Nebiphar 5 mg tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Nebivololum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0343-15
09-0343
Pharmachemie B.V., Netherlands; Teva Operations Poland Sp.z o.o., Poland; Teva Pharmaceutical Works Private Limited Company, Hungary; Teva UK Ltd., United Kingdom
11-FEB-14
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Teva Pharma B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Nebiphar 5 mg tabletes
Nebivololum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Nebiphar un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Nebiphar lietošanas
3. Kā lietot Nebiphar
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Nebiphar
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Nebiphar un kādam nolūkam to lieto
Nebiphar satur nebivololu, kardiovaskulāru zāļu līdzekli, kas pieder selektīvo beta blokatoru grupai (t.i. ar selektīvu iedarbību uz sirds asinsvadu sistēmu). Tas novērš paātrinātu sirdsdarbību un kontrolē sirds, kā asins sūkņa, darbības spēku. Tas iedarbojas arī kā asinsvadu paplašinātājs, kas arī veicina asinsspiediena pazemināšanos.
Nebiphar lieto, lai ārstētu pacientus ar:
paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensija),
vieglas un vidēji smagas pakāpes hronisku sirds mazspēju un pacientiem no 70 gadu vecuma papildus citai terapijai.
2. Kas Jums jāzina pirms Nebiphar lietošanas
Nelietojiet Nebiphar šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret nebivololu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir sirds mazspēja, kura tikko atklājusies vai kura nesen pasliktinājusies, vai Jūs pēc akūtas sirds mazspējas saņemat intravenozas infūzijas terapiju (intravenoza šķīduma pilināšana rokā) pret asinsrites šoku, lai uzlabotu sirdsdarbību;
ja Jums ir sirds ritma traucējumi (piem., sinusa mezgla vājuma sindroms, ieskaitot sinuatriālu blokādi);
ja Jums ir sirds vadīšanas traucējumi (piem., otrās un trešās pakāpes sirds blokāde un Jums nav kardiostimulators);
ja Jums ir astma vai kādreiz ir bijušas elpošanas grūtības vai sēkšana;
ja Jums ir smaga hroniska obstruktīva plaušu slimība;
ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens, pietvīkums vai caureja, ko izraisa neārstēts virsnieru dziedzera serdes audzējs (feohromocitoma);
ja Jums ir vielmaiņas traucējumi ar skābju/sārmu līdzsvara izmaiņām organismā (metaboliska acidoze);
ja Jums ir ļoti lēna sirdsdarbība (pirms zāļu lietošanas uzsākšanas mazāk nekā 60 sitienu minūtē);
ja Jums ir pazemināts asinsspiediens (sistoliskais jeb „augšējais” spiediens ir zemāks par 90 mmHg);
ja Jums ir pavājināta asinsrite rokās vai kājās;
ja Jūs ārstējaties ar floktafenīnu (lieto, lai atvieglotu sāpes un pietūkumu) vai sultoprīdu (lieto, lai ārstētu nervu sistēmas traucējumus) (skatīt Citas zāles un Nebiphar).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Nebiphar lietošanas konsultējieties ar ārstu:
ja Jums ir paredzēta operācija, kur nepieciešama anestēzija, Jūsu ārsts var teikt, lai Jūs pārtraucat lietot šīs zāles 24 stundas pirms operācijas;
ja Jums ir sirds mazspēja, kuras ārstēšana nav uzsākta vai kura nav stabilizēta;
ja Jūs ievērojat, ka sirdsdarbība kļūst pārāk lēna Nebiphar lietošanas laikā;
ja Jums ir asins cirkulācijas traucējumi rokās vai kājās (piem., Reino sindroms vai mijklibošana), tie var pastiprināties Nebiphar lietošanas laikā;
ja Jums ir pirmās pakāpes sirds blokāde;
ja Jums ir sāpes krūtīs miera stāvokļa laikā un kuras cikliski atkārtojas (Princmetāla stenokardija). Nebiphar var pagarināt sāpju ilgumu un to, cik reizes tās atgadās;
ja Jums ir cukura diabēts, jo nebivolols var maskēt pazemināta cukura līmeņa (hipoglikēmija) pazīmes;
ja Jums ir vairogdziedzera darbības traucējumi, jo nebivolols var maskēt paātrinātas sirdsdarbības (tahikardijas) simptomus, šie simptomi var pastiprināties, ja Jūs pēkšņi pārtraucat lietot Nebiphar;
ja Jums ir sabiezinātas un iekaisušas ādas zvīņošanās (psoriāze);
ja Jums ir alerģiskas reakcijas, jo nebivolols var pastiprināt šīs reakcijas;
ja Jums hroniska obstruktīva plaušu slimība, beta blokatori jālieto piesardzīgi, jo tie var pastiprināt elpceļu konstrikciju;
ja Jums ilgstoši ir elpošanas traucējumi.
Hroniskas sirds slimības ārstēšanas sākumā Jums jāatrodas pieredzējuša ārsta uzraudzībā (skatīt 3. punktu). Ārstēšanos nedrīkst pārtraukt pēkšņi, kamēr tās pārtraukšanu nav skaidri izvērtējis un norādījis Jūsu ārsts (skatīt 3. punktu).
Citas zāles un Nebiphar
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Nelietojiet Nebiphar vienlaicīgi ar šādām zālēm:
floktafenīnu (lieto, lai atvieglotu sāpes un pietūkumu);
sultoprīdu (lieto, lai ārstētu nervu sistēmas traucējumus).
Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat kādas no šādām zālēm:
zāles, kuras lieto, lai ārstētu sirds ritma traucējumus, piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, cibenzolīns, flekainīds, disopiramīds, lidokaīns, meksiletīns, propafenons un amiodarons;
zāles, kuras zināmas kā kalcija kanālu blokatori, kuri palēnina sirdsdarbību un pazemina asinsspiedienu, piemēram, verapamils un diltiazēms;
zāles, kuras zināmas kā centrālas iedarbības antihipertensīvi līdzekļi, piemēram, klonidīns, guanfacīns, moksonidīns, metildopa un rilmenidīns;
anestēzijas līdzekļus;
insulīnu vai iekšķīgi lietojamus pretdiabēta līdzekļus;
zāles, kuras lieto sirds mazspējas ārstēšanai, piemēram, sirds glikozīdus;
zāles, kuras zināmas kā dihidropiridīna kalcija kanālu blokatori, piemēram, amlodipīns, felodipīns, lacidipīns, nifedipīns, nicardipīns, nimodipīns un nitrendipīns;
citus antihipertensīvos līdzekļus vai organiskos nitrātus, kas tiek lietoti, lai mazinātu sāpes krūtīs;
antipsihotiskus līdzekļus (piemēram, fenotiazīnus) un antidepresantus (piemēram, fluoksetīnu vai imipramīnu), tie var paaugstināt asinsspiedienu, samazinot nebivolola iedarbību;
zāles, kuras mazina sāpes un iekaisumu, piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi;
zāles, kuras zināmas kā simpatomimētiski līdzekļi, kuri imitē vai bloķē norepinefrīna un epinefrīna iedarbību organismā;
zāles, par kurām zināms, ka tās inhibē citohroma P450 izoenzīmu CYP2D6, piemēram, paroksetīns, fluoksetīns, tioridazīns, hinidīns, terbinafīns, bupropions, hlorohīns un levpromazīns;
cimetidīnu, zāles, kuras lieto, lai ārstētu peptiskas čūlas;
zāles, kuras lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu un stenokardiju, piemēram, nikardipīns;
amifostīnu, aizsarglīdzeklis ķīmijterapijas un radioterapijas laikā;
baklofēnu, muskuļu relaksants;
meflohīnu, pretmalārijas zāles.
Nebiphar kopā ar uzturu un dzērienu
Nebiphar var lietot kopā ar uzturu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Nebiphar nedrīkst lietot grūtniecības laikā un laikā, kad barojat bērnu ar krūti.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nebiphar lietošanas laikā barošana ar krūti nav ieteicama.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Nebiphar var izraisīt reiboni un bezsamaņu. Ja novērojat kādu no šīm parādībām, izvairieties no transportlīdzekļu vadīšanas un darbībām, kur nepietiekamas uzmanības dēļ varat pakļaut sevi vai citus smagiem ievainojumiem vai nāvei (piem., mehānismu apkalpošana), kamēr reiboņi un bezsamaņas gadījumi izzūd.
Nebiphar satur laktozi
Pacientiem, kuriem ir laktozes nepanesība, jāievēro, ka Nebiphar tablete satur 142,21 mg laktozes monohidrāta. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Nebiphar
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Lietošanas veids
Tablete jānorij ar pietiekamu šķidruma daudzumu (piem., viena glāze ūdens). Tableti var lietot ēdienreižu laikā vai starp tām. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Ja ārsts Jums ir teicis lietot ¼ (ceturtdaļu) vai ½ (pusi) tabletes dienā, lūdzu, skatiet instrukciju tālāk, kā salauzt Nebiphar tableti ar krustveida dalījuma līniju.
Novietojiet tableti uz līdzenas, cietas virsmas (piemēram, uz galda vai darbvirsmas) ar krustveida dalījuma līniju uz augšu.
Salauziet tableti, piespiežot abu roku rādītājpirkstus paralēli vienai dalījuma līnijai (1. un 2. attēls).
Tabletes ceturtdaļu var iegūt, līdzīgā veidā salaužot pusi tabletes (3. un 4. attēls).
1. un 2. attēls. Paņēmiens, kā salauzt Nebiphar tableti uz pusēm
3. un 4. attēls. Paņēmiens, kā iegūt ceturto daļu no Nebiphar tabletes
Hipertensija
Pieaugušie
Ieteicamā deva ir 5 mg (viena tablete) dienā, ieteicams vienā un tajā pašā dienas laikā.
Asinsspiedienu pazeminošā iedarbība kļūst pamanāma pēc 1-2 nedēļām no ārstēšanās uzsākšanas. Dažreiz optimāla iedarbība tiek sasniegta tikai pēc 4 nedēļām.
Kombinācija ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem
Beta blokatorus var lietot vienus pašus vai vienlaicīgi ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Līdz šim papildus antihipertensīva iedarbība ir novērota tikai tad, ja nebivololu lieto kombinācijā ar 12,5/25 mg hidrohlortiazīda.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ieteicamā sākuma deva ir 2,5 mg dienā (puse no tabletes). Ja nepieciešams, ārsts palielinās Jūsu devu līdz 5 mg dienā.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst lietot šīs zāles.
Gados vecāki pacienti
Ja Jums ir vairāk nekā 65 gadi, ieteicamā sākuma deva ir 2,5 mg dienā (puse no tabletes). Ja nepieciešams, ārsts palielinās Jūsu devu līdz 5 mg dienā. Ja Jūs esat vecāks par 75 gadiem, ārstam, kamēr lietojat šīs zāles, Jūs rūpīgi jānovēro.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Nebiphar nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 18 gadiem, jo trūkst datu par zāļu lietošanas drošumu un efektivitāti.
Hroniska sirds mazspēja
Stabilas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana parasti ir ilgstoša.
Pieaugušie
Sākuma deva ir 1,25 mg (tabletes ceturtā daļa) dienā. Deva var tikt palielināta, kamēr tiek sasniegta Jums piemērotākā deva. Devu var palielināt pēc 1-2 nedēļām līdz 2,5 mg (puse no tabletes) dienā, pēc tam līdz 5 mg (viena tablete) dienā un tad līdz 10 mg (divas tabletes) dienā. Maksimālā ieteicamā deva ir 10 mg (divas tabletes) nebivolola vienreiz dienā. Jums 2 stundas pēc ārstēšanās uzsākšanas un katru reizi pēc devas palielināšanas jāatrodas pieredzējuša ārsta uzraudzībā.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana, jo Jums nozīmētajai devai vajadzētu būt Jums piemērotai. Nebiphar nav ieteicams pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst lietot šīs zāles.
Gados vecāki pacienti
Nav nepieciešama Jūsu devas pielāgošana, ja ārsts Jūs rūpīgi pārbaudījis un noteicis, kāda deva Jums nepieciešama.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Nebiphar nav ieteicams bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 18 gadiem, jo trūkst datu par zāļu lietošanas drošumu un efektivitāti.
Ja pārtraucat lietot Nebiphar
Nav ieteicams strauji pārtraukt nebivolola terapiju, jo strauja lietošanas pārtraukšana var izraisīt pārejošu sirds mazspējas pasliktināšanos. Ja nepieciešama terapijas pārtraukšana, deva ir jāsamazina pakāpeniski – uz pusi katru nedēļu.
