Metoprolol HEXAL Z

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Metoprolol HEXAL Z 23,75 mg ilgstošās darbības tabletes

Metoprolol HEXAL Z 47,5 mg ilgstošās darbības tabletes

Metoprolol HEXAL Z 95 mg ilgstošās darbības tabletes

Metoprolol HEXAL Z 142,5 mg ilgstošās darbības tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

23,75 mg:

Viena ilgstošās darbības tablete satur 23,75 mg metoprolola sukcināta (Metoprololi succinas), kas atbilst 25 mg metoprolola tartrāta.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: saharoze, glikoze un 4,45 mg laktoze (laktozes monohidrāta veidā).

47,5 mg:

Viena ilgstošās darbības tablete satur 47,5 mg metoprolola sukcināta (Metoprololi succinas), kas atbilst 50 mg metoprolola tartrāta.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: saharoze, glikoze un 7,18 mg laktoze (laktozes monohidrāta veidā).

95 mg:

Viena ilgstošās darbības tablete satur 95 mg metoprolola sukcināta (Metoprololi succinas), kas atbilst 100 mg metoprolola tartrāta.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: saharoze, glikoze un 7,11 mg laktoze (laktozes monohidrāta veidā).

142,5 mg:

Viena ilgstošās darbības tablete satur 142,5 mg metoprolola sukcināta (Metoprololi succinas), kas atbilst 150 mg metoprolola tartrāta.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: saharoze, glikoze un 10,26 mg laktoze (laktozes monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības tabletes

Metoprolol HEXAL Z 23,75 mg ilgstošās darbības tabletes

Balta, iegarena tablete ar dalījuma līniju abās pusēs.

Tableti var sadalīt divās vienādās daļās.

Metoprolol HEXAL Z 47,5 mg ilgstošās darbības tabletes

Balta, iegarena tablete ar dalījuma līniju abās pusēs.

Tableti var sadalīt divās vienādās daļās.

Metoprolol HEXAL Z 95 mg ilgstošās darbības tabletes

Gaiši dzeltena, iegarena tablete ar dalījuma līniju abās pusēs.

Tableti var sadalīt divās vienādās daļās.

Metoprolol HEXAL Z 142,5 mg ilgstošās darbības tabletes

Balta, iegarena tablete ar divām dalījuma līnijām abās pusēs.

Tableti var sadalīt trīs vienādās daļās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Stenokardija

Sirds aritmijas, īpaši supraventrikulāra tahikardija

Profilaktiska terapija, lai novērstu kardiālu nāvi un infarkta atkārtošanos pēc miokarda infarkta akūtas fāzes

Sirdsklauves funkcionālu sirdsdarbības traucējumu dēļ

Migrēnas profilakse

Stabila simptomātiska sirds mazspēja (NYHA II – IV klase, kreisā kambara izsviedes frakcija < 40%) savienojumā ar citiem sirds mazspējas terapijas līdzekļiem (skatīt 5.1. apakšpunktu “Farmakodinamiskās īpašības”).

Bērni un pusaudži no 6 līdz 18 gadu vecumam

Hipertensijas ārstēšanai

4.2. Devas un lietošanas veids

Metoprolola sukcināta tabletes jālieto reizi dienā, vēlams brokastu laikā. Tabletes jānorij nesasmalcinātā vai dalītā veidā, taču tās nedrīkst košļāt vai sasmalcināt. Tabletes jālieto kopā ar ūdeni (vismaz pusglāzi).

Deva jāpielāgo saskaņā ar tālāk sniegtajiem norādījumiem.

Hipertensija

47,5 mg metoprolola sukcināta (atbilst 50 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu hipertensiju. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 95 –190 mg metoprolola sukcināta (atbilst 100 – 200 mg metoprolola tartrāta) dienā vai ārstēšanas shēmai pievienot vēl kādu antihipertensīvu līdzekli.

Stenokardija

95 – 190 mg metoprolola sukcināta (atbilst 100 - 200 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā. Ja nepieciešams, ārstēšanas shēmai var pievienot vēl kādas zāles koronāro artēriju slimības ārstēšanai.

Sirds aritmijas

95 – 190 mg metoprolola sukcināta (atbilst 100 - 200 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā.

Profilaktiska terapija pēc miokarda infarkta

190 mg metoprolola sukcināta (atbilst 200 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā.

Sirdsklauves funkcionālu sirdsdarbības traucējumu dēļ

95 mg metoprolola sukcināta (atbilst 100 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 190 mg metoprolola sukcināta (atbilst 200 mg metoprolola tartrāta).

Migrēnas profilakse

95 – 190 mg metoprolola sukcināta (atbilst 100 - 200 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā.

