Lisinopril-Grindeks

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

LISINOPRIL‑GRINDEKS 10 mg tabletes

LISINOPRIL‑GRINDEKS 20 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 10 mg vai 20 mg lizinoprila (Lisinoprilum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

10 mg tabletes: baltas apaļas tabletes ar plakanām, gludām virsmām un noslīpinātām šķautnēm, un dubultu dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.

20 mg tabletes: baltas apaļas tabletes ar plakanām, gludām virsmām un noslīpinātām šķautnēm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Hipertensijas ārstēšana.

Sirds mazspēja

Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana.

Akūts miokarda infarkts

Īslaicīga (6 nedēļu) hemodinamiski stabilu pacientu ārstēšana, uzsākot ārstēšanu 24 stundu laikā pēc akūta miokarda infarkta.

Cukura diabēta izraisīti nieru darbības traucējumi

Nieru slimību ārstēšana hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un sākotnēju nefropātiju (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Lietošanas veids

Lisinopril‑Grindeks lieto iekšķīgi, vienā reizes devā. Tāpat kā citas zāles, ko lieto vienu reizi dienā, šīs zāles jālieto katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Uzturs neietekmē tablešu uzsūkšanos.

Deva jāpielāgo individuāli saskaņā ar pacienta stāvokli un asinsspiediena atbildes reakciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lizinoprilu var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Devas

Hipertensija

Lizinoprilu var lietot kā monoterapijas līdzekli vai arī kombinācijā ar citu grupu antihipertensīviem līdzekļiem.

Sākuma deva

Pacientiem ar hipertensiju parastā ieteicamā sākuma deva ir 10 mg. Pacientiem ar pastiprinātu renīna‑angiotensīna–aldosterona sistēmas (RAAS) aktivitāti (īpaši pacientiem ar renovaskulāru hipertensiju, sāļu deficītu un/vai hipovolēmiju, sirds dekompensāciju vai smagu hipertensiju) var būtiski pazemināties asinsspiediens pēc pirmās devas lietošanas. Šādiem pacientiem ieteicamā sākuma deva ir 2,5‑5 mg, kā arī, uzsākot ārstēšanu, ieteicama medicīniska novērošana. Pacientiem ar nieru mazspēju (skatīt 1. tabulu turpmāk) jālieto mazāka sākuma deva.

Balstdeva

Parastā efektīvā balstdeva ir 20 mg, ko lieto visu uzreiz vienu reizi dienā. Ja, lietojot šo devu, vēlamais terapeitiskais efekts netiek sasniegts 2‑4 nedēļu laikā, turpmāk deva jāpalielina. Maksimālā deva, kas lietota ilglaicīgos, kontrolētos klīniskos pētījumos, bija 80 mg dienā.

Ar diurētisku līdzekli ārstēti pacienti

Pēc lizinoprila terapijas uzsākšanas var attīstīties simptomātiska hipotensija. Tas visticamāk iespējams pacientiem, kuri tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem. Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šiem pacientiem var būt hipovolēmija un/vai sāļu deficīts. Ja iespējams, diurētiskā līdzekļa lietošana jāpārtrauc 2‑3 dienas pirms lizinoprila terapijas uzsākšanas. Hipertensīviem pacientiem, kuriem ārstēšana ar diurētisku līdzekli netiek pārtraukta, lizinoprila terapija jāuzsāk ar 5 mg devu. Jākontrolē nieru funkcija un kālija līmenis serumā. Turpmākās lizinoprila devas jāpielāgo atkarībā no asinsspiediena pazemināšanās. Ja nepieciešams, jāatjauno ārstēšana ar diurētisku līdzekli (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Devas pielāgošana nieru mazspējas gadījumā

Deva pacientiem ar traucētu nieru darbību jāpielāgo atkarībā no kreatinīna klīrensa, kā norādīts 1. tabulā turpmāk.

1. tabula Devas pielāgošana nieru mazspējas gadījumā

Kreatinīna klīrenss (ml/min)

Sākuma deva (mg/dienā)

Mazāk par 10 ml/min (tostarp pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze)

2,5 mg*

10‑30 ml/min

2,5‑5 mg

31‑80 ml/min

5‑10 mg

* Devas un/vai lietošanas biežums jāpielāgo atkarībā no asinsspiediena pazemināšanās. Devu var pakāpeniski palielināt, līdz asinsspiediens stabilizējas vai līdz maksimālajai devai – 40 mg dienā.

Lietošana hipertensīviem pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem

Ieteicamā sākuma deva pacientiem ar ķermeņa masu no 20 līdz 50 kg ir 2,5 mg vienu reizi dienā, bet pacientiem ar ķermeņa masu virs 50 kg – 5 mg vienu reizi dienā. Deva jāpielāgo individuāli līdz maksimāli 20 mg dienā pacientiem ar ķermeņa masu no 20 līdz 50 kg, un 40 mg dienā – pacientiem ar ķermeņa masu virs 50 kg.

