Madopar HBS

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Madopar HBS 100 mg/25 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Madopar ir levodopas (Levodopum) un dekarboksilāzes inhibitora benserazīda (Benserazidum) (hidrohlorīda veidā) attiecībā 4:1. Pieejamas šāda stipruma zāles:

Madopar ‘125’ = 100 mg levodopas + 25 mg benserazīda

Viena kapsula satur 100 mg levodopas un 25 mg benserazīda (hidrohlorīda veidā)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības cietā kapsula.

Madopar HBS (hidrodinamiski līdzsvarota sistēma) 100 mg/25 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas.

Tumši zaļas – gaiši zilas ilgstošās darbības cietās kapsulas.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Parkinsona slimība

Madopar indicēts Parkinsona slimības ārstēšanai.

Madopar HBS 100 mg/25 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas indicētas pacientiem ar dažāda veida fluktuācijām (piemēram, ”maksimālās devas diskinēzijas” un ”devas beigu pasliktināšanās” kā nokturnālas imobilitātes gadījumā).

Nemierīgo kāju sindroms (NKS)

Madopar indicēts NKS simptomātiskai terapijai, tai skaitā:

idiopātiskam NKS;

NKS, ko izraisījusi ar hemodialīzi ārstēta termināla nieru mazspēja.

4.2. Devas un lietošanas veids

Madopar 100 mg/25 mg disperģējamās tabletes ir zāļu forma, kas piemērota pacientiem ar disfāgiju (rīšanas traucējumiem) vai pacientiem, kuriem nepieciešama ātrāka zāļu iedarbība, piemēram, pacientiem ar agrīnu rīta un pēcpusdienas akinēziju, kā arī pacientiem ar aizkavētu zāļu iedarbības sākumu vai devas beigu fenomenu.

Parkinsona slimība

Ja vien iespējams, Madopar jālieto 30 minūtes pirms vai stundu pēc ēšanas, lai izvairītos no uztura olbaltumvielu konkurējošās ietekmes uz levodopas uzsūkšanos (skatīt 4.5. apakšpunktu) un sekmētu ātrāku darbības sākumu. Nevēlamas kuņģa-zarnu trakta blakusparādības, kas raksturīgas galvenokārt terapijas sākuma posmam, parasti var kontrolēt, ja Madopar lieto kopā ar maz olbaltumvielu saturošu uzkodu (piemēram, cepumu) vai šķidrumu, vai palielinot devu pakāpeniski.

Standarta devas

Terapija ar Madopar jāuzsāk pakāpeniski; deva jāpiemēro individuāli, palielinot to, kamēr tiek sasniegts optimāls efekts. Tāpēc zemāk minētās devas uzskatāmas tikai par vadlīnijām.

Sākotnējā terapija

Agrīnā Parkinsona slimības stadijā ieteicams sākt terapiju ar 1/4 Madopar 200 mg/50 mg tabletes trīs līdz četras reizes dienā. Tiklīdz sasniegta sākotnējās devas tolerance, deva pakāpeniski jāpalielina saskaņā ar pacienta atbildes reakciju.

Optimāla reakcija parasti tiek sasniegta ar Madopar diennakts devu, kas atbilst 300 - 800 mg levodopas + 75 - 200 mg benserazīda, kas sadalīti 3 vai vairākās dienas devās. Lai sasniegtu optimālu efektu, nepieciešamas vidēji 4 - 6 nedēļas. Ja nepieciešams vēl vairāk palielināt devu, tas jādara ar mēneša intervālu.

Uzturošā terapija

Vidēji uzturošā deva ir 1 Madopar 100 mg/25 mg ilgstošās darbības cietā kapsula vai tablete 3 - 6 reizes dienā. Devu skaits (ne mazāk par trijām) un to lietošanas intervāli jānosaka individuāli katram pacientam, lai sasniegtu optimālo efektu. Lai sasniegtu optimālu efektu, standarta Madopar var aizstāt ar Madopar HBS vai Madopar disperģējamām tabletēm.

Nemierīgo kāju sindroms (NKS)

Madopar maksimālā diennakts deva nedrīkst pārsniegt 500 mg.

Idiopātisks nemierīgo kāju sindroms

Deva jālieto 1 stundu pirms gulētiešanas. Lai izvairītos no kuņģa un zarnu trakta blakusparādībām, to var lietot kopā ar uzkodu ar zemu olbaltumvielu saturu.

NKS ar iemigšanas grūtībām:

Pacientus ar nemierīgo kāju sindromu un iemigšanas grūtībām ieteicams ārstēt ar Madopar standarta zāļu formu. Ieteicamā sākuma deva ir 62,5 – 125 mg Madopar. Ja simptomi saglabājas, devu ieteicams palielināt līdz 250 mg Madopar.

NKS ar iemigšanas grūtībām un miega traucējumiem naktī:

Pacientus ar NKS, iemigšanas grūtībām un miega traucējumiem naktī ieteicams ārstēt ar vienu Madopar HBS kapsulu kopā ar vienu standarta Madopar 125 mg tableti pirms došanās pie miera. Ja šāda deva nenodrošina apmierinošu simptomu uzlabošanos nakts otrajā pusē, ieteicams Madopar HBS cieto kapsulu devu palielināt līdz 2 kapsulām.

NKS ar iemigšanas grūtībām un miega traucējumiem naktī un papildus traucējumiem dienas laikā:

Šādiem pacientiem ieteicams papildus ordinēt 125 mg disperģējamās vai standarta Madopar tabletes, lai kopējā diennakts deva nepārsniegtu 500 mg Madopar.

NKS, ko izraisījusi ar hemodialīzi ārstēta nieru mazspēja

Pacientus ar NKS hemodialīzes laikā ieteicams ārstēt ar 125 mg disperģējamām vai standarta Madopar tabletēm 30 minūtes pirms dialīzes.

Lai sasniegtu maksimālu efektivitāti, standarta Madopar var aizstāt ar Madopar HBS 100 mg/25 mg cietajām kapsulām.

Īpaši dozēšanas norādījumi:

Parkinsona slimība:

Visiem pacientiem deva rūpīgi jātitrē. Pacienti, kuri lieto citas pretparkinsonisma zāles, var lietot Madopar. Pēc Madopar terapeitiskā efekta iegūšanas, citu medikamentu devas pakāpeniski var samazināt vai pārtraukt šo medikamentu lietošanu.