Stabila simptomātiska sirds mazspēja

Pacientiem ar stabilu simptomātisku sirds mazspēju, kas tiek ārstēta ar kādām citām zālēm sirds mazspējai, metoprolola sukcināta deva ir individuāli atšķirīga. Ieteicamā sākumdeva pirmajā nedēļā pacientiem ar III – IV pakāpes sirds mazspēju pēc NYHA klasifikācijas ir 11,88 mg metoprolola sukcināta (atbilst 12,5 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā. Otrajā nedēļā devu var palielināt līdz 23,75 mg metoprolola sukcināta (atbilst 25 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā. Ieteicamā sākumdeva pirmajās divās nedēļās pacientiem ar II pakāpes sirds mazspēju pēc NYHA klasifikācijas ir 23,75 mg metoprolola sukcināta (atbilst 25 mg metoprolola tartrāta) reizi dienā. Pēc pirmajām divām nedēļām devu ieteicams dubultot. Devu palielina katru otro nedēļu līdz 190 mg metoprolola sukcināta (atbilst 200 mg metoprolola tartrāta) dienā vai līdz maksimālajai panesamajai devai. Ilgstošā ārstēšanā par mērķa devu jāizvēlas 190 mg metoprolola sukcināta (atbilst 200 mg metoprolola tartrāta) dienā vai maksimālā panesamā deva. Ārstējošajam ārstam vēlams pārzināt stabilas simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanu. Pēc katras devas palielināšanas reizes uzmanīgi jāpārbauda pacienta stāvoklis. Ja asinsspiediens pazeminās, var būt nepieciešams samazināt citu vienlaikus lietoto zāļu devu. Asinsspiediena pazemināšanās nav šķērslis ilgstošai metoprolola lietošanai, taču deva jāsamazina, līdz pacienta stāvoklis stabilizējas.

Nieru darbības traucējumi

Deva nav jāpielāgo.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju, piemēram, ārstējot pacientus ar portokavālo šuntu, jāapsver devas samazināšana (skatīt 5.2. apakšpunktu „Farmakokinētiskās īpašības”).

Gados vecāki pacienti

Nav pierādījumu tam, ka citādi veseliem gados vecākiem pacientiem būtu jālieto atšķirīgas devas. Tomēr gados vecāki pacienti jāārstē uzmanīgi, jo pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās vai pulsa palēnināšanās var pavājināt dzīvībai svarīgo orgānu apasiņošanu līdz nepietiekamam līmenim.

Nav pietiekami datu pacientiem vecākiem par 80 gadiem. Deva jāpalielina īpaši uzmanīgi.

Bērni un pusaudži

Ieteicamā sākuma deva bērniem no 6 gadu vecuma hipertensijas ārstēšanai ir 0,48 mg/kg metoprolola sukcināta vienreiz dienā. Gala devai mg būtu jābūt ļoti pietuvinātai aprēķinātai devai uz mg/kg. Ja pacientam nav atbildes reakcijas uz 0,48 mg/kg, devu vajag palielināt līdz 0,95 mg/kg metoprolola sukcināta, bet nedrīkst pārsniegt 47,5 mg metoprolola sukcināta. Ja pacientam nav atbildes reakcijas uz 0,95 mg/kg metoprolola sukcināta, devu var palielināt līdz maksimālai dienas devai - 1,9 mg/kg metoprolola sukcināta. Devas, kas pārsniedz 190 mg metoprolola sukcināta vienreiz dienā, nav pētītas bērniem un pusaudžiem.

Lietošanas efektivitāte un drošums nav pētīti bērniem līdz 6 gadu vecumam, tāpēc metoprolola lietošana šajā vecuma grupā nav ieteicama.

4.3. Kontrindikācijas

Metoprololu nedrīkst lietot šādos gadījumos:

zināma paaugstināta jutība pret metoprololu un radniecīgiem atvasinājumiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām; paaugstināta jutība pret citiem beta blokatoriem (iespējama krusteniskā jutība starp beta blokatoriem);

otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulāra blokāde;

neārstēta sirds mazspēja (plaušu tūska, apasiņošanas traucējumi vai hipotensija) un pastāvīga vai kursveida ārstēšana, kas pastiprina miokarda kontraktilitāti (beta receptoru agonisms);

klīniski manifesta un nozīmīga sinusa bradikardija (sirds ritms , 50/min);

sinusa mezgla vājuma sindroms,

kardiogēns šoks,

smagi perifēriskās asinsrites traucējumi;

hipotensija (sistoliskais asinsspiediens < 90 mmHg);

metabolā acidoze;

smaga bronhiālā astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība;

neārstēta feohromocitoma (skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

vienlaicīga MAO inhibitoru lietošana (izņemot MAO-B inhibitorus);

pacientiem ar iespējamu vai diagnosticētu miokarda infarktu, kuriem pulss ir lēnāks par 45 – 50 sitieniem/min, P-R intervāls liekāks par 0,24 s, sistoliskais asinsspiediens zemāks nekā 100 mmHg un/vai ir smaga sirds mazspēja.

Metoprololu nedrīkst lietot arī pacientiem ar sirds mazspēju, kuriem sistoliskais asinsspiediens atkārtoti ir zemāks nekā 100 mmHg (pirms terapijas jāveic izmeklējumi).

Vienlaicīga verapamila vai diltiazema tipa kalcija kanālu blokatoru vai citu antiaritmisku līdzekļu (piemēram, dizopiramīda) ievadīšana intravenozi ir kontrindicēta (izņēmums – intensīvās terapijas nodaļa).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sirds un asinsvadu sistēma

Beta blokatorus, arī metoprololu nedrīkst lietot pacientiem ar neārstētu sastrēguma sirds mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”). Šī slimība ir iepriekš jāstabilizē.

Negatīvas ietekmes dēļ uz antrioventrikulāro vadīšanu beta blokatorus, arī metoprololu, ievērojot piesardzību, drīkst lietot tikai pacientiem ar pirmās pakāpes atrioventrikulāro blokādi (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”).

Ja pacientam sākas pastiprināta bradikardija (pulss lēnāks nekā 50 – 55 sitieni/min), deva pakāpeniski jāsamazina vai ārstēšana pakāpeniski jāpārtrauc (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”).

