Nakom

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Nakom 250 mg /25 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 250 mg levodopas (Levodopum) un 25 mg karbidopas (Carbidopum) (monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Zilas, plankumainas, ovālas abpusēji izliektas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pretparkinsonisma līdzeklis.

Parkinsona slimības un sindroma ārstēšanai.

Nakom ir indicēts pacientiem ar parkinsonismu, kuri saņem piridoksīnu saturošus vitamīnus (B₆ vitamīnu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Optimālā Nakom dienas deva jānosaka, to uzmanīgi titrējot katram pacientam.

Nakom tabletes ir pieejamas karbidopas un levodopas attiecībā 10 : 1, lai katram pacientam varētu precīzi titrēt devu.

Vispārēji apsvērumi

Pētījumi liecina, ka karbidopa pilnīgi inhibē (piesātina) perifēro dopa dekarboksilāzi, lietojot apmēram 70 – 100 mg dienā. Pacientiem, kuri saņem mazāku karbidopas daudzumu par šo, visticamāk novēros sliktu dūšu un vemšanu.

Sākot lietot Nakom, var turpināt lietot citus standarta pretparkinsonisma līdzekļus, izņemot levodopu vienu pašu, tomēr iespējams, ka to devas būs jāpielāgo.

Gan terapeitiskā atbildes reakcija, gan nevēlamās blakusparādības daudz ātrāk novēro, lietojot Nakom nekā levodopu, tāpēc devas pielāgošanas periodā pacients rūpīgi jānovēro. Dažiem pacientiem pārlieku lielas devas agrīns simptoms var būt patvaļīgas kustības, īpaši blefarospazmas.

Pacienti, kuri nesaņem levodopu

Sākot lietot Nakom 250 mg /25 mg tabletes, ieteicamā deva ir puse tabletes vienu vai divas reizes dienā. Tomēr šāda deva var nenodrošināt optimālo, pacientam nepieciešamo karbidopas devu. Ja nepieciešams, papildus katru dienu vai katru otro dienu var ordinēt vēl pusi tabletes, kamēr tiek sasniegta optimāla atbildes reakcija.

Atbildes reakciju var novērot vienas dienas laikā, reizēm pēc vienas devas. Pilnīga atbildes reakcija parasti tiek sasniegta septiņu dienu laikā, salīdzinot ar levodopu, kur tā tiek sasniegta vairāku nedēļu vai mēnešu laikā.

Pacienti, kuri saņem tikai levodopu

Levodopas lietošana jāpārtrauc vismaz 12 stundas pirms Nakom lietošanas sākšanas (24 stundas, ja lietota ilgstošās darbības zāļu forma). Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir lietot Nakom kā pirmo devu no rīta pēc nakts bez levodopas. Nakom dienas devai jābūt apmēram 20% no iepriekš lietotās levodopas dienas devas.

Ieteicamā sākuma deva vairumam pacientu, kuri lietojuši vairāk nekā 1500 mg levodopas dienā, ir viena Nakom 250 mg/25 mg tablete trīs vai četras reizes dienā.

Balstdeva

Terapija jāpielāgo individuāli un pakāpeniski, līdz tiek sasniegta vēlamā atbildes reakcija.

Ja nepieciešama lielāka levodopas deva, jāaizstāj ar Nakom 250 mg/25 mg tabletēm viena tablete trīs vai četras reizes dienā. Ja nepieciešams, Nakom 250 mg/25 mg tablešu skaitu var palielināt maksimāli līdz astoņām tabletēm dienā, papildus ordinējot pusi tabletes vai vienu tableti dienā. Ir maz pieredzes, lietojot karbidopa dienas devā, kas ir lielāka par 200 mg.

Maksimālā ieteicamā deva

8 tabletes Nakom dienā (200 mg karbidopas un 2 g levodopas). Pacientam, kurš sver 70 kg, tas ir apmēram 3 mg/kg karbidopas un 30 mg/kg levodopas.

Pacienti, kuri saņem levodopu kopā ar citu dekarboksilāzes inhibitoru

Pēc ārstēšanas ar levodopu kombinācijā ar citu dekarboksilāzes inhibitoru pacientam sākot lietot Nakom, iepriekšējā terapija jāpārtrauc vismaz 12 stundas pirms Nakom lietošanas sākšanas. Jāsāk ar tādu Nakom devu, kas atbilst levodopas daudzumam iepriekš lietotajā levodopas/dekarboksilāzes inhibitora kombinētajā preparātā.

