Moxogamma

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Moxogamma 0,2 mg apvalkotās tabletes

Moxogamma 0,3 mg apvalkotās tabletes

Moxogamma 0,4 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur: 0,2 mg moksonidīna (Moxonidinum).

Katra tablete satur: 0,3 mg moksonidīna (Moxonidinum).

Katra tablete satur: 0,4 mg moksonidīna (Moxonidinum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Izskats: Visas tabletes ir apaļas, apmēram 6 mm diametrā.

0,2 mg tabletes ir gaiši rozā.

0,3 mg tabletes ir rozā.

0,4 mg tabletes ir tumši rozā.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vieglas un vidējas pakāpes esenciālā hipertensija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Terapija jāsāk ar vismazāko moksonidīna devu. Tas nozīmē, ka dienas deva ir 0,2 mg moksonidīna no rīta. Ja terapeitiskais efekts ir nepietiekams, devu pēc 3 nedēļām var palielināt līdz 0,4 mg. Šo devu var ieņemt vienā reizē (jālieto no rīta) vai dienas devu var sadalīt (no rīta un vakarā). Ja rezultāts joprojām ir nepietiekams, vēl pēc 3 nedēļām devu var palielināt vēl līdz 0,6 mg dienā, sadalot devu un lietojot no rīta un vakarā. Reizes deva nedrīkst pārsniegt 0,4 mg moksonidīna, bet dienas deva – 0,6 mg moksonidīna.

Pediatriskā populācija

Moksonidīnu nedrīkst dot bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam, jo nav pieejami pietiekami terapeitiskie dati.

Vecāka gadagājuma cilvēki:

Ja nieru darbība nav pavājināta, ieteicamās devas ir tādas pašas kā pieaugušajiem. Tomēr, tā kā vecāka gadagājuma cilvēki var būt jutīgāki pret asinsspiedienu pazeminošu zāļu KV iedarbības, palielinot devu, jāievēro piesardzība.

Ārstēšanas ilgums:

Terapiju nedrīkst pārtraukt pēkšņi, tā jāpārtrauc 2 nedēļu laikā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids:

Lietošana kopā ar uzturu neietekmē moksonidīna farmakokinētiku.

Moksonidīnu var lietot pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas. Tabletes jālieto, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.

4.3. Kontrindikācijas

• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

• Sinusa mezgla vājuma sindroms

• Bradikardija (miera stāvoklī mazāk par 50 sitieniem/minūtē)

• 2. vai 3. pakāpes AV blokāde

• Sirds mazspēja

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pēcreģistrācijas pieredzē pacientiem, kuri saņēma terapiju ar moksonidīnu, ziņots par dažādu pakāpju AV blokādēm. Pamatojoties uz šiem gadījuma ziņojumiem, nevar izslēgt, ka moksonidīns kavē atrioventrikulāro vadīšanu. Tāpēc, ārstējot pacientus ar iespējamu AV blokādes attīstību, ieteicams ievērot piesardzību.

Kad moksonidīnu lieto pacientiem ar 1. pakāpes AV blokādi, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, lai izvairītos no bradikardijas. Moksonidīnu nedrīkst lietot augstākās pakāpes AV blokādes gadījumā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Kad moksonidīnu lieto pacientiem ar smagu koronāro artēriju slimību vai nestabilo stenokardiju, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, jo pacientu populācijā pieredze ir ierobežota.

Ieteicams ievērot piesardzību, nozīmējot moksonidīnu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, tā kā moksonidīns primāri izdalās caur nierēm. Šiem pacientiem rekomendēta uzmanīga devas titrēšana, īpaši terapijas sākumā. Devu jāuzsāk ar 0,2 mg dienā un to var palielināt līdz maksimumam – 0,4 mg dienā pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ > 30 ml/min, bet < 60 ml/min un līdz maksimāli 0,3 mg dienā pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 30 ml/min), ja ir klīniskās indikācijas un laba panesamība.