Miokarda infarkts

Ja pacientiem ar miokarda infarktu rodas nozīmīga hipotensija, metoprolola lietošana jāpārtrauc un rūpīgi jānovērtē pacienta hemodinamiskais stāvoklis un miokarda išēmijas apjoms. Var būt nepieciešama intensīva hemodinamiska kontrole un jāsāk atbilstoša ārstēšana. Ja hipotensija saistīta ar nozīmīgu bradikardiju vai atrioventrikulāru blokādi, ārstēšana jāvērš uz šo simptomu mazināšanu.

Aknu darbības traucējumi

Metoprolols pakļauts nozīmīgam pirmā loka metabolismam aknās, un tiek izvadīts pārsvarā aknu metabolismā (skatīt 5.2. apakšpunktu „Farmakokinētiskās īpašības”). Tāpēc aknu darbības traucējumi var palielināt metoprolola sistēmisko biopieejamību un mazināt tā kopējo klīrensu, izraisot koncentrācijas palielināšanos plazmā.

Princmetāla stenokardija

Beta blokatori var palielināt stenokardijas lēkmju skaitu un ilgumu pacientiem ar Princmetāla stenokardiju (varianto stenokardiju).

Okulomukokutānais sindroms

Pilns okulomukokutānais sindroms metoprolola lietošanas gadījumā nav novērots. Tomēr šī sindroma daļa (sausas acis – vai nu atsevišķi, vai reizēm kopā ar ādas izsitumiem) ir bijusi. Vairumā gadījumu simptomi izzuda, kad ārstēšanu ar metoprololu pārtrauca. Rūpīgi jānovēro, vai pacientiem nerodas acu blakusparādības. Ja tādas rodas, jāapsver metoprolola lietošanas pārtraukšana.

Bronhospastiskas slimības

Parasti pacientiem ar bronhospastiskām slimībām beta blokatorus, arī metoprololu nevajadzētu parakstīt. Tomēr, ņemot vērā tā relatīvo kardioselektivitāti, perorālo metoprololu pacientiem ar vieglām vai vidēji smagām bronhospastiskām slimībām, kuriem nav atbildes reakcijas vai kuri nepanes citu piemērotu terapiju, var uzmanīgi lietot. Beta1 selektivitāte nav absolūta, tāpēc beta2 agonistus nedrīkst lietot vienlaicīgi, un jālieto mazākā iespējamā metoprolola deva.

Cukura diabēta slimnieki

Metoprolols uzmanīgi lietojams cukura diabēta slimniekiem, īpaši tiem, kuri saņem insulīnu vai perorālos hipoglikemizējošos līdzekļus (skatīt 4.5. apakšpunktu „Mijiedarbības ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”). Cukura diabēta slimnieki jābrīdina, ka beta blokatori, arī metoprolols var maskēt tahikardiju, kas rodas hipoglikēmijas laikā. Tomēr citas hipoglikēmijas izpausmes, piemēram, reibonis un svīšana, var netikt nozīmīgi nomāktas, un svīšana var pat pastiprināties.

Perifērās asinsrites traucējumi

Metoprolols uzmanīgi lietojams pacientiem ar perifērās arteriālās asinsrites traucējumiem (piemēram, Reino slimību vai fenomenu, mijklibošanu), jo ārstēšana ar beta blokatoriem var šos traucējumus pastiprināt (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”).

Feohromocitoma

Pacientiem ar zināmu vai iespējamu feohromocitomu metoprolols vienmēr jālieto kombinācijā ar alfa blokatoru un tikai pēc alfa blokatora lietošanas sākšanas (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”).

Tireotoksikoze

Beta blokatori maskē dažas tireotoksikozes klīniskās pazīmes. Tāpēc, kad metoprololu lieto pacientiem, kuriem ir tireotoksikoze vai ir aizdomas par tās attīstību, rūpīgi jākontrolē gan vairogdziedzera, gan sirds darbība.

Narkoze un ķirurģiskas operācijas

Pirms lielas ķirurģiskas operācijas ilgstošu terapiju ar beta blokatoru parasti nedrīkst pārtraukt. Traucētā sirds spēja reaģēt pret reflektorisko adrenerģisko kairinājumu var pastiprināt vispārējās narkozes un ķirurģisko procedūru radīto risku. Ja ar metoprololu ārstētam pacientam nepieciešama vispārējā narkoze, anesteziologs jāinformē, ka pacients saņem beta blokatoru. Jālieto narkozes līdzeklis ar iespējami mazāko kardiodepresīvo iedarbību (skatīt 4.5.apakšpunktu „Mijiedarbības ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”). Ja tiek uzskatīts par nepieciešamu pārtraukt beta blokatora, arī metoprolola lietošanu pirms operācijas, tas jādara pakāpeniski un jāpabeidz aptuveni 48 stundas pirms vispārējās narkozes.

Pēkšņa lietošanas pārtraukšana

Ārstēšanu ar beta blokatoriem nedrīkst pārtraukt pēkšņi. Ja ārstēšana ir jāpārtrauc, tas, kad vien iespējams, jādara pakāpeniski vismaz divu nedēļu laikā, samazinot devu uz pusi, līdz 23,75 mg perorālā deva ir samazināta līdz pusei ilgstošās darbības tabletes (= 11,875 mg metoprolola sukcināta, kas atbilst 12,5 mg metoprolola tartrāta). Šī beigu deva jālieto vismaz četras dienas, pirms ārstēšanu pārtrauc pilnīgi. Ja pacientam rodas simptomi, deva jāsamazina vēl lēnāk. Pēkšņa beta blokatoru lietošanas pārtraukšana var pastiprināt sirds mazspēju un palielināt miokarda infarkta un pēkšņas nāves risku.