Devas, kas lielākas par 0,61 mg/kg (vai pārsniedz 40 mg) pediatriskiem pacientiem nav pētītas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Bērniem ar pavājinātu nieru funkciju jāapsver nepieciešamība lietot mazāku sākuma devu vai arī palielināt intervālu starp devām.

Sirds mazspēja

Ārstējot pacientus ar simptomātisku sirds mazspēju, lizinoprils jālieto kombinācijā ar diurētiskiem līdzekļiem un, kad tas ir piemēroti, sirds glikozīdiem vai bēta blokatoriem. Lizinoprila terapiju var sākt ar sākuma devu 2,5 mg vienu reizi dienā, lietojot zāles medicīniskā uzraudzībā, lai noteiktu sākotnējo zāļu ietekmi uz asinsspiedienu. Lizinoprila devu drīkst palielināt:

ne vairāk kā par 10 mg;

ievērojot ne mazāk kā 2 nedēļu intervālu;

līdz lielākajai devai, ko panes pacients, bet ne vairāk par 35 mg vienu reizi dienā.

Deva jāpielāgo individuāli atkarībā no pacienta klīniskās atbildes reakcijas.

Pacientiem ar augstu simptomātiskas hipotensijas risku, t. i., pacientiem ar sāļu trūkumu un

hiponatrēmiju vai bez tās, pacientiem ar hipovolēmiju vai pacientiem, kuri saņēmuši intensīvu diurētisko līdzekļu terapiju, šie stāvokļi jākoriģē, ja iespējams, pirms lizinoprila terapijas uzsākšanas. Jākontrolē nieru funkcija un kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Akūts miokarda infarkts

Pacientiem atbilstoši jāsaņem ieteiktā standartterapija, t. i., trombolītiskie līdzekļi, aspirīns un beta blokatori. Lizinoprilu var lietot kopā ar gliceriltrinitrātu intravenozi vai transdermāli.

Sākuma deva (pirmo 3 dienu laikā pēc infarkta)

Ārstēšanu ar lizinoprilu var sākt 24 stundas pēc simptomu parādīšanās. Ārstēšanu nedrīkst sākt, ja sistoliskais asinsspiediens ir zemāks par 100 mmHg. Pirmā lizinoprila deva ir 5 mg iekšķīgi, pēc tam vēl 5 mg pēc 24 stundām, 10 mg pēc 48 stundām un tad 10 mg vienu reizi dienā. Pacienti ar zemu sistolisko asinsspiedienu (120 mmHg vai zemāku) ārstēšanas sākumā vai pirmajās 3 dienās pēc infarkta jāārstē ar mazāku devu – 2,5 mg iekšķīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min) lizinoprila sākuma deva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 1. tabulu).

Balstdeva

Balstdeva ir 10 mg vienu reizi dienā. Ja rodas hipotensija (sistoliskais asinsspiediens ir 100 mmHg vai zemāks), dienas balstdevu 5 mg var īslaicīgi samazināt līdz 2,5 mg, ja nepieciešams. Ja saglabājas ilgstoša hipotensija (sistoliskais asinsspiediens zemāks nekā 90 mmHg ilgāk par 1 stundu), lizinoprila lietošana ir jāpārtrauc.

Ārstēšana jāturpina 6 nedēļas, un tad jānovērtē pacienta stāvoklis. Ja pacientam attīstās sirds mazspējas simptomi, ārstēšana ar lizinoprilu ir jāturpina.

Cukura diabēta izraisīti nieru darbības traucējumi

Hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un sākotnēju nefropātiju lizinoprila deva ir 10 mg vienu reizi dienā, ko var palielināt līdz 20 mg vienu reizi dienā, ja nepieciešams, lai pazeminātu diastolisko asinsspiedienu zem 90 mmHg sēdus stāvoklī.

Nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min) lizinoprila sākuma deva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 1. tabulu).

Gados vecāki cilvēki

Klīniskajos pētījumos nav novērotas ar vecumu saistītas atšķirības zāļu efektivitātes un drošuma raksturojumā. Taču, ja pacienta vecums ir saistīts ar nieru funkcijas pavājināšanos, tad, lai noteiktu lizinoprila sākuma devu, jāņem vērā 1. tabulā dotie norādījumi. Pēc tam devas jāpielāgo atkarībā no asinsspiediena pazemināšanās.

Pacienti ar transplantētu nieri

Nav pieredzes par lizinoprila lietošanu pacientiem pēc nesen veiktas nieru transplantācijas. Tādēļ ārstēšana ar lizinoprilu nav ieteicama.

