Vielmaiņas un uztures traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Parestēzijas*
Karpālā kanāla sindroms Artralģija* Mialģija*
Skeletamuskuļu stīvums*

Reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti < 1/10 000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) 2. tipa cukura diabēts
Labdabīga intrakraniāla hipertensija

63

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Izmeklējumi

Perifēra tūska*

Reakcija injekcijas vietā$
Pazemināts kortizola līmenis asinīs‡

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un LegaKalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

64

4.9. Pārdozēšana
Simptomi Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.
Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.
Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
Darbības mehānisms
Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:
Farmakodinamiskā iedarbība
Lipīdu vielmaiņa Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.
Ogļhidrātu vielmaiņa Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.
Ūdens un minerālvielu vielmaiņa Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.
Kaulu vielmaiņa Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.
Fiziskās spējas Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem
65

pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu.
Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadot 5 mg Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām veidā, Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 72 ± 28 μg/l un 4,0 ± 2,0 stundas.
Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadītas 5 mg Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām devas Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 74 ± 22 μg/l un 3,9 ± 1,2 stundas.
Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadītas 5 mg Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām devas Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 52 ± 19 μg/l un 3,7 ± 1,2 stundas.
Eliminācija Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr subkutāni ievadot Omnitrope 5 mg/1,5 ml, Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām, ievadīšanas pusperioda ilgums bija 3 stundas. Tomēr pēc subkutānas Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām ievadīšanas, pusperioda ilgums bija 2,76 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.
Īpašas pacientu grupas Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.
Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.
Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.
Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.
Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.
Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.
66

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts mannīts poloksamērs 188 benzilspirts ūdens injekcijām
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts glicīns poloksamērs 188 fenols ūdens injekcijām
Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts nātrija hlorīds poloksamērs 188 fenols ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām 2 gadi.
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām 18 mēneši.
Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām 18 mēneši.
Uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas Pēc pirmās lietošanas kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā un to var uzglabāt ledusskapī maksimāli 28 dienas (2°C – 8°C). Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā pildspalvveida injektorā, sargāt no gaismas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Neatvērts kārtidžs Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.
67

6.5. Iepakojuma veids un saturs
1,5 ml šķīdums kārtridžā (bezkrāsas I klases stikls) ar virzuli un zilu gredzenu (tikai Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdumam injekcijām) vienā pusē (silikonizēts brombutils), disku (brombutils) un vāciņu (alumīnijs) otrā pusē.Stikla kārtridžs ir neatgriezeniski integrēts caurspīdīgā konteinerā un ar vītņotu stieni vienā galā piestiprināts pie plastikāta mehānisma. Iepakojuma lielumi: 1, 5 un 10 gb. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānām injekcijām, kas iepildīts stikla kārtridžā.
Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar SurePal 5 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānai injekcijai, kas iepildīts stikla kārtridžā.
Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar SurePal 10 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.
Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānai injekcijai, kas iepildīts stikla kārtridžā.
Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar SurePal 15 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.
Turpmāk sniegts vispārīgs apraksts par ievadīšanas procedūru. Uzpildot kārtridžu, piestiprinot injekciju adatu un veicot zāļu ievadīšanu, jāievēro pildspalvveida injektora ražotāja instrukcijas.
1. Jānomazgā rokas. 2. Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nedrīkst lietot. Šķīdumam jābūt dzidram un
bezkrāsainam. 3. Dezinficējiet kārtridža gumijas membrānu ar dezinficējošu tamponu. 4. Ielieciet kārtridžu SurePal saskaņā ar pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju. 5. Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu. 6. Ievadiet vajadzīgo devu ar subkutānu injekciju, izmantojot sterilu pildspalvveida injektora
adatu. Noņemiet pildspalvveida injektora adatu un iznīciniet to saskaņā ar vietējām prasībām.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz GmbH
68

Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām EU/1/06/332/013 EU/1/06/332/014 EU/1/06/332/015 Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām EU/1/06/332/016 EU/1/06/332/017 EU/1/06/332/018 Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām EU/1/06/332/010 EU/1/06/332/011 EU/1/06/332/012 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS <{MM/GGGG}>
69

II PIELIKUMS A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS, KAS
ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI
IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN
EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
70

A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Bioloģiski aktīvās vielas ražotāja nosaukums un adrese Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6336 Langkampfen Austrija
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS  Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
 Riska pārvadības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP. Papildināts RPP jāiesniedz:  pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;  ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā. Ja PADZ un atjaunotā RPP iesniegšanas termiņš sakrīt, abus minētos dokumentus var iesniegt vienlaicīgi.
71

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
72

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
73

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA MARĶĒJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Omnitrope 1,3 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai Somatropinum
2. AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS Flakons satur somatropīnu 1,3 mg (4 SV)/ml. Pēc izšķīdināšanas flakona viens ml satur 1,3 mg somatropīna (atbilst 4 SV).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Citas sastāvdaļas: Pulveris: glicīns, nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Šķīdinātājs: ūdens injekcijām
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 1 flakons ar 1,3 mg pulvera 1 flakons ar 1 ml šķīdinātāja Iepakojuma lielums: 1 gb
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Tikai vienreizējai lietošanai. Lietojiet tikai dzidru šķīdumu. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai pēc izšķīdināšanas
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz Pēc izšķīdināšanas izmantot 24 stundu laikā.
74

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2C – 8C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/06/332/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Omnitrope 1,3 mg/ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
75

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ OMNITROPE FLAKONA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope 1,3 mg/ml pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai. Somatropinum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Tikai vienreizējai lietošanai. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS
6. CITA
76

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ ŠĶĪDINĀTĀJA FLAKONA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope šķīdinātājs (ūdens injekcijām) Subkutānai lietošanai. 2. LIETOŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Tikai vienreizējai lietošanai. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS
6. CITA
77

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA MARĶĒJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Omnitrope 5 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai Somatropinum
2. AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS Flakons satur somatropīnu 5 mg (15 SV)/ml. Pēc izšķīdināšanas kārtridža viens ml satur 5 mg somatropīna (atbilst 15 SV).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Pārējās sastāvdaļas: Pulveris: glicīns, dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Šķīdinātājs: benzilspirts, ūdens injekcijām Satur benzilspirtu. Sīkākai informācijai skatīt lietošanas instrukciju.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 1 flakons ar 5 mg pulvera 1 kārtridžs ar 1 ml šķīdinātāja 5 flakoni ar 5 mg pulvera 5 kārtridži ar 1 ml šķīdinātāja
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Lietojiet tikai dzidru šķīdumu. Lietot tikai kopā ar Omnitrope Pen L. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai pēc izšķīdināšanas
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz Pēc izšķīdināšanas izlietot 21 dienas laikā.
78

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2C – 8C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/06/332/002 EU/1/06/332/003
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Omnitrope 5 mg/ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
79

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ OMNITROPE FLAKONA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope 5 mg/ml pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai Somatropinum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
80

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ ŠĶĪDINĀTĀJA KĀRTRIDŽA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope šķīdinātājs (ūdens injekcijām ar 1,5% benzilspirtu) Subkutānai lietošanai. 2. LIETOŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
81

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA MARĶĒJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Somatropinum
2. AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS 3,3 mg somatropīna (10 SV)/ml. Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 5 mg somatropīna (15 SV).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Pārējās sastāvdaļas: dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, mannīts, poloksamērs 188, benzilspirts, ūdens injekcijām. Satur benzilspirtu. Skatīt instrukciju, lai iegūtu sīkāku informāciju.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijai. 1 kārtridžs 5 kārtridži 10 kārtridži
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Lietojiet tikai dzidru šķīdumu. Lietot tikai kopā ar Omnitrope Pen 5. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz Pēc pirmās atvēršanas izlietot 28 dienu laikā.
82

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/06/332/004 EU/1/06/332/005 EU/1/06/332/006
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Omnitrope 5 mg/1,5 ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN:
83

NN:
84

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ OMNITROPE KĀRTRIDŽA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope 5 mg/1,5 ml injekcijām Somatropinum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
85

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA MARĶĒJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Somatropinum
2. AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS 6,7 mg somatropīna (20 SV)/ml. Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 10 mg somatropīna (30 SV).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Pārējās sastāvdaļas: dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicīns, poloksamērs 188, fenols, ūdens injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijai. 1 kārtridžs 5 kārtridži 10 kārtridži
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Lietojiet tikai dzidru šķīdumu. Lietot tikai kopā ar Omnitrope Pen 10. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz Pēc pirmās atvēršanas izlietot 28 dienu laikā.
86

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/06/332/007 EU/1/06/332/008 EU/1/06/332/009
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Omnitrope 10 mg/1,5 ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC:
87

SN: NN:
88

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ OMNITROPE KĀRTRIDŽA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope 10 mg/1,5 ml Injekcijām Somatropinum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
89

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA MARĶĒJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Somatropinum
2. AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS 3,3 mg somatropīna (10 SV)/ml. Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 5 mg somatropīna (15 SV).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Pārējās sastāvdaļas: dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, mannīts, poloksamērs 188, benzilspirts, ūdens injekcijām. Satur benzilspirtu. Skatīt instrukciju, lai iegūtu sīkāku informāciju.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijai. 1 kārtridžs priekš SurePal 5 5 kārtridži priekš SurePal 5 10 kārtridži priekš SurePal 5
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Lietojiet tikai dzidru šķīdumu. Lietot tikai kopā ar SurePal 5. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz Pēc pirmās atvēršanas izlietot 28 dienu laikā.
90

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/06/332/013 EU/1/06/332/014 EU/1/06/332/015
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Omnitrope 5 mg/1,5 ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN:
91

NN:
92

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ OMNITROPE KĀRTRIDŽA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope 5 mg/1,5 ml injekcijām Somatropinum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
93

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA MARĶĒJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Somatropinum
2. AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS 6,7 mg somatropīna (20 SV)/ml. Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 10 mg somatropīna (30 SV).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Pārējās sastāvdaļas: dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicīns, poloksamērs 188, fenols, ūdens injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijai. 1 kārtridžs priekš SurePal 10 5 kārtridži priekš SurePal 10 10 kārtridži priekš SurePal 10
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Lietojiet tikai dzidru šķīdumu. Lietot tikai kopā ar SurePal 10. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz Pēc pirmās atvēršanas izlietot 28 dienu laikā.
94

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/06/332/016 EU/1/06/332/017 EU/1/06/332/018
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Omnitrope 10 mg/1,5 ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC:
95

SN: NN:
96

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ OMNITROPE KĀRTRIDŽA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope 10 mg/1,5 ml Injekcijām Somatropinum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
97

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA MARĶĒJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām Somatropinum
2. AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS 10 mg somatropīna (30 SV)/ml. Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 15 mg somatropīna (45 SV).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Pārējās sastāvdaļas: dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, nātrija hlorīds, poloksamērs 188, fenols, ūdens injekcijām.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums injekcijām. 1 kārtridžs priekš SurePal 15 5 kārtridži priekš SurePal 15 10 kārtridži priekš SurePal 15
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Lietojiet tikai dzidru šķīdumu. Lietot tikai kopā ar SurePal 15. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz Pēc pirmās atvēršanas izlietot 28 dienu laikā.
98

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI EU/1/06/332/010 EU/1/06/332/011 EU/1/06/332/012
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Omnitrope 15 mg/1,5 ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC:
99

SN: NN:
100

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMĀ OMNITROPE KĀRTRIDŽA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Omnitrope 15 mg/1,5 ml Injekcijām Somatropinum s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 6. CITA
101

