Octreotide Teva

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Octreotide Teva 10 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošas darbības injekciju suspensijas pagatavošanai

Octreotide Teva 20 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošas darbības injekciju suspensijas pagatavošanai

Octreotide Teva 30 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošas darbības injekciju suspensijas pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur oktreotīda acetātu, kas atbilst 10 mg oktreotīda (octreotidum).

Katrs flakons satur oktreotīda acetātu, kas atbilst 20 mg oktreotīda (octreotidum).

Katrs flakons satur oktreotīda acetātu, kas atbilst 30 mg oktreotīda (octreotidum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs ilgstošas darbības injekciju suspensijas pagatavošanai.

Pulveris: balts vai iedzeltens pulveris, kas nesatur cita veida daļiņas.

Šķīdinātājs: dzidrs, bezkrāsains šķīdums, kas praktiski nesatur daļiņas.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Akromegālijas pacientu terapijā, kuriem ķirurģiska ārstēšana ir nepiemērota vai nav efektīva, vai arī starpposmā, līdz staru terapija sāk pilnībā iedarboties (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Tādu pacientu terapijā, kuru slimības simptomi saistīti ar funkcionāliem gastro‑entero‑pankreatiskās sistēmas endokrīniem audzējiem, piemēram, karcinoīdiem audzējiem ar karcinoīdā sindroma pazīmēm (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientu ar progresējošu neiroendokrīnu apzarņa vai nezināmas primāras lokalizācijas audzēju ārstēšanai, kad izslēgta primārā audzēja lokalizācija ar apzarni nesaistītās vietās.

Vairogdziedzeri stimulējošā hormona (TSH) izdalošu hipofīzes adenomu ārstēšanai:

kad pēc operācijas un/vai staru terapijas sekrēcija nav normalizējusies;

pacientiem, kuriem operācija nav piemērota;

apstarotiem pacientiem, līdz brīdim, kad staru terapija iedarbojas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Akromegālija

Ieteicams uzsākt terapiju ar 20 mg Octreotide Teva ar 4 nedēļu intervāliem 3 mēnešus. Pacientiem, kuri jau tiek ārstēti ar s.c. oktreotīdu, terapiju ar Octreotide Teva var uzsākt nākošajā dienā pēc pēdējās s.c. oktreotīda devas. Turpmākās zāļu devas jāpielāgo, sekojot augšanas hormona (GH) un insulīnam līdzīgā augšanas faktora 1/somatomedīna C (IGF‑1) koncentrācijai serumā, un klīniskajiem simptomiem.

Pacientiem, kuriem 3 mēnešu periodā klīniskie simptomi un bioķīmiskie raksturlielumi (GH; IGF‑1) netiek pilnībā kontrolēti (GH koncentrācija joprojām virs 2,5 mikrogramiem/l), devu var paaugstināt līdz 30 mg ik pēc 4 nedēļām. Ja pēc 3 mēnešiem, lietojot 30 mg devu, GH, IGF‑1 un/vai simptomi netiek adekvāti kontrolēti, devu var palielināt līdz 40 mg reizi 4 nedēļās.

Pacientiem, kuriem GH koncentrācija ir pastāvīgi zem 1 mikrograma/l un IGF‑1 koncentrācija serumā normalizējusies, un kuriem lielākā daļa akromegālijas pārejošo pazīmju/simptomu ir izzuduši pēc 3 mēnešu ārstēšanās kursa ar 20 mg zāļu, ar 4 nedēļu intervālu var tikt ordinēti 10 mg Octreotide Teva. Kaut gan īpaši šai pacientu grupai ieteicams rūpīgi monitorēt, vai GH un IGF‑1 koncentrācija serumā un klīniskās pazīmes/simptomi tiek kontrolēti, ievadot šo mazo Octreotide Teva devu.

Pacientiem, kuriem pielāgotas stabilas Octreotide Teva devas, GH un IGF‑1 noteikšana jāveic ar 6 mēnešu intervālu.

Gastro‑entero‑pankreatiskie endokrīnās sistēmas audzēji

Pacientu ar funkcionālu gastro‑entero‑pankreatisku neiroendokrīnu audzēju izraisītiem simptomiem ārstēšana

Ieteicams terapiju uzsākt ar 20 mg Octreotide Teva ievadīšanu ar 4 nedēļu intervāliem. Pacientiem, kuri jau tiek ārstēti ar s.c. oktreotīdu, terapija jāturpina ar iepriekšējām efektīvām devām vēl 2 nedēļas pēc pirmās Octreotide Teva injekcijas.

Pacientiem, kuru slimības simptomi un bioloģiskie marķieri pēc 3 mēnešu terapijas ir uzlabojušies, Octreotide Teva devu var samazināt līdz 10 mg ar 4 nedēļu intervālu.

Pacientiem, kuru slimības simptomi pēc 3 mēnešu ārstēšanas tiek kontrolēti tikai daļēji, Octreotide Teva devu var palielināt līdz 30 mg ar 4 nedēļu intervālu.

Tajās dienās, kad Octreotide Teva terapijas rezultātā gastro‑entero‑pankreatisko audzēju simptomi var paasināties, ieteicama papildus ievadīt s.c. oktreotīdu analogā devā, kāda lietota pirms terapijas ar Octreotide Teva. Tas pārsvarā var būt pirmajos divos terapijas mēnešos, līdz tiek sasniegta oktreotīda terapeitiskā koncentrācija.

Pacientu ar progresējošu neiroendokrīnu apzarņa vai nezināmas primāras lokalizācijas audzēju ārstēšana, kad izslēgta primārā audzēja lokalizācija ar apzarni nesaistītās vietās

Ieteicamā Octreotide Teva deva ir 30 mg reizi 4 nedēļās (skatīt 5.1. apakšpunktu). Lai nodrošinātu audzēja kontroli, ārstēšana ar Octreotide Teva jāturpina līdz audzēja progresijas beigām.

TSH-izdalošu adenomu ārstēšana

Pirms apsvērt devas pielāgošanu, ieteicams uzsākt terapiju ar 20 mg Octreotide Teva ar 4 nedēļu intervāliem 3 mēnešus. Devas pielāgošanu veic pamatojoties uz TSH un vairogdziedzera hormonu atbildreakciju.