Pacientiem, kuri cieš no smagām zāļu ietekmes svārstībām dienas laikā (“zāļu iedarbības sākuma - zāļu iedarbības beigu” fenomens), jālieto mazākas un biežākas devas vai jāpāriet uz Madopar HBS.

Madopar HBS 100 mg/25 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas jānorij veselas un tās nedrīkst košļāt.

Madopar HBS 100 mg/25 mg cieto kapsulu deva atkarīga no Parkinsona slimības smaguma pakāpes un vislabāko efektu jāpanāk rūpīgi piemērojot devu.

Standarta Madopar aizvietošanu ar Madopar HBS 100 mg/25 mg cietajām kapsulām jāveic dienas laikā. Jāsāk ar rīta devu. Sākumā dienas deva un dozēšanas intervāls ir tāds pats kā standarta Madopar gadījumā.

Pēc 2-3 dienām deva pakāpeniski jāpalielina par apmēram 50%. Pacients jābrīdina, ka viņa veselības stāvoklis var uz laiku pasliktināties.

Madopar HBS 100 mg/25 mg cieto kapsulu farmakokinētisko īpašību dēļ darbības sākums ir aizkavēts. Klīnisko efektu var sasniegt daudz ātrāk, ja Madopar HBS 100 mg/25 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas lieto kopā ar standarta Madopar vai Madopar 100 mg/25 mg disperģējamām tabletēm. Tas ir īpaši svarīgi pirmās rīta devas gadījumā, jo tai jābūt augstākai par pārējām diennakts devām. Madopar HBS 100 mg/25 mg cieto kapsulu individuālā devas palielināšana jāveic lēni un uzmanīgi, paaugstinot devas ar 2-3 dienu intervālu.

Pacientiem ar nokturnālu imobilitāti pozitīvu efektu sasniedza, pakāpeniski palielinot pēdējo vakara devu pirms gulētiešanas līdz 250 mg Madopar HBS.

Ekscesīvu atbildes reakciju uz Madopar HBS 100 mg/25 mg cietajām kapsulām (diskinēziju) var kontrolēt, drīzāk palielinot intervālu starp devām, nekā samazinot reizes devu.

Ja atbildes reakcija uz Madopar HBS 100 mg/25 mg cietajām kapsulām ir neadekvāta, jāapsver terapija ar standarta Madopar vai Madopar disperģējamām tabletēm.

Nemierīgo kāju sindroms

Lai novērstu pasliktināšanos (piemēram, NKS simptomu parādīšanos dienas sākumā, simptomu smaguma palielināšanos un citu ķermeņa daļu iesaistīšanos), Madopar HBS 100 mg/25 mg cieto kapsulu diennakts deva nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo devu.

Ja pasliktināšanos tomēr novēro, svarīgi nepārsniegt maksimālo diennakts devu. Pasliktināšanās vai recidīva gadījumā jāapsver papildu terapijas iespēja ar levodopa devas samazināšanu vai pakāpenisku levodopas atcelšanu un tās aizstāšana ar citām zālēm.

Lietošana pacientiem ar nieru bojājumu

Levodopa un benserazīds plaši metabolizējas, un mazāk par 10% levodopas neizmainītā veidā izdalās caur nierēm. Tāpēc vieglas un vidēji smagas nieru mazspējas gadījumā nav nepieciešama devas samazināšana (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Levodopas farmakokinētikas dati pacientiem ar nieru bojājumiem nav pieejami.

Pacienti ar urēmiju, kuriem tiek veikta hemodialīze, Madopar panes labi.

Levodopas farmakokinētikas dati pacientiem ar nieru bojājumiem nav pieejami.

Lietošana pacientiem ar aknu bojājumu

Pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem Madopar drošums un efektivitāte nav noskaidrota (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Levodopa galvenokārt metabolizējas ar aromātisko aminoskābju dekarboksilāzes starpniecību, kas lielā daudzumā atrodas aknās, zarnu traktā, nierēs un sirdī.

Levodopas farmakokinētikas dati pacientiem ar aknu bojājumiem nav pieejami.

Pediatriskā populācija

Madopar lietošana pacientiem līdz 25 gadu vecumam ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Madopar ir kontrindicēts:

- pacientiem ar paaugstinātu jutību pret levodopu, benserazīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

- pacientiem, kuri lieto neselektīvus monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitorus, jo pastāv hipertensīvas krīzes risks (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tomēr selektīvi MAO-B inhibitori, piemēram, selegilīns un rasagilīns, vai selektīvi MAO-A inhibitori, piemēram, moklobemīds, nav kontrindicēti. MAO-A un MAO-B inhibitoru kombinācija atbilst neselektīvai MAO inhibīcijai, tādēļ šo kombināciju nedrīkst lietot vienlaikus ar Madopar (skatīt 4.5.apakšpunktu);

- pacientiem ar endokrīno (piemēram, feohromocitoma, hipertireoze, Kušinga sindroms), nieru (izņemot NKS pacientus, kuriem veic dialīzi) vai aknu funkciju traucējumiem, sirds darbības traucējumiem (piemēram, nopietna sirds aritmija un sirds mazspēja), psihiskām slimībām ar psihotisku komponenti vai slēgta kakta glaukomu;

- pacientiem, kuri jaunāki par 25 gadiem (jābūt pabeigtai skeleta attīstībai);

- grūtniecības laikā vai sievietēm ar reproduktīvo potenciālu, kuras nelieto kontracepcijas līdzekļus (skatīt 4.6. apakšpunktu). Ja sievietei, kura lieto Madopar, iestājas grūtniecība, zāļu lietošana jāpārtrauc (kā ieteicis ārsts, kas parakstījis zāles).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Imūnsistēmas reakcijas

Jutīgiem indivīdiem var rasties paaugstinātas jutības reakcijas.

