Nebivolol STADA 5 mg tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
07-0316-10
07-0316
Stada Arzneimittel AG, Germany; Centrafarm Services B.V., Netherlands
18-JUN-10
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Stada Arzneimittel AG, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Nebivolol STADA 5 mg tabletes
Nebivololum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Nebivolol STADA un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Nebivolol STADA lietošanas
Kā lietot Nebivolol STADA
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Nebivolol STADA
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Nebivolol STADA un kādam nolūkam to lieto
Nebivolol STADA satur nebivololu, kas ir zāles sirds asinsvadu slimību ārstēšanai un pieder selektīvo beta-blokatoru grupai (t.i., selektīvi iedarbojās uz sirds asinsvadu sistēmu). Tas novērš paātrinātu sirdsdarbību, kontrolē sirds sūknēšanas stiprumu. Tam piemīt arī atslābinoša iedarbība uz asinsvadiem, kas veicina asinsspiediena pazemināšanos.
To lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai.
Nebivolol STADA lieto arī vieglas un vidēji smagas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana papildus citai terapijai gados vecākiem pacientiem, kas vecāki par 70 gadiem.
2. Kas Jums jāzina pirms Nebivolol STADA lietošanas
Nelietojiet Nebivolol STADA šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret nebivololu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir viens vai vairāki no zemāk minētajiem traucējumiem:
zems asinsspiediens;
nopietnas asinsrites problēmas rokās un kājās;
ļoti lēna sirdsdarbība (mazāk kā 60 sitienu minūtē) vai neregulāra sirdsdarbība (sinusa vājuma sindroms);
daži citi nopietni sirdsdarbības traucējumi (piemēram, 2. un 3. pakāpes atrioventrikulāra blokāde, sirds vadīšanas traucējumi);
sirds mazspēja, kas tikko sākusies vai kas nesen pasliktinājusies, šoks, ko izraisa akūtas sirds mazspējas pasliktināšanās (kardiogēns šoks) vai arī Jūs saņemat terapiju pret asinsrites šoku, ko izraisa akūta sirds mazspēja, intravenozas infūzijas veidā, lai palīdzētu sirdij darboties;
astma, sēkšana, vai stāvoklis, kas ietekmē Jūsu elpošanu (tagad vai agrāk);
neārstēta feohromocitoma, nieru augšējās daļas audzējs (virsnierēs);
aknu darbības traucējumi;
vielmaiņas traucējumi (metaboliska acidoze), piemēram, diabētiskā ketoacidoze.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Nebivolol STADA lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir neparasti lēna sirdsdarbība;
ja Jums ir sāpes krūškurvī, kas radušās pēkšņu sirds krampju dēļ, ko sauc par Princmetāla stenokardiju;
ja Jums ir neārstēta hroniska sirds mazspēja vai išēmiska sirds slimība (ierobežota asins apgāde);
ja Jums ir pirmās pakāpes sirds blokāde (viegli sirds vadīšanas traucējumi, kas ietekmē sirds ritmu);
ja Jums ir slikta asinsrite rokās un kājās, piemēram, Reino slimība vai sindroms, krampjiem līdzīgas sāpes staigājot;
ja Jums ir cukura diabēts: šīs zāles neietekmē cukura līmeni asinīs, bet tās var maskēt zema glikozes līmeņa brīdinošās pazīmes (piemēram, sirdsklauves, paātrinātu sirdsdarbību);
ja Jums ir pārmērīgi aktīvs vairogdziedzeris: šīs zāles var maskēt šī traucējuma izraisītās paātrinātās sirdsdarbības pazīmes;
ja Jums ir alerģija: šīs zāles var pastiprināt Jūsu reakciju pret putekšņiem vai citām vielām pret kurām Jums iespējama alerģija;
ja Jums ir ilgstoši elpošanas traucējumi vienlaicīgi ar klepu (Jūs zināt, ka Jums ir hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS));
ja Jums ir psoriāze (ādas slimība – zvīņaini, sārti plankumi) vai Jums kādreiz bijusi psoriāze;
ja Jums paredzēta ķirurģiska operācija, vienmēr pirms anestēzijas izstāstiet anesteziologam, ka lietojat Nebivolol STADA.
Ja Jums ir nopietni nieru darbības traucējumi, nelietojiet Nebivolol STADA sirds mazspējas ārstēšanai, un pastāstiet par to savam ārstam.
Hroniskas sirds mazspējas ārstēšanas sākumā Jūs regulāri novēros pieredzējis ārsts (skatīt 3. punktu).
Ārstēšanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, ja vien to skaidri nav norādījis un izvērtējis Jūsu ārsts (skatīt 3. punktu).
Bērni un pusaudži
Tā kā trūkst datu par šo zāļu lietošanu bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, tāpēc viņiem nav ieteicams lietot Nebivolol STADA.
Citas zāles un Nebivolol STADA
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.
Dažas zāles nedrīkst lietot vienlaicīgi, turpretim citu zāļu lietošanas gadījumā jāveic noteiktas pārmaiņas (piemēram, jāmaina deva).
Noteikti izstāstiet savam ārstam, ja papildus Nebivolol STADA lietojat vai saņemat kādas no zemāk minētajām zālēm:
zāles, kas kontrolē asinsspiedienu vai zāles sirds slimību ārstēšanai (piemēram, amiodarons, amlodipīns, cibenzolīns, klonidīns, digoksīns, diltiazems, dizopiramīds, felodipīns, flekainīds, guanfacīns, hidrohinidīns, lacidipīns, lidokaīns, metildopa, meksiletīns, moksonidīns, nikardipīns, nifedipīns, nimodipīns, nitrendipīns, propafenons, hinidīns, rilmenidīns, verapamils);
nomierinošus līdzekļus un zāles psihožu (garīga slimība) ārstēšanai, piemēram, barbiturātus (lieto arī epilepsijas ārstēšanai), fenotiazīnus (lieto arī sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai), piemēram, tioridazīnu;
zāles depresijas ārstēšanai, piemēram, amitriptilīnu, paroksetīnu, fluoksetīnu;
baklofēnu (lieto spastisku kustību ārstēšanai) un amifostīnu (lieto vēža ārstēšanai);
anestēzijas līdzekļus, ko lieto operācijas laikā.
zāles astmas, aizlikta deguna vai noteiktu acu slimību, piemēram, glaukomas (paaugstināta spiediena acī) vai zīlīšu dilatācijas (paplašināšanās), ārstēšanai.