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Pavājināta nieru darbība neietekmē kopējo oktreotīda iedarbību (AUC) pēc s.c. oktreotīda ievadīšanas. Tādēļ nav nepieciešama Octreotide Teva devas pielāgošana.

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Pētījumi ar s.c. un i.v. ievadīto oktreotīdu rāda, ka eliminācijas kapacitāte var tikt pazemināta slimniekiem ar aknu cirozi, bet ne pacientiem ar aknu taukaino deģenerāciju. Atsevišķos gadījumos pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešams veikt devas korekciju.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Pētījumos ar oktreotīdu, kas ievadīts s.c., devu pielāgošana nebija nepieciešama pacientiem vecākiem par ≥65 gadiem. Tādēļ devu pielāgošana šajā vecuma grupā nav nepieciešama, ievadot Octreotide Teva.

Lietošana bērniem

Pieredze par Octreotide Teva lietošanu bērniem ir ierobežota.

Lietošanas veids

Octreotide Teva drīkst ievadīt tikai dziļas intramuskulāras injekcijas veidā. Atkārtotas intramuskulāras injekcijas vieta jāmaina, ievadot gan kreisajā, gan labajā gluteālajā muskulī (skatīt 6.6. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēji brīdinājumi

Tā kā GH producējošie hipofīzes audzēji dažreiz var paplašināties, izraisot smagas komplikācijas (piemēram, redzes lauka defektus), nepieciešama visu pacientu rūpīga monitorēšana. Ja ir pierādījumi par audzēja paplašināšanos, ieteicamas alternatīvas ārstēšanas metodes.

Ārstēšanas izraisītais augšanas hormona (GH) līmeņa pazeminājums un insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF‑1) līmeņa normalizācija akromegālijas pacientēm var atjaunot auglību. Sievietēm fertilā vecumā ārstēšanas laikā ar oktreotīdu ieteicams izmantot efektīvu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri tiek ilgstoši ārstēti ar oktreotīdu, rūpīgi jākontrolē vairogdziedzera darbība.

Ārstēšanas laikā ar oktreotīdu jākontrolē aknu darbība.

Kardiovaskulāri traucējumi

Ziņots par biežiem bradikardijas gadījumiem. Var būt jākoriģē atsevišķu zāļu devas, piemēram, beta-blokatoru, kalcija kanālu blokatoru, vai zāļu, kuras izmanto ūdens-elektrolītu līdzsvara kontrolei (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Žultspūslis un ar to saistītie traucējumi

Holelitiāze ir ļoti bieža parādība oktreotīda terapijas laikā un var būt saistīta ar holecistītu un žultsvadu dilatāciju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ir ieteicama žultspūšļa ultrasonogrāfiska izmeklēšana pirms terapijas un ar 6 mēnešu intervālu terapijas laikā ar Octreotide Teva.

Glikozes metabolisms

Saistībā ar inhibējošo ietekmi uz augšanas hormona, glikagona un insulīna izdali, Octreotide Teva var izraisīt glikozes līmeņa svārstības asinīs. Var attīstīties postprandiālās glikozes tolerances izmaiņas. Dažos gadījumos, kā to apliecina novērojumi pacientiem, kuri saņēma oktreotīda zemādas injekcijas, ilgstošas terapijas apstākļos var attīstīties ilgstoša hiperglikēmija. Ziņots arī par hipoglikēmijas gadījumiem.

Pacientiem, kuriem kā blakusslimība ir I tipa diabetes mellitus, Octreotide Teva, iespējams, var ietekmēt glikozes regulācijas mehānismu un samazināt nepieciešamību pēc insulīna. Pacientiem, kuri neslimo ar diabētu vai II tipa diabēta pacientiem ar daļēji intaktām insulīna rezervēm, s.c. oktreotīda ievadīšana var izraisīt postprandiālās glikēmijas pastiprināšanos. Tāpēc ieteicams kontrolēt glikozes toleranci un pretdiabēta terapijas efektivitāti.

Oktreotīds, sakarā ar tā salīdzinoši lielāku spēju nomākt GH un glikagona sekrēciju vairāk nekā insulīna sekrēciju, un ar tā īsāku inhibējošās darbības ietekmi uz insulīnu, var padziļināt un paildzināt hipoglikēmiju pacientiem ar insulinomām. Šādus pacientus rūpīgi jākontrolē.

Uzturs

Dažiem pacientiem oktreotīds var ietekmēt uzturā lietoto tauku uzsūkšanos.

Dažiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar oktreotīdu, tika novērots pazemināts B₁₂ vitamīna līmenis un izmaiņas Schilling testā. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir B₁₂ vitamīna līmeņa pazemināšanās, Octreotide Teva terapijas laikā ieteicams kontrolēt B₁₂ vitamīna līmeni asinīs.

Nātrija saturs

Octreotide Teva satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - t.i. būtībā tas ir “nātriju nesaturošs”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot Octreotide Teva kopā ar piemēram, beta-blokatoriem, kalcija kanālu blokatoriem, vai zālēm, kuras izmanto ūdens-elektrolītu līdzsvara kontrolei, var būt jāpielāgo vienlaikus lietoto zāļu deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot Octreotide Teva kopā ar insulīnu un pretdiabēta līdzekļiem, var būt jāpielāgo vienlaikus lietoto zāļu deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Oktreotīds samazina ciklosporīna uzsūkšanos tievajās zarnās un aizkavē cimetidīna uzsūkšanos.

Oktreotīda un bromokriptīna vienlaicīga ordinēšana palielina bromokriptīna biopieejamību.

