Litak

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
LITAK 2 mg/ml šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs šķīduma ml satur 2 mg kladribīna (2-CdA). Katrs 5 ml šķīduma flakons satur 10 mg kladribīna (cladribine).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām.
Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
LITAK lieto matšūnu leikozes ārstēšanai.
4.2. Devas un lietošanas veids
Ārstēšana ar LITAK ir jāuzsāk ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze vēža ķīmijterapijā.
Devas Ieteicamās devas matšūnu leikozes ārstēšanai ir vienreizējs LITAK kurss, ievadot subkutāni bolus injekcijas devu 0,14 mg//kg ķermeņa masas dienā piecas dienas pēc kārtas.
Nav ieteicamas novirzes no iepriekš norādītajām devām.
Gados vecāki pacienti Informācija par lietošanu pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir ierobežota. Vecāka gadagājuma pacienti jāārstē individuāli, uzmanīgi pārbaudot asins sastāvu un nieru un aknu funkciju rādītājus. Risks nosaka nepieciešamību novērtēt katru gadījumu atsevišķi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nieru un aknu darbības traucējumi Nav datu par LITAK lietošanu pacientiem ar nieru un aknu darbības traucējumiem. LITAK ir kontrindicēts pacientiem ar vidējiem un smagiem nieru darbības traucējumiem. (kreatinīna klīrenss ≤ 50ml/min) vai ar vidējiem un smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh klasifikācija > 6) (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija LITAK ir kontrindicēts pacientiem līdz 18 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Lietošanas veids LITAK tiek piegādāts kā ievadīšanai gatavs šķīdums injekcijām. Ieteicamo devu ievelk šļircē un injicē subkutāni bolus injekcijas veidā neatšķaidot. Pirms ievadīšanas LITAK vizuāli jāpārbauda, vai tas nesatur piemaisījumus un vai tam nav mainījusies krāsa. Pirms ievadīšanas LITAK jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai.
2

Patstāvīga ievadīšana, ko veic pacients LITAK var ievadīt pacients patstāvīgi. Pacientiem jāsaņem atbilstoši norādījumi un apmācība. Sīkāki norādījumi sniegti lietošanas instrukcijā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Grūtniecība vai zīdīšana.
Pacienti līdz 18 gadu vecumam.
Pacienti ar vidējiem un smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≤ 50ml/min) vai vidējiem un smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh klasifikācija > 6) (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana ar citām mielosupresīvām zālēm.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Kladribīns ir pretaudzēju un imūnsupresīva viela, kas var izraisīt izteiktas, toksiskas nevēlamās blakusparādības, piemēram, mielo- un imūnsupresiju, ilgstošu limfocitopēniju un oportūniskas infekcijas. Pacientiem, kuri ārstējas ar kladribīnu, regulāri jākontrolē hematoloģiskās un nehematoloģiskās toksiskās iedarbības pazīmes.
Izrakstot kladribīnu pacientiem ar paaugstinātu inficēšanās risku, manifestējušos kaulu smadzeņu mazspēju vai infiltrāciju, iepriekš saņemtu mielosupresīvu terapiju, kā arī pacientiem ar aizdomām uz vai manifestējušos nieru un aknu mazspēju, ieteicams ievērot īpašu piesardzību un uzmanīgi novērtēt risku/ieguvumu attiecību. Pacientiem ar akūtām infekcijas slimībām pirms kladribīna terapijas uzsākšanas jāārstē pamatslimība. Lai gan pretinfekciju profilakse pirms kladribīna lietošanas visumā nav ieteicama, tā var būt lietderīga pacietiem ar imūnsistēmas traucējumiem vai agranulocitozi anamnēzē.
Ja parādās smaga toksiska iedarbība, ārstam jāapsver terapijas ar šīm zālēm atlikšana vai pārtraukšana, līdz kamēr nopietnās komplikācijas ir novērstas. Infekciju gadījumos ir jāuzsāk antibiotiku terapija.
Pacientiem, kas saņem kladribīnu, ieteicams saņemt apstarotas asins šūnas/produktus, lai novērstu “transplantāta reakcijas pret saimnieku” (graft-versus-host disease -Ta-GVHD) attīstību.
Progresējoša multifokāla leikoencefalopātija (PML) Lietojot kladribīnu, ir ziņots par PML gadījumiem, tostarp letāliem. Par PML tika ziņots 6 mēnešus līdz vairākiem gadiem pēc ārstēšanas ar kladribīnu. Vairumā no šiem gadījumiem ir ziņots par saistību ar ilgstošu limfopēniju. Veicot diferenciāldiagnostiku, ārstiem ir jāapsver PML iespēja pacientiem ar jaunām vai progresējošām neiroloģiskām, kognitīvām vai uzvedības pazīmēm vai simptomiem.
Ieteicamais PML novērtējums ietver neirologa konsultāciju, magnētiskās rezonanses attēldiagnostiku smadzenēm un cerebrospinālā šķidruma analīzi, lai noteiktu Džona Kaningema vīrusa (John Cunningham virus, JCV) DNS, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR), vai smadzeņu biopsiju, testējot JCV. Negatīvs JCV PĶR rezultāts neizslēdz PML iespēju. Var būt nepieciešams veikt papildu apsekošanu un novērtējumu, ja nevar noteikt alternatīvu diagnozi. Pacienti ar aizdomām par PML nedrīkst turpināt lietot kladribīnu.
3