Visas šīs zāles, tāpat kā nebivolols, var ietekmēt asinsspiedienu un/ vai sirdsdarbību.
Zāles pārmērīga kuņģa skābuma vai čūlas ārstēšanai (antacīdi), piemēram, cimetidīns: Nebivolol STADA jālieto ēdienreižu laikā un antacīdi jālieto starp ēdienreizēm.
Insulīns vai tabletes cukura diabēta ārstēšanai: lai gan nebivolols neietekmē glikozes līmeni asinīs, vienlaicīga šo zāļu lietošana var maskēt dažus hipoglikēmijas simptomus (paātrināta sirdsdarbība).
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Nebivolol STADA nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav īpaši nepieciešams.
Nebivolol STADA nav ieteicams lietot mātēm, kas baro bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Šīs zāles var izraisīt miegainību vai nogurumu. Ja tas Jūs skar, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.
Nebivolol STADA satur laktozi
Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, konsultējaties ar savu ārstu pirms šo zāļu lietošanas.
3. Kā lietot Nebivolol STADA
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā Jūsu ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Nebivolol STADA var lietot pirms ēdienreizēm, ēdienreižu laikā vai pēc ēdienreizēm, taču to var lietot arī neatkarīgi no ēdienreizēm. Vislabāk tableti norijot uzdzert ūdeni (piemēram, glāzi ūdens).
Paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšana
Ieteicamā deva ir 1 tablete dienā. Ieteicams to lietot katru dienu vienā un tai pašā laikā.
Gados vecāki pacienti, kas vecāki par 65 gadiem un pacienti ar nieru darbības traucējumiem terapiju parasti sāks ar ½ (pusi) tabletes dienā. Nepieciešamības gadījumā dienas devu var palielināt līdz 1 tabletei.
Terapeitiskā iedarbība attiecībā uz asinsspiedienu novērojama pēc 1 – 2 terapijas nedēļām. Reizēm optimālā iedarbība tiek sasniegta tikai pēc 4 nedēļām.
Hroniskas sirds mazspējas ārstēšana
Jūsu ārstēšanu sāks un to rūpīgi uzraudzīs pieredzējis ārsts.
Ārstēšanu Jūsu ārsts uzsāks ar ¼ (ceturtdaļu) tabletes dienā. Pēc 1 - 2 nedēļām devu var palielināt līdz ½ (puse) tabletei dienā, tad līdz 1 tabletei dienā un pēc tam līdz 2 tabletēm dienā, līdz sasniegta Jums piemērotākā deva. Ārsts parakstīs Jums piemērotu devu katrā posmā, un Jums precīzi jāievēro viņa/viņas norādījumi.
Maksimālā ieteicamā deva ir 2 tabletes (10 mg) dienā.
Uzsākot ārstēšanu, un katru reizi, kad tiks palielināta deva, Jums 2 stundas būs jāatrodas pieredzējuša ārsta uzraudzībā.
Jūsu ārsts nepieciešamības gadījumā var samazināt zāļu devu.
Jūs nedrīkstat pēkšņi pārtraukt ārstēšanu, jo tas Jums var pasliktināt sirds mazspēju.
Lietojiet šīs zāles vienu reizi dienā, vēlams katru dienu vienā un tai pašā laikā.
Pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem nedrīkst lietot Nebivolol STADA, jo nav klīniskās pieredzes attiecībā uz šiem pacientiem.
Ja Jūsu ārsts Jums ir ieteicis lietot ¼ (ceturtdaļu) vai ½ (pusi) tabletes dienā, pirms lietošanas Jums būs jāsadala tablete pa dalījuma līniju. Nebivolol STADA tabletēm ir krusteniska dalījuma līnija, kas ir piemērota individuālai dozēšanai. Lūdzu, skatiet norādījumus zemāk par to, kā sadalīt Nebivolol STADA tableti.
Novietojiet tableti uz cietas virsmas ar dalījuma līniju krustpunktu uz augšu.
Spiediet ar īkšķi uz tabletes un tā sadalīsies četrās vienādās daļās.
Lai ārstētu Jūsu slimību, ārsts var izlemt kombinēt Nebivolol STADA tabletes ar citām zālēm.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Nelietot bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem.
Ja Jūs esat lietojis Nebivolol STADA vairāk nekā noteikts
Ja Jūs nejauši esat lietojuši šīs zāles vairāk kā noteikts, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam. Biežākie Nebivolol STADA pārdozēšanas simptomi un pazīmes ir ļoti lēna sirdsdarbība (bradikardija), zems asinsspiediens ar iespējamu ģīboni (hipotensija), elpas trūkums, tāds kā astmas gadījumā (bronhospazmas), un akūta sirds mazspēja.
Ja Jūs esat aizmirsis lietot Nebivolol STADA
Ja esat aizmirsis lietot Nebivolol STADA devu, bet atceraties par to nedaudz vēlāk, lietojiet tās dienas devu kā parasti. Taču, ja ir pagājis ilgāks laiks (piemēram, vairākas stundas), un drīz būs jālieto nākamā deva, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet nākamo plānoto, normālo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Tomēr būtu jāizvairās no šādu gadījumu atkārtošanās.