Pacienti, kuri saņem citas pretparkinsonisma zāles

Pašreizējā pieredze liecina, ka, sākot Nakom lietošanu, citu pretparkinsonisma līdzekļu lietošanu var turpināt, lai gan jāpielāgo deva atbilstoši ražotāju ieteikumiem.

Lietošana bērniem

Nakom lietošanas drošums par 18 gadiem jaunākiem pacientiem nav noteikts, un zāļu lietošana pacientiem līdz 18 gadu vecumam nav ieteicama.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Šo zāļu lietošanas pieredze gados vecākiem pacientiem ir ļoti liela. Iepriekš minētie norādījumi atspoguļo šīs pieredzes laikā iegūtos klīniskos datus.

4.3. Kontrindikācijas

Kontrindicēta levodopas/karbidopas lietošana vienlaikus ar neselektīvajiem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem. To lietošana jāpārtrauc vismaz divas nedēļas pirms levodopas/karbidopas terapijas sākšanas. Levodopu/karbidopu var lietot vienlaikus ar ražotāja ieteiktajām selektīvo B tipa MAO inhibitoru, piemēram, selegilīna hidrohlorīda, devām (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Levodopas/karbidopas lietošana kontrindicēta pacientiem ar diagnosticētu paaugstinātu jutību pret levodopu, karbidopu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, kā arī pacientiem ar šaura leņķa glaukomu.

Tā kā levodopa var aktivizēt ļaundabīgu melanomu, šīs zāles nav atļauts lietot pacientiem ar aizdomīgiem nediagnosticētiem ādas bojājumiem vai melanomu anamnēzē.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Levodopa/karbidopa nav ieteicama zāļu lietošanas izraisītu ekstrapiramidālu reakciju novēršanai.

Levodopu/karbidopu var lietot pacientiem, kas levodopu saņem monoterapijas veidā, tomēr tā jāpārtrauc vismaz 12 stundas pirms levodopas/karbidopas terapijas sākšanas.

Pacientiem, kam iepriekš ordinēta tikai levodopa, iespējama diskinēzija, jo karbidopa palīdz lielākam levodopas daudzumam iekļūt smadzenēs, tādēļ veidojas vairāk dopamīna. Diskinēzijas dēļ var būt jāsamazina deva.

Levodopa/karbidopa, tāpat kā levodopa, var izraisīt patvaļīgas kustības un psihes traucējumus. Tiek uzskatīts, ka pēc levodopas lietošanas šīs reakcijas izraisa paaugstināts dopamīna līmenis smadzenēs, tādēļ levodopa/karbidopa var izraisīt recidīvu. Var būt jāsamazina deva.

Visi pacienti rūpīgi jānovēro, jo ir iespējama depresija ar vienlaicīgu tieksmi uz pašnāvību.

Pacienti, kam ir psihoze (arī anamnēzē), jāārstē piesardzīgi.

Jāievēro piesardzība, ja levodopa/karbidopa ordinēta vienlaikus ar psihoaktīvām zālēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Levodopa/karbidopa piesardzīgi jālieto pacientiem ar smagām kardiovaskulārām vai plaušu slimībām, bronhiālo astmu, nieru, aknu vai endokrīnām slimībām, kā arī pacientiem, kam anamnēzē ir peptiska čūla (iespējamas kuņģa-zarnu trakta augšdaļas asiņošanas dēļ) vai krampji.

Jāievēro piesardzība, ja levodopa/karbidopa tiek ordinēta pacientiem, kam anamnēzē ir miokarda infarkts kopā ar neizzudušu atriālu, nodālu vai ventrikulāru aritmiju. Šādiem pacientiem pirmo devu lietošanas, kā arī to pielāgošanas laikā īpaši rūpīgi jākontrolē sirds funkcija.

Ar levodopa/karbidopa var piesardzīgi ārstēt pacientus, kam ir hroniska atvērta kakta glaukoma, ja terapijas laikā tiek labi kontrolēts intraokulārais spiediens un pacienti tiek rūpīgi novēroti attiecībā uz intraokulārā spiediena pārmaiņām.