Ierobežoti publicēti dati liecina, ka somatostatīna analogi, iespējams, samazina savienojumu, ko metabolizē citohroma P450 fermentu sistēma, metabolisko klīrensu, kas var būt saistīts ar augšanas hormona nomākumu. Tā kā nevar izslēgt, ka oktreotīdam ir šī iedarbība, citas zāles, ko galvenokārt metabolizē CYP3A4 un kam ir zems terapeitiskais indekss (piemēram, hinidīns, terfenadīns), jālieto piesardzīgi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par okterotīda lietošanu sievietēm grūtniecības laikā ir ierobežoti (mazāk par 300 grūtniecības iznākumu), un aptuveni vienā trešajā daļā gadījumu grūtniecības iznākums nebija zināms. Lielākā daļa ziņojumu saistībā ar oktreotīda lietošanu saņemti pēcreģistrācijas periodā, un vairāk nekā 50% ziņojumu par zāļu lietošanu grūtniecības laikā saņemti par akromegālijas pacientēm. Lielākā daļa sieviešu lietoja oktreotīdu grūtniecības pirmajā trimestrī. Devas svārstījās no 100‑1200 mikrogramiem/dienā, lietojot oktreotīdu zemādas injekciju veidā vai 10‑40 mg/mēnesī, lietojot ilgstošas darbības oktreotīda injekcijas. Aptuveni 4% grūtniecības gadījumu, kuru iznākums ir zināms, ziņots par iedzimtām anomālijām. Šajos gadījumos nav aizdomu par cēloņsakarību ar oktreotīda lietošanu.

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkos ieteicams atturēties no Octreotide Teva lietošanas grūtniecības laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai oktreotīds izdalās cilvēka pienā. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par oktreotīda izdalīšanos pienā. Pacientes Octreotide Teva lietošanas laikā nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Nav datu par oktreotīda ietekmi uz cilvēku fertilitāti. To mātīšu, kuras ārstēja grūtniecības un zīdīšanas periodā, vīriešu dzimuma pēcnācējiem konstatēja novēlotu sēklinieku noslīdēšanu. Tomēr oktreotīdam, lietojot žurku tēviņiem un mātītēm devās līdz 1 mg/kg ķermeņa masas dienā, nebija negatīvas ietekmes uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Octreotide Teva neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja ārstēšanas ar Octreotide Teva laikā pacientiem rodas reibonis, astēnija/nogurums vai galvassāpes, tie jābrīdina būt uzmanīgiem, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kopsavilkums par drošuma profilu

Visbiežāk novērotās blakusparādības ārstēšanas laikā ar oktreotīdu bija kuņģa‑zarnu trakta traucējumi, nervu sistēmas traucējumi, aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi un vielmaiņas un uztures traucējumi.

Oktreotīda klīniskajos pētījumos visbiežāk novērotās blakusparādības bija caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, vēdera uzpūšanās, galvassāpes, holelitiāze, hiperglikēmija un aizcietējums. Citas bieži novērotas blakusparādības bija reibonis, sāpes ievadīšanas vietā, žultsakmeņi, vairogdziedzera darbības traucējumi (piemēram, pazemināts vairogdziedzeri stimulējošā hormona [TSH], kopējā T4 un brīvā T4 līmenis), mīksta vēdera izeja, pavājināta glikozes tolerance, vemšana, astēnija un hipoglikēmija.

Tabulā apkopoto nevēlamo blakusparādību saraksts

1. tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas apkopotas oktreotīda klīniskajos pētījumos:

Blakusparādības (1. tabula) sakārtotas pēc sastopamības biežuma, visbiežāk sastopamās vispirms, izmantojot sekojošus kritērijus: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100, <1/10); retāk (≥1/1 000, <1/100); reti (≥1/10 000, <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus gadījumus. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to smaguma samazinājuma secībā.

1. tabula. Blakusparādības, kas apkopotas no klīniskajiem pētījumiem

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži:

Caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, aizcietējums, meteorisms.

Bieži:

Dispepsija, vemšana, vēdera uzpūšanās, steatoreja, mīksta vēdera izeja, gaišas krāsas izkārnījumi.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Galvassāpes.

Bieži:

Reibonis.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži:

Hipotireoze, vairogdziedzera darbības traucējumi (piemēram, pazemināts TSH, kopējā T4 un brīvā T4 līmenis).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Holelitiāze.

Bieži:

Holecistīts, žultsakmeņi, hiperbilirubinēmija.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži:

Hiperglikēmija.

Bieži:

Hipoglikēmija, traucēta glikozes tolerance, anoreksija.

Retāk:

Dehidratācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži:

Reakcijas injekcijas vietā.

Bieži:

Astēnija.

Izmeklējumi

Bieži:

Paaugstināts transamināžu līmenis.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži:

Nieze, izsitumi, alopēcija.

Elpošanas sistēmas traucējumi

Bieži:

Aizdusa.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži:

Bradikardija.

Retāk:

Tahikardija.

Pēc‑reģistrācijas periods

Par 2. tabulā uzskaitītajām blakusparādībām saņemti brīvprātīgi ziņojumi, un tādēļ nav iespējams vienmēr noteikt to biežumu vai cēloņsakarību ar zāļu lietošanu.

2. tabula. Blakusparādības, par kurām saņemti spontānie ziņojumi

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas reakcijas, alerģija/paaugstinātas jutības reakcijas.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nātrene.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Akūts pankreatīts, akūts hepatīts bez holestāzes, hepatīts ar holestāzi, holestāze, dzelte, holestātiska dzelte.

Sirds funkcijas traucējumi

Aritmija.

Izmeklējumi

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes un gamma glutamiltransferāzes līmenis.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Žultspūslis un ar to saistītie traucējumi

Ir pierādīts, ka somatostatīna analogi inhibē žultspūšļa kontraktilitāti un samazina žults sekrēciju, kas var radīt žultspūšļa patoloģijas vai nogulsnes žultspūslī. Par žultsakmeņu veidošanos ziņots 15 līdz 30% pacientu, kuriem ilgstoši ievadīts s.c. oktreotīds. Sastopamība vispārējā populācijā (no 40 līdz 60 gadu vecumam) ir aptuveni 5 līdz 20%. Akromegālijas slimniekiem vai slimniekiem ar gastro-entero-pankreatiskiem audzējiem, kuriem oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas ordinētas ilgstoši, tas nepalielina žultsakmeņu veidošanās iespēju, salīdzinot ar ievadīšanu s.c. Ja žultsakmeņi veidojas, tie parasti ir asimptomātiski; simptomātiski žultsakmeņi jāārstē vai nu šķīdinot ar žultsskābēm vai ķirurģiskā ceļā.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retos gadījumos kā gastrointestināla blakusparādība var izpausties akūta zarnu obstrukcija ar progresējošu vēdera uzpūšanos, stiprām sāpēm vēdera augšdaļā un vēdera jutīgumu. Ir zināms, ka turpinot terapiju, ar kuņģa‑zarnu trakta saistīto blakusparādību biežums samazinās.