Anafilaktiskas reakcijas

Pacientiem, kuri lieto beta blokatorus, anafilaktiskas reakcijas, ko izraisa citi līdzekļi, var būt īpaši smagas, un tās var nebūt novēršamas ar parastām adrenalīna devām. Kad vien iespējams, pacientiem, kuriem ir palielināts anafikakses risks, jāizvairās no beta blokatoru, arī metoprolola lietošanas.

Brīdinājumi

Pacienti ar retām iedzimtām slimībām, piemēram, galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes trūkumu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju, fruktozes nepanesamību vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību, nedrīkst lietot šīs zāles.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un cita veida mijiedarbība

Novērota mijiedarbība, kuras dēļ vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta:

Kalcija kanālu blokatori (intravenoza ievadīšana)

Kalcija kanālu blokatori, piemēram, verapamils un diltiazēms var pastiprināt beta blokatoru nomācošo darbību uz asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu, sirds kontraktilitāti un atrioventrikulāro vadīšanu. Verapamila (fenilalkilamīna) tipa kalcija kanālu blokatorus nedrīkst ievadīt intravenozi pacientiem, kuri lieto metoprololu, jo šajā gadījumā pastāv sirds apstāšanās risks (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”).

Mijiedarbība, kas jāņem vērā (mijiedarbība, kas ietekmē metoprololu):

Citas antihipertensīvas zāles

Metoprolola un citu antihipertensīvo līdzekļu iedarbība uz asinsspiedienu parasti ir aditīva. Pacienti, kuri vienlaikus saņem ārstēšanu ar kateholamīnu līmeni pazeminošām zālēm, citiem beta blokatoriem (arī tiem, kas ir timololu saturošu acu pilienu veidā) vai monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem, rūpīgi jāuzrauga. Bez tam līdz pat 14 dienu laikā pēc vienlaicīgas neatgriezeniska MAO inhibitora lietošanas pārtraukšanas teorētiski var rasties iespējami nozīmīga hipertensija.

Kalcija kanālu blokatori (iekšķīga lietošana)

Beta adrenoblokatora vienlaicīga lietošana ar kalcija kanālu blokatoru var izraisīt aditīvu miokarda kontraktilitātes pavājināšanos negatīvas hronotropiskas un inotropiskas darbības dēļ. Pacienti, kuri lieto perorālos verapamila tipa kalcija kanālu blokatorus kombinācijā ar metoprololu, rūpīgi jāuzrauga.

Antiaritmiskās zāles

Beta blokatori var potencēt antiaritmisko zāļu negatīvo inotropisko darbību un to ietekmi uz priekškambaru vadīšanas laiku. Īpaši pacientiem ar sinusa mezgla darbības traucējumiem vienlaicīga amiodarona lietošana var radīt aditīvu elektrofizioloģisku ietekmi, arī bradikardiju, sinusa mezgla apstāšanos un atrioventrikulāru blokādi. Antiaritmiskas zāles, piemēram, hinidīns, tokainīds, prokainamīds, ajmalīns, amiodarons, flekainīds, propafenons un dizopiramīds, var pastiprināt metoprolola ietekmi uz sirdsdarbības ātrumu un atrioventrikulāro vadīšanu. Tas pacientiem ar traucētu kreisā kambara funkciju var izraisīt smagas hemodinamiskas nevēlamas blakusparādības. No šīs kombinācijas jāizvairās arī sinusa mezgla vājuma sindroma un patoloģiskas AV vadīšanas gadījumā. Šī mijiedarbība vislabāk pierādīta dizopiramīdam.

Nitroglicerīns

Nitroglicerīns var pastiprināt metoprolola hipotensīvo iedarbību.

Vispārējās narkozes līdzekļi

Daži inhalācijas narkozes līdzekļi var pastiprināt beta blokatoru kardiodepresīvo iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

CYP2D6 inhibitori

Spēcīgi šī enzīma inhibitori var palielināt metoprolola koncentrāciju plazmā. Spēcīga CYP2D6 inhibīcija izraisa fenotipa maiņu vājiem metabolizētājiem (fenokopēšana, skatīt 5.2. apakšpunktu „Farmakokinētiskās īpašības”). Tāpēc, metoprololu lietojot vienlaikus ar spēcīgiem CYP2D6 inhibitoriem, jāievēro piesardzība. Zināmi klīniski nozīmīgi spēcīgi CYP2D6 inhibitori ir antidepresanti, piemēram, fluvoksamīns, fluoksetīns, sertralīns, paroksetīns, bupropions, klomipramīns, dezipramīns, antipsihotiskie līdzekļi, piemēram, flufenazīns, haloperidols, tioridazīns, hlorpromazīns, triflupromazīns un hlorprotiksēns, antiaritmiskie līdzekļi, piemēram, hinidīns vai propafenons, pretretrovīrusu līdzekļi, piemēram, ritonavirs, prethistamīna līdzekļi, piemēram, difenhidramīns, pretmalārijas līdzekļi, piemēram, hidroksihlorokvīns vai hinidīns, un pretsēnīšu līdzekļi, piemēram, terbinafīns.

Ziņots arī par amiodarona un hinidīna (antiaritmisko līdzekļu) nomācošo iedarbību uz CYP 2D6.

Hidralazīns

Vienlaicīga hidralazīna lietošana var kavēt metoprolola pirmā loka metabolismu, kā rezultātā paaugstinās metoprolola koncentrāciju.