Ja Jūs pārtraucat lietot Nebivolol STADA
Ja Jūs ārstējat augstu asinsspiedienu vai hronisku sirds mazspēju, pirms Nebivolol STADA lietošanas pārtraukšanas, Jums vienmēr jākonsultējas ar savu ārstu.
Jūs nedrīkstat pēkšņi pārtraukt Nebivolol STADA lietošanu, jo tas Jums var pasliktināt sirds mazspēju. Ja hroniskas sirds mazspējas ārstēšana ar Nebivolol STADA ir jāpārtrauc, dienas deva jāsamazina pakāpeniski, ar nedēļas starplaikiem samazinot devu uz pusi.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Nebivolol STADA tiek lietots paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, iespējamās blakusparādības ir:
Biežas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 10):
galvassāpes;
reibonis;
nogurums;
neparasta niezēšanas vai tirpšanas sajūta (parestēzija);
caureja;
aizcietējums;
slikta dūša;
elpas trūkums;
šķidruma uzkrāšanās organismā, kā rezultātā rodas tūska, galvenokārt kāju un potīšu (tūska).
Retākas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 100):
palēnināta sirdsdarbība vai citi sirdsdarbības traucējumi;
pazemināts asinsspiediens;
krampjiem līdzīgas sāpes kājās staigājot (mijklibošana);
redzes traucējumi;
impotence;
depresijas sajūta;
gremošanas traucējumi (dispepsija), gāzes kuņģī vai zarnās, vemšana;
izsitumi uz ādas, nieze;
elpas trūkums, tāds kā astmas gadījumā, ko izraisa ap elpceļiem esošo muskuļi pēkšņa saraušanās (bronhospazmas);
murgi.
Ļoti retas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 10000):
ģībonis;
psoriāzes (ādas slimība ar zvīņainiem sārtiem plankumiem) saasināšanās.
Nav zināmi (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
lūpu, acu vai mēles pietūkums (angioneirotiskā tūska), ar iespējamu pēkšņu elpas trūkumu;
alerģiskas reakcijas;
nātrene.
Citas novērotās blakusparādības ar citām zālēm, kas ir līdzīgas Nebivolol STADA, ir halucinācijas, garīgi traucējumi un apmulsums, auksti roku un kāju pirksti, dažkārt tie kļūst zilgani vai bāli, sausas acis un smagi acu un mutes traucējumi.
Klīniskā pētījumā par hronisku sirds mazspēju tika novērotas sekojošas blakusparādības:
Ļoti biežas blakusparādības (var ietekmēt vairāk nekā 1 cilvēku no 10):
palēnināta sirdsdarbība;
reibonis.
Biežas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 10):
sirds mazspējas pasliktināšanās;
pazemināts asinsspiediens (piemēram, ģīboņa sajūta strauji pieceļoties);
zāļu nepanesamība;
viegli sirds vadāmības traucējumi, kas ietekmē sirds ritmu (1.pakāpes atrioventrikulārā blokāde);
apakšējo ekstremitāšu pietūkums (piemēram, pietūkušas potītes).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Nebivolol STADA
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kartona kastītes pēc „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet savam farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Nebivolol STADA satur
Aktīvā viela ir nebivolols. Katra tablete satur 5 mg nebivolola (nebivolola hidrohlorīda veidā).
Citas sastāvdaļas ir povidons K30, laktozes monohidrāts, preželatinizēta kukurūzas ciete, kroskarmelozes nātrija sāls, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts un krospovidons.
Nebivolol STADA ārējais izskats un iepakojums
Nebivolol STADA pieejams tikai vienā stiprumā. Tabletes ir baltas, apaļas ar krustenisku dalījuma līniju un tās pieejamas blisteriepakojumos pa 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 84, 98, 100 un 500 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
STADA Arzneimittel AG, Stadastraße 2-18, 61118 Bad Vilbel, Vācija
Ražotājs
STADA Arzneimittel AG, Stadastraße 2-18, 61118 Bad Vilbel, Vācija
Centrafarm Services B.V., Nieuwe Donk 9, NL-4879 AC Etten-Leur, Nīderlande
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija: Nebivolol STADA 5 mg Tabletten
Beļģija: Nebivolol EG 5 mg comprimés
Igaunija: Nebivolol STADA 5 mg tabletid
Francija: Nebivolol EG 5 mg, comprimé
Vācija: Nebivolol STADA/AL 5 mg Tabletten
Īrija: Nebimel 5 mg tablets
Itālija: Nebivololo EG 5 mg compresse
Latvija: Nebivolol STADA 5 mg tabletes
Lietuva: Nebivolol STADA 5 mg tablets
Luksemburga: Nebivolol EG 5 mg comprimés
Portugāle: Nebivolol Ciclum 5 mg comprimidos
Nīderlande: Nebivolol CF 5 mg, tabletten
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada martā.
SASKAŅOTS ZVA 21-06-2018
EQ NL/H/0803/001/P/001
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Nebivolol STADA 5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 5 mg nebivolola (Nebivololum) nebivolola hidrohlorīda veidā.
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 167,05 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. un 6.1. apakšpunktu).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Baltas, apaļas tabletes ar krustenisku dalījuma līniju.
Tableti var sadalīt četrās vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija
Esenciālās hipertensijas ārstēšana.
Hroniska sirds mazspēja (HSM)
Stabilas vieglas un vidēji smagas pakāpes hroniskas sirds mazspējas ārstēšana kombinācijā ar standarta terapiju gados vecākiem pacientiem no 70 gadu vecuma.
4.2. Devas un lietošanas veids
Hipertensija
Pieaugušajiem
Ieteicamā deva ir viena tablete (5 mg) dienā, vēlams vienmēr vienā un tai pašā dienas laikā. Tabletes var lietot ēdienreižu laikā.
Asinsspiedienu pazeminošā darbība sākas pēc 1 – 2 nedēļu terapijas. Reizēm optimālais efekts tiek sasniegts tikai pēc 4 nedēļām.