Paaugstināta jutība un anafilaktiskas reakcijas

Pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par paaugstinātas jutības un alerģiskām reakcijām. Šīs reakcijas visbiežāk skar ādu, retos gadījumos muti un elpceļus. Atsevišķos gadījumos ziņots par anafilaktisko šoku.

Reakcijas injekcijas vietā

Pacientiem, kuri saņēma oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas, bieži ziņots par ar injekcijas vietu saistītām blakusparādībām, tajā skaitā sāpēm, apsārtumu, asiņošanu, niezi, pietūkumu vai sacietējumu. Tomēr lielākajā daļā šo gadījumu nebija nepieciešama klīniska iejaukšanās.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Lai gan var palielināties tauku ekskrēcija ar fēcēm, pašreiz nav pierādījumu, kas liecinātu, ka ilgstoša terapija ar oktreotīdu rada barības vielu deficītu malabsorbcijas dēļ.

Aizkuņģa dziedzera enzīmu līmenis

Ļoti retos gadījumos novērots akūts pankreatīts pirmajās stundās vai dienās pēc oktreotīda subkutānas lietošanas uzsākšanas, un tas izzūd, pārtraucot terapiju. Turklāt pacientiem, kuri ilgstoši ārstēti ar s.c. ievadāmo oktreotīdu, saņemti ziņojumi par holelitiāzes izraisītu pankreatītu.

Sirds funkcijas traucējumi

Bradikardija ir bieži sastopama blakusparādība, lietojot somatostatīna analogus. Gan akromegālijas pacientiem, gan pacientiem ar karcinoīdo sindromu tika novērotas izmaiņas EKG, piemēram, QT intervāla pagarināšanās, ass nobīde, agrīna repolarizācija, zems potenciāls, R/S kompleksa izmaiņas, agrīna R kompleksa progresija, un nespecifiskas ST‑T viļņa izmaiņas. Cēloņsakarība starp šīm blakusparādībām un oktreotīda acetāta lietošanu nav noskaidrota, jo daudziem no šiem pacientiem ir sirds slimības (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Trombocitopēnija

Pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par trombocitopēniju, īpaši ārstēšanas laikā ar oktreotīda ilgstošas darbības injekcijām (i.v.) pacientiem ar aknu cirozi, un ārstēšanas laikā ar oktreotīda ilgstošas darbības injekcijām. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas tā ir atgriezeniska.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Saņemts ierobežots skaits ziņojumu par nejaušiem oktreotīda ilgstošas darbības injekciju pārdozēšanas gadījumiem. Oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas tika lietotas devās no 100 mg līdz 163 mg/mēnesī. Vienīgā novērotā blakusparādība bija karstuma viļņi.

Saņemti ziņojumi par vēža pacientiem, kuriem oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas lietotas devās līdz pat 60 mg/mēnesī un līdz pat 90 mg/2 nedēļās. Šīs devas kopumā tika panestas labi; tomēr saņemti ziņojumi par šādām blakusparādībām: bieža urinācija, nogurums, depresija, trauksme un grūtības koncentrēties.

Pārdozēšanas gadījumā ārstēšana ir simptomātiska.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: somatostatīns un tā analogi, ATĶ kods: H01CB02

Darbības mehānisms

Oktreotīds ir dabīgā somatostatīna sintētisks oktapeptīda derivāts ar līdzīgu farmakoloģisko iedarbību, taču ar ievērojami ilgstošāku darbību. Tas inhibē patoloģiski paaugstinātu augšanas hormona (GH) un gastro‑entero‑pankreatiskās (GEP) endokrīnās sistēmas izdalīto peptīdu un serotonīna sekrēciju.

Dzīvniekiem oktreotīds ir spēcīgāks augšanas hormona, glikagona un insulīna atbrīvošanās inhibitors nekā somatostatīns, turklāt ar lielāku selektivitāti nomācot augšanas hormonu un glikagonu.

Pierādīts, ka veseliem indivīdiem oktreotīds, līdzīgi somatostatīnam, inhibē:

augšanas hormona atbrīvošanos, ko stimulē arginīns, slodzes un insulīna inducētu hipoglikēmiju;

insulīna, glikagona, gastrīna un citu gastro‑entero‑pankreatiskās endokrīnās sistēmas peptīdu atbrīvošanos pēc barības uzņemšanas un arginīna inducēto insulīna un glikagona atbrīvošanos;

tireotropīna atbrīvotājhormona (thyrotropin-releasing hormone - TRH) sekrēciju, ko izraisa tireoīdstimulējošais (TSH) hormons.

Atšķirībā no somatostatīna oktreotīdam ir lielāka spēja inhibēt augšanas hormona sekrēciju nekā insulīnam, un tā ievadīšanai neseko hormonu atgriezeniskā hipersekrēcija (t.i., augšanas hormons pacientiem ar akromegāliju).

Pacientiem ar akromegāliju Octreotide Teva, oktreotīda galēniskais preparāts, kas paredzēts atkārtotai ievadīšanai ar 4 nedēļu intervālu, un kas nodrošina pastāvīgu un terapeitisku oktreotīda koncentrāciju serumā, tādējādi pastāvīgi pazeminot augšanas hormona (GH) un normalizējot IGF‑1 koncentrāciju serumā vairumam pacientu. Lielākajai daļai pacientu oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas ievērojami samazina slimības klīniskos simptomus: galvassāpes, hiperhidrozi, parestēziju, nogurumu, osteoartralģiju un karpālā kanāla sindromu. Lielākajai daļai akromegālijas pacientu (50%) ar GH izdalošu hipofīzes adenomu, kuri iepriekš nebija saņēmuši ārstēšanu, terapija ar oktreotīda ilgstošas darbības injekcijām samazināja audzēja apjomu par >20%.

