Luxfen

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Luxfen 2 mg/ml acu pilieni, šķīdums

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml šķīduma satur 2 mg brimonidīna tartrāta (brimonidini tartras), kas atbilst 1,3 mg brimonidīna.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: benzalkonija hlorīds 0,05 mg/ml.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Acu pilieni, šķīdums.

Dzidrs, nedaudz zaļgani dzeltens šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Paaugstināta acs iekšējā spiediena (IOS) samazināšanai atvērtā kakta glaukomas vai okulārās hipertensijas pacientiem.

• Kā monoterapija pacientiem, kuriem ir kontrindicēta ārstēšana ar vietēji lietojamiem bēta blokatoriem.

• Kā papildinoša terapija citām acs iekšējo spiedienu pazeminošām zālēm, ja vēlamo IOS nevar sasniegt lietojot vienu līdzekli (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie (ieskaitot gados vecākus pacientus)

Ieteicamā deva ir viens piliens Luxfen slimajā(-s) acī(-s) divas reizes dienā ar aptuveni 12 stundu intervālu. Devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama.

Pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Nav veikti pētījumi par brimonidīna 2 mg/ml acu pilieni, šķīdums lietošanu pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav veikti klīniskie pētījumi pusaudžiem (vecumā no 12 līdz 17 gadiem).

Luxfen nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 12 gadu vecumam un ir kontrindicēts jaundzimušiem un zīdaiņiem (līdz 2 gadu vecumam) (skatīt 4.3. apakšpunktu, 4.4. apakšpunktu un 4.9. apakšpunktu). Zināms, ka jaundzimušiem var rasties smagas blakusparādības. Nav pietiekamas informācijas par drošumu un efektivitāti, lietojot brimonidīnu 2 mg/ml acu pilienus, šķīdumu bērniem.

Lietošanas veids

Okulārai lietošanai.

Kā ar jebkuriem acu pilieniem, lai samazinātu iespējamo sistēmisko uzsūkšanos, ieteicams saspiest asaru maisiņu pie iekšējā acs kaktiņa (punktveida oklūzija) uz vienu minūti. Tas jāveic uzreiz pēc katra piliena iepilināšanas.

Ja jālieto vairāk nekā vienu lokāli lietojamu oftalmoloģisko līdzekli, starp to lietošanu jānogaida vismaz 5-15 minūtes.

4.3. Kontrindikācijas

– Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

– Lietošana jaundzimušiem un bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

– Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem un antidepresantiem, kas ietekmē noradrenerģisko pārvadi (piemēram, ar tricikliskajiem antidepresantiem un mianserīnu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar smagu vai nestabilu un nekontrolētu kardiovaskulāru slimību.

Klīniskajos pētījumos dažiem (12,7%) ar brimonidīnu 2 mg/ml acu pilieni, šķīdums ārstētiem pacientiem radās alerģiskas acu reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Gadījumā, kad novēro alerģiskas reakcijas, ārstēšanu ar Luxfen jāpārtrauc.

Brimonidīna 2 mg/ml acu pilienu, šķīduma lietošanas laikā ziņots par aizkavētām acs paaugstinātas jutības reakcijām, un dažas no tām bijušas saistītas ar palielinātu IOS.

Pacientiem ar depresiju, cerebrālu vai koronāru mazspēju, Reino fenomenu, ortostatisku hipotensiju un obliterējošo trombangītu Luxfen jālieto piesardzīgi.

Nav veikti pētījumi par brimonidīna 2 mg/ml acu pilieni, šķīdums lietošanu pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem, tāpēc, ārstējot šādus pacientus, jāievēro piesardzība.

Luxfen sastāvā esošais konservants benzalkonija hlorīds var izraisīt acu kairinājumu. Jāizvairās no saskares ar mīkstajām kontaktlēcām. Pirms instalācijas kontaktlēcas ir jāizņem un jānogaida vismaz 15 minūtes pirms to ievietošanas atpakaļ. Zināms, ka rada mīksto kontaktlēcu krāsas izmaiņas.