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
102

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Omnitrope 1,3 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai
Somatropinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Omnitrope un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Omnitrope lietošanas 3. Kā lietot Omnitrope 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Omnitrope 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Omnitrope un kādam nolūkam to lieto
Omnitrope ir rekombinants cilvēka augšanas hormons (saukts arī par somatropīnu). Tā struktūra ir identiska dabiskajam cilvēka augšanas hormonam, kas nepieciešams kaulu un muskuļu augšanai. Tas palīdz arī pareizā daudzumā veidoties taukaudiem un muskuļaudiem. „Rekombinants” nozīmē, ka hormona izgatavošanā nav izmantoti cilvēka vai dzīvnieka audi.
Bērniem Omnitrope lieto, lai ārstētu šādus augšanas traucējumus:
 ja Jūs pietiekoši neaugat un Jums pietiekošā daudzumā neveidojas augšanas hormons;  ja Jums ir Ternera sindroms. Ternera sindroms ir ģenētiska slimība meitenēm, kas var ietekmēt
augšanu – ja Jums būs šī slimība, ārsts Jums to pateiks;  ja Jums ir hroniska nieru mazspēja. Nieru funkcijas traucējumi var ietekmēt augšanu;  ja piedzimstot Jūs bijāt pārāk mazs vai pārāk viegls. Augšanas hormona lietošana var palīdzēt
izaugt garākam, ja līdz 4 gadu vecumam vai vēlāk Jūs neesat varējis izlīdzināt auguma atšķirības ar vienaudžiem vai Jūsu augšana nav normalizējusies;  ja Jums ir Prādera-Villi sindroms (hromosomu slimība). Augšanas hormona lietošana palīdzēs izaugt garākam, ja vēl arvien augat, un uzlabos arī ķermeņa uzbūvi. Samazināsies lieko tauku daudzums un palielināsies muskuļu masa.
Pieaugušiem Omnitrope lieto, lai:
 ārstētu personas ar izteiktu augšanas hormona deficītu. Šāds deficīts var attīstīties pieaugušo vecumā vai turpināties kopš bērnības. Ja bērnībā augšanas hormona deficīta ārstēšanai Jūs lietojāt Omnitrope, pēc augšanas apstāšanās Jums vēlreiz pārbaudīs augšanas hormona daudzumu. Ja apstiprināsies smags augšanas hormona deficīts, ārsts ieteiks turpināt ārstēšanu ar Omnitrope.
Šīs zāles Jums drīkst nozīmēt tikai ārsts, kas apstiprinājis diagnozi un kam ir pieredze augšanas hormona terapijā.
103

2. Kas Jums jāzina pirms Omnitrope lietošanas
Nelietojiet Omnitrope šādos gadījumos:
 ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret somatropīnu vai kādu citu Omnitrope sastāvdaļu;  un pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir aktīvs audzējs (vēzis). Pirms Omnitrope terapijas
uzsākšanas audzējam jābūt neaktīvam un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai;  un pastāstiet ārstam, ja Omnitrope ir izrakstīts, lai veicinātu augšanu, bet Jums augšana jau ir
beigusies (slēgtas epifīzes);  ja esat smagi slims (piemēram, komplikācijas pēc atklātas sirds operācijas, vēdera operācijas,
trauma pēc negadījuma, akūta elpošanas mazspēja vai citi līdzīgi stāvokļi). Ja Jums tiek plānota vai tikko ir veikta plaša operācija vai Jūs nosūta uz slimnīcu, lai ārstētu jebkādu slimību, izstāstiet savam ārstam un citiem ārstiem, kas Jūs izmeklē, un ka lietojat augšanas hormonu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Omnitrope lietošanas konsultējieties ar ārstu.  Ja Jūs lietojat aizstājterapiju ar glikokortikoīdiem, Jums regulāri jākonsultējas ar savu ārstu, jo
var būt nepieciešams pielāgot glikokortikoīdu devas.  ja Jums ir cukura diabēta attīstības risks, somatropīna terapijas laikā ārstam būs jākontrolē
cukura līmenis asinīs;  ja Jums ir cukura diabēts, somatropīna terapijas laikā Jums būs rūpīgi jākontrolē cukura līmenis
asinīs un analīzes rezultāti jāpārrunā ar ārstu, lai izlemtu, vai nepieciešams mainīt pretdiabēta zāļu devu;  pēc somatropīna terapijas uzsākšanas dažiem pacientiem var būt nepieciešams uzsākt vairogdziedzera hormonu aizstājterapiju;  ja ārstēšanā lietojat vairogdziedzera hormonus, var būt nepieciešams pielāgot vairogdziedzera hormonu devu;  ja Jums ir paaugstināts intrakraniālais spiediens (kas rada tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes traucējumus vai vemšanu), Jums tas jāizstāsta ārstam;  ja ejot klibojat vai sākat klibot augšanas hormona terapijas laikā, Jums tas jāizstāsta ārstam;  ja lietojat somatropīnu, lai ārstētu augšanas hormona deficītu, kas izveidojies pēc audzēja (vēža) terapijas, Jums regulāri jāpārbaudās, vai neveidojas audzēja recidīvi vai kāds cits vēzis;  ja Jums pastiprinās sāpes vēderā, Jums tas jāizstāsta ārstam;  pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret somatropīna iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.
Bērni ar hronisku nieru mazspēju  pirms somatropīna terapijas uzsākšanas ārstam jāpārbauda nieru funkcija un augšanas ātrums.
Jāturpina nieru slimības ārstēšana. Veicot nieres transplantāciju, somatropīna terapija jāpārtrauc.
Bērni ar Prādera-Villi sindromu  ārsts Jums nozīmēs diētu svara samazināšanai;  pirms somatropīna terapijas uzsākšanas ārsts pārbaudīs, vai Jums nav augšējo elpceļu
obstrukcijas pazīmes, miega apnoja (elpošanas periodiska apstāšanās miega laikā) vai elpceļu infekcija;  ja somatropīna terapijas laikā Jums parādās augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tai skaitā sākas vai pastiprinās krākšana), pastāstiet to ārstam, viņam vajadzēs Jūs izmeklēt un, iespējams, pārtraukt ārstēšanu ar somatropīnu;  ārstēšanas laikā ārsts pārbaudīs, vai Jums nav skoliozes (mugurkaula deformācijas veids) pazīmes;  ja ārstēšanas laikā Jums attīstās plaušu infekcija, izstāstiet to ārstam, lai tiktu uzsākta infekcijas ārstēšana.
104

Bērni, kas dzimšanas brīdī bijuši pārāk mazi vai viegli  ja piedzimstot Jūs bijāt pārāk mazs vai viegls un šobrīd Jums ir 9 līdz 12 gadi, pajautājiet savam
ārstam padomu par pubertātes problēmu risināšanu un šo zāļu izmantošanu ārstēšanā;  Ārstēšana jāturpina, līdz apstājas augšana;  pirms terapijas uzsākšanas un reizi gadā terapijas laikā ārsts pārbaudīs cukura un insulīna līmeni
asinīs.
Citas zāles un Omnitrope
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jo īpaši pastāstiet ārstam vai farmaceitam par sekojošām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis. Jūsu ārstam, iespējams, būs jāpielāgo Omnitrope vai citu zāļu deva:
 zāles diabēta ārstēšanai,  vairogdziedzera hormonus,  zāles epilepsijas ārstēšanai (pretkrampju līdzekļus),  ciklosporīnu (zāles, kas pavājina imūnsistēmas darbību pēc transplantācijas),  iekšķīgi lietojamie estrogēni vai citi dzimumhormoni.  sintētiskos virsnieru hormonus (kortikosteroīdus). Iespējams, ārstam vajadzēs pielāgot šo zāļu devu vai somatropīna devu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecības laikā vai, plānojot grūtniecību, Omnitrope nevajadzētu lietot.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Svarīga informācija par kādu no Omnitrope sastāvdaļām
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ml, – būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Omnitrope
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam. Deva ir atkarīga no ķermeņa parametriem, slimības, kas tiek ārstēta, un augšanas hormona iedarbības. Mēs katrs esam savādāks. Ārsts Jums ieteiks Omnitrope individuālo devu miligramos (mg), pamatojoties uz ķermeņa svaru kilogramos (kg) vai uz ķermeņa virsmas laukumu kvadrātmetros (m2), kas aprēķināts no auguma un svara parametriem, kā arī terapijas shēmu. Nemainiet devu un terapijas shēmu bez konsultēšanās ar ārstu.
Ieteicamā deva ir aprakstīta turpmāk.
Bērni ar augšanas hormona deficītu 0,025-0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7-1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Var lietot lielākas devas. Ja augšanas hormona deficīts saglabājas arī pusaudžu vecumā, Omnitrope lietošana jāturpina līdz fiziskās attīstības beigām.
Bērni ar Ternera sindromu 0,045-0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.
105

Bērni ar hronisku nieru mazspēju 0,045-0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Var būt nepieciešamas lielākas devas, ja augšanas ātrums ir pārāk mazs. Devu var būt nepieciešams pielāgot pēc 6 ārstēšanas mēnešiem.
Bērni ar Prādera-Villi sindromu 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Terapiju nevajadzētu nozīmēt bērniem, kuru augšana pēc pubertātes jau gandrīz apstājusies.
Bērni ar augšanas traucējumiem, kas dzimuši pārāk mazi vai viegli 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ārstēšanu ir svarīgi turpināt, kamēr sasniegts galīgais auguma garums. Ārstēšana jāpārtrauc pēc pirmā terapijas gada, ja nenovēro atbildes reakciju vai ja sasniegts galīgais auguma garums un augšana apstājusies.
Pieaugušie ar augšanas hormona deficītu Ja Omnitrope turpiniet lietot pēc ārstēšanas bērnībā, ārstēšana jāsāk ar devu 0,2-0,5 mg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina vai jāsamazina, atbilstoši asins analīžu rezultātiem, klīniskai atbildes reakcijai un blakusparādībām.
Ja augšanas hormona deficīts parādās pieaugušo vecumā, tad ārstēšana jāsāk ar devu 0,15-0,3 mg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina atbilstoši asins analīžu rezultātiem, klīniskai atbildes reakcijai un blakusparādībām. Dienas uzturošā deva reti ir lielāka nekā 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem. Deva jākontrolē reizi 6 mēnešos. Personām, vecākām par 60 gadiem, ārstēšana jāsāk ar devu 0,1-0,2 mg dienā, kas lēnām jāpalielina, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām. Jālieto mazākā efektīvā deva. Uzturošā deva reti ir lielāka nekā 0,5 mg dienā. Ievērojiet ārsta dotos norādījumus.
Omnitrope injekcija
Injicējiet augšanas hormonu katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Piemērots ir gulētiešanas laiks, jo to ir viegli atcerēties. Turklāt naktī dabiski paaugstinās augšanas hormona līmenis.
Omnitrope ir paredzēts subkutānai lietošanai. Tas nozīmē, ka to ar īsu injekciju adatu injicē taukaudos tieši zem ādas. Lielākā daļa cilvēku injicē zāles augšstilbā vai sēžas rajonā. Veiciet injekciju ārsta norādītajā vietā. Injekcijas vietā var samazināties zemādas taukaudu daudzums. Lai no tā izvairītos, katru reizi nedaudz mainiet injekcijas vietu. Tas ļaus ādas un zemādas audiem atjaunoties pēc injekcijas, pirms tajā vietā tiks veikta nākamā injekcija.
Ārsts Jums jau ir parādījis, kā lietot Omnitrope. Vienmēr injicējiet Omnitrope tieši tā, kā ārsts mācījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Kā injicēt Omnitrope 1,3 mg/ml
Tālāk sniegtie norādījumi paskaidros Jums, kā pašam/pašai injicēt Omnitrope 1,3 mg/ml. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet instrukcijas un sekojiet tām soli pa solim. Jūsu ārsts parādīs Jums, kā injicēt Omnitrope. Nemēģiniet injicēt zāles, ja neesat pārliecināts/pārliecināta, ka izprotat injicēšanas procedūru un prasības.
- Pēc izšķīdināšanas Omnitrope ievada zemādas injekcijas veidā. - Pirms zāļu injicēšanas rūpīgi apskatiet šķīdumu un lietojiet to tikai tad, ja tas ir dzidrs un
bezkrāsains. - Mainiet injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas (lokāls taukaudu samazinājums zem
ādas) risku.
Sagatavošana Pirms sākat, paņemiet nepieciešamos priekšmetus: - flakonu ar Omnitrope 1,3 mg/ml pulveri injekciju šķīduma
pagatavošanai;
106

