Lodoz

Apvalkotā tablete

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, PP/Al blisteris, N100
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Bisoprololi fumaras Hydrochlorothiazidum

Lodoz satur aktīvās vielas bisoprolola fumarātu (Bisoprololi fumaras) Un hidrohlortiazīdu (Hydrochlorothiazidum): Bisoprolols pieder zāļu grupai, ko sauc par beta adrenoblokatoriem, un to lieto asinsspiediena pazemināšanai. Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētika. Tas palīdz pazemināt Jūsu asinsspiedienu, jo tas palielina sāļu un ūdens daudzumu, kas izdalās no organisma ar urīnu. Lodoz lieto viegli un mēreni paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

03-0488-05

Zāļu reģistrācijas numurs

03-0488

Ražotājs

Merck Sante s.a.s., Centre de Production de Semoy, France; Merck Healthcare KGaA, Germany; P&G Health Austria GmbH & Co. OG, Austria

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

02-FEB-09

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

2,5 mg/6,25 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Merck KGaA, Germany

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg apvalkotās tabletes

Lodoz 5 mg/6,25 mg apvalkotās tabletes

Lodoz 10 mg/6,25 mg apvalkotās tabletes

Bisoprololi fumaras, hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Lodoz un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Lodoz lietošanas

3. Kā lietot Lodoz

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Lodoz

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Lodoz un kādam nolūkam to lieto

Lodoz satur aktīvās vielas bisoprolola fumarātu (Bisoprololi fumaras) Un hidrohlortiazīdu (Hydrochlorothiazidum):

  • Bisoprolols pieder zāļu grupai, ko sauc par beta adrenoblokatoriem, un to lieto asinsspiediena pazemināšanai.

  • Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētika. Tas palīdz pazemināt Jūsu asinsspiedienu, jo tas palielina sāļu un ūdens daudzumu, kas izdalās no organisma ar urīnu.

Lodoz lieto viegli un mēreni paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

2. Kas Jums jāzina pirms Lodoz lietošanas

Nelietojiet Lodoz šādos gadījumos:

  • ja Jums ir alerģija pret aktīvajām vielām, citiem tiazīdiem, sulfanilamīdiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

  • ja Jums ir smaga astma;

  • ja Jums ir neārstēta feohromocitoma, kas ir rets virsnieru dziedzera audzējs;

  • ja Jums ir smagi asinsrites traucējumi rokās un kājās (piemēram, Reino sindroms, kā dēļ Jūsu roku vai kāju pirksti var tirpt vai kļūt bāli vai zilgani);

  • ja Jums ir smagi aknu vai nieru darbības traucējumi;

  • ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs, kas nepadodas ārstēšanai;

  • ja Jums smagas slimības rezultātā asinis ir kļuvušas skābākas (metabolā acidoze).

Nelietojiet Lodoz, ja Jums ir kāda no šādām sirds slimībām:

  • ja Jums ir sirds mazspēja, ko neizdodas izārstēt ar zālēm.

  • ja Jums ir ļoti lēna sirdsdarbība un tā rada problēmas.

  • ja Jums ir atsevišķi stāvokļi, kad sirdsdarbība ir ļoti lēna vai neregulāra (otrās vai trešās pakāpes AV blokāde, sinuatriālā blokāde, sīnusa mezgla vājuma sindroms).

  • ja Jums ir kardiogēns šoks – akūts, smags stāvoklis, kā dēļ ir zems asinsspiediens un nepietiekama organisma asinsapgāde.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nekad nepārtrauciet ārstēšanu pēkšņi, it īpaši, ja Jums ir atsevišķas sirds saslimšanas (išēmiskā sirds slimība, stenokardija).

Pirms uzsākat lietot Lodoz, pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir kāds no šādiem stāvokļiem, jo viņš vai viņa var tam pievērst īpašu vērību (piemēram, nozīmēt papildus ārstēšanu vai biežāk veikt veselības pārbaudes):

  • ja Jums ir jebkāda sirds slimība, piemēram, sirds mazspēja, sirds ritma traucējumi vai Princmetāla stenokardija.

  • ja Jums ir asinsrites traucējumi rokās un kājās (it īpaši saistībā ar Reino sindromu).

  • ja Jums ir kāda nieru vai aknu slimība.

  • ja Jums ir feohromocitoma (virsnieru dziedzera audzējs).

  • ja Jums ir hroniska bronhiāla slimība (astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība).

  • ja Jums ir cukura diabēts.

  • ja Jums ir vairogdziedzera darbības traucējumi.

  • ja Jums ir psoriāze.

  • ja Jūs ievērojat stingru mazkaloriju diētu.

Papildus iepriekš minētajam, pastāstiet savam ārstam, ja Jums:

  • kādreiz ir bijusi podagra, jo Lodoz var paaugstināt podagras lēkmju risku.

  • tiks veikta anestēzija (piemēram, pirms operācijas), jo Lodoz var ietekmēt to, kā Jūsu ķermenis reaģēs.

  • tiek plānota desensibilizācijas terapija, jo Lodoz var paaugstināt alerģiskas reakcijas rašanās risku vai alerģiskā reakcija var būt smagāka.

  • ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Lodoz lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.

Dažiem pacientiem pēc atrašanās saules staros var parādīties izsitumi uz ādas. Ja tas atgadās ar Jums, sargājiet savu ādu no saules stariem un mākslīgā ultravioletā starojuma ārstēšanās ar Lodoz laikā.

Uzsākot ārstēšanu, pirmo stundu līdz nedēļas laikā hidrohlortiazīds var izraisīt redzes traucējumus, kas izpaužas kā redzes asuma samazināšanās vai sāpes acīs. Šādā gadījumā nekavējoties jāinformē ārsts un jāpārtrauc Lodoz lietošana.

