ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0139-01
09-0139
Salutas Pharma GmbH, Germany; Lek S.A., Poland; LEK S.A., Poland; Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia; S.C. Sandoz S.R.L., Romania
13-FEB-13
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
20 mg
Zarnās šķīstošā tablete
Ir apstiprināta
Sandoz d.d., Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošās tabletes
Esomeprazolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Nexmezol un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Nexmezol lietošanas
3. Kā lietot Nexmezol
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Nexmezol
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Nexmezol un kādam nolūkam tās lieto
Nexmezol satur zāļu vielu, ko sauc par esomeprazolu. Tas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par protonu sūkņa inhibitoriem. Tie darbojas, samazinot kuņģa izdalītās skābes daudzumu.
Nexmezol lieto, lai ārstētu šādus stāvokļus
Pieaugušajiem
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS). Tā ir gadījumā, ja skābe no kuņģa nonāk barības vadā (cauruļveida orgānā, kas savieno rīkli ar kuņģi), izraisot sāpes, iekaisumu un grēmas.
Čūlas kuņģī vai zarnu augšdaļā, kas ir inficētas ar baktērijām, ko sauc par Helicobacter pylori. Ja Jums ir šī slimība, ārsts var parakstīt arī antibiotikas, lai ārstētu infekciju un ļautu čūlai sadzīt.
Par NPL (nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem) sauktu zāļu izraisītu kuņģa čūlu ārstēšanai. Šīs zāles lieto, lai Jums dziedētu NPL lietošanas izraisītas kuņģa čūlas.
Pārāk liela kuņģa skābes daudzuma, ko izraisa audzējs aizkuņģa dziedzerī (Zolindžera-Elisona sindroms), gadījumā.
Ilgstošai ārstēšanai pēc intravenozi ievadīta Nexmezol, lai nepieļautu atkārtotu čūlas asiņošanu.
Pusaudžiem no 12 gadu vecuma
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS). Tā ir gadījumā, ja skābe no kuņģa nonāk barības vadā (cauruļveida orgānā, kas savieno rīkli ar kuņģi), izraisot sāpes, iekaisumu un grēmas.
Čūlas kuņģī vai zarnu augšdaļā, kas ir inficētas ar baktērijām, ko sauc par Helicobacter pylori. Ja Jums ir šī slimība, ārsts var parakstīt arī antibiotikas, lai ārstētu infekciju un ļautu čūlai sadzīt.
2. Kas Jums jāzina pirms Nexmezol lietošanas
Nelietojiet Nexmezol šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret esomeprazolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir alerģija pret līdzīgām zālēm, kuru aktīvās vielas nosaukuma galotne ir –prazols (piemēram, pantoprazols, lansoprazols, rabeprazols, omeprazols);
ja Jūs lietojat aktīvo vielu nelfinavīru saturošas zāles, kuras lieto HIV infekcijas ārstēšanai.
Nelietojiet Nexmezol, ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums. Ja neesat pārliecināts, aprunājieties ar savu ārstu vai farmaceitu pirms Nexmezol lietošanas.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Nexmezol lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja
Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;
Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;
Jums jāveic specifiskas asinsanalīzes (jānosaka hromogranīns A);
Jums kādreiz ir bijusi ādas reakcija pēc ārstēšanās ar Nexmezol līdzīgām zālēm, kas samazina kuņģa skābi.
Ja Jums uz ādas rodas izsitumi, īpaši vietās, kas ir pakļautas saules gaismas iedarbībai, pēc iespējas ātrāk konsultējieties ar ārstu, jo ārstēšana ar Nexmezol var būt jāpārtrauc. Atcerieties pieminēt citas nevēlamas blakusparādības, piemēram, sāpes locītavās.
Nexmezol var maskēt citu slimību simptomus. Tāpēc, ja kaut kas no turpmāk minētā Jums rodas pirms Nexmezol lietošanas vai tā lietošanas laikā, nekavējoties pārrunājiet to ar savu ārstu:
Jums bez iemesla stipri samazinās ķermeņa masa un Jums ir apgrūtināta rīšana;
Jums rodas sāpes kuņģī vai gremošanas traucējumi;
Jūs atvemjat ēdienu vai asinis;
Jums ir melni izkārnījumi (tajos ir asinis).
Ja Nexmezol lietošana Jums parakstīta “pēc vajadzības”, Jums ir jāsazinās ar savu ārstu, ja simptomi neizzūd vai mainās to veids.
Protonu sūkņa inhibitora, piemēram, Nexmezol, lietošana, īpaši ilgāk par vienu gadu, var nedaudz palielināt gūžas, plaukstas pamata vai mugurkaula lūzuma risku. Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir osteoporoze vai lietojat kortikosteroīdus (kas var palielināt osteoporozes risku).
Bērni
Tā kā nav pietiekamu datu, bērniem līdz 12 gadu vecumam Nexmezol lietot nav ieteicams.
Citas zāles un Nexmezol
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas jādara tāpēc, ka Nexmezol var ietekmēt dažu citu zāļu darbību un citas zāles var ietekmēt Nexmezol darbību.
Nelietojiet Nexmezol, ja lietojat nelfinavīru saturošas zāles (lieto HIV ārstēšanai).
Turpmāk minētās zāles var ietekmēt Nexmezol iedarbību, kā arī Nexmezol var ietekmēt šo zāļu iedarbību:
atazanavīrs, zāles HIV infekcijas ārstēšanai;
ketokonazols, itrakonazols vai vorikonazols, zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai;
Vienlaikus ārstētiem pacientiem un pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ārsts nepieciešamības gadījumā pielāgos Nexmezol devu.
erlotinibs (lieto vēža ārstēšanai);
zāles, kuras metabolizē noteikti enzīmi, piemēram
diazepāms, nomierinošs un miegu izraisošs līdzeklis;
citaloprāms, imipramīns, klomipramīns, zāles depresijas ārstēšanai;
fenitoīns, zāles epilepsijas un noteiktu veidu sāpju ārstēšanai.
Nepieciešamības gadījumā Jūsu ārstam ir jāsamazina šo zāļu deva (īpaši tad, ja zāles lieto neregulāri). Ja lietojat fenitoīnu, Jūsu ārsts kontrolēs fenitoīna koncentrāciju asinīs (īpaši Nexmezol lietošanas sākumā un beigās).
varfarīns, fenprokumons, acenokumarols, zāles, kas traucē normālu asiņu recēšanu;
Ārsts kontrolēs Jūsu asinsreces rādītājus (īpaši Nexmezol lietošanas sākumā un beigās).
cilostazols (lieto, lai ārstētu mijklibošanu – sāpes kājās iešanas laikā, ko izraisa nepietiekama asinsapgāde);
cisaprīds, zāles kuņģa – zarnu trakta slimību ārstēšanai;
metotreksāts (ķīmijterapijas zāles, ko lieto lielās devās vēža ārstēšanai) – ja lietojat lielu metotreksāta devu, ārsts var īslaicīgi pārtraukt Jūsu ārstēšanu ar Nexmezol;
rifampicīns, antibiotika (lieto tuberkulozes ārstēšanai);
asinszāle, augs depresijas ārstēšanai;
digoksīns, zāles dažādu sirds slimību ārstēšanai;
klopidogrels, ko lieto aterotrombotisku gadījumu (piemēram, sirdslēkmes vai insulta) novēršanai;
takrolims (lieto orgāna transplantācijas gadījumā).
Ja ārsts Jums parakstījis antibiotikas amoksicilīnu un klaritromicīnu, kā arī Nexmezol, lai ārstētu Helicobacter pylori infekcijas izraisītas čūlas, ir ļoti svarīgi, lai Jūs izstāstītu ārstam par visām citām zālēm, ko lietojat.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jūsu ārsts izlems, vai drīkstat šajā laikā lietot Nexmezol.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai Nexmezol izdalās mātes pienā. Tāpēc Jūs nedrīkstat lietot Nexmezol, ja barojat bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nexmezol nevarētu ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot iekārtas vai mehānismus. Tomēr retāk vai reti var būt tādas blakusparādības kā reibonis un neskaidra redze (skatīt 4. punktu). Ja Jūs tas skar, Jūs nedrīkstat vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus.
Nexmezol satur glikozi un saharozi. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Nexmezol
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Nexmezol nav ieteicamas bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem.
Ja šīs zāles lietojat ilgstoši, Jūsu ārsts vēlēsies Jūs izmeklēt (īpaši, ja lietojat tās ilgāk nekā gadu).
Ja ārsts Jums ir teicis lietot šīs zāles pēc vajadzības, izstāstiet ārstam, ja slimības pazīmes mainās.