Pēc pēkšņas pretparkinsonisma līdzekļu lietošanas pārtraukšanas ir ziņots par simptomu kompleksu, kas atgādina neiroleptisko ļaundabīgo sindromu un izpaužas ar tādiem simptomiem kā muskuļu stīvums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, psihes pārmaiņas un paaugstināts kreatīna fosfokināzes līmenis serumā. Tādēļ pacienti, kam pēkšņi tiek samazināta levodopas/karbidopas deva vai pārtraukta tās lietošana, rūpīgi jānovēro, īpaši ja pacients vienlaicīgi ir saņēmis arī neiroleptiskos līdzekļus.

Levodopas lietošana ir bijusi saistīta ar miegainību un pēkšņas iemigšanas gadījumiem. Ļoti retos gadījumos ir ziņots par pēkšņu iemigšanu ikdienas darbu laikā. Dažos šādos gadījumos tas noticis neapzināti vai bez brīdinošām pazīmēm. Pacienti par to jāinformē, un viņiem jāiesaka levodopas lietošanas laikā ievērot piesardzību, vadot transportlīdzekli un apkalpojot iekārtas. Pacientiem, kam ir bijusi miegainība un/vai pēkšņas iemigšanas gadījumi, jāatturas vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Turklāt var apsvērt nepieciešamību samazināt devu vai pārtraukt terapiju.

Tāpat kā lietojot levodopu, ilgstošas terapijas laikā ieteicams periodiski pārbaudīt aknu, asinsrades, sirds-asinsvadu sistēmas un nieru darbību.

Ja nepieciešama vispārējā anestēzija, levodopu/karbidopu var lietot tik ilgi, kamēr pacientam ir atļauta iekšķīga zāļu lietošana. Ja ārstēšana uz laiku tiek pārtraukta, parasto dienas devu drīkst lietot, tiklīdz pacients spēj iekšķīgi lietot zāles.

Melanoma

Epidemioloģiskas pētījumos novērots, ka pacientiem ar Parkinsona slimību ir lielāks (aptuveni 2–6 reizes lielāks) melanomas risks nekā kopējā populācijā. Nav noskaidrots, vai novērotais palielinātais risks ir Parkinsona slimības vai citu faktoru, piemēram, Parkinsona slimības ārstēšanai lietoto zāļu dēļ.

Tādēļ laikā, kad levodopa/karbidopa tiek lietots jebkurai indikācijai, pacientiem un ārstiem ir ieteicams veikt regulārus novērojumus attiecībā uz melanomas formām. Ideālā gadījumā pārbaudes jāveic attiecīgam speciālistam (piemēram, dermatologam).

Impulsu kontroles traucējumi

Pacienti regulāri jākontrolē, vai viņiem nerodas impulsu kontroles traucējumi. Pacienti un viņu aprūpētāji jābrīdina par to, ka pacientiem, kas tiek ārstēti ar dopamīna agonistiem un/vai citām levodopu saturošām dopamīnerģiskajām zālēm (arī levodopu/karbidopu), iespējami ar uzvedību saistīti simptomi, kas liecina par impulsu kontroles traucējumiem, piemēram, patoloģiska aizraušanās ar azartspēlēm, pastiprināta dzimutieksme un hiperseksualitāte, nepārvarama tieksme tērēt naudu vai iepirkties, pārēšanās vai nepārvarama tieksme ēst. Ja attīstās šādi simptomi, ieteicams pārskatīt terapiju.

Dopamīna disregulācijas sindroms

Dopamīna disregulācijas sindroms (DDS) ir atkarības traucējums, kas izpaužas kā pārmērīga zāļu

lietošana, ko novēro dažiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar karbidopu/levodopu. Pirms terapijas

uzsākšanas pacienti un aprūpētāji ir jābrīdina par potenciālo DDS veidošanās risku (skatīt arī 4.8.

apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ja vienlaikus ar levodopu/karbidopu tiek ordinētas turpmāk minētās zāles, jāievēro piesardzība.

Antihipertensīvi līdzekļi

Pēc levodopas/karbidopas lietošanas pacientiem, kuri saņem dažus antihipertensīvus līdzekļus, novērota simptomātiska ortostatiska hipertensija. Tādēļ tad, kad tiek sākta ārstēšana ar levodopu/karbidopu, var būt jāpielāgo antihipertensīva līdzekļa deva.

Antiholīnerģiskie līdzekļi

Antiholīnerģiskie līdzekļi var ietekmēt levodopas/karbidopas uzsūkšanos, tādējādi arī pacienta atbildreakciju.