Ietekme uz neiroloģiskām un psihiskām funkcijām

Madopar lietošanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi. Pēkšņa zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt neiroleptiskam ļaundabīgam sindromam līdzīgas izpausmes (ar hipertermiju, muskuļu rigiditāti, iespējamiem psiholoģiskiem traucējumiem un seruma kreatinīna fosfokināzes paaugstināšanos), kas var būt bīstamas dzīvībai. Ja novēro šādu simptomu vai pazīmju kombināciju, pacientam jāpaliek medicīniskā uzraudzībā un, ja nepieciešams, viņš jāhospitalizē un nekavējoties jāordinē atbilstoša simptomātiska terapija. Pēc atbilstošas stāvokļa izvērtēšanas var atsākt terapiju ar Madopar.

Uzmanīgi jānovēro, vai pacientiem neattīstās nevēlamas psihiska rakstura blakusparādības.

Depresija var būt daļa no Parkinsona slimības un NKS klīniskās ainas, un tā var rasties arī pacientiem, kuri lieto Madopar.

Levodopas lietošana tikusi saistīta ar somnolenci un pēkšņas iemigšanas epizodēm. Pēkšņa iemigšana ikdienas aktivitāšu laikā, dažkārt neapzinoties un bez brīdinājuma pazīmēm, novērota ļoti reti. Pacienti par to jāinformē un jābrīdina, ka levodopas lietošanas laikā nepieciešama piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus. Pacientiem, kuriem kaut reizi bijusi somnolence un/vai pēkšņas iemigšanas epizode, jāatturas no transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas. Turpmāk jāapsver arī devas samazināšana vai terapijas pārtraukšana (skatīt 4.7.apakšpunktu).

Dopamīnerģiski līdzekļi: pacientiem, kuriem Parkinsona slimība ārstēta ar dopamīna agonistiem, novēroti impulsu kontroles traucējumi, piemēram, patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, pastiprināta dzimumdziņa un hiperseksualitāte. Cēloniska saistība starp Madopar, kas nav dopamīna agonists, un šīm parādībām nav pierādīta. Taču ieteicams ievērot piesardzību, jo Madopar ir dopamīnerģisks līdzeklis.

Ietekme uz acīm

Levodopa teorētiski var paaugstināt intraokulāro spiedienu, tāpēc pacientiem ar atvērta kakta glaukomu ieteicams regulāri kontrolēt intraokulāro spiedienu.

Mijiedarbība ar citām zālēm

Ja pacientam, kurš lieto levodopu nepieciešama vispārējā narkoze, līdz operācijai jāturpina parastā Madopar lietošanas shēma, cik vien ilgi iespējams, izņemot gadījumus, kad narkozei lieto halotānu. Ja vispārējo narkozi ierosina ar halotānu, Madopar lietošanu jāpārtrauc 12 – 48 stundas pirms ķirurģiskas operācijas, jo pacientiem, kuri lieto Madopar, var rasties asinsspiediena svārstības un/vai aritmija. Pēc operācijas var atsākt terapiju ar Madopar; deva jāpalielina pakāpeniski līdz pirmsoperācijas līmenim.

Ja Madopar jālieto pacientiem, kuri jau lieto neatgriezeniskas darbības neselektīvus MAO inhibitorus, no MAO inhibitora lietošanas pārtraukšanas līdz Madopar terapijas uzsākšanai ir jābūt vismaz 2 nedēļu starplaikam. Neievērojot šādu starplaiku, ir lielāka nevēlamo blakusparādību, piemēram, hipertensīvās krīzes, rašanās iespēja (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Vienlaikus lietojot antipsihotiskos līdzekļus ar dopamīna receptorus bloķējošu darbību, īpaši D2-receptoru antagonistus, iespējama levodopas-benserazīda antiparkinsonisma iedarbībai pretēja ietekme. Levodopa var samazināt šo zāļu antipsihotisko iedarbību. Lietojot šīs zāles vienlaikus, jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Madopar nedrīkst lietot vienlaikus ar simpatomimētiskiem līdzekļiem (piemēram, epinefrīnu, norepinefrīnu, izoproterenolu un amfetamīnu), jo var pastiprināties to iedarbība. Ja šāda lietošana ir nepieciešama, pastiprināti jākontrolē sirds un asinsvadu sistēmas darbība un var būt jāsamazina simpatomimētiskā līdzekļa deva (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Uzsākot papildterapiju ar KOMT inhibitoru, var būt nepieciešama Madopar devas samazināšana.

Pēc Madopar terapijas uzsākšanas antiholīnerģisko līdzekļu lietošanu nedrīkst strauji pārtraukt, jo levodopas iedarbība sākas pakāpeniski.

Pieļaujama lietošana kombinācijā ar antiholīnerģiskiem līdzekļiem, amantadīnu, selegilīnu, bromokriptīnu un dopamīna agonistiem, lai arī šādas lietošanas rezultātā var pastiprināties gan vēlamā, gan nevēlamā terapijas iedarbība. Var būt nepieciešams samazināt Madopar vai citu zāļu devas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Laboratoriskie izmeklējumi

Terapijas laikā periodiski jāizvērtē aknufunkcija, kā arī jāveic asins šūnu skaita kontrole (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu bieži jānosaka cukura līmenis asinīs, un pretdiabēta līdzekļu deva jāpielāgo atkarībā no cukura līmeņa asinīs.

Levodopu-benserazīdu lietojot pacientiem, kuriem jau pirms terapijas ir vainagartērijas bojājumi, aritmija vai sirds mazspēja, jāievēro piesardzība (skatīt arī 4.3. apakšpunktu). Šādiem pacientiem terapijas uzsākšanas posmā, bet turpmāk regulāri visā terapijas laikā sevišķi rūpīgi jākontrolē sirdsdarbība.

Ieteicama rūpīga to pacientu uzraudzība, kuriem ir ortostatiskās hipotensijas riska faktori (piemēram, gados vecāki pacienti, vienlaikus lietoti antihipertensīvie līdzekļi vai citas zāles ar ortostatisku blakusparādību risku) vai ortostatiskā hipotensija anamnēzē, īpaši terapijas sākumā vai devas palielināšanas laikā.

Ziņots, ka levodopa-benserazīds izraisa asins šūnu skaita samazināšanos (piemēram, hemolītisko anēmiju, trombocitopēniju un leikopēniju). Ziņots par dažiem agranulocitozes un pancitopēnijas gadījumiem, kad nebija iespējams ne pierādīt, ne pilnīgi izslēgt saistību ar levodopu-benserazīdu. Tādēļ terapijas laikā periodiski jānosaka pilna asins aina.