Cik daudz lietot
Ārsts Jums pateiks, cik daudz tablešu un cik ilgi tās jālieto. Tas būs atkarīgs no Jūsu stāvokļa, vecuma un aknu darbības.
Parasti lietojamās devas norādītas turpmāk.
Pieaugušie
Lai ārstētu gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) izraisītas grēmas:
ja ārsts atklājis, ka Jūsu barības vads ir nedaudz bojāts, parasti deva ir viena Nexmezol 40 mg zarnās šķīstošā tablete reizi dienā 4 nedēļas. Ārsts var ieteikt Jums lietot to pašu devu vēl 4 nedēļas, ja barības vads vēl nav sadzijis;
parastā deva, kad barības vads ir sadzijis, ir viena Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošā tablete reizi dienā;
ja barības vads nav bojāts, parastā deva ir viena Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošā tablete katru dienu. Kad traucējums ir novērsts, ārsts var ieteikt Jums lietot šīs zāles pēc vajadzības, bet ne vairāk kā vienu Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošo tableti katru dienu;
ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, ārsts var Jums parakstīt mazāku devu.
Lai ārstētu Helicobacter pylori infekcijas izraisītas čūlas un nepieļautu to atkārtošanos:
pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma: parastā deva ir viena Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošā tablete divreiz dienā vienu nedēļu;
Jūsu ārsts liks Jums arī lietot antibiotikas, piemēram, amoksicilīnu un klaritromicīnu.
Lai ārstētu NPL (nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu) izraisītu kuņģa čūlu:
pieaugušajiem no 18 gadu vecuma: parastā deva ir viena Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošā tablete reizi dienā 4 – 8 nedēļas.
Lai nepieļautu kuņģa čūlas veidošanos, ja lietojat NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus):
pieaugušajiem no 18 gadu vecuma: parastā deva ir viena Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošā tablete reizi dienā.
Lai ārstētu pārmērīgu skābes daudzumu kuņģī, ko izraisa audzējs aizkuņģa dziedzerī (Zolindžera-Elisona sindroms):
pieaugušajiem no 18 gadu vecuma: parastā deva ir viena Nexmezol 40 mg divreiz dienā;
ārsts pielāgos devu atkarībā no Jūsu vajadzībām un arī lems, cik ilgi Jums šīs zāles jālieto. Maksimālā deva ir 80 mg divreiz dienā.
Ilgstoša ārstēšana pēc atkārtotas čūlas asiņošanas nepieļaušanas ar intravenozi ievadītu Nexmezol:
Parastā deva ir viena Nexmezol 40 mg tablete reizi dienā 4 nedēļas.
Pusaudži no 12 gadu vecuma
Lai ārstētu gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) izraisītas grēmas:
ja ārsts atklājis, ka Jūsu barības vads ir nedaudz bojāts, parasti deva ir viena Nexmezol 40 mg zarnās šķīstošā tablete reizi dienā 4 nedēļas. Ārsts var ieteikt Jums lietot to pašu devu vēl 4 nedēļas, ja barības vads vēl nav sadzijis;
parastā deva, kad barības vads ir sadzijis, ir viena Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošā tablete reizi dienā;
ja barības vads nav bojāts, parastā deva ir viena Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošā tablete katru dienu. Kad traucējums ir novērsts, ārsts var ieteikt Jums lietot šīs zāles pēc vajadzības, bet ne vairāk kā vienu Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošo tableti katru dienu;
ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, ārsts var Jums parakstīt mazāku devu.
Lai ārstētu Helicobacter pylori infekcijas izraisītas čūlas un nepieļautu to atkārtošanos:
Pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma: ieteicamā deva ir viena Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošā tablete divreiz dienā vienu nedēļu.
Ārsts liks Jums arī lietot antibiotikas, kā piemēram, amoksicilīnu un klaritromicīnu.
Šo zāļu lietošana
Jūs varat lietot šīs tabletes jebkurā dienas laikā.
Jūs varat lietot tabletes kopā ar uzturu vai tukšā dūšā.
Norijiet tableti veselu un uzdzeriet ūdeni. Nekošļājiet un nesmalciniet tabletes. To nedrīkst darīt tāpēc, ka tabletes satur apvalkotas lodītes, kas neļauj zālēm sadalīties kuņģa skābajā vidē. Ir svarīgi, lai šīs lodītes netiktu sabojātas.
Kā rīkoties, ja Jums ir grūti norīt tabletes
Ja Jums ir grūti norīt tabletes:
Ielieciet tabletes glāzē ar negāzētu ūdeni. Neizmantojiet nekādu citu šķidrumu.
Maisiet, līdz tabletes sadalās (maisījums būs duļķains). Tad uzreiz vai 30 minūšu laikā izdzeriet maisījumu. Noteikti pirms izdzeršanas samaisiet to.
Lai pārliecinātos, vai esat izdzēris visas zāles, labi izskalojiet glāzi ar pusglāzi ūdens un to izdzeriet. Cietajās daļiņās ir zāles – nekošļājiet un nesasmalciniet tās.
Ja vispār nespējat norīt, lodītes var samaisīt ar nedaudz ūdens un ievilkt šļircē. Tad to var ievadīt caur zondi (‘kuņģa zondi’) tieši kuņģī.
Ja esat lietojis Nexmezol vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis Nexmezol vairāk nekā Jūsu ārsts ir noteicis, uzreiz kontaktējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Ja esat aizmirsis lietot Nexmezol
Ja esat aizmirsis lietot devu, izdariet to, līdzko atceraties. Taču, ja ir jau gandrīz nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu.
Nelietojiet dubultu devu (divas devas vienlaicīgi), lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Nexmezol
Nozīmēto devu vienmēr lietojiet tik ilgi, cik to ir noteicis Jūsu ārsts. Ārstēšanās pārtraukšana vai izbeigšana bez ārsta ieteikuma var mazināt terapijas panākumus.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja ievērojat kādas no turpmāk minētām nopietnām blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet šo zāļu lietošanu un sazinieties ar ārstu:
pēkšņa sēkšana, lūpu, mēles un rīkles vai ķermeņa pietūkums, izsitumi, ģībonis vai apgrūtināta rīšana (smaga alerģiska reakcija) (reti: var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem);
ādas apsārtums ar pūšļiem vai lobīšanos. Iespējama arī izteikta pūšļu veidošanās un asiņošana uz lūpām, acīs, mutē, degunā un uz dzimumorgāniem vai stiprs drudzis un sāpes locītavās. Tas var būt Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiska epidermas nekrolīze (ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
dzeltena āda, tumšs urīns un nogurums, kas var būt aknu darbības traucējumu pazīmes;
ļoti retos gadījumos šīs zāles var ietekmēt baltās asins šūnas, izraisot imūndeficītu. Ja Jums ir infekcija ar tādiem simptomiem kā drudzis un stipri pasliktināts vispārējais veselības stāvoklis vai drudzis ar tādiem vietējas infekcijas simptomiem kā kakla, rīkles vai mutes sāpes vai apgrūtināta urinēšana, Jums pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar ārstu, lai ar asins analīžu palīdzību pārbaudītu, vai nav balto asins šūnu trūkums (agranulocitoze). Šajā gadījumā ir svarīgi, lai Jūs sniegtu ziņas par lietotajām zālēm (ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
smagi aknu darbības traucējumi, kas izraisa aknu mazspēju un galvas smadzeņu slimību, kas var Jums likt kļūt apjukušam vai uzvesties neparasti un/vai justies miegaini (encefalopātija) (ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Citas blakusparādības ir:
Bieži, var rasties 1 no 10 zāļu lietotājiem
galvassāpes,
ietekme uz kuņģi vai zarnām: caureja, sāpes vēderā, aizcietējums, meteorisms (gāzes vēderā),
slikta dūša (šķebināšana) vai vemšana,
labdabīgi polipi kuņģī.
Retāk, var rasties 1 no 100 zāļu lietotājiem
plaukstu, potīšu vai pēdu tūska,
bezmiegs,
reibonis,
notirpuma sajūta,
nogurums,
miegainība,
sausa mute,
asins analīžu, kas nosaka, kā darbojas aknas, rezultātu pārmaiņas,
nieze,
izsitumi,
piepacelti izsitumi (nātrene),
gūžas, plaukstas pamata vai mugurkaula lūzums (ja ilgu laiku tiek lietota liela zāļu deva),
griešanas sajūta (vertigo).
Reti, var rasties 1 līdz 1000 zāļu lietotāju
asins sastāva pārmaiņas, piemēram, samazināts balto asins šūnu (leikopēnija) vai trombocītu skaits (trombocitopēnija). Tas var izraisīt vājumu, zilumu veidošanos un veicināt inficēšanos.
Zems nātrija līmenis asinīs. Tas var izraisīt vājumu, vemšanu un krampjus.