Kombinācijā ar citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem
Beta blokatorus var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem. Līdz šim papildus antihipertensīva iedarbība pētīta tikai 5 mg nebivolola kombinācijā ar 12,5 – 25 mg hidrohlortiazīda.
Pacientiem ar nieru mazspēju
Pacientiem ar nieru mazspēju ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg dienā. Nepieciešamības gadījumā dienas devu var palielināt līdz 5 mg.
Pacientiem ar aknu mazspēju
Dati par lietošanu pacientiem ar aknu mazspēju vai aknu darbības traucējumiem ir nepietiekami.
Tāpēc Nebivolol STADA lietošana šiem pacientiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Gados vecākiem pacientiem
Pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg dienā. Nepieciešamības gadījumā dienas devu var palielināt līdz 5 mg. Ņemot vērā nelielo lietošanas pieredzi, pacientiem, kas vecāki par 75 gadiem, jāievēro piesardzība un pacienti rūpīgi jānovēro.
Pediatriskā populācija
Nav veikti pētījumi ar bērniem un pusaudžiem. Tāpēc lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Hroniska sirds mazspēja (HSM)
Stabilas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana jāsāk ar pakāpenisku devas palielināšanu, līdz sasniegta optimālā balstdeva, kas ir individuāla katram pacientam.
Sešas nedēļas pirms terapijas uzsākšanas pacientiem jābūt stabilai hroniskai sirds mazspējai bez akūtas mazspējas epizodēm. Ārstējošajam ārstam vēlama pieredze hroniskas sirds mazspējas ārstēšanā.
Pacientiem, kuri lieto kardiovaskulārus līdzekļus, tostarp diurētiskus līdzekļus un/vai digoksīnu, un/vai AKE inhibitorus, un/vai angiotenzīna II antagonistus, divu nedēļu laikā pirms ārstēšanas sākšanas ar nebivololu jāpielāgo šo zāļu deva.
Uzsākot ārstēšanu, devas palielināšana jāveic ar 1 – 2 nedēļu starplaikiem šādā secībā, ņemot vērā zāļu panesamību pacientam: 1,25 mg nebivolola, devu palielinot līdz 2,5 mg reizi dienā, tad līdz 5 mg reizi dienā, un pēc tam līdz 10 mg reizi dienā. Maksimālā ieteicamā deva ir 10 mg nebivolola vienu reizi dienā.
Terapijas uzsākšana un devas palielināšana jāveic pieredzējuša ārsta uzraudzībā, un pacienti jānovēro vismaz 2 stundas pēc zāļu lietošanas, lai pārliecinātos, ka pacienta vispārējais stāvoklis saglabājas stabils (īpaši attiecībā uz asinsspiedienu, sirds ritmu, sirds vadīšanas traucējumiem, sirds mazspējas pasliktināšanos).
Blakusparādību rašanās var neļaut visus pacientus ārstēt ar maksimālo ieteikto devu. Ja nepieciešams, sasniegto devu var pakāpeniski samazināt un atkal atbilstoši palielināt.
Titrēšanas fāzē, sirds mazspējas pasliktināšanās vai zāļu nepanesamības gadījumā, vispirms ieteicams samazināt nebivolola devu vai nepieciešamības gadījumā (smagas hipotensijas, sirds mazspējas pasliktināšanās ar akūtu plaušu tūsku gadījumā, kardiogēna šoka, simptomātiskas bradikardijas vai AV blokādes gadījumā), nekavējoties pārtraukt tā lietošanu.
Parasti stabilas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana ar nebivololu ir ilgstoša.
Ārstēšanu ar nebivololu nav ieteicams pārtraukt pēkšņi, jo tas var izraisīt īslaicīgu sirds mazspējas pasliktināšanos. Ja ir nepieciešams pārtraukt zāļu lietošanu, deva ir jāsamazina pakāpeniski – uz pusi katru nedēļu.
Pacientiem ar nieru mazspēju
Vieglas vai vidēji smagas nieru mazspējas gadījumā deva nav jāpielāgo, jo devas palielināšanu līdz maksimālajai panesamajai devai veic individuāli. Nav pieredzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (seruma kreatinīna līmenis ≥ 250 µmol/l). Tāpēc šiem pacientiem nebivolola lietošana nav ieteicama.
Pacientiem ar aknu mazspēju
Dati par pacientiem ar aknu mazspēju ir nepietiekami, tāpēc Nebivolol STADA lietošana šiem pacientiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Gados vecākiem pacientiem
Deva nav jāpielāgo, jo devas palielināšanu līdz maksimālajai panesamajai devai veic individuāli.
Pediatriskā populācija
Nav veikti pētījumi ar bērniem un pusaudžiem. Tāpēc lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Lietošanas veids
Tabletes jānorij, uzdzerot pietiekamu daudzumu šķidruma (piemēram, glāzi ūdens). Tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Aknu mazspēja vai aknu darbības traucējumi.
Akūta sirds mazspēja, kardiogēns šoks vai sirds mazspējas dekompensācijas epizodes, kad bijusi nepieciešama intravenoza terapija ar inotropiem līdzekļiem.
Bez tam, līdzīgi kā citi beta blokatori, nebivolols ir kontrindicēts šādos gadījumos:
sinusa mezgla vājuma sindroms, arī sinuatriāla blokāde;
otrās un trešās pakāpes AV blokāde (bez kardiostimulatora);
bronhospazmas un bronhiālā astma anamnēzē;
neārstēta feohromocitoma;
metabola acidoze;
bradikardija (pirms ārstēšanas uzsākšanas pulss lēnāks par 60 reizēm/min);
hipotensija (sistoliskais asinsspiediens < 90 mmHg);
smagi perifērās asinsrites traucējumi.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Skatīt arī 4.8. apakšpunktu.
Šie brīdinājumi un norādījumi attiecas uz beta blokatoriem kopumā (vispār).