Ziņots, ka atsevišķiem pacientiem ar GH izdalošu hipofīzes adenomu, oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas izraisīja audzēja samazināšanos (pirms operācijas). Tomēr operāciju nedrīkst atlikt.

Pacientiem ar gastro‑entero‑pankreatiskās endokrīnās sistēmas funkcionāliem audzējiem terapija ar Octreotide Teva nodrošina ilgstošu pamatslimības simptomu kontroli. Oktreotīda iedarbība uz dažādiem gastro‑entero‑pankreatiskās sistēmas audzēju tipiem:

Karcinoīdie audzēji

Oktreotīda ordinēšanas rezultātā var mazināties simptomi, īpaši karstuma viļņi un caureja. Daudzos gadījumos vienlaikus pazeminās serotonīna līmenis plazmā un samazinās 5‑hidroksi‑indoletiķskābes ekskrēcija urīnā.

VIP-omas

Šo audzēju bioķīmiskais raksturojums ir vazoaktīvā intestinālā peptīda (VIP) pārmērīga producēšana. Vairumā gadījumu oktreotīda ordinēšana atvieglo smagu sekretoro caureju, kas raksturīga šai slimībai, un tādējādi uzlabo slimnieku dzīves kvalitāti. Tas saistīts arī ar patoloģisko elektrolītu rādītāju uzlabošanos, piemēram, hipokaliēmiju, kas ļauj pārtraukt papildus enterālu un parenterālu šķidruma un elektrolītu ievadīšanu. Dažiem pacientiem kompjūtertomogrāfijā novēro audzēja progresēšanas palēnināšanos vai apstāšanos, vai pat audzēja, galvenokārt aknu metastāžu, tilpuma samazināšanās. Reizē ar klīnisku uzlabošanos parasti vērojama VIP līmeņa krišanās plazmā, kas var atgriezties normas robežās.

Glikagonomas

Oktreotīda ordinēšana vairumā gadījumu būtiski samazina migrējošo nekrotisko ādas eritēmu, kas raksturīga šai slimībai. Oktreotīda ietekme uz bieži novēroto vieglo diabetes mellitus nav izteikta, un kopumā nepazemina vajadzību pēc insulīna vai perorālajiem hipoglikēmiskajiem līdzekļiem. Oktreotīds pacientiem mazina caureju un līdz ar to arī ķermeņa masas zudumu. Lai gan oktreotīda ievadīšana bieži vien uzreiz pazemina plazmas glikagona līmeni, ilgstošas zāļu lietošanas laikā šis pazeminātais līmenis parasti nesaglabājas, neskatoties uz pastāvīgo simptomātisko uzlabošanos.

Gastrinomas/Zolindžera-Elisona sindroms

Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem vai H2-receptoru blokatoriem kopumā kontrolē kuņģa skābes hipersekrēciju. Tomēr caureju, kas arī ir svarīgs simptoms, nav iespējams atbilstoši uzlabot ar protonu sūkņa inhibitoriem vai H2-receptoru blokatoriem. Dažiem pacientiem Octreotide Teva var vēl vairāk mazināt kuņģa skābes hipersekrēciju un atvieglot simptomus, arī caureju, jo tas pazemina paaugstināto gastrīna līmeni.

Insulinomas

Oktreotīda ievadīšana samazina cirkulējošā imūnreaktīvā insulīna līmeni. Pacientiem ar operējamiem audzējiem oktreotīds var palīdzēt atjaunot un uzturēt normoglikēmiju pirmsoperācijas periodā. Pacientiem ar neoperējamiem labdabīgiem vai ļaundabīgiem audzējiem var uzlabot glikēmijas kontroli pat bez nepieciešamības ilgstoši pazemināt cirkulējošā insulīna līmeni.

Progresējoši neiroendokrīni apzarņa vai nezināmas primāras lokalizācijas audzēji, kad izslēgta primārā audzēja lokalizācija ar apzarni nesaistītās vietās

III fāzes nejaušinātā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā (PROMID) pierādīts, ka oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas inhibē audzēju progresiju pacientiem ar progresējošu neiroendokrīnu apzarņa audzēju.

85 pacientus randomizēja divās grupās, no kurām pirmajā grupā pacienti 18 mēnešus saņēma oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas 30 mg reizi 4 nedēļās (n=42) līdz audzēja progresijai vai audzēja izraisītai nāvei, bet otrajā grupā pacienti saņēma placebo (n=43).

Galvenie iekļaušanas kritēriji: pacients iepriekš nav saņēmis ārstēšanu; audzējs ir histoloģiski apstiprināts; lokāla operācija nav iespējama vai izteikti diferencētas metastāzes; funkcionāli aktīvi vai neaktīvi neiroendokrīni audzēji/karcinomas; primārais audzējs lokalizēts apzarnī vai tā lokalizācija nav zināma (pieņemot, ka audzējs atrodas apzarnī, un izslēdzot atrašanos aizkuņģa dziedzerī, krūšu kurvī vai citās ķermeņa daļās).

Primārais mērķa kritērijs bija laiks līdz audzēja progresijai vai audzēja izraisīta nāve (tumor‑related death - TTP).

Analizējot ārstēšanai paredzēto pacientu (intent‑to‑treat - ITT) grupas (visi randomizētie pacienti) datus, oktreotīda ilgstošas darbības injekciju un placebo grupās konstatēja attiecīgi 26 un 41 audzēja progresijas vai audzēja izraisītas nāves gadījumus (RA=0,32; 95% TI, 0,19 līdz 0,55; p-vērtība=0,000015).