Sekundārie audzēji Līdzīgi citiem nukleozīda analogiem ārstēšana ar kladribīnu izraisa mielosupresiju un smagu un ilgstošu imūnsupresiju. Ārstēšana ar šīm zālēm var izraisīt otras ļaundabīgas slimības attīstību. Pacientiem ar matšūnu leikozi var rasties sekundāri audzēji. To biežums ir ļoti mainīgs un svārstās robežās no 2% līdz 21%. Augstākais risks ir divus gadus pēc diagnozes noteikšanas, vidēji no 40 līdz 66 mēnešiem. Kumulatīvais sekundāro audzēju biežums ir 5%, 10-12% un 13-14%, attiecīgi pēc 5, 10 un 15 gadiem pēc matšunu leikozes diagnosticēšanas. Pēc kladribīna lietošanas sekundāro audzēju biežums svārstās no 0% līdz 9,5% pēc vidēji 2,8 līdz 8,5 gadu novērošanas perioda. Pēc LITAK terapijas sekundāro audzēju biežums visiem 10 gadu laikā ārstētiem 232 matšunu leikozes pacientiem bija 3,4%. Lietojot LITAK, vislielākā sekundāro audzēju sastopamība bija 6,5% pēc vidēji 8,4 gadu novērošanas. Tāpēc regulāri jānovēro pacienti, kas tiek ārstēti ar kladribīnu.
Hematoloģiskā toksicitāte Pirmajā mēnesī pēc ārstēšanas mielosupresija ir visizteiktākā, un var būt nepieciešama eritrocītu vai trombocītu masas pārliešana. Pacientiem ar kaulu smadzeņu nomākuma simptomiem ārstēšanā jāievēro piesardzība, jo iespējama turpmāka kaulu smadzeņu funkciju supresija. Pacientiem ar esošām infekcijām vai ar aizdomām uz infekciju rūpīgi jānovērtē ārstēšanas riski un ieguvumi. Pacientiem ar slimības izraisītu kaulu smadzeņu infitrāciju vai pēc iepriekšējas imūnsupresīvas terapijas ir paaugstināts smagas mielotoksicitātes un ilgstošas imūnsupresijas risks. Šādos gadījumos jāsamazina zāļu deva un regulāri jākontrolē pacienta veselības stāvoklis. Pancitopēnija parasti ir atgriezeniska, un kaulu smadzeņu aplāzija ir atkarīga no ievadītās devas. Kladribīna terapijas laikā un 6 mēnešus pēc tās iespējamas biežākas oportūnistiskās infekcijas. Ārstēšanās laikā un turpmākos divus līdz četrus mēnešus pēc tās ir svarīgi rūpīgi un regulāri kontrolēt asins sastāvu, lai noteiktu potenciālās nevēlamās blakusparādības un sekojošas komplikācijas (anēmiju, neitropēniju, trombocitopēniju, infekcijas, hemolīzi vai asiņošanu) un panāktu hematoloģisku atveseļošanos. Pacientiem ar matšūnu leikozi ārstēšanas gaitā bieži parādās neskaidras izcelsmes drudzis, kas izpaužas galvenokārt pirmajās četrās ārstēšanas nedēļās. Drudža izcelsme jānoskaidro, veicot atbilstošus laboratoriskus un radioloģiskus izmeklējumus. Mazāk nekā trešā daļa drudža epizožu ir saistītas ar diagnosticētām infekcijām. Ja drudzi izraisījusi infekcija vai agranulocitoze, ārstēšanā jālieto antibiotikas.
Nieru un aknu darbības traucējumi Nav informācijas par LITAK lietošanu pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem. Klīniskie novērojumi ir ļoti ierobežoti, un LITAK lietošanas drošums šiem pacientiem nav skaidri zināma (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar diagnosticētiem nieru vai aknu darbības traucējumiem vai ar aizdomām uz tiem zāles jālieto piesardzīgi. Visiem pacientiem, kurus ārstē ar LITAK, ieteicams periodiski pārbaudīt nieru un aknu funkcijas, pamatojoties uz klīniskajām indikācijām.
Gados vecāki pacienti Vecāka gadagājuma pacienti jāārstē individuāli, uzmanīgi pārbaudot asins sastāvu un nieru un aknu funkciju rādītājus. Risks nosaka nepieciešamību novērtēt katru gadījumu atsevišķi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Audzēja sabrukšanas sindroma profilakse Pacientiem ar liela apjoma, aktīviem audzējiem, 24 stundas pirms ķīmijterapijas uzsākšanas jāsāk profilaktiska allopurinola terapija kopā ar atbilstošu vai palielinātu hidratāciju, lai kontrolētu urīnskābes līmeni plazmā. Ieteicamā perorālā allopurinola deva ir 100 mg dienā divas nedēļas. Gadījumos, kad urīnskābe serumā uzkrājas virs normas, allupurinola devu var paaugstināt līdz 300 mg/dienā.
Fertilitāte Vīriešiem, kas saņem kladribīnu, jāiesaka neplānot bērnu ātrāk kā 6 mēnešus pēc ārstēšanās un konsultēties par spermas kriokonservēšanas iespēju pirms ārstēšanas uzsākšanas, jo kladribīns var izraisīt neauglību (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu).
4

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Ņemot vērā potenciālu hematoloģiskās toksicitātes palielināšanos un kaulu smadzeņu supresiju, kladribīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citām mielosupresīvām zālēm. Nav novērota kladribīna ietekme uz citu pretaudzēju līdzekļu aktivitāti in vitro (piem., doksorubicīnu, vinkristīnu, citarabīnu, ciklofosfamīdu) un in vivo. Tomēr pētījums in vitro atklāja krustenisko rezistenci starp kladribīnu un slāpekļa iprītu (hlormetīnu); viens autors ir aprakstījis krustenisko reakciju in vivo ar citarabīnu bez aktivitātes zuduma.
Ņemot vērā līdzīgo intracelulāro metabolismu, var rasties krusteniska rezistence ar citiem nukleozīdu analogiem, tādiem kā fludarabīns vai 2’-dezoksikoformicīns. Tāpēc nav ieteicama vienlaicīga nukleozīdu analogu un kladribīna lietošana.
Ir pierādīts, ka, lietojot kladribīnu kombinācijā ar kortikosteroīdiem, tie veicina smagu infekciju attīstības risku un tos nedrīkst lietot vienlaicīgi ar kladribīnu.
Tā kā ir iespējama intracelulārās fosforilācijas procesā iesaistīto zāļu, tādu kā pretvīrusu līdzekļu vai adenozīna uzsūkšanas inhibitoru savstarpēju mijiedarbību, nav ieteicama to vienlaicīga lietošana ar kladribīnu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Kladribīns, ja to lieto grūtniecības laikā, izraisa nopietnus iedzimtus defektus. Pētījumi ar dzīvniekiem un cilvēku šūnu līnijām in vitro pierādīja kladribīna teratogenitāti un mutagenitāti. Kladribīns grūtniecības laikā ir kontrindicēts.
Sievietēm reproduktīvā vecumā kladribīna terapijas laikā un 6 mēnešus pēc pēdējās kladribīna devas, jālieto efektīva kontracepcijas metode. Ja kladribīna terapijas laikā sievietei iestājas grūtniecība, viņa jāinformē par potenciālo risku auglim.
Barošana ar krūti Nav zināms, vai kladribīns izdalās mātes pienā. Ņemot vērā smagu nevēlamu blakusparādību rašanās iespējamību zīdaiņiem, zīdīšana ir kontrindicēta kladribīna terapijas laikā un 6 mēnešus pēc pēdējās kladribīna devas.
Fertilitāte Kladribīna ietekme uz fertilitāti dzīvniekiem nav pētīta. Tomēr toksicitātes pētījumā Macaca fascicularis pērtiķiem tika konstatēts, ka kladribīns nomāc strauji augošo šūnu, tai skaitā sēklinieku šūnu, nobriešanu. Ietekme uz cilvēka fertilitāti nav zināma. Pretaudzēju līdzekļiem, kas ietekmē DNS, RNS un proteīnu sintēzi, piemēram, kladribīnam, var būt nelabvēlīga ietekme uz cilvēka gametoģenēzi (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Vīriešiem, kas saņem kladribīnu, jāiesaka neplānot bērnu ātrāk kā 6 mēnešus pēc ārstēšanās un konsultēties par spermas kriokonservēšanas iespēju pirms ārstēšanas uzsākšanas, jo kladribīns var izraisīt neauglību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
LITAK būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja parādās atsevišķas nevēlamās blakusparādības, kas varētu ietekmēt spēju darboties (piem., reibonis, ļoti bieži, vai miegainība, kas var rasties ļoti bieži sastopamās anēmijas dēļ), pacientam jāiesaka nevadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
5