Anestēzija
Beta adrenoreceptoru blokāde mazina aritmiju risku ievadnarkozes un intubācijas laikā. Ja beta blokāde tiek pārtraukta, gatavojoties ķirurģiskai operācijai, beta adrenoreceptoru antagonistu lietošana jāpārtrauc vismaz 24 stundas pirms tās. Jāievēro piesardzība, lietojot dažus narkozes līdzekļus, kas izraisa miokarda funkcijas nomākumu. Pacientu var pasargāt no vagālas reakcijas, intravenozi ievadot atropīnu.
Sirds un asinsvadu sistēma
Parasti beta adrenoreceptoru antagonistus nedrīkst lietot pacientiem ar neārstētu sastrēguma sirds mazspēju (SSM), kamēr stāvoklis nav stabilizējies.
Pacientiem ar sirds išēmisko slimību ārstēšana ar beta adrenoreceptoru antagonistiem jāpārtrauc pakāpeniski, t. i., 1 – 2 nedēļu laikā. Nepieciešamības gadījumā vienlaikus jāuzsāk aizvietojoša terapija, lai novērstu stenokardijas saasinājumu.
Beta adrenoreceptoru antagonisti var izraisīt bradikardiju. Ja pulss miera stāvoklī kļūst lēnāks par 50 – 55 sitieniem/min un/vai pacientam ir simptomi, kas liecina par bradikardiju, deva ir jāsamazina.
Beta blokatori jālieto piesardzīgi šādos gadījumos:
pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (Reino slimību vai sindromu, mijklibošanu), jo šie traucējumi var pastiprināties;
pacientiem ar A-V pirmās pakāpes sirds blokādi, jo beta blokatori ietekmē impulsu pārvades ilgumu;
pacientiem ar Princmetāla stenokardiju nebloķētas alfa receptoru noteiktās koronāro artēriju vazokonstrikcijas dēļ beta adrenoreceptoru antagonisti var palielināt stenokardijas lēkmju biežumu un ilgumu.
Nebivolola kombinācija ar verapamila un diltiazema tipa kalcija kanāla antagonistiem, ar I grupas antiaritmiskajiem līdzekļiem un ar centrālas darbības antihipertensīviem līdzekļiem parasti nav ieteicama. Vairāk, lūdzu, lasiet 4.5. apakšpunktā.
Vielmaiņa/endokrīnā sistēma
Nebivolols neietekmē glikozes līmeni asinīs cukura diabēta slimniekiem. Cukura diabēta slimniekiem tomēr jāievēro piesardzība, jo nebivolols var maskēt dažas hipoglikēmijas pazīmes (tahikardiju, sirdsklauves).
Beta adrenoreceptoru blokatori var maskēt tahikardijas simptomu vairogdziedzera hiperfunkcijas gadījumā. Pēkšņa lietošanas pārtraukšana var pastiprināt šo simptomus.
Elpošanas sistēma
Pacientiem ar hroniskām obstruktīvām plaušu slimībām beta adrenoreceptoru antagonisti jālieto piesardzīgi, jo var pastiprināties elpceļu sašaurināšanās simptomi.
Citi brīdinājumi
Pacienti ar psoriāzi anamnēzē beta adrenoreceptoru antagonistus drīkst lietot tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas.
Beta adrenoreceptoru antagonisti var palielināt jutību pret alergēniem, kā arī anafilaktisko reakciju smaguma pakāpi.
Hroniskas sirds mazspējas ārstēšanas uzsākšanas gadījumā ar nebivololu nepieciešama regulāra novērošana. Par devām un lietošanas veidu, lūdzu, lasiet 4.2. apakšpunktā. Terapiju nedrīkst pārtraukt pēkšņi, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Vairāk informācijas, lūdzu, lasiet 4.2. apakšpunktā.
Šīs zāles satur laktozi. Pacienti ar reti sastopamu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes – galaktozes malabsorbciju šīs zāles nedrīkst lietot.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Farmakodinamiskā mijiedarbība
Sekojoša mijiedarbība ir vispārīgi attiecināma uz visiem beta blokatoriem.
Nav ieteicamas kombinācijas
I klases antiaritmiskie līdzekļi (hinidīns, hidrohinidīns, cibenzolīns, flekainīds, dizopiramīds, lidokaīns, meksiletīns, propafenons): var pastiprināties to iedarbība uz atrioventrikulārās pārvades laiku, kā arī negatīvā inotropā iedarbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Verapamila/diltiazema tipa kalcija antagonisti: negatīva ietekme uz kontraktilitāti un atrioventrikulāro vadīšanu. Intravenoza verapamila ievadīšana pacientiem, kuri tiek ārstēti ar beta blokatoriem, var izraisīt nopietnu hipotensiju un atrioventrikulāro blokādi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Centrālas darbības antihipertensīvie līdzekļi (klonidīns, guanfacīns, moksonidīns, metildopa, rilmenidīns): vienlaicīga centrālas darbības antihipertensīvo līdzekļu lietošana var pasliktināt sirds mazspēju, samazinoties centrālajam simpātiskajam tonusam (sirdsdarbības palēnināšanās un sirds izsviedes samazināšanās, vazodilatācija) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēkšņa lietošanas pārtraukšana, īpaši pirms beta blokatora lietošanas pārtraukšanas, var palielināt “rikošeta” tipa hipertensijas risku.
Uzmanīgi lietojamas kombinācijas
III klases antiaritmiskie līdzekļi (amiodarons): var palielināties ietekme uz atrioventrikulāro vadīšanas laiku.
Anestēzijas līdzekļi – halogenētie ogļūdeņraži: beta adrenoreceptoru blokatoru un anestēzijas līdzekļu vienlaicīga lietošana var nomākt reflektoro tahikardiju un palielināt hipotensijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vispārējs ieteikums ir pēkšņi nepārtraukt ārstēšanu ar beta blokatoriem. Anesteziologam jāzina, ka pacients lieto nebivololu.