Analizējot konservatīvās ITT (cITT) pacientu grupas (randomizācijas laikā 3 pacienti netika iekļauti) datus, oktreotīda ilgstošas darbības injekciju un placebo grupās konstatēja attiecīgi 26 un 40 audzēja progresijas vai audzēja izraisītas nāves gadījumus (RA=0,34; 95% TI, 0,20 līdz 0,59; p- vērtība=0,000072; 1. attēls). Laika mediāna līdz audzēja progresijai bija 14,3 mēneši (95% TI, 11,0 līdz 28,8 mēneši) oktreotīda ilgstošas darbības injekciju grupā un 6,0 mēneši (95% TI, 3,7 līdz 9,4 mēneši) placebo grupā.

Analizējot pēc protokola (PP) pacientu grupas (kurā pētījuma ārstēšanas beigās tika izslēgti vēl vairāki pacienti) datus, oktreotīda ilgstošas darbības injekciju un placebo grupās konstatēja attiecīgi 19 un 38 audzēja progresijas vai audzēja izraisītas nāves gadījumus (RA=0,24; 95% TI, 0,13 līdz 0,45; p-vērtība=0,0000036).

1. attēls Kaplan-Meier TTP aprēķina salīdzinājums oktreotīda ilgstošas darbības injekciju un placebo grupās (konservatīvā ITT pacientu grupa)

SHAPE \* MERGEFORMAT

3. tabula. TTP rezultātu analīze pacientu grupās

TTP gadījumu skaits

Mediānais TTP ilgums mēnešos [95% T.I.]

RA [95% T.I.]

p-vērtība *

Oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas

Placebo

Oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas

Placebo

ITT

26

41

NZ

NZ

0,32

[95% TI, 0,19 līdz 0,55] P=0,000015

cITT

26

40

14,3

[95% TI, 11,0 līdz 28,8]

6,0

[95% TI, 3,7 līdz 9,4]

0,34

[95% TI, 0,20 līdz 0,59] P=0,000072

PP

19

38

NZ

NZ

0,24

[95% TI, 0,13 līdz 0,45] P=0,0000036

NZ = nav ziņojumu; RA = Riska attiecība; TTP = laiks līdz audzēja progresijai; ITT = ārstēšanai paredzēto pacientu grupa; cITT = konservatīvā ITT grupa; PP = pēc protokola grupa

*Logrank tests, stratificēts atbilstoši funkcionālajai aktivitātei

Ārstēšanas efektivitāte pacientiem ar funkcionāli aktīvu audzēju (RA=0,23; 95% TI, 0,09 līdz 0,57) un pacientiem ar neaktīvu audzēju (RA=0,25; 95% TI, 0,10 līdz 0,59) bija līdzīga.

Pēc 6 mēnešu ārstēšanas, slimības stabilizāciju novēroja 67% pacientu oktreotīda ilgstošas darbības injekciju grupā un 37% pacientu placebo grupā.

Pamatojoties uz nozīmīgo klīnisko ieguvumu, ko pēc ārstēšanas ar oktreotīda ilgstošas darbības injekcijām novēroja šajā iepriekšplānotajā starpanalīzē, pacientu iekļaušana pētījumā tika pārtraukta.

Oktreotīda ilgstošas darbības injekciju lietošanas drošums šajā klīniskajā pētījumā atbilda apstiprinātajam drošuma profilam.

TSH-izdalošu hipofīzes adenomu ārstēšana

Ir pierādīts, oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas, lietojot 1 intramuskulāru injekciju reizi 4 nedēļās, pazemina paaugstināto vairogdziedzera hormonu līmeni, normalizē TSH līmeni un samazina hipertireozes klīniskās pazīmes un simptomus pacientiem ar TSH-izdalošu adenomu. Pēc 28 dienām ārstēšanas ar oktreotīda ilgstošas darbības injekcijām efektivitāte sasniedza statistisku nozīmīgumu, salīdzinājumā ar sākuma stāvokli, un terapijas ieguvums saglabājās līdz 6 mēnešiem.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc vienreizējas i.m. oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas, oktreotīda koncentrācija serumā sasniedz pārejošu maksimumu 1 stundas laikā, pēc tam 24 stundu laikā pakāpeniski samazinās līdz zemam neprecizējamam līmenim. Pirmajā dienā pēc šīs primārās maksimālās koncentrācijas, oktreotīda koncentrācija lielākai pacientu daļai palika nemainīga subterapeitiskā līmenī turpmākās 7 dienas. Pēc tam oktreotīda koncentrācija pieaug atkal, sasniedzot stabili nemainīgu koncentrāciju apmēram 14. dienā, un paliekot relatīvi konstanta turpmākās 3‑4 nedēļas. Zāļu koncentrācijas maksimums 1. dienā ir zemāks nekā tā līmenis stabili nemainīgā koncentrācijas fāzē, un ne lielāks kā 0,5% no 1. dienā novērotās kopējās zāļu koncentrācijas. Apmēram pēc 42. dienas oktreotīda koncentrācija samazinās lēni, vienlaicīgi ar dozējamās zāļu formas polimēra apvalka galīgo sadalīšanās fāzi.

Pacientiem ar akromegāliju oktreotīda stabili nemainīgā koncentrācija pēc vienreizējas oktreotīda ilgstošas darbības injekciju 10 mg, 20 mg un 30 mg ievadīšanas ir attiecīgi 358 ng/l, 926 ng/l un 1 710 ng/l. Nemainīga oktreotīda koncentrācija serumā, kas sasniegta pēc 3 injekcijām ar 4 nedēļu intervālu, ir 1,6‑1,8 reižu augstāka un atbilst attiecīgi 1 557 ng/l un 2 384 ng/l pēc atkārtotu oktreotīda ilgstošas darbības 20 mg un 30 mg injekciju izdarīšanas.

Pacientiem ar karcinoīdiem audzējiem oktreotīda vidējā (un mediānā) nemainīgā koncentrācija serumā pēc vairākām 10 mg, 20 mg un 30 mg oktreotīda ilgstošas darbības injekcijām ar 4 nedēļu intervālu, lineāri pieaug līdz ar devu un ir attiecīgi 1 231 (894) ng/l, 2 620 (2 270) ng/l un 3 928 (3 010) ng/l.

Ievadot oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas līdz 28 mēnešiem, nenotiek cita veida oktreotīda akumulācija, kā tikai akumulācija saistībā ar atkārtotu devu profilu pārklāšanos.