4.8. Nevēlamās blakusparādības Drošuma profila kopsavilkums Ļoti bieži sastopamas nevēlamās blakusparādības, ko novēroja trīs klīniskajos pētījumos ar kladribīnu 279 pacientiem ar dažādām indikācijām un 62 pacientiem ar matšūnu leikozi (HCL), bija mielosupresija, smaga neitropēnija (41% (113/279), HCL 98% (61/62)), smaga trombocitopēnija (21% (58/279), HCL 50% (31/62)), smaga anēmija (14% (21/150), HCL 55% (34/62)), kā arī smaga imūnsupresija/limfopēnija (63% (176/279), HCL 95% (59/62)), infekcijas (39% (110/279), HCL 58% (36/62)) un drudzis (līdz 64%). Neinfekciozs drudzis pēc kladribīna terapijas sastopams 10-40% gadījumu pacientiem ar matšūnu leikozi un reti tiek novērots pacientiem ar citām onkoloģiskām slimībām. Izsitumi uz ādas (2-31%) tiek novēroti galvenokārt pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto citas zāles, kas zināmas kā izsitumus izraisošas (antibiotikas un/vai allopurinols). Kladribīna terapijas laikā tika aprakstītas tādas nelabvēlīgas kuņģa un zarnu trakta nevēlamās blakusparādības, kā slikta dūša (5-28%), vemšana (1-13%) un caureja (3-12%), kā arī nogurums (2-48%), galvassāpes (1-23%) un pazemināta apetīte (1-22%). Maz ticams, ka kladribīns izraisa alopēciju; 4/532 pacientiem novēroja vieglu, pārejošu alopēciju terapijas laikā, bet to nevarēja saistīt tikai ar kladribīnu. Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā Nevēlamo blakusparādību izpausmes, par kurām ir ziņots, parādītas zemāk redzamajā tabulā, atbilstoši sastopamības biežuma kategorijai un orgānu sistēmu klasifikācijai. Sastopamības biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Aprakstu par smaguma pakāpi, lūdzu, lasiet tekstā zem tabulas.
6

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži: infekcijas* (piem., pneimonija*, septicēmija*)

Labdabīgi, ļaundabīgi un

Bieži: sekundāri audzēji *

neprecizēti audzēji (ieskaitot Reti: audzēja sabrukšanas sindroms *

cistas un polipus)

Asins un limfātiskās sistēmas Ļoti bieži: pancitopēnija/mielosupresija *, neitropēnija,

traucējumi

trombocitopēnija, anēmija, limfopēnija

Retāk: hemolītiskā anēmija *

Reti: hipereozinofīlija

Ļoti reti: amiloidoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: immunosupresija *

Reti: slimība “transplantāta reakcija pret saimnieku”*

Vielmaiņas un uztures

Ļoti bieži: pazemināta apetīte

traucējumi

Retāk: kaheksija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: galvassāpes, reibonis

Bieži: bezmiegs, nemiers

Retāk: miegainība, parestēzijas, letarģija, polineiropātija,

apjukums, ataksija

Reti: apopleksija, neiroloģiski runas un rīšanas traucējumi

Ļoti reti: depresija, epilepsijas lēkmes

Acu bojājumi

Retāk: konjunktivīts

Ļoti reti: blefarīts

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: tahikardija, trokšņi sirdī, hipotensija, deguna asiņošana,

miokarda išēmija *

Reti: sirds mazspēja, priekškambaru fibrilācija, sirds

dekompensācija

Asinsvadu sistēmas traucējumi Ļoti bieži: purpura

Bieži: petehijas, asins izplūdumi *

Retāk: flebīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, Ļoti bieži: trokšņi elpojot, trokšņi auskultējot krūšu kurvi, klepus

krūšu kurvja un videnes slimības Bieži: elpas trūkums, pārsvarā infekciozas izcelsmes intersticiāli

infiltrāti plaušu audos, mukozīts

Retāk: faringīts

Ļoti reti: plaušu embolija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Ļoti bieži: slikta dūša, vemšana, aizcietējums un caureja

Bieži: sāpes kuņģa un zarnu traktā, vēdera uzpūšanās

Reti: ileuss

Aknu un/vai žults izvades

Bieži: atgriezeniski, pārsvarā nedaudz paaugstināti bilirubīna un

sistēmas traucējumi

transamināžu rādītāji

Reti: aknu mazspēja

Ļoti reti: holecistīts

Ādas un zemādas audu bojājumi Ļoti bieži: izsitumi, lokalizēta ekzantēma, pārmērīga svīšana

Bieži: nieze, ādas sāpīgums, eritēma, nātrene

Reti: Stīvensa-Džonsona sindroms/Laiela sindroms

Skeleta-muskuļu un saistaudu Bieži: mialģija, artralģia, artrīts, sāpes kaulos

sistēmas bojājumi

Nieru un urīnizvades sistēmas Reti: nieru mazspēja

traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas Ļoti bieži: reakcija injekcijas vietā, drudzis, nogurums, drebuļi,

ievadīšanas vietā

astēnija

Bieži: tūska, savārgums, sāpes

*Skatīt aprakstošo daļu zemāk

7

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts Nehematoloģiskās nevēlamās blakusparādības Nehematoloģiskās nevēlamās blakusparādības parasti izpaužas vieglā vai vidēji smagā pakāpē. Sliktas dūšas ārstēšana ar pretvemšanas līdzekļiem parasti nav nepieciešama. Ar ādu un zemādas audiem saistītās blakusparādības pārsvarā ir vieglas vai vidēji smagas un pāriet 30 dienu laikā.
Asins šūnu skaits Tā kā aktīvas matšūnu leikozes pacientiem pārsvarā ir samazināts asins šūnu skaits, īpaši neitrofīlu skaits, vairāk kā 90% gadījumu parādās smaga pārejoša neitropēnija (< 1,0 x 109/l). Hemopoēzes augšanas faktoru lietošana neatjauno neitrofīlu skaitu un nemazina drudža biežumu. Smagas trombocitopēnijas (< 50 x 109/l) novēro apmēram 20% līdz 30% visu pacientu. Iespējama vairākus mēnešus ilga limfocitopēnija un imūnsupresija ar paaugstinātu infekciju risku. Citotoksisko T-limfocītu un dabisko galētājšūnu atjaunošanās notiek 3 līdz 12 mēnešu laikā. Pilnīga T-helperu šūnu un B-limfocītu atjaunošanās tiek aizkavēta līdz pat 2 gadiem. Kladribīns izraisa smagu un ilgstošu T-limfocītu CD4+ un CD8+ skaita samazināšanos. Patreiz nav datu par šīs imūnsupresijas iespējamām ilgtermiņa sekām.
Infekcijas Reti ir ziņots par smagas, ilgstošas limfocitopēnijas gadījumiem, kurus tomēr nevar uzskatīt par vēlīnām infekciozām komplikācijām. Ļoti biežas smagas komplikācijas, dažos gadījumos ar fatālām sekām, ir oportūnistikās infekcijas (piem., Pnemocystis carinii, Toxoplasma gondii, listeria, candida, herpes vīrusi, citomegalovīruss un atipiskā mikobaktērija). Četrdesmit procentiem pacientu, kuri ārstēšanas cikla laikā saņēma LITAK devu 0,7mg/kg ķermeņa masas, attīstījās infekcijas. Vidēji tās bija daudz smagākas nekā infekcijas, kas manifestējās 27% visu pacientu, kuri cikla laikā saņēma samazinātu devu 0,5 mg/kg ķermeņa masas. Četrdesmit trim procentiem matšūnu leikozes pacientu bija infekciozas komplikācijas, ārstējoties standarta devu režīmā. Vienu trešo daļu šo infekciju var uzskatīt par ļoti smagām (piem., septicēmija, pneimonija). Ir ziņots vismaz par 10 akūtās autoimūnās hemolītiskās anēmijas gadījumiem. Visi pacienti tika veiksmīgi izārstēti ar kortikosteroīdiem.
Retas nopietnas nevēlamās blakusparādības Nopietnas nevēlamās blakusparādības, tādas kā ileuss, smaga aknu mazspēja, nieru mazspēja, sirds mazspēja, sirds priekškambaru fibrillācija, kardiāla dekompensācija, apopleksija, neiroloģiski runas un rīšanas traucējumi, audzēja sabrukšanas sindroms ar akūtu nieru mazspēju, ar transfūzijām saistītā slimība “transplantāta reakcija pret saimnieku”, Stīvensa-Džonsona sindroms/Laiela sindroms (toksiskā epidermas nekrolīze), hemolītiskā anēmija, hipereozinofīlija (ar eritematoziem ādas izsitumiem un sejas tūsku), ir reti sastopamas.
Fatāls iznākums Vairums nāves gadījumu, kas saistīti ar šīm zālēm, ir infekciozo komplikāciju rezultāts. Ir ziņots par retiem fatāliem ar LITAK ķīmijterapiju saistītiem gadījumiem, ko izraisīja sekundāri audzēji, cerebrāls un kardiovaskulārs infarkts, vairākkārtēja neapstarotu asins pārliešanu izraisīta slimība “transplantāta reakcija pret saimnieku” (graft-versus-host disease), kā arī audzēja sabrukšanas sindroms ar hiperurikēmiju, metaboliskā acidoze un akūta nieru mazspēja.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
8

4.9. Pārdozēšana
Bieži novērotie pārdozēšanas simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja, smags kaulu smadzeņu nomākums (ieskaitot anēmiju, trombocitopēniju, leikopēniju un agranulocitozi), akūta nieru mazspēja un toksiskas neiroloģiskas reakcijas (paraparēze/tetraparēze), Džuliana-Barrē (Guillan-Barré) sindroms un Brauna-Sekvarda (Brown-Séquard) sindroms. Ir aprakstīti atsevišķi akūtas, neatgriezeniskas neiro- un nefrotoksicitātes gadījumi pacientiem, kas ārstēti ar devām, kas ≥ 4 reizes augstākas nekā norādīts matšūnu leikozes ārstēšanas ieteicamajā režīmā.
Nav specifiska antidota. Kladribīna pārdozēšanas gadījumos indicēta tūlītēja terapijas pārtraukšana, rūpīga novērošana, un atbilstošas palīdzības sniegšana (asins pārliešanas, hemofiltrācijas, pretinfekciju terapija, u.c.). Pēc kladribīna pārdozēšanas vismaz četras nedēļas pacientiem jākontrolē hematoloģiskie raksturlielumi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: purīna analogi, ATĶ kods: L01BB04
Kladribīns ir purīna nukleozīda analogs, kas darbojas kā antimetabolīts. Tikai ar ūdeņradi aizvietota hlora molekula 2. pozīcijā atšķir kladribīnu no tā dabiskā duplikāta 2’-dezoksiadenozīna, kā rezultātā rodas molekula, rezistenta pret adenozīna deamināzes izraisītu deamināciju.
Darbības mehānisms Kladribīns ir priekšzāles, kas ātri nonāk šūnās pēc parenterālas ievadīšanas un kuru dezoksicitidīna kināze (dCK) intracellulāri fosforilē par aktīvo nukleotīda 2-hlordezoksiadenozīna-5'-trifosfātu (2-chlorodeoxyadenosine-5'-triphosphate, CdATP). Aktīvā CdATP kumulācija ir novērota galvenokārt šūnās ar augstu dCK aktivitāti un zemu dezoksinukleotidāzes aktivitāti, īpaši limfocītos un citās asinsrades šūnās. Kladribīna citotoksicitāte atkarīga no devas. Nehematoloģiskie audi, šķiet, netiek skarti, ko var izskaidrot ar kladribīna zemo nehematopoētisko toksicitāti.
Atšķirībā no citiem nukleozīda analogiem, kladribīns ir toksisks ātri proliferējošām šūnām un neaktīvām šūnām. Nav novērota kladribīna citotoksiskā iedarbība uz norobežotu audzēju šūnu līnijām. Kladribīna darbības mehānisms tiek saistīts ar CdATP iekļūšanu DNS šķiedrās: tiek bloķēta jaunu DNS sintēze šūnās, kuras dalās un tiek nomākts DNS replikācijas mehānisms, kā rezultātā notiek DNS šķiedru fragmentu kumulācija un samazinās NAD (nikotīnamīda adenīna dinukleotīda) un ATP koncentrācija pat neaktīvās šūnās. Turklāt, CdATP nomāc ribonukleotīda reduktāzi, fermentu, kas nodrošina ribonukleotīdu pārvēršanos dezoksiribonukleotīdos. Šūna iet bojā no enerģijas izsīkuma un apoptozes.
Klīniskā efektivitāte Klīniskajā pētījumā, kurā tika izmantotas subkutānas LITAK injekcijas, tika ārstēti 63 pacienti ar matšūnu leikozi (33 pacienti ar pirmreizēju diagnozi un 30 pacienti ar slimības recidīvu vai progresējošu slimību). Kopējais atbildes reakcijas rādītājs bija 97% ar ilgstošu remisiju, 73% pacientu pēc četru gadu novērošanas saglabājās pilnīga remisija.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Parenterāli ievadīts, kladribīns uzrāda pilnīgu biopieejamību; vidējie plazmas koncentrācijas un laika zemlīknes laukumi (Area Under the Curve- AUC) pēc nepārtrauktas vai intermitējošas divu stundu intravenozas infūzijas un pēc subkutānas injekcijas ir salīdzināmi.
9