Ja esat lietojis Nebiphar vairāk nekā noteikts
Ja Jūs (vai kāds cits) ir norijis vairākas tabletes kopā, vai Jūs domājat, ka bērns ir norijis kādu tableti, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai tuvāko slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Biežākās nebivolola pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir izteikti palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), pazemināts asinsspiediens ar iespējamu ģībšanu (hipotensija), elpas trūkums, tā kā bronhiālās astmas gadījumā (bronhu spazmas) un akūta sirds mazspēja.
Lūdzu, paņemiet līdzi šo lietošanas instrukciju, visas atlikušās tabletes un iepakojumu pie ārsta vai uz slimnīcu, lai varētu zināt, cik tablešu izlietots.
Ja esat aizmirsis lietot Nebiphar
Ja esat aizmirsis lietot Nebiphar devu, bet atceraties par to nedaudz vēlāk, lietojiet tās dienas devu kā parasti. Taču, ja ir pagājis ilgāks laiks (piemēram, vairākas stundas), un drīz būs jālieto nākamā deva, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet nākamo plānoto devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu. Tomēr būtu jāizvairās no šādu gadījumu atkārtošanās.
Ja pārtraucat lietot Nebiphar
Nepārtrauciet Nebiphar lietošanu, iepriekš nesazinoties ar ārstu. Ja zāļu lietošana tiek strauji pārtraukta, var novērot slimības simptomu pasliktināšanos, tādēļ Jūsu ārsts pakāpeniski samazinās Jūsu devu. Sazinieties ar savu ārstu, ja pārtraucot Nebiphar lietošanu, slimības simptomi pasliktinās vai Jums ir citi jautājumi par šo zāļu lietošanu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Par tālāk uzskaitītajām blakusparādībām ir ziņots ar aptuveni šādu biežuma iedalījumu:
Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes vai reibonis;
tirpšanas vai nejutīguma sajūta rokās un kājās;
elpas trūkums;
aizcietējumi, slikta dūša vai caureja;
nogurums vai šķidruma aizture (tūska vai pietūkums).
Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):
palēnināta sirdsdarbība vai citi sirdsdarbības traucējumi;
sirds vadīšanas traucējumi, kas ietekmē sirds ritmu (1. pakāpes AV blokāde);
sirdsdarbības traucējumi, kā rezultātā var būt elpas trūkums vai potīšu pietūkums;
redzes traucējumi;
apgrūtināta elpošana vai sēkšana;
gremošanas traucējumi, vēdera uzpūšanās vai vemšana;
nieze, izsitumi vai ādas apsārtums;
pazemināts asinsspiediens;
kontrakcijas līdzīgas dzemdību sāpēm, kas rodas fiziskas slodzes laikā;
impotence (erektīlā disfunkcija);
murgaini sapņi;
depresija;
klīniskajos pētījumos ar hroniskas sirds mazspējas slimniekiem tika novērota palēnināta sirdsdarbība, reibonis, sirds mazspējas pasliktināšanās, pazemināts asinsspiediens (piemēram, reibonis strauji pieceļoties kājās), nespēja panest zāles, neregulāra sirdsdarbība, tūska (piemēram, pietūkušas potītes).
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 000):
ģībšana;
psoriāzes paasinājums (izsitumi uz ādas).
Nav zināms (nav iespējams noteikt, balstoties uz pieejamajiem datiem)
Citas blakusparādības, par kurām ziņots, ir nātrene, sejas, mēles, lūpu un rīkles pietūkums, kas var apgrūtināt elpošanu un rīšanu, un alerģiskas reakcijas (paaugstināta jutība). Ja tā notiek, pārtrauciet Nebiphar lietošanu un nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Lietojot dažas līdzīgas zāles (beta adrenerģiskus antagonistus), novērotas arī šādas blakusparādības: neesošu lietu redzēšana un dzirdēšana (halucinācijas), psihozes, apjukums, Jūsu roku vai kāju pirksti var kļūt bāli vai zilgani un nejutīgi, vāja asinsrite rokās un kājās, piemēram, Reino fenomens, sausums acīs, rētošanās, fibroze un acs plakstiņu gļotādas saraušanās, izsitumi ar ādas lobīšanos un auss iekaisums (toksiska ietekme uz acīm, gļotādu, ādu).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Nebiphar
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Nebiphar satur
Aktīvā viela ir nebivolols (Nebivololum) (nebivolola hidrohlorīda veidā). Katra tablete satur 5 mg nebivolola, kas atbilst 5,45 mg nebivolola hidrohlorīda.
Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, kroskarmelozes nātrija sāls, mikrokristaliskā celuloze, hipromeloze (E464), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds un magnija stearāts.
Nebiphar ārējais izskats un iepakojums
Nebiphar ir balta vai gandrīz balta, apaļa, bikonveksa tablete ar krustveida dalījuma līniju vienā pusē un plakanu otru pusi.
Tabletes pieejamas PVH-PVDH/alumīnija dzidros/caurspīdīgos blisteros. Iepakojuma lielumi: 7, 8, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100, 500 un 50 x 1 vienas devas (slimnīcu iepakojums) tablešu blisteri.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
Ražotājs
TEVA Pharmaceutical Works Private Limited Company, Pallagi út 13, 4042 Debrecen, Ungārija
vai
TEVA UK Ltd., Brampton Road, Hampden Park, Eastbourne, East Sussex, BN22 9AG, Lielbritānija
vai
Pharmachemie BV, Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
vai
Teva Operations Poland Sp. z o.o., Mogilska 80 Street, 31-546 Kraków, Polija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Beļģija: Nebivolol Teva 5 mg tabletten
Bulgārija: Nebivolol Teva 5 mg tablets
Igaunija: Nebiphar, 5 mg tabletid
Ungārija: Nebivolol-Teva 5 mg tabletta
Īrija: Nebivolol Teva 5 mg Tablets
Itālija: Nebivololo Teva Italia 5 mg compresse
Latvija: Nebiphar 5 mg tabletes
Lietuva: NEBIPHAR 5 mg tabletės
Nīderlande: Nebivolol Teva 5 mg, tabletten
Spānija: Nebivolol Teva 5 mg comprimidos EFG
Lielbritānija: Nebivolol 5 mg tablets
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018
SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018
PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
NEBIPHAR 5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 5 mg nebivolola (Nebivololum), kas atbilst 5,45 mg nebivolola hidrohlorīda.