- flakonu ar Omnitrope 1,3 mg/ml šķīdinātāju (šķidrumu); - sterilu, vienreizējai lietošanai paredzētu šļirci (piemēram, 2 ml
šļirci) un adatu (piemēram, 0,33 mm x 12,7 mm adatu) šķīdinātāja ievilkšanai no flakona (nav pievienotas iepakojumam); - sterilu, vienreizējai lietošanai paredzētu atbilstoša izmēra šļirci (piemēram, 1 ml šļirci) un injekciju adatu (piemēram., 0,25 mm x 8 mm adatu) subkutānas injekcijas veikšanai (nav pievienotas iepakojumam); - 2 dezinficējošos tamponus (nav pievienoti iepakojumam).
Pirms veicat nākamās darbības, nomazgājiet rokas.
Omnitrope izšķīdināšana - Noņemiet aizsargvāciņus no abiem iepakojumā esošajiem
flakoniem. Ar dezinficējošo tamponu dezinficējiet abu flakonu (ar pulveri un šķīdinātāju) gumijas membrānas.
- Paņemiet flakonu ar šķīdinātāju un sterilu, vienreizējai lietošanai paredzētu šļirci (piemēram, 2 ml šļirci) un adatu (piemēram, 0,33 mm x 12,7 mm adatu). Šļircei pievienoto adatu izduriet cauri gumijas membrānai.
- Apgrieziet flakonu ar šķīdinātāju otrādi un ievelciet no flakona visu šķīdumu.
- Paņemiet flakonu ar pulveri un izduriet adatu cauri flakona gumijas membrānai. Lēni ievadiet šķīdinātāju. Centieties vērst strūklu pret stikla sieniņām, lai izvairītos no putu veidošanās. Izņemiet šļirci un adatu.
- Viegli paskaliniet flakonu, līdz tā saturs ir pilnīgi izšķīdis. Nekratiet flakonu.
- Ja šķīdums ir duļķains (un duļķainums neizzūd desmit minūšu laikā) vai satur daļiņas, to nedrīkst lietot. Flakona saturam jābūt dzidram un bezkrāsainam.
- Lietojiet šķīdumu uzreiz.
Injicējamās Omnitrope devas nomērīšana - Paņemiet sterilu, vienreizējai lietošanai paredzētu atbilstoša izmēra
šļirci (piemēram, 1 ml šļirci) un injekciju adatu (piemēram, 0,25 mm x 8 mm adatu). - Izduriet adatu cauri flakona, kurā ir izšķīdinātais šķīdums, gumijas aizbāznim. - Turot vienā rokā, apgrieziet flakonu un šļirci otrādi.
- Pārliecinieties, ka šļirces gals ir Omnitrope izšķīdinātajā šķīdumā. Ar otru roku Jūs varēsiet virzīt virzuli.
- Lēni pavelciet virzuli atpakaļ un ievelciet šļircē nedaudz vairāk kā ārsta parakstīto devu.
- Turiet šļirci ar adatu flakonā uz augšu un izņemiet šļirci no flakona. - Pārbaudiet, vai šļircē nav gaisa pūslīšu. Ja redzat gaisa pūslīšus,
nedaudz pavelciet virzuli atpakaļ; adatai esot uz augšu, viegli uzsitiet pa šļirci, līdz gaisa pūslīši izzūd. Pastumiet virzuli uz priekšu līdz pareizajai devai. - Pirms zāļu ievadīšanas vizuāli pārbaudiet izšķīdināto šķīdumu. - Nelietojiet zāles, ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas. Tagad
107

esat gatavs injicēt devu.
Omnitrope injicēšana - Izvēlieties injekcijas vietu. Labākās injekcijas vietas ir audi, kur
starp ādu un muskuļiem ir taukaudu slānis, piemēram, augšstilbi vai vēders (izņemot nabu un jostasvietu). - Pārliecinieties, ka injekciju veiksiet vismaz 1 cm attālumā no iepriekšējās injekcijas vietas un ka maināt injekciju vietas, kā Jums mācīts. - Pirms injekcijas veikšanas notīriet ar spirtā samērcētu tamponu arī savu ādu. Ļaujiet ādai nožūt.
- Ar vienu roku satveriet vai piespiediet brīvo ādu. Ar otru roku turiet šļirci tā, it kā turētu zīmuli. Ieduriet adatu nospiestajā ādā 45-90° leņķī. Kad adata iedurta, atbrīvojiet roku, ar kuru tika nospiesta āda un izmantojiet to, lai turētu šļirces korpusu. Ar vienu roku pavisam nedaudz pavelciet virzuli atpakaļ. Ja šļircē iekļūst asinis, adata ir iedurta asinsvadā. Neinjicējiet zāles šajā vietā; izņemiet adatu un atkārtojiet šo soli. Injicējiet šķīdumu, viegli nospiežot virzuli līdz galam uz leju.
- Taisni izvelciet adatu no ādas.
Pēc zāļu injicēšanas - Pēc zāļu injicēšanas uz dažām sekundēm nospiediet injekcijas vietu
ar nelielu pārsēju vai sterilu marles saiti. Nemasējiet injekcijas vietu. - Atlikušais šķīdums, flakoni un vienreizējai lietošanai paredzētie injekciju materiāli jāiznīcina. Drošā veidā izmetiet šļirces slēgtā konteinerā.
Ja esat lietojis Omnitrope vairāk nekā noteikts
Ja esat injicējis daudz vairāk zāles nekā noteikts, pēc iespējas ātrāk sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. Jums var pārmērīgi samazināties cukura līmenis asinīs un vēlāk – pārmērīgi paaugstināties. Var parādīties drebuļi, pastiprināta svīšana, miegainība, Jūs varat justies „ne kā savā ādā” un Jūs varat noģībt.
Ja esat aizmirsis lietot Omnitrope
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Augšanas hormonu vislabāk lietot regulāri. Ja aizmirstat injicēt devu, veiciet nākamo injekciju parastajā laikā nākamajā dienā. Pierakstiet katru izlaisto injekciju un izstāstiet to ārstam nākamās vizītes laikā.
Ja pārtraucat lietot Omnitrope
Pirms pārtraucat lietot Omnitrope, konsultējieties ar ārstu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ļoti bieži un bieži sastopamās blakusparādības pieaugušajiem var parādīties pirmajos ārstēšanas mēnešos, un tās vai nu izzūd bez ārstēšanas, vai arī, samazinot devu.
108

Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 pacientiem) ietver:
Pieaugušiem  Sāpes locītavās  ūdens aizture (kas izpaužas kā īslaicīgs pirkstu vai potīšu pietūkums)
Biežas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 10 pacientiem) ietver:
Bērniem  Īslaicīgs apsārtums, nieze vai sāpes injekcijas vietā  Sāpes locītavās
Pieaugušiem  Notirpums/kņudēšanas sajūta  Stīvums rokās un kājās, sāpes muskuļos  Sāpes vai dedzināšanas sajūta plaukstās vai apakšdelmos (karpālā kanāla sindroms)
Retākas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 100 pacientiem) ietver:
Bērniem  Ūdens aizture (kas izpaužas kā īslaicīgs pirkstu vai potīšu pietūkums ārstēšanas sākumā)
Retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 1 000 pacientiem) ietver:
Bērniem  Notirpums/kņudēšanas sajūta  Leikoze (par to ziņots nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži
saņēma somatropīnu. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku augšanas hormona lietotājiem, ja nav veicinošu faktoru.)  palielināts intrakraniālais spiediens (kas izraisa tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes traucējumus vai vemšanu)  Sāpes muskuļos
Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
 2. tipa cukura diabēts  Hormona kortizola līmeņa pazemināšanās asinīs
Bērniem  Stīvums rokās un kājās
Pieaugušiem  Palielināts intrakraniālais spiediens (kas izraisa tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes
traucējumus vai vemšanu)  Apsārtums, nieze vai sāpes injekcijas vietā
Antivielu veidošanās pret injicēto augšanas hormonu, bet, šķiet, ka tas neietekmē augšanas hormona darbību.
Āda ap injekcijas vietu var kļūt nelīdzena vai sabiezēt, bet tam nevajadzētu notikt, ja katru reizi injicējat zāles citā vietā.
Pacientiem ar Prādera-Villi sindromu konstatēti reti pēkšņas nāves gadījumi. Tomēr nav atklāta saistība starp šiem gadījumiem un ārstēšanu ar Omnitrope.
Ja bērnam Omnitrope lietošanas laikā rodas diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā, jāapsver augšstilba kaula galviņas epifiziolīzes vai Lega-Kalvē-Pertesa slimības iespējamība.
109

Citas iespējamās blakusparādības, kas saistītas ar augšanas hormona lietošanu: Jums (vai Jūsu bērnam) var būt paaugstināts cukura līmenis asinīs vai samazināts vairogdziedzera hormona līmenis asinīs. Ārsts var to pārbaudīt, un, ja nepieciešams, ārsts nozīmēs atbilstošu ārstēšanu. Retos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši augšanas hormonu, ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisumu.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Omnitrope
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc Derīgs līdz/Der. līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.  Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C-8°C).  Nesasaldēt.  Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.  Pēc izšķīdināšanas no mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto uzreiz. Tomēr, ja šķīdums tiek
uzglabāts 2°C-8°C temperatūrā un oriģinālā iepakojumā, tas ir derīgs līdz 24 stundām.  Tikai vienreizējai lietošanai. Nelietojiet Omnitrope, ja pamanāt, ka šķīdums ir duļķains.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat.Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Omnitrope satur
Omnitrope aktīvā viela ir somatropīns. Pēc izšķīdināšanas 1 ml šķīdinātāja viens flakons satur 1,3 mg (atbilst 4 SV) somatropīna.
Citas sastāvdaļas ir: Pulveris:
Glicīns Dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts
Šķīdinātājs: Ūdens injekcijām
Omnitrope ārējais izskats un iepakojums
Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai (pulveris flakonā (1,3 ml), šķīdinātājs flakonā (1 ml). Iepakojuma lielums: 1 gb. Pulveris ir baltā krāsā un šķīdinātājs ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
110

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija Ražotājs Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Langkampfen Austrija Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG} Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/
111

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Omnitrope 5 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai
Somatropinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Omnitrope un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Omnitrope lietošanas 3. Kā lietot Omnitrope 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Omnitrope 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Omnitrope un kādam nolūkam to lieto
Omnitrope ir rekombinants cilvēka augšanas hormons (saukts arī par somatropīnu). Tā struktūra ir identiska dabiskajam cilvēka augšanas hormonam, kas nepieciešams kaulu un muskuļu augšanai. Tas palīdz arī pareizā daudzumā veidoties taukaudiem un muskuļaudiem. „Rekombinants” nozīmē, ka hormona izgatavošanā nav izmantoti cilvēka vai dzīvnieka audi.
Bērniem Omnitrope lieto, lai ārstētu šādus augšanas traucējumus:
 ja Jūs pietiekoši neaugat un Jums pietiekošā daudzumā neveidojas augšanas hormons;  ja Jums ir Ternera sindroms. Ternera sindroms ir ģenētiska slimība meitenēm, kas var ietekmēt
augšanu – ja Jums būs šī slimība, ārsts Jums to pateiks;  ja Jums ir hroniska nieru mazspēja. Nieru funkcijas traucējumi var ietekmēt augšanu;  ja piedzimstot Jūs bijāt pārāk mazs vai pārāk viegls. Augšanas hormona lietošana var palīdzēt
izaugt garākam, ja līdz 4 gadu vecumam vai vēlāk Jūs neesat varējis izlīdzināt auguma atšķirības ar vienaudžiem vai Jūsu augšana nav normalizējusies;  ja Jums ir Prādera-Villi sindroms (hromosomu slimība). Augšanas hormona lietošana palīdzēs izaugt garākam, ja vēl arvien augat, un uzlabos arī ķermeņa uzbūvi. Samazināsies lieko tauku daudzums un palielināsies muskuļu masa.
Pieaugušiem Omnitrope lieto, lai:
 ārstētu personas ar izteiktu augšanas hormona deficītu. Šāds deficīts var attīstīties pieaugušo vecumā vai turpināties kopš bērnības. Ja bērnībā augšanas hormona deficīta ārstēšanai Jūs lietojāt Omnitrope, pēc augšanas apstāšanās Jums vēlreiz pārbaudīs augšanas hormona daudzumu. Ja apstiprināsies smags augšanas hormona deficīts, ārsts ieteiks turpināt ārstēšanu ar Omnitrope.
Šīs zāles Jums drīkst nozīmēt tikai ārsts, kas apstiprinājis diagnozi un kam ir pieredze augšanas hormona terapijā.
112