Izkliede Pēc kladribīna devas 0,14 mg/kg ķermeņa masas subkutānas bolus injekcijas Cmax 91 ng/ml tiek sasniegts apmēram jau pēc 20 minūtēm. Citā pētījumā, izmantojot devu 0,10 mg/kg ķermeņa masas/dienā, maksimālā plazmas koncentrācija Cmax pēc nepārtrauktas intravenozas infūzijas bija 5,1 ng/ml (tmax: 12 stundas), salīdzinot ar 51 ng/ml pēc subkutānas bolus injekcijas (tmax: 25 minūtes).
Intracelulārā kladribīna koncentrācija pārsniedz tā koncentrāciju plazmā 128 līdz 375 reizes.
Vidējais kladribīna šķietamais tilpuma sadalījums ir 9,2 l/kg. Kladribīna piesaiste plazmas proteīniem ir vidēji 25%, ar individuālām svārstībām (5-50%).
Biotransformācija Dezoksicitidīna kināze intracelulāri metabolizē priekšzāles kladribīnu par 2-hlordezoksiadenozīna-5’-monofosfātu, ko nukleozīda monofosfāta kināze tālāk fosforilē disfosfātā un nukleozīda difosfāta kināze fosforilē 2-hlordezoksiadenozīna-5’-trifosfātā.
Eliminācija Farmokokinētiskie pētījumi ar cilvēkiem parādīja, ka kladribīna koncentrācijas līkne atbilst 2 vai 3 fāžu modelim ar vidējo - un β-pusperiodu, attiecīgi, 35 minūtes un 6,7 stundas. Kladribīna seruma koncentrācijas biekspotenciālo mazināšanos pēc subkutānas bolus injekcijas var salīdzināt ar eliminācijas rādītājiem pēc 2 stundu intravenozas infūzijas ar sākuma un nobeiguma pusperiodu, attiecīgi, apmēram 2 stundas un 11 stundas. Kladribīna nukleotīdu intracellulārās retences laiks in vivo ir izteikti garāks, salīdzinot ar plazmas retences laiku: pusperiods t1/2leikozes šūnām tika mērīts pirmajās 15 stundās un sekojošās vairāk kā 30 stundās.
Kladribīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm. Nemetabolizētā kladribīna izvadīšana caur nierēm notiek 24 stundu laikā un sasniedz 15% un 18% devas, attiecīgi pēc 2 stundu intravenozas ievadīšanas un ievadīšanas subkutāni. Nav zināms, kas notiek ar atlikušo devu. Vidējais plazmas klīrenss sasniedz 794 ml/min pēc intravenozas infūzijas un līdz 814ml/min pēc subkutānas bolus injekcijas, ievadot devu 0,10 mg/kg ķermeņa masas/dienā.
Īpašas populācijas Nieru un aknu darbības traucējumi Nav pētījumu par kladribīna terapiju pacientiem ar nieru un aknu darbības traucējumiem (skatīt arī 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Klīniskā pieredze ir ļoti ierobežoti, un LITAK drošums šiem pacientiem nav noskaidrots. LITAK ir kontrindicēts pacientiem ar vidējiem un smagiem nieru darbības traucējumiem vai ar vidējiem un smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Lietošana bērniem LITAK lietošana bērniem nav pētīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti Dati par pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem ir ierobežoti. Vecāka gadagājuma pacientiem ārstēšana jānosaka individuāli, rūpīgi kontrolējot asins ainu un nieru un aknu funkciju rādītājus.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Kladribīnam piemīt mērena akūta toksicitāte pelēm, LD50, ir 150 mg/kg, ievadot intraperitoniāli.
Pētījumos ar Macaca fascicularis pērtiķiem, veicot intravenozas infūzijas 7 līdz 14 dienas, mērķa orgāni bija imūnā sistēma ( 0,3 mg/kg/dienā), kaulu smadzenes, āda, gļotādas, nervu sistēma, sēklinieki ( 0,6 mg/kg/dienā) un nieres ( 1mg/kg/dienā). Ja vien rezultāts nebija fatāls, izrādījās, ka lielākā daļa vai visas sekas bija atgriezeniskas un lēni pārgāja pēc preparāta ievadīšanas pārtraukšanas.
10

Kladribīns ir teratogēns pelēm (deva 1,5-3,0 mg/kg/dienā, ievadot pelēm grūtniecības 6.-15. dienā). Ievadot devu 1,5 un 3,0 mg/kg/dienā novēroja iedarbību uz sternālo osifikāciju. Ievadot devu 3,0 mg/kg/dienā, novēroja palielinātu rezorbciju, skaitliski mazākus metienus, samazinātu augļa svaru, augļa galvas, ķermeņa un locekļu defektus. Trušiem kladribīns ir teratogēns devā 3,0 mg/kg/dienā (ievadot grūtniecības 7.-19. dienā). Ievadot šo devu, novēroja iedzimtas locekļu anomālijas un stipri samazinātu augļa vidējo svaru. Samazinātu osifikāciju novēroja, lietojot devu 1,0 mg/kg/dienā.
Kanceroģenēze/mutaģenēze Ilgtermiņa pētījumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu kladribīna kancerogēno iedarbību, nav veikti. Pieejamie dati nedod iespēju novērtēt kladribīna kancerogēno risku cilvēkiem.
Kladribīns ir citotoksiskas zāles ar mutagēnu iedarbību uz zīdītāju šūnu kultūrām. Kladribīns iekļūst DNS šķiedrās, nomācot DNS sintēzi un replikāciju. Saskare ar kladribīnu 5nM līdz 20µM koncentrācijā izraisa DNS fragmentāciju un dažādu normālo šūnu, leikozes šūnu un šūnu līniju bojāeju.
Fertilitāte Kladribīna ietekme uz dzīvnieku auglību nav pētīta. Tomēr toksicitātes pētījumi ar Macaca fascicularis pērtiķiem liecina, ka kladribīns nomāc ātri ģenerējošu šūnu, ieskaitot sēklinieku šūnu nobriešanu. Ietekme uz cilvēka fertilitāti nav zināma. Tādi pretaudzēju līdzekļi kā kladribīns, kas iedarbojas uz DNS, RNS un proteīnu sintēzi, var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka gametoģenēzi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hlorīds Nātrija hidroksīds (pH korekcijai) Sālsskābe (pH korekcijai) Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
LITAK nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
4 gadi.
No mikrobioloģijas viedokļa, zāles jāizlieto uzreiz pēc atvēršanas, izņemot gadījumus, kad atvēršana neizraisa mikrobioloģiskas inficēšanās risku. Ja tas netiek uzreiz izlietots, par uzglabāšanu pēc atvēršanas un uzglabāšanas apstākļiem atbild pats lietotājs.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2°C-8°C).
Nesasaldēt.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
10 ml I hidrolītiskās klases stikla flakons ar gumijas aizbāzni (bromobutils) un alumīnija vāciņu ar noņemamu virsmu.
Iepakojumā 1 vai 5 flakoni pa 5 ml. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
11

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Jāievēro pretaudzēju zāļu pareizas lietošanas un iznīcināšanas noteikumi. Citotoksiskās zāles jālieto, ievērojot piesardzību. Nedrīkst pieļaut grūtnieču kontaktu ar zālēm. Sagatavojot LITAK ievadīšanai, ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas cimdus un aizsargtērpu. Ja LITAK nonāk saskarē ar ādu vai gļotādām, kontakta vieta jāskalo ar lielu daudzumu ūdens. Pirms lietošanas vizuāli novērtē, vai parenterāli ievadāmo zāļu šķīdumos nav parādījušās nogulsnes vai krāsas maiņa. Flakoni paredzēti tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Lipomed GmbH Hegenheimer Strasse 2 D-79576 Weil/Rhein Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/04/275/001 EU/1/04/275/002
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 14/04/2004 Pēdējās pārreģistrācijas datums: 27/03/2009
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
12

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
13

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Lipomed GmbH Hegenheimer Strasse 2 D-79576 Weil/Rhein Vācija B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI
IEROBEŽOJUMI Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (Skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts). C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS Šīs reģistrācijas apliecības īpašniekam ir jāinformē Eiropas Komisija par marketinga plāniem saistībā ar zālēm, kas autorizētas ar šo lēmumu. D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU
LIETOŠANU Nav piemērojams.
14

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
15

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
16

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS IEPAKOJUMS (1 FLAKONA IEPAKOJUMS)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS LITAK 2 mg/ml šķīdums injekcijām Kladribīns (cladribine)
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs šķīduma ml satur 2 mg kladribīna 10 mg/5 ml
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur nātrija hlorīdu, nātrija hidroksīdu (pH korekcijai), sālsskābi (pH korekcijai) un ūdeni injekcijām
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 1 flakons satur 5 ml šķīduma injekcijām
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Subkutānai lietošanai Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Citotoksisks. Īpaši norādījumi par sagatavošanu lietošanai (skatīt lietošanas instrukciju) Tikai vienreizējai lietošanai
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz
17

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Lipomed GmbH Hegenheimer Strasse 2 D-79576 Weil/Rhein Vācija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/04/275/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
18

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS IEPAKOJUMS (5 FLAKONU IEPAKOJUMS)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS LITAK 2 mg/ml šķīdums injekcijām Kladribīns (cladribine)
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs šķīduma ml satur 2 mg kladribīna 10 mg/5 ml
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur nātrija hlorīdu, nātrija hidroksīdu (pH korekcijai), sālsskābi (pH korekcijai) un ūdeni injekcijām
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 5 flakoni; katrs satur 5 ml šķīduma injekcijām
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Subkutānai lietošanai Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Citotoksisks. Īpaši norādījumi par sagatavošanu lietošanai (skatīt lietošanas instrukciju) Tikai vienreizējai lietošanai
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz
19

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī Nesasaldēt
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Lipomed GmbH Hegenheimer Strasse 2 D-79576 Weil/Rhein Vācija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/04/275/002
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Paskaidrojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
20

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) LITAK 2 mg/ml šķīdums injekcijām Kladribīns (cladribine) Subkutānai lietošanai 2. LIETOŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sēr. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 10 mg/5 ml 6. CITA Citotoksisks
21

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
22

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM
LITAK 2 mg/ml šķīdums injekcijām Kladribīns (cladribine)
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir LITAK un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms LITAK lietošanas 3. Kā lietot LITAK 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt LITAK 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir LITAK un kādam nolūkam to lieto
LITAK satur aktīvo vielu kladribīnu. Kladribīns ir citostatisks līdzeklis. Tas ietekmē ļaundabīgo (vēža) balto asins šūnu augšanu, kurām ir nozīme matšūnu leikozes gadījumā. LITAK izmanto šīs slimības ārstēšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms LITAK lietošanas
Nelietojiet LITAK šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija pret kladribīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) LITAK sastāvdaļu; - ja Jūs esat grūtniece vai Jūs barojat bērnu ar krūti; - ja Jūs esat jaunāks/a par 18 gadiem; - ja Jums ir vidējas vai smagas pakāpes nieru vai aknu darbības traucējumi; - ja Jūs lietojat citas zāles, kas ietekmē asins šūnu veidošanos kaulu smadzenēs (mielosupresija).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms LITAK lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu
Jebkurā brīdī ārstēšanas laikā vai pēc tās nekavējoties pastāstiet ārstam vai medmāsai, ja Jums: parādās neskaidra redze, tā pazūd vai dubultojas, rodas grūtības runāt, vājums rokā vai kājā, izmaiņas gaitā vai nespēja noturēt līdzsvaru, nepārejoša nejutība, samazināta jutība vai jutības zudums, atmiņas zudums vai apjukums. Tie var būt tāda smaga un iespējami nāvējoša smadzeņu stāvokļa simptomi, ko sauc par progresējošu multifokālu leikoencefalopātiju (PML).
Ja Jums šādi simptomi bija jau pirms ārstēšanas ar kladribīnu, pastāstiet ārstam par jebkādām izmaiņām šajos simptomos.
Pastāstiet ārstam, ja slimojat vai esat slimojis ar: - aknu vai nieru slimībām; - infekcijām;
 ja Jums ir kāda infekcija, tā tiks ārstēta pirms Jūs sāksiet lietot LITAK;  ja pamanāt infekcijas (gripai līdzīgi simptomi vai drudzis) pazīmes LITAK lietošanas laikā vai
pēc tās, nekavējoties informējiet ārstu; - drudzi.
23