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 142,21 mg laktozes monohidrāta tabletē.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Balta vai gandrīz balta, apaļa, bikonveksa tablete ar krustveida dalījuma līniju vienā pusē un ar līdzenu otru pusi.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija
Esenciālās hipertensijas ārstēšana.
Hroniska sirds mazspēja (HSM)
Stabilas vieglas un vidēji smagas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana kombinācijā ar standarta terapiju
gados vecākiem pacientiem no 70 g.v.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Hipertensija
Pieaugušie
Deva ir viena tablete (5 mg) dienā, vēlams vienā un tajā pašā laikā.
Asinsspiedienu pazeminošā darbība sākas pēc 1 – 2 nedēļu ārstēšanas. Reizēm optimālais efekts tiek sasniegts tikai pēc 4 nedēļām.
Kombinācija ar citām antihipertensīvām zālēm
Beta blokatorus var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar citām antihipertensīvām zālēm. Līdz šim papildus antihipertensīva iedarbība novērota tikai, ja nebivololu kombinēja ar 12,5 – 25 mg hidrohlortiazīda.
Pacienti ar nieru mazspēju
Pacientiem ar nieru mazspēju ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg dienā. Nepieciešamības gadījumā dienas devu var palielināt līdz 5 mg.
Pacienti ar aknu mazspēju
Dati par lietošanu pacientiem ar aknu mazspēju vai aknu darbības traucējumiem ir nepietiekami. Tāpēc nebivolola lietošana šiem pacientiem ir kontrindicēta.
Gados vecāki pacienti
Par 65 gadiem vecākiem pacientiem ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg dienā. Nepieciešamības gadījumā dienas devu var palielināt līdz 5 mg. Tomēr, ņemot vērā nelielo lietošanas pieredzi pacientiem, kas vecāki par 75 gadiem, jāievēro piesardzība, un šādi pacienti rūpīgi jānovēro.
Pediatriskā populācija
Dati par lietošanu bērniem un pusaudžiem nav pieejami. Tādēļ lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Hroniska sirds mazspēja (HSM)
Stabilas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana jāuzsāk pakāpeniski devu palielinot līdz optimālajai individuālajai uzturošajai devai.
Sešas nedēļas pirms terapijas uzsākšanas pacientiem jābūt stabilai hroniskai sirds mazspējai bez akūtas mazspējas epizodēm. Ārstējošajam ārstam vēlama pieredze hroniskas sirds mazspējas ārstēšanā.
Pacientiem, kas saņem kardiovaskulāro zāļu terapiju, ieskaitot diurētiskos līdzekļus un/vai digoksīnu un/vai AKE inhibitorus un/vai angiotensīna II antagonistus, šo zāļu deva divu nedēļu laikā pirms nebivolola terapijas uzsākšanas būtu jānostabilizē.
Uzsākot ārstēšanu, devas palielināšana jāveic ar 1 – 2 nedēļu starplaikiem šādā secībā, ņemot vērā zāļu panesamību pacientam:
1,25 mg nebivolola deva palielināma līdz 2,5 mg nebivolola dienā, tad līdz 5 mg dienā un tad līdz 10 mg dienā.
Maksimālā ieteicamā nebivolola dienas deva ir 10 mg dienā.
Terapijas uzsākšana, kā arī katra devas palielināšana veicama pieredzējuša speciālista uzraudzībā vismaz 2 stundu garumā, lai pārliecinātos, ka klīniskie rādītāji (īpaši asinsspiediens, sirdsdarbības frekvence, sirds vadīšanas traucējumi, sirds mazspējas pasliktināšanās) paliek nemainīgi.
Blakusparādību rašanās var neļaut visus pacientus ārstēt ar maksimālo ieteikto devu. Ja nepieciešams, sasniegto devu var pakāpeniski samazināt un atkal atbilstoši palielināt.
Titrēšanas fāzē sirds mazspējas pasliktināšanās vai zāļu nepanesamības gadījumā, vispirms ieteicams samazināt nebivolola devu vai, ja nepieciešams (smagas hipotensijas, sirds mazspējas pasliktināšanās ar akūtu plaušu tūsku gadījumā, kardiogēna šoka, simptomātiskas bradikardijas vai AV blokādes gadījumā), nekavējoties pārtraukt tā lietošanu.
Stabilas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana ar nebivololu parasti ir ilgstoša.
Nav ieteicams strauji pārtraukt nebivolola terapiju, jo strauja lietošanas pārtraukšana var izraisīt pārejošu sirds mazspējas pasliktināšanos. Ja nepieciešama terapijas pārtraukšana, deva ir jāsamazina pakāpeniski – uz pusi katru nedēļu.
Pacienti ar nieru mazspēju
Vieglas līdz vidēji smagas nieru mazspējas gadījumā devas pielāgošana nav nepieciešama, jo zāļu devas palielināšana līdz maksimālajai panesamajai devai tiek veikta individuāli. Nav pieredzes zāļu lietošanai pacientiem ar smagu nieru mazspēju (seruma kreatinīns ≥250μmol/L). Tādēļ nebivolola lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.
Pacienti ar aknu mazspēju
Ir ierobežoti dati par zāļu lietošanu pacientiem ar nieru mazspēju. Tādēļ nebivolola lietošana šiem pacientiem ir kontrindicēta.
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana nav nepieciešama, jo zāļu devas palielināšana līdz maksimālajai panesamajai devai tiek veikta individuāli.
Pediatriskā populācija
Dati par lietošanu bērniem un pusaudžiem nav pieejami. Tādēļ lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai. Tablete jānorij uzdzerot pietiekamu daudzumu šķidruma (piem., glāzi ūdens). Tableti var lietot kopā ar ēdienu vai bez tā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Aknu mazspēja vai aknu darbības traucējumi.
Akūta sirds mazspēja, kardiogēns šoks vai sirds mazspējas dekompensācijas epizodes, kad bijusi nepieciešama intravenoza (i.v.) terapija ar inotropiem līdzekļiem.