Papildus pārbaudes

Hidrohlortiazīds ietekmē sāļu un šķidruma līdzsvaru Jūsu organismā. Tādēļ Jūsu ārsts var ik pa laikam veikt papildus pārbaudes. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad Jums ir arī citi traucējumi, kas elektrolītu līdzsvara izmaiņu gadījumā var pastiprināties. Jūsu ārsts ik pa laikam pārbaudīs tauku, urīnskābes un glikozes daudzumu asinīs.

Citas zāles un Lodoz

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Lietojiet Lodoz kopā ar šādām zālēm tikai tādā gadījumā, ja Jūsu ārsts to ir īpaši ieteicis:

  • Noteikta tipa kalcija antagonisti (piemēram, verapamils, diltiazēms) – šīs zāles lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu, sirds išēmisko slimību vai neregulāru sirdsdarbību.

  • Atsevišķas asinsspiedienu pazeminošas zāles (piemēram, klonidīns, metildopa, moksonodīns, rilmenidīns). Nekādā gadījumā nepārtrauciet ārstēšanu bez iepriekšējas konsultēšanās ar ārstu.

  • Litiju, ko lieto depresijas ārstēšanai.

Konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs lietojat Lodoz kopā ar kādu no šādām zālēm, jo Jums var būt nepieciešama īpaša uzraudzība:

  • Noteikta tipa kalcija antagonisti, piemēram, nifedipīns vai amlodipīns (dihidropiridīna tipa kalcija antagonisti) – šīs zāles lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu un sirds išēmisko slimību.

  • Zāles, kas var izraisīt dzīvību apdraudošus sirdsdarbības ritma traucējumus (Torsade de pointes). Tās ir:

    • zāles, ko lieto sirdsdarbības ritma traucējumu ārstēšanai (piemēram, hinidīns, disopiramīds (I klases antiaritmiskie līdzekļi) un amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds (III klases antiaritmiskie līdzekļi);

    • zāles, ko lieto citu slimību ārstēšanai, piemēram, astemizols, bepridils, intravenozi ievadāms eritromicīns, halofantrīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamicīns.

  • Citas zāles, ko lieto, lai ārstētu neregulāru vai citādi normai neatbilstošu sirdsdarbību, piemēram, lidokaīns, fenitoīns, flekainīds, propafenons (I klases antiaritmiskie līdzekļi).

  • Zāles, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai un zāles, kuru iespējamās blakusparādības ietver asinsspiediena pazemināšanu, piemēram, tricikliskie antidepresanti, barbiturāti, fenotiazīni.

  • AKE inhibitori, ko lieto paaugstināta asinsspiediena vai sirds mazspējas ārstēšanai, piemēram, kaptoprils vai enalaprils.

  • Digitalis sirds glikozīdi – šīs zāles lieto sirds mazspējas ārstēšanai.

  • Insulīns un iekšķīgi lietojami pretdiabēta līdzekļi.

  • Zāles nervu sistēmas ārstēšanai, kas tiek lietotas kā gludās muskulatūras stimulatori un glaukomas ārstēšanai (parasimpatomimētiķi) vai kas tiek lietoti neatliekamās situācijās smagu asinsrites traucējumu gadījumos (simpatomimētiķi).

  • Anestēzijas līdzekļi, ko Jūs varētu saņemt operācijas laikā.

  • Vietēji lietotie bēta-blokatoru līdzekļi, piemēram, acu pilieni glaukomas ārstēšanai.

  • Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – šīs zāles lieto artrītu, sāpju un iekaisuma ārstēšanai.

  • Zāles, kas var izsaukt kālija zudumu, piemēram, amfotercīns B, kortikosteroīdi, furosemīds, caurejas līdzekļi.

  • Zāles, kas samazina urīnskābes daudzumu asinīs un urīnā.

  • Holesterīna līmeni pazeminošās zāles, piemēram, holesteramīns, kolestipols.

  • Meflokīns – zāles, ko lieto malārijas ārstēšanai.

  • Kortikosteroīdi, jo tie var samazināt Lodoz iedarbību.

    Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Lodoz sastāvdaļai bisoprololam piemīt farmakoloģiskās īpašības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai jaundzimušo. Tas var izraisīt augļa attīstības aizkavēšanos, tā nāvi, abortu vai priekšlaicīgas dzemdības. Ja ir nepieciešams lietot adrenoblokatorus, priekšroka dodama citiem selektīvajiem adrenoblokatoriem.

Lodoz sastāvdaļa hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru un tā lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī var pasliktināt asinsapgādi auglim un izraisīt jaundzimušā dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, izņemot retos gadījumos, ko ir noteicis ārsts.

Lodoz nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Ir zināms, ka hidrohlortiazīds pāriet mātes pienā, tādēļ Lodoz lietošanas laikā barot bērnu ar krūti nav ieteicams.

Nav veikti pētījumi cilvēkiem Lodoz iedarbībai uz reproduktīvajām spējām. Bisoprolola un hidrohlortiazīda pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda kaitīgu iedarbību uz reproduktīvajām spējām.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Parasti Lodoz neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus. Tomēr Jūsu individuālai atbildei uz zāļu lietošanu var būt ietekme uz spēju koncentrēties un reaģēt. Ja tas tā notiek, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

3. Kā lietot Lodoz

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā sākumdeva deva ir viena Lodoz 2,5 mg/6,25 mg apvalkotā tablete dienā.

Ja ar šādu devu asinsspiedienu pazeminošais efekts nav pietiekams, deva tiks palielināta līdz vienai Lodoz 5 mg/6,25 mg apvalkotai tabletei dienā un, ja atbilde joprojām nebūs pietiekama, arī līdz vienai Lodoz 10 mg/6,25 mg apvalkotai tabletei dienā.