Antidepresanti

Pēc vienlaicīgas triciklisko antidepresantu un levodopas/karbidopas lietošanas retos gadījumos ziņots par nevēlamām blakusparādībām, arī hipertensiju un diskinēziju.

Informāciju par pacientiem, kas saņem monoamīnoksidāzes inhibitorus, skatīt 4.3. apakšpunktā.

Dzelzs preparāti

Pētījumos ir novērots, ka dzelzs (II) sulfāta vai glikonāta vienlaicīga iekšķīga lietošana samazina karbidopas un/vai levodopas biopieejamību.

Citas zāles

Dopamīna D₂ receptoru antagonisti (piemēram, fenotiazīni, butirofenoni un risperidons) un izoniazīds var vājināt levodopas terapeitisko efektu.

Ziņots, ka fenitoīns un papaverīns pārtrauc levodopas labvēlīgo terapeitisko ietekmi Parkinsona slimības gadījumā. Pacienti, kas šīs zāles saņem vienlaikus ar levodopu/karbidopu, rūpīgi jānovēro attiecībā uz terapeitiskās atbildes reakcijas izzušanu.

Nav ieteicama levodopas/karbidopas lietošana vienlaikus ar dopamīna deficītu izraisošām zālēm, piemēram, tetrabenazīnu, vai citām zālēm, par kurām zināms, ka tās organismā izraisa monoamīnu deficītu.

Vienlaicīga selegilīna un karbidopas/levodopas terapija var būt saistīta ar smagu ortostatisku hipotensiju, ko neizraisa karbidopas/levodopas lietošana monoterapijas veidā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tā kā levodopa konkurē ar noteiktām aminoskābēm, dažiem pacientiem, kas saņem olbaltumvielām bagātu uzturu, var būt traucēta levodopas uzsūkšanās.

Laboratoriskās analīzes

Levodopas un karbidopas lietošana ir izraisījusi vairāku laboratorisko analīžu rezultātu novirzes. Tās izpaužas ar aknu darbību raksturojošo analīžu rezultātu vērtību palielināšanos, piemēram, sārmainās fosfatāzes, ASAT, AlAT, laktāta dehidrogenāzes, bilirubīna, atlieku slāpekļa asinīs, kreatinīna un urīnskābes līmeņa paaugstināšanos, kā arī pozitīviem Kūmsa testa rezultātiem.

Pēc levodopas/karbidopas lietošanas novērota hemoglobīna un hematokrīta līmeņa pazemināšanās, paaugstināts glikozes līmenis asinīs un palielināts leikocītu skaits, kā arī baktēriju un asiņu klātbūtne urīnā.

Lietojot teststrēmeles ketonūrijas atklāšanai, levodopa/karbidopa var izraisīt pseidopozitīvas reakcijas, nosakot ketonvielas. Šīs reakcijas rezultāts nemainīsies, ja urīna paraugs tiks uzvārīts.

Iespējami arī pseidonegatīvi rezultāti, ar glikozes oksidāzes metodi nosakot glikozūriju.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Lai gan nav zināms, kā levodopa/karbidopa ietekmē cilvēka grūtniecību, gan levodopa, gan tā kombinācijas ar karbidopu trušiem ir izraisījušas iekšējo orgānu un skeleta anomālijas. Tādēļ pirms levodopas/karbidopas lietošanas reproduktīvā vecuma sievietēm jāsalīdzina šo zāļu potenciāli sniegtais ieguvums un iespējamais apdraudējums gadījumā, ja iestāsies grūtniecība.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai karbidopa izdalās mātes pienā. Pētot vienu māti ar Parkinsona slimību, kura baroja ar krūti, tika konstatēta levodopas izdalīšanās pienā. Tā kā daudzas zāles izdalās mātes pienā, un zīdainim ir iespējamas nopietnas nevēlamas blakusparādības, ņemot vērā zāļu nozīmību mātei, jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt barošanu ar krūti, vai levodopas/karbidopas lietošanu.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Katra pacienta reakcija uz zālēm var atšķirties, un atsevišķas pēc levodopas/karbidopas lietošanas novērotās blakusparādības var ietekmēt dažu pacientu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Pacienti, kas tiek ārstēti ar levodopu un kam mēdz būt miegainība un/vai pēkšņa iemigšana, jāinformē par nepieciešamību atturēties vadīt transportlīdzekli vai iesaistīties darbībās (piemēram, iekārtu apkalpošanā), kuru laikā modrības traucējumi pašam pacientam vai citām personām var radīt nopietnas traumas vai nāves risku, kamēr šādu gadījumu recidīvi un miegainība nav izzudusi (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Levodopu/karbidopu saņēmušajiem pacientiem bieži novērotās blakusparādības ir saistītas ar dopamīna farmakoloģisko aktivitāti centrālajā nervu sistēmā. Šīs reakcijas parasti var vājināt, samazinot devu. Visbiežāk novērotās blakusparādības ir dažādas diskinēzijas formas (arī horejai līdzīga diskinēzija), distonija, citas patvaļīgu kustību formas un slikta dūša. Muskuļu raustīšanās un blefarospazmas var uzskatīt par agrīnām pazīmēm, kuru dēļ jāapsver nepieciešamība samazināt devu.