Tāpat kā citi beta blokatori, nebivolols ir kontrindicēts sekojošos gadījumos:
sinusa mezgla vājuma sindroms, ieskaitot sinuatriālu blokādi,
2. un 3. pakāpes atrioventrikulāra blokāde (bez kardiostimulatora),
bronhu spazmas un bronhiālā astma anamnēzē,
neārstēta feohromocitoma,
metabola acidoze,
bradikardija (pirms ārstēšanas uzsākšanas pulss lēnāks par 60 reizēm/min),
hipotensija (sistoliskais asinsspiediens < 90 mmHg),
smagi perifērās asinsrites traucējumi,
vienlaicīga lietošana ar floktafenīnu un sultoprīdu (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Skatīt arī 4.8. apakšpunktu Nevēlamās blakusparādības.
Šie brīdinājumi un norādījumi attiecas uz beta blokatoriem kopumā.
Anestēzija
Beta adrenoreceptoru blokāde mazina aritmiju risku ievadnarkozes un intubācijas laikā. Ja beta adrenoreceptoru blokāde tiek pārtraukta gatavojoties ķirurģiskai operācijai, beta blokatora lietošana jāpārtrauc vismaz 24 stundas pirms tās.
Jāievēro piesardzība, lietojot dažus narkozes līdzekļus, kas izraisa sirds darbības nomākumu. Pacientu var pasargāt no vagālas reakcijas, intravenozi ievadot atropīnu.
Sirds un asinsvadu sistēma
Parasti beta blokatorus nedrīkst lietot pacientiem ar neārstētu sastrēguma sirds mazspēju (SSM), kamēr stāvoklis nav stabilizējies.
Pacientiem ar sirds išēmisko slimību ārstēšana ar beta blokatoriem jāpārtrauc pakāpeniski, t. i., 1 – 2 nedēļu laikā. Nepieciešamības gadījumā vienlaikus jāuzsāk aizvietojoša terapija, lai novērstu stenokardijas paasinājumu.
Beta blokatori var izraisīt bradikardiju. Ja pulss miera stāvoklī kļūst lēnāks par 50 – 55 sitieniem/min un/vai pacientam ir simptomi, kas liecina par bradikardiju, beta blokatora deva ir jāsamazina.
Beta blokatori jālieto piesardzīgi šādos gadījumos:
pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (Reino slimību vai sindromu, mijklibošanu), jo šie traucējumi var pastiprināties;
pacientiem ar 1. pakāpes AV blokādi, jo beta blokatori negatīvi ietekmē impulsu pārvades ilgumu;
pacientiem ar Princmetala stenokardiju nebloķētas alfa receptoru noteiktās koronāro artēriju vazokonstrikcijas dēļ: beta blokatori var palielināt stenokardijas lēkmju biežumu un ilgumu.
Nebivolola kombinācija ar verapamila un diltiazēma tipa kalcija kanāla blokatoriem, ar 1. grupas antiaritmiskajiem līdzekļiem un ar centrālas darbības antihipertensīvām zālēm parasti nav ieteicama. Sīkāk skatīt 4.5. apakšpunktā.
Vielmaiņa un endokrīnā sistēma
Nebivolols neietekmē glikozes līmeni asinīs cukura diabēta slimniekiem. Cukura diabēta slimniekiem tomēr jāievēro piesardzība, jo nebivolols var maskēt dažas hipoglikēmijas pazīmes (tahikardiju, sirdsklauves).
Beta blokatori var maskēt tahikardijas simptomus vairogdziedzera hiperfunkcijas gadījumā. Pēkšņa lietošanas pārtraukšana var pastiprināt šo simptomus.
Elpošanas sistēma
Pacientiem ar hroniskām obstruktīvām plaušu slimībām beta blokatori jālieto piesardzīgi, jo var pastiprināties elpceļu sašaurināšanās simptomi.
Citi brīdinājumi
Pacienti ar psoriāzi anamnēzē beta blokatorus drīkst lietot tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas.
Beta blokatori var paaugstināt jutību pret alergēniem, kā arī anafilaktisko reakciju smaguma pakāpi.
Hroniskas sirds mazspējas ārstēšanas uzsākšanas gadījumā ar nebivololu nepieciešama regulāra kontrole. Devas un lietošanas veidu, lūdzu, skatiet 4.2. apakšpunktā. Ārstēšanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, ja vien tas nav absolūti indicēts. Vairāk informācijas lūdzu skatīt 4.2. apakšpunktā.
Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Farmakodinamiskā mijiedarbība
Kopumā uz beta blokatoriem attiecas šādas mijiedarbības.
Kontrindicētas zāļu kombinācijas
Floktafenīns (NPL): beta blokators var kavēt floktafenīna ierosinātās kompensējošās kardiovaskulārās reakcijas, kas saistītas ar hipotensiju vai šoku.
Sultoprīds (antipsihotisks līdzeklis): nav ieteicama nebivolola un sultoprīda vienlaicīga lietošana, jo tas var palielināt ventrikulārās aritmijas rašanās risku.
Neieteicamās zāļu kombinācijas
I klases antiaritmiskie līdzekļi (hinidīns, hidrohinidīns, cibenzolīns, flekainīds, dizopiramīds, lidokaīns, meksiletīns, propafenons): var pastiprināties to iedarbība uz atrioventrikulārās pārvades laiku, kā arī negatīvā inotropā iedarbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Verapamila/diltiazēma tipa kalcija antagonisti: negatīva ietekme uz kontraktilitāti un atrioventrikulāro vadīšanu. Intravenoza verapamila ievadīšana pacientiem, kuri tiek ārstēti ar beta blokatoriem, var izraisīt nopietnu hipotensiju un atrioventrikulāro blokādi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Centrālas darbības antihipertensīvie līdzekļi (klonidīns, guanfacīns, moksonidīns, metildopa,
rilmenidīns): vienlaicīga centrālas darbības antihipertensīvo līdzekļu lietošana var pasliktināt sirds mazspēju, samazinoties centrālajam simpātiskajam tonusam (sirdsdarbības palēnināšanās un sirds izsviedes tilpuma samazināšanās, vazodilatācija) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēkšņa centrālas darbības antihipertensīvo līdzekļu lietošanas pārtraukšana, īpaši pirms beta blokatora lietošanas pārtraukšanas, var palielināt “rikošeta” tipa hipertensijas risku.