Atkarība un pārmērīga lietošana

Levodopa-benserazīds var izraisīt dopamīna disregulācijas sindromu, kas izraisa pārmērīgu šo zāļu lietošanu. Nelielam Parkinsona slimību pacientu skaitam ir kognitīvi un uzvedības traucējumi, kas var būt tieši saistāmi ar pastiprinātu zāļu lietošanu pretēji ārsta norādījumiem, un krietni pārsniedzot devas, kādas nepieciešamas motorisko traucējumu terapijai.

Impulsu kontroles traucējumi

Pacientiem regulāri jāuzrauga impulsu kontroles traucējumu attīstība. Pacienti un aprūpētāji jāinformē, ka pacientiem, kas lieto dopamīna agonistus un/vai citus levodopu saturošus dopamīnerģiskos līdzekļus, ieskaitot levodopu-benserazīdu, var attīstīties impulsu kontroles traucējumu uzvedības simptomi, tai skaitā patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, pastiprināta dzimumtieksme, hiperseksualitāte, kompulsīva naudas tērēšana vai iepirkšanās, pārēšanās un kompulsīva ēšana. Šādu simptomu attīstīšanās gadījumā ieteicams izvērtēt ārstēšanu ar šiem līdzekļiem.

Ļaundabīga melanoma

Epidemioloģiskos pētījumos ir pierādīts, ka pacientiem ar Parkinsona slimību melanomas rašanās risks ir lielāks (aptuveni 2-6 reizes) nekā vispārējā populācijā. Nav skaidrs, vai novērotais riska pieaugums ir saistīts ar Parkinsona slimību vai citiem faktoriem, piemēram, levodopas lietošanu Parkinsona slimības ārstēšanai. Tādēļ pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem visos gadījumos, kad levodopa-benserazīds tiek lietots jebkādas indikācijas terapijā, ieteicams regulāri kontrolēt, vai nav radusies melanoma. Ideālā gadījumā ādas izmeklēšana jāveic atbilstoši kvalificētam speciālistam (piemēram, dermatologam).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Vienlaicīga standarta Madopar devas un antiholīnerģiskā līdzekļa triheksifenidila lietošana samazina levodopas uzsūkšanās ātrumu, bet ne daudzumu. Vienlaicīga triheksifenidila un levodopas-benserazīda HBS formas lietošana neietekmē levodopas farmakokinētiku.

Vienlaicīga antacīdu un Madopar HBS formas 100 mg/25 mg cieto kapsulu nozīmēšana samazina levodopa uzsūkšanās apjomu par 32%.

Dzelzs sulfāts pazemina levodopas maksimālo plazmas koncentrāciju un zemlīknes laukumu (AUC) par 30 - 50%. Farmakokinētiskas izmaiņas, ko novēro kombinētas terapijas ar dzelzs sulfātu gadījumā, klīniski nozīmīgas ir dažiem, bet ne visiem pacientiem.

Metoklopramīds palielina levodopas uzsūkšanās ātrumu.

Domperidons var palielināt levodopas biopieejamību, jo pastiprinās levodopas uzsūkšanās no zarnas.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Levodopas-benserazīda terapeitisko efektu samazina neiroleptiskie līdzekļi, opiāti un antihipertensīvie medikamenti, kas satur rezerpīnu.

Ja Madopar jālieto pacientiem, kuri lieto neatgriezeniskos neselektīvos MAO inhibitorus, pēc MAO inhibitoru lietošanas pārtraukšanas līdz Madopar terapijas uzsākšanai ir jābūt vismaz 2 nedēļu starplaikam. Pretējā gadījumā var novērot tādu nevēlamu blakusparādību, kā hipertensīvā krīze (skatīt 4.3. apakšpunktu). Selektīvo MAO-B inhibitoru (kā selegilīns un rasagilīns) vai selektīvo MAO-A inhibitoru, piemēram, moklobemīda, lietošana vienlaikus ar Madopar nav kontrindicēta; levodopas devu ieteicams atkārtoti izvērtēt atbilstoši individuālām pacienta vajadzībām, lai nodrošinātu efektivitāti un labu panesību. Vienlaicīga MAO-A un MAO-B inhibitoru nozīmēšana ir līdzvērtīga neselektīva MAO inhibitora nozīmēšanai, un šādu kombināciju nedrīkst nozīmēt vienlaicīgi ar Madopar terapiju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Madopar nedrīkst lietot vienlaikus ar simpatomimētiskiem līdzekļiem (piemēram, epinefrīnu, norepinefrīnu, izoproterenolu un amfetamīnu), jo var pastiprināties to iedarbība. Ja šāda lietošana ir nepieciešama, pastiprināti jākontrolē sirds un asinsvadu sistēmas darbība un var būt jāsamazina simpatomimētiskā līdzekļa deva.

Pieļaujama lietošana kombinācijā ar antiholīnerģiskiem līdzekļiem, amantadīnu, selegilīnu, bromokriptīnu un dopamīna agonistiem, lai arī šādas lietošanas rezultātā var pastiprināties gan vēlamā, gan nevēlamā terapijas iedarbība. Var būt nepieciešams samazināt Madopar vai citu zāļu devas.

Uzsākot papildterapiju ar KOMT inhibitoru, var būt nepieciešama Madopar devas samazināšana.

Pēc Madopar terapijas uzsākšanas antiholīnerģisko līdzekļu lietošanu nedrīkst strauji pārtraukt, jo levodopas iedarbība sākas pakāpeniski.

Vienlaikus lietojot antipsihotiskos līdzekļus ar dopamīna receptorus bloķējošu darbību, īpaši D2-receptoru antagonistus, iespējama levodopas-benserazīda antiparkinsonisma iedarbībai pretēja ietekme. Levodopa var samazināt šo zāļu antipsihotisko iedarbību. Lietojot šīs zāles vienlaikus, jāievēro piesardzība.