Turpmāk norādītas pārējās klīnisko pētījumu laikā un pēcreģistrācijas periodā novērotās blakusparādības.

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Ļaundabīga melanoma (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija, hemolītiska un nehemolītiska anēmija, trombocitopēnija, agranulocitoze.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija, ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās.

Psihiskie traucējumi

Psihoze, arī mānija, halucinācijas un paranoja, depresija ar noslieci uz pašnāvību vai bez tās, demence, dīvaini sapņi, uzbudinājums, apjukums, orientācijas traucējumi, bezmiegs, trauksme, eiforija, bruksisms, neskaidra apziņa.

Dopamīna disregulācijas sindroms (biežums nav zināms).

Impulsu kontroles traucējumi

Ar dopamīna agonistiem un/vai citām levodopu saturošām dopamīnerģiskām zālēm, arī ar levodopu/karbidopu ārstētiem pacientiem ir iespējama patoloģiska aizraušanās ar azartspēlēm, pastiprināta dzimumtieksme un hiperseksualitāte, nepārvarama tieksme tērēt naudu vai iepirkties, pārēšanās vai nepārvarama tieksme ēst (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nervu sistēmas traucējumi

Ģībonis, reibonis, ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (ĻNS) (skatīt 4.4. apakšpunktu), bradikinēzes gadījumi (“on-off” fenomens), parestēzija, ataksija, nejutīgums, pastiprināta roku trīce, rūgta garša mutē, galvassāpes, sajūtu saasināšanās un latenta Hornera sindroma aktivizēšanās.

Levodopas lietošana saistīta ar miegainību, un ļoti retos gadījumos tā bijusi saistīta ar pārmērīgu miegainību dienas laikā un pēkšņas iemigšanas gadījumiem.

Retos gadījumos bijuši krampji, tomēr cēloņsakarība ar karbidopas/levodopas lietošanu nav noskaidrota.

Acu bojājumi

Diplopija, redzes miglošanās, paplašinātas zīlītes, okulogīriska krīze.

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsdarbības traucējumi un/vai sirdsklauves.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ortostatiski efekti, arī hipotensija, hipertensija, flebīts, pietvīkums, karstuma viļņi.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Dispnoja, aizsmakums, elpošanas patoloģijas.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes un diskomforta sajūta vēderā, aizcietējums, meteorisms, dedzinoša sajūta mēlē, siekalošanās, disfāgija, vemšana, asiņošana kuņģa-zarnu traktā, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas veidošanās, caureja, tumšas siekalas, dispepsija, sausa mute, žagošanās.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Angioedēma, nātrene, nieze, Henoha-Šēnleina purpura, matu izkrišana, izsitumi, tumši sviedri, pastiprināta svīšana.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu krampji, trisms.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Tumšs urīns, urīna aizture, urīna nesaturēšana.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Priapisms.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes krūškurvī, tūska, nespēks, nogurums, ģībonis, astēnija, gaitas traucējumi.

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Krišana.

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Dopamīna disregulācijas sindroms (DDS) ir atkarības traucējums, ko novēro dažiem pacientiem,

kuri tiek ārstēti ar karbidopu/levodopu. Pacientiem, kuriem ir šis traucējums, tas izpaužas kā

dopamīnerģisko zāļu ļaunprātīga kompulsīva tipa lietošana devās, kas pārsniedz motorisko

simptomu kontrolei nepieciešamās devas, un dažos gadījumos var izpausties kā smagas diskinēzijas

(skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Akūta levodopas/karbidopas pārdozēšanas terapijai kopumā jābūt tādai pašai kā gadījumos, kad pārdozēta tikai levodopa, tomēr levodopas/karbidopas darbības vājināšanai nav efektīvs piridoksīns.