Alfa adrenoreceptoru antagonisti

Akūtā ortostatiska hipotensija, kas iespējama pēc pirmās prazozīna vai doksazosīna devas, pacientiem, kuri jau lieto beta blokatoru, var pastiprināties.

Sirds glikozīdi

Vienlaicīga sirds glikozīdu lietošana var izraisīt pārmērīgu bradikardiju un/vai atrioventrikulārās vadīšanas laika palielināšanos. Ieteicama sirdsdarbības un PR intervāla kontrole.

Simpatomimētiskie līdzekļi

Adrenalīns vai citi simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, pretklepus līdzekļos vai deguna un acu pilienos) var izraisīt hipertensīvu reakciju, tos lietojot vienlaikus ar beta blokatoriem. Taču beta₁ selektīvo līdzekļu terapeitisku devu lietošanas gadījumā tas ir mazāk iespējams nekā neselektīvo beta blokatoru lietošanas gadījumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

Vienlaicīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, arī COX-2 inhibitoru lietošana ar beta blokatoru var samazināt metoprolola antihipertensīvo darbību, kas, iespējams, ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izraisītas prostaglandīnu sintēzes inhibēšanas nierēs un nātrija un šķidruma aiztures rezultāts.

Aknu enzīmu induktori

Enzīmus inducējošie līdzekļi var ietekmēt metoprolola koncentrāciju plazmā. Piemēram, metoprolola koncentrāciju plazmā pazemina rifampicīns.

Mijiedarbība, kas ietekmē citas zāles:

Antiadrenerģiski līdzekļi

Beta blokatori var pastiprināt alfa adrenoblokatoru, piemēram, guanetidīna, betanidīna, rezerpīna, alfa metildopas vai klonidīna antihipertensīvo darbību. Beta adrenoblokatori var pastiprināt arī prazozīna pirmās devas izraisītu ortostatisku hipotensiju, iespējams, novēršot reflektoru tahikardiju. Beta adrenoblokatori var arī potencēt hipertensīvo atbildreakciju uz klonidīna lietošanas pārtraukšanu pacientiem, kas vienlaikus lieto klonidīnu un beta adrenoblokatoru. Ja pacients vienlaikus tiek ārstēts ar klonidīnu un metoprololu un ārstēšana ar klonidīnu ir jāpārtrauc, metoprolola lietošana ir jāpārtrauc vairākas dienas pirms klonidīna lietošanas pārtraukšanas.

Zāles pret diabētu un insulīns

Beta blokatori var ietekmēt parasto hemodinamisko atbildes reakciju uz hipoglikēmiju un izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos, kas saistīta ar smagu bradikardiju. Cukura diabēta slimniekiem, kuri lieto insulīnu, ārstēšana ar beta blokatoru var būt saistīta ar pastiprinātu vai paildzinātu hipoglikēmiju. Beta blokatori var arī darboties pretēji sulfonilurīnvielas atvasinājumu hipoglikemizējošajai iedarbībai. Lietojot beta₁ selektīvos līdzekļus, tādus kā metoprolols, abu šo ietekmes veidu risks ir mazāks nekā neselektīvo beta blokatoru lietošanas gadījumā. Tomēr cukura diabēta slimnieki, kuri saņem metoprololu, ir jākontrolē, lai nodrošinātu, ka saglabājas diabēta kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Lidokaīns (ksilokaīns)

Metoprolols var mazināt lidokaīna klīrensu, izraisot pastiprinātu lidokaīna iedarbību.

Melnā rudzu grauda alkaloīdi

Vienlaicīga lietošana ar beta blokatoriem var pastiprināt melnā rudzu grauda alkaloīdu vazokonstriktīvo darbību.

Dipiridamols

Parasti beta blokatora lietošana jāpārtrauc pirms pārbaudes ar dipiridamolu, rūpīgi uzraugot sirdsdarbību pēc dipiridamola injekcijas.

Alkohols

Vienlaikus lietojot alkoholiskos dzērienus un metoprololu, etilspirta koncentrācija asinīs var sasniegt augstāku līmeni un samazināties lēnāk.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Pēc grūtniecības iestāšanās apstiprināšanas sievietei par to nekavējoties jāinformē ārsts.

Nav labi kontrolētu pētījumu par metoprolola lietošanu grūtniecēm, un ir maz datu par metoprolola lietošanu grūtniecēm. Tādēļ metoprololu drīkst lietot grūtniecības laikā tikai tad, ja tas absolūti nepieciešams.

Beta blokatori izraisa samazinātu placentas perfūziju un var izraisīt augļa nāvi un priekšlaicīgas dzemdības. Pēc ilgstošas lietošanas grūtniecēm ar vieglu vai vidēji smagu hipertensiju novērota intrauterīnas augšanas aizture. Ir ziņots, ka beta blokatori izraisa dzemdību laika pagarināšanos un bradikardiju auglim un jaundzimušajam. Ir ziņots arī par hipoglikēmiju, hipotensiju, palielinātu bilirubinēmiju, traucētu atbildes reakciju pret anoksiju jaundzimušajam.

Ārstējot ar metoprololu grūtniecības laikā, jālieto mazākā iespējamā deva un jāapsver ārstēšanas pārtraukšana 48 – 72 stundas pirms aprēķinātā dzemdību laika. Ja tas nav iespējams, jaundzimušais pēc dzimšanas 48 – 72 stundas jānovēro, vai nerodas beta blokādes pazīmes un simptomi (piemēram, sirds un plaušu komplikācijas).