Izkliede un biotransformācija

Oktreotīda farmakokinētiskais profils, ievadot oktreotīda ilgstošas darbības injekcijas, ataino tā atbrīvošanos no polimēru apvalka un bioloģisko sabrukšanu. Uzreiz, nokļūstot asinsritē, oktreotīds izplatās organismā atbilstoši tā farmakokinētiskām īpašībām, kas aprakstītas informācijā par s.c. zāļu lietošanu. Oktreotīda nemainīgais izkliedes tilpums ir 0,27 l/kg, kopējais klīrenss no organisma – 160 ml/min. Zāļu saistība ar plazmas olbaltumvielām ir 65%, tā saistība ar asins formelementiem nav būtiska.

Balstoties uz farmakokinētiskiem datiem no ierobežota skaita asins analīzēm, kas ņemti pediatrijas pacientiem ar hipotalāmisko aptaukošanos vecumā no 7 līdz 17 gadiem, kuri saņēma oktreotīda ilgstošas darbības injekciju devā 40 mg vienu reizi mēnesī, vidējā koncentrācija plazmā bija 1 395 ng/l pēc pirmās injekcijas un līdzsvara stāvokļa koncentrācija bija 2 973 ng/l. Tika novērots augsts mainīgums pacientu vidū (inter-subject variability).

Oktreotīda līdzsvara stāvokļa koncentrācija nekorelēja ar vecumu un ar ķermeņa masas indeksu, bet mēreni korelēja ar ķermeņa masu (52,3‑133 kg) un būtiski atšķīrās vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem, t.i. par apmēram 17% augstāka sieviešu dzimuma pacientiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūtas un atkārtotu devu toksicitātes, genotoksicitātes, kancerogenitātes un reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati neliecināja par īpašu risku cilvēkam.

Reproduktivitātes pētījumos ar dzīvniekiem nav konstatēta teratogēna iedarbība, ietekme uz embrija/augļa attīstību vai cita ietekme uz reprodukciju, lietojot oktreotīdu parenterāli devās līdz 1 mg/kg/dienā.

Fizioloģiskās augšanas aizkavēšanās, ko novēroja žurku pēcnācējiem, bija pārejoša un attiecās uz GH inhibīciju sakarā ar pārmērīgu zāļu farmakodinamisko aktivitāti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Nav veikti specifiski pētījumi ar jaunām žurkām. Pirms- un pēc- natālos attīstības pētījumos, mātītēm ievadot oktreotīdu visu grūtniecības periodu un zīdīšanas laikā, F1 paaudzes pēcnācējiem novēroja augšanas un nobriešanas aizkavēšanos. F1 paaudzes vīriešu dzimuma pēcnācējiem novēroja novēlotu sēklinieku noslīdēšanu, bet slimo F1 paaudzes vīriešu dzimuma žurku fertilitāte joprojām bija normāla. Tādējādi, iepriekšminētie novērojumi bija pārejoši, un tie ir uzskatāmi par GH inhibīcijas sekām.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Pulveris (flakons):

Poli (DL-laktīda-ko-glikolīds)

Mannīts (E421)

Šķīdinātājs (pilnšļirce):

Karmelozes nātrija sāls

Mannīts (E421)

Poloksamērs

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Pēc pagatavošanas jālieto nekavējoties.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt.

Injekcijas izdarīšanas dienā Octreotide Teva var uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Octreotide Teva 10 mg: katrs iepakojuma komplekts satur vienu stikla flakonu ar gumijas (hlorbutilgumijas) aizbāzni, kas aizzīmogots ar alumīnija vāciņu ar tumši zilu noraujamu detaļu, un satur pulveri injekciju suspensijas pagatavošanai, vienu bezkrāsaina stikla pilnšļirci ar vāciņu un virzuļa fiksatoru (brombutilgumijas), kas satur 2 ml šķīdinātāja, un plastmasas paliktni ar vienu flakona adapteri un vienu drošības injekcijas adatu.

Pieejami iepakojumi ar vienu vai trim komplektiem.

Octreotide Teva 20 mg: katrs iepakojums satur vienu stikla flakonu ar gumijas (hlorbutilgumijas) aizbāzni, kas aizzīmogots ar alumīnija vāciņu ar oranžu noraujamu detaļu, un satur pulveri injekciju suspensijas pagatavošanai, vienu bezkrāsaina stikla pilnšļirci ar vāciņu un virzuļa fiksatoru (brombutilgumijas), kas satur 2 ml šķīdinātāja, un plastmasas paliktni ar vienu flakona adapteri un vienu drošības injekcijas adatu.

Pieejami iepakojumi ar vienu vai trim komplektiem.

Octreotide Teva 30 mg: katrs iepakojums satur vienu stikla flakonu ar gumijas (hlorbutilgumijas) aizbāzni, kas aizzīmogots ar alumīnija vāciņu ar tumši sarkanu noraujamu detaļu, un satur pulveri injekciju suspensijas pagatavošanai, vienu bezkrāsaina stikla pilnšļirci ar vāciņu un virzuļa fiksatoru (brombutilgumijas), kas satur 2 ml šķīdinātāja, un plastmasas paliktni ar vienu flakona adapteri un vienu drošības injekcijas adatu.

Pieejami iepakojumi ar vienu vai trim komplektiem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Instrukcija Octreotide Teva sagatavošanai un intramuskulārai injekcijai

TIKAI DZIĻAI INTRAMUSKULĀRAI INJEKCIJAI.

Injekcijas komplekts satur:

a. Viens flakons, kas satur Octreotide Teva pulveri.

b. Viena pilnšļirce, kas satur nesējšķīdumu šķīdināšanai.

c. Viens flakona adapters zāļu pagatavošanai,

d. Viena drošības injekciju adata.

Rūpīgi ievērojiet tālāk norādīto instrukciju, lai pirms dziļas intramuskulāras injekcijas nodrošinātu pareizu Octreotide Teva pagatavošanu.

Lai izšķīdinātu Octreotide Teva, ir jāveic 3 svarīgas darbības. To neievērošana var traucēt pareizai zāļu iedarbībai.