Pediatriskā populācija

Ir ierobežota pieredze par lizinoprila efektivitāti un drošumu hipertensīviem bērniem, vecākiem par 6 gadiem, bet nav pieredzes par lietošanu citu indikāciju gadījumā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Lizinoprils nav ieteicams lietošanai bērniem citu indikāciju gadījumā, kā tikai hipertensija. Šīs zāles nav ieteicamas bērniem līdz 6 gadu vecumam vai bērniem ar smagu nieru mazspēju (GFĀ < 30 ml/min/1,73 m²) (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai jebkuru citu angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru.

Anamnēzē angioedēma saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru lietošanu.

Pārmantota/idiopātiska angioedēma.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m²) Lisinopril‑Grindeks lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Simptomātiska hipotensija

Simptomātiska hipotensija hipertensīviem pacientiem bez komplikācijām novērota reti. Hipertensīviem pacientiem, kuri lieto lizinoprilu, hipotensija biežāk varētu rasties tiem, kuriem diurētisko līdzekļu terapijas, mazsāls diētas, dialīzes, caurejas vai vemšanas dēļ ir hipovolēmija vai smaga renīna atkarīga hipertensija (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija novērota pacientiem ar sirds mazspēju saistībā ar nieru mazspēju vai bez tās. Biežāk tā varētu rasties pacientiem ar smagākas pakāpes sirds mazspēju, par ko liecina lielu cilpas diurētisko līdzekļu devu lietošana, hiponatrēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi. Pacienti ar paaugstinātu simptomātiskas hipotensijas risku, uzsākot terapiju vai pielāgojot devas, rūpīgi jāuzrauga. Šādi apsvērumi attiecas arī uz pacientiem ar išēmisku sirds slimību vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās varētu izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru negadījumu.

Rodoties hipotensijai, pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, jāievada fizioloģiskais šķīdums intravenozas infūzijas veidā. Pārejoša hipotensijas rašanās nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, kas parasti nerada grūtības, ja asinsspiediens pēc cirkulējošā šķidruma aizstāšanas ir paaugstinājies.

Dažiem pacientiem ar sirds mazspēju, kuriem ir normāls vai zems asinsspiediens, lietojot lizinoprilu, sistēmiskais asinsspiediens var papildus pazemināties. Šis efekts ir paredzams un parasti nav iemesls terapijas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešama lizinoprila devas samazināšana vai tā lietošanas pārtraukšana.

Hipotensija akūta miokarda infarkta gadījumā

Ārstēšanu ar lizinoprilu akūta miokarda infarkta slimniekiem nedrīkst sākt, ja papildus pastāv smaga hemodinamiska paasinājuma risks pēc ārstēšanas ar vazodilatatoru. Tie ir pacienti, kuriem sistoliskais asinsspiediens ir 100 mmHg vai zemāks, kā arī pacienti ar kardiogēnisku šoku. Pirmo trīs dienu laikā pēc infarkta deva ir jāsamazina, ja sistoliskais asinsspiediens ir 120 mmHg vai zemāks. Balstdevas jāsamazina līdz 5 mg vai īslaicīgi līdz 2,5 mg, ja sistoliskais asinsspiediens ir 100 mmHg vai zemāks. Ja hipotensija neizzūd (sistoliskais asinsspiediens zemāks nekā 90 mmHg ilgāk par 1 stundu), lizinoprila lietošana jāpārtrauc.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā citi AKE inhibitori, lizinoprils piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un kreisā kambara izsviedes ceļu obstrukciju, tādu kā aortas atveres stenoze vai hipertrofiska kardiomiopātija.

Nieru darbības traucējumi

Nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min) lizinoprila sākuma deva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 1. tabulu 4.2. apakšpunktā) un pēc tam atbilstoši pacienta terapeitiskajai atbildes reakcijai. Šo pacientu ikdienas uzraudzībai jāietver kālija un kreatinīna līmeņa kontrole.

Pacientiem ar sirds mazspēju hipotensija, kas saistīta ar AKE inhibitoru terapijas sākšanu, var izraisīt tālāku nieru funkcijas pasliktināšanos. Šādā gadījumā ir ziņots par akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska.

Dažiem pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, ir novērots paaugstināts urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs, kas parasti ir atgriezenisks pēc terapijas pārtraukšanas. Tas galvenokārt iespējams pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, pastāv paaugstināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šiem pacientiem ārstēšana jāuzsāk stingrā ārsta uzraudzībā ar mazām devām un rūpīgu devas titrēšanu. Tā kā diurētisko līdzekļu lietošana var būt sekmējošs faktors iepriekšminētajam, to lietošana lizinoprila terapijas pirmajās nedēļās ir jāpārtrauc un jāpārbauda nieru funkcija.

Dažiem hipertensīviem pacientiem bez iepriekš diagnosticētas nieru asinsvadu slimības bija paaugstināts urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs, parasti maznozīmīgi un atgriezeniski, īpaši gadījumos, kad lizinoprilu lietoja vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem. Biežāk tas iespējams pacientiem ar esošiem nieru darbības traucējumiem. Šādā gadījumā var būt nepieciešams samazināt lizinoprila un/vai diurētiskā līdzekļa devu vai arī pārtraukt to lietošanu.

Akūta miokarda infarkta gadījumā ārstēšanu ar lizinoprilu nedrīkst sākt pacientiem ar nieru disfunkcijas pazīmēm, kas definētas kā kreatinīna koncentrācija serumā lielāka par 177 mikromoliem/l un/vai proteinūrija vairāk nekā 500 mg/24 h. Ja nieru disfunkcija rodas ārstēšanas laikā ar lizinoprilu (kreatinīna koncentrācija serumā pārsniedz 265 mikromolus/l vai divkāršojas lielums, kas bija pirms ārstēšanas), ārstam jāapsver lizinoprila lietošanas pārtraukšana.

Renīna‑angiotensīna‑aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Paaugstināta jutība/angioedēma

Retos gadījumos ir ziņots, ka pacientiem, kurus ārstē ar AKE inhibitoriem, tostarp ar lizinoprilu, novērota sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos lizinoprila lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana un novērošana, lai nodrošinātu pilnīgu šo simptomu izzušanu pirms pacienta izrakstīšanas. Pat tādos gadījumos, kad tūska skar tikai mēli, un elpošana nav traucēta, pacientiem var būt nepieciešama ilgstoša novērošana, jo ārstēšana ar prethistamīna līdzekļiem un kortikosteroīdiem var nebūt pietiekama.

Ļoti reti ziņots par letāliem gadījumiem angioedēmas dēļ saistībā ar balsenes tūsku un mēles tūsku. Mēles, balss spraugas vai balsenes tūska pacientiem var izraisīt elpceļu nosprostojumu, īpaši cilvēkiem ar elpceļu operāciju anamnēzē. Šajos gadījumos nekavējoties jāuzsāk neatliekamā terapija. Tā var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai elpceļu caurlaidības uzturēšanu. Pacients rūpīgi jānovēro, līdz simptomu izzušana ir pilnīga un noturīga.

AKE inhibitori rada lielāku angioedēmas risku melnādainiem pacientiem nekā citu rasu pacientiem.

Pacientiem ar angioedēmu anamnēzē, kas nav bijusi saistīta ar AKE inhibitora lietošanu, var būt lielāks angioedēmas risks, lietojot AKE inhibitoru (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Anafilaktoīdas reakcijas hemodialīzes pacientiem

Ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze ar augstas caurlaidības membrānām (piemēram, AN 69) un kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru. Šiem pacientiem jāapsver iespēja lietot cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvu līdzekli.

Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā

Retos gadījumos pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu, ir bijušas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām varēja izvairīties, īslaicīgi pārtraucot terapiju ar AKE inhibitoru pirms katras aferēzes.

Desensibilizācija

Pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitorus desensibilizācijas laikā (piemēram, pret plēvspārņu indi), ir bijušas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. Pacienti no šīm reakcijām varēja izvairīties, īslaicīgi pārtraucot terapiju ar AKE inhibitoriem, taču tās atkal parādījās nejaušas atkārtotas zāļu lietošanas gadījumā.

Aknu mazspēja

Ļoti reti AKE inhibitoru lietošanu saista ar sindroma rašanos, kas sākas ar holestātisko dzelti, kas savukārt progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (dažkārt) nāvei. Šī sindroma rašanās mehānisms nav skaidrs. Pacientiem, kuriem, lietojot lizinoprilu, rodas dzelte vai nozīmīga aknu enzīmu aktivitātes palielināšanās, jāpārtrauc lizinoprila lietošana un jāsaņem atbilstoša medicīniska uzraudzība.

Neitropēnija/agranulocitoze

Ir ziņojumi par neitropēnijas/agranulocitozes, trombocitopēnijas un anēmijas gadījumiem pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplikācijas izraisošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Neitropēnija un agranulocitoze izzūd pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Lizinoprils ar īpašu piesardzību jālieto pacientiem ar kolagēnu asinsvadu slimību, pacientiem, kuri saņem ārstēšanu ar imūndepresantiem, allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai arī ar jebkuru šo faktoru kombināciju, īpaši, ja iepriekš bijuši nieru darbības traucējumi. Dažiem šādiem pacientiem sākas smagas infekcijas, kas dažos gadījumos nepakļaujas intensīvai antibiotiku terapijai. Lietojot lizinoprilu, šiem pacientiem ieteicams regulāri pārbaudīt leikocītu skaitu, un pacienti jāinformē par nepieciešamību ziņot ārstam par jebkuru infekcijas pazīmi.

Rase

AKE inhibitori rada lielāku angioedēmas risku melnādainiem pacientiem nekā citu rasu pacientiem.

Tāpat kā citi AKE inhibitori, lizinoprils var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu melnādainiem pacientiem nekā citu rasu pacientiem, iespējams, tādēļ, ka melnādainiem hipertensīviem iedzīvotājiem pārsvarā ir zems renīna līmenis.

Klepus

Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā jebkurā klepus diferenciāldiagnostikā.

Ķirurģiska iejaukšanās/anestēzija

Pacientiem, kuriem tiek veikta plaša ķirurģiska operācija vai narkoze ar līdzekļiem, kas izraisa hipotensiju, lizinoprils var bloķēt angiotensīna II veidošanos sekundāri kompensatoriskai renīna atbrīvošanai. Ja rodas hipotensija, un tiek uzskatīts, ka tā radusies minētā mehānisma dēļ, to var novērst, palielinot organisma šķidruma tilpumu.

Hiperkaliēmija

Dažiem pacientiem, kurus ārstē ar AKE inhibitoriem, tostarp ar lizinoprilu, novērota kālija līmeņa palielināšanās serumā. Pacienti ar hiperkaliēmijas rašanās risku ir cilvēki ar nieru mazspēju, cukura diabētu, pacienti, kuri vienlaicīgi lieto kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizstājējus, vai pacienti, kuri lieto citas zāles, kas paaugstina kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu). Ja vienlaicīga iepriekšminēto līdzekļu lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ir ieteicams regulāri kontrolēt kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Cukura diabēta pacienti

Pacientiem ar cukura diabētu, kuri saņem ārstēšanu ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmo mēnesi, lietojot AKE inhibitoru, stingri jākontrolē glikēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Litijs

Litija un lizinoprila kombinēta lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Grūtniecība

AKE inhibitorus nedrīkst nozīmēt grūtniecības laikā. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jānozīmē alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Antihipertensīvi līdzekļi

Lietojot lizinoprilu kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (piemēram, gliceriltrinitrātu vai citiem nitrātiem, vai citiem vasodilatatoriem), asinsspiediens var vēl vairāk pazemināties.

RAAS ietekmējoši līdzekļi

Klīniskie dati liecina, ka RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Diurētiski līdzekļi

Ja lizinoprila terapijai pievieno diurētisku līdzekli, antihipertensīvā iedarbība parasti ir papildinoša. Pacientiem, kuri jau lieto diurētiskos līdzekļus, un īpaši tiem, kuri diurētiskā līdzekļa lietošanu uzsākuši nesen, terapijai pievienojot lizinoprilu, reizēm var būtiski pazemināties asinsspiediens. Simptomātiskas hipotensijas risku lizinoprila terapijas laikā var samazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, pirms tiek uzsākta ārstēšana ar lizinoprilu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu.).

Kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju aizturoši diurētiski līdzekļi vai kāliju saturoši sāls aizstājēji

Lai gan klīniskajos pētījumos kālija līmenis serumā parasti saglabājās normas robežās, dažiem pacientiem radās hiperkaliēmija. Hiperkaliēmijas riska faktori ir nieru mazspēja, cukura diabēts un vienlaicīga kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu (piemēram, spironolaktona, triamterēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Ja lizinoprilu lieto kopā ar kāliju izvadošiem diurētiskiem līdzekļiem, diurētiskā līdzekļa izraisītā hipokaliēmija var samazināties.

Litijs

Saistībā ar litija un AKE inhibitoru vienlaicīgu lietošanu ir saņemti ziņojumi par atgriezenisku litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var palielināt litija toksicitātes risku un pastiprināt AKE inhibitoru izraisīto, jau tā palielināto litija toksicitātes risku. Lizinoprila un litija kombinēta lietošana nav ieteicama, taču, ja vienlaicīga lietošana ir nepieciešama, rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī acetilsalicilskābe ≥ 3 g dienā

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar NPL (piemēram, acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX‑2 inhibitoriem un neselektīviem NPL), iespējama antihipertensīvā efekta samazināšanās. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var paaugstināt nieru darbības pasliktināšanās risku, ar iespējamu akūtu nieru mazspēju un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, īpaši, pacientiem ar jau iepriekš pavājinātu nieru darbību. Šie efekti parasti ir atgriezeniski. Lietojot šīs zāles vienlaicīgi, jāievēro piesardzība, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta šķidruma uzņemšana, un, jāapsver nieru darbības kontrole, uzsākot šo zāļu vienlaicīgu lietošanu un regulāri pēc tam.

Zeltu saturoši preparāti

Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņēmuši AKE inhibitorus, ir ziņots par biežākām nitrēšanas reakcijām (vazodilatācijas simptomi, piemēram, pietvīkums, slikta dūša, reibonis un hipotensija, kas var būt smaga), kas novērojamas pēc zeltu saturošu preparātu injekcijām (piemēram, nātrija aurotiomaleāta).

Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi

Dažu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu vienlaicīga lietošana ar AKE inhibitoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Simpatomimētiskie līdzekļi

Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo darbību.

Pretdiabēta līdzekļi

Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka vienlaicīga AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) lietošana var veicināt glikozes līmeņa asinīs samazināšanos, radot hipoglikēmijas risku. Šis fenomens šķietami biežāk rodas kombinētas terapijas pirmajās nedēļās un pacientiem ar traucētu nieru darbību.

Acetilsalicilskābe, trombolītiski līdzekļi, bēta blokatori, nitrāti

Lizinoprilu var lietot kopā ar acetilsalicilskābi (kardioloģijā lietotajās devās), trombolītiskiem līdzekļiem, bēta blokatoriem un/vai nitrātiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par AKE inhibitoru lietošanas teratogenitātes risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāordinē cits antihipertensīvs līdzeklis ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jānozīmē alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, kavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente ir lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Tā kā informācija par lizinoprila lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, tā lietošana šajā periodā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka dažkārt var rasties reibonis vai nogurums.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Turpmāk norādītas nevēlamas blakusparādības, par kurām ir ziņots ārstēšanas laikā ar lizinoprilu un citiem AKE inhibitoriem, un to biežums ir šāds: bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

2. tabula Blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Ļoti reti

Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta līmeņa pazemināšanās.

Kaulu smadzeņu funkcijas nomākums, anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze (skatīt 4.4. apakšpunktu), hemolītiskā anēmija, limfadenopātija, autoimūna slimība.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Neatbilstošas antidurētiskā hormona sekrēcijas sindroms.

Metabolisma un barošanās traucējumi

Ļoti reti

Hipoglikēmija.

Psihiskie traucējumi

Retāk

Reti

Nav zināmi

Garastāvokļa izmaiņas, miega traucējumi, halucinācijas.

Apjukums.

Depresīvi simptomi.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi

Reibonis, galvassāpes.

Parestēzija, vertigo, garšas sajūtas traucējumi.

Ožas traucējumi.

Ģībonis.

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk

Sirdsklauves, tahikardija.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Retāk

Ortostatiski efekti (tostarp hipotensija).

Miokarda infarkts vai cerebrovaskulārs notikums, iespējams, sekundārs izteiktas hipotensijas dēļ pacientiem ar augstu risku (skatīt 4.4. apakšpunktu), Reino fenomens.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Retāk

Ļoti reti

Klepus.

Rinīts.

Bronhu spazmas, sinusīts, alerģisks alveolīts/eozinofiliska pneimonija.

Kuņģa‑zarnu trakta traucējumi

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Caureja, vemšana.

Slikta dūša, sāpes vēderā vai gremošanas traucējumi.

Sausa mute.

Pankreatīts, intestināla angioedēma.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hepatocelulārs vai holestātisks hepatīts, dzelte un aknu mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ādas un zemādas audu bojājumi*

Retāk

Reti

Ļoti reti

Izsitumi, nieze.

Nātrene, alopēcija, psoriāze, paaugstināta jutība/angioedēma: sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Svīšana, pemfigus, toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa‑Džonsona sindroms, erythema multiforme, ādas pseidolimfoma.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Reti

Ļoti reti

Nieru darbības traucējumi.

Urēmija, akūta nieru mazspēja.

Oligūrija/anūrija.

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk

Reti

Impotence.

Ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk

Nogurums, astēnija.

Izmeklējumi

Retāk

Reti

Urīnvielas līmeņa paaugstināšanās asinīs, kreatinīna līmeņa paaugstināšanās serumā, aknu enzīmu aktivitātes palielināšanās,

hiperkaliēmija.

Bilirubīna līmeņa paaugstināšanās serumā, hiponatrēmija.

* Ir ziņots par simptomu kompleksu, kas var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem simptomiem: drudzis, vaskulīts, mialģija, artralģija/artrīts, pozitīvas antinukleāras antivielas (ANA), paaugstināts eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ), eozinofīlija un leikocitoze, izsitumi, fotosensitivitāte vai citas dermatoloģiskas reakcijas.

Klīnisko pētījumu drošuma dati liecina, ka hipertensīvi pediatriski pacienti lizinoprilu kopumā panes labi, un ka zāļu drošuma profils šajā vecuma grupā ir līdzīgs tam, ko novēro pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400. Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pieejami ierobežoti dati par pārdozēšanu cilvēkiem. Iespējamie simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu ir hipotensija, asinsrites šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, trauksme un klepus.

Ieteicamā pārdozēšanas ārstēšana ir fizioloģiskā šķīduma intravenoza infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Ja tas ir pieejams, var apsvērt ārstēšanu ar angiotensīnu II infūzijas veidā un/vai kateholamīniem intravenozi. Ja pārdozēšana notikusi nesen, veic pasākumus lizinoprila eliminācijas veicināšanai (piemēram, izraisa vemšanu, veic kuņģa skalošanu, ievada adsorbentus un nātrija sulfātu). Lizinoprilu no sistēmiskās asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ārstēšana ar kardiostimulatoru ir indicēta rezistentas bradikardijas gadījumā. Bieži jākontrolē dzīvībai svarīgo orgānu darbība, seruma elektrolītu un kreatinīna koncentrācija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna‑angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, AKE inhibitori, ATĶ kods: C09AA03

Lizinoprils ir angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitors. AKE ir peptidildipeptidāze, kas katalizē angiotensīna I pārvēršanos par vazokonstriktori aktīvu vielu angiotensīnu II. Angiotensīns II stimulē arī aldosterona sekrēciju virsnieru garozā. AKE inhibīcijas dēļ pazeminās angiotensīna II līmenis plazmā, kas izraisa renīna aktivitātes palielināšanos plazmā (negatīvās renīna atbrīvošanās atgriezeniskās saites trūkuma dēļ) un samazina aldosterona sekrēciju. Aldosterona sekrēcijas samazināšanās var paaugstināt kālija līmeni serumā.

Lai gan mehānisms, ar kura palīdzību lizinoprils pazemina asinsspiedienu, domājams, galvenokārt ir renīna‑angiotensīna‑aldosterona sistēmas nomākšana, lizinoprils darbojas antihipertensīvi pat pacientiem ar zema renīna līmeņa hipertensiju. AKE ir identisks kinināzei II – enzīmam, kas noārda bradikinīnu. Vēl jānoskaidro, vai palielinātam bradikinīna – spēcīga asinsvadus paplašinoša peptīda – līmenim ir nozīme lizinoprila terapeitiskajā darbībā.

Lizinoprila lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa aptuveni vienādas pakāpes asinsspiediena pazemināšanos gan guļus, gan stāvus stāvoklī, neradot kompensatorisku tahikardiju. Simptomātisko ortostatisko hipotensiju parasti nenovēro, kaut gan pacientiem ar šķidruma un/vai sāļu deficītu tā ir iespējama un ir jāņem vērā. Lielākajai daļai pacientu hipotensīvo iedarbību var novērot vienu stundu pēc perorālas vienas lizinoprila devas lietošanas, maksimālo asinsspiediena pazemināšanos novēro pēc sešām stundām. Lai gan hipotensīvā iedarbība novērota 24 stundas pēc ieteiktās dienas devas lietošanas, dažos pētījumos iedarbība bijusi noturīgāka, un vidēji tā bija daudz izteiktāka, kad tika lietotas 20 mg vai lielākas devas, nekā lietojot mazākas devas. Optimāla asinsspiediena pazeminājuma sasniegšanai var būt nepieciešamas 2‑4 terapijas nedēļas.

Ilgstošas terapijas laikā lizinoprila hipotensīvā darbība saglabājas. Pēkšņa lizinoprila lietošanas pārtraukšana nav bijusi saistīta ar strauju asinsspiediena paaugstināšanos vai stipru asinsspiediena paaugstināšanos salīdzinājumā ar līmeni pirms ārstēšanas. Asinsspiediens pazeminājās ātrāk, un tas bija ilgstošāks pacientiem, kuri tika ārstēti ar lielākām lizinoprila devām. Lizinoprila efektivitāte un blakusparādības gados jauniem un vecākiem pacientiem ir līdzīgas.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON‑D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds‑asinsvadu sistēmas vai

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON‑D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds‑asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds‑asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Lizinoprils ir perorāli aktīvs, sulfidrilgrupu nesaturošs AKE inhibitors.

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas lizinoprila maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 7 stundās. Tomēr akūta miokarda infarkta pacientiem laiks līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai plazmā bija nedaudz lielāks. Vidējais lizinoprila uzsūkšanās apjoms, kas balstīts uz izdalīšanos urīnā, lietojot visas pārbaudītās devas (5‑80 mg), ir aptuveni 25 %, atšķirības starp pacientiem variē no 6 līdz 60 %. Pacientiem ar sirds mazspēju absolūtā lizinoprila biopieejamība ir samazināta apmēram par 16 %. Uzturs kuņģī un zarnu traktā neietekmē lizinoprila uzsūkšanos.

Izkliede

Lizinoprils nesaistās pie citiem plazmas olbaltumiem, izņemot cirkulējošo AKE. Pētījumi ar žurkām liecina, ka lizinoprils niecīgā daudzumā šķērso hematoencefālisko barjeru.

Biotransformācija un eliminācija

Zāles netiek metabolizētas, un absorbētā daļa tiek pilnīgi izvadīta nemainītā veidā ar urīnu. Lietojot zāles atkārtoti, lizinoprila akumulācijas efektīvais pusperiods ir 12,6 stundas. Lizinoprila klīrenss veseliem cilvēkiem ir aptuveni 50 ml/min. Lielākā daļa zāļu tiek izvadīta agrīnajā fāzē, kurai zemas koncentrācijas apstākļos seko ilgstoša terminālā fāze, kas neizraisa zāļu uzkrāšanos. Šī terminālā fāze, domājams, ataino piesātināmo saistīšanos ar AKE un nav proporcionāla devai.

Pavājināta aknu darbība

Pacientiem ar aknu cirozi pavājinātas aknu darbības rezultātā samazinās lizinoprila absorbcija (aptuveni par 30 %, kā to liecina zāļu izdalīšanās urīnā), bet pastiprinās zāļu iedarbība (aptuveni par 50 %) samazināta klīrensa dēļ, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem.

Pavājināta nieru darbība

Nieru darbības traucējumu gadījumā samazinās lizinoprila eliminācija caur nierēm, taču tas kļūst klīniski nozīmīgi tikai tad, kad glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) ir mazāks par 30 ml/min. Vieglu vai mērenu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss 30‑80 ml/min) laukums zem koncentrācijas‑laika līknes (AUC) vidēji palielinājās tikai par 13 %, taču smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss 5‑30 ml/min) AUC vidēji palielinājās 4,5 reizes. Lizinoprilu var izvadīt ar dialīzi. Pēc 4 stundu ilgas dialīzes lizinoprila koncentrācija plazmā samazinās vidēji par 60 %, ja dialīzes klīrenss ir 40‑55 ml/min.

Sirds mazspēja

Pacientiem ar sirds mazspēju lizinoprila iedarbība ir spēcīgāka, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem (AUC palielinās vidēji par 125 %), taču dati par lizinoprila izdalīšanos urīnā liecina, ka, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, zāļu uzsūkšanās samazinās aptuveni par 16 %.

Pediatriskā populācija

Pētījumā ar hipertensīviem pacientiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem, kuriem GFĀ bija lielāks par 30 ml/min/1,73 m², pēc 0,1‑0,2 mg/kg devas lietošanas lizinoprila maksimālā līdzsvara koncentrācija plazmā tika sasniegta 6 stundās, un absorbcijas apjoms, kas balstīts uz izdalīšanos urīnā, bija aptuveni 28 %. Šie lielumi bija līdzīgi tiem, kādi iepriekš iegūti pieaugušiem pacientiem. Šajā pētījumā bērniem AUC un C_max bija salīdzināmi ar to, ko novēroja pieaugušiem.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem ir lielāka zāļu koncentrācija asinīs un lielākas AUC vērtības (aptuveni par 60 %), salīdzinot ar gados jaunākiem cilvēkiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamo kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Noskaidrots, ka AKE inhibitoru grupas zāles nelabvēlīgi ietekmē augļa vēlīno attīstību, izraisot augļa nāvi vai iedzimtus defektus, jo īpaši galvaskausa defektus. Ir ziņots arī par fetotoksicitāti, intrauterīnās augšanas aizkavēšanos un atvērtu ductus arteriosus. Domājams, ka minētās anomālijas daļēji ir saistītas ar AKE inhibitoru tiešu ietekmi uz augļa renīna‑angiotensīna sistēmu un daļēji ar išēmiju, ko izraisa mātes hipotensija un samazināta augļa‑placentas asinsrite un skābekļa/barības vielu piegāde auglim.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Preželatinizēta ciete

Kukurūzas ciete

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Mannīts (E421)

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/Al blisteri.

Pa 14 tabletēm blisterī. Pa 2 blisteriem (28 tabletes) kartona kastītē.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV‑1057, Latvija

Tālrunis: 67083205

Fakss: 67083505

E‑pasts: grindeks@grindeks.lv

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

10 mg tabletes: 01‑0222

20 mg tabletes: 01‑0223

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001. gada 6. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 30. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2015

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 29-01-2015

SASKAŅOTS ZVA 29-01-2015