Beta blokatoriem nav novērota teratogēniska ietekme dzīvniekiem, taču ir novērota samazināta asins plūsma nabas saitē, augšanas aizture, samazināta osifikācija un palielināts augļa un postnatālas nāves biežums.

Barošana ar krūti

Metoprolola koncentrācija mātes pienā ir apmēram trīs reizes lielāka nekā mātes plazmā. Lai gan nevēlamu blakusparādību rašanās risks ar mātes pienu barotam zīdainim, lietojot zāļu terapeitiskās devas, ir zems (izņemot lēnos metabolizētājus), zīdainis rūpīgi jānovēro, vai nerodas beta blokādes pazīmes.

Fertilitāte

Metoprolola ietekme uz fertilitāti cilvēkam nav pētīta.

Metoprolola tartrāts terapeitiskās devās ietekmēja spermatoģenēzi žurku tēviņiem, bet neietekmēja žurku apaugļošanos, lietojot daudz lielākas devas dzīvnieku auglības pētījumos.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pirms automašīnas vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas pacientam jāapzinās, kā metoprolols viņu ietekmē, jo ārstēšanas laikā ar metoprololu iespējams reibonis, nogurums vai redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu „Nevēlamās blakusparādības”). Šie efekti var būt pastiprināti, vienlaicīgi lietojot etanolu vai pēc zāļu maiņas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības parasti bijušas vieglas un pārejošas. Tālāk minētās blakusparādības radušās klīniskos pētījumos vai klīniskas lietošanas laikā, galvenokārt saistībā ar metoprolola tartrāta tablešu lietošanu. Daudzos gadījumos cēloniskā sakarība ar metoprololu netika apstiprināta.

Ļoti bieži ≥1/10

Bieži ≥1/100 un <1/10

Retāk ≥1/1000 un <1/100

Reti ≥1/10 000 un <1/1000

Ļoti reti <1/10 000, ieskaitot atsevišķus gadījumus

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Trombocitopē-nija,

leikopēnija

Endokrīnās sistēmas traucējumi

latenta cukura diabēta paasinājums

Metabolisma un barošanās traucējumi

ķermeņa masas palielināšanās

Psihiskie traucējumi

depresija, miegainība, bezmiegs, murgaini sapņi

nervozitāte, spriedze

aizmāršība vai atmiņas traucējumi, apjukums, halucinācijas, personības izmaiņas (piemēram, garastāvokļa izmaiņas)

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis, galvassāpes

parestēzija

nomākta apziņa

Acu slimības

redzes traucējumi, acu sausums, acu kairinājums, konjunktivīts

Ausu un labirinta bojājumi

troksnis ausīs, dzirdes traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi

bradikardija, līdzsvara traucējumi (ļoti reti saistīti ar ģīboni), sirdsklauves

sirds mazspēja, pirmās pakāpes atrioventrikulā-ra blokāde, chest pain

funkcionāli kardiāli simptomi, sirds aritmijas, sirds pārvades traucējumi

Asinsvadu sistēmas traucējumi

izteikta asinsspiedie-na pazemināša-nās un ortostatiska hipotensija, ļoti reti ar ģīboni

aukstas plaukstas un pēdas

mijklibošanas vai Reino sindroma pasliktināšanās

nekroze pacientiem ar smagiem perifēriskiem asinsrites traucējumiem pirms ārstēšanas

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības

elpas trūkums slodzes laikā

bronhu spazmas

rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

slikta dūša un vemšana, sāpes vēderā, caureja, aizcietējums

sausa mute

garšas sajūtas traucējumi, retroperitone-āla fibroze (saistība ar metoprololu nav pārliecinoši pierādīta)

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

aknu funkcionālo testu rezultātu novirzes

hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

izsitumi (psoriāzes tipa nātrene un distrofiski ādas bojājumi), pastiprināta svīšana

matu izkrišana

fotosensitizācijas reakcijas, psoriāzes pastiprināša-nās, jauna psoriāzes rašanās, psoriāzei līdzīgas ādas pārmaiņas

Skeleta-muskuļu, saistaudu un kaulu bojājumi

muskuļu spazmas

Artralģija, muskuļu vājums, artrīts

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

impotence un dzimumtieksmes traucējumi, , Induratio penis plastica (Peironija slimība)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

nogurums

tūska

Blakusparādības no spontāniem ziņojumiem un literatūrā aprakstītiem gadījumiem (biežums nav zināms)

Informācija par šīm blakusparādībām iegūta, lietojot metoprololu pēc tā reģistrācijas un analizējot spontānos ziņojumos iekļautos un literatūrā publicētos datus.

Tā kā par šīm reakcijām ziņots brīvprātīgi par nezināma lieluma populāciju un tās ietekmē dažādi faktori, nav iespējams pilnīgi novērtēt to biežumu, kas tādēļ apzīmēts ar “nav zināms”.

Nervu sistēmas traucējumi

Apjukums

Izmeklējumi

Palielinās triglicerīdu līmenis asinīs, samazinās augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) līmenis.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pazīmes un simptomi

Metoprolola pārdozēšana var izraisīt smagu hipotensiju, sinusa bradikardiju, atrioventrikulāru blokādi, miokarda infarkts, sirds mazspēju, kardiogēnu šoku, sirdsdarbības apstāšanos, bronhu spazmas, samaņas traucējumus (vai pat komu), krampjus, sliktu dūšu, vemšanu, cianozi un nāvi.

Vienlaicīga iekšķīga alkohola, antihipertensīvo līdzekļu, hinidīna vai barbiturātu lietošana pastiprina pazīmes un simptomus.

Pirmās pārdozēšanas izpausmes parādās 20 minūtes – 2 stundas pēc metoprolola iekšķīgas lietošanas.

Stipras pārdozēšanas ietekme var ilgt vairākas dienas, neskatoties uz koncentrācijas pazemināšanos plazmā.

Ārstēšana

Pacients jānogādā slimnīcā un parasti jāārstē intensīvās terapijas nodaļā, nepārtraukti kontrolējot sirdsdarbību, gāzu sastāvu asinīs un asins bioķīmisko sastāvu. Ja nepieciešams, jāveic neatliekami uzturoši pasākumi, piemēram, mākslīgā elpināšana vai kardiostimulācija. Pat pacienti šķietami labā stāvoklī, kuri ir pārdozējuši tikai nedaudz, rūpīgi jāuzrauga vismaz 4 stundas, lai konstatētu, vai nerodas saindēšanās pazīmes.

Ja notikusi dzīvību iespējami apdraudoša perorāla pārdozēšana, jāizmanto vemšanas ierosināšana vai kuņģa skalošana (ja to veic 4 stundu laikā pēc metoprolola iekšķīgas lietošanas) un/vai aktivētā ogle, lai izvadītu zāles no kuņģa-zarnu trakta. Hemodialīze nevarētu palīdzēt izvadīt metoprololu.

Citas pārdozēšanas klīniskas izpausmes jāārstē simptomātiski, balstoties uz modernām intensīvas aprūpes metodēm.

Pēc pārdozēšanas iespējams beta blokatoru lietošanas pārtraukšanas fenomens (skatīt 4.4. apakšpunktu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvs beta blokators

ATĶ kods: C07AB02.

Metoprolols ir beta₁ selektīvs beta blokators, t. i., tas bloķē beta₁ receptorus sirdī devās, kas ir daudz mazākas nekā beta₂ receptoru blokādei nepieciešamās.

Metoprololam ir tikai nenozīmīga membrānas stabilizējoša darbība un tam nepiemīt agonista darbība.

Metoprolols mazina vai bloķē kateholamīnu (īpaši saistībā ar fizisku vai emocionālu stresu) stimulējošo iedarbību uz sirdi. Metoprolols mazina tahikardiju, palielināto sirds izsviedi un pastiprināto sirds kontraktilitāti, ko parasti izraisa pēkšņa kateholamīnu līmeņa paaugstināšanās, kā arī pazemina asinsspiedienu.

Metoprolola sukcināta ilgstošās darbības tablešu koncentrācija plazmā un efektivitāte (beta₁ blokāde) 24 stundu periodā ir lielāka nekā tā, ko iegūst ar parastajām beta₁ selektīvo beta blokatoru tablešu zāļu formām.

Koncentrācija plazmā ir stabila, tāpēc klīniskā beta₁ selektivitāte ir labāka nekā tā, ko iegūst ar parastajām beta₁ selektīvo beta blokatoru tablešu zāļu formām. Turklāt ir minimāls ar koncentrācijas pacēlumiem saistīto blakusparādību (piemēram, bradikardijas un locekļu vājuma) risks.

Ja nepieciešams, metoprololu pacientiem ar obstruktīvas plaušu slimības simptomiem var ievadīt vienlaikus ar beta₂ agonistu.

Ietekme uz sirds mazspēju

MERIT HF pētījumā (3991 pacients, II – IV klase pēc NYHA klasifikācijas, izsviedes frakcija ≤ 40%) metoprolols apvienojumā ar standarta sirds mazspējas terapiju (t. i., diurētisku līdzekli, AKE inhibitoru vai hidralazīnu, ja AKE inhibitoru pacients nepanesa, ilgstošas darbības nitrātu vai angiotenzīna II receptoru antagonistu un nepieciešamības gadījumā sirds glikozīdu) samazināja kopējo mirstību par 34% (p = 0,0062 (koriģēts); p = 0,00009 (nominālais)). Visu cēloņu mirstība metoprolola grupā bija 145 (7,2% uz novērošanas pacientgadu) pret 217 (11,0%) placebo grupā, relatīvais risks 0,66 [95% TI 0,53 - 0,81].

Pediatriskā populācija

Tika veikts 4 nedēļu pētījums 144 pediatriskajiem pacientiem (6-16 gadus veci) ar primāro esenciālo hipertensiju, lietojot metoprolola sukcinātu, samazinot sistolisko asinsspiedienu par 5,2 mmHg ar devu 0,2 mg/kg (p=0,145), 7,7 mmHg ar 1,0 mg/kg (p=0,027) un 6,3 mmHg ar 2,0 mg/kg devu (p=0,049) ar maksimālo devu 200 mg/dienā salīdzinājumā ar 1,9 mmHg placebo grupā.