Pediatriskā populācija

2 gadus vecus un vecākus bērnus, īpaši 2-7 gadu vecuma diapazonā un/vai ar svaru ≤20 kg, vajadzētu ārstēt, ievērojot piesardzību, un cieši uzraudzīt, ņemot vērā bieži sastopamo miegainību un tās smaguma pakāpi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Luxfen lietošana kontrindicēta pacientiem, kas lieto monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoru, kā arī pacientiem, kuri lieto noradrenerģisko sistēmu ietekmējošus antidepresantus (piemēram, tricikliskos antidepresantus vai miaserīnu) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lai gan īpaši brimonidīna 2 mg/ml acu pilieni, šķīdums un citu zāļu mijiedarbības pētījumi nav veikti, jāņem vērā iespējama CNS darbību nomācošu līdzekļu (alkohola, barbiturātu, opioīdu, miega vai anestēzijas līdzekļu) darbības pastiprināšanās vai summēšanās.

Nav pieejama informācija par kateholamīnu koncentrāciju asinīs pēc brimonidīna 2 mg/ml acu pilieni, šķīduma lietošanas. Tomēr pacientiem, kuri lieto zāles, kas var ietekmēt asinsritē cirkulējošo amīnu metabolismu un atpakaļsaistīšanu (piemēram, hlorpromazīns, metilfenidāts, rezerpīns), ieteicams ievērot piesardzību.

Dažiem pacientiem pēc brimonidīna 2 mg/ml acu pilieni, šķīduma lietošanas tika novērota klīniski nenozīmīga asinsspiediena pazemināšanās. Tādēļ, lietojot Luxfen kopā ar antihipertensīviem līdzekļiem un/vai sirds glikozīdiem, jāievēro piesardzība.

Piesardzība nepieciešama, uzsākot terapiju vienlaikus ar sistēmiskiem līdzekļiem (neatkarīgi no zāļu formas), kas var izraisīt mijiedarbību ar alfa adrenoreceptoru antagonistiem vai traucēt to darbību (piemēram, adrenoreceptoru agonisti vai antagonisti (piemēram, izoprenalīns, prazosīns), kā arī mainot šādu līdzekļu devu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Drošība, lietojot grūtniecības laikā cilvēkiem, nav noskaidrota. Pētījumos ar dzīvniekiem brimonidīna tartrāts neizraisīja jebkādu teratogēnu iedarbību. Kad brimonidīna tartrāta koncentrācija plazmā bija augstāka par to, kāda sasniedzama, ārstējot cilvēkus, tas izraisīja apaugļotu olšūnu pastiprinātu bojāeju un augšanas aizturi pēc dzemdībām trušiem. Luxfen drīkst lietot grūtniecības laikā vienīgi gadījumā, kad iespējamais ieguvums mātei atsver iespējamo risku auglim.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai brimonidīna tartrāts nokļūst mātes pienā cilvēkiem. Viela tiek izdalīta žurku mātīšu pienā. Luxfen nedrīkst lietot sievietes, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Luxfen var izraisīt nogurumu un/vai miegainību, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Brimonidīns var izraisīt neskaidru redzi un/vai citus redzes traucējumus, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, īpaši naktī vai vājā apgaismojumā. Pirms vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismu, pacientam jānogaida, līdz šie simptomi izzuduši.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās blakusparādības ir sausums mutē, acs hiperēmija un dzeloša/dedzinoša sajūta acīs, visas novērotas 22 līdz 25% pacientu. Tās parasti ir pārejošas un bieži ne tik smagas, lai pārtrauktu ārstēšanu.

Klīniskajos pētījumos alerģisku acu reakciju simptomi tika novēroti 12,7% pacientu (izraisot terapijas pārtraukšanu 11,5% pacientu), vairumam pacientu šādu reakciju sākums tika novērots no 3 līdz 9 mēnešiem pēc ārstēšanas sākuma.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. Blakusparādību sastopamības biežuma klasifikācijai tika izmantoti sekojoši apzīmējumi:

ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Tālāk norādītās brimonidīna 2 mg/ml acu pilieni, šķīduma nevēlamās blakusparādības atklātas klīniskā praksē pēcreģistrācijas lietošanas laikā. Tā kā par tām nezināma lieluma populācijā ziņots brīvprātīgi, nav iespējams aplēst to rašanās biežumu.