Lodoz apvalkotās tabletes jālieto no rīta, ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās. Tabletes jānorij kopā ar nelielu šķidruma daudzumu, tās nedrīkst sakošļāt.

Pacienti ar nieru vai aknu funkciju traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Lietošana bērniem

Lodoz lietošanas pieredze bērniem ir ierobežota, tādēļ to bērniem lietot neiesaka.

Ja esat lietojis Lodoz vairāk nekā noteikts

  • Ja esat lietojis vairāk Lodoz tabletes nekā noteikts, nekavējoties informējiet par to savu ārstu. Atkarībā no pārdozēšanas pakāpes Jūsu ārsts izvēlēsies, kādas darbības ir nepieciešamas.

  • Pārdozēšanas simptomi var ietvert asinsspiediena pazemināšanos, sirdsdarbības palēnināšanos, pēkšņus sirdsdarbības traucējumus, reiboņus, miegainību, pēkšņus elpošanas traucējumus, cukura līmeņa pazemināšanos asinīs.

Ja esat aizmirsis lietot Lodoz

Lietojiet aizmirsto devu tajā pašā dienā tiklīdz par to atceraties. Citādā gadījumā, lietojiet nākamo plānoto devu kā paredzēts. Nelietojiet vienlaicīgi vairāk par vienu Lodoz tableti.

Ja pārtraucat lietot Lodoz

Nekādā gadījumā nepārtrauciet lietot šīs zāles, ja to nav ieteicis Jūsu ārsts. Pretējā gadījumā Jūsu veselības stāvoklis var pasliktināties. Ja Jums ir nepieciešams pārtraukts ārstēšanu ar Lodoz, ārsts parasti Jums ieteiks, kā devu samazināt pakāpeniski.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Zemāk ir uzskaitītas blakusparādības atbilstoši to sastopamības biežumam:

Bieži (novēro retāk kā 1 cilvēkam no 10):

  • roku un pēdu salšana un tirpšana

  • nogurums, reiboņi, galvassāpes: šīs blakusparādības īpaši bieži ir novērojamas, ārstēšanu uzsākot. Tās parasti ir vieglas un izzūd 1 – 2 nedēļu laikā.

  • kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējumi

Retāk (novēro retāk kā 1 cilvēkam no 100):

  • muskuļu vājums, krampji, vājuma sajūta

  • sirds ritma palēnināšanās, sirds ritma traucējumi, sirds mazspējas pasliktināšanās, asinsspiediena pazemināšanas pēc piecelšanās sēdus vai stāvus

  • miega traucējumi, depresija, apetītes zudums

  • elpošanas traucējumi pacientiem ar bronhiālo astmu vai hronisku bronhiālu slimību

  • kreatinīna un urīnvielas līmeņa paaugstināšanās asinīs

  • abdominālas (ar vēderu saistītas) sūdzības

  • amilāzes (gremošanas ferments) līmeņa paaugstināšanās

  • šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi

  • tauku, holesterīna, urīnskābes vai cukura līmeņa asinīs paaugstināšanās; cukura daudzuma urīnā palielināšanās

Reti (novēro retāk kā 1 cilvēkam no 1000):

  • murgi, halucinācijas

  • alerģiska tipa reakcijas, piemēram, nieze, pēkšņa sejas pietvīkšana vai izsitumu parādīšanās, arī pēc nokļūšanas tiešos saules staros, nātrene, mazi purpursarkani plankumi uz ādas, ko izraisa asiņošana zem ādas (purpura)

  • paaugstināts noteiktu aknu fermentu (ALAT, ASAT) līmenis asinīs, hepatīts, ādas un acu iekrāsošanās dzeltenā krāsā (dzelte)

  • erekcijas traucējumi

  • dzirdes traucējumi

  • samaņas zudums

  • alerģisks rinīts, pavājināta asaru izdalīšanās, redzes traucējumi

  • balto asins ķermenīšu vai asins plātnīšu daudzuma samazināšanās asinīs (leikopēnija, trombocitopēnija)

Ļoti reti (novēro retāk kā 1 cilvēkam no 10 000)

  • acs iekaisums un apsārtums (konjunktivīts), matu izkrišana

  • psoriāzes parādīšanās vai pastiprināšanās; biezu, cietu izsitumu parādīšanās (ādas sarkanā vilkēde)

  • sāpes krūtīs

  • smaga balto asins ķermenīšu skaita samazināšanās (agranulocitoze)

  • aizkuņģa dziedzera iekaisums

  • stāvoklis, kad Jūsu asinīs ir pārāk maz skābju (metabolā alkaloze)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

  • ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis)

  • intersticiāla plaušu slimība

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Lodoz

  • Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

  • Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „Derīgs līdz”.

  • Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojiet. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Lodoz satur

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg:

  • Aktīvās vielas ir bisoprolola fumarāts un hidrohlortiazīds. Katra apvalkotā tablete satur 2,5 mg bisoprolola fumarāta un 6,25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: magnija stearāts, krospovidons, kukurūzas ciete, preželatinizēta kukurūzas ciete, mikrokristāliskā celuloze, bezūdens kalcija hidrogenfosfāts
Tabletes apvalks: polisorbāts 80, dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), makrogols 400, titāna dioksīds (E 171), hipromeloze.

Lodoz 5 mg/6,25 mg:

  • Aktīvās vielas ir bisoprolola fumarāts un hidrohlortiazīds. Katra apvalkotā tablete satur 5 mg bisoprolola fumarāta un 6,25 mg hidrohlortiazīda.

  • Citas sastāvdaļas ir:
    Tabletes kodols: bezūdens koloidāls silīcija dioksīds, magnija stearāts, mikrokristāliskā celuloze, kukurūzas ciete, bezūdens kalcija hidrogenfosfāts.

  • Tabletes apvalks: dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), sarkanais dzelzs oksīds (E 172) polisorbāts 80, makrogols 400, titāna dioksīds (E 171), hipromeloze.