Uzbudinājuma, apjukuma vai nomākuma sajūta,
garšas sajūtas pārmaiņas,
neskaidra redze,
pēkšņa apgrūtinātas elpošanas sajūta vai sēkšana (elpceļu sašaurināšanās),
mutes dobuma gļotādas iekaisums,
infekcija, ko sauc par “piena sēnīti”, un kas var skart zarnas. To izraisa sēnītes.
Matu izkrišana,
izsitumi pēc uzturēšanās saulē,
locītavu vai muskuļu sāpes,
vispārēji slikta pašsajūta,
pastiprināta svīšana.
Ļoti reti, var rasties 1 no 10 000 zāļu lietotāju
balto, sarkano asins šūnu un trombocītu deficīts,
agresivitāte,
neesošu lietu redzēšana, jušana vai dzirdēšana (halucinācijas),
muskulatūras vājums,
smagi nieru darbības traucējumi,
nieru iekaisums,
krūšu palielināšanās vīriešiem.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Ja lietojat šīs zāles ilgāk par trīs mēnešiem, iespējams, ka magnija līmenis Jūsu asinīs var pazemināties. Zems magnija līmenis var izpausties ar nogurumu, patvaļīgu muskuļu saraušanos, traucētu orientēšanās spēju, krampjiem, reiboni, paātrinātu sirdsdarbību. Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, uzreiz pastāstiet par to ārstam. Zems magnija līmenis var izraisīt arī kālija vai kalcija līmeņa pazemināšanos asinīs. Jūsu ārsts var nolemt regulāri veikt asinsanalīzes, lai kontrolētu magnija līmeni.
Zarnu iekaisums (mikroskopisks kolīts) izraisa caureju.
Izsitumi, iespējams, ar sāpēm locītavās.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Nexmezol
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot Nexmezol pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera vai pudeles pēc apzīmējuma „Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Alumīnija/alumīnija blisteri un Aclar/alumīnija blisteri:
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
ABPE pudeles:
Uzglabāšanas nosacījumi pirms ABPE pudeles atvēršanas:
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Uzglabāšanas nosacījumi pēc pirmās ABPE pudeles atvēršanas:
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Uzglabāšanas laiks pēc pudeles pirmās atvēršanas: 6 mēneši.
Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Nexmezol satur
Aktīvā viela ir esomeprazols. Katra zarnās šķīstošā tablete satur 20 mg esomeprazola (magnija dihidrāta formā).
Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: saharoze, kukurūzas ciete, glikozes šķīdums, hidroksipropilceluloze, povidons, talks, titāna dioksīds (E171), metakrilskābes un etakrilāta kopolimērs (1:1), glicerīna monostearāts, propilēnglikols, stearīnskābe, polisorbāts 80, simetikons, mikrokristāliska celuloze, makrogols 6000, krospovidons, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds un magnija stearāts.
Tabletes apvalks: hipromeloze, makrogols 6000, titāna dioksīds (E171), talks, sarkanais un dzeltenais dzelzs oksīds (E172).
Nexmezol ārējais izskats un iepakojums
Gaiši sārtas, ovālas apvalkotas tabletes
Nexmezol ir pieejams blisteros pa 7, 14, 15, 28, 30, 56, 60, 90, 98, 100 un 100 x 1 zarnās šķīstošajām tabletēm un ABPE pudelēs pa 7, 14, 15, 28, 30, 56, 60, 90, 98, 100, un 250 zarnās šķīstošajām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sandoz d.d.
Verovškova 57
1000 Ljubljana
Slovēnija
Ražotāji
Salutas Pharma GmbH
Otto-von-Guericke-Allee 1
39179 Barleben
Vācija
LEK Pharmaceuticals d.d.
Verovskova 57
1526 Ljubljana
Slovēnija
LEK S.A.
Ul. Podlipie 16
95-010 Strykow
Polija
LEK S.A.
Ul. Domaniewska 50 C
02-672 Warszawa
Polija
S.C.Sandoz S.R.L.
4 and 7A Livezeni Street
540472, Targu Mures, Mures country
Rumānija
Šīs zāles Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija: Esomeprazol Sandoz 20 mg – magensaftresistente Tabletten
Bulgārija: MEPREZOR 20 MG GASTRO-RESISTANT TABLETS
Čehija: Esomeprazol Sandoz 20 mg
Dānija: Esomeprazol Sandoz
Igaunija: NEXMEZOL 20 mg
Somija: Esomeprazol Sandoz 20 mg enterotabletti
Ungārija: Esomeprazol Sandoz 20 mg gyomornedv-ellenálló tabletta
Latvija: Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošās tabletes
Lietuva: Nexmezol 20 mg skrandyje neirios tabletės
Norvēģija: Esomeprazol Sandoz 20 mg enterotabletter
Polija: Stomezul, 20 mg, tabletki dojelitowe
Portugāle: Esomeprazol Sandoz
Rumānija: Esomeprazol Sandoz 20 mg comprimate gastrorezistente
Slovēnija: Nillar 20 mg gastrorezistentne tablete
Spānija: Esomeprazol Sandoz 20 mg comprimidos gastrorresistentes EFG
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Informācija ārstiem par ievadīšanu caur kuņģa zondi.
Pacientiem, kuri nespēj norīt, šīs tabletes var disperģēt negāzētā ūdenī un ievadīt caur kuņģa zondi. Ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt izvēlētās šļirces un zondes piemērotību.
Ievadīšana caur kuņģa zondi
1. Tableti ieliek piemērotā šļircē un šļirci piepilda ar aptuveni 25 ml ūdens un aptuveni 5 ml gaisa.
Lai nepieļautu zondes aizsprostošanos ar mikrokapsulām, dažām zondēm disperģēšanai ir nepieciešami 50 ml ūdens.
2. Lai disperģētu tableti, šļirci nekavējoties sakrata aptuveni 2 minūtes.
3. Šļirci tur ar uzgali uz augšu un pārbauda, vai uzgalis nav aizsprostojies.
4. Saglabājot iepriekšējo šļirces stāvokli, to pievieno zondei.
5. Šļirci sakrata un tās uzgali pavērš uz leju. Zondē nekavējoties injicē 5 – 10 ml. Pēc injekcijas šļirci apgriež otrādi un sakrata. Šļirces uzgali tur uz augšu, jo tas novērsīs aizsprostošanos.
6. Šļirci tur ar uzgali uz leju un zondē nekavējoties injicē vēl 5 – 10 ml. Šo procedūru atkārto, līdz šļirce ir tukša.
7. Nepieciešamības gadījumā šļirci piepilda ar 25 ml ūdens un 5 ml gaisa un atkārto 5. darbību, lai no šļirces izskalotu visas palikušās nogulsnes. Izmantojot dažas zondes, var būt nepieciešams 50 ml ūdens.
SASKAŅOTS ZVA 04-07-2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošās tabletes
Nexmezol 40 mg zarnās šķīstošās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra zarnās šķīstošā tablete satur 20 mg esomeprazola (Esomeprazolum) (magnija dihidrāta formā).
Katra zarnās šķīstošā tablete satur 40 mg esomeprazola (Esomeprazolum) (magnija dihidrāta formā).
Palīgviela(-as) ar zināmu iedarbību:
Katra 20 mg zarnās šķīstošā tablete satur 12,90 mg – 14,76 mg saharozes un 0,81 mg glikozes.
Katra 40 mg zarnās šķīstošā tablete satur 25,81 mg – 29,52 mg saharozes un 1,61 mg glikozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Zarnās šķīstošā tablete.
20 mg:
Gaiši sārtas, ovālas apvalkotas tabletes.
40 mg:
Sārtas, ovālas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs. Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Nexmezol 20 mg/40 mg zarnās šķīstošās tabletes ir indicētas:
Pieaugušie
Gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) gadījumā:
atviļņa izraisīta erozīva barības vada iekaisuma ārstēšanai;
ilgstošai terapijai pacientiem ar izārstētu barības vada iekaisumu recidīva profilaksei;
simptomātiskai gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) ārstēšanai.
Kombinācijā ar piemērotu antibiotisko līdzekļu lietošanas shēmu Helicobacter pylori izskaušanai un
ar Helicobacter pylori saistītas divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai, un
peptisku čūlu recidīvu profilaksei pacientiem ar čūlām, kas saistītas ar Helicobacter pylori.
Pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša terapija ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL)
ar NPL lietošanu saistītu kuņģa čūlu ārstēšanai;
ar NPL lietošanu saistītu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilaksei riskam pakļautiem pacientiem.
Ilgstošai terapijai pēc i/v ievadītu zāļu inducētas peptisku čūlu atkārtotas asiņošanas profilakses.
Zolindžera–Elisona sindroma terapija.