Pirms ārstēšanas ar LITAK un tās laikā Jums tiks veikti regulāri asins izmeklējumi, lai noteiktu, vai ārstēšanu var droši turpināt. Ārsts var nolemt, ka Jums nepieciešama asins pārliešana, lai uzlabotu asins šūnu skaitu. Pie tam, Jums tiks pārbaudītas nieru un aknu funkcijas.
Ja Jūs vēlaties kļūt par bērna tēvu, informējiet par to ārstu pirms LITAK terapijas uzsākšanas. Jūs nedrīkstat kļūt par bērna tēvu ārstēšanas laikā un agrāk nekā sešus mēnešus pēc LITAK lietošanas. Ārsts var sniegt Jums konsultāciju par spermas uzglabāšanu dziļi sasaldētā stāvoklī (kriokonservācija).
Citas zāles un LITAK Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Īpaši pastāstiet ārstam, ja lietojat zāles, kas satur: - kortikosteroīdus, ko bieži izmanto iekaisumu ārstēšanai; - pretvīrusu līdzekļus, ko izmanto vīrusu infekciju ārstēšanai.
Jūs nedrīkstat lietot LITAK kopā ar citām zālēm, kas ietekmē asins šūnu veidošanos kaulu smadzenēs (mielosupresija).
Grūtniecība un barošana ar krūti Jūs nedrīkstat lietot LITAK, ja esat stāvoklī. Ārstēšanās laikā un vismaz sešus mēnešus pēc pēdējās LITAK devas jālieto piemērota kontracepcijas metode. Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā, nekavējoties informējiet ārstu.
LITAK lietošanas laikā un vismaz sešus mēnešus pēc pēdējās LITAK devas nedrīkst zīdīt bērnu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana LITAK būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja jūtat miegainību, ko var radīt ārstēšanas ar LITAK izraisītais zemais sarkano asins šūnu skaits vai reiboni, Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot LITAK
Vienmēr lietojiet LITAK tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārsts aprēķinās devu atbilstoši Jūsu ķermeņa masai, un sīki izskaidros Jums ārstēšanas režīmu. Ieteicamā dienas deva ir 0,14 mg uz kg ķermeņa masas 5 dienas pēc kārtas (vienreizējs ārstēšanas kurss).
LITAK jāinjicē zem ādas (subkutāna injekcija) aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Ja Jūs pats sev injicēsiet LITAK, ārstam vai medmāsai Jūs vispirms pienācīgi jāapmāca. Sīkus norādījumus par injekcijas veikšanu skatiet šīs lietošanas instrukcijas beigās.
Jums var nozīmēt arī citas zāles, kas satur aktīvo vielu allopurinolu, lai mazinātu pārāk lielo urīnskābes daudzumu.
Ja esat lietojis LITAK vairāk nekā noteikts Ja Jūs injicējat nepareizu devu, nekavējoties pastāstiet to ārstam.
Ja esat aizmirsis lietot LITAK Neinjicējiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Ja aizmirstat injicēt devu, nekavējoties pastāstiet to ārstam.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
24

4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, LITAK var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja ārstēšanas ar LITAK laikā vai pēc tās Jums attīstās kaut kas no turpmāk minētā: - jebkādas infekcijas pazīmes (piemēram, gripai līdzīgi simptomi); - drudzis.
Nevar izslēgt ļaundabīgas slimības (vēža) atkārtošanos. Tas nozīmē, ka ļaundabīgas slimības attīstības risks nākotnē Jums ir nedaudz augstāks kā veseliem cilvēkiem. Šo nedaudz palielināto risku var radīt matšūnu leikoze vai terapija, tai skaitā LITAK, ko izmanto šīs slimības ārstēšanai.
Var rasties šādas blakusparādības:
ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):  infekcijas;  drudzis;  zems noteiktu balto asins šūnu (neitrofilo leikocītu un limfocītu) un trombocītu skaits asins
analīzēs;  zems sarkano asins šūnu skaits, kas var izraisīt anēmiju ar tādiem simptomiem kā nogurums un
miegainība;  organisma imūnsistēmas pavājināta darbība;  galvassāpes, reibonis;  trokšņi elpojot, trokšņi auskultējot krūšu kurvi, klepus;  slikta pašsajūta, vemšana, aizcietējumi un caureja;  izsitumi uz ādas, pietūkums, apsārtums, kā arī sāpīgums injekcijas vietā, svīšana; ādas reakcijas
pārsvarā ir viegli vai vidēji izteiktas un parasti pāriet dažu dienu laikā;  nogurums, drebuļi, samazināta apetīte;  vājums.
biežas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):  ļaundabīgas slimības (vēža) atkārtošanās;  zems trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastu asiņošanu (piemēram, deguna asiņošanu vai
ādas asiņošanu);  bezmiegs, trauksme;  paātrināta sirdsdarbība, trokšņi sirdī, zems asinsspiediens, samazināta asins pieplūde sirds
muskulim;  elpas trūkums, infekcijas izraisīts plaušu audu pietūkums, mutes gļotādas un mēles iekaisums;  sāpes vēderā un gāzu uzkrāšanās kuņģī vai zarnās, pārsvarā nedaudz paaugstināti aknu
laboratorisko izmeklējumu rādītāji (bilirubīns, transamināzes), kas normalizējas pēc terapijas pārtraukšanas;  nieze, niezoši izsitumi uz ādas (nātrene), ādas apsārtums un sāpīgums;  audu pietūkums (tūska), slikta pašsajūta, sāpes (muskuļu sāpes, locītavu sāpes un kaulu sāpes).
retākas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):  anēmija, ko izraisījis sarkano asins šūnu sabrukums;  miegainība, ādas nejūtīgums un tirpšana, nespēks, pasivitāte, perifēro nervu bojājums,
apjukums, traucēta kustību koordinācija;  acs iekaisums;  sāpes kaklā;  vēnas iekaisums;  izteikts svara zudums.
25

retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):  pavājināta aknu funkcija;  pavājināta nieru funkcija;  komplikācijas, ko izraisa vēža ārstēšana, sabrūkot vēža šūnām;  atgrūšanas reakcija pēc asins pārliešanām;  noteiktu balto asins šūnu (eozinofilo leikocītu) skaita palielināšanās;  insults;  runas un rīšanas traucējumi;  sirds mazspēja;  sirds ritma novirzes no normas;  sirds nespēja nodrošināt pietiekošu asins cirkulāciju;  zarnu nosprostošanās;  nopietna alerģiska reakcija (Stīvensa-Džonsona vai Laiela sindroms).
ļoti retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem):  depresija, epilepsijas lēkme;  plakstiņu pietūkums;  asins trombs plaušās;  žultspūšļa iekaisums;  orgānu funkciju pavājināšanās īpašas vielas (glikoproteīna) dēļ, ko lielā daudzumā izstrādā
organisms.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt LITAK
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt ledusskapī (2°C-8°C). Nesasaldēt.
Nelietot LITAK pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz flakona etiķetes un ārējās kastītes pēc Der. līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
No mikrobioloģijas viedokļa zāles jāizlieto uzreiz pēc atvēršanas, izņemot gadījumus, kad atvēršana neizraisa mikrobioloģiskas inficēšanās risku. Ja tās netiek uzreiz izlietotas, par uzglabāšanu pēc atvēršanas un uzglabāšanas apstākļiem atbild lietotājs.
Nelietojiet LITAK, ja pamanāt, ka flakons ir bojāts vai šķīdums nav dzidrs vai satur piemaisījumus.
Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko LITAK satur - Aktīvā viela ir kladribīns. Katrs šķīduma ml satur 2 mg kladribīna. Katrs 5 ml šķīduma flakons
satur 10 mg kladribīna; - Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, nātrija hidroksīds (pH korekcijai), sālsskābe (pH korekcijai)
un ūdens injekcijām.
26

LITAK ārējais izskats un iepakojums LITAK ir pieejams stikla flakonos, kas satur 5 ml dzidra, bezkrāsaina šķīduma injekcijām. Iepakojumā ir 1 vai 5 flakoni. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs Lipomed GmbH Hegenheimer Strasse 2 D-79576 Weil/Rhein Vācija
Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieku.
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
NORĀDĪJUMI INJEKCIJAS VEIKŠANAI
Šajā sadaļā ir informācija par to, kā izdarīt LITAK injekciju. Svarīgi, lai Jūs nemēģinātu injicēt sev LITAK, pirms neesat saņēmis ārsta vai medmāsas norādījumus. Ārsts pastāstīs Jums, kāda LITAK deva Jums nepieciešama, cik bieži un kad Jums jāievada sev zāles. LITAK jāinjicē audos tieši zem ādas (subkutāna injekcija). Ja Jums ir jautājumi par injekcijas izdarīšanu, lūdziet palīdzību ārstam vai medmāsai.
LITAK ir citotoksisks un tādēļ ar to jārīkojas piesardzīgi. Ja LITAK injekciju neveic pats pacients, sagatavojot LITAK un ievadot to, ieteicams lietot vienreizējās lietošanas cimdus un aizsargtērpu. Ja LITAK nonāk saskarē ar ādu vai acīm, nekavējoties mazgājiet kontakta vietu ar lielu daudzumu ūdens. Grūtnieces nedrīkst strādāt ar LITAK.
Kas nepieciešams injekcijas veikšanai?
Lai izdarītu sev subkutānu injekciju, Jums vajadzēs:
- vienu LITAK flakonu (vai divus flakonus, ja jāinjicē vairāk nekā 5 ml). Nelietojiet bojātus flakonus vai šķīdumu, kas nav dzidrs vai satur piemaisījumus.
- vienu sterilu šļirci (piem., 10 ml LUER šļirci);
- vienu sterilu injekciju adatu (piem., 0,5 x 19 mm, 25 G x ¾’’);
- spirta salvetītes;
- necaurduramu konteineru lietotās šļirces izmešanai.
Kas jādara pirms izdarīt sev subkutānu injekciju?
1. Pirms injekcijas ļaujiet LITAK sasilt līdz istabas temperatūrai.
2. Rūpīgi nomazgājiet rokas.
3. Atrodiet ērtu, labi apgaismotu vietu un nolieciet visu nepieciešamo tā, lai varat viegli aizsniegt.
27

Kā sagatavot injekciju?
Pirms LITAK injicēšanas, Jums jāveic zemākminētais:
1. Noņemiet LITAK flakona sarkano aizsargvāciņu. Nevelciet ārā flakona gumijas aizbāzni. Notīriet gumijas aizbāžņa virsmu ar spirta salvetīti. Izņemiet šļirci no iepakojuma, nepieskaroties tās galam. Izņemiet injekcijas adatu no iepakojuma un uzlieciet stingri šļirces galam. Noņemiet adatas apvalku, nepieskaroties pašai adatai.
2. Caurduriet ar adatu flakona gumijas aizbāzni un apgrieziet flakonu un šļirci otrādi. Pārliecinieties, ka adatas gals ir šķīdumā.
3. Ievelciet pareizo LITAK šķīduma daudzumu šļircē, velkot virzuli uz āru (ārsts Jūs informēs, cik ml LITAK jāinjicē).
4. Izvelciet adatu no flakona.
5. Pārliecinieties, ka šļircē nav palicis gaiss: paceliet šļirci ar adatu uz augšu un izspiediet gaisu.
6. Pārbaudiet, vai šļircē ir pareizais tilpums.
7. Injicējiet uzreiz.
Kur var injicēt?
Šeit parādītas vispiemērotākās vietas injicēšanai: augšstilbu augšējā daļa un vēders, izņemot zonu ap nabu. Ja injekciju Jums izdara cits cilvēks, to var darīt arī augšdelmu ārējā virsmā vai sēžas muskulī.

Kā izdarīt injekciju?

1. Ar spirta salvetīti dezinficējiet ādu, pagaidiet kamēr tā nožūst, un paņemiet ādas kroku starp īkšķi un rādītājpirkstu, nesaspiežot to.
2. Ieduriet adatu ādā apmēram 45° leņķī kā parādīts attēlā.

3. Pavelciet virzuli nedaudz uz āru, lai pārbaudītu, vai neesat pārdūris kādu asinsvadu. Ja šļircē parādās asinis, izvelciet adatu un ievadiet subkutāni citā vietā.
28

4. Injicējiet šķīdumu lēni un vienmērīgi apmēram vienas minūtes laikā, visu laiku turot ādas kroku starp pirkstiem.
5. Pēc šķīduma ievadīšanas, izvelciet adatu. 6. Ielieciet lietoto šļirci necaurduramā konteinerā. Katrai injekcijai izmantojiet jaunu šļirci un adatu.
Flakoni paredzēti tikai vienreizējai lietošanai. Atdodiet flakonu ar atlikušo šķīdumu ārstam vai farmaceitam, lai to pareizi iznīcinātu. Lietoto šļirču iznīcināšana Ielieciet lietotās šļirces necaurduramā konteinerā un uzglabājiet bērniem nepieejamā un neredzamā vietā. Izmetiet necaurduramo konteineru pēc ārsta vai medmāsas norādījumiem. Neizmetiet lietotās šļirces parastajās sadzīves atkritumu tvertnēs.
29