● Injekcijas komplektam jāsasniedz istabas temperatūra. Pirms izšķīdināšanas izņemiet injekciju komplektu no ledusskapja un atstājiet to istabas temperatūrā vismaz uz 30 minūtēm, bet ne ilgāk kā 24 stundām.

● Pēc šķīdinātāja pievienošanas atstājiet flakonu uz 5 minūtēm, lai pulveris pilnībā tiktu piesūcināts ar šķīdinātāju.

● Pēc pulvera piesūcināšanas vidēji stipri sakratiet flakonu horizontālā virzienā vismaz 30 sekundes, līdz izveidojas homogēna suspensija. Octreotide Teva suspensija jāpagatavo tieši pirms ievadīšanas.

Octreotide Teva drīkst ievadīt tikai īpaši apmācīti veselības aprūpes profesionāļi.

1. solis

● Izņemiet Octreotide Teva injekciju komplektu no ledusskapja.

UZMANĪBU: svarīgi uzsākt izšķīdināšanas procesu tikai tad, kad injekciju komplekts sasniedzis istabas temperatūru. Pirms šķīdināšanas atstājiet to istabas temperatūrā vismaz uz 30 minūtēm, bet ne ilgāk kā 24 stundām.

Piezīme: nepieciešamības gadījumā injekciju komplektu drīkst atkārtoti atdzesēt.

2. solis

● Noņemiet flakona noraujamo vāciņu un dezinficējiet flakona gumijas aizbāzni ar spirta salveti.

● Noplēsiet aizsargplēvi no flakona adaptera blistera iepakojuma, turot starp balto luer šļirces vāciņu un flakonam pievienojamo adaptera maliņu. NEPIESKARIETIES adaptera uzgalim nevienā vietā.

● Nolieciet flakonu uz līdzenas virsmas. Uzlieciet flakona adapteru flakonam ar pulveri un nospiediet līdz galam uz leju, lai adapters nofiksētos uz flakona gala ar labi dzirdamu ‘klikšķi”.

● Notīriet flakona adaptera uzgali ar spirta salveti.

3. solis

● Noņemiet balto aizsargvāciņu no pilnšļirces ar šķīdinātāju un ieskrūvējiet šļirci flakona adapterā.

● Lēnām nospiediet virzuli uz leju līdz galam, lai pārnestu visu šķīdinātāju flakonā.

4. solis

UZMANĪBU: svarīgi pēc šķīdinātāja pievienošanas atstāt flakonu uz 5 minūtēm, lai pulveris pilnībā tiktu samitrināts.

Piezīme: tas ir normāli, ja virzulis paceļas uz augšu, jo flakonā var būt neliels pārspiediens.

● Šajā stadijā pacients jāsagatavo injekcijai.

5. solis

● Pēc samitrināšanas nospiediet virzuli uz leju līdz galam.

UZMANĪBU: Turiet virzuli nospiestu un vidēji stipri sakratiet flakonu horizontālā virzienā vismaz 30 sekundes, lai pulveris būtu pilnīgi izkliedēts šķīdinātājā (homogēna pienam līdzīga suspensija). Atkārtoti vidēji stipri sakratiet vēl 30 sekundes, ja pulveris nav pilnīgi izkliedēts.

6. solis

● Lēnām apgrieziet šļirci un flakonu otrādi, lēnām atvelciet virzuli atpakaļ un ievelciet visu flakona saturu šļircē.

● Noskrūvējiet šļirci no flakona adaptera.

7. solis

● Notīriet injekcijas vietu ar spirta salveti.

● Uzskrūvējiet drošības adatu šļircei.

● Ja tūlītēja ievadīšana ir nokavēta, vēlreiz viegli pakratiet pilnšļirci, lai šļircē būtu homogēna pienam līdzīga suspensija.

● Noņemiet adatas aizsargvāciņu.

● Viegli uzsitiet pa šļirci, lai visi redzamie gaisa pūslīši paceltos virspusē, un izvadiet tos no šļirces.

● Nekavējoties veiciet 8. solī aprakstītās darbības. Jebkura kavēšanās var izraisīt sedimentāciju.

8. solis

● Octreotide Teva jāievada tikai dziļas intramuskulāras injekcijas veidā, NEKAD neievadiet intravenozi.

● Pilnīgi ievadiet adatu kreisajā vai labajā gluteālā rajonā 90º leņķī pret ādu.

● Lēnām pavelciet atpakaļ virzuli, lai pārliecinātos, ka adata nav asinsvadā (pretējā gadījumā izmainiet adatas pozīciju).

● Ar vienmērīgu spiedienu lēnām nospiediet šļirces virzuli, lai ievadītu visu zāļu devu. Pēc injekcijas veikšanas izvelciet adatu no ādas un aktivizējiet adatas drošības sistēmu (kā aprakstīts tālāk 9. solī).

9. solis

● Aktivizējiet salokāmo adatas drošības sistēmu, izmantojot vienu no divām zemāk norādītajām metodēm:

- vai nu atspiežot aizsargvāciņa salokāmo daļu pret cietu virsmu, piemēram, galdu (A attēls)

- vai nospiežot uz priekšu aizsargvāciņa salokāmo daļu ar rādītājpirkstu (B attēls).

● Labi dzirdams klikšķis apliecina drošības mehānisma aktivizāciju.

● Piezīme: pierakstiet injekcijas vietu pacienta dokumentācijā un katru mēnesi to mainiet.

● Nekavējoties atbrīvojieties no šļirces (iemetot asiem priekšmetiem paredzētā tvertnē).

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019

EQ PAGE 2 Version: 2019-04-25_reg_0.1

EQ PAGE 1

Logrank tests, stratificēts atbilstoši funkcionālajai aktivitātei: p=0,000072, RA=0,34 [95% TI: 0,20-0,59]

Placebo: 40 gadījumi

Mediāna 6,0 mēneši

Oktreotīds LAR 26 gadījumi

Mediāna 14,3 mēneši

Riska

grupas

pacienti

Laiks kopš randomizācijas (mēneši)

Pacientu proporcionālais skaits