Pusaudži no 12 gadu vecuma
Gastroezofageāla atviļņa slimība (GEAS)
erozīva atviļņa ezofagīta ārstēšana;
ilgstoša pacientu, kuriem izārstēts ezofagīts, ārstēšana, lai novērstu slimības atkārtošanos;
gastroezofageāla atviļņa slimības (GEAS) simptomātiska ārstēšana.
Kombinācijā ar antibiotiku Helicobacter pylori izraisītas divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS)
atviļņa izraisīta erozīva barības vada iekaisuma terapija
40 mg vienu reizi dienā 4 nedēļas.
Pacientiem, kuriem barības vada iekaisums nav izārstēts vai simptomi saglabājas, papildus ieteicama vēl 4 nedēļas ilga terapija.
ilgstoša terapija recidīva profilaksei pacientiem ar izārstētu barības vada iekaisumu
20 mg vienu reizi dienā.
simptomātiska gastroezofageālās atviļņa slimības (GEAS) terapija
pacientiem bez barības vada iekaisuma 20 mg vienu reizi dienā. Ja pēc 4 nedēļām nav sasniegta simptomu kontrole, pacientam jāveic tālāka izmeklēšana. Pēc tam, kad simptomi ir izzuduši, turpmāku simptomu kontroli var sasniegt, lietojot 20 mg vienu reizi dienā. Pēc vajadzības var lietot 20 mg vienu reizi dienā. Ar NPL ārstētiem pacientiem, kuri ir pakļauti kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas riskam, turpmāka simptomu kontrole, zāles lietojot pēc vajadzības, nav ieteicama.
Kombinācijā ar piemērotu antibiotisko līdzekļu lietošanas shēmu Helicobacter pylori izskaušanai un
ar Helicobacter pylori saistītas divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai, un
peptisku čūlu recidīvu profilaksei pacientiem ar čūlām, kas saistītas ar Helicobacter pylori
20 mg Nexmezol kopā ar 1 g amoksicilīna un 500 mg klaritromicīna. Visas zāles 7 dienas lieto divas reizes dienā.
Pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša terapija ar NPL
Ar NPL lietošanu saistītu kuņģa čūlu ārstēšana: parastā deva ir 20 mg vienu reizi dienā. Terapijas ilgums ir 4 – 8 nedēļas.
Ar NPL lietošanu saistītu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilakse riskam pakļautiem pacientiem: 20 mg vienu reizi dienā.
Ilgstošai terapijai pēc i/v ievadītu zāļu inducētas peptisku čūlu atkārtotas asiņošanas profilakses
40 mg vienu reizi dienā 4 nedēļas pēc i/v ievadīšanas peptisku čūlu atkārtotas asiņošanas profilaksei.
Zolindžera – Elisona sindroma terapija
Ieteicamā sākumdeva ir 40 mg Nexmezol divreiz dienā. Vēlāk deva ir jāpielāgo individuāli, un terapija jāturpina tik ilgi, kamēr pastāv klīniskas indikācijas. Pamatojoties uz pieejamajiem klīniskajiem datiem, lielākās pacientu daļas stāvokli var kontrolēt ar 80 - 160 mg lielām esomeprazola dienas devām. Lietojot dienas devas, kuru lielums pārsniedz 80 mg, tās ir jāsadala un jālieto divās reizēs.
Īpašas pacientu populācijas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Tā kā pieredze pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ir ierobežota, šādi pacienti ir jāārstē piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav atļauts pārsniegt maksimālo esomeprazola devu – 20 mg (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Pusaudži no 12 gadu vecuma
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS)
atviļņa izraisīta erozīva barības vada iekaisuma ārstēšana
40 mg vienu reizi dienā 4 nedēļas
Pacientiem, kuriem barības vada iekaisums nav izārstēts vai simptomi saglabājas, papildus ieteicama vēl 4 nedēļas ilga terapija.
ilgstoša terapija recidīva profilaksei pacientiem ar izārstētu barības vada iekaisumu pa 20 mg vienu reizi dienā.
simptomātiska gastroezofageālās atviļņa slimības (GEAS) terapija
pacientiem bez barības vada iekaisuma pa 20 mg vienu reizi dienā. Ja pēc 4 nedēļām nav sasniegta simptomu kontrole, pacientam jāveic tālāka izmeklēšana. Pēc tam, kad simptomi ir izzuduši, turpmāku simptomu kontroli var sasniegt, lietojot pa 20 mg vienu reizi dienā.
Helicobacter pylori izraisītas divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšana
Izvēloties atbilstošu kombinēto terapiju, jāņem vērā nacionālās, reģionālās un lokālās vadlīnijas saistībā ar bakteriālo rezistenci, ārstēšanas ilgumu (visbiežāk tās ir 7 dienas, bet dažreiz var būt līdz 14 dienām) un piemērotu antibakteriālo līdzekļu lietošanu. Ārstēšana jāveic ārsta uzraudzībā.
Ieteicamā esomeprazola deva ir:
Ķermeņa masa
Devas
30 ‑ 40 kg
Kombinācijā ar 2 antibiotikām: 20 mg Nexmezol, 750 mg amoksicilīna un 7,5 mg/kg ķermeņa masas klaritromicīna lieto vienlaikus, divas reizes dienā vienu nedēļu.
> 40 kg
Kombinācijā ar 2 antibiotikām: 20 mg Nexmezol, 1 g amoksicilīna un 500 mg klaritromicīna lieto vienlaicīgi, divas reizes dienā vienu nedēļu.
Bērni līdz 12 gadu vecumam
Nexmezol nedrīkst lietot bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, jo dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Tabletes jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu. Tabletes nedrīkst košļāt vai sasmalcināt.
Pacientiem ar apgrūtinātu rīšanu tabletes var iemaisīt pusglāzē negāzēta ūdens. Lietot citus šķidrumus nedrīkst, jo var izšķīst zarnās šķīstošais apvalks. Jāmaisa, kamēr tabletes sadalās un šķidrumu ar peletēm jāizdzer uzreiz vai 15 minūšu laikā. Glāze jāizskalo ar pusglāzi ūdens un jāizdzer. Peletes nedrīkst sakošļāt vai saberzt.
Pacientiem, kuri nespēj norīt, tabletes var iemaisīt negāzētā ūdenī un ievadīt caur kuņģa zondi. Svarīgi rūpīgi pārbaudīt izvēlētās šļirces un zondes piemērotību. Norādījumus par pagatavošanu un ievadi skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, aizvietotiem benzimidazoliem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Esomeprazolu nav atļauts lietot vienlaikus ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Jebkādu brīdinājuma simptomu (piemēram, nozīmīgas negribētas ķermeņa masas samazināšanās, atkārtotas vemšanas, rīšanas traucējumu, asins vemšanas vai melēnas gadījumā), kā arī esošas vai iespējamas kuņģa čūlas gadījumos ir jāizslēdz ļaundabīgs process, jo ārstēšana ar Nexmezol var atvieglot simptomus un aizkavēt diagnozes noteikšanu.
Ilgstoša lietošana
Pacientiem, kurus ārstē ilgstoši (īpaši tiem, kurus ārstē ilgāk par gadu), ir nepieciešama regulāra kontrole.
Lietošana pēc vajadzības
Pacientiem, kuri zāles lieto pēc vajadzības, ir jānorāda, ka tad, ja mainās viņu simptomu raksturs, ir jāsazinās ar savu ārstu.
Helicobacter pylori izskaušana
Gadījumos, kad esomeprazolu ordinē Helicobacter pylori izskaušanai, jāievēro visu šīs trīskāršās terapijas shēmas komponentu iespējamā mijiedarbība ar citām aktīvajām vielām. Klaritromicīns ir spēcīgs CYP 3A4 inhibitors un tādēļ gadījumos, kad šī trīskāršā terapijas shēma ir ordinēta pacientiem, kuri jau lieto citas zāles, kuru metabolisma procesus pastarpina CYP 3A4, piemēram, cisaprīdu, jāievēro klaritromicīna lietošanas kontrindikācijas un mijiedarbība ar citām zālēm.
Gastrointestinālas infekcijas
Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz paaugstināt gastrointestinālo infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter infekciju risku (skatīt 5.1 apakšpunktu).
B12 vitamīna uzsūkšanās
Tāpat kā visas skābes sekrēciju bloķējošās zāles, esomeprazols hipo- vai ahlorhidrijas dēļ var samazināt B12 vitamīna (ciānkobolamīna) uzsūkšanos. Ilgstošas ārstēšanas gadījumā tas jāņem vērā attiecībā uz pacientiem ar samazinātiem B12 vitamīna krājumiem organismā vai samazinātas B12 vitamīna uzsūkšanās riska faktoriem.