Ja moksonidīnu lieto kombinācijā ar β blokatoru un ir jāpārtrauc abas terapijas, tad vispirms pārtrauc lietot β blokatoru, un pēc dažām dienām moksonidīnu. Līdz šīm brīdim, pēc moksonidīna terapijas pārtraukšanas atsitiena efekts netika novērots. Neskatoties uz to, pēkšņa terapijas pārtraukšana nav ieteicama, deva ir jāsamazina pakāpeniski divu nedēļu laikā.

Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret asinsspiedienu pazeminošo zāļu kardiovaskulāro efektu. Tāpēc terapija jāuzsāk ar mazāko devu, un deva jāpalielina piesardzīgi, lai izvairītos no nopietnām sekām, ko šīs reakcijas var izraisīt.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga moksonidīna un citu antihipertensīvu līdzekļu lietošana izpaužas summārajā efektā.

Tā kā tricikliskie antidepresanti var samazināt centrālās darbības antihipertensīvo līdzekļu efektivitāti, nav ieteicams tos lietot vienlaicīgi ar moksonidīnu.

Moksonidīns var pastiprināt triciklisko antidepresantu sedatīvu (izvairīties no vienlaicīgas ordinēšanas), trankvilizatoru, alkohola, sedatīvu un miega līdzekļu darbību. Moksonidīns mēreni palielina traucējošo ietekmi uz kognitīvām funkcijām pacientiem kas saņem lorazepāmu. Moksonidīns var pastiprināt benzodiazepīnu sedatīvo darbību, lietojot to vienlaicīgi.

Moksonidīns tiek izvadīts tubulārās izdalīšanas ceļā. Nevar izslēgt mijiedarbību ar citām zālēm, kas tiek eliminētas tubulārās izdalīšanas ceļā. Tolazolīns atkarībā no devas var pavājināt moksonidīna darbību.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par moksonidīna lietošanu grūtniecēm ir nepietiekami. Pētījumi ar dzīvniekiem ir pierādījuši embriotoksiskus efektus (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Moksonidīnu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav ļoti nepieciešams.

Barošana ar krūti

Moksonidīns izdalās mātes pienā un tādēļ moksonidīnu nedrīkst lietot barošanas ar krūti laikā. Ja terapija ar moksonidīnu ir ļoti nepieciešama, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr ir ziņots par miegainību un reiboni. Tas būtu jāpatur prātā, veicot šīs darbības.

4.8. Nevēlamas blakusparādības

Biežākie paziņotie blakusefekti lietojot moksonidīnu ietver sausumu mutē, reiboni, astēniju un miegainību. Šie simptomi parasti samazinās pēc ārstēšanas pāris pirmajām nedēļām.

Blakusefekti pēc orgānu sistēmu klasifikācijas (novēroti placebo-kontrolētā klīniskajā pētījumā ar n=886 pacientiem, ka tika ārstēti ar moksonidīnu, ar sekojošiem biežumiem):

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

MedDRA sistēmas orgānu klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Šķidruma aizture, Samazināta apetīte

Psihiskie traucējumi

Domāšanas procesa pārmaiņas, Bezmiegs

Satraukums, Nervozitāte,

Libido pazemināšanās

Nervu sistēmas traucējumi

Miega traucējumi, Galvassāpes*, Reibonis, Miegainība

Sedācija,

Sinkope*

Parestēzijas ekstremitātēs

Acu bojājumi

Sausuma, niezēšanas vai dedzināšanas sajūta acīs

Auss un labirinta funkciju traucējumi

Tinnitus

Sirds funkcijas traucējumi

Bradikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Vazodilatācija

Hipotensija*, (ieskaitot ortostatisko hipotensiju),

Perifērās asinsrites traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sausa mute

Caureja, Slikta dūša/ Vemšana, Dispepsija* Aizcietējums un citi gastrointestināli traucējumi