Piesardzīgi lietojamās zāļu kombinācijas
III klases antiaritmiskie līdzekļi (amiodarons): var palielināties ietekme uz atrioventrikulāro vadīšanas laiku.
Anestēzijas līdzekļi – halogenētie ogļūdeņraži: beta blokatoru un narkozes līdzekļu vienlaicīga lietošana var nomākt reflektoro tahikardiju un palielināt hipotensijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vispārējs ieteikums ir pēkšņi nepārtraukt ārstēšanu ar beta blokatoriem. Anesteziologam jāzina, ka pacients lieto nebivololu.
Insulīns un iekšķīgi lietojamie pretdiabēta līdzekļi: lai gan nebivolols neietekmē glikozes līmeni asinīs, vienlaicīga lietošana var maskēt dažus hipoglikēmijas simptomus (sirdsklauves, tahikardiju).
Baklofēns (antispastisks līdzeklis), amifostīns (antineoplastiks līdzeklis): vienlaicīga lietošana ar antihipertensīviem līdzekļiem var paaugstināt asinsspiedienu; tādēļ antihipertensīvā līdzekļa devas jāpielāgo pakāpeniski.
Meflohīns (pretmalārijas zāles): teorētiski vienlaicīgi lietojot ar beta blokatoriem var pagarināties QTc intervāls.
Zāļu kombinācijas, kas pirms lietošanas jāizvērtē
Sirds glikozīdi: vienlaicīga lietošana var paildzināt atrioventrikulārās pārvades laiku. Nebivolola klīniskajos pētījumos nav konstatētas klīniskas šīs mijiedarbības pazīmes. Nebivolols neietekmē digoksīna farmakokinētiku.
Dihidropiridīna tipa kalcija antagonisti (amlodipīns, felodipīns, lacidipīns, nifedipīns, nikardipīns, nimodipīns, nitrendipins): vienlaicīga lietošana var palielināt hipotensijas risku, kā arī nevar izslēgt turpmākas miokarda funkcijas pavājināšanos pacientiem ar sirds mazspēju.
Antipsihotiskie līdzekļi, antidepresanti un sedatīvie līdzekļi (tricikliskie antidepresanti, barbiturāti un fenotiazīni): vienlaikus lietošana var pastiprināt beta blokatoru hipotensīvo efektu (papildinošs efekts).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL): nav nekādas ietekmes uz nebivolola hipotensīvo darbību.
Simpatomimētiskie līdzekļi: vienlaicīga lietošana var nomākt beta blokatoru darbību. Beta
adrenerģiskie līdzekļi var nenoliedzami izraisīt simpatomimētisko līdzekļu alfa adrenerģisko darbību ar abiem - gan alfa, gan beta adrenerģiskajiem efektiem (hipertensijas, smagas bradikardijas un sirds blokādes risks).
Farmakokinētiska mijiedarbība
Nebivolola metabolismā piedalās CYP2D6 izoenzīms, tāpēc šā enzīma inhibitoru, īpaši paroksetīna, fluoksetīna, tioridazīna, hinidīna, terbinafīna, bupropiona, hlorohīna un levomepromazīna vienlaikus lietošana var paaugstināt nebivolola līmeni plazmā, kas saistās ar palielinātu smagas bradikardijas un blakusparādību risku.
Cimetidīna vienlaikus lietošana paaugstināja nebivolola līmeni plazmā, nemainot tā klīnisko iedarbību. Ranitidīna vienlaikus lietošana neietekmēja nebivolola farmakokinētiku. Ja nebivololu lieto ēšanas laikā un antacīdo līdzekli starp ēdienreizēm, abus preparātus var ordinēt vienlaikus.
Nebivolola kombinēšana ar nikardipīnu nedaudz palielināja abu zāļu koncentrāciju plazmā, nemainot to klīnisko iedarbību. Alkohola, furosemīda vai hidrohlortiazīda un nebivolola vienlaikus lietošana neietekmēja nebivolola farmakokinētiku. Nebivolols neietekmē varfarīna farmakokinētiku un farmakodinamiku.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nebivololam piemīt farmakoloģiskas īpašības, kas var negatīvi ietekmēt grūtniecību un/vai augli/ jaundzimušo. Pamatā, beta blokatori pasliktina placentas apasiņošanu, kas var izraisīt augļa augšanas aizkavēšanu, intrauterīnu augļa bojāeju, spontānu abortu vai priekšlaicīgas dzemdības. Auglim un jaundzimušajam turklāt iespējamas blakusparādības (hipoglikēmija un bradikardija). Ja nepieciešama beta-adrenoreceptoru blokatoru lietošana, ieteicams izvēlēties beta1-selektīvo adrenoreceptoru blokatoru lietošanu.
Nebivolola lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama, ja vien tas nav galēji nepieciešams. Ja nebivolola terapija tiek uzskatīta par nepieciešamu, jānovēro uteroplacentārā asins plūsma un augļa attīstība. Ja novērota nelabvēlīga ietekme uz grūtniecību vai augli, jāapsver alternatīvas terapijas iespēja. Jaundzimušais rūpīgi jānovēro. Parasti pirmo 3 dienu laikā pēc dzimšanas sagaidāmi hipoglikēmijas un bradikardijas simptomi.
Barošana ar krūti
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka nebivolols izdalās mātes pienā. Nav zināms, vai šīs zāles izdalās cilvēka mātes pienā. Vairums beta blokatoru, īpaši preparāti ar lipofīlām īpašībām, arī nebivolols un tā aktīvie metabolīti, izdalās mātes pienā, kaut gan atšķirīgos daudzumos. Tādēļ nebivolola lietošanas laikā bērna barošana ar krūti nav ieteicama.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti pētījumi.
Farmakodinamikas pētījumi liecina, ka nebivolols neietekmē psihomotoro funkciju. Ja vada transportlīdzekļus vai apkalpo mehānismus, jāievēro, ka dažkārt iespējams reibonis vai ģībonis.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Ārstējamo slimību atšķirību dēļ blakusparādības hipertensijas un HSM gadījumā norādītas atsevišķi.
Hipertensija
Tabulā norādītās novērotās blakusparādības pēc sastopamības biežuma iedalītas šādi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (no ≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (no ≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (no ≥ 1/10000 līdz < 1/1000) ļoti reti (< 1/10000), nav zināms (nav iespējams noteikt, balstoties uz pieejamajiem datiem).