Gadījumos, kad brimonidīnu lietoja kā vienu no iedzimtās glaukomas ārstēšanas sastāvdaļām jaundzimušiem un zīdaiņiem, tika ziņots par tādām brimonidīna pārdozēšanas pazīmēm, kā samaņas zudumu, letarģiju, miegainību, hipotensiju, hipotoniju, bradikardiju, hipotermiju, cianozi, bālumu, nomāktu elpošanu un elpošanas apstāšanos (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Trīs mēnešus ilgā 3. fāzes pētījumā 2 līdz 7 gadus veciem bērniem ar glaukomu, kuriem ārstēšana ar bēta adrenoblokatoriem nebija pietiekami efektīva, lietojot brimonidīnu kā papildinošu terapiju, tika konstatēta bieža miegainības sastopamība (55%). 8% bērnu tā bija smagas pakāpes, un 13% gadījumu terapija bija jāpārtrauc. Miegainības sastopamības biežums samazinājās, pieaugot bērnu vecumam, tas bija vismazākais (25%) 7 gadus vecu pacientu grupā, taču to visvairāk ietekmēja ķermeņa masa, miegainību biežāk novēroja bērniem ar ķermeņa masu < 20 kg (63%), salīdzinot ar bērniem ar ķermeņa masu > 20 kg (25%) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/risku attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju - Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšana okulāras ievadīšanas gadījumā (pieaugušiem)

Ziņotajos gadījumos novērotie sarežģījumi atbilda jau norādītajām blakusparādībām.

Sistēmiska pārdozēšana pēc nejaušas iedzeršanas (pieaugušiem)

Informācija par nejaušu brimonidīna norīšanu pieaugušajiem ir ļoti ierobežota. Vienīgais līdz šim ziņotais nevēlamais sarežģījums bija hipotensija. Ziņots, ka pēc hipotensijas epizodes sekoja rikošeta hipertensija.

Terapija pēc perorālas pārdozēšanas ietver uzturošu un simptomātisku terapiju; jānodrošina pacienta elpceļu caurejamība.

Ziņots, ka iekšķīga citu alfa-2 agonistu pārdozēšana izraisījusi šādus simptomus: hipotensiju, astēniju, vemšanu, letarģiju, sedāciju, bradikardiju, aritmiju, miozi, apnoju, hipotoniju, hipotermiju, nomāktu elpošanu un krampjus.

Pediatriskā populācija

Publicēts vai ziņots par nopietnām blakusparādībām bērniem pēc nejaušas brimonidīna 2 mg/ml acu pilieni, šķīduma iedzeršanas. Pacientiem novēroja CNS darbības nomākšanas simptomus, tādus kā īslaicīgu komu vai samazinātu apziņas līmeni, letarģiju, miegainību, hipotoniju, bradikardiju, hipotermiju, bālumu, nomāktu elpošanu un elpošanas apstāšanos, tiem bija nepieciešama intensīvā terapija ar intubāciju, ja nepieciešams. Parasti visi pacienti pilnībā atveseļojās 6‑24 stundu laikā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: simpatomimētisks līdzeklis glaukomas ārstēšanai, ATĶ kods: S01EA05.

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā ietekme

Brimonidīns ir alfa-2 adrenoreceptoru agonists ar 1 000 reižu lielāku selektivitāti pret alfa-2 adrenoreceptoriem nekā pret alfa-1 adrenoreceptoriem.

Pateicoties šai selektivitātei, nav novērojama midriāze un vazokonstrikcija mikroartērijās, kas saistīti ar cilvēka tīklenes ksenograftiem.

Brimonidīna vietēja lietošana cilvēkiem pazemina intraokulāro spiedienu (IOS), minimāli ietekmējot kardiovaskulāros vai pulmonālos rādītājus.

Pieejami ierobežoti dati par bronhiālās astmas pacientiem, kuriem netika novērotas blakusparādības.

Brimonidīna darbības sākums ir straujš, un maksimālā hipotensīvā iedarbība uz aci tiek sasniegta divas stundas pēc zāļu lietošanas. Divos pētījumos, kuri ilga 1 gadu, brimonidīns pazemināja IOS vidējos rādītājus par aptuveni 4‑6 mmHg.

Fluorofotometrijas pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem iegūtie dati liek domāt, ka brimonidīna tartrātam piemīt divējāds darbības mehānisms. Domājams, ka brimonidīns var pazemināt IOS, samazinot acs iekšējā šķidruma veidošanos un palielinot uveosklerālo šķidruma atteci.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos konstatēja, ka brimonidīns ir efektīvs, lietojot kopā ar vietējas darbības bēta blokatoriem. Dati, kas iegūti īstermiņa pētījumos, liecina, ka brimonidīnam piemīt klīniski nozīmīga papildinoša iedarbība, lietojot kopā ar travoprostu (6 nedēļas) un latanoprostu (3 mēnešus).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