Pacients elektrokardiogrāfiski jākontrolē attiecībā uz aritmijas attīstību. Ja nepieciešams, jāizmanto līdzekļi pret aritmiju.

Jāņem vērā, ka pacients vienlaicīgi ar levodopu/karbidopu var būt lietojis arī citas zāles.

Līdz šim nav iegūta pieredze par dialīzes izmantošanu, tādēļ nav zināms tās sniegtais ieguvums saistībā ar pārdozēšanas terapiju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretparkinsonisma līdzekļi, dopamīnerģiskie līdzekļi.

ATĶ kods: N04BA02

Levodopa ir dopamīna priekšzāles un to lieto Parkinsona slimības aizstājterapijā.

Nakom ir karbidopas, aromātiskā aminoskābju dekarboksilāzes inhibitora, un levodopas, dopamīna metaboliskā priekšteča, savienojums tabletē, ko lieto Parkinsona slimības un sindroma ārstēšanai.

Levodopa, dekarboksilējoties par dopamīnu smadzenēs, atvieglo Parkinsona slimības simptomus.

Karbidopa, kas nešķērso hematoencefālisko barjeru, kavē levodopas ekstracerebrālo dekarboksilāciju, padarot levodopu pieejamu transportēšanai uz smadzenēm un pārveidošanai par dopamīnu.

Karbidopa ir perifērs dopa dekarboksilāzes inhibitors. Tā kavē levodopas metabolizēšanos par

dopamīnu perifērajā asinsritē, nodrošinot, ka lielāka devas daļa sasniedz galvas smadzenes, kur darbojas dopamīns. Var lietot mazāku levodopas devu, tādējādi mazinot blakusparādību sastopamību un smaguma pakāpi.

Nakom mazina daudzus no parkinsonisma simptomiem, īpaši rigiditāti un bradikinēziju. Tas bieži palīdz ārstēt trīci, disfāgiju, siekalošanos un ortostatisku nestabilitāti, kas saistīta ar Parkinsona slimību un sindromu.

Kad atbildes reakcija pret levodopas monoterapiju ir neregulāra, un Parkinsona slimības simptomi dienas garumā netiek vienmērīgi kontrolēti, aizstāšana ar Nakom parasti mazina atbildes reakcijas svārstīgumu. Mazinot dažas no levodopas monoterapijas blakusparādībām, Nakom ļauj vairāk pacientiem adekvāti mazināt Parkinsona slimības simptomus.

Ir konstatēts, ka piridoksīna hidrohlorīda (B₆ vitamīna) perorālas devas no 10 mg līdz 25 mg ātri likvidē levodopas pretparkinsonisma darbību. Karbidopa novērš šo piridoksīna iedarbību. Pētījumā, kurā pacienti saņēma 100 – 500 mg piridoksīna dienā un tika ārstēti ar karbidopas un levodopas kombināciju, netika konstatēts terapeitiskā efekta zudums.

Darbības sākums, lietojot parastās devas

Atbildes reakcija tiek novērota vienas dienas laikā un reizēm pēc vienas devas. Pilnīgi efektīvas devas parasti tiek sasniegtas 7 dienu laikā.

Nakom karbidopas komponente nesamazina blakusparādības, ko izraisa levodopas centrālā ietekme. Ļaujot smadzenēs nokļūt lielākam daudzumam levodopas, it īpaši, ja slikta dūša un vemšana nav devu ierobežojošs faktors, dažas CNS blakusparādības, piem., diskinēzijas, Nakom terapijas laikā var rasties, izmantojot mazākas devas, un ātrāk nekā levodopas terapijas gadījumā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Ja nav dekarboksilāzes inhibitora, pēc perorālas lietošanas levodopa no kuņģa un zarnu trakta uzsūcas ātri, taču mainīgi. Eliminācijas pusperiods no plazmas ir aptuveni 1 stunda, un dekarboksilācijā tā tiek galvenokārt pārvērsta par dopamīnu, daļa no kura tiek pārvēsta par noradrenalīnu. Līdz 30% tiek pārvērsts par 3-O-metildopu, kuras eliminācijas pusperiods ir 9 – 22 stundas. Aptuveni 80% levodopas tiek izvadīts urīnā 24 stundu laikā homovalīnskābes un dihidroksifenilpienskābes veidā. Mazāk nekā 1% tiek izvadīts nemainīts.