Hipomagnēmija
Ziņots par smagu hipomagnēmiju pacientiem, kuri ārstēti ar PSI, piemēram, esomeprazolu, vismaz trīs mēnešus un vairumā gadījumu – gadu. Var rasties nopietnas hipomagnēmijas izpausmes, piemēram, nogurums, tetānija, delīrijs, krampji, reibonis un ventrikulāra aritmija, turklāt tās var sākties pakāpeniski un var netikt savlaicīgi pamanītas. Vissmagāk skartajiem pacientiem hipomagnēmija mazinājās pēc magnija aizstājterapijas un PSI lietošanas pārtraukšanas.
Attiecībā uz pacientiem, kuriem paredzēta ilgstoša ārstēšana vai kuri PSI lieto kopā ar digoksīnu vai zālēm, kas var izraisīt hipomagnēmiju (piemēram, diurētiskajiem līdzekļiem), veselības aprūpes speciālistiem jāapsver nepieciešamība pirms PSI lietošanas sākšanas un periodiski to lietošanas laikā noteikt magnija līmeni.
Lūzumu risks
Protonu sūkņa inhibitori, īpaši pēc lielu to devu vai ilgstošas (ilgāk par 1 gadu) lietošanas var mēreni palielināt gūžas, plaukstas pamata un mugurkaula lūzuma risku galvenokārt gados vecākiem pacientiem vai citu zināmu riska faktoru gadījumā. Novērojumu rezultāti liecina, ka protonu sūkņa inhibitori var par 10–40% palielināt lūzumu kopējo risku. Zināmā mērā šī palielināšanās iespējama citu riska faktoru dēļ. Pacientu, kuriem ir osteoporozes risks, aprūpe jāveic saskaņā ar pašlaik spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām, turklāt viņiem jāsaņem pietiekami daudz D vitamīna un kalcija.
Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lypus erythematosus -SCLE)
Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīti ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas
bojājumi, īpaši ādas reģionos, kas pakļauti saules iedarbībai, un ja tos pavada artralģija, pacientam
nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Nexmezol lietošanas pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru
radusies SCLE, var būt palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.
Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm
Nav ieteicama vienlaicīga esomeprazola un atazanavīra lietošana (skatīt 4.5 apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no atazanavīra lietošanas kombinācijā ar protonu sūkņa inhibitoru, ieteicams veikt rūpīgu klīnisku uzraudzību apvienojumā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kopā ar 100 mg ritonavīra; esomeprazola deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.
Esomeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu, jāievēro, ka iespējama mijiedarbība ar zālēm, kuras metabolizē CYP2C19. Ir novērota mijiedarbība starp klopidogrelu un omeprazolu (skatīt 4.5 apakšpunktu). Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma. Drošības dēļ vienlaicīga ārstēšana ar esomeprazolu un klopidogrelu nav ieteicama.
Gadījumos, kad esomeprazolu ordinē lietošanai pēc vajadzības, jāapsver esomeprazola koncentrācijas noteikšana serumā (skatīt 4.5 apakšpunktu).
Ietekme uz laboratoriskām analīzēm
Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīno audzēju gadījumos. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Nexmezol lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms HgA mērījumu veikšanas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja HgA un gastrīna līmenis pēc sākotnējā mērījuma nav atgriezies references diapazonā, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protonu sūkņa inhibitora lietošanas pārtraukšanas.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību
Šīs zāles satur glikozi un saharozi. Pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes – galaktozes malabsorbciju vai saharāzes – izomaltāzes nepietiekamību šīs zāles nedrīkst lietot.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Esomeprazola ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku
Zāles, kuru absorbcija ir atkarīga no pH
Kuņģa skābes nomākšana ārstēšanas laikā ar esomeprazolu un citiem PSI var samazināt vai palielināt to zāļu uzsūkšanos, kam tā atkarīga no kuņģa pH. Tāpat kā lietojot citas zāles, kas mazina kuņģa vides skābumu, ārstēšanas laikā ar esomeprazolu tādu zāļu kā ketokonazols, itrakonazols un erlotinibs uzsūkšanās var samazināties, bet digoksīna uzsūkšanās var palielināties. Vienlaikus lietojot omeprazolu (20 mg dienā) un digoksīnu, veseliem cilvēkiem digoksīna biopieejamība pieauga par 10% (diviem no 10 cilvēkiem līdz 30%). Par digoksīna toksicitāti ziņots reti. Tomēr, lietojot lielas esomeprazola devas gados vecākiem pacientiem, jāievēro piesardzība. Šādos gadījumos jāpastiprina digoksīna terapeitiskā kontrole.
Proteāzes inhibitori
Ziņots par omeprazola mijiedarbību ar dažiem proteāzes inhibitoriem. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme un mehānisms ne vienmēr ir zināmi. Omeprazola terapijas laikā paaugstināts kuņģa pH līmenis var izmainīt proteāzes inhibitoru absorbciju. Citi iespējamie mijiedarbības mehānismi notiek caur CYP2C19 inhibēšanu. Ziņots par atazanavīra un nelfinavīra līmeņa samazināšanos serumā, lietojot kopā ar omeprazolu, tāpēc vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Veseliem brīvprātīgajiem, vienlaicīgi lietojot 40 mg dienas devu omeprazola ar 300 mg atazanavīra/ 100 mg ritonavīra, ievērojami samazinājās atazanavīra iedarbība (AUC, Cmax un Cmin samazinājās par aptuveni 75%). Arī palielinot atazanavīra devu līdz 400 mg, omeprazols samazināja atazanavīra iedarbību. Lietojot vienlaicīgi omeprazolu (20 mg vienu reizi dienā) un 400 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra veseliem brīvprātīgajiem, atazanavira iedarbība samazinājās par aptuveni 30%, salīdzinot ar iedarbību, kāda novērota, lietojot 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra vienu reizi dienā un nelietojot 20 mg omeprazola vienu reizi dienā. Lietojot vienlaikus ar omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā), nelfinavīra vidējais AUC, Cmax un Cmin samazinājās par 36 – 39%, un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējais AUC, Cmax un Cmin samazinājās par 75 - 92%.
Līdzīgas farmakodinamiskās iedarbības un omeprazola un esomeprazola farmakokinētisko īpašību dēļ lietošana vienlaikus ar esomeprazolu un atazanavīru nav ieteicama un lietošana vienlaikus ar esomperazolu un nelfinavīru ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ziņots par sahinavīra (lietota vienlaikus ar ritonavīru) līmeņa palielināšanos serumā (80 - 100%), vienlaikus veicot ārstēšanu ar omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā). Ārstēšana ar 20 mg omeperazola vienu reizi dienā neietekmēja darunavīra (lietojot kopā ar ritonavīru) un amprenavīra (lietojot kopā ar ritonavīru) iedarbību. Lietojot 20 mg esomeprazola vienu reizi dienā, amprenavīra iedarbība (lietojot kopā ar ritonavīru vai bez tā) nemainījās. Lietojot 40 mg omeprazola vienu reizi dienā, lopinavīra (lietojot kopā ar ritonavīru) iedarbība nemainījās..
Zāles, kuras metabolizē CYP2C19
Esomeprazols inhibē CYP2C19, kas ir galvenais esomeprazolu metabolizējošais enzīms. Tādējādi gadījumos, kad esomeprazolu lieto kombinācijā ar zālēm, kuras metabolizē CYP2C19, piemēram, diazepāmu, citaloprāmu, imipramīnu, klomipramīnu, fenitoīnu u.c., var palielināties šo zāļu koncentrācija plazmā un var būt jāsamazina to deva. Tas ir īpaši jāievēro gadījumos, kad esomeprazolu ordinē lietošanai pēc vajadzības.
Diazepāms
Vienlaicīgas 30 mg esomeprazola lietošanas rezultātā CYP2C19 substrāta diazepāma klīrenss samazinās par 45 %.
Fenitoīns
Vienlaicīgas 40 mg esomeprazola lietošanas rezultātā epilepsijas slimnieku organismā fenitoīna vidējā koncentrācija plazmā palielinās par 13 %. Uzsākot vai pārtraucot terapiju ar esomeprazolu, ieteicams kontrolēt fenitoīna koncentrāciju plazmā.
Vorikonazols
Omeprazols (40 mg vienu reizi dienā) vorikonazola (CYP2C19 substrāts) Cmax un AUCτ palielina par attiecīgi 15 % un 41 %.