a) Vispārējais apraksts

Uzsūkšanās

Pēc 0,2% šķīduma okulāras lietošanas divas reizes dienā 10 dienu garumā, koncentrācija plazmā bija zema (vidējā C_max bija 0,06 ng/ml). Pēc vairākkārtējas lietošanas (divas reizes dienā 10 dienu garumā) bija vērojama neliela uzkrāšanās asinīs. Laukums zem koncentrācijas plazmā-laika līknes pēc 12 stundām līdzsvara koncentrācijas stāvoklī (AUC_0‑12h) bija 0,31 ng·h/ml, salīdzinot ar 0,23 ng·h/ml pēc pirmās devas lietošanas. Vidējais eliminācijas pusperiods sistēmiskajā cirkulācijā cilvēkiem pēc vietējas preparāta lietošanas bija aptuveni 3 stundas.

Izkliede

Pēc vietējas lietošanas cilvēkiem brimonidīna saistīšanās ar plazmas proteīniem ir aptuveni 29%.

In vitro un in vivo brimonidīns atgriezeniski saistās ar melanīnu acu audos. Pēc 2 nedēļas ilgas okulāras lietošanas brimonidīna koncentrācija varavīksnenē, dzīslenē un horioīdā tīklenē bija 3‑17 reizes augstāka nekā pēc lietošanas vienu reizi. Bez melanīna klātbūtnes uzkrāšanās nenotiek.

Saistīšanās ar melanīnu nozīme cilvēkiem ir neskaidra. Tomēr, biomikroskopiski pārbaudot acis pacientiem, kurus ārstēja ar brimonidīnu līdz pat vienam gadam ilgi, netika konstatētas nozīmīgas okulāras nevēlamās blakusparādības, kā arī vienu gadu ilgā okulārās drošuma pētījumā pērtiķiem, lietojot brimonidīna tartrāta devu, kas aptuveni četrkārtīgi pārsniedz ieteicamo devu, netika konstatēta nozīmīga okulārā toksicitāte.

Biotransformācija un eliminācija

Pēc iekšķīgas lietošanas brimonidīns labi uzsūcas un ātri tiek eliminēts. Ievērojama daļa no devas (aptuveni 75% no devas) izdalījās ar urīnu metabolītu veidā piecu dienu laikā, urīnā nekonstatējot zāles neizmainīta veidā. In vitro pētījumi ar dzīvnieku un cilvēka aknām liecina, ka metabolismu mediē galvenokārt aldehīdoksidāze un citohroms P450. Tādēļ sistēmisku elimināciju galvenokārt mediē hepātiskais metabolisms.

Farmakokinētiskais profils:

Pēc vienreizēju 0,08%, 0,2% un 0,5% devu vietējas lietošanas netika novērotas ievērojamas plazmas C_max un AUC novirzes proporcionāli devai.

b) Apraksts pacientiem

Apraksts gados vecākiem cilvēkiem

C_max, AUC brimonidīna eliminācijas pusperiods pēc vienreizējas devas lietošanas ir līdzīgs gados vecākiem pacientiem (65 gadu vecumā vai vecākiem), salīdzinot ar gados jaunākiem pacientiem, tādējādi liecinot, ka vecums neietekmē sistēmisko uzsūkšanos un izdalīšanos.

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti 3 mēnešus ilgā klīniskā pētījumā gados vecākiem pacientiem, tika konstatēts, ka brimonidīna sistēmiskā iedarbība bija ļoti maza.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Benzalkonija hlorīds

Polivinilspirts

Nātrija hlorīds

Nātrija citrāts

Citronskābes monohidrāts

Ūdens injekcijām

Nātrija hidroksīds (pH noregulēšanai)

Sālsskābe (pH noregulēšanai)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pirms pirmreizējas atvēršanas: 3 gadi.

Pēc pirmreizējas atvēršanas: 28 dienas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

5 ml vai 10 ml šķīduma zema blīvuma polietilēna (ZBPE) pudelēs baltā krāsā ar caurspīdīgu zema blīvuma polietilēna (ZBPE) pilinātājuzgali (aptuveni 35 mikrolitri) un augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pilinātājuzgaļa vāciņu baltā krāsā.

Iepakojuma lielumi: 1 x 5 ml, 3 x 5 ml, 6 x 5 ml,

1 x 10ml, 3 x 10ml

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PharmaSwiss Česká republika s.r.o.

Jankovcova 1569/2c

170 00 Prague 7

Čehija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

08-0208

9. Pirmās REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 25. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 23. augusts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2017