Sāpes parotidālajā apvidū

Ādas un zemādas audu bojājumi

Alerģiskas ādas reakcijas, ieskaitot izsitumus/ niezi

Angioedēma

Skeleta-muskuļu,

saistaudu sistēmas un

kaulu bojājumi

Muguras sāpes

Kakla sāpes

Kāju vājums

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ginekomastija,

Impotence

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Tūska

* nebija biežuma pieauguma salīdzinājumā ar placebo

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi

Dažos paziņotos pārdozēšanas gadījumos tika uzņemta 19,6 mg deva bez fatāla iznākuma. Paziņotās pazīmes un simptomi ietver: galvassāpes, sedāciju, miegainību, hipotensiju, reiboni, astēniju, bradikardiju, sausumu mutē, vemšanu, nogurumu un sāpēs vēdera augšdaļā. Smagas saindēšanas gadījumā īpaši ieteicama apziņas traucējumu un respiratorās depresijas stingra uzraudzība.

Turklāt, pamatojoties uz dažiem augsto devu pētījumiem ar dzīvniekiem, pārejošā hipertensija, tahikardija un hiperglikēmija var gadīties.

Ir aprakstīts šāds netīšas pārdozēšanas gadījums 2 gadus vecam bērnam:

Bērns norija nezināmu daudzumu moksonidīna. Maksimālā deva, kas varētu būt ieņemta, bija 14 mg. Bērnam bija šādi simptomi:

Sedācija, koma, hipotensija, mioze un dispnoja. Veicot kuņģa skalošanu, glikozes infūzijas, mākslīgo elpināšanu un miera režīmu, simptomi pilnībā izzuda 11 stundu laikā.

Pamatojoties uz moksonidīna farmakodinamiskajām īpašībām, pieaugušiem varētu gaidīt šādas reakcijas: hipotensija, ortostatiski regulācijas traucējumi, bradikardija, sausa mute. Retos gadījumos var rasties vemšana un paradoksāla asinsspiediena paaugstināšanās.

Pārdozēšanas ārstēšana

Specifisks antidots nav zināms. Hipotensijas gadījumā cirkulācijas uzturēšanai var būt lietderīga šķidrumu un dopamīna ievadīšana. Bradikardijas ārstēšanai var izmantot atropīnu.

α-receptoru antagonisti var samazināt vai likvidēt paradoksālus hipertensīvus moksonidīna pārdozēšanas efektus.

Ārstēšana sastāv no absorbcijas mazināšanas pasākumiem, tādiem ka kuņģa skalošana (īsi pēc norīšanas), aktivētās ogles un caurejas līdzekļu ievadīšanas, uncitas simptomātiskas ārstēšanas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5. 1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Antihipertensīvie līdzekļi, Centrālās darbības antiadrenerģiski līdzekļi: Imidazolīna receptoru antagonisti.

ATĶ kods: C02AC05

Dažādos dzīvnieku modeļos ir konstatēts, ka moksonidīnam piemīt spēcīga hipotensīva darbība. Pieejamie eksperimentālie dati liecina, ka moksonidīna iedarbības vieta ir centrālā nervu sistēma (CNS).

Smadzeņu stumbrā moksonidīns selektīvi saistās pie I₁-imidazolīna receptoriem. Šie imidazolīna jutīgie receptori galvenokārt ir lokalizēti rostrālajā ventrolaterālajā smadzeņu daļā, apvidū, kam ir svarīga loma simpātiskās nervu sistēmas kontrolē. Mijiedarbības ar I₁-imidazolīna receptoriem efekts ir simpātisko nervu aktivitātes pavājināšanās. Tas ir konstatēts attiecībā uz sirds, splanhniskajiem un nieru simpātiskajiem nerviem.

Moksonidīns atšķiras no citiem centrālas darbības antihipertensīviem līdzekļiem ar to, ka tam piemīt tikai vāja afinitāte pret centrālajiem α₂-adreneerģiskajiem receptoriem, salīdzinot ar afinitāti pret I₁-imidazolīna receptoriem. α₂-adreneerģiskie receptori tiek uzskatīti par starpposma mehānismu, kas izraisa sedāciju un sausu muti - centrālas darbības antihipertensīvo līdzekļu visbiežāk novērotās blakusparādības.

Cilvēkiem Moxogamma izraisa sistēmiskās asinsvadu rezistences samazināšanos un līdz ar to arī arteriālā asinsspiediena pazemināšanos.