    Lodoz 10 mg/6,25 mg:

  • Aktīvās vielas ir bisoprolola fumarāts un hidrohlortiazīds. Katra apvalkotā tablete satur 10 mg bisoprolola fumarāta un 6,25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: bezūdens koloidāls silīcija dioksīds, magnija stearāts, mikrokristāliskā celuloze, kukurūzas ciete, bezūdens kalcija hidrogenfosfāts.
Tabletes apvalks: polisorbāts 80, makrogols 400, hipromeloze, titāna dioksīds (E 171).

Lodoz ārējais izskats un iepakojums

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg: dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes, kuru virspusē iegravēta sirds, apakšpusē iegravēts skaitlis 2,5.

Lodoz 5 mg/6,25 mg: pasteļsārtas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes, kuru virspusē iegravēta sirds, apakšpusē iegravēts skaitlis 5.

Lodoz 10 mg/6,25 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes, to virspusē iegravēta sirds, apakšpusē iegravēts skaitlis 10.

Iepakojumā 30, 50, 60, 90 vai 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Merck KGaA

Frankfurter Strasse 250

64293 Darmstadt

Vācija

Ražotājs

Merck Healthcare KGaA

Frankfurter Strasse 250

64293 Darmstadt

Vācija

vai

P&G Health Austria GmbH & Co. OG

Hösslgasse 20

9800 Spittal/Drau

Austrija

vai

Merck Santé s.a.s.

2 rue du Pressoir Vert

45400 Semoy

Francija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

5/2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg apvalkotās tabletes.

Lodoz 5 mg/6,25 mg apvalkotās tabletes.

Lodoz 10 mg/6,25 mg apvalkotās tabletes.

2. Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg

Viena apvalkotā tablete satur aktīvās vielas:

2,5 mg bisoprolola fumarāta (Bisoprololi fumaras)

6,25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum)

Lodoz 5 mg/6,25 mg

Viena apvalkotā tablete satur aktīvās vielas:

5 mg bisoprolola fumarāta (Bisoprololi fumaras)

6,25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum)

Lodoz 10 mg/6,25 mg

Viena apvalkotā tablete satur aktīvās vielas:

10 mg bisoprolola fumarāta (Bisoprololi fumaras)

6,25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. Zāļu forma

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg

Apvalkotās tabletes.

Dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas, to virspusē iegravēta sirds, apakšpusē iegravēts skaitlis 2,5.

Lodoz 5 mg/6,25 mg

Apvalkotās tabletes.

Pasteļsārtas, apaļas, abpusēji izliektas, to virspusē iegravēta sirds, apakšpusē iegravēts skaitlis 5.

Lodoz 10 mg/6,25 mg

Apvalkotās tabletes.

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas, to virspusē iegravēta sirds, apakšpusē iegravēts skaitlis 10.

4. Klīniskā informācija

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Esenciālā hipertensija – viegla līdz mērenai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ieteicamā sākumdeva ir viena Lodoz 2,5 mg/6,25 mg tablete vienu reizi dienā.

Ja ar šo devu neiegūst vēlamo iedarbību, devu var paaugstināt līdz vienai Lodoz 5 mg/6,25 mg tabletei, ko lieto vienu reizi dienā, un, ja atbildreakcija nav pietiekama, tad to paaugstina līdz vienai Lodoz 10 mg/6,25 mg tabletei, ko ordinē vienu reizi dienā.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšana ar Lodoz parasti ir ilgstoša.

Ārstēšanas ar bisoprololu pārtraukšanu ir ieteicams veikt pakāpeniski, jo pēkšņa bisoprolola lietošanas pārtraukšana var novest pie akūtas pacienta veselības stāvokļa pasliktināšanās, it īpaši pacientiem ar išēmisko sirds slimību.

Lietošanas veids

Lodoz tablete jālieto no rīta ēdienreizes laikā vai neatkarīgi no tās. Apvalkotās tabletes jānorij veselas kopā ar nelielu daudzumu šķidruma, un tās nedrīkst sakošļāt.

Īpašas pacientu grupas

  • Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar vieglu vai mērenu aknu mazspēju vai vieglu vai mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss > 30 ml/min) nav nepieciešama devu pielāgošana.

  • Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem parasti nav nepieciešama devu pielāgošana.

  • Pediatriskā populācija

Pieredze Lodoz lietošana pediatrijā ir ierobežota, tāpēc tā lietošanu šajā populācijā nerekomendē.

4.3. Kontrindikācijas

Lodoz ir kontrindicēts pacientiem, kuriem ir:

  • paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, citiem tiazīdu grupas līdzekļiem, sulfanilamīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

  • akūta sirds mazspēja vai sirds mazspējas dekompensācijas gadījumos, kad nepieciešama intravenoza terapija ar inotropiem līdzekļiem;

  • kardiogēnais šoks;

  • AV blokādes otrā vai trešā pakāpe (bez implantēta sirds stimulatora);

  • sīnusa mezgla vājuma sindroms;

  • sinuatriālā blokāde;

  • simptomātiska bradikardija;

  • smaga bronhiālā astma;

  • Reino sindroma smagas formas un smaga perifēro artēriju okluzīvā slimība;

  • neārstēta feohromocitoma (skatīt 4.4. apakšpunktu);

  • smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss ≤ 30 ml/min.);

  • smaga aknu mazspēja;

  • metaboliskā acidoze;

  • refraktora hipokaliēmija.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ārstēšanu ar bisoprololu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, ja vien tas nav skaidri nepieciešams, jo pēkšņa bisoprolola lietošanas pārtraukšana var izraisīt pacienta veselības stāvokļa akūtu pasliktināšanos, it īpaši pacientiem ar išēmisko sirds slimību (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lodoz ir jālieto ar piesardzību šādos gadījumos:

  • sirds mazspēja;

  • cukura diabēts (diabetes mellitus), ja cukura līmenis asinīs ir stipri svārstīgs; var būt maskēti hipoglikēmijas simptomi (piemēram, tahikardija, sirdsklauves, svīšana);

  • izteikta badošanās;

  • I pakāpes AV blokāde;

  • Princmetāla stenokardija;

  • perifēro artēriju okluzīva slimība. Iespējama sūdzību pastiprināšanās, īpaši terapijas sākumā;

  • hipovolēmija;

  • aknu funkcijas traucējumi.