Vispārējā narkoze ar halotānu: Madopar terapija jāpārtrauc 12 līdz 48 stundas pirms operācijas vispārējā narkozē ar halotānu, jo var rasties asinsspiediena svārstības un/vai aritmija. Informāciju par vispārējo narkozi ar citiem narkozes līdzekļiem skatīt 4.4 apakšpunktā.

Levodopas un dekarboksilāzes inhibitora kombinācijas pievienojot terapijai pacientiem, kas jau lieto antihipertensīvos līdzekļus, radusies simptomātiska ortostatiskā hipotensija. Tādēļ pacientiem, kas jau lieto hipotensīvos līdzekļus, levodopas-benserazīda terapija jāuzsāk piesardzīgi. Jākontrolē asinsspiediens, lai varētu iespējami pielāgot zāļu devas, ja tas ir nepieciešams.

Mijiedarbība ar laboratoriskajiem izmeklējumiem

Levodopa var mainīt kateholamīnu, kreatinīna, urīnskābes līmeņa un glikozūrijas laboratorisko izmeklējumu rezultātus. Urīna analīzes rezultāti var uzrādīt viltus pozitīvu ketonvielu līmeni.

Pacientiem, kuri lieto levodopu-benserazīdu, var būt viltus pozitīvs rezultāts Kūbmsa testā.

Mijiedarbība ar uzturu

Ja levodopu-benserazīdu lieto vienlaicīgi ar olbaltumvielām bagātu uzturu, var samazināties levodopas-benserazīda efekts.

Levodopa ir liela izmēra, neitrāla aminoskābe (LNAS), un tā konkurē ar uztura olbaltumvielās esošajām LNAS par transportu cauri gremošanas trakta gļotādai un hematoencefālajai barjerai.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Pētījumi par ietekmi uz fertilitāti nav veikti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Kontracepcija

Sievietēm, kurām var iestāties grūtniecība, Madopar lietošanas laikā jālieto piemērota kontracepcijas metode.

Grūtniecība

Madopar nedrīkst lietot grūtniecības laikā vai sievietes ar reproduktīvu potenciālu, kuras nelieto adekvātus kontracepcijas līdzekļus (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pirms terapijas sākšanas ieteicams veikt grūtniecības testu, lai izslēgtu grūtniecību.

Ja Madopar lietošanas laikā pacientei iestājas grūtniecība, pilnīgi jāpārtrauc zāļu lietošana (atbilstoši ārstējošā ārsta norādījumiem).

Dzemdības

Madopar lietošanas drošums dzemdību laikā nav zināms.

Barošana ar krūti

Madopar lietošanas drošums zīdīšanas periodā nav zināms.

Nav zināms, vai benserazīds izdalās cilvēka pienā. Sievietes, kurām nepieciešama terapija ar Madopar, nedrīkst barot bērnu ar krūti, jo nevar izslēgt skeleta malformācijas attīstību zīdaiņiem.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Madopar var būtiski ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Ja levodopas lietošanas laikā parādās somnolence un/vai pēkšņas miega epizodes, pacienti jābrīdina, ka nedrīkst vadīt autotransportu vai veikt aktivitātes, kur traucētas uzmanības dēļ smagu bojājumu vai nāves riskam tiek pakļauts pats zāļu lietotājs vai līdzcilvēki (piemēram, apkalpot mehānismus), līdz šādas epizodes un somnolence nav pārgājusi (skatīt 4.4 apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Klīniskie pētījumi

Nemierīgo kāju sindroms:

Madopar klīniskās izstrādes programmas dati, kas iegūti divos ar placebo kontrolētos, krustota dizaina klīniskajos pētījumos, kuros tika iekļauti pavisam 85 pacienti ar NKS, atspoguļoti tabulā zemāk.

Nevēlamās blakusparādības 1. tabulā norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai.

Norādītas visas nevēlamās blakusparādības aktīvās terapijas grupā, par kurām saņemts vairāk nekā viens ziņojums.

Nevēlamo blakusparādību sastopamība norādīta, izmantojot šādas biežuma grupas: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula. Kopsavilkums par nevēlamām blakusparādībām, kas pētījumos M43052 un M43060 radās levodopu/benserazīdu lietojošiem pacientiem ar NKS

Nevēlamā blakusparādība

Levodopa /

benserazīds

N=85

Biežuma grupa

n

%

Infekcijas un infestācijas

Febrila infekcija

4

4,7

bieži

Rinīts

3

3,5

bieži

Bronhīts

2

2,3

bieži

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

5

5,8

bieži

NKS pastiprināšanās

2

2,3

bieži

Reibonis

3

3,5

bieži

Izmeklējumi

Izmaiņas EKG *

2

2,3

bieži

Paaugstināts asinsspiediens

2

2,3

bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sausa mute

3

3,5

bieži

Caureja

2

2,3

bieži

Slikta dūša

2

2,3

bieži

*aritmija.

Pēcreģistrācijas periods

2. tabulā apkopota informācija par nevēlamajām blakusparādībām, kādas novērotas Madopar pēcreģistrācijas uzraudzības periodā, pamatojoties uz spontāniem ziņojumiem un literatūrā aprakstītiem gadījumiem.

Nevēlamo blakusparādību sastopamība norādīta, izmantojot šādas biežuma grupas: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (ziņošana par šīm reakcijām ir brīvprātīga, un par tām ziņots nezināma lieluma pacientu populācijā, tādēļ ne vienmēr ir iespējams pārliecinoši noteikt to sastopamības biežumu vai pierādīt cēlonisku saistību ar zāļu iedarbību).