Katrā biežuma grupā blakusparādības sakārtotas to smaguma samazināšanās kārtībā.
ORGĀNU
SISTĒMA
Bieži
(≥1/100 līdz
<1/10)
Retāk
(≥ 1/1 000 līdz ≤
1/100)
Ļoti reti
(≤1/10 000)
Nav zināms
Imūnās sistēmas
traucējumi
Angioedēma,
paaugstināta
jutība
Psihiskie
traucējumi
Murgi naktīs,
depresija
Nervu sistēmas
traucējumi
Galvassāpes,
reibonis,
parestēzijas
Sinkope
Acu bojājumi
Redzes traucējumi
Sirds funkcijas
traucējumi
Bradikardija,
sirds mazspēja,
palēnināta AV
vadīšana/ AV
blokāde
Asinsvadu sistēmas
traucējumi
Hipotensija,
mijklibošanas
pastiprināšanās
Elpošanas sistēmas
traucējumi, krūšu
kurvja un videnes
slimības
Elpas trūkums
Bronhospazmas
Kuņģa-zarnu trakta
traucējumi
Aizcietējums,
slikta dūša,
caureja
Dispepsija,
meteorisms,
vemšana
Ādas un zemādas
audu bojājumi
Nieze, eritematozi
izsitumi
Psoriāzes
paasinājums
Nātrene
Reproduktīvās
sistēmas
traucējumi un krūts
slimības
Impotence
Vispārēji
traucējumi un
reakcijas
ievadīšanas vietā
Nogurums,
tūska
Lietojot dažus beta blokatorus, novērotas arī šādas blakusparādības: halucinācijas, psihozes,
apjukums, aukstas/cianotiskas ekstremitātes, Reino fenomens, sausums acīs un praktolola tipa toksiska ietekme uz acīm, gļotādu, ādu.
Hroniska sirds mazspēja
Ir pieejami dati par blakusparādībām pacientiem ar HSM no placebo kontrolēta klīniska pētījuma. Tajā piedalījās 1067 pacienti, kas lietoja nebivololu, un 1061 pacients, kas lietoja placebo. Šajā pētījumā 449 nebivololu lietojušie pacienti (42,1 %) ziņoja par, iespējams, cēloniski saistītām blakusparādībām, salīdzinot ar 334 placebo lietojušiem pacientiem (31,5 %). Biežāk ziņotās blakusparādības nebivololu lietojušajiem pacientiem bija bradikardija un reibonis, katra aptuveni 11 % pacientu. Atbilstošā blakusparādību sastopamība placebo lietojušajiem pacientiem bija attiecīgi aptuveni 2 % un 7 %.
Ziņots par šādu blakusparādību (ar vismazāko iespēju saistībā ar zāļu lietošanu) sastopamību, kas tiek uzskatītas par specifiskām hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai:
sirds mazspējas pasliktināšanos novēroja 5,8 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 5,2 % pacientu, kas lietoja placebo;
par ortostatisko hipotensiju ziņoja 2,1 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 1,0 % pacientu, kas lietoja placebo;
zāļu nepanesamība radās 1,6 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,8 % pacientu, kas lietoja placebo;
pirmās pakāpes atrioventrikulārā blokāde radās 1,4 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,9 % pacientu, kas lietoja placebo;
par apakšējo ekstremitāšu tūsku ziņots 1,0 % ar nebivololu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,2 % pacientu, kas lietoja placebo.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400, fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem ar nebivololu.
Simptomi
Beta blokatoru pārdozēšanas simptomi ir bradikardija, hipotensija, bronhospazmas un akūta sirds mazspēja.
Ārstēšana
Pārdozēšanas vai paaugstinātas jutības gadījumā pacients būtu pastāvīgi jānovēro un jāārstē intensīvās terapijas nodaļā. Jākontrolē glikozes līmenis asinīs. Kuņģī un zarnu traktā vēl palikušās preparāta daļas uzsūkšanos var novērst ar kuņģa skalošanu un aktivētās ogles vai caurejas līdzekļa lietošanu.
Varētu būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. Bradikardija vai paaugstināta nervus vagus tonusa izpausmes jāārstē ar atropīnu vai metilatropīnu. Hipotensija un šoks jāārstē ar asins plazmas vai plazmas aizstājēju ievadīšanu un nepieciešamības gadījumā ar kateholamīniem. Beta bloķējošo darbību var novērst, lēni intravenozi ievadot izoprenalīna hidrohlorīdu, sākot ar vidēji 5 µg/min, vai dobutamīnu, sākot ar 2,5 µg/min, līdz sasniegts vēlamais efekts. Neefektivitātes gadījumos izoprenalīnu var kombinēt ar dopamīnu. Ja arī šādi nevar sasniegt vēlamo efektu, var apsvērt 50 – 100 µg/kg i.v. glikagona ievadīšanu. Nepieciešamības gadījumā injekcija jāatkārto vienas stundas laikā, ja nepieciešams, i.v. infūzijas veidā ievadot 70 µg/kg/h glikagona. Ārkārtējos gadījumos, kad bradikardiju nevar novērst ar zālēm, jāizmanto kardiostimulators.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Selektīvi beta adrenoreceptoru blokatori.
ATĶ kods: C07AB12
Nebivolols ir divu enantiomēru – SRRR nebivolola (jeb d–nebivolola) un RSSS nebivolola (jeb l– nebivolola) – maisījums. Tas apvieno divējādu farmakoloģisko darbību:
tas ir konkurējošs un selektīvs beta receptoru antagonists: šo iedarbību izraisa SRRR enantiomērs (d–enantiomērs);
tam piemīt viegli izteiktas asinsvadus paplašinošas īpašības, kas rodas L– arginīna/slāpekļa oksīda mijiedarbības dēļ.
Farmakodinamiskā iedarbība
Nebivolola vienreizējas un atkārtotas devas palēnina sirdsdarbību un pazemina asinsspiedienu miera stāvoklī un slodzes laikā gan pacientiem ar normālu, gan ar paaugstinātu asinsspiedienu. Ilgstošas ārstēšanas gadījumā antihipertensīvais efekts saglabājas.
Nebivolols terapeitiskās devās neizraisa alfa adrenerģisko antagonismu.