Vidējais sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens tiek pazemināts gan miera, gan slodzes apstākļos.

Moksonidīna ietekme uz mirstību un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām pašlaik nav zināma.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas moksonidīns ātri uzsūcas. Cilvēka organismā uzsūcas apmēram 90% no perorālās devas. Lietošana kopā ar uzturu neietekmē moksonidīna farmakokinētiku. Tam nav pirmā loka metabolisma, un biopieejamība ir 88%.

Izkliede

Tikai apmēram 7% moksonidīna saistās ar cilvēka plazmas proteīniem (Vd_ss = 1,8 ± 0,4 l/kg). Moksonidīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 30 – 180 minūtes pēc apvalkotās tabletes lietošanas.

Biotransformācija

Apmēram 10 – 20% moksonidīna metabolizējas, galvenokārt par 4,5-dehidroksimoksonidīnu un par aminometānamidīna atvasinājumu, atveroties imidazolīna gredzenam. 4,5-dehidroksimoksonidīna hipotensīvā darbība ir tikai 1/10 no aminometānamidīna atvasinājuma un mazāk nekā 1/100 no moksonidīna darbības.

Eliminācija

Moksonidīns un tā metabolīti tiek gandrīz pilnībā izvadīti caur nierēm. Vairāk nekā 90% no devas tiek izvadīti pirmajās 24 stundās caur nierēm, bet apmēram 1% tiek izvadīts ar fēcēm. Nemainīta moksonidīna kumulatīvā ekskrēcija ir apmēram 50 – 75%. Vidējais eliminācijas pusperiods plazmā ir 2,2 – 2,3 stundas, un renālais eliminācijas pusperiods ir 2,6 – 2,8 stundas.

Farmakokinētika cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar vidējas pakāpes nieru darbības traucējumiem (GFĀ 30 – 60 ml/min) AUC palielinājās par 85%, bet klīrenss samazinājās par 52%. Šiem pacientiem deva jāpielāgo tā, lai maksimālā dienas deva nepārsniegtu 0,4 mg, bet maksimālā reizes deva – 0,2 mg.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 30 ml/min) klīrenss ir samazināts par 68%, bet eliminācijas pusperiods ir pagarināts līdz 7 stundām. Šiem pacientiem moksonidīna dozēšanu vajadzētu sākt ar 0,2 mg dienā un, ja deva ir klīniski indicēta un labi panesama, to var palielināt maksimāli līdz 0,3 mg dienā.

Farmakokinētika bērniem

Nav veikti farmakokinētikas pētījumi bērniem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati neliecina par īpašu risku cilvēkiem, pamatojoties uz atkārtotu devu, toksicitātes, genotoksicitātes un kancerogēnās darbības parastajiem pētījumiem.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos nav atklāta ietekme uz fertilitāti un teratogēna ietekme. Embriotoksiska ietekme tika konstatēta žurkām, lietojot par 3 mg/kg/dienā lielākas devas, un trušiem, lietojot par 7 mg/kg/dienā lielākas devas.

Perinatālos un postnatālos pētījumos ar žurkām mazuļu attīstība un dzīvotspēja tika traucēta, lietojot devas, kas pārsniedza 1 mg/kg/dienā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols: Laktozes monohidrāts, krospovidons, povidons K 25, magnija stearāts.

Apvalks: Hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols 400, sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Moxogamma 0,2 mg: 2 gadi.

Moxogamma 0,3 un 0,4 mg: 3 gadi.

Moxogamma 0,2 mg, 0,3 mg un 0,4 mg, kas ražotas CENEXI SAS, Francijā un iepakotas caurspīdīgā PVH/PVDH/Al blisteriepakojumā: 2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/Al blisteriepakojumi pa 10, 20, 28, 30, 50, 56, 98, 100, 400 (20 x 20, 10 x 40 tikai kā iepakojumi slimnīcām) apvalkotām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG

Calwer Str. 7

D-71034 Böblingen

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

05-0014

05-0015

05-0016

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

03.02.2005/25.09.2008

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2014. gada oktobris