Varfarīns
Klīniska pētījuma laikā ir pierādīts, ka pēc vienlaicīgas 40 mg lielu esomeprazola devu lietošanas ar varfarīnu ārstētiem pacientiem koagulācijas laiks ir pieņemamās robežās. Tomēr pēcreģistrācijas periodā vienlaicīgas terapijas laikā dažos atsevišķos gadījumos ir aprakstīta klīniski nozīmīga INR palielināšanās. Varfarīna vai citu kumarīna atvasinājumu lietošanas laikā uzsākot vai pārtraucot vienlaicīgu esomeprazola lietošanu, ieteicama kontrole.
Cilostazols
Omeprazols, kā arī esomeprazols, darbojas kā CYP2C19 inhibitori. Krusteniskā pētījumā, lietojot 40 mg omeprazola veselām pētāmām personām, cilostazola Cmax un AUC palielinājās attiecīgi par 18% un 26%, un vienam no tā aktīviem metabolītiem - attiecīgi par 29% un 69%.
Cisaprīds
Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīgas 40 mg lielu esomeprazola devu un cisaprīda lietošanas rezultātā par 32 % palielinājās laukums zem cisaprīda koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes (AUC) un par 31 % pagarinājās cisaprīda eliminācijas pusperiods (t1/2), bet tā augstākā koncentrācija plazmā ievērojami nepalielinājās. Pēc cisaprīda lietošanas monoterapijas veidā novērotā nelielā QTc intervāla pagarināšanās, cisaprīdu lietojot kombinācijā ar esomeprazolu, vairāk nepastiprinās (skatīt arī 4.4 apakšpunktu).
Klopidogrels
Ar veselām pētāmām personām veiktu pētījumu rezultāti liecina par farmakokinētisku/farmakodinamisku mijiedarbību starp klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva/75 mg dienas balstdeva) un esomeprazolu (40 mg p.o. dienā), kas izraisa par vidēji 40% mazāku klopidogrela aktīvā metabolīta kopējo iedarbību un par vidēji 14% samazinātu maksimālo trombocītu agregācijas inhibīciju (ADF inducētu).
Pētījumā veselām pētāmām personām klopidogrela aktīvā metabolīta kopējā iedarbība samazinājās par gandrīz 40%, kad kopā ar klopidogrelu tika lietota fiksētas devas esomeprazola 20 mg + ASS 81 mg kombinācija, salīdzinot ar tikai klopidogrela lietošanu. Tomēr maksimālais (ADF inducētās) trombocītu agregācijas inhibīcijas līmenis šīm pētāmajām personām bija abās grupās vienāds, domājams, vienlaicīgās mazas ASS devas lietošanas dēļ.
Gan novērojumos, gan klīniskos pētījumos iegūti neviennozīmīgi dati par šīs FK/FD mijiedarbības klīnisko nozīmi attiecībā uz nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem. Piesardzības nolūkā jāizvairās no esomeprazola un klopidogrela vienlaicīgas lietošanas.
Takrolims
Vienlaicīga esomeprazola un takrolima lietošana var paaugstināt takrolima līmeni serumā. Pastiprināti jākontrolē takrolima koncentrācija, kā arī nieru darbība (kreatinīna klīrenss) un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.
Metotreksāts
Ziņots, ka, lietojot kopā ar PSI, dažiem pacientiem palielinājās metotreksāta līmenis. Lietojot lielas metotreksāta devas, var būt jāapsver nepieciešamība īslaicīgi pārtraukt esomeprazola lietošanu.
Pētītās zāles, kam nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības
Amoksicilīns un hinidīns
Pierādīts, ka esomeprazolam nav raksturīga klīniski nozīmīga ietekme uz amoksicilīna vai hinidīna farmakokinētiku.
Naproksēns vai rofekoksibs
Īstermiņa klīniskos pētījumos, vienlaicīgi lietojot esomeprozolu ar naproksēnu vai rofekoksibu, netika uzrādīta klīniski nozīmīga farmakokinētiskā mijiedarbība.
Citu zāļu ietekme uz esomeprazola farmakokinētiku
Zāles, kas nomāc CYP2C19 un/vai CYP3A4
Esomeprazolu metabolizē CYP2C19 un CYP3A4. Vienlaicīgas esomeprazola un CYP3A4 inhibitora klaritromicīna (pa 500 mg divas reizes dienā) lietošanas rezultātā esomeprazola iedarbība pastiprinājās divas reizes. Vienlaicīgas esomeprazola un kombinēta CYP2C19 un CYP3A4 inhibitora lietošanas rezultātā esomeprazola iedarbība var pastiprināties vairāk nekā 2 reizes. CYP2C19 un CYP 3A4 inhibitors vorikonazols omeprazola AUCτ palielina par 280 %. Nevienā no minētajiem gadījumiem esomeprazola devas pielāgošana parasti nav nepieciešama, tomēr devas pielāgošana ir jāapsver pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai tad, ja ir indicēta ilgstoša terapija.
Zāles, kas inducē CYP2C19 un/vai CYP3A4
Zāles, par kurām zināms, ka tās aktivē CYP2C19 vai CYP3A4, vai abus enzīmus (piemēram, rifampicīns un asinszāles preparāti), var samazināt esomeprazola līmeni serumā, pastiprinot esomeprazola metabolismu.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Klīniskie dati par esomeprazola ietekmei pakļautām grūtniecēm nav pietiekami. Epidemioloģisko pētījumu laikā ir iegūti dati par lielāku skaitu omeprazola racēmiskā maisījuma iedarbībai pakļautu grūtnieču, tomēr šie dati par attīstības traucējumus izraisošu vai fetotoksisku iedarbību neliecina. Ar dzīvniekiem veikto esomeprazola pētījumu rezultāti par tiešu vai netiešu ietekmi uz embrija/augļa attīstību neliecina.
Ar dzīvniekiem veikto racēmiskā maisījuma lietošanas pētījumu rezultāti neliecina par tiešu vai netiešu ietekmi uz grūtniecības un dzemdību gaitu, kā arī postnatālo attīstību. Ordinējot zāles grūtniecēm, ir jāievēro piesardzība. Dati par vidēju skaitu (no 300-1000 grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda esomeprazola radītas patoloģijas vai toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo.
Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai esomeprazols izdalās mātes pienā,. Informācija par esomeprazola ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav pietiekama. Esomeprazolu nevajadzētu lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Pētījumi dzīvniekiem ar iekšķīgi lietotu racēmisko omeprazola maisījumu neliecina par tā ietekmi uz auglību.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Esomeprazols nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Retākos gadījumos var rasties tādas nevēlamas blakusparādības kā reibonis un redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientam ir radušies šādi traucējumi, viņš nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Starp nevēlamām blakusparādībām, par kurām klīniskajos pētījumos (kā arī pēcreģistrācijas pieredzē) ziņots visbiežāk, ir galvassāpes, sāpes vēderā, caureja un slikta dūša. Turklāt drošuma profils dažādām zāļu formām, terapeitiskām indikācijām, vecuma grupām un pacientu populācijām ir līdzīgs. No devas atkarīgas nevēlamas blakusparādības nenovēroja.
Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā
Turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības ir konstatētas (vai par tām ir bijušas aizdomas) esomeprazola klīnisko pētījumu programmas vai pēcreģistrācijas perioda laikā. Neviena no šīm nevēlamām blakusparādībām nav bijusi atkarīga no devas lieluma. Šīs blakusparādības ir iedalītas pēc MedDRA biežuma klasifikācijas: ļoti bieži ≥ 1/10; bieži ≥ 1/100 līdz < 1/10; retāk ≥ 1/1000 līdz < 1/100; reti ≥ 1/10000 līdz < 1/1000; ļoti reti < 1/10000, nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Ļoti biežiBiežiRetākRetiĻoti retiNav zināmiAsins un limfātiskās sistēmas traucējumi
leikopēnija, trombocitopēnijaagranulocitoze, pancitopēnijaImūnās sistēmas traucējumi
paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, drudzis, angioneirotiska tūska un anafilaktiska reakcija/šoks
Vielmaiņas un uztures traucējumi
perifēra tūskahiponatriēmijahipomagnēmija (skatīt 4.4 apakšpunktu); smaga hipomagnēmija var korelēt ar hipokalcēmiju.