Tāpat kā citi bēta-adrenoblokatori, arī bisoprolols var palielināt gan jutību pret alergēniem, gan anafilaktisko reakciju norises smagumu. Tas attiecas arī uz desensibilizācijas terapiju. Ārstēšana ar epinefrīnu ne vienmēr sniegs gaidīto ārstniecisko efektu.

Pacientiem, kuriem ir psoriāze vai kuriem dzīves anamnēzē ir bijusi psoriāze, bēta-adrenoblokatorus (piemēram, bisoprololu) vajadzētu dot tikai pēc rūpīgas riska un ieguvumu attiecības izvērtēšanas.

Ārstējot ar bisoprololu, var tikt maskēti tireotoksikozes simptomi.

Pacientiem ar feohromocitomu bisoprololu drīkst nozīmēt tikai pēc tam, kad ir panākta alfa-adrenoreceptoru blokāde.

Gadījumos, kad pacientam tiek veikta vispārējā anestēzija, bēta adrenoblokāde samazina aritmiju un miokarda išēmijas attīstības risku anestēzijas uzsākšanas un intubācijas laikā, kā arī pēcoperācijas periodā. Šobrīd tiek ieteikts perioperatīvi lietot uzturošu bēta adrenoblokatoru terapiju. Anesteziologam ir jābūt informētam par bēta-adrenoblokatoru lietošanu, jo tā var radīt mijiedarbību ar citām zālēm, kā rezultātā var rasties bradiaritmijas, pavājināties reflektorā tahikardija un samazināties organisma spējas reflektori atbildēt uz asins zudumu. Ja tiek uzskatīts, ka bēta-blokatoru terapiju pirms operācijas ir nepieciešams pārtraukt, tas jādara pakāpeniski un pabeidzot to aptuveni 48 stundas pirms anestēzijas uzsākšanas.

Lai gan kardioselektīvajiem (bēta 1) bēta-blokatoriem var būt mazāka ietekme uz plaušu funkcijām nekā neselektīvajiem bēta-blokatoriem, tos, tāpat kā visus bēta-blokatorus, nevajadzētu lietot pacientiem ar obstruktīvu plaušu slimību, ja vien nav klīniskas nepieciešamības to lietošanai. Ja ir šāda nepieciešamība, Lodoz jālieto, ievērojot piesardzību. Bronhiālās astmas vai citu hronisku obstruktīvu plaušu slimību gadījumos, kas var izraisīt klīniskas izpausmes, papildus vajadzētu lietot bronhodilatējošu terapiju. Pacientiem ar bronhiālo astmu reizēm var palielināties elpceļu pretestība, tāpēc var būt nepieciešama β2 simpatomimētisko līdzekļu devas palielināšana.

Lietojot tiazīdu grupas diurētikas, var rasties fotosensibilizācijas reakcijas. Ja šādas reakcijas rodas, ir ieteicams aizsargāt skartos ādas rajonus no saules stariem un mākslīgā UV starojuma. Smagos gadījumos var būt nepieciešams pārtraukt ārstēšanu.

Ilgstoša, nepārtraukta hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumus, it īpaši hipokaliēmiju un hiponatriēmiju, kā arī hipomagnēmiju, hipohlorēmiju un hiperkalciēmiju. Hipokaliēmija veicina nopietnu aritmiju veidošanos, it īpaši Torsade de Pointes, kas var būt letāla.

Lietojot Lodoz ilgstoši, ir ieteicams uzraudzīt elektrolītu (īpaši kālija, nātrija un kalcija), kreatinīna, urīnvielas, seruma lipīdu (holesterola un triglicerīdu), urīnskābes un glikozes daudzumu asinīs.

Pacientiem ar paaugstinātu urīnskābes daudzumu asinīs var būt paaugstināts podagras attīstības risks.

Hidrohlortiazīds var izraisīt idiosinkrātisku reakciju kā rezultātā var rasties akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ir akūta redzes asuma samazināšanās vai sāpes acīs un tipiski parādās dažu stundu līdz nedēļas laikā no zāļu lietošanas uzsākšanas. Neārstēta slēgtā kakta glaukoma var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Ārstēšana ir jāuzsāk, nekavējoties pārtraucot hidrohlortiazīda lietošanu.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litija preparāti: Lodoz var pastiprināt litija preparātu kardiotoksisko un neirotoksisko ietekmi, samazinot litija izvadi no organisma.

Verapamila tipa kalcija antagonisti, mazākā mērā diltiazēma tipa kalcija antagonisti: Negatīvi ietekmē sirds kontraktilitāti, atrioventrikulāro vadīšanu. Verapamila tipa kalcija antagonistu intravenoza ordinēšana ārstēšanas ar bēta-adrenoblokatoriem laikā var izraisīt izteiktu hipotensiju un AV blokādi.

Centrālas darbības antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, klonidīns, metildopa, moksonodīns, rilmenidīns): Vienlaicīga lietošana kopā ar centrālas darbības antihipertensīviem līdzekļiem var novest pie sirdsdarbības ritma palēnināšanās, sirds izsviedes tilpuma pazemināšanās un vazodilatācijas. Pēkšņa terapijas pārtraukšana var paaugstināt „atsitiena hipertensijas” risku.