2. Kas Jums jāzina pirms Omnitrope lietošanas
Nelietojiet Omnitrope šādos gadījumos:
 ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret somatropīnu vai kādu citu Omnitrope sastāvdaļu;  un pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir aktīvs audzējs (vēzis). Pirms Omnitrope terapijas
uzsākšanas audzējam jābūt neaktīvam un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai;  un pastāstiet ārstam, ja Omnitrope ir izrakstīts, lai veicinātu augšanu, bet Jums augšana jau ir
beigusies (slēgtas epifīzes);  ja esat smagi slims (piemēram, komplikācijas pēc atklātas sirds operācijas, vēdera operācijas,
trauma pēc negadījuma, akūta elpošanas mazspēja vai citi līdzīgi stāvokļi). Ja Jums tiek plānota vai tikko ir veikta plaša operācija vai Jūs nosūta uz slimnīcu, lai ārstētu jebkādu slimību, izstāstiet savam ārstam un citiem ārstiem, kas Jūs izmeklē, un ka lietojat augšanas hormonu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Omnitrope lietošanas konsultējieties ar ārstu.  Ja Jūs lietojat aizstājterapiju ar glikokortikoīdiem, Jums regulāri jākonsultējas ar savu ārstu, jo
var būt nepieciešams pielāgot glikokortikoīdu devas.  ja Jums ir cukura diabēta attīstības risks, somatropīna terapijas laikā ārstam būs jākontrolē
cukura līmenis asinīs;  ja Jums ir cukura diabēts, somatropīna terapijas laikā Jums būs rūpīgi jākontrolē cukura līmenis
asinīs un analīzes rezultāti jāpārrunā ar ārstu, lai izlemtu, vai nepieciešams mainīt pretdiabēta zāļu devu;  pēc somatropīna terapijas uzsākšanas dažiem pacientiem var būt nepieciešams uzsākt vairogdziedzera hormonu aizstājterapiju;  ja ārstēšanā lietojat vairogdziedzera hormonus, var būt nepieciešams pielāgot vairogdziedzera hormonu devu;  ja Jums ir paaugstināts intrakraniālais spiediens (kas rada tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes traucējumus vai vemšanu), Jums tas jāizstāsta ārstam;  ja ejot klibojat vai sākat klibot augšanas hormona terapijas laikā, Jums tas jāizstāsta ārstam;  ja lietojat somatropīnu, lai ārstētu augšanas hormona deficītu, kas izveidojies pēc audzēja (vēža) terapijas, Jums regulāri jāpārbaudās, vai neveidojas audzēja recidīvi vai kāds cits vēzis;  ja Jums pastiprinās sāpes vēderā, Jums tas jāizstāsta ārstam;  pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret somatropīna iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.
Bērni ar hronisku nieru mazspēju  pirms somatropīna terapijas uzsākšanas ārstam jāpārbauda nieru funkcija un augšanas ātrums.
Jāturpina nieru slimības ārstēšana. Veicot nieres transplantāciju, somatropīna terapija jāpārtrauc.
Bērni ar Prādera-Villi sindromu  ārsts Jums nozīmēs diētu svara samazināšanai;  pirms somatropīna terapijas uzsākšanas ārsts pārbaudīs, vai Jums nav augšējo elpceļu
obstrukcijas pazīmes, miega apnoja (elpošanas periodiska apstāšanās miega laikā) vai elpceļu infekcija;  ja somatropīna terapijas laikā Jums parādās augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tai skaitā sākas vai pastiprinās krākšana), pastāstiet to ārstam, viņam vajadzēs Jūs izmeklēt un, iespējams, pārtraukt ārstēšanu ar somatropīnu;  ārstēšanas laikā ārsts pārbaudīs, vai Jums nav skoliozes (mugurkaula deformācijas veids) pazīmes;  ja ārstēšanas laikā Jums attīstās plaušu infekcija, izstāstiet to ārstam, lai tiktu uzsākta infekcijas ārstēšana.
113

Bērni, kas dzimšanas brīdī bijuši pārāk mazi vai viegli  ja piedzimstot Jūs bijāt pārāk mazs vai viegls un šobrīd Jums ir 9 līdz 12 gadi, pajautājiet savam
ārstam padomu par pubertātes problēmu risināšanu un šo zāļu izmantošanu ārstēšanā;  Ārstēšana jāturpina, līdz apstājas augšana;  pirms terapijas uzsākšanas un reizi gadā terapijas laikā ārsts pārbaudīs cukura un insulīna līmeni
asinīs.
Citas zāles un Omnitrope
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jo īpaši pastāstiet ārstam vai farmaceitam par sekojošām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis. Jūsu ārstam, iespējams, būs jāpielāgo Omnitrope vai citu zāļu deva:
 zāles diabēta ārstēšanai,  vairogdziedzera hormonus,  zāles epilepsijas ārstēšanai (pretkrampju līdzekļus),  ciklosporīnu (zāles, kas pavājina imūnsistēmas darbību pēc transplantācijas),  iekšķīgi lietojamie estrogēni vai citi dzimumhormoni.  sintētiskos virsnieru hormonus (kortikosteroīdus). Iespējams, ārstam vajadzēs pielāgot šo zāļu devu vai somatropīna devu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecības laikā vai, plānojot grūtniecību, Omnitrope nevajadzētu lietot.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Svarīga informācija par kādu no Omnitrope sastāvdaļām
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ml, – būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.
Pēc izšķīdināšanas viens ml satur 15 mg benzilspirta.
Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Tas var izraisīt toksiskas un alerģiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.
3. Kā lietot Omnitrope
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam. Deva ir atkarīga no ķermeņa parametriem, slimības, kas tiek ārstēta, un augšanas hormona iedarbības. Mēs katrs esam savādāks. Ārsts Jums ieteiks Omnitrope individuālo devu miligramos (mg), pamatojoties uz ķermeņa svaru kilogramos (kg) vai uz ķermeņa virsmas laukumu kvadrātmetros (m2), kas aprēķināts no auguma un svara parametriem, kā arī terapijas shēmu. Nemainiet devu un terapijas shēmu bez konsultēšanās ar ārstu.
Ieteicamā deva ir aprakstīta turpmāk.
Bērni ar augšanas hormona deficītu 0,025-0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7-1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Var lietot lielākas devas. Ja augšanas hormona deficīts saglabājas arī pusaudžu vecumā, Omnitrope lietošana jāturpina līdz fiziskās attīstības beigām.
114

Bērni ar Ternera sindromu 0,045-0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.
Bērni ar hronisku nieru mazspēju 0,045-0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Var būt nepieciešamas lielākas devas, ja augšanas ātrums ir pārāk mazs. Devu var būt nepieciešams pielāgot pēc 6 ārstēšanas mēnešiem.
Bērni ar Prādera-Villi sindromu 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Terapiju nevajadzētu nozīmēt bērniem, kuru augšana pēc pubertātes jau gandrīz apstājusies.
Bērni ar augšanas traucējumiem, kas dzimuši pārāk mazi vai viegli 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ārstēšanu ir svarīgi turpināt, kamēr sasniegts galīgais auguma garums. Ārstēšana jāpārtrauc pēc pirmā terapijas gada, ja nenovēro atbildes reakciju vai ja sasniegts galīgais auguma garums un augšana apstājusies.
Pieaugušie ar augšanas hormona deficītu Ja Omnitrope turpiniet lietot pēc ārstēšanas bērnībā, ārstēšana jāsāk ar devu 0,2-0,5 mg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina vai jāsamazina, atbilstoši asins analīžu rezultātiem, klīniskai atbildes reakcijai un blakusparādībām.
Ja augšanas hormona deficīts parādās pieaugušo vecumā, tad ārstēšana jāsāk ar devu 0,15-0,3 mg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina atbilstoši asins analīžu rezultātiem, klīniskai atbildes reakcijai un blakusparādībām. Dienas uzturošā deva reti ir lielāka nekā 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem. Deva jākontrolē reizi 6 mēnešos. Personām, vecākām par 60 gadiem, ārstēšana jāsāk ar devu 0,1-0,2 mg dienā, kas lēnām jāpalielina, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām. Jālieto mazākā efektīvā deva. Uzturošā deva reti ir lielāka nekā 0,5 mg dienā. Ievērojiet ārsta dotos norādījumus.
Omnitrope injekcija
Injicējiet augšanas hormonu katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Piemērots ir gulētiešanas laiks, jo to ir viegli atcerēties. Turklāt naktī dabiski paaugstinās augšanas hormona līmenis.
Omnitrope 5 mg/ml paredzēts atkārtotai ievadīšanai. To drīkst ievadīt tikai, izmantojot Omnitrope Pen L pildspalvveida injektoru, kas speciāli paredzēts Omnitrope 5 mg/ml pulvera un šķīdinātāja injekciju šķīduma pagatavošanai ievadīšanai.
Omnitrope ir paredzēts subkutānai lietošanai. Tas nozīmē, ka to ar īsu injekciju adatu injicē taukaudos tieši zem ādas. Lielākā daļa cilvēku injicē zāles augšstilbā vai sēžas rajonā. Veiciet injekciju ārsta norādītajā vietā. Injekcijas vietā var samazināties zemādas taukaudu daudzums. Lai no tā izvairītos, katru reizi nedaudz mainiet injekcijas vietu. Tas ļaus ādas un zemādas audiem atjaunoties pēc injekcijas, pirms tajā vietā tiks veikta nākamā injekcija.
Ārsts Jums jau ir parādījis, kā lietot Omnitrope. Vienmēr injicējiet Omnitrope tieši tā, kā ārsts mācījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Kā injicēt Omnitrope 5 mg/ml
Tālāk sniegtie norādījumi paskaidros Jums, kā pašam/pašai injicēt Omnitrope 5 mg/ml. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet instrukcijas un sekojiet tām soli pa solim. Jūsu ārsts parādīs Jums, kā injicēt Omnitrope. Nemēģiniet injicēt zāles, ja neesat pārliecināts/pārliecināta, ka izprotat injicēšanas procedūru un prasības.
- Pēc izšķīdināšanas Omnitrope ievada zemādas injekcijas veidā. - Pirms zāļu injicēšanas rūpīgi apskatiet šķīdumu un lietojiet to tikai tad, ja tas ir dzidrs un
bezkrāsains.
115

- Mainiet injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas (lokāls taukaudu samazinājums zem ādas) risku.
Sagatavošana Pirms sākat, paņemiet nepieciešamos priekšmetus: - flakonu ar Omnitrope 5 mg/ml pulveri injekciju šķīduma
pagatavošanai; - kārtridžu ar šķīdinātāju priekš Omnitrope 5 mg/ml; - pārnešanas komplektu samaisīšanai un izšķīdinātā šķīduma
pārvietošanai atpakaļ kārtridžā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). - Omnitrope Pen L injektoru, kas izveidots īpaši lietošanai ar Omnitrope 5 mg/ml izšķīdinātu šķīdumu injekcijām (nav pievienots iepakojumam; skatīt pārnešanas komplekta un injektora lietošanas instrukciju); - subkutānām injekcijām paredzētu pildspalvveida injektora adatu; - 2 dezinficējošos tamponus (nav pievienoti iepakojumam).
Pirms veicat nākamās darbības, nomazgājiet rokas.
Omnitrope izšķīdināšana - Noņemiet aizsargvāciņu no flakona. Ar dezinficējošo tamponu
dezinficējiet gumijas membrānu flakonam ar pulveri un gumijas membrānu kārtridžam ar šķīdinātāju.
- Lai visu šķīdinātāju no kārtridža pārvietotu flakonā, izmantojiet pārnešanas komplektu. Ievērojiet pārnešanas komplekta lietošanas instrukcijas.
- Viegli paskaliniet flakonu, līdz tā saturs ir pilnīgi izšķīdis. Nekratiet flakonu.
- Ja šķīdums ir duļķains (un duļķainums neizzūd desmit minūšu laikā) vai satur daļiņas, to nedrīkst lietot. Flakona saturam jābūt dzidram un bezkrāsainam.
- Pārnesiet šķīdumu atpakaļ kārtridžā, izmantojot pārnešanas komplektu.
Omnitrope injicēšana - Ievietojiet kārtridžu ar izšķīdināto Omnitrope pildspalvveida
injektorā. Rīkojieties, kā norādīts pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijā. Lai sagatavotu pildspalvveida injektoru, iestatiet devu. - Izvadiet visus gaisa pūslīšus. - Izvēlieties injekcijas vietu. Labākās injekcijas vietas ir audi, kur starp ādu un muskuļiem ir taukaudu slānis, piemēram, augšstilbi vai vēders (izņemot nabu un jostasvietu). - Pārliecinieties, ka injekciju veiksiet vismaz 1 cm attālumā no iepriekšējās injekcijas vietas un ka maināt injekciju vietas, kā Jums mācīts. - Pirms injekcijas veikšanas notīriet ar spirtā samērcētu tamponu arī savu ādu. Ļaujiet ādai nožūt.
- Ieduriet adatu ādā, kā Jums mācījis ārsts.
Pēc zāļu injicēšanas - Pēc zāļu injicēšanas uz dažām sekundēm nospiediet injekcijas vietu
ar nelielu pārsēju vai sterilu marles saiti. Nemasējiet injekcijas
116

vietu. - Izņemiet adatu no pildspalvveida injektora, izmantojot adatas ārējo
uzgali, un iznīciniet adatu. Tas saglabās Omnitrope sterilu un aizkavēs noplūdi. Bez tam tas pārtrauks gaisa iekļuvi atpakaļ pildspalvveida injektorā un adatas aizsērēšanu. Nemainieties ar adatām. Neļaujiet citām personām izmantot Jūsu pildspalvveida injektoru. - Atstājiet kārtridžu pildspalvveida injektorā, uzlieciet pildspalvveida injektoram uzgali un uzglabājiet to ledusskapī. - Pēc izņemšanas no ledusskapja šķīdumam jābūt dzidram. Nelietojiet zāles, ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas.
Ja esat lietojis Omnitrope vairāk nekā noteikts
Ja esat injicējis daudz vairāk zāles nekā noteikts, pēc iespējas ātrāk sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. Jums var pārmērīgi samazināties cukura līmenis asinīs un vēlāk – pārmērīgi paaugstināties. Var parādīties drebuļi, pastiprināta svīšana, miegainība, Jūs varat justies „ne kā savā ādā” un Jūs varat noģībt.
Ja esat aizmirsis lietot Omnitrope
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Augšanas hormonu vislabāk lietot regulāri. Ja aizmirstat injicēt devu, veiciet nākamo injekciju parastajā laikā nākamajā dienā. Pierakstiet katru izlaisto injekciju un izstāstiet to ārstam nākamās vizītes laikā.
Ja pārtraucat lietot Omnitrope
Pirms pārtraucat lietot Omnitrope, konsultējieties ar ārstu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ļoti bieži un bieži sastopamās blakusparādības pieaugušajiem var parādīties pirmajos ārstēšanas mēnešos, un tās vai nu izzūd bez ārstēšanas, vai arī, samazinot devu.
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 pacientiem) ietver:
Pieaugušiem  Sāpes locītavās  ūdens aizture (kas izpaužas kā īslaicīgs pirkstu vai potīšu pietūkums)
Biežas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 10 pacientiem) ietver:
Bērniem  Īslaicīgs apsārtums, nieze vai sāpes injekcijas vietā  Sāpes locītavās
Pieaugušiem  Notirpums/kņudēšanas sajūta  Stīvums rokās un kājās, sāpes muskuļos  Sāpes vai dedzināšanas sajūta plaukstās vai apakšdelmos (karpālā kanāla sindroms)
Retākas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 100 pacientiem) ietver:
Bērniem  Ūdens aizture (kas izpaužas kā īslaicīgs pirkstu vai potīšu pietūkums ārstēšanas sākumā)
117

Retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 1 000 pacientiem) ietver:
Bērniem  Notirpums/kņudēšanas sajūta  Leikoze (par to ziņots nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži
saņēma somatropīnu. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku augšanas hormona lietotājiem, ja nav veicinošu faktoru.)  palielināts intrakraniālais spiediens (kas izraisa tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes traucējumus vai vemšanu)  Sāpes muskuļos
Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
 2. tipa cukura diabēts  Hormona kortizola līmeņa pazemināšanās asinīs
Bērniem  Stīvums rokās un kājās
Pieaugušiem  Palielināts intrakraniālais spiediens (kas izraisa tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes
traucējumus vai vemšanu)  Apsārtums, nieze vai sāpes injekcijas vietā
Antivielu veidošanās pret injicēto augšanas hormonu, bet, šķiet, ka tas neietekmē augšanas hormona darbību.
Āda ap injekcijas vietu var kļūt nelīdzena vai sabiezēt, bet tam nevajadzētu notikt, ja katru reizi injicējat zāles citā vietā.
Pacientiem ar Prādera-Villi sindromu konstatēti reti pēkšņas nāves gadījumi. Tomēr nav atklāta saistība starp šiem gadījumiem un ārstēšanu ar Omnitrope.
Ja bērnam Omnitrope lietošanas laikā rodas diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā, jāapsver augšstilba kaula galviņas epifiziolīzes vai Lega-Kalvē-Pertesa slimības iespējamība.
Citas iespējamās blakusparādības, kas saistītas ar augšanas hormona lietošanu: Jums (vai Jūsu bērnam) var būt paaugstināts cukura līmenis asinīs vai samazināts vairogdziedzera hormona līmenis asinīs. Ārsts var to pārbaudīt, un, ja nepieciešams, ārsts nozīmēs atbilstošu ārstēšanu. Retos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši augšanas hormonu, ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisumu.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Omnitrope
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
118

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc Derīgs līdz/Der. līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.  Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C-8°C).  Nesasaldēt.  Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.  Pēc pirmās injicēšanas reizes kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā, un tas jāuzglabā
ledusskapī (2°C-8°C) ne ilgāk kā 21 dienu. Nelietojiet Omnitrope, ja pamanāt, ka šķīdums ir duļķains.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat.Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Omnitrope satur
Omnitrope aktīvā viela ir somatropīns. Pēc izšķīdināšanas 1 ml šķīdinātāja viens kārtridžs satur 5 mg (atbilst 15 SV) somatropīna.
Citas sastāvdaļas ir: Pulveris:
Glicīns Dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts
Šķīdinātājs: Ūdens injekcijām Benzilspirts
Omnitrope ārējais izskats un iepakojums
Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai (pulveris flakonā (5 mg), šķīdinātājs kārtridžā (1 ml) Iepakojuma lielumi: 1 un 5 gb. Pulveris ir baltā krāsā un šķīdinātājs ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
Ražotājs
Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Langkampfen Austrija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/
119

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām
Somatropinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Omnitrope un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Omnitrope lietošanas 3. Kā lietot Omnitrope 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Omnitrope 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Omnitrope un kādam nolūkam to lieto
Omnitrope ir rekombinants cilvēka augšanas hormons (saukts arī par somatropīnu). Tā struktūra ir identiska dabiskajam cilvēka augšanas hormonam, kas nepieciešams kaulu un muskuļu augšanai. Tas palīdz arī pareizā daudzumā veidoties taukaudiem un muskuļaudiem. „Rekombinants” nozīmē, ka hormona izgatavošanā nav izmantoti cilvēka vai dzīvnieka audi.
Bērniem Omnitrope lieto, lai ārstētu šādus augšanas traucējumus:
 ja Jūs pietiekoši neaugat un Jums pietiekošā daudzumā neveidojas augšanas hormons;  ja Jums ir Ternera sindroms. Ternera sindroms ir ģenētiska slimība meitenēm, kas var ietekmēt
augšanu – ja Jums būs šī slimība, ārsts Jums to pateiks;  ja Jums ir hroniska nieru mazspēja. Nieru funkcijas traucējumi var ietekmēt augšanu;  ja piedzimstot Jūs bijāt pārāk mazs vai pārāk viegls. Augšanas hormona lietošana var palīdzēt
izaugt garākam, ja līdz 4 gadu vecumam vai vēlāk Jūs neesat varējis izlīdzināt auguma atšķirības ar vienaudžiem vai Jūsu augšana nav normalizējusies;  ja Jums ir Prādera-Villi sindroms (hromosomu slimība). Augšanas hormona lietošana palīdzēs izaugt garākam, ja vēl arvien augat, un uzlabos arī ķermeņa uzbūvi. Samazināsies lieko tauku daudzums un palielināsies muskuļu masa.
Pieaugušiem Omnitrope lieto, lai:
 ārstētu personas ar izteiktu augšanas hormona deficītu. Šāds deficīts var attīstīties pieaugušo vecumā vai turpināties kopš bērnības. Ja bērnībā augšanas hormona deficīta ārstēšanai Jūs lietojāt Omnitrope, pēc augšanas apstāšanās Jums vēlreiz pārbaudīs augšanas hormona daudzumu. Ja apstiprināsies smags augšanas hormona deficīts, ārsts ieteiks turpināt ārstēšanu ar Omnitrope.
Šīs zāles Jums drīkst nozīmēt tikai ārsts, kas apstiprinājis diagnozi un kam ir pieredze augšanas hormona terapijā.
120

2. Kas Jums jāzina pirms Omnitrope lietošanas
Nelietojiet Omnitrope šādos gadījumos:
 ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret somatropīnu vai kādu citu Omnitrope sastāvdaļu;  un pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir aktīvs audzējs (vēzis). Pirms Omnitrope terapijas
uzsākšanas audzējam jābūt neaktīvam un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai;  un pastāstiet ārstam, ja Omnitrope ir izrakstīts, lai veicinātu augšanu, bet Jums augšana jau ir
beigusies (slēgtas epifīzes);  ja esat smagi slims (piemēram, komplikācijas pēc atklātas sirds operācijas, vēdera operācijas,
trauma pēc negadījuma, akūta elpošanas mazspēja vai citi līdzīgi stāvokļi). Ja Jums tiek plānota vai tikko ir veikta plaša operācija vai Jūs nosūta uz slimnīcu, lai ārstētu jebkādu slimību, izstāstiet savam ārstam un citiem ārstiem, kas Jūs izmeklē, un ka lietojat augšanas hormonu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Omnitrope lietošanas konsultējieties ar ārstu.  Ja Jūs lietojat aizstājterapiju ar glikokortikoīdiem, Jums regulāri jākonsultējas ar savu ārstu, jo
var būt nepieciešams pielāgot glikokortikoīdu devas.  ja Jums ir cukura diabēta attīstības risks, somatropīna terapijas laikā ārstam būs jākontrolē
cukura līmenis asinīs;  ja Jums ir cukura diabēts, somatropīna terapijas laikā Jums būs rūpīgi jākontrolē cukura līmenis
asinīs un analīzes rezultāti jāpārrunā ar ārstu, lai izlemtu, vai nepieciešams mainīt pretdiabēta zāļu devu;  pēc somatropīna terapijas uzsākšanas dažiem pacientiem var būt nepieciešams uzsākt vairogdziedzera hormonu aizstājterapiju;  ja ārstēšanā lietojat vairogdziedzera hormonus, var būt nepieciešams pielāgot vairogdziedzera hormonu devu;  ja Jums ir paaugstināts intrakraniālais spiediens (kas rada tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes traucējumus vai vemšanu), Jums tas jāizstāsta ārstam;  ja ejot klibojat vai sākat klibot augšanas hormona terapijas laikā, Jums tas jāizstāsta ārstam;  ja lietojat somatropīnu, lai ārstētu augšanas hormona deficītu, kas izveidojies pēc audzēja (vēža) terapijas, Jums regulāri jāpārbaudās, vai neveidojas audzēja recidīvi vai kāds cits vēzis;  ja Jums pastiprinās sāpes vēderā, Jums tas jāizstāsta ārstam;  pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret somatropīna iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.
Bērni ar hronisku nieru mazspēju  pirms somatropīna terapijas uzsākšanas ārstam jāpārbauda nieru funkcija un augšanas ātrums.
Jāturpina nieru slimības ārstēšana. Veicot nieres transplantāciju, somatropīna terapija jāpārtrauc.
Bērni ar Prādera-Villi sindromu  ārsts Jums nozīmēs diētu svara samazināšanai;  pirms somatropīna terapijas uzsākšanas ārsts pārbaudīs, vai Jums nav augšējo elpceļu
obstrukcijas pazīmes, miega apnoja (elpošanas periodiska apstāšanās miega laikā) vai elpceļu infekcija;  ja somatropīna terapijas laikā Jums parādās augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tai skaitā sākas vai pastiprinās krākšana), pastāstiet to ārstam, viņam vajadzēs Jūs izmeklēt un, iespējams, pārtraukt ārstēšanu ar somatropīnu;  ārstēšanas laikā ārsts pārbaudīs, vai Jums nav skoliozes (mugurkaula deformācijas veids) pazīmes;  ja ārstēšanas laikā Jums attīstās plaušu infekcija, izstāstiet to ārstam, lai tiktu uzsākta infekcijas ārstēšana.
121