Asinsritē tā konkurē ar citām neitrālām aminoskābēm par transportu cauri hematoencefāliskajai barjerai. Kad tā ir iekļuvusi striatum neironos, tā tiek dekarboksilēta līdz dopamīnam, uzkrāta un izdalīta no presinaptiskajiem neironiem. Levodopa ļoti ātri dekarboksilējas gastrointestinālajā traktā un aknās, tāpēc nogādei smadzenēs atliek ļoti maz neizmainītu zāļu. Perifērā dekarboksilācija mazina levodopas terapeitisko iedarbīgumu, taču izraisa daudzas tās blakusparādības. Šā iemesla dēļ levodopu parasti lieto kopā ar perifēro dekarboksilāzes inhibitoru, piemēram, karbidopu, tādējādi tās pašas terapeitiskās iedarbības sasniegšanai var lietot mazāku devu.

Ja nav levodopas, karbidopa pēc perorālas lietošanas uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta ātri, taču nepilnīgi. Pēc perorālas lietošanas aptuveni 50% izdalās urīnā, no tā aptuveni 3% ir nemainītas zāles. Tā nešķērso hematoencefālisko barjeru, taču šķērso placentu un izdalās mātes pienā. Zāļu metabolisms ir straujš, un praktiski visa nemainītā zāļu daļa izdalās urīnā 7 stundās.

Karbidopa inhibē levodopas perifēro dekarboksilāciju par dopamīnu, taču, tā kā tā nešķērso hematoencefālisko barjeru, efektīvs dopamīna daudzums smadzenēs izstrādājas mazāku levodopas devu lietošanas gadījumā, tādējādi mazinot perifērās blakusparādības, sliktu dūšu un vemšanu, kā arī sirds aritmijas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Nakom ir liela lietošanas pieredze medicīnā. Preklīniskie dati atbilst klīniskajai pieredzei. (Par toksisko ietekmi uz vairošanos skatīt apakšpunktā 4.6. „Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti”.)

Teratogenitātes un reproduktivitātes pētījumi

Karbidopas deva pa 120 mg/kg/dienā pelēm un trušiem neliecināja par teratogenitāti.

Levodopas deva pa 125 un 250 mg/kg/dienā trušiem izraisīja iekšējo orgānu un skeleta malformācijas.

Karbidopas un levodopas kombinācija devu robežās no 25/250 līdz 100/500 mg/kg/dienā neuzrādīja teratogenitāti pelēm, bet trušiem tika novērota iekšējo orgānu un skeleta malformācija, līdzīgi kā ievadot tikai levodopu.

Karbidopa neietekmēja pārošanās spēju, fertilitāti un mazuļu izdzīvošanas ilgumu, ja žurkām ievadīja devas pa 30, 60 vai 120 mg/kg/dienā. Lielākā deva izraisīja nelielu ķermeņa masas samazināšanos tēviņiem.

Karbidopas/levodopas devu pa 10/20, 10/50 vai 10/100 mg/kg/dienā ievadīšana neietekmēja žurku mātīšu vai tēviņu fertilitāti, reproduktīvās spējas vai žurku mazuļu augšanu un dzīves ilgumu.

Kancerogenitāte

Netika novērota ievērojama atšķirība starp ārstētajām žurkām un kontroles grupu attiecībā uz mirstību vai jaunveidojumiem, 96 nedēļu ilgā pētījumā perorāli lietojot karbidopu pa 25, 45 vai 135 mg/kg dienā.

Levodopas/karbidopas kombinācijas (20/10, 50/10 un 100/10 mg/kg dienā) žurkām perorāli tika dotas 106 nedēļas. Netika konstatēta ietekme uz mirstību vai jaunveidojumu rašanās biežumu un veidu, salīdzinot ar vienlaicīgas kontroles grupu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Indigokarmīns (E132)

Kukurūzas ciete

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/Al blisterī pa 10 tabletēm. Kartona kastītē 100 tabletes.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

95-0407

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1995. gada 29. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 19. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018

SASKAŅOTS ZVA 29-11-2018

EQ PAGE 1

[Type text]

EQ PAGE 1