Insulīns un perorālie pretdiabēta līdzekļi: lai gan nebivolols neietekmē glikozes līmeni asinīs, vienlaicīga lietošana var maskēt dažus hipoglikēmijas simptomus (sirdsklauves, tahikardiju).
Baklofēns (antispastisks līdzeklis), amifostīns (pretvēža terapijas papildlīdzeklis): lietojot vienlaicīgi ar antihipertensīviem līdzekļiem ir iespējama izteikta asinsspiediena pazemināšanās, šā iemesla dēļ, atbilstoši jāpielāgo antihipertensīvo līdzekļu deva.
Piesardzīgi lietojamas kombinācijas
Sirds glikozīdi: vienlaicīga lietošana var paildzināt atrioventrikulārās pārvades laiku. Nebivolola klīniskajos pētījumos nav konstatētas klīniskas šīs mijiedarbības pazīmes. Nebivolols neietekmē digoksīna kinētiku.
Dihidropiridīna tipa kalcija antagonisti (amlodipīns, felodipīns, lacidipīns, nifedipīns, nikardipīns, nimodipīns, nitrendipīns): vienlaicīga lietošana var palielināt hipotensijas risku, kā arī nevar izslēgt turpmākas sirds kambaru funkcijas pavājināšanos pacientiem ar sirds mazspēju.
Antipsihotiskie līdzekļi, antidepresanti (tricikliskie antidepresanti, barbiturāti un fenotiazīni): vienlaicīga lietošana var pastiprināt beta blokatoru hipotensīvo efektu (papildinoša iedarbība).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL): nav nekādas ietekmes uz nebivolola hipotensīvo darbību.
Simpatomimētiskie līdzekļi: vienlaicīga lietošana var nomākt beta adrenoreceptoru antagonistu darbību. Beta adrenerģiskie līdzekļi var nenoliedzami izraisīt simpatomimētisko līdzekļu alfa adrenerģisko darbību ar abiem - gan alfa, gan beta adrenerģiskajiem efektiem (hipertensijas, smagas bradikardijas un sirds blokādes risks).
Farmakokinētiska mijiedarbība
Nebivolola metabolismā piedalās CYP2D6 izoenzīms, tāpēc šā enzīma inhibitoru, īpaši paroksetīna, fluoksetīna, tioridazīna un hinidīna vienlaicīga lietošana var paaugstināt nebivolola līmeni plazmā, kas ir saistīts ar palielinātu smagas bradikardijas un blakusparādību risku.
Vienlaicīga cimetidīna lietošana paaugstināja nebivolola līmeni plazmā, nemainot tā klīnisko iedarbību. Vienlaicīga ranitidīna lietošana neietekmēja nebivolola farmakokinētiku. Ja Nebivolol STADA lieto ēdienreižu laikā un antacīdo līdzekli starp ēdienreizēm, abus līdzekļus var lietot vienlaicīgi.
Nebivolola kombinācija ar nikardipīnu nedaudz palielināja abu zāļu koncentrāciju plazmā, nemainot to klīnisko iedarbību. Alkohola, furosemīda vai hidrohlortiazīda un nebivolola vienlaicīga lietošana neietekmēja nebivolola farmakokinētiku. Nebivolols neietekmē varfarīna farmakokinētiku un farmakodinamiku.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nebivololam nepiemīt farmakoloģiska iedarbība, kas var izraisīt kaitīgu ietekmi uz grūtniecību un/vai augli/jaundzimušo. Vispārīgi, beta adrenoreceptoru antagonisti samazina placentāro perfūziju, kas ir saistīta ar augšanas aizkavēšanos, augļa nāvi, abortu vai agrīnām dzemdībām. Auglim un jaundzimušajam turklāt iespējamas blakusparādības (hipoglikēmija un bradikardija). Ja nepieciešama terapija ar beta adrenoreceptoru blokatoriem, ieteicams labāk lietot beta1 selektīvos adrenoreceptoru blokatorus.
Nebivololu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai galīgas nepieciešamības gadījumā. Ja tiek uzskatīts, ka nepieciešama terapija ar nebivololu, jānovēro uteroplacentārā asins plūsma un embrionālā attīstība. Ja parādās kaitīga ietekme uz grūtniecību vai augli, jāapsver alternatīva terapija. Jaundzimušais mazulis rūpīgi jānovēro. Bradikardijas un hipoglikēmijas simptomi parasti ir sagaidāmi pirmajās trīs dienās.
Barošana ar krūti
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka nebivolols izdalās ar mātes pienu. Nav zināms, vai nebivolols izdalās ar mātes pienu cilvēkiem. Vairums beta blokatoru, īpaši līdzekļi ar lipofīlām īpašībām, arī nebivolols un tā aktīvie metabolīti, izdalās ar mātes pienu, kaut gan atšķirīgos daudzumos. Tāpēc nebivolola lietošana laikā, kad baro bērnu ar krūti, ir kontrindicēta.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par Nebivolol STADA ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Farmakodinamikas pētījumi liecina, ka Nebivolol STADA neietekmē psihomotoro funkciju. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāatceras, ka atsevišķos gadījumos iespējams reibonis un nogurums.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Ārstējamo slimību atšķirību dēļ blakusparādības hipertensijas un HSM gadījumā norādītas atsevišķi.
Hipertensija
Tabulā norādītas novērotās blakusparādības, kas galvenokārt ir vieglas līdz vidēji smagas, sadalot tās pa orgānu sistēmām un sastopamības biežuma.