Hipomagnēmija var būt saistīta ar hipokaliēmiju Psihiskie traucējumi
bezmiegsuzbudinājums, apjukums, depresija
agresivitāte, halucinācijas
Nervu sistēmas traucējumi
galvassāpesreibonis, parestēzijas, miegainība
garšas sajūtas traucējumi
Acu bojājumi
neskaidra redze
Ausu un labirinta bojājumi
vertigoElpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
bronhu spazmas Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, gāzu uzkrāšanās, slikta dūša/vemšana, kuņģa fundālās daļas dziedzeru polipi (labdabīgi)sausa mutestomatīts, kuņģa – zarnu trakta kandidozeMikroskopisks kolīts Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
palielināta aknu enzīmu aktivitātehepatīts ar dzelti vai bez tās
aknu mazspēja, encefalopātija pacientiem ar jau esošu aknu slimībuĀdas un zemādas audu bojājumi
dermatīts, nieze, izsitumi, nātrene
alopēcija, fotosensibilizācijaerythema multiforme, Stīvensa – Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (TEN)
subakūta ādas sarkanā vilkēde (skatīt 4.4. apakšpunktu).Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
gūžas, plaukstas pamata vai mugurkaula lūzums (skatīt 4.4 apakšpunktu).
locītavu sāpes, muskuļu sāpesmuskuļu vājumsNieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
intersticiāls nefrīts; dažiem pacientiem ir ziņots arī par vienlaicīgu nieru mazspējuReproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
ginekomastijaVispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
savārgums, pastiprināta svīšana
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Līdz šim pieredze par apzinātu pārdozēšanu ir ļoti ierobežota. Saistībā ar 280 mg lielas devas lietošanu aprakstīti kuņģa – zarnu trakta simptomi un vājums. Vienreizējas 80 mg lielas esomeprazola devas nekādus simptomus nav izraisījušas.
Ārstēšana
Specifisks antidots nav zināms. Esomeprazols plaši saistās ar plazmas proteīniem un tādēļ tā dialīze ir lēna. Tāpat kā visos pārdozēšanas gadījumos, terapijai ir jābūt simptomātiskai un ir jāveic vispārēji uzturoši pasākumi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles peptiskas čūlas un gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) ārstēšanai, protonu sūkņa inhibitori
ATĶ kods: A02B C05
Esomeprazols ir omeprazola S izomērs, kas ar specifiski orientēta mehānisma starpniecību samazina kuņģa skābes sekrēciju. Tas specifiski inhibē skābes sūkni parietālās šūnās. Omeprazola R un S izomēru farmakodinamiskā aktivitāte ir līdzīga.
Darbības mehānisms
Esomeprazols ir vāja bāze, kas parietālo šūnu sekretoro kanāliņu ļoti skābajā vidē koncentrējas un pārvēršas par aktīvo formu un inhibē enzīmu H+K+-ATFāzi (skābes sūkni) un nomāc gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju.
Farmakodinamiskā iedarbība
Pēc perorālas 20 mg un 40 mg lielu esomeprazola devu lietošanas to iedarbība sākas 1 stundas laikā. Pēc 5 dienas ilgas atkārtotas 20 mg lielu esomeprazola devu lietošanas vienu reizi dienā piektajā dienā 6 - 7 stundas pēc devas lietošanas noteiktā vidējā maksimālā skābes sekrēcija pēc stimulācijas ar pentagastrīnu samazinās par 90 %.
Pēc 20 mg un 40 mg esomeprazola perorālas lietošanas piecas dienas kuņģa pH tika uzturēts virs 4 attiecīgi vidēji 13 stundas un 17 stundas 24 stundu periodā pacientiem ar GEAS simptomiem. Pacienti, kam kuņģa pH > 4 saglabājās vismaz 8, 12 un 16 stundas, lietojot 20 mg esomeprazola, bija attiecīgi 76 %, 54 % un 24 %. Lietojot 40 mg esomeprazola, šādi pacienti bija attiecīgi 97 %, 92 % un 56 %.
Izmantojot AUC kā vielas koncentrāciju plazmā raksturojošu aizstājparametru, ir pierādīta sakarība starp skābes sekrēcijas nomākuma pakāpi un preparāta iedarbības intensitāti.
Skābes sekrēcijas nomākuma terapeitiskā iedarbība
Lietojot 40 mg lielas esomeprazola devas, atviļņa izraisīts barības vada iekaisums pēc 4 nedēļām sadzīst aptuveni 78 % pacientu, bet pēc 8 nedēļām – 93 % pacientu.
Aptuveni 90 % pacientu sekmīgu H. pylori izskaušanu nodrošina vienu nedēļu ilga terapija, divas reizes dienā lietojot 20 mg esomeprazola un piemērotus antibiotiskos līdzekļus.
Nekomplicētu divpadsmitpirkstu zarnas čūlu gadījumos pēc 1 nedēļu ilgas H. pylori izskaušanas terapijas sekmīgai brūces dzīšanai un simptomu atvieglošanai turpmāka monoterapija ar skābes sekrēciju nomācošiem preparātiem nav nepieciešama.
Randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskā pētījumā pacienti ar endoskopiski apstiprinātu peptiskas čūlas Ia, Ib, IIa vai IIb pakāpes asiņošanu pēc Forrest klasifikācijas (attiecīgi 9%, 43%, 38% un 10%) pēc nejaušības principa tika iedalīti, lai saņemtu esomeprazola šķīdumu infūzijām (n=375) vai placebo (n=389). Pēc endoskopiskas hemostāzes pacienti saņēma vai nu 80 mg esomeprazola intravenozas infūzijas veidā 30 minūšu laikā un pēc tam 8 mg stundā nepārtrauktas infūzijas veidā, vai placebo 72 stundas. Pēc sākotnējā 72 stundu perioda visi pacienti atklātā veidā saņēma 40 mg esomeprazola iekšķīgi 27 dienas skābes sekrēcijas nomākšanai. Atkārtotas asiņošanas sastopamība 3 dienu laikā bija 5,9% ar esomeprazolu ārstētā grupā, salīdzinot ar 10,3% placebo grupā. 30 dienas pēc ārstēšanas atkārtotas asiņošanas sastopamība ar esomeprazolu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo ārstētajiem bija 7,7% pret 13,6%.
Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums var izraisīt arī hromogranīna A (HgA) līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var traucēt izmeklēšanu, kas saistīta ar neiroendokrīnajiem audzējiem. Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protonu sūkņa inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA mērījumu veikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt šķietami paaugstināts, būs atgriezies references diapazonā.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem ilgstošas ārstēšanas laikā ar esomeprazolu novērots palielināts enterohromofīno šūnu skaits, kas, iespējams, saistīts ar palielinātu gastrīna līmeni serumā. Šiem novērojumiem nav klīniskas nozīmes.
Ilgstošas skābes sekrēciju nomācošo zāļu lietošanas laikā ir aprakstīta neliela kuņģa dziedzeru cistu gadījumu biežuma palielināšanās. Šīs izmaiņas ir fizioloģiskas izteikta skābes sekrēcijas nomākuma sekas. Tās ir labdabīgas un atgriezeniskas.
Jebkuru līdzekļu, tostarp arī protonu sūkņa inhibitoru, izraisītā kuņģa vides skābuma samazināšanās, palielina kuņģa – zarnu traktā parasti atrodošos baktēriju skaitu kuņģī. Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz palielināt gastrointestinālu infekciju, piemēram, Salmonella, Campylobacter, risku, un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile infekcijas risku.
Klīniskā iedarbība
Divu pētījumu laikā, kā aktīvu salīdzināmo preparātu lietojot ranitidīnu, tika pierādīts, ka esomeprazols ir efektīvāks, ārstējot kuņģa čūlas pacientiem, kuri lieto NPL (tostarp arī COX-2 selektīvos NPL).
Divu pētījumu laikā kā salīdzināmo preparātu lietojot placebo, tika pierādīts, ka esomeprazols ir efektīvāks kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas profilaksei par 60 gadiem vecākiem pacientiem (ar čūlām anamnēzē vai bez tām), kuri lieto NPL (tostarp arī COX-2 selektīvos NPL).
Pediatriskā populācija
Pētījumā, kurā piedalījās bērni ar GEAS (< 1 līdz 17 gadu veci), kas saņēma ilgstošu ārstēšanu ar PSI, 61% bērnu attīstījās vieglas pakāpes ECL šūnu hiperplāzija bez zināmas klīniskās nozīmes un bez atrofiska gastrīta vai karcinoīdu audzēju veidošanās.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Absorbcija
Skābā vidē esomeprazols ir nestabils un iekšķīgi to lieto kā granulas ar zarnās šķīstošu apvalku. In vivo tā pārvērtība par R izomēru ir nenozīmīga. Esomeprazola absorbcija ir ātra, un tā augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 – 2 stundu laikā pēc devas lietošanas. Pēc vienreizējas 40 mg lielas devas lietošanas tā absolūtā biopieejamība ir 64 %, kas pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā palielinās līdz 89 %. 20 mg lielu esomeprazola devu atbilstošie rādītāji ir attiecīgi 50 % un 68 %.
Uzturs kavē un samazina esomeprazola absorbciju, tomēr tam nav nozīmīgas ietekmes uz esomeprazola iedarbību uz kuņģa skābumu.