2. tabula. Pēcreģistrācijas novērošanas laikā ziņotās nevēlamās blakusparādības

Nevēlamā blakusparādība

Biežuma grupa

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi¹:

Hemolītiskā anēmija

nav zināmi

Pārejoša leikopēnija

nav zināmi

Trombocitopēnija

nav zināmi

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

Anoreksija

nav zināmi

Psihiskie traucējumi:

Depresija

nav zināmi

Uzbudinājums/ažitācija

nav zināmi

Trauksme

nav zināmi

Bezmiegs

nav zināmi

Halucinācijas

nav zināmi

Mānija

nav zināmi

Dezorientācija laikā

nav zināmi

Dopamīna disregulācijas sindroms (DDS)

nav zināmi

Nervu sistēmas traucējumi:

Ageizija

nav zināmi

Disgeizija

nav zināmi

Diskinēzija (horejiska un atetotiska)

nav zināmi

Terapeitiskās atbildreakcijas svārstības:

-sastingšanas reakcijas,

- devas beigu posma pasliktinājums,

- simptomu ‘parādīšanās un izzušanas” parādība

nav zināmi

NKS pastiprināšanās

nav zināmi

Somnolence

nav zināmi

Pārmērīga miegainība dienā

nav zināmi

Pēkšņas iemigšanas epizodes

nav zināmi

Sirds funkciju traucējumi:

Sirdsdarbības aritmija

nav zināmi

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

Ortostatiskā hipotensija

nav zināmi

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Slikta dūša

nav zināmi

Vemšana

nav zināmi

Caureja

nav zināmi

Siekalu krāsas maiņa

nav zināmi

Mēles krāsas maiņa

nav zināmi

Zobu krāsas maiņa

nav zināmi

Mutes gļotādas krāsas maiņa

nav zināmi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze

nav zināmi

Izsitumi

nav zināmi

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts transamināžu līmenis

nav zināmi

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes līmenis

nav zināmi

Paaugstināts gamma-glutamiltransferāzes līmenis

nav zināmi

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

Hromatūrija

nav zināmi

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs

nav zināmi

¹Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi: saņemti ziņojumi par hemolītisko anēmiju, pārejošu leikopēniju un trombocitopēniju. Visos levodopas ilgstošas lietošanas gadījumos periodiski jākontrolē asinsaina, kā arī aknu un nieru funkcijas.

Psihiskie traucējumi: pacientiem ar Parkinsona slimību vai NKS klīniskās ainas elements var būt depresija, un tā var rasties arī ar Madopar ārstētiem pacientiem. Var rasties uzbudinājums, trauksme, bezmiegs, halucinācijas, mānija un dezorientācija laikā, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem, kuriem anamnēzē jau ir šādi traucējumi.

Impulsu kontroles traucējumi: pacientiem, kuri lieto dopamīna agonistus un/vai citus levodopu saturošus dopamīnerģiskos līdzekļus, tai skaitā Madopar, var attīstīties patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, pastiprināta dzimumtieksme, hiperseksualitāte, kompulsīva naudas tērēšana vai iepirkšanās, pārēšanās un kompulsīva ēšana (skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Nervu sistēmas traucējumi: vēlāk terapijas laikā var novērot patvaļīgas kustības (piemēram, horejas veida vai atetoīdas). Tās parasti var novērst vai panākt to panesību, samazinot devu. Pēc ilgstošas terapijas var attīstīties terapeitiskās atbildes reakcijas svārstības.

Šīs svārstības ietver sevī “sastingšanas”, devas iedarbības pasliktināšanās beigu posmā un “simptomu parādīšanās un izzušanas” parādību. Parasti tās var novērst vai padarīt panesamas, pielāgojot devu un lietojot biežāk ar mazāku devu. Terapeitisko efektivitāti var mēģināt uzlabot, no jauna pakāpeniski paaugstinot levodopas devu. Madopar lietošana ir saistīta ar somnolenci, ļoti retos gadījumos tā var būt saistīta ar pastiprinātu miegainību dienas laikā un pēkšņām miega epizodēm.

Asinsvadu sistēmas traucējumi: ortostatiskie traucējumi parasti mazinās pēc Madopar devas samazināšanas.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi: kuņģa-zarnu trakta nevēlamas blakusparādības, kas rodas galvenokārt terapijas sākumā, parasti var kontrolēt, lietojot levodopu-benserazīdu kopā ar maz olbaltumvielu saturošu uzkodu vai šķidrumu vai pakāpeniski palielinot devu.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi: nemierīgo kāju sindroms: pasliktināšanās (simptomu parādīšanās laika nobīde no vakara/nakts uz agru pēcpusdienu un vakaru pirms nākošās devas, uz nakti, lietošanas) ir visbiežākā ilgstošas dopamīnerģiskas terapijas blakusparādība.

Izmeklējumi: var mainīties urīna krāsa, parasti urīns ir sarkanā nokrāsā, kas paliek tumšāka ilgākā laika periodā. Arī citu ķermeņa šķidrumu vai audu, piemēram, siekalu, mēles, zobu un mutes dobuma gļotādas, krāsa var mainīties vai tie var iekrāsoties.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Pārdozēšanas simptomi un pazīmes ir kvalitatīvi līdzīgas Madopar blakusparādībām, lietojot terapeitiskas devas, bet var būt smagākā formā. Pārdozēšana var izraisīt kardiovaskulāras blakusparādības (piemēram, aritmiju), psihiskus traucējumus (piemēram, apjukumu un bezmiegu), kuņģa-zarnu trakta traucējumus (piemēram, sliktu dūšu un vemšanu) un patoloģiskas patvaļīgas kustības (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja pacients pārdozējis Madopar kontrolētas izdalīšanās zāļu formu (t.i., Madopar HBS 100 mg/25 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas), simptomu un pazīmju rašanās var aizkavēties aktīvās vielas lēnākas uzsūkšanās no kuņģa dēļ.

Ārstēšana

Jāuzrauga pacienta dzīvības pazīmes un jāsāk atbalstoši pasākumi atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa. Pacientiem var būt nepieciešama kardiovaskulāras ietekmes (piemēram, antiaritmiski līdzekļi) vai ietekmes uz centrālo nervu sistēmu simptomātiska ārstēšana (piemēram, elpošanas stimulanti, neiroleptiski līdzekļi).

Bez tam turpmāku uzsūkšanos no kontrolētas izdalīšanās zāļu formām novērš, lietojot atbilstošu metodi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretparkinsonisma līdzeklis (levodopa un dekarboksilāzes inhibitors) ATĶ kods: N04BA02

Parkinsona slimība

Dopamīns, kas vada nervu impulsus smadzenēs, cilvēkiem ar Parkinsona slimību nav pietiekamā daudzumā bazālos ganglijos. Levodopa (SNN) jeb L-DOPA (3,4-dihidroksi L-fenilalanīns) ir dopamīna biosintēzes starpnieks. Levodopa (dopamīna prekursors) tiek lietots par pirmszālēm, lai palielinātu dopamīna līmeni, jo tas spēj šķērsot hematoencefālisko barjeru, ko nespēj dopamīns. Tiklīdz levodopa nokļūst centrālā nervu sistēmā (CNS), tas metabolizējas par dopamīnu ar aromātiskās L-aminoskābes dekarboksilāzes palīdzību.