Vienlaicīga lietošana jāveic īpaši uzmanīgi

Dihidropiridīna tipa kalcija antagonisti (piemēram, nifedipīns, amlodipīns): Vienlaicīga lietošana var paaugstināt hipotensijas risku, kā arī tālākas sirds sūkņa funkcijas pasliktināšanās risku pacientiem, kuriem nevar tikt izslēgta sirds mazspēja.

Vienlaicīga lietošana ar antihipertensīviem līdzekļiem vai citām zālēm, kas pazemina asinsspiedienu (piemēram, tricikliskie antidepresanti, barbiturāti, fenotiazīni) var paaugstināt hipotensijas risku.

AKE inhibitori (piemēram, kaptoprils, enalaprils), Angiotenzīna II anatagonisti: Pacientiem, kuriem ir iepriekš pastāvošs nātrija trūkums (it īpaši pacientiem ar nieru artērijas stenozi), uzsākot ārstēšanu ar AKE inhibitoriem, pastāv ievērojamas asinsspiediena pazemināšanās un/vai akūtas nieru mazspējas risks. Ja iepriekš diurētiku lietošana ir izsaukusi nātrija trūkumu, nepieciešams vai nu pārtraukt diurētiku lietošanu 3 dienas pirms AKE inhibitoru uzsākšanas, vai arī uzsākt lietot AKE inhibitorus mazā devā.

I klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, disopiramīds, lidokaīns, fenitoīns, flekainīds, propafenons): Var pastiprināt ietekmi uz sirds atrioventrikulāro vadīšanu un palielināt negatīvo inotropo iedarbību.

III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons): Var pastiprināt ietekmi uz sirds atrioventrikulāro vadīšanu.

Antiaritmiskie līdzekļi, kas var izraiīt Torsade de pointes (IA klases, piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds un III klases, piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds): Hipokaliēmija var veicināt Torsade de pointes attīstību.

Neantiaritmiskie līdzekļi, kas var izraisīt Torsade de pointes (piemēram, astemizols, eritromicīns intravenozi, halofantrīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamicīns): Hipokaliēmija var veicināt Torsade de pointes attīstību.

Parasimpatomimētiskie līdzekļi: Vienlaicīga lietošana var pagarināt AV vadīšanas laiku un paaugstināt bradikardijas risku.

Lokāli lietojamie β blokatori (piemēram, acu pilieni glaukomas ārstēšanai) var pastiprināt bisoprolola sistēmisko iedarbību.

Insulīns un perorālie pretidiabētiskie līdzekļi: Pastiprina hipoglikemizējošo efektu. β adrenoreceptoru blokāde var maskēt hipoglikēmijas simptomus.

Narkozes līdzekļi: Pavājina reflektoru tahikardiju un palielina hipotensijas risku (sīkāku informāciju skatīt apakšpunktā 4.4.).

Sirds glikozīdi: Pagarina AV vadīšanas laiku un tādejādi palēnina sirds ritmu. Ja ārstēšanas ar Lodoz laikā attīstās hipokaliēmija un/vai hipomagnēmija, var paaugstināties miokarda jutība pret sirds glikozīdiem, kas pastiprinātu glikozīdu iedarbību un blakusparādības.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: var tikt mazināta asinsspiedienu pazeminošā ietekme. Pacientiem, kuriem ir attīstījusies hipovolēmija, vienlaicīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var izraisīt akūtu nieru mazspēju.

Bēta-simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, izoprenalīns, dobutamīns): kombinācija ar bisoprololu var samazināt abu zāļu ietekmi.

Simpatomimētiskie līdzekļi, kas aktivē gan alfa- gan bēta- adrenoreceptorus (piemēram, norepinefrīns, epinefrīns): Kombinēšana ar bisoprololu var likt izpausties alfa adrenoreceptoru mediētiem vazokonstriktīviem efektiem un izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos un mijklibošanas (claudicatio intermittens) pastiprināšanos. Šāda mijiedarbība biežāk tiek sagaidīta kombinācijās ar neselektīviem bēta-adrenoblokatoriem.

Zāles, kas veicina kālija izdalīšanos (piemēram, kortikosteroīdi, adrenokortikotropais hormons, karbenoksolons, amfotercīns B, furosemīds un caurejas līdzekļi): Vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu kālija zudumu.

Metildopa: atsevišķos gadījumos ir aprakstīta hemolīze, kuras pamatā ir antivielu veidošanās pret hidrohlorotiazīdu.

Lodoz lietošana var samazināt urīnskābes līmeni asinīs pazeminošo zāļu ietekmi.

Holestiramīns, kolestipols: samazina Lodoz sastāvdaļas hidrohlortiazīda uzsūkšanos.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Meflokīns: Palielina bradikardijas risku.

Kortikosteroīdi: Samazina antihipertensīvo efektu (kortikosteroīdu izsaukta ūdens un nātrija aizture).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Bisoprolols

Bisoprololam piemīt farmakoloģiskas īpašības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai augli/ jaundzimušo. β adrenoblokatori parasti samazina placentas asinsriti, kas var izraisīt attīstības aizkavēšanos, augļa nāvi, abortu vai priekšlaicīgas dzemdības. Nevēlamas blakusparādības (piemēram, hipoglikēmija un bradikardija) var rasties gan auglim, gan jaundzimušajam. Ja ir nepieciešama terapija ar β blokatoriem, tad priekšroka dodama β1 selektīvajiem adrenoblokatoriem.

Hidrohlortiazīds

Dati par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības laikā, īpaši grūtniecības pirmajā trimestrī, ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā var pasliktināt asinsapgādi auglim caur placentu un izraisīt augļa un jaundzimušā dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas un preeklampsijas ārstēšanai samazināta plazmas apjoma un samazinātas placentas asinsrites riska dēļ, ja vien sievietes klīniskā stāvokļa dēļ tas nav nepieciešams.

Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot esenciālās hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retos gadījumos, kad cita ārstēšanas nav iespējama.

Lodoz nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Lodoz neiesaka lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti. Hidrohlortiazīds var traucēt piena veidošanos.

Fertilitāte

Fertilitātes dati cilvēkiem šai zāļu kombinācijai nav pieejami. Bisoprolola un hidrohlortiazīda pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda reproduktīvo toksicitāti vai ietekmi uz fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Kopumā Lodoz nepiemīt vērā ņemama ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr atkarībā no individuālās pacienta atbildes uz ārstēšanu, spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus var būt traucēta. Īpaši to vajadzētu ņemt vērā, uzsākot terapiju un mainot medikamentu, kā arī alkohola lietošanas gadījumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Zemāk ir lietoti šādi blakusparādību sastopamības biežuma apzīmējumi:

Bieži (≥1/100 līdz <1/10), Retāk (≥1/1000 līdz <1/100), Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) un Ļoti reti (<1/10 000).

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Biežums “nav zināmi”: nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:

Reti: leikopēnija, trombocitopēnija

Ļoti reti: agranulocitoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

Retāk: apetītes zudums, hiperglikēmija, hiperurikēmija, šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi (it īpaši hipokaliēmija un hiponatriēmija, arī hipomagnēmija un hipohlorēmija, kā arī hiperkalciēmija)

Ļoti reti: metabolā acidoze

Psihiskie traucējumi:

Retāk: depresija, miega traucējumi

Reti: murgi, halucinācijas

Nervu sistēmas traucējumi:

Bieži: reiboņi*, galvassāpes*

Acu bojājumi:

Reti: samazināta asaru izdalīšanās (jāņem vērā pacientiem, kuri lieto kontaktlēcas), redzes traucējumi

Ļoti reti: konjunktivīts

Ausu un labirinta bojājumi:

Reti: dzirdes traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi:

Retāk: bradikardija, AV vadīšanas traucējumi, sirds mazspējas pasliktināšanās

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

Bieži: aukstuma un tirpšanas sajūta ekstremitātēs

Retāk: ortostātiska hipotensija

Reti: sinkope

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Retāk: bronhu spazmas pacientiem, kuriem ir bronhiālā astma vai obstruktīva elpceļu slimība anamnēzē

Reti: alerģisks rinīts

Nav zināmi: intersticiāla plaušu slimība

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Bieži: kuņģa-zarnu trakta traucējumi: slikta dūša, vemšana, diareja, aizcietējumi

Ļoti reti: pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

Reti: hepatīts, dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi:

Reti: hipersensitivitātes reakcijas, piemēram, nieze, pietūkums, izsitumi, fotodermatīts, purpura, nātrene

Ļoti reti: alopēcija, ādas sarkanā vilkēde. Bēta-adrenoblokatori var izraisīt vai saasināt psoriāzi vai psoriāzei līdzīgus izsitumus

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Retāk: muskuļu vājums un krampji

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības:

Reti: potences traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Bieži: nogurums*

Retāk: nespēks

Ļoti reti: sāpes krūtīs

Izmeklējumi:

Retāk: amilāzes līmeņa paaugstināšanās asinīs, atgriezeniska kreatinīna un urīnvielas līmeņa paaugstināšanās asinīs, triglicerīdu un holesterīna līmeņa paaugstināšanās asinīs, glikozūrija

Reti: aknu enzīmu (ALAT, ASAT) līmeņa paaugstināšanās asinīs

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

* Šos simptomus galvenokārt novēro terapijas sākumā. Pārsvarā tie ir viegli un parasti izzūd 1 ‑ 2 nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Biežākās pazīmes, ko sagaida bēta blokatora pārdozēšanas gadījumā ir bradikardija, hipotensija, bronhu spazmas, akūta sirds mazspēja un hipoglikēmija. Pieredze ar bisoprolola pārdozēšanas gadījumiem ir neliela, ir ziņots tikai par dažiem bisoprolola pārdozēšanas gadījumiem. Tajos tika novērota bradikardija un/vai hipotensija. Visi pacienti pēc tam ir atveseļojušies. Individuālā jutība pret vienreizēju augstu bisoprolola devu ir ļoti dažāda, pacienti, kuriem ir sirds mazspēja, iespējams, ir īpaši jutīgi.

Akūtas hidrohlortiazīda pārdozēšanas klīnisko ainu nosaka šķidruma un elektrolītu zuduma pakāpe. Biežākās pazīmes ir reiboņi, slikta dūša, miegainība, hipovolēmija, hipotensija, hipokaliēmija.

Ārstēšana

Parasti, ja ir notikusi pārdozēšana, tiek ieteikts pārtraukt Lodoz lietošanu un veikt atbalstošu un simptomātisku ārstēšanu.

Pastāv ierobežoti dati par to, ka bisoprololu ir grūti izvadīt ar dialīzes palīdzību. Tas, cik daudz hidrohlortiazīda ir iespējams izvadīt ar hemodialīzi, nav noskaidrots.

5. Farmakoloģiskās īpašības

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Selektīvi bēta adrenoreceptoru blokatori un tiazīdi, ATĶ kods: C07BB07

Klīniskie pētījumi liecina, ka šo abu zāļu antihipertensīvā iedarbība ir papildinoša, un ir pierādīta zemākās devas 2,5 mg/6,25 mg efektivitāte vieglas līdz mērenas esenciālās hipertensijas ārstēšanā.

Farmakodinamiskā iedarbība, ieskaitot hipokalēmiju (hidrohlortiazīds) un bradikardiju, astēniju un galvassāpes (bisoprolols), ir atkarīga no devas.