Akūtas un hroniskas nebivolola terapijas laikā pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu pazeminās sistēmiskā asinsvadu pretestība. Neskatoties uz sirdsdarbības palēnināšanos, sirds izsviedes mazināšanās miera stāvoklī un slodzes laikā var nebūt izteikta palielinātā sirds kontrakcijas spēka dēļ. Šo hemodinamikas atšķirību, salīdzinājumā ar citiem beta1-receptoru antagonistiem, klīniskā nozīme nav pilnībā noskaidrota.
Pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu nebivolols pastiprina ar NO saistīto asinsvadu atbildes reakciju uz acetilholīnu (ACh), kas pacientiem ar endotēlija disfunkciju ir pavājināta.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Mirstības-saslimstības placebo kontrolētais pētījums tika veikts 2128 70 gadus veciem un vecākiem pacientiem (vidējais vecums 75,2 gadi) ar stabilu hronisku sirds mazspēju un samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju vai bez tās (vidējā KKIF 36 ± 12,3 % ar šādu sadalījumu: 56 % pacientu KKIF mazāka nekā 35 %, 25 % pacientu KKIF no 35 % līdz 45 % un 19 % pacientu KKIF lielāka nekā 45 %). Pacienti tika novēroti vidēji 20 mēnešus. Nebivolols papildus standarta terapijai nozīmīgi palielināja laiku līdz nāves iestāšanās vai hospitalizācijas brīdim kardiovaskulāra cēloņa dēļ (primārais vērtētais efektivitātes raksturlielums) ar relatīvā riska samazināšanos pa 14 % (absolūtā samazināšanās 4,2 %). Šī riska samazināšanās sākās pēc 6 ārstēšanas mēnešiem un saglabājās visu ārstēšanas laiku (vidējais ilgums 18 mēneši). Nebivolola efektivitāte pētījuma grupā nebija atkarīga no vecuma, dzimuma vai sirds kreisā kambara izsviedes frakcijas. Ietekme uz visu cēloņu izraisīto mirstību nesasniedza statistisku nozīmīgumu salīdzinājumā ar placebo (absolūtā samazināšanās 2,3 %).
Ar nebivololu ārstētajiem pacientiem novēroja mazāk pēkšņas nāves gadījumu (4,1 % pret 6,6 %, relatīvā samazināšanās pa 38 %).
In vitro un in vivo eksperimenti ar dzīvniekiem pierādījuši, ka nebivololam nepiemīt iekšēja simpatomimētiska aktivitāte.
In vitro un in vivo eksperimenti ar dzīvniekiem pierādījuši, ka farmakoloģiskās devās nebivololam nepiemīt membrānas stabilizējoša darbība.
Veseliem brīvprātīgajiem nebivolols būtiski neietekmē maksimālo slodzes jaudu un izturību.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas abi nebivolola enantiomēri ātri uzsūcas. Nebivolola uzsūkšanos neietekmē uztura uzņemšana; nebivololu var lietot gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm.
Biotransformācija
Nebivolols tiek plaši metabolizēts, daļēji par aktīviem hidroksimetabolītiem. Nebivolols tiek metabolizēts alicikliskās un aromātiskās hidroksilēšanās, N–dealkilēšanās un glikuronidēšanās ceļā, veidojas arī hidroksimetabolītu glikuronīdi. Nebivolola metabolizēšanos aromātiskās hidroksilēšanās ceļā ietekmē no CYP2D6 atkarīgs ģenētiski noteikts oksidatīvais polimorfisms. Iekšķīgi ievadīta nebivolola bioloģiskā pieejamība ir vidēji 12 % cilvēkiem ar ātru metabolizēšanos un gandrīz pilnīga cilvēkiem ar lēnu metabolizēšanos. Lietojot pastāvīgi un vienādas devas, nemainīta nebivolola maksimālā koncentrācija plazmā lēnajiem metabolizētājiem ir aptuveni 23 reizes lielāka nekā ātrajiem metabolizētājiem. Nosakot nemainītu aktīvo vielu kopā ar aktīvajiem metabolītiem, maksimālā koncentrācija plazmā atšķiras 1,3 – 1,4 reizes. Metabolizēšanās ātruma atšķirību dēļ nebivolola deva vienmēr jāpielāgo pacienta individuālai nepieciešamībai, tādēļ lēnajiem metabolizētājiem varētu būt nepieciešama mazāka deva.
Ātrajiem metabolizētājiem nebivolola enantiomēru eliminācijas pusperiods vidēji ir 10 stundas. Lēnajiem metabolizētājiem tas ir 3 – 5 reizes ilgāks. Ātrajiem metabolizētājiem RSSS enantiomēra līmenis plazmā ir nedaudz augstāks nekā SRRR enantiomēra līmenis. Lēnajiem metabolizētājiem šī atšķirība ir lielāka. Ātrajiem metabolizētājiem abu enantiomēru hidroksimetabolītu eliminācijas pusperiods vidēji ir 24 stundas, lēnajiem metabolizētājiem – aptuveni divreiz lielāks.
Izkliede
Vairumam pacientu (ātrajiem metabolizētājiem) stabils nebivolola līmenis plazmā tiek sasniegts 24 stundās, hidroksimetabolītu līmenis – dažās dienās.
Koncentrācija plazmā, lietojot no 1 līdz 30 mg, ir atkarīga no devas. Nebivolola farmakokinētiku neietekmē pacienta vecums.
Plazmā abi nebivolola enantiomēri tiek saistīti pārsvarā ar albumīniem.
98,1 % SRRR nebivolola un 97,9 % RSSS nebivolola saistās ar plazmas olbaltumiem.
Eliminācija
Vienu nedēļu pēc ievadīšanas 38 % devas tiek izvadīti ar urīnu un 48 % ar izkārnījumiem.
Nemainīta nebivolola veidā urīnā izdalās mazāk nekā 0,5 % lietotās devas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti
neliecina par īpašu risku cilvēkam
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Nātrija kroskarmeloze
Mikrokristāliskā celuloze
Hipromelloze (E464)
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/PVdH – alumīnija dzidri/caurspīdīgi blisteri. Iepakojuma lielumi: 7, 8, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100, 500 un 50 x 1 vienas devas blisteri (slimnīcu iepakojums).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA, Haarlem, Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
09-0343
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009. gada 5. oktobris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 11. februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
06/2015
SASKAŅOTS ZVA 24-09-2015
PAGE \* MERGEFORMAT 1