Pēc ieņemšanas levodopa ātri dekarboksilējas par dopamīnu ekstracerebrālos un cerebrālos audos. Tādēļ lielākā daļa uzņemtās levodopas nav pieejama pie bazāliem ganglijiem, un perifēri veidojies dopamīns bieži rada nevēlamas blakusparādības. Tādēļ īpaši vēlama ir levodopas ekstracerebrālas dekarboksilēšanas inhibēšana. To var nodrošināt, levodopu lietojot vienlaikus ar benserazīdu, kas ir perifērs dekarboksilāzes inhibitors.

Madopar ir levodopas un benserazīda kombinācija attiecībā 4:1. Šī attiecība izrādījusies optimāla klīniskajos pētījumos un klīniskajā praksē. Tā ir tikpat efektīva kā lielas levodopa monoterapijas devas.

Idiopātisks nemierīgo kāju sindroms

Precīzs darbības mehānisms nav zināms, tomēr ir pierādīts, ka nozīmīga loma nemierīgo kāju sindroma patoloģiskajā fizioloģijā ir dopamīnerģiskai sistēmai.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Madopar HBS 100 mg/25 mg cieto kapsulu farmakokinētiskās īpašības ir atšķirīgas, salīdzinot ar standarta Madopar (kapsulām, tabletēm) un disperģējamu formu. Aktīvās vielas lēni atbrīvojas kuņģī. Maksimālā plazmas koncentrācija, kas ir aptuveni par 20-30% zemāka kā medikamenta standartformām, tiek sasniegta apmēram 3 stundas pēc medikamenta lietošanas. Plazmas koncentrācijas-laika līkne parāda garāku eliminācijas pusperiodu (laiku, kurā koncentrācija plazmā ir vienāda ar maksimālo koncentrāciju vai pārsniedz to) nekā standartformām, kas liecina par šīs formas atšķirīgām īpašībām: aktīvās vielas kontrolētu un ilgstošu atbrīvošanos. Madopar HBS 100 mg/25 mg cieto kapsulu biopieejamība ir 50 - 70% no standarta Madopar biopieejamības. To neietekmē ēdiens. Ēdiens neietekmē maksimālo levodopa plazmas koncentrāciju, taču tā tiek sasniegta vēlāk (5 stundas) pēc postprandiālas Madopar HBS 100 mg/25 mg cieto kapsulu lietošanas.

Benserazīds neietekmē levodopa plazmas eliminācijas pusperiodu, kas ir aptuveni 1 stunda.

Izkliede

Levodopa šķērso gremošanas trakta gļotādu un hematoencefālisko barjeru ar piesātināmas transporta sistēmas palīdzību. Levodopa nesavienojas ar plazmas olbaltumiem. Tās izkliedes tilpums ir 57 litri. Levodopas zemlīknes laukums (AUC) cerebrospinālajā šķīdumā ir 12% no plazmas zemlīknes laukuma.

Atšķirībā no levodopas, benserazīds terapeitiskās devās hematoencefālisko barjeru nešķērso. Tas galvenokārt koncentrējas nierēs, plaušās, tievajā zarnā un aknās.

Metabolisms

Levodopa tiek metabolizēta divos galvenajos ceļos (dekarboksilēšana un O-metilēšana) un divos mazākos (transaminēšana un oksidēšana).

Aromātisko aminoskābju dekarboksilāze pārvērš levodopu par dopamīnu. Šī ceļa galvenais galaprodukts ir homovanilīnskābe un dihidroksifeniletiķskābe. Katehol-O-metiltransferāze metilē levodopu par 3-O-metildopu. Šī galvenā plazmas metabolīta eliminācijas pusperiods ir 15 stundas, un tas uzkrājas pacientiem, kuri saņem Madopar terapeitiskas devas.

Samazināta levodopas perifēra dekarboksilēšana, to lietojot ar benserazīdu, izpaužas ar lielāku levodopas un 3-O-metildopas līmeni asinīs un zemāku kateholamīnu (dopamīna, noradrenalīna) un fenolkarboksilskābju (homovanilīnskābes, dihidroksifeniletiķskābes) līmeni plazmā.

Benserazīds tiek hidroksilēts par trihidroksibenzilhidrazīnu zarnu gļotādā un aknās. Šis metabolīts ir spēcīgs aromātiskās aminoskābes dekarboksilāzes inhibitors.

Eliminācija

Perifērās dekarboksilāzes inhibitora benserazīda klātbūtnē levodopas eliminācijas pusperiods ir apmēram 1,5 stundas. Geriatriskiem pacientiem ar Parkinsona slimību (65-78 gadus veci) eliminācijas pusperiods ir par apmēram 25% garāks (skatīt zemāk “Farmakokinētika īpašām populācijām”). Levodopas plazmas klīrenss ir 430 ml/min.

Benserazīds gandrīz pilnībā izvadās metabolītu veidā. Metabolīti galvenokārt izvadās ar urīnu (64%) un nelielā daudzumā ar izkārnījumiem (24%).

Farmakokinētika īpašām populācijām

Nav pieejami dati par farmakokinētiku pacientiem ar aknu un nieru bojājumiem.

Vecuma ietekme uz levodopa farmakokinētiku

Gados veciem slimniekiem ar Parkinsona slimību (65 –78 gadus veciem) levodopa eliminācijas pusperiods un zemlīknes laukums (AUC) ir apmēram par 25% augstāks nekā gados jauniem pacientiem (34 –64 gadus veciem). Statistiski ticama vecuma ietekme klīniski ir niecīga, tāpēc jebkuras indikācijas gadījumā tās nozīme dozēšanas režīma izvēlē ir neliela.