Bērni, kas dzimšanas brīdī bijuši pārāk mazi vai viegli  ja piedzimstot Jūs bijāt pārāk mazs vai viegls un šobrīd Jums ir 9 līdz 12 gadi, pajautājiet savam
ārstam padomu par pubertātes problēmu risināšanu un šo zāļu izmantošanu ārstēšanā;  Ārstēšana jāturpina, līdz apstājas augšana;  pirms terapijas uzsākšanas un reizi gadā terapijas laikā ārsts pārbaudīs cukura un insulīna līmeni
asinīs.
Citas zāles un Omnitrope
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jo īpaši pastāstiet ārstam vai farmaceitam par sekojošām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis. Jūsu ārstam, iespējams, būs jāpielāgo Omnitrope vai citu zāļu deva:
 zāles diabēta ārstēšanai,  vairogdziedzera hormonus,  zāles epilepsijas ārstēšanai (pretkrampju līdzekļus),  ciklosporīnu (zāles, kas pavājina imūnsistēmas darbību pēc transplantācijas),  iekšķīgi lietojamie estrogēni vai citi dzimumhormoni.  sintētiskos virsnieru hormonus (kortikosteroīdus). Iespējams, ārstam vajadzēs pielāgot šo zāļu devu vai somatropīna devu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecības laikā vai, plānojot grūtniecību, Omnitrope nevajadzētu lietot.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Svarīga informācija par kādu no Omnitrope sastāvdaļām
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ml, – būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām: Viens ml satur 9 mg benzilspirta.
Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Tas var izraisīt toksiskas un alerģiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.
3. Kā lietot Omnitrope
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam. Deva ir atkarīga no ķermeņa parametriem, slimības, kas tiek ārstēta, un augšanas hormona iedarbības. Mēs katrs esam savādāks. Ārsts Jums ieteiks Omnitrope individuālo devu miligramos (mg), pamatojoties uz ķermeņa svaru kilogramos (kg) vai uz ķermeņa virsmas laukumu kvadrātmetros (m2), kas aprēķināts no auguma un svara parametriem, kā arī terapijas shēmu. Nemainiet devu un terapijas shēmu bez konsultēšanās ar ārstu.
Ieteicamā deva ir aprakstīta turpmāk.
Bērni ar augšanas hormona deficītu 0,025-0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7-1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Var lietot lielākas devas. Ja augšanas hormona deficīts saglabājas arī pusaudžu vecumā, Omnitrope lietošana jāturpina līdz fiziskās attīstības beigām.
122

Bērni ar Ternera sindromu 0,045-0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.
Bērni ar hronisku nieru mazspēju 0,045-0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Var būt nepieciešamas lielākas devas, ja augšanas ātrums ir pārāk mazs. Devu var būt nepieciešams pielāgot pēc 6 ārstēšanas mēnešiem.
Bērni ar Prādera-Villi sindromu 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Terapiju nevajadzētu nozīmēt bērniem, kuru augšana pēc pubertātes jau gandrīz apstājusies.
Bērni ar augšanas traucējumiem, kas dzimuši pārāk mazi vai viegli 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ārstēšanu ir svarīgi turpināt, kamēr sasniegts galīgais auguma garums. Ārstēšana jāpārtrauc pēc pirmā terapijas gada, ja nenovēro atbildes reakciju vai ja sasniegts galīgais auguma garums un augšana apstājusies.
Pieaugušie ar augšanas hormona deficītu Ja Omnitrope turpiniet lietot pēc ārstēšanas bērnībā, ārstēšana jāsāk ar devu 0,2-0,5 mg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina vai jāsamazina, atbilstoši asins analīžu rezultātiem, klīniskai atbildes reakcijai un blakusparādībām.
Ja augšanas hormona deficīts parādās pieaugušo vecumā, tad ārstēšana jāsāk ar devu 0,15-0,3 mg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina atbilstoši asins analīžu rezultātiem, klīniskai atbildes reakcijai un blakusparādībām. Dienas uzturošā deva reti ir lielāka nekā 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem. Deva jākontrolē reizi 6 mēnešos. Personām, vecākām par 60 gadiem, ārstēšana jāsāk ar devu 0,1-0,2 mg dienā, kas lēnām jāpalielina, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām. Jālieto mazākā efektīvā deva. Uzturošā deva reti ir lielāka nekā 0,5 mg dienā. Ievērojiet ārsta dotos norādījumus.
Omnitrope injekcija
Injicējiet augšanas hormonu katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Piemērots ir gulētiešanas laiks, jo to ir viegli atcerēties. Turklāt naktī dabiski paaugstinās augšanas hormona līmenis.
Omnitrope 5 mg/1,5 ml ir paredzēts daudzkārtējai ievadīšanai. To drīkst ievadīt tikai ar Omnitrope Pen 5 pildspalvveida injektoru, kas izveidots lietošanai speciāli ar Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām.
Omnitrope 10 mg/1,5 ml ir paredzēts daudzkārtējai ievadīšanai. To drīkst ievadīt tikai ar Omnitrope Pen 10 pildspalvveida injektoru, kas izveidots lietošanai speciāli ar Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām.
Omnitrope ir paredzēts subkutānai lietošanai. Tas nozīmē, ka to ar īsu injekciju adatu injicē taukaudos tieši zem ādas. Lielākā daļa cilvēku injicē zāles augšstilbā vai sēžas rajonā. Veiciet injekciju ārsta norādītajā vietā. Injekcijas vietā var samazināties zemādas taukaudu daudzums. Lai no tā izvairītos, katru reizi nedaudz mainiet injekcijas vietu. Tas ļaus ādas un zemādas audiem atjaunoties pēc injekcijas, pirms tajā vietā tiks veikta nākamā injekcija.
Ārsts Jums jau ir parādījis, kā lietot Omnitrope. Vienmēr injicējiet Omnitrope tieši tā, kā ārsts mācījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Kā injicēt Omnitrope
Tālāk sniegtie norādījumi paskaidros Jums, kā pašam/pašai injicēt Omnitrope. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet instrukcijas un sekojiet tām soli pa solim. Jūsu ārsts parādīs Jums, kā injicēt Omnitrope. Nemēģiniet injicēt zāles, ja neesat pārliecināts/pārliecināta, ka izprotat injicēšanas procedūru un prasības.
123

- Omnitrope ievada zem ādas, injekcijas veidā. - Pirms zāļu injicēšanas rūpīgi apskatiet šķīdumu un lietojiet to tikai tad, ja tas ir dzidrs un
bezkrāsains. - Mainiet injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas (lokāls taukaudu samazinājums zem
ādas) risku.
Sagatavošana Pirms sākat, paņemiet nepieciešamos priekšmetus: - kārtridžu ar Omnitrope šķīdumu injekcijām; - Omnitrope Pen injektoru, kas izveidots īpaši lietošanai ar
Omnitrope šķīdumu injekcijām (nav pievienots iepakojumam; skatīt Omnitrope Pen lietošanas instrukciju); - subkutānām injekcijām paredzētu pildspalvveida injektora adatu; - 2 dezinficējošos tamponus (nav pievienoti iepakojumam).
Pirms veicat nākamās darbības, nomazgājiet rokas.
Omnitrope injicēšana - Dezinficējiet kārtridža gumijas membrānu ar dezinficējošu
tamponu
- Šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. - Ievietojiet kārtridžu pildspalvveida injektorā, lai veiktu injekciju.
Rīkojieties, kā norādīts pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijā. Sagatavojiet pildspalvveida injektoru, nostādot devu. - Izvēlieties injekcijas vietu. Labākās injekcijas vietas ir audi, kur starp ādu un muskuļiem ir taukaudu slānis, piemēram, augšstilbi vai vēders (izņemot nabu un jostasvietu). - Pārliecinieties, ka injekciju veiksiet vismaz 1 cm attālumā no iepriekšējās injekcijas vietas un ka maināt injekciju vietas, kā Jums mācīts. - Pirms injekcijas veikšanas notīriet ar spirtā samērcētu tamponu arī savu ādu. Ļaujiet ādai nožūt.
- Ieduriet adatu ādā, kā Jums mācījis ārsts.
Pēc zāļu injicēšanas - Pēc zāļu injicēšanas uz dažām sekundēm nospiediet injekcijas vietu
ar nelielu pārsēju vai sterilu marles saiti. Nemasējiet injekcijas vietu. - Izņemiet adatu no pildspalvveida injektora, izmantojot adatas ārējo uzgali, un iznīciniet adatu. Tas saglabās Omnitrope šķīdumu sterilu un aizkavēs noplūdi. Bez tam tas pārtrauks gaisa iekļuvi atpakaļ pildspalvveida injektorā un adatas aizsērēšanu. Nemainieties ar adatām. Neļaujiet citām personām izmantot Jūsu pildspalvveida injektoru. - Atstājiet kārtridžu pildspalvveida injektorā, uzlieciet pildspalvveida injektoram uzgali un uzglabājiet to ledusskapī. - Pēc izņemšanas no ledusskapja šķīdumam jābūt dzidram. Nelietojiet zāles, ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas.
124

Ja esat lietojis Omnitrope vairāk nekā noteikts
Ja esat injicējis daudz vairāk zāles nekā noteikts, pēc iespējas ātrāk sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. Jums var pārmērīgi samazināties cukura līmenis asinīs un vēlāk – pārmērīgi paaugstināties. Var parādīties drebuļi, pastiprināta svīšana, miegainība, Jūs varat justies „ne kā savā ādā” un Jūs varat noģībt.
Ja esat aizmirsis lietot Omnitrope
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Augšanas hormonu vislabāk lietot regulāri. Ja aizmirstat injicēt devu, veiciet nākamo injekciju parastajā laikā nākamajā dienā. Pierakstiet katru izlaisto injekciju un izstāstiet to ārstam nākamās vizītes laikā.
Ja pārtraucat lietot Omnitrope
Pirms pārtraucat lietot Omnitrope, konsultējieties ar ārstu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ļoti bieži un bieži sastopamās blakusparādības pieaugušajiem var parādīties pirmajos ārstēšanas mēnešos, un tās vai nu izzūd bez ārstēšanas, vai arī, samazinot devu.
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 pacientiem) ietver:
Pieaugušiem  Sāpes locītavās  ūdens aizture (kas izpaužas kā īslaicīgs pirkstu vai potīšu pietūkums)
Biežas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 10 pacientiem) ietver:
Bērniem  Īslaicīgs apsārtums, nieze vai sāpes injekcijas vietā  Sāpes locītavās
Pieaugušiem  Notirpums/kņudēšanas sajūta  Stīvums rokās un kājās, sāpes muskuļos  Sāpes vai dedzināšanas sajūta plaukstās vai apakšdelmos (karpālā kanāla sindroms)
Retākas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 100 pacientiem) ietver:
Bērniem  Ūdens aizture (kas izpaužas kā īslaicīgs pirkstu vai potīšu pietūkums ārstēšanas sākumā)
Retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 1 000 pacientiem) ietver:
Bērniem  Notirpums/kņudēšanas sajūta  Leikoze (par to ziņots nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži
saņēma somatropīnu. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku augšanas hormona lietotājiem, ja nav veicinošu faktoru.)  palielināts intrakraniālais spiediens (kas izraisa tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes traucējumus vai vemšanu)  Sāpes muskuļos
125

Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
 2. tipa cukura diabēts  Hormona kortizola līmeņa pazemināšanās asinīs
Bērniem  Stīvums rokās un kājās
Pieaugušiem  Palielināts intrakraniālais spiediens (kas izraisa tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes
traucējumus vai vemšanu)  Apsārtums, nieze vai sāpes injekcijas vietā
Antivielu veidošanās pret injicēto augšanas hormonu, bet, šķiet, ka tas neietekmē augšanas hormona darbību.
Āda ap injekcijas vietu var kļūt nelīdzena vai sabiezēt, bet tam nevajadzētu notikt, ja katru reizi injicējat zāles citā vietā.
Pacientiem ar Prādera-Villi sindromu konstatēti reti pēkšņas nāves gadījumi. Tomēr nav atklāta saistība starp šiem gadījumiem un ārstēšanu ar Omnitrope.
Ja bērnam Omnitrope lietošanas laikā rodas diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā, jāapsver augšstilba kaula galviņas epifiziolīzes vai Lega-Kalvē-Pertesa slimības iespējamība.
Citas iespējamās blakusparādības, kas saistītas ar augšanas hormona lietošanu: Jums (vai Jūsu bērnam) var būt paaugstināts cukura līmenis asinīs vai samazināts vairogdziedzera hormona līmenis asinīs. Ārsts var to pārbaudīt, un, ja nepieciešams, ārsts nozīmēs atbilstošu ārstēšanu. Retos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši augšanas hormonu, ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisumu.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Omnitrope
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc Derīgs līdz/Der. līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.  Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C-8°C).  Nesasaldēt.  Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.  Pēc pirmās injicēšanas reizes kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā, un to var uzglabāt
ledusskapī (2°C-8°C) un lietot maksimāli 28 dienas. Nelietojiet Omnitrope, ja pamanāt, ka šķīdums ir duļķains.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat.Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
126