Diastoliskajam asinsspiedienam pazeminošie rādītāji attiecīgi bija 3,1 (p=0,655), 4,9 (p=0,280), 7,5 (p=0,017) un 2,1mmHg. Nekādas būtiskas asinsspiediena pazemināšanās atšķirības nenovēroja pacientiem ar dažādu vecumu, Tannera skalu vai rasi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās un izkliede

Metoprolols pēc perorālas devas lietošanas uzsūcas pilnībā. Plaša metoprolola pirmā loka metabolisma dēļ vienas perorālas devas biopieejamība ir apmēram 50%. Ilgstošās darbības tablešu biopieejamība ir par apmēram 20 – 30% mazāka nekā parastajām tabletēm, kam tomēr nav nozīmīgas klīniskas ietekmes, jo AUC raksturlielumi (pulss) saglabājas tāds pats, kā lietojot parastās tabletes. Tikai neliela metoprolola daļa, apmēram 5 – 10%, saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Katrā metoprolola sukcināta ilgstošās darbības tabletē ir daudz kontrolētas atbrīvošanās metoprolola sukcināta pellešu. Katrai pelletei ir polimēra plēvītes pārklājums, kas kontrolē metoprolola atbrīvošanās ātrumu.

Ilgstošās darbības tablete ātri izšķīst un ilgstošas darbības granulas izkliedējas kuņģī un zarnu traktā, atbrīvojot metoprololu vienmērīgā ātrumā 20 stundu periodā. Metoprolola eliminācijas pusperiods vidēji ir 3,5 stundas (skatīt „Metabolisms un eliminācija”). Pēc vienreizējas lietošanas dienā maksimālā metoprolola koncentrācija plazmā sasniegs divkāršu minimālo līmeni.

Biotransformācija un eliminācija

Metoprolols metabolizējas, oksidējoties aknās. Trīs zināmajiem metabolītiem nav konstatēta klīniski nozīmīga beta receptorus bloķējoša iedarbība.

Metoprololu galvenokārt, bet ne tikai metabolizē aknu enzīms citohroms (CYP) 2D6. CYP 2D6 gēna polimorfisma dēļ metabolisma ātrums ir individuāli atšķirīgs – vājiem metabolizētājiem (apmēram 7 - 8%) ir augstāka koncentrācija plazmā un lēnāka eliminācija nekā spēcīgiem metabolizētājiem. Katra atsevišķa pacienta organismā koncentrācija plazmā tomēr ir stabila un atkārtojama.

Vairāk nekā 95% iekšķīgi lietotās devas izdalās urīnā. Apmēram 5% devas tiek izvadīti nemainītā veidā, atsevišķos gadījumos pat līdz 30%. Metoprolola plazmas eliminācijas pusperiods vidēji ir 3,5 stundas (1 - 9 stundas). Kopējais klīrenss ir aptuveni 1 litrs/min.

Metoprolola farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem būtiski neatšķiras no tās, kas novērota gados jaunākiem cilvēkiem. Metoprolola sistēmiskā bioloģiskā pieejamība un eliminācija pacientiem ar nieru mazspēju ir normāla. Tomēr metabolītu eliminācija ir lēnāka nekā normāli. Nozīmīga metabolītu uzkrāšanās novērota pacientiem, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) ir mazāks nekā 5 ml/min. Tomēr metabolītu uzkrāšanās nepastiprina metoprolola beta blokatora darbību.

Metoprolola farmakokinētiskais profils 6-17 gadus veciem pacientiem ar hipertensiju ir līdzīgs kā iepriekš aprakstītajai farmakokinētikai pieaugušajiem. Metoprolola šķietamais klīrenss (CL/F) pieaug lineāri ar ķermeņa svaru.

Pacientam ar aknu cirozi metoprolola bioloģiskā pieejamība var palielināties un kopējais klīrenss samazināties. Tomēr iedarbības palielināšanās ir klīniski nozīmīga tikai pacientiem ar smagu mazspēju vai portokavālu šuntu. Kopējais klīrenss pacientiem ar portokavālu šuntu ir aptuveni 0,3 litri/min un AUC raksturlielumi ir apmēram sešas reizes lielāki nekā veseliem cilvēkiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Nav klīniskai drošībai nozīmīgu preklīnisko datu bez tiem, kas ir aprakstīti citās zāļu apraksta daļās.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

mikrokristāliska celuloze (E 460)

krospovidons

glikoze

hipromeloze

laktozes monohidrāts

makrogols 4000

magnija stearāts

kukurūzas ciete

poliakrilāts

bezūdens koloidāls silīcija dioksīds

saharoze

talks

titāna dioksīds (E 171)

papildus MetoprololHEXAL Z 95 mg:

dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

18 mēneši iepakojums blisteros (PP-alumīnija un PVH/aklara-alumīnija)

24 mēneši iepakojums ABPE pudelēs

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

PP-alumīnija blisteri

Uzglabāt temperatūrā līdz 25^oC.

PVH/aklara-alumīnija blisteri

Uzglabāt temperatūrā līdz 25^oC.

ABPE pudeles

Uzglabāt temperatūrā līdz 25^oC.

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PP-alumīnija blisteri

Iepakojuma lielums: 10, 20, 28, 30, 50, 50 x 1 60, 90, 100 un 112 ilgstošās darbības tablešu.

PVH/aklara-alumīnija blisteri

Iepakojuma lielums: 10, 20, 28, 30, 50, 50 x 1, 60, 90, 100 un 112 ilgstošās darbības tablešu.

ABPE pudeles

Iepakojuma lielums: 30, 60, 100, 250 un 500 ilgstošās darbības tablešu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

HEXAL AG

Industriestrasse 25

D-83607 Holzkirchen

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Metoprolol HEXAL Z 23,75 mg – 05-0089

Metoprolol HEXAL Z 47,5 mg – 05-0090

Metoprolol HEXAL Z 95 mg – 05-0091

Metoprolol HEXAL Z 142,5 mg – 05-0092

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 13/04/2005

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 05/10/2009

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2017

SASKAŅOTS ZVA 23-11-2017