Ar mērķi mazināt šos efektus abas zāles tiek kombinētas ceturtdaļas/puses devā no tās, kādā tās lieto monoterapijā (2,5 mg/6,25 mg).

Bisoprolols ir augsti selektīvs β1- adrenoreceptoru blokators bez iekšējās simpatomimētiskās aktivitātes un bez ievērojamas membrānas stabilizējošas iedarbības.

Tāpat kā citu β1- receptoru blokatoru gadījumā, bisoprolola antihipertensīvā darbība nav pilnībā izpētīta. Taču, ir pierādīts, ka tas izraisa ievērojamu renīna daudzuma samazināšanos asins plazmā un sirdsdarbības palēnināšanos.

Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētika ar antihipertensīvu aktivitāti. Tā diurētiskā iedarbība ir saistīta ar aktīvā Na+ transporta no nieru kanāliņiem asinīs bloķēšanu, tādejādi ietekmējot Na+ reabsorbciju.

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo Jauns zāļu apraksta formulējums – izraksti no PRAC ieteikumiem par signāliem EMA/PRAC/621114/2018 5. lpp. no 6 šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7‑10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Bisoprolols

Uzsūkšanās: Tmax variē no 1 līdz 4 stundām.

Biopieejamība ir augsta (88%); metabolizēšanās aknu pirmās pasāžas laikā ir ļoti neliela; un absorbciju neietekmē barības klātbūtne. Kinētikās īpašības pie devām 5-40 mg ir lineāras.

Izkliede: saistīšanās ar plazmas proteīniem ir 30%, un izkliedes tilpums ir liels (apmēram 3 l/kg).

Biotransformācija: 40% no bisoprolola devas tiek metabolizēti aknās. Bisoprolola metabolīti ir neaktīvi.

Eliminācija: plazmas eliminācijas pusperiods ir 11 stundas.

Nieru klīrenss un aknu klīrenss ir aptuveni salīdzināmi, un puse no devas (neizmainītā veidā), kā arī metabolīti tiek izdalīti ar urīnu. Kopējais klīrenss ir apmēram 15 l/st.

Hidrohlortiazīds

Absorbcija: hidrohlortiazīda biopieejamība dažādiem indivīdiem atšķiras robežās no 60 līdz 80 %. Tmax variē no 1,5 līdz 5 stundām (vidēji apmēram 4 stundas).

Izkliede: saistīšanās ar plazmas proteīniem ir 40%.

Eliminācija: hidrohlortiazīds netiek metabolizēts un tas gandrīz pilnībā izdalās neizmainītā veidā ar glomerulāro filtrāciju un aktīvo tubulāro sekrēciju. Terminālais t1/2 hidrohlortiazīdam ir apmēram 8 stundas.

Pacientiem ar nieru un/vai sirds mazspēju hidrohlortiazīda nieru klīrenss ir samazināts, un eliminācijas pusperiods ir pagarināts. Tas pats attiecas uz gados vecākiem pacientiem, kuriem arī C max ir palielināts.

Hidrohlortiazīds šķērso placentas barjeru un izdalās mātes pienā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Veicot neklīniskās toksicitātes standarttestus (ilgstošās iedarbības toksicitātes, mutagenitātes, genotoksicitātes un kancerogenitātes testus), nav konstatēts, ka bisoprolols vai hidrohlortiazīds būtu kaitīgi cilvēkiem.

Pētījumos ar dzīvniekiem ir konstatēts, ka, līdzīgi citiem bēta-blokatoriem, bisoprolols augstās devās izraisa toksisku iedarbību mātītei (samazinātu barības uzņemšanu un samazinātu ķermeņa masas pieaugumu) un embrijam/auglim (palielinātas vēlīnās resorbcijas, samazinātu pēcnācēju ķermeņa masu piedzimstot, fiziskās attīstības aizturi līdz laktācijas beigām).

Taču, bisoprolols, kā arī hidrohlortiazīds nav teratogēni. Toksicitāte nepalielinās, ja abus komponentus kombinē.

6. Farmaceitiskā informācija

6.1. Palīgvielu saraksts

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg

Tabletes kodolā:

Magnija stearāts

Krospovidons

Kukurūzas ciete

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Mikrokristāliskā celuloze

Bezūdens kalcija hidrogenfosfāts.

Tabletes apvalkā:

Polisorbāts 80, dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), makrogols 400, titāna dioksīds (E 171), hipromeloze.

Lodoz 5 mg/6,25 mg

Tabletes kodolā:

Bezūdens koloidāls silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Mikrokristāliskā celuloze

Kukurūzas ciete

Bezūdens kalcija hidrogenfosfāts.

Tabletes apvalkā:

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), sarkanais dzelzs oksīds (E 172) polisorbāts 80, makrogols 400, titāna dioksīds (E 171), hipromeloze.

Lodoz 10 mg/6,25 mg

Tabletes kodolā:

Bezūdens koloidāls silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Mikrokristāliskā celuloze

Kukurūzas ciete

Bezūdens kalcija hidrogenfosfāts.

Tabletes apvalkā:

Polisorbāts 80, makrogols 400, hipromeloze, titāna dioksīds (E 171).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Polipropilēna/alumīnija vai polivinilhlorīda/alumīnija blisteri.

Iepakojumā 30, 50, 60, 90 vai 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Merck KGaA

Frankfurter Strasse 250

64293 Darmstadt

Vācija

8. Reģistrācijas APLIECĪBAS numurI

Lodoz 2,5 mg/6,25 mg: 03-0488

Lodoz 5 mg/6,25 mg: 03-0489

Lodoz 10 mg/6,25 mg: 03-0490

9. PIRMĀS Reģistrācijas/Pārreģistrācijas datums

Reģistrācijas datums: 2003.g. 18.decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009.g. 2.februāris

10. Teksta pārskatīšanas datums

11/2018

Lodoz variācijas