6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Omnitrope 5 mg/1,5 ml satur
- Omnitrope aktīvā viela ir somatropīns. Viens ml šķīduma satur 3,3 mg somatropīna (atbilst 10 SV). Viena kārtridža 1,5 ml satur 5,0 mg somatropīna (atbilst 15 SV).
- Citas sastāvdaļas ir: Dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Mannīts Poloksamērs 188 Benzilspirts Ūdens injekcijām
Ko Omnitrope 10 mg/1,5 ml satur
- Omnitrope aktīvā viela ir somatropīns. Viens ml šķīduma satur 6,7 mg somatropīna (atbilst 20 SV). Viena kārtridža 1,5 ml satur 10,0 mg somatropīna (atbilst 30 SV).
- Citas sastāvdaļas ir: Dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Glicīns Poloksamērs 188 Fenols Ūdens injekcijām
Omnitrope ārējais izskats un iepakojums
Omnitrope ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums injekcijām. Iepakojuma lielumi: 1, 5 vai 10 gb. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija
Ražotājs
Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Langkampfen Austrija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/
127

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām
Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām
Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām
Somatropinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Omnitrope un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Omnitrope lietošanas 3. Kā lietot Omnitrope 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Omnitrope 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Omnitrope un kādam nolūkam to lieto
Omnitrope ir rekombinants cilvēka augšanas hormons (saukts arī par somatropīnu). Tā struktūra ir identiska dabiskajam cilvēka augšanas hormonam, kas nepieciešams kaulu un muskuļu augšanai. Tas palīdz arī pareizā daudzumā veidoties taukaudiem un muskuļaudiem. „Rekombinants” nozīmē, ka hormona izgatavošanā nav izmantoti cilvēka vai dzīvnieka audi.
Bērniem Omnitrope lieto, lai ārstētu šādus augšanas traucējumus:
 ja Jūs pietiekoši neaugat un Jums pietiekošā daudzumā neveidojas augšanas hormons;  ja Jums ir Ternera sindroms. Ternera sindroms ir ģenētiska slimība meitenēm, kas var ietekmēt
augšanu – ja Jums būs šī slimība, ārsts Jums to pateiks;  ja Jums ir hroniska nieru mazspēja. Nieru funkcijas traucējumi var ietekmēt augšanu;  ja piedzimstot Jūs bijāt pārāk mazs vai pārāk viegls. Augšanas hormona lietošana var palīdzēt
izaugt garākam, ja līdz 4 gadu vecumam vai vēlāk Jūs neesat varējis izlīdzināt auguma atšķirības ar vienaudžiem vai Jūsu augšana nav normalizējusies;  ja Jums ir Prādera-Villi sindroms (hromosomu slimība). Augšanas hormona lietošana palīdzēs izaugt garākam, ja vēl arvien augat, un uzlabos arī ķermeņa uzbūvi. Samazināsies lieko tauku daudzums un palielināsies muskuļu masa.
Pieaugušiem Omnitrope lieto, lai:
 ārstētu personas ar izteiktu augšanas hormona deficītu. Šāds deficīts var attīstīties pieaugušo vecumā vai turpināties kopš bērnības. Ja bērnībā augšanas hormona deficīta ārstēšanai Jūs lietojāt Omnitrope, pēc augšanas apstāšanās Jums vēlreiz pārbaudīs augšanas hormona daudzumu. Ja apstiprināsies smags augšanas hormona deficīts, ārsts ieteiks turpināt ārstēšanu ar Omnitrope.
Šīs zāles Jums drīkst nozīmēt tikai ārsts, kas apstiprinājis diagnozi un kam ir pieredze augšanas hormona terapijā.
128

2. Kas Jums jāzina pirms Omnitrope lietošanas
Nelietojiet Omnitrope šādos gadījumos:
 ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret somatropīnu vai kādu citu Omnitrope sastāvdaļu;  un pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir aktīvs audzējs (vēzis). Pirms Omnitrope terapijas
uzsākšanas audzējam jābūt neaktīvam un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai;  un pastāstiet ārstam, ja Omnitrope ir izrakstīts, lai veicinātu augšanu, bet Jums augšana jau ir
beigusies (slēgtas epifīzes);  ja esat smagi slims (piemēram, komplikācijas pēc atklātas sirds operācijas, vēdera operācijas,
trauma pēc negadījuma, akūta elpošanas mazspēja vai citi līdzīgi stāvokļi). Ja Jums tiek plānota vai tikko ir veikta plaša operācija vai Jūs nosūta uz slimnīcu, lai ārstētu jebkādu slimību, izstāstiet savam ārstam un citiem ārstiem, kas Jūs izmeklē, un ka lietojat augšanas hormonu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Omnitrope lietošanas konsultējieties ar ārstu.  Ja Jūs lietojat aizstājterapiju ar glikokortikoīdiem, Jums regulāri jākonsultējas ar savu ārstu, jo
var būt nepieciešams pielāgot glikokortikoīdu devas.  ja Jums ir cukura diabēta attīstības risks, somatropīna terapijas laikā ārstam būs jākontrolē
cukura līmenis asinīs;  ja Jums ir cukura diabēts, somatropīna terapijas laikā Jums būs rūpīgi jākontrolē cukura līmenis
asinīs un analīzes rezultāti jāpārrunā ar ārstu, lai izlemtu, vai nepieciešams mainīt pretdiabēta zāļu devu;  pēc somatropīna terapijas uzsākšanas dažiem pacientiem var būt nepieciešams uzsākt vairogdziedzera hormonu aizstājterapiju;  ja ārstēšanā lietojat vairogdziedzera hormonus, var būt nepieciešams pielāgot vairogdziedzera hormonu devu;  ja Jums ir paaugstināts intrakraniālais spiediens (kas rada tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes traucējumus vai vemšanu), Jums tas jāizstāsta ārstam;  ja ejot klibojat vai sākat klibot augšanas hormona terapijas laikā, Jums tas jāizstāsta ārstam;  ja lietojat somatropīnu, lai ārstētu augšanas hormona deficītu, kas izveidojies pēc audzēja (vēža) terapijas, Jums regulāri jāpārbaudās, vai neveidojas audzēja recidīvi vai kāds cits vēzis;  ja Jums pastiprinās sāpes vēderā, Jums tas jāizstāsta ārstam;  pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret somatropīna iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.
Bērni ar hronisku nieru mazspēju  pirms somatropīna terapijas uzsākšanas ārstam jāpārbauda nieru funkcija un augšanas ātrums.
Jāturpina nieru slimības ārstēšana. Veicot nieres transplantāciju, somatropīna terapija jāpārtrauc.
Bērni ar Prādera-Villi sindromu  ārsts Jums nozīmēs diētu svara samazināšanai;  pirms somatropīna terapijas uzsākšanas ārsts pārbaudīs, vai Jums nav augšējo elpceļu
obstrukcijas pazīmes, miega apnoja (elpošanas periodiska apstāšanās miega laikā) vai elpceļu infekcija;  ja somatropīna terapijas laikā Jums parādās augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tai skaitā sākas vai pastiprinās krākšana), pastāstiet to ārstam, viņam vajadzēs Jūs izmeklēt un, iespējams, pārtraukt ārstēšanu ar somatropīnu;  ārstēšanas laikā ārsts pārbaudīs, vai Jums nav skoliozes (mugurkaula deformācijas veids) pazīmes;  ja ārstēšanas laikā Jums attīstās plaušu infekcija, izstāstiet to ārstam, lai tiktu uzsākta infekcijas ārstēšana.
129

Bērni, kas dzimšanas brīdī bijuši pārāk mazi vai viegli  ja piedzimstot Jūs bijāt pārāk mazs vai viegls un šobrīd Jums ir 9 līdz 12 gadi, pajautājiet savam
ārstam padomu par pubertātes problēmu risināšanu un šo zāļu izmantošanu ārstēšanā;  Ārstēšana jāturpina, līdz apstājas augšana;  pirms terapijas uzsākšanas un reizi gadā terapijas laikā ārsts pārbaudīs cukura un insulīna līmeni
asinīs.
Citas zāles un Omnitrope
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jo īpaši pastāstiet ārstam vai farmaceitam par sekojošām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis. Jūsu ārstam, iespējams, būs jāpielāgo Omnitrope vai citu zāļu deva:
 zāles diabēta ārstēšanai,  vairogdziedzera hormonus,  zāles epilepsijas ārstēšanai (pretkrampju līdzekļus),  ciklosporīnu (zāles, kas pavājina imūnsistēmas darbību pēc transplantācijas),  iekšķīgi lietojamie estrogēni vai citi dzimumhormoni.  sintētiskos virsnieru hormonus (kortikosteroīdus). Iespējams, ārstam vajadzēs pielāgot šo zāļu devu vai somatropīna devu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecības laikā vai, plānojot grūtniecību, Omnitrope nevajadzētu lietot.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Svarīga informācija par kādu no Omnitrope sastāvdaļām
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ml, – būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.
Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām: Viens ml satur 9 mg benzilspirta.
Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Tas var izraisīt toksiskas un alerģiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.
3. Kā lietot Omnitrope
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam. Deva ir atkarīga no ķermeņa parametriem, slimības, kas tiek ārstēta, un augšanas hormona iedarbības. Mēs katrs esam savādāks. Ārsts Jums ieteiks Omnitrope individuālo devu miligramos (mg), pamatojoties uz ķermeņa svaru kilogramos (kg) vai uz ķermeņa virsmas laukumu kvadrātmetros (m2), kas aprēķināts no auguma un svara parametriem, kā arī terapijas shēmu. Nemainiet devu un terapijas shēmu bez konsultēšanās ar ārstu.
Ieteicamā deva ir aprakstīta turpmāk.
Bērni ar augšanas hormona deficītu 0,025-0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7-1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Var lietot lielākas devas. Ja augšanas hormona deficīts saglabājas arī pusaudžu vecumā, Omnitrope lietošana jāturpina līdz fiziskās attīstības beigām.
130

Bērni ar Ternera sindromu 0,045-0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.
Bērni ar hronisku nieru mazspēju 0,045-0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Var būt nepieciešamas lielākas devas, ja augšanas ātrums ir pārāk mazs. Devu var būt nepieciešams pielāgot pēc 6 ārstēšanas mēnešiem.
Bērni ar Prādera-Villi sindromu 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Terapiju nevajadzētu nozīmēt bērniem, kuru augšana pēc pubertātes jau gandrīz apstājusies.
Bērni ar augšanas traucējumiem, kas dzimuši pārāk mazi vai viegli 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ārstēšanu ir svarīgi turpināt, kamēr sasniegts galīgais auguma garums. Ārstēšana jāpārtrauc pēc pirmā terapijas gada, ja nenovēro atbildes reakciju vai ja sasniegts galīgais auguma garums un augšana apstājusies.
Pieaugušie ar augšanas hormona deficītu Ja Omnitrope turpiniet lietot pēc ārstēšanas bērnībā, ārstēšana jāsāk ar devu 0,2-0,5 mg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina vai jāsamazina, atbilstoši asins analīžu rezultātiem, klīniskai atbildes reakcijai un blakusparādībām.
Ja augšanas hormona deficīts parādās pieaugušo vecumā, tad ārstēšana jāsāk ar devu 0,15-0,3 mg dienā. Deva pakāpeniski jāpalielina atbilstoši asins analīžu rezultātiem, klīniskai atbildes reakcijai un blakusparādībām. Dienas uzturošā deva reti ir lielāka nekā 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem. Deva jākontrolē reizi 6 mēnešos. Personām, vecākām par 60 gadiem, ārstēšana jāsāk ar devu 0,1-0,2 mg dienā, kas lēnām jāpalielina, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām. Jālieto mazākā efektīvā deva. Uzturošā deva reti ir lielāka nekā 0,5 mg dienā. Ievērojiet ārsta dotos norādījumus.
Omnitrope injekcija
Injicējiet augšanas hormonu katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Piemērots ir gulētiešanas laiks, jo to ir viegli atcerēties. Turklāt naktī dabiski paaugstinās augšanas hormona līmenis.
Omnitrope 5 mg/1,5 ml kārtridžā priekš SurePal 5 ir paredzēts daudzkārtējai ievadīšanai. To drīkst ievadīt tikai ar SurePal 5 pildspalvveida injektoru, kas izveidots lietošanai speciāli ar Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām.
Omnitrope 10 mg/1,5 ml kārtridžā priekš SurePal 10 ir paredzēts daudzkārtējai ievadīšanai. To drīkst ievadīt tikai ar SurePal 10 pildspalvveida injektoru, kas izveidots lietošanai speciāli ar Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām.
Omnitrope 15 mg/1,5 ml kārtridžā priekš SurePal 15 ir paredzēts daudzkārtējai ievadīšanai. To drīkst ievadīt tikai ar SurePal 15 pildspalvveida injektoru, kas izveidots lietošanai speciāli ar Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām.
Omnitrope ir paredzēts subkutānai lietošanai. Tas nozīmē, ka to ar īsu injekciju adatu injicē taukaudos tieši zem ādas. Lielākā daļa cilvēku injicē zāles augšstilbā vai sēžas rajonā. Veiciet injekciju ārsta norādītajā vietā. Injekcijas vietā var samazināties zemādas taukaudu daudzums. Lai no tā izvairītos, katru reizi nedaudz mainiet injekcijas vietu. Tas ļaus ādas un zemādas audiem atjaunoties pēc injekcijas, pirms tajā vietā tiks veikta nākamā injekcija.
Ārsts Jums jau ir parādījis, kā lietot Omnitrope. Vienmēr injicējiet Omnitrope tieši tā, kā ārsts mācījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
131