Orgānu sistēma
Bieži (≥1/100 līdz < 1/10)
Retāk (≥1/1000 līdz < 1/100)
Ļoti reti (<1/10000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Imūnās sistēmas traucējumi
Angioneirotiskā tūska, paaugstināta jutība
Psihiskie traucējumi
Murgi; depresija
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes, reibonis, parestēzijas
Sinkope
Acu bojājumi
Redzes traucējumi
Sirds funkcijas traucējumi
Bradikardija, sirds mazspēja, palēnināta AV vadīšana/AV blokāde
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija (saasinājums), mijklibošana
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Aizdusa
Bronhospazmas
Kuņģa – zarnu trakta traucējumi
Aizcietējums, slikta dūša, caureja
Dispepsija, meteorisms, vemšana
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nieze, eritematozi izsitumi
Psoriāzes saasinājums
Nātrene
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Impotence
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Nogurums, tūska
Lietojot dažus beta adrenoreceptoru antagonistus, novērotas arī šādas blakusparādības: halucinācijas, psihozes, apjukums, aukstas/cianotiskas ekstremitātes, Reino fenomens, sausas acis un praktolola tipa toksiska ietekme uz acīm, gļotādu, ādu.
Hroniska sirds mazspēja
Ir pieejami dati par blakusparādībām pacientiem ar HSM no viena placebo kontrolēta klīniskā pētījuma. Tajā piedalījās 1067 pacienti, kas lietoja nebivololu, un 1061 pacients, kas lietoja placebo. Šajā pētījumā 449 nebivololu lietojušie pacienti (42,1 %) ziņoja par, iespējams, cēloniski saistītām blakusparādībām, salīdzinot ar 334 placebo lietojušiem pacientiem (31,5 %). Biežāk ziņotās blakusparādības nebivololu lietojušajiem pacientiem bija bradikardija un reibonis, katra no tām parādījās aptuveni 11 % pacientu. Atbilstošā blakusparādību sastopamība placebo lietojušajiem pacientiem bija attiecīgi aptuveni 2 % un 7 %.
Ziņots par šādu blakusparādību (iespējams, saistītu ar zāļu lietošanu) sastopamību, kas tiek uzskatītas par specifiskām hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai:
sirds mazspējas pasliktināšanos novēroja 5,8 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 5,2 % pacientu, kas lietoja placebo;
par posturālu hipotensiju ziņoja 2,1 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 1,0 % pacientu, kas lietoja placebo;
zāļu nepanesamība radās 1,6 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,8 % pacientu, kas lietoja placebo;
pirmās pakāpes atrioventrikulārā blokāde radās 1,4 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,9 % pacientu, kas lietoja placebo;
par apakšējo ekstremitāšu tūsku ziņots 1,0 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,2 % pacientu, kas lietoja placebo.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām:
Zāļu valsts aģentūrai
Jersikas ielā 15
Rīgā, LV 1003
Tālr.: +371 67078400
Fakss: +371 67078428
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav pieejama informācija par nebivolola pārdozēšanu.
Simptomi
Beta blokatoru pārdozēšanas simptomi ir bradikardija, hipotensija, bronhospazmas un akūta sirds mazspēja.
Terapija
Pārdozēšanas vai paaugstinātas jutības gadījumā pacients būtu pastāvīgi jānovēro un jāārstē intensīvās terapijas nodaļā. Jākontrolē glikozes līmenis asinīs. Kuņģī un zarnu traktā vēl palikušās zāļu daļas uzsūkšanos var novērst ar kuņģa skalošanu un aktivētās ogles vai caurejas līdzekļa lietošanu. Varētu būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. Bradikardija vai paaugstinātas vagālas izpausmes jāārstē ar atropīnu vai metilatropīnu. Hipotensija un šoks jāārstē ar asins plazmas vai plazmas aizstājēju ievadīšanu un nepieciešamības gadījumā ar kateholamīniem. Beta bloķējošo darbību var novērst, lēni intravenozi ievadot izoprenalīna hidrohlorīdu, sākot ar vidēji 5 µg/min, vai dobutamīnu, sākot ar 2,5 µg/min, līdz sasniegts vēlamais efekts. Neefektivitātes gadījumos izoprenalīnu var kombinēt ar dopamīnu. Ja arī šādi nevar sasniegt vēlamo efektu, var apsvērt 50 – 100 µg/kg i.v. glikagona ievadīšanu. Nepieciešamības gadījumā injekcija jāatkārto vienas stundas laikā, ja nepieciešams, i.v. infūzijas veidā ievadot 70 µg/kg/h glikagona. Ārkārtējos gadījumos, kad bradikardiju nevar novērst ar zālēm, jāizmanto kardiostimulators.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Selektīvi beta adrenoreceptoru blokatori.
ATĶ kods: C07AB12
Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība
Nebivolols ir divu enantiomēru – SRRR nebivolola (jeb d–nebivolola) un RSSS–nebivolola (jeb l–nebivolola) – maisījums. Tas apvieno divējādu farmakoloģisko darbību:
nebivolols ir konkurējošs un selektīvs beta receptoru antagonists: šo iedarbību izraisa SRRR enantiomērs (d–enantiomērs);
tam piemīt viegli izteiktas asinsvadus paplašinošas īpašības, kas rodas L– arginīna/slāpekļa oksīda mijiedarbības dēļ.
Nebivolola vienreizējas un atkārtotas devas palēnina sirdsdarbību un pazemina asinsspiedienu miera stāvoklī un slodzes laikā gan pacientiem ar normālu, gan ar paaugstinātu asinsspiedienu. Ilgstošas ārstēšanas gadījumā antihipertensīvais efekts saglabājas. Nebivolols terapeitiskās devās neizraisa alfa adrenerģisko antagonismu.
Īslaicīgas un ilgstošas nebivolola terapijas laikā pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu pazeminās sistēmiskā asinsvadu pretestība. Neskatoties uz sirdsdarbības palēnināšanos, sirds izsviedes mazināšanās miera stāvoklī un slodzes laikā var nebūt izteikta palielinātā sirds kontrakcijas spēka dēļ. Šo hemodinamikas atšķirību, salīdzinājuma ar citiem beta 1 receptoru antagonistiem, klīniskā nozīme nav pilnībā noskaidrota.
Pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu nebivolols pastiprina ar NO saistīto asinsvadu atbildes reakciju uz acetilholīnu (ACh), kas pacientiem ar endotēlija disfunkciju ir pavājināta.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Mirstības-saslimstības placebo kontrolētais pētījums tika veikts 2128 ± 70 gadus veciem pacientiem (vidējais vecums 75,2 gadi) ar stabilu hronisku sirds mazspēju un samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju vai bez tās (vidējā KKIF 36 ± 12,3 % ar šādu sadalījumu: mazāk nekā 35 % no56 % pacientu, 25 % pacientu KKIF no 35 % līdz 45 % un 19 % pacientu KKIF lielāka nekā 45 %). Pacienti tika novēroti vidēji 20 mēnešus. Nebivolols papildus standarta terapijai nozīmīgi palielināja laiku līdz nāves iestāšanās vai hospitalizācijas brīdim kardiovaskulāra cēloņa dēļ (primārais vērtētais efektivitātes raksturlielums) ar relatīvā riska samazināšanos pa 14 % (absolūtā samazināšanās 4,2 %). Šī riska samazināšanās sākās pēc 6 terapijas mēnešiem un saglabājās visu terapijas laiku (vidējais ilgums 18 mēneši).
Nebivolola efektivitāte pētījuma grupā nebija atkarīga no vecuma, dzimuma vai sirds kreisā kambara izsviedes frakcijas. Ietekme uz visu cēloņu izraisīto mirstību nesasniedza statistisku nozīmīgumu salīdzinājumā ar placebo (absolūtā samazināšanās 2,3 %).
Ar nebivololu ārstētajiem pacientiem novēroja mazāk pēkšņas nāves gadījumu (4,1 % pret 6,6 %, relatīvā samazināšanās pa 38 %).
In vitro un in vivo eksperimenti ar dzīvniekiem pierādījuši, ka nebivololam nepiemīt iekšēja simpatomimētiska aktivitāte. In vitro un in vivo eksperimenti ar dzīvniekiem pierādījuši, ka farmakoloģiskās devās nebivololam nepiemīt membrānas stabilizējoša darbība.
Veseliem brīvprātīgajiem nebivolols būtiski neietekmē maksimālo slodzes jaudu un izturību.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas abi nebivolola enantiomēri ātri uzsūcas. Nebivolola uzsūkšanos neietekmē uztura uzņemšana; nebivololu var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Izkliede
Plazmā abi nebivolola enantiomēri tiek saistīti pārsvarā ar albumīniem. 98,1 % SRRR nebivolola un 97,9 % RSSS nebivolola saistās ar plazmas olbaltumvielām.
Biotransformācija
Nebivolols tiek plaši metabolizēts, daļēji par aktīviem hidroksimetabolītiem. Nebivolols tiek metabolizēts alicikliskās un aromātiskās hidroksilēšanās, N–dealkilēšanās un glikuronidēšanās ceļā, veidojas arī hidroksimetabolītu glikuronīdi. Nebivolola metabolizēšanos aromātiskās hidroksilēšanās ceļā ietekmē no CYP2D6 atkarīgs ģenētiski noteikts oksidatīvais polimorfisms. Iekšķīgi lietota nebivolola biopieejamība ir aptuveni 12 % cilvēkiem ar ātru metabolizēšanos un gandrīz pilnīga cilvēkiem ar lēnu metabolizēšanos. Lietojot pastāvīgi un vienādas devas, nemainīta nebivolola maksimālā koncentrācija plazmā lēnajiem metabolizētājiem ir aptuveni 23 reizes lielāka nekā ātrajiem metabolizētājiem. Nosakot nemainītu aktīvo vielu kopā ar aktīvajiem metabolītiem, maksimālā koncentrācija plazmā atšķiras 1,3 – 1,4 reizes.
Metabolizēšanās ātruma atšķirību dēļ nebivolola deva vienmēr jāpielāgo pacienta individuālai nepieciešamībai, tādēļ lēnajiem metabolizētājiem varētu būt nepieciešama mazāka deva.
Ātrajiem metabolizētājiem nebivolola enantiomēru eliminācijas pusperiods vidēji ir 10 stundas. Lēnajiem metabolizētājiem tas ir 3 – 5 reizes ilgāks. Ātrajiem metabolizētājiem RSSS enantiomēra līmenis plazmā ir nedaudz augstāks nekā SRRR enantiomēra līmenis. Lēnajiem metabolizētājiem šī atšķirība ir lielāka. Ātrajiem metabolizētājiem abu enantiomēru hidroksimetabolītu eliminācijas pusperiods vidēji ir 24 stundas, lēnajiem metabolizētājiem – aptuveni divreiz lielāks.
Vairumam pacientu (ātrajiem metabolizētājiem) stabils nebivolola līmenis plazmā tiek sasniegts 24 stundās, hidroksimetabolītu līmenis – dažās dienās.
Koncentrācija plazmā, lietojot no 1 līdz 30 mg, ir atkarīga no devas. Nebivolola farmakokinētiku neietekmē pacienta vecums.
Eliminācija
Vienu nedēļu pēc lietošanas 38 % devas tiek izvadīti ar urīnu un 48 % ar izkārnījumiem. Nemainīta nebivolola veidā urīnā izdalās mazāk nekā 0,5 % lietotās devas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Povidons K30
Laktozes monohidrāts
Preželatinizēta kukurūzas ciete
Kroskarmelozes nātrija sāls
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Krospovidons
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Tabletes ir iepakotas blisteros (PVH/alumīnija blisteros).
Iepakojumi pa 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 84, 98, 100 un 500 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
STADA Arzneimittel AG, Stadastraße 2-18, 61118 Bad Vilbel, Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
07-0316
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2007.gada 5.decembris.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010.gada 18.jūnijs.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2016.gada augusts.
SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