Izkliede
Veselu cilvēku organismā šķietamais izkliedes tilpums pastāvīgas koncentrācijas apstākļos ir aptuveni 0,22 l/kg ķermeņa masas. Ar plazmas proteīniem saistās 97 % esomeprazola.
Biotransformācija
Esomeprazolu pilnīgi metabolizē citohroma P450 (CYP) sistēma. Galvenā esomeprazola metabolisma procesu daļa ir atkarīga no polimorfā CYP2C19, kas nodrošina esomeprazola hidroksil- un demetilmetabolītu veidošanos. Atlikusī daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas (CYP3A4), kas nodrošina galvenā plazmā konstatētā metabolīta – esomeprazola sulfona – veidošanos.
Eliminācija
Turpmāk minētie parametri atspoguļo galvenokārt farmakokinētiku cilvēkiem ar funkcionējošu enzīmu CYP2C19 jeb intensīvajiem metabolizētājiem.
Pēc vienreizējas devas kopējais plazmas klīrenss ir aptuveni 17 l/h, bet pēc atkārtotas lietošanas – aptuveni 9 l/h. Pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā plazmas eliminācijas pusperiods ilgst aptuveni 1,3 stundas. Devu starplaikā esomeprazols pilnīgi eliminējas no plazmas, un preparātu lietojot vienu reizi dienā, tā uzkrāšanās tendence nav novērota.
Esomeprazola galvenais metabolīts kuņģa skābes sekrēciju neietekmē. Gandrīz 80 % perorāli lietotās esomeprazola devas ekskretējas metabolītu veidā ar urīnu, bet atlikusī daļa ar izkārnījumiem. Urīnā ir konstatēts mazāk nekā 1 % pamatvielas.
Linearitāte/nelinearitāte
Esomeprazola farmakokinētika ir pētīta devās līdz 40 mg divas reizes dienā. Esomeprazolu lietojot atkārtoti, palielinās laukums zem koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes. Šis palielinājums ir atkarīgs no devas lieluma un tā rezultātā pēc atkārtotas preparāta lietošanas AUC palielinās vairāk nekā proporcionāli devai. Šo laika un devas atkarību izraisa pirmā loka metabolisma un sistēmiskā klīrensa samazināšanās, ko, iespējams, izraisa esomeprazola un/vai tā sulfona metabolīta radīts enzīma CYP2C19 aktivitātes nomākums.
Īpašas pacientu grupas
Vājie metabolizētāji
Aptuveni 2,9 ± 1,5 % pacientu trūkst funkcionējoša enzīma CYP2C19 un šos pacientus sauc par „vājiem metabolizētājiem”. Iespējams, ka šo pacientu organismā esomeprazola metabolismu galvenokārt katalizē CYP3A4. „Vājiem metabolizētājiem” pēc atkārtotas 40 mg esomeprazola lietošanas vienu reizi dienā vidējais laukums zem koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes ir par aptuveni 100 % lielāks nekā cilvēkiem ar funkcionējošu enzīmu CYP2C19 („intensīvajiem metabolizētājiem”). Vidējā augstākā koncentrācija plazmā palielinājās par aptuveni 60 %. Šie konstatētie fakti omeprazola lietošanas veidu neietekmē.
Gados vecāki pacienti
Gados vecu (71 – 80 gadus vecu) cilvēku organismā esomeprazola metabolisms ievērojami nemainās.
Dzimums
Sievietēm pēc vienreizējas 40 mg lielas esomeprazola devas lietošanas vidējais laukums zem koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes ir par aptuveni 30 % lielāks nekā vīriešiem. Pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā no dzimuma atkarīgas atšķirības nav novērotas. Šie konstatētie fakti esomeprazola devu neietekmē.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir iespējami esomeprazola metabolisma traucējumi. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem metabolisma ātrums samazinās, kā rezultātā laukums zem esomeprazola koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes dubultojas. Tādēļ pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā deva ir 20 mg, ko pārsniegt nav atļauts. Esomeprazols un tā galvenie metabolīti pēc preparāta lietošanas vienu reizi dienā organismā neuzkrājas.
Nieru darbības traucējumi
Pētījumi pacientiem ar pavājinātu nieru darbību nav veikti. Tā kā nieres nodrošina esomeprazola metabolītu, bet ne to pamatvielas elimināciju, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem esomeprazola metabolisma izmaiņas nav paredzamas.
Pediatriskā populācija
12 – 18 gadus veci pusaudži
Pēc atkārtotas 20 mg un 40 mg lielu esomeprazola devu lietošanas tā kopējā iedarbība (AUC) un laiks līdz zāļu augstākās koncentrācijas sasniegšanai plazmā (tmax) 12 - 18 gadus veciem pacientiem ir līdzīgs tam, kāds novērots pieaugušajiem (abu esomeprazola devu lietošanas gadījumā).
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nevēlamās blakusparādības, kas nav novērotas klīniskajos pētījumos, bet ir novērotas dzīvniekiem pie līdzīga iedarbības līmeņa kā klīniskajos apstākļos, un var būt nozīmīgas, lietojot zāles klīniskajos apstākļos, ir šādas: kancerogenitātes pētījumos ar žurkām, lietojot racēmisko maisījumu, ir konstatēta kuņģa enterohromafīnveidīgo (ECL) šūnu hiperplāzija un kanceroīdi. Šīs parādības žurku kuņģī ir rezultāts pastāvīgai izteiktai hipergastrinēmijai pēc samazinātas kuņģa skābes sekrēcijas un tās novēro, žurkām ilgstoši ievadot kuņģa skābes sekrēcijas inhibitorus.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Saharoze
Kukurūzas ciete
Glikozes šķīdums
Hidroksipropilceluloze
Povidons
Talks
Titāna dioksīds (E171)
Metakrilskābes un etakrilāta kopolimērs (1:1)
Glicerīna monostearāts
Propilēnglikols
Stearīnskābe
Polisorbāts 80
Simetikons
Mikrokristāliska celuloze
Makrogols 6000
Krospovidons
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Tabletes apvalks
Hipromeloze
Makrogols 6000
Titāna dioksīds (E 171)
Talks
Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)
Tikai Nexmezol 20 mg tabletēs: dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Aclar/ alumīnija blisteri:
18 mēneši
Alumīnija/alumīnija blisteri:
24 mēneši
ABPE pudeles:
24 mēneši
Uzglabāšanas laiks pēc pirmās atvēršanas: 6 mēneši
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Alumīnija/alumīnija blisteri un Aclar/alumīnija blisteri:
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
ABPE pudeles:
Uzglabāšanas nosacījumi pirms ABPE pudeles atvēršanas:
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Alumīnija/alumīnija blisteri un Aclar/ alumīnija blisteri pa 7, 14, 15, 28, 30, 56, 60, 90, 98, 100 un 100 x 1 zarnās šķīstošajām tabletēm.
ABPE pudeles ar PP vāciņu un sausinātāju pa 7, 14, 15, 28, 30, 56, 60, 90, 98, 100 un 250 zarnās šķīstošajām tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par rīkošanos
Ievadīšana caur kuņģa zondi
1. Tableti ieliek piemērotā šļircē un šļirci piepilda ar aptuveni 25 ml ūdens un aptuveni 5 ml gaisa.
Lai nepieļautu zondes aizsprostošanos ar mikrokapsulām, dažām zondēm disperģēšanai ir nepieciešami 50 ml ūdens.
2. Lai disperģētu tableti, šļirci nekavējoties sakrata aptuveni 2 minūtes.
3. Šļirci tur ar uzgali uz augšu un pārbauda, vai uzgalis nav aizsprostojies.
4. Saglabājot iepriekšējo šļirces stāvokli, to pievieno zondei.
5. Šļirci sakrata un tās uzgali pavērš uz leju. Zondē nekavējoties injicē 5 – 10 ml. Pēc injekcijas šļirci apgriež otrādi un sakrata. Šļirces uzgali tur uz augšu, jo tas novērsīs aizsprostošanos.
6. Šļirci pagriež ar uzgali uz leju un zondē nekavējoties injicē vēl 5 – 10 ml. Šo procedūru atkārto, līdz šļirce ir tukša.
7. Nepieciešamības gadījumā šļirci piepilda ar 25 ml ūdens un 5 ml gaisa un atkārto 5. darbību, lai no šļirces izskalotu visas palikušās nogulsnes. Lietojot dažas zondes, var būt nepieciešams 50 ml ūdens.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz d.d.
Verovškova 57
1000 Ljubljana
Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Nexmezol 20 mg zarnās šķīstošās tabletes – Reģ.nr. 09-0139
Nexmezol 40 mg zarnās šķīstošās tabletes – Reģ.nr. 09-0140
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009. gada 26. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 13. februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
03/2017
SASKAŅOTS ZVA 08-06-2017