Kā injicēt Omnitrope
Tālāk sniegtie norādījumi paskaidros Jums, kā pašam/pašai injicēt Omnitrope. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet instrukcijas un sekojiet tām soli pa solim. Jūsu ārsts parādīs Jums, kā injicēt Omnitrope. Nemēģiniet injicēt zāles, ja neesat pārliecināts/pārliecināta, ka izprotat injicēšanas procedūru un prasības.
- Omnitrope ievada zem ādas, injekcijas veidā. - Pirms zāļu injicēšanas rūpīgi apskatiet šķīdumu un lietojiet to tikai tad, ja tas ir dzidrs un
bezkrāsains. - Mainiet injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas (lokāls taukaudu samazinājums zem
ādas) risku.
Sagatavošana Pirms sākat, paņemiet nepieciešamos priekšmetus: - kārtridžu ar Omnitrope šķīdumu injekcijām;
- SurePal injektoru, kas izveidots īpaši lietošanai ar Omnitrope šķīdumu injekcijām (nav pievienots iepakojumam; skatīt SurePal lietošanas instrukciju);
- subkutānām injekcijām paredzētu pildspalvveida injektora adatu; - 2 dezinficējošos tamponus (nav pievienoti iepakojumam).
Pirms veicat nākamās darbības, nomazgājiet rokas.
Omnitrope injicēšana - Dezinficējiet kārtridža gumijas membrānu ar dezinficējošu
tamponu
- Šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. - Ievietojiet kārtridžu pildspalvveida injektorā, lai veiktu injekciju.
Rīkojieties, kā norādīts pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijā. Sagatavojiet pildspalvveida injektoru, nostādot devu. - Izvēlieties injekcijas vietu. Labākās injekcijas vietas ir audi, kur starp ādu un muskuļiem ir taukaudu slānis, piemēram, augšstilbi vai vēders (izņemot nabu un jostasvietu). - Pārliecinieties, ka injekciju veiksiet vismaz 1 cm attālumā no iepriekšējās injekcijas vietas un ka maināt injekciju vietas, kā Jums mācīts. - Pirms injekcijas veikšanas notīriet ar spirtā samērcētu tamponu arī savu ādu. Ļaujiet ādai nožūt.
- Ieduriet adatu ādā, kā Jums mācījis ārsts.
Pēc zāļu injicēšanas - Pēc zāļu injicēšanas uz dažām sekundēm nospiediet injekcijas vietu
ar nelielu pārsēju vai sterilu marles saiti. Nemasējiet injekcijas vietu. - Izņemiet adatu no pildspalvveida injektora, izmantojot adatas ārējo uzgali, un iznīciniet adatu. Tas saglabās Omnitrope šķīdumu sterilu un aizkavēs noplūdi. Bez tam tas pārtrauks gaisa iekļuvi atpakaļ pildspalvveida injektorā un adatas aizsērēšanu. Nemainieties ar adatām. Neļaujiet citām personām izmantot Jūsu pildspalvveida injektoru.
132

- Atstājiet kārtridžu pildspalvveida injektorā, uzlieciet pildspalvveida injektoram uzgali un uzglabājiet to ledusskapī.
- Pēc izņemšanas no ledusskapja šķīdumam jābūt dzidram. Nelietojiet zāles, ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas.
Ja esat lietojis Omnitrope vairāk nekā noteikts
Ja esat injicējis daudz vairāk zāles nekā noteikts, pēc iespējas ātrāk sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. Jums var pārmērīgi samazināties cukura līmenis asinīs un vēlāk – pārmērīgi paaugstināties. Var parādīties drebuļi, pastiprināta svīšana, miegainība, Jūs varat justies „ne kā savā ādā” un Jūs varat noģībt.
Ja esat aizmirsis lietot Omnitrope
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Augšanas hormonu vislabāk lietot regulāri. Ja aizmirstat injicēt devu, veiciet nākamo injekciju parastajā laikā nākamajā dienā. Pierakstiet katru izlaisto injekciju un izstāstiet to ārstam nākamās vizītes laikā.
Ja pārtraucat lietot Omnitrope
Pirms pārtraucat lietot Omnitrope, konsultējieties ar ārstu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ļoti bieži un bieži sastopamās blakusparādības pieaugušajiem var parādīties pirmajos ārstēšanas mēnešos, un tās vai nu izzūd bez ārstēšanas, vai arī, samazinot devu.
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 pacientiem) ietver:
Pieaugušiem  Sāpes locītavās  ūdens aizture (kas izpaužas kā īslaicīgs pirkstu vai potīšu pietūkums)
Biežas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 10 pacientiem) ietver:
Bērniem  Īslaicīgs apsārtums, nieze vai sāpes injekcijas vietā  Sāpes locītavās
Pieaugušiem  Notirpums/kņudēšanas sajūta  Stīvums rokās un kājās, sāpes muskuļos  Sāpes vai dedzināšanas sajūta plaukstās vai apakšdelmos (karpālā kanāla sindroms)
Retākas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 100 pacientiem) ietver:
Bērniem  Ūdens aizture (kas izpaužas kā īslaicīgs pirkstu vai potīšu pietūkums ārstēšanas sākumā)
Retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 1 000 pacientiem) ietver:
Bērniem  Notirpums/kņudēšanas sajūta
133

 Leikoze (par to ziņots nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīnu. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku augšanas hormona lietotājiem, ja nav veicinošu faktoru.)
 palielināts intrakraniālais spiediens (kas izraisa tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes traucējumus vai vemšanu)
 Sāpes muskuļos
Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
 2. tipa cukura diabēts  Hormona kortizola līmeņa pazemināšanās asinīs
Bērniem  Stīvums rokās un kājās
Pieaugušiem  Palielināts intrakraniālais spiediens (kas izraisa tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes
traucējumus vai vemšanu)  Apsārtums, nieze vai sāpes injekcijas vietā
Antivielu veidošanās pret injicēto augšanas hormonu, bet, šķiet, ka tas neietekmē augšanas hormona darbību.
Āda ap injekcijas vietu var kļūt nelīdzena vai sabiezēt, bet tam nevajadzētu notikt, ja katru reizi injicējat zāles citā vietā.
Pacientiem ar Prādera-Villi sindromu konstatēti reti pēkšņas nāves gadījumi. Tomēr nav atklāta saistība starp šiem gadījumiem un ārstēšanu ar Omnitrope.
Ja bērnam Omnitrope lietošanas laikā rodas diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā, jāapsver augšstilba kaula galviņas epifiziolīzes vai Lega-Kalvē-Pertesa slimības iespējamība.
Citas iespējamās blakusparādības, kas saistītas ar augšanas hormona lietošanu: Jums (vai Jūsu bērnam) var būt paaugstināts cukura līmenis asinīs vai samazināts vairogdziedzera hormona līmenis asinīs. Ārsts var to pārbaudīt, un, ja nepieciešams, ārsts nozīmēs atbilstošu ārstēšanu. Retos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši augšanas hormonu, ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisumu.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Omnitrope
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc Derīgs līdz/Der. līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.  Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C-8°C).  Nesasaldēt.
134

 Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.  Pēc pirmās injicēšanas reizes kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā, un to var uzglabāt
ledusskapī (2°C-8°C) un lietot maksimāli 28 dienas. Nelietojiet Omnitrope, ja pamanāt, ka šķīdums ir duļķains.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat.Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Omnitrope 5 mg/1,5 ml satur
- Omnitrope aktīvā viela ir somatropīns. Viens ml šķīduma satur 3,3 mg somatropīna (atbilst 10 SV). Viena kārtridža 1,5 ml satur 5,0 mg somatropīna (atbilst 15 SV).
- Citas sastāvdaļas ir: Dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Mannīts Poloksamērs 188 Benzilspirts Ūdens injekcijām
Ko Omnitrope 10 mg/1,5 ml satur
- Omnitrope aktīvā viela ir somatropīns. Viens ml šķīduma satur 6,7 mg somatropīna (atbilst 20 SV). Viena kārtridža 1,5 ml satur 10,0 mg somatropīna (atbilst 30 SV).
- Citas sastāvdaļas ir: Dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Glicīns Poloksamērs 188 Fenols Ūdens injekcijām
Ko Omnitrope 15 mg/1,5 ml satur
- Omnitrope aktīvā viela ir somatropīns. Viens ml šķīduma satur 10 mg somatropīna (atbilst 30 SV). Viena kārtridža 1,5 ml satur 15 mg somatropīna (atbilst 45 SV).
- Citas sastāvdaļas ir: Dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Nātrija hlorīds Poloksamērs 188 Fenols Ūdens injekcijām
Omnitrope ārējais izskats un iepakojums
Omnitrope ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums injekcijām. Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām paredzēts izmantošanai tikai ar SurePal 5. Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām paredzēts izmantošanai tikai ar SurePal 10. Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām paredzēts izmantošanai tikai ar SurePal 15.
135

Iepakojuma lielumi: 1, 5 vai 10 gb. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. Reģistrācijas apliecības īpašnieks Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Kundl Austrija Ražotājs Sandoz GmbH Biochemiestr. 10 A-6250 Langkampfen Austrija Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG} Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/
136

IV PIELIKUMS ZINĀTNISKIE SECINĀJUMI UN REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMU IZMAIŅU
PAMATOJUMS
137

Zinātniskie secinājumi Ņemot vērā Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas (Pharmacovigilance Risk Assessment Committee — PRAC) novērtējuma ziņojumu par somatropīna periodiski atjaunojamiem drošuma ziņojumiem (PADZ), Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas (The Committee for Medicinal Products for Human Use – CHMP) zinātniskie secinājumi ir šādi: Visas zāles: Pamatojoties uz pieejamo literatūru, sievietēm ar neskartu hipotalāma-hipofīzes-gonādu asi, kuras lieto perorālos estrogēnus, ārstēšanas uzsākšanas un uzturēšanas fāzēs parasti nepieciešamas lielākas augšanas hormona devas. Tādēļ, lai sasniegtu līdzvērtīgu klīnisko un bioķīmisko atbildes reakciju salīdzinājumā ar vīriešiem, zāļu izrakstītājam var būt nepieciešams apsvērt devu pielāgošanu sievietēm. Omnitrope (RAĪ: Sandoz), Zomacton un saistītie nosaukumi (RAĪ: Ferring), Norditropin un saistītie nosaukumi (RAĪ: Novo Nordisk), Genotropin un saistītie nosaukumi (RAĪ: Pfizer) Pamatojoties uz pieejamo literatūru, hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass var tikt ietekmēta un pacientiem ar augšanas hormona deficītu, kuriem agrāk netika konstatēts, ka šī ass ir nepilnīga, augšanas hormona terapijas laikā nepieciešams to pārvērtēt. Ja nepieciešams, jāuzsāk glikokortikoīdu aizstājterapija. Turklāt pacientiem, kas jau saņem glikokortikoīdu aizstājterapiju, uzsākot ārstēšanu ar somatropīnu, ir jāpielāgo aizstājterapijas devas. CHMP piekrīt PRAC zinātniskajiem secinājumiem.
Reģistrācijas nosacījumu izmaiņu pamatojums Pamatojoties uz zinātniskajiem secinājumiem par somatropīnu, CHMP uzskata, ka ieguvuma un riska līdzsvars zālēm, kas satur somatropīnu, ir nemainīgs, ja tiek veiktas ieteiktās izmaiņas zāļu informācijā. CHMP iesaka mainīt zāļu reģistrācijas nosacījumus.
138