Bioloģiskā pieejamība

Madopar HBS 100 mg/25 mg cieto kapsulu aktīvās vielas atbrīvojas 4 – 5 stundu laikā un atbilstošā koncentrācija plazmā saglabājas 6 – 8 stundas pēc nozīmēšanas. Biopieejamība, salīdzinot ar standartformām, ir 60-70% un to neietekmē uzturs. Levodopa maksimālo plazmas koncentrāciju neietekmē uzturs, bet tā tiek sasniegta vēlāk (apmēram pēc 5 stundām), ja Madopar HBS 100 mg/25 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas lieto pēc ēšanas.

Veicot biopieejamības pētījumus ar 18 brīvprātīgiem Parkinsona slimības pacientiem 1992. gadā un nozīmējot trīs Madopar HBS 100 mg/25 mg kontrolētas atbrīvošanās kapsulas dienā vai trīs ātrās atbrīvošanās kapsulas (attiecīgi 600 mg levodopa + benserazīds) ieguva sekojošus rezultātus:

Pārbaudāmais medikaments

Atsauce

C_max (ng/ml)

1383 ± 611

2238 ± 697

T_max (stundas)

3,5 ± 1,7

1,7 ± 0,8

AUC_0-τ (h x μg/ml)

4219 ± 1407

4866 ± 1134

Norādītie rezultāti ietver arī novirzi (standartnovirze).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksikoloģiskās īpašības

Akūta toksicitāte (LD₅₀)

Peles: LD₅₀ 8000 mg no kombinācijas uz kg ķermeņa svara

Žurkas: LD₅₀ 8000 mg no kombinācijas uz kg ķermeņa svara

Hroniska toksicitāte

Tabulā attēloti daudzumi attiecināmi uz kombināciju.

Spilgti izteiktas skeleta izmaiņas, kuru iemesls bija atvērtas epifīzes augšanas plātnītes un devas un laika atkarīgas aknu funkciju izmaiņas suņiem, kuras izraisīja benserazīds.

Suga

Deva (mg/kg)

Lietošanas veids

Lietošanas ilgums

Komentāri

Žurkas

125

perorāls

78 nedēļas

Samazināts barības patēriņš. Epifiziālā skrimšļa saplūšana.

Žurkas

250

perorāls

78 nedēļas

Samazināts barības patēriņš. Samazināta ķermeņa masa. Palielināta mirstība: 47 nedēļas pēc pētījuma sākšanas izdzīvoja 50% no dzīvniekiem (pētījumu pārtrauca pēc 55 nedēļām). Epifiziālā skrimšļa saplūšana.

Žurkas

500

perorāls

78 nedēļas

Samazināts barības patēriņš. Samazināta ķermeņa masa.

Palielināta mirstība (pētījumu pārtrauca pēc 12 nedēļām). Epifiziālā skrimšļa saplūšana

Suņi

75

perorāls

52 nedēļas

Nav

Suņi

150

perorāls

52 nedēļas

Aknu, hipofīzes un virsnieru masas palielināšanās

Suņi

300

perorāls

52 nedēļas

Samazināta ķermeņa masa.

Palielināta mirstība (pētījumu pārtrauca pēc 3 nedēļām), leikocitoze ar neitrofīliju. Protrombīna laika, sārmainās fosfotāzes un AlAt palielināšanās. Taukainā hepatoze.

Mutagēnais un tumorogēnais potenciāls

Madopar un tā sastāvdaļām (levodopai un benserazīdam) netika novērota mutagēniska ietekme Eimsa testā. Kancerogenitātes pētījumi ar Madopar, lai noskaidrotu tā kancerogēnās iedarbības iespēju, nav veikti. Levodopa un benserazīds parādīja vāju genotoksicitātes potenciālu pētījumos in-vitro ar baktērijām un krūšu dziedzera šūnām. Nav pierādījumu par jebkādu genotoksisku potenciālu klīniskās lietošanas apstākļos. Nav pieejami dati par ilgstošiem levodopas vai benserazīda tumorogēnā potenciāla pētījumiem. Ir atsevišķi ziņojumi par melanomas atkārtotu aktivēšanos cilvēkiem levodopas terapijas laikā. Tai pat laikā eksperimentāli vai epidemioloģiski nav pierādīta cēloņsakarība starp levodopas terapiju un melanomas saasināšanos.

Ietekme uz fertilitāti

Fertilitātes pētījumi, lai noteiktu Madopar iedarbību, ar dzīvniekiem nav veikti.

Reproduktīvā toksicitāte

Teratogenitātes pētījumos nekonstatēja teratogēnisku ietekmi vai iedarbību uz skeleta attīstību pelēm (400 mg/kg); žurkām (600 mg/kg, 250 mg/kg) un trušiem (120 mg/kg, 150 mg/kg).

Lietojot mātītei toksisku devu, palielinājās intrauterīna mirstība (trušiem) un/vai samazinājās augļa masa (žurkām).

Levodopa

Trušiem novēroja letālu efektu uz embrijiem devā 75 mg/kg ķermeņa svara; pie augstākām devām novēroja kardiovaskulāras malformācijas un ribu attīstības traucējumus novēroja pie devas virs 125 mg/kg ķermeņa masas. Teratogēni efekti nav aprakstīti pelēm vai žurkām, pat lietojot augstas devas.

Benserazīds

Nozīmējot grūsnām žurkām, novēroja skeleta attīstības traucējumus.

Nav pieredzes par lietošanu cilvēkiem grūtniecības un krūts barošanas laikā. Levodopa var kavēt laktāciju; nav pieejami dati par benserazīda izdalīšanos pienā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kalcija hidrogēnfosfāts, magnija stearāts, metilhidroksipropilceluloze, hidrogenēta augu eļļa, povidons, attīrīts talks, želatīns, hidratēts dzelzs oksīds (E 172), indigo karmīns (E 132), titāna dioksīds (E 171), mannīts.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. Uzglabāt cieši noslēgtā pudelītē, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Madopar HBS ir iepakojumā pa 100 kapsulām pudelītē

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pēc iespējas jāsamazina zāļu nonākšana apkārtējā vidē. Zāles nedrīkst izmest kanalizācijā vai sadzīves atkritumos.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Roche Latvija SIA

G. Astras iela 8b, Rīga, LV-1082, Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

96-0353

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1996. gada 19. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 25. septembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 05/2019

SASKAŅOTS ZVA 25-07-2019

PAGE 14

PAGE 1