Linefor 150 mg cietās kapsulas
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Pregabalinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
17-0125-04
17-0125
Pharmaceutical Works Polpharma S.A., Poland
12-JUN-17
11-JUN-22
Recepšu zāles
150 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
Medana Pharma SA, Poland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Linefor 75 mg cietās kapsulas
Linefor 150 mg cietās kapsulas
Pregabalinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Linefor un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Linefor lietošanas
3. Kā lietot Linefor
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Linefor
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Linefor un kādam nolūkam to lieto
Linefor pieder pie zāļu grupas, ko lieto epilepsijas, neiropātisku sāpju un ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai pieaugušajiem.
Perifēras un centrālas neiropātiskas sāpes: Linefor lieto, lai ārstētu ilgstošas sāpes, ko izraisa nervu bojājumi. Perifēras neiropātiskas sāpes var izraisīt dažādas slimības, piemēram, cukura diabēts vai jostas roze. Sāpes un sajūtas var raksturot šādi: karstums, dedzināšana, pulsēšana, pēkšņas un asas sāpes, dūrieni, asas sāpes, krampjveida sāpes, nepārejošas sāpes, kņudināšana, nejutīgums un tirpšana. Perifēras un centrālas neiropātiskas sāpes var būt saistītas arī ar garastāvokļa izmaiņām, miega traucējumiem, vājumu (nogurumu) un var ietekmēt fizisko un sociālo aktivitāti, kā arī vispārējo dzīves kvalitāti.
Epilepsija: Linefor lieto, lai ārstētu noteiktu epilepsijas formu pieaugušajiem (parciālos krampjus ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās). Ārsts parakstīs Jums Linefor epilepsijas ārstēšanai tad, ja līdzšinējā ārstēšana nav nodrošinājusi Jūsu slimības kontroli. Jums jālieto Linefor papildus zālēm, kuras jau pašlaik lietojat. Linefor nelieto vienu pašu, to vienmēr kombinē ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem.
Ģeneralizēta trauksme: Linefor lieto ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai. Ģeneralizētas trauksmes simptomi ir ilgstoša pārmērīga trauksme un raizes, kuras ir grūti kontrolēt. Ģeneralizēta trauksme var izraisīt arī nemieru, uzbudinājumu vai sajūtu, ka esat „uz robežas”, ātru nogurdināmību, grūtības koncentrēties vai tukšuma sajūtu galvā, ātru aizkaitināmību, muskuļu spriedzi vai miega traucējumus. Tas atšķiras no ikdienas stresa un spriedzes.
Kas Jums jāzina pirms Linefor lietošanas
Nelietojiet Linefor:
ja Jums ir alerģija pret pregabalīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Linefor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Daži pacienti pregabalīna lietošanas laikā ir ziņojuši par simptomiem, kas liecina par alerģisku reakciju. Šie simptomi ir sejas, lūpas, mēles un rīkles pietūkums, kā arī uz ādas izkaisīti izsitumi. Ja Jums rodas kāda no šīm reakcijām, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Pregabalīna lietotājiem radies reibonis un miegainība, tādēļ gados vecākiem cilvēkiem biežāk var rasties nejaušas traumas (krišana). Tādēļ Jums jābūt piesardzīgam, līdz esat pieradis pie iespējamās zāļu ietekmes.
Pregabalīna lietošana var izraisīt redzes miglošanos vai redzes zudumu, vai citas redzes pārmaiņas. Daudzas no tām ir pārejošas. Ja Jums radušās jebkādas redzes pārmaiņas, nekavējoties pastāstiet par to ārstam.
Dažiem pacientiem ar cukura diabētu, kuriem pregabalīna lietošanas laikā palielinās ķermeņa masa, var būt nepieciešama pretdiabēta zāļu devas pielāgošana.
Dažas blakusparādības, piemēram, miegainība, var rasties biežāk, jo pacienti ar muguras smadzeņu bojājumu, piemēram, sāpju vai spastiskuma mazināšanai, var lietot citas zāles, kurām ir līdzīgas blakusparādības kā pregabalīnam, un šo blakusparādību smaguma pakāpe var palielināties, šīs zāles lietojot vienlaikus.
Saņemti ziņojumi, ka dažiem pacientiem pregabalīna lietošanas laikā radusies sirds mazspēja. Šie pacienti bija pārsvarā gados vecāki cilvēki ar sirds-asinvadu slimībām. Ja Jums ir bijušas sirds slimības, pirms šo zāļu lietošanas pastāstiet par to ārstam.
Ir saņemti ziņojumi, ka Linefor lietošanas laikā dažiem pacientiem radusies nieru mazspēja. Ja Linefor lietošanas laikā novērojat samazinātu urinēšanu, pastāstiet par to ārstam, jo zāļu lietošanas pārtraukšana var uzlabot šo stāvokli.
Mazam skaitam cilvēku, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, pregabalīnu, bijušas domas par sevis savainošanu vai pašnāvību. Ja Jums jebkādā brīdī rodas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Lietojot pregabalīnu kopā ar citām zālēm, kas var izraisīt aizcietējumu (piemēram, noteikta veida pretsāpju zāles), var rasties kuņģa-zarnu trakta traucējumi (piemēram, aizcietējums, zarnu nosprostojums vai paralīze). Pastāstiet ārstam, ja Jums radies aizcietējums, īpaši ja Jums ir nosliece uz tā rašanos.
Pirms šo zāļu lietošanas pastāstiet ārstam, ja Jums anamnēzē ir alkoholisms vai jebkādu zāļu ļaunprātīga lietošana vai atkarība. Nelietojiet lielāku devu nekā Jums parakstīts.
Saņemti ziņojumi par krampju lēkmēm pregabalīna lietošanas laikā vai īsi pēc pregabalīna lietošanas pārtraukšanas. Ja Jums rodas krampju lēkmes, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Saņemti ziņojumi par smadzeņu darbības pasliktināšanos (encefalopātiju) dažiem pacientiem, kuri lietojuši pregabalīna, kad viņiem bijušas citas saslimšanas. Pastāstiet ārstam, ja Jums ir bijusi jebkāda smaga slimība, ieskaitot aknu vai nieru slimību.
Bērni un pusaudži
Drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam) nav noskaidrota, tādēļ pregabalīnu nedrīkst lietot šīs vecuma grupas pacienti.
Citas zāles un Linefor
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Linefor un dažas citas zāles var ietekmēt viena otras darbību (mijiedarbība). Linefor, lietojot to vienlaikus ar dažām citām zālēm, var pastiprināt šo zāļu izraisītās blakusparādības, arī izraisot elpošanas mazspēju un komu. Var pastiprināties reibonis vai miegainība vai samazināties koncentrēšanās spēja, ja Linefor lieto kopā ar citām zālēm, kas satur:
oksikodonu (lieto pret sāpēm);
lorazepāmu (lieto trauksmes mazināšanai);
alkoholu.
Linefor var lietot kopā ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem.
Linefor kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Linefor var lietot gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm.
Linefor lietošanas laikā nav ieteicams lietot alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Linefor nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot gadījumu, kad ārsts ir norādījis to darīt. Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīva kontracepcijas metode.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Linefor var izraisīt reiboni un miegainību, kā arī samazināt spēju koncentrēties. Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekli, apkalpot sarežģītus mehānismus vai veikt citas iespējami riskantas darbības līdz brīdim, kad esat noskaidrojis, vai šīs zāles ietekmē Jūsu spēju veikt šādas darbības.
Linefor satur laktozes monohidrātu.
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir dažu cukuru nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Kā lietot Linefor
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Jūsu ārsts noteiks, kāda deva ir Jums piemērota.
Linefor paredzēts tikai iekšķīgai lietošanai.
Perifēras un centrālas neiropātiskas sāpes, epilepsija vai ģeneralizēta trauksme
Lietojiet tik daudz kapsulu, cik ārsts Jums norādījis.
Deva, kas būs piemērota Jums un Jūsu stāvoklim, būs no 150 mg līdz 600 mg dienā.
Jūsu ārsts liks Jums lietot Linefor divas vai trīs reizes dienā. Ja Jums Linefor jālieto divas reizes dienā, lietojiet to no rīta un vakarā, katru dienu aptuveni vienā un tai pašā laikā. Ja Jums Linefor jālieto trīs reizes dienā, lietojiet to no rīta, pusdienlaikā un vakarā, katru dienu aptuveni vienā un tai pašā laikā.
Ja Jums šķiet, ka Linefor iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja esat gados vecāks cilvēks (pēc 65 gadu vecuma), Linefor Jums jālieto parastās devās, izņemot gadījumu, ja Jums ir nieru darbības traucējumi.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var parakstīt Jums citu lietošanas režīmu un/vai atšķirīgu devu.
Norijiet kapsulu veselu, uzdzerot ūdeni.
Turpiniet lietot Linefor, līdz ārsts iesaka lietošanu pārtraukt.
Ja esat lietojis Linefor vairāk nekā noteikts
Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Paņemiet līdzi kastīti vai pudelīti ar Linefor kapsulām. Ja esat lietojis Linefor vairāk nekā noteikts, Jūs varat justies miegains, apjucis, uzbudināts vai nemierīgs. Ir ziņots arī par krampju lēkmēm.
Ja esat aizmirsis lietot Linefor
Ir svarīgi lietot Linefor cietās kapsulas regulāri katru dienu vienā un tai pašā laikā. Ja esat aizmirsis lietot devu, lietojiet to, tiklīdz atcerieties, ja vien nav pienācis laiks nākamai devai. Tādā gadījumā lietojiet nākamo devu kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Linefor
Nepārtrauciet Linefor lietošanu, līdz Jūsu ārsts neliek to darīt. Pārtraucot zāļu lietošanu, kapsulas lietošana jāsamazina pakāpeniski, vismaz 1 nedēļas laikā.
Jums jāzina, ka, pārtraucot ilgstošu vai īslaicīgu Linefor lietošanu, var rasties noteiktas blakusparādības. Tās var būt miega traucējumi, galvassāpes, slikta dūša, trauksmes sajūta, caureja, gripai līdzīgi simptomi, krampji, nervozitāte, depresija, sāpes, svīšana un reibonis. Šie simptomi var rasties biežāk vai būt smagāki, ja Linefor esat lietojis ilgāku laika periodu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
reibonis, miegainība, galvassāpes
Bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
pastiprināta ēstgriba;
pacilātības sajūta, apjukums, dezorientācija, samazināta dzimumtieksme, aizkaitināmība;
grūtības koncentrēties, neveiklība, atmiņas traucējumi, atmiņas zudums, trīce, grūtības runāt, tirpšanas sajūta, nejutīgums, kavēta uztvere un reakcija (sedācija), letarģija, bezmiegs, nespēks, slikta pašsajūta;
redzes miglošanās, redzes dubultošanās;
vertigo, līdzsvara traucējumi, krišana;
sausa mute, aizcietējums, vemšana, flatulence, caureja, slikta dūša, uzpūties vēders;
erekcijas traucējumi;
ķermeņa pietūkums, arī ekstremitāšu pietūkums;
apreibuma sajūta, patoloģiska gaita;
ķermeņa masas palielināšanās;
muskuļu krampji, locītavu sāpes, muguras sāpes, sāpes ekstremitātē;
rīkles sāpes.
Retāk (var rasties mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
ēstgribas zudums, ķermeņa masas samazināšanās, zems cukura līmenis asinīs, augsts cukura līmenis asinīs;
pārmaiņas sevis uztverē, nemiers, depresija, uzbudinājums, garastāvokļa svārstības, grūtības atrast vārdus, halucinācijas, dīvaini sapņi, panikas lēkme, apātija, agresija, pacilāts garastāvoklis, psihiski traucējumi, grūtības domāt, pastiprināta dzimumtieksme, dzimumdisfunkcija, ieskaitot nespēju sasniegt orgasmu, aizkavēta ejakulācija;
redzes lauka pārmaiņas, neparastas acu kustības, redzes pārmaiņas, ieskaitot „tuneļa redzi”, spilgtas gaismas sajūta acīs, raustītas kustības, pavājināti refleksi, pastiprināta aktivitāte, reibonis pieceļoties kājās, jutīga āda, garšas sajūtas zudums, dedzināšanas sajūta, trīce kustību laikā, apziņas traucējumi, samaņas zudums, ģībšana, pastiprināta jutība pret troksni, slikta pašsajūta;
sausas acis, acu pietūkums, sāpes acīs, acu nogurums, acu asarošana, acu kairinājums;
sirds ritma traucējumi, paātrināta sirdsdarbība, zems asinsspiediens, augsts asinsspiediens, sirdsdarbības pārmaiņas, sirds mazspēja;
pietvīkums, karstuma viļņi;
apgrūtināta elpošana, sausa deguna gļotāda, aizlikts deguns;
pastiprināta siekalu veidošanās, dedzināšana pakrūtē, mutes apvidus nejutīgums;
svīšana, izsitumi, drebuļi, drudzis;
muskuļu raustīšanās, locītavu pietūkums, muskuļu stīvums, sāpes, ieskaitot muskuļu sāpes, sāpes kakla rajonā;
sāpes krūts dziedzeros;
apgrūtināta vai sāpīga urinācija, urīna nesaturēšana;
vājums, slāpes, žņaugšanas sajūta krūtīs;
pārmaiņas asins analīzēs un aknu funkciju analīzēs (paaugstināts kreatīna fosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts alanīna aminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartāta aminotransferāzes līmenis, samazināts trombocītu skaits, neitropēnija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, pazemināts kālija līmenis asinīs);
paaugstināta jutība, sejas pietūkums, nieze, nātrene, iesnas, deguna asiņošana, klepus, krākšana;
sāpīgas menstruācijas;
aukstas plaukstas un pēdas.
Reti (var rasties mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):
izmainīta smaržas uztvere, neskaidra redze, mainīta attēla dziļuma uztvere, apžilbšana, redzes zudums;
paplašinātas zīlītes, šķielēšana;
auksti sviedri, žņaugšanas sajūta rīklē, pietūkusi mēle;
aizkuņģa dziedzera iekaisums;
apgrūtināta rīšana;
lēnas vai ierobežotas ķermeņa kustības;
apgrūtināta rakstīšana;
palielināts šķidruma daudzums vēdera dobumā;
šķidruma uzkrāšanās plaušās;
krampji;
pārmaiņas elektrokardiogrammā (EKG), kas atbilst sirds ritma traucējumiem;
muskuļu bojājumi;
izdalījumi no krūts dziedzeriem, patoloģiska krūts dziedzeru palielināšanās, krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem;
menstruālā cikla traucējumi;
nieru mazspēja, samazināts urīna daudzums, urīna aizture;
samazināts leikocītu skaits;
neatbilstoša uzvedība;
alerģiskas reakcijas (kas var izpausties ar apgrūtinātu elpošanu, niezi, acu iekaisumu (keratītu) un nopietnu ādas reakciju, kam raksturīgi izsitumi, pūšļi, ādas lobīšanās un sāpes).
Ja Jums uztūkst seja vai mēle vai āda kļūst sarkana un sāk pārklāties ar pūšļiem vai lobīties, nekavējoties prasiet padomu ārstam.
Dažas blakusparādības, piemēram, miegainība, var rasties biežāk, jo pacienti ar muguras smadzeņu bojājumu, piemēram, sāpju vai spastiskuma mazināšanai, var lietot citas zāles, kurām ir līdzīgas blakusparādības kā pregabalīnam, un šo blakusparādību smaguma pakāpe var palielināties, šīs zāles lietojot vienlaikus.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši
Zāļu valsts aģentūrai
Jersikas ielā 15
Rīgā, LV 1003
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Linefor satur
Aktīvā viela ir pregabalīns. Katra cietā kapsula satur vai nu 75 mg, vai 150 mg pregabalīna.
Citas sastāvdaļas ir: laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, talks, titāna dioksīds (E171), želatīns, šellakas glazūra 45% etilspirtā, melnais dzelzs oksīds (E172), propilēnglikols, amonija hidroksīds.
Linefor 75 mg cietās kapsulas satur arī sarkano dzelzs oksīdu (E172) un dzelteno dzelzs oksīdu (E172).
Linefor ārējais izskats un iepakojums
|
|
|---|---|
| 75 mg kapsulas |
|
|
|
Linefor 75 mg un 150 mg mg cieto kapsulu iepakojums ir alumīnija//caurspīdīga PVH/PVDH blisteri.
Linefor ir pieejams iepakojumos pa 14, 21, 28, 56, 60 vai 84 cietām kapsulām.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs:
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Medana Pharma SA
10, Władysława Łokietka Street
98-200 Sieradz
Polija
Ražotājs
Pharmaceutical Works POLPHARMA SA
19, Pelplińska Street
83-200 Starogard Gdański
Polija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03.2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Linefor 75 mg cietās kapsulas
Linefor 150 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Linefor 75 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 75 mg pregabalīna (pregabalinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.
Katra cietā kapsula satur 27 mg laktozes monohidrāta.
Linefor 150 mg cietās kapsulas
Katra cietā kapsula satur 150 mg pregabalīna (pregabalinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.
Katra cietā kapsula satur 54 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula
Linefor 75 mg: Želatīna cietās kapsulas ar uzdruku “75” uz balta korpusa un ar sarkanbrūnu vāciņu, satur baltu vai gandrīz baltu pulveri vai nedaudz sablīvētus aglomerātus. Kapsulas izmērs ir Nr. 3.
Linefor 150 mg: Baltas želatīna cietās kapsulas ar uzdruku “150” uz korpusa, satur baltu vai gandrīz baltu pulveri vai nedaudz sablīvētus aglomerātus. Kapsulas izmērs ir Nr. 1.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Neiropātiskas sāpes
Linefor indicēts perifēru un centrālu neiropātisku sāpju ārstēšanai pieaugušajiem.
Epilepsija
Linefor indicēts kā papildterapijas līdzeklis pieaugušajiem ar parciāliem krampjiem ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās.
Ģeneralizēta trauksme
Linefor indicēts ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ieteicamā deva ir no 150 līdz 600 mg dienā, ko dala divās vai trīs lietošanas reizēs.
Neiropātiskas sāpes
Ārstēšanu ar pregabalīnu var sākt ar 150 mg dienā, dalot divās vai trīs reizes devās.
Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas un panesamības pēc 3 līdz 7 dienu perioda devu var palielināt līdz 300 mg dienā, un, ja nepieciešams, līdz maksimālajai devai 600 mg dienā pēc vēl 7 dienu perioda.
Epilepsija
Ārstēšanu ar pregabalīnu var sākt ar 150 mg dienā, dalot divās vai trīs reizes devās.
Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas un panesamības pēc 1 nedēļas devu var palielināt līdz 300 mg dienā. Vēl pēc nedēļas var parakstīt maksimālo devu 600 mg dienā.
Ģeneralizēta trauksme
Deva ir no 150 līdz 600 mg dienā, dalot divās vai trīs reizes devās. Regulāri atkārtoti jāvērtē ārstēšanas nepieciešamība.
Ārstēšanu ar pregabalīnu var sākt ar 150 mg dienas devu. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas un panesamības pēc 1 nedēļas devu var palielināt līdz 300 mg dienā. Vēl pēc nedēļas devu var palielināt līdz 450 mg dienā. Vēl pēc nedēļas var parakstīt maksimālo devu 600 mg dienā.
Pregabalīna lietošanas pārtraukšana
Saskaņā ar pieņemto klīnisko praksi, ja pregabalīna lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski, samazinot zāļu devu vismaz 1 nedēļas laikā neatkarīgi no indikācijas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pregabalīns tiek izvadīts no sistēmiskās asinsrites galvenokārt caur nierēm nemainītā formā.
Pregabalīna klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu), tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva jāsamazina individuāli atkarībā no kreatinīna klīrensa (CLcr), kā norādīts 1. tabulā, izmantojot šādu formulu:
$\text{CLcr\ }\left( \frac{\text{ml}}{\min} \right) = \ \frac{1,23\ \times \ \left\lbrack 140\ –\ vecums\ \left( \text{gadi} \right) \right\rbrack \times \ ķermeņa\ masa\ \left( \text{kg} \right)}{kreatinīns\ serumā\ \left( µmol/l \right)}\ \rbrack\ ( \times 0,85\ pac$ientēm)
Pregabalīns tiek efektīvi izvadīts no plazmas ar hemodialīzi (50% zāļu 4 stundās). Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, pregabalīna dienas deva jāpielāgo atkarībā no nieru funkcionālā stāvokļa.
Papildus dienas devai uzreiz pēc katras 4 stundu hemodialīzes procedūras jālieto papildu deva (skatīt 1. tabulu).
1. tabula. Pregabalīna devas pielāgošana atkarībā no nieru darbības
Kreatinīna klīrenss (CLcr) (ml/min) |
Pregabalīna kopējā dienas deva * | Lietošanas shēma | |
|---|---|---|---|
Sākumdeva (mg dienā) |
Maksimālā deva (mg dienā) |
||
| ≥ 60 | 150 | 600 | BID vai TID |
| ≥30 - <60 | 75 | 300 | BID vai TID |
| ≥15 - <30 | 25-50 | 150 | Vienu reizi dienā vai BID |
| < 15 | 25 | 75 | Vienu reizi dienā |
| Papildu deva pēc hemodialīzes (mg) | |||
| 25 | 100 | Viena atsevišķa deva+ |
TID = trīs reizes devās
BID = divās reizes devās
* Lai noskaidrotu reizes devu miligramos, kopējā dienas deva (mg dienā) jādala reizes devās, kā norādīts lietošanas shēmā.
+ Papildu deva ir viena atsevišķa deva, kuru lieto papildus dienas devai.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Pregabalīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 12 gadiem un pusaudžiem (12-17 gadu vecumā), nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nav iespējams sniegt.
Gados vecāku cilvēku (vecāku par 65 gadiem) populācija
Gados vecākiem cilvēkiem vājākas nieru darbības dēļ var būt nepieciešama mazāka pregabalīna deva (skatīt: pacienti ar nieru darbības traucējumiem).
Lietošanas veids
Linefor var lietot gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm.
Linefor paredzēts tikai iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacienti ar cukura diabētu
Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi tiem cukura diabēta slimniekiem, kuriem pregabalīna lietošanas laikā palielinās ķermeņa masa, var būt nepieciešama hipoglikemizējošo līdzekļu devas pielāgošana.
Paaugstinātas jutības reakcijas
Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā saņemti ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām, ieskaitot angioedēmas gadījumus. Ja rodas angioedēmas simptomi, piemēram, sejas, mutes apvidus vai augšējo elpceļu pietūkums, pregabalīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Reibonis, miegainība, samaņas zudums, apjukums un psihiski traucējumi
Pregabalīna lietošana bijusi saistīta ar reiboni un miegainību, kas gados vecākiem cilvēkiem var pieaugt nejaušu traumu rašanās (krišanas dēļ) biežums. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi arī par samaņas zudumu, apjukumu un psihiskiem traucējumiem. Tāpēc pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, līdz viņi iepazinuši zāļu iespējamo iedarbību.
Ar redzi saistīta ietekme
Kontrolētos pētījumos par redzes miglošanos ziņoja vairāk to pacientu, kuri saņēma pregabalīna terapiju, nekā pacienti, kuri saņēma placebo. Vairumā gadījumu, turpinot terapiju, šī parādība izzuda. Klīniskajos pētījumos, kuros tika veikti oftalmoloģiski izmeklējumi, redzes asuma samazināšanās un redzes lauka izmaiņu sastopamība ar pregabalīnu ārstētiem pacientiem bija lielāka nekā ar placebo ārstētiem pacientiem, bet fundoskopisko izmaiņu sastopamība bija lielāka ar placebo ārstētiem pacientiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Arī pēcreģistrācijas uzraudzības laikā saņemti ziņojumi par blakusparādībām, kas saistītas ar redzi, ieskaitot redzes zudumu, redzes miglošanos vai citām redzes asuma izmaiņām, no kurām daudzas bija pārejošas.
Pēc pregabalīna lietošanas pārtraukšanas šie redzes simptomi var izzust vai mazināties.
Nieru mazspēja
Saņemti ziņojumi par nieru mazspēju, un dažos gadījumos pēc pregabalīna lietošanas pārtraukšanas šī blakusparādība izzuda.
Vienlaikus lietoto pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšana
Dati par vienlaikus lietoto pretepilepsijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanu, lai pārietu uz monoterapiju ar pregabalīnu, ja pregabalīna pievienošanu terapijai panākta krampju kontrole, nav pietiekami.
Lietošanas pārtraukšanas simptomi
Dažiem pacientiem, pārtraucot īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanu ar pregabalīnu, tika novēroti lietošanas pārtraukšanas simptomi. Novēroti šādi simptomi: bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, nemiers, caureja, gripas sindroms, nervozitāte, depresija, sāpes, krampji, pastiprināta svīšana un reibonis, kas liecina par fiziskas atkarības rašanos. Pacients par to jāinformē pirms terapijas sākšanas.
Pregabalīna lietošanas laikā vai īsi pēc tā lietošanas pārtraukšanas var rasties krampji, ieskaitot epileptisku stāvokli un grand mal.
Dati par pregabalīna ilgstošas lietošanas pārtraukšanu liecina, ka lietošanas pārtraukšanas simptomu biežums un smaguma pakāpe var būt atkarīga no pregabalīna devas.
Sastrēguma sirds mazspēja
Pēcreģistrācijas perioda ziņojumos dažiem pacientiem, kuri lietoja pregabalīnu, novērota sastrēguma sirds mazspēja. Šīs reakcijas tika novērotas galvenokārt gados vecākiem pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām, kuri pregabalīnu lietoja neiropātiskas indikācijas gadījumā. Pregabalīns šiem pacientiem jālieto piesardzīgi. Pregabalīna lietošanas pārtraukšana var izraisīt šo reakciju izzušanu.
Muguras smadzeņu bojājumu izraisītu centrālu neiropātisku sāpju ārstēšana
Ārstējot muguras smadzeņu bojājuma izraisītas centrālas neiropātiskas sāpes, palielinājās visu blakusparādību, ar centrālo nervu sistēmu saistīto blakusparādību un īpaši miegainības sastopamība. Tas var būt saistīts ar šādos gadījumos nepieciešamo vienlaikus lietoto zāļu (piemēram, pret spasticitātes līdzekļu) aditīvo iedarbību. Tas jāņem vērā, parakstot pregabalīnu šī stāvokļa gadījumā.
Pašnāvnieciskas domas un uzvedība
Saņemti ziņojumi par pašnāvnieciskām domām un uzvedību pacientiem, kuri tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem vairāku indikāciju gadījumā. Arī metaanalīze par pretepilepsijas līdzekļu randomizētiem, ar placebo kontrolētiem pētījumiem liecināja par nedaudz paaugstinātu pašnāvniecisku domu un uzvedības risku. Šī riska mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz paaugstinātu risku arī pregabalīna lietošanas gadījumā.
Tāpēc jākontrolē, vai pacientam nerodas pašnāvniecisku domu un uzvedības pazīmes, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam (un viņa aprūpētājiem) jāiesaka vērsties pie ārsta, ja pacientam rodas pašnāvniecisku domu vai uzvedības pazīmes.
Kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas funkciju pavājināšanās
Ir pēcreģistrācijas ziņojumi par gadījumiem, kas saistīti ar kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas funkciju pavājināšanos (piemēram, zarnas obstrukciju, paralītisku zarnas nosprostojumu, aizcietējumu), ja pregabalīns lietots vienlaikus ar zālēm, kas var izraisīt aizcietējumu, piemēram, opioīdu grupas pretsāpju līdzekļiem. Ja pregabalīns un opioīdi tiks lietoti kombinācijā, jāapsver profilaktiski pasākumi aizcietējuma novēršanai (īpaši sievietēm un gados vecākiem pacientiem).
Zāļu nepareiza, ļaunprātīga lietošana vai atkarība
Ziņots par zāļu nepareizu, ļaunprātīgu lietošanu un atkarību. Zāles piesardzīgi jāordinē pacientiem, kuriem anamnēzē ir zāļu ļaunprātīga lietošana, un jākontrolē, vai šiem pacientiem nerodas pregabalīna nepareizas, ļaunprātīgas lietošanas vai atkarības simptomi (ziņots par tolerances veidošanos, devas palielināšanu un nepamatotu vēlmi lietot zāles).
Encefalopātija
Ziņots par encefalopātijas gadījumiem, galvenokārt pacientiem ar blakusslimībām, kas var izraisīt encefalopātiju.
Laktozes nepanesība
Linefor satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar retu pārmantotu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes un galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Tā kā pregabalīns tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu nepārveidotā formā, cilvēka organismā metabolizējas niecīgs tā daudzums (metabolītu formā urīnā konstatē <2% devas), in vitro tas nekavē zāļu metabolismu un nesaistās ar plazmas proteīniem, tad sagaidāms, ka tas neietekmēs citu zāļu farmakokinētiku un tā darbību neietekmēs citas zāles.
Pētījumi in vivo un populācijas farmakokinētiskā analīze
Atbilstoši šim pieņēmumam, pētījumos in vivo netika konstatēta klīniski nozīmīga farmakokinētiska pregabalīna mijiedarbība ar fenitoīnu, karbamazepīnu, valproiskābi, lamotrigīnu, gabapentīnu, lorazepāmu, oksikodonu vai etilspirtu. Populācijas farmakokinētiskā analīzē iegūtie dati liecināja, ka perorāliem pretdiabēta līdzekļiem, diurētiskiem līdzekļiem, fenobarbitālam, tiagabīnam un topiramātam nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz pregabalīna klīrensu.
Perorālie kontraceptīvie līdzekļi, noretisterons un/vai etinilestradiols
Pregabalīna lietošana vienlaikus ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem - noretisteronu un/vai etinilestradiolu - neietekmēja nevienas pētītās vielas līdzsvara koncentrācijas farmakokinētiku.
Centrālo nervu sistēmu ietekmējošas zāles
Pregabalīns var pastiprināt etilspirta un lorazepāma iedarbību. Kontrolētos klīniskajos pētījumos vairāku perorālu pregabalīna devu lietošana kopā ar oksikodonu, lorazepāmu vai etanolu neizraisīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz elpošanu. Pēcreģistrācijas periodā tika saņemti ziņojumi par elpošanas mazspēju un komu pacientiem, kuri vienlaicīgi lietojuši pregabalīnu un citas centrālās nervu sistēmas (CNS) darbību nomācošas zāles. Pregabalīns šķietami pastiprina oksikodona izraisīto kognitīvo un galveno motorisko funkciju pavājināšanos.
Mijiedarbība un gados vecāki pacienti
Īpaši farmakodinamiskās mijiedarbības pētījumi gados vecākiem brīvprātīgajiem nav veikti. Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Tā kā iespējamais risks cilvēkam nav zināms, sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīva kontracepcijas metode.
Grūtniecība
Dati par pregabalīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami.
Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.
Grūtniecības laikā Linefor nedrīkst lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība (ja ieguvums mātei pārliecinoši ir lielāks nekā potenciālais risks auglim).
Barošana ar krūti
Pregabalīns izdalās cilvēka pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pregabalīna ietekme uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav zināma. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt pregabalīna terapiju jāpieņem, vērtējot krūts barošanas sniegto ieguvumu bērnam un terapijas sniegto ieguvumu sievietei.
Fertilitāte
Klīniskie dati par pregabalīna ietekmi uz sieviešu fertilitāti nav pieejami.
Klīniskajā pētījumā, kurā tika pētīta pregabalīna ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu, klīniski veseliem vīriešiem tika ordinēts pregabalīns pa 600 mg dienā. Pēc 3 mēnešu lietošanas netika novērota ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu.
Fertilitātes pētījumi ar žurku mātītēm liecināja par negatīvu ietekmi uz reprodukciju. Fertilitātes pētījumi ar žurku tēviņiem liecināja par negatīvu ietekmi uz reprodukciju un attīstību. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Linefor maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Linefor var izraisīt reiboni un miegainību, tādēļ tas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekli, nestrādāt ar sarežģītiem mehānismiem un izvairīties no jebkādas riskantas darbības, kamēr nav zināms, kā šīs zāles ietekmē viņu spēju veikt šādas darbības.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Pregabalīna klīniskās izpētes programmā piedalījās vairāk nekā 8900 ar pregabalīnu ārstēti pacienti, no kuriem vairāk par 5600 pacientu piedalījās dubultmaskētos, ar placebo kontrolētos pētījumos. Visbiežāk novērotās blakusparādības bija reibonis un miegainība. Blakusparādības parasti bija viegli vai mēreni izteiktas. Visos kontrolētos pētījumos blakusparādību dēļ no pētījuma izstājās 12% pregabalīnu lietojušo pacientu un 5% placebo saņēmušo pacientu. Biežākās blakusparādības, kuru dēļ terapija tika pārtraukta pregabalīna grupās, bija reibonis un miegainība.
2. tabulā norādītas visas nevēlamās blakusparādības, kādas pregabalīna lietotājiem novērotas biežāk nekā placebo grupā un radušās vairāk nekā vienam pacientam; tās sakārtotas pēc grupām un sastopamības biežuma: ļoti bieži (≥1/10); bieži (no ≥1/100 līdz <1/10); retāk (no ≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to būtiskuma samazināšanās secībā.
Norādītās blakusparādības var būt saistītas arī ar pamatslimību un/vai vienlaikus lietotām zālēm.
Ārstējot muguras smadzeņu bojājuma izraisītas centrālās neiropātiskās sāpes, palielinājās visu blakusparādību, ar CNS saistīto blakusparādību un īpaši miegainības sastopamība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pēcreģistrācijas periodā ziņots par papildu blakusparādībām, kuras turpmāk sarakstā attēlotas slīprakstā.
2. tabula. Pregabalīna nevēlamās blakusparādības
| Orgānu sistēmu klasifikācija | Nevēlamās blakusparādības |
|---|---|
| Infekcijas un infestācijas | |
| Bieži | Nazofaringīts |
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | |
| Retāk | Neitropēnija |
| Imūnās sistēmas traucējumi | |
| Retāk | Paaugstināta jutība |
| Reti | Angioedēma, alerģiska reakcija |
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | |
| Bieži | Pastiprināta ēstgriba |
| Retāk | Anoreksija, hipoglikēmija |
| Psihiskie traucējumi | |
| Bieži | Eiforisks garastāvoklis, apjukums, aizkaitināmība, dezorientācija, bezmiegs, samazināta dzimumtieksme |
| Retāk | Halucinācijas, panikas lēkme, nemiers, satraukums, depresija, nomākts garastāvoklis, pacilāts garastāvoklis, agresija, garastāvokļa svārstības, depersonalizācija, grūtības atrast vārdus, patoloģiski sapņi, pastiprināta dzimumtieksme, anorgasmija, apātija |
| Reti | Uzvedības kontroles zudums |
| Nervu sistēmas traucējumi | |
| Ļoti bieži | Reibonis, miegainība, galvassāpes |
| Bieži | Ataksija, koordinācijas traucējumi, trīce, dizartrija, amnēzija, atmiņas traucējumi, uzmanības traucējumi, parestēzija, hipoestēzija, sedācija, līdzsvara traucējumi, letarģija |
| Retāk | Ģībonis, stupors, mioklonuss, samaņas zudums, psihomotora hiperaktivitāte, diskinēzija, posturāls reibonis, intencijas trīce, nistagms, kognitīvi traucējumi, psihiski traucējumi, runas traucējumi, refleksu pavājināšanās, hiperestēzija, dedzināšanas sajūta, ageizija, savārgums |
| Reti | Krampji, parosmija, hipokinēzija, disgrāfija |
| Acu bojājumi | |
| Bieži | Redzes miglošanās, diplopija |
| Retāk | Perifērās redzes zudums, redzes traucējumi, acu pietūkums, redzes lauka defekts, samazināts redzes asums, sāpes acī, astenopija, fotopsija, acs sausums, pastiprināta asarošana, acs kairinājums |
| Reti | Redzes zudums, keratīts, oscilopsija, attēla dziļuma uztveres maiņa, midriāze, šķielēšana, spilgtāka redze |
| Ausu un labirinta bojājumi | |
| Bieži | Vertigo |
| Retāk | Hiperakūzija |
| Sirds funkcijas traucējumi | |
| Retāk | Tahikardija, pirmās pakāpes atrioventrikulāra blokāde, sinusa bradikardija, sastrēguma sirds mazspēja |
| Reti | QT intervāla pagarināšanās, sinusa tahikardija, sinusa aritmija |
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | |
| Retāk | Hipotensija, hipertensija, karstuma viļņi, pietvīkums, aukstas ķermeņa perifērās daļas |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | |
| Retāk | Aizdusa, deguna asiņošana, klepus, aizlikts deguns, iesnas, krākšana, deguna gļotādas sausums |
| Reti | Plaušu tūska, spiedoša sajūta rīklē |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | |
| Bieži | Vemšana, slikta dūša, aizcietējums, caureja, flatulence, vēdera uzpūšanās, mutes sausums |
| Retāk | Gastroezofageālā atviļņa slimība, siekalu hipersekrēcija, mutes hipoestēzija |
| Reti | Ascīts, pankreatīts, pietūkusi mēle, disfāgija |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | |
| Retāk | Papulozi izsitumi, nātrene, hiperhidroze, nieze |
| Reti | Stīvensa-Džonsona sindroms, auksti sviedri |
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | |
| Bieži | Muskuļu krampji, artralģija, muguras sāpes, sāpes ekstremitātē, cervikālas spazmas |
| Retāk | Locītavu pietūkums, mialģija, muskuļa raustīšanās, sāpes kakla daļā, muskuļu stīvums |
| Reti | Rabdomiolīze |
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | |
| Retāk | Urīna nesaturēšana, dizūrija |
| Reti | Nieru mazspēja, oligūrija, urīna aizture |
| Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | |
| Bieži | Erektilā disfunkcija |
| Retāk | Seksuāla disfunkcija, aizkavēta ejakulācija, dismenoreja, krūts dziedzeru sāpīgums |
| Reti | Amenoreja, izdalījumi no krūtīm, krūts dziedzeru palielināšanās, ginekomastija |
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | |
| Bieži | Perifēra tūska, tūska, patoloģiska gaita, krišana, apreibuma sajūta, slikta pašsajūta, nespēks |
| Retāk | Vispārēja tūska, sejas tūska, spiediena sajūta krūtīs, sāpes, drudzis, slāpes, drebuļi, astēnija |
| Izmeklējumi | |
| Bieži | Palielināta ķermeņa masa |
| Retāk | Paaugstināts kreatīna fosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts alanīna aminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartāta aminotransferāzes līmenis asinīs, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, samazināts trombocītu skaits, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, pazemināts kālija līmenis asinīs, samazināta ķermeņa masa |
| Reti | Samazināts leikocītu skaits |
Dažiem pacientiem, pārtraucot īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanu ar pregabalīnu, tika novēroti lietošanas pārtraukšanas simptomi. Novēroti šādi simptomi: bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, nemiers, caureja, gripas sindroms, krampji, nervozitāte, depresija, sāpes, pastiprināta svīšana un reibonis, kas liecina par fiziskas atkarības rašanos. Pacients par to jāinformē pirms terapijas sākšanas.
Dati par pregabalīna ilgstošas lietošanas pārtraukšanu liecina, ka lietošanas pārtraukšanas simptomu biežums un smaguma pakāpe var būt atkarīga no pregabalīna devas.
Pediatriskā populācija
Pregabalīna drošuma īpašības, kas pediatriskiem pacientiem novērotas divos pētījumos (farmakokinētikas un panesamības pētījums, n=65; 1 gadu ilgs nemaskēts drošuma uzraudzības pētījums, n=54), bija līdzīgas drošuma īpašībām, kādas novērotas pētījumos, kuros piedalījās pieaugušie (skatīt 4.2., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pēcreģistrācijas periodā biežāk novērotās blakusparādības pregabalīna pārdozēšanas gadījumā bija miegainība, apjukums, uzbudinājums un nemiers. Tika ziņots arī par krampju lēkmēm.
Retos gadījumos ziņots par komas iestāšanos.
Pregabalīna pārdozēšanu ārstē ar dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanu un, ja nepieciešams, hemodialīzi (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi; ATĶ kods: N03AX16
Aktīvā viela pregabalīns ir gamma aminosviestskābes analogs
[(S)-3-(aminometil)-5-metilheksānskābe].
Darbības mehānisms
Pregabalīns centrālajā nervu sistēmā saistās pie potenciālatkarīgo kalcija kanālu papildstruktūras (α2‑δ proteīna).
Klīniskā efektivitāte un drošums
Neiropātiskas sāpes
Efektivitāte ir pierādīta pētījumos par diabētisko neiropātiju, postherpētisko neiralģiju un muguras smadzeņu traumu. Efektivitāte nav pētīta citiem neiropātisku sāpju modeļiem.
Pregabalīns ir pētīts 10 kontrolētajos klīniskajos pētījumos, kas ilga līdz pat 13 nedēļām, zāles lietojot divas reizes dienā (BID), un līdz pat 8 nedēļām, zāles lietojot trīs reizes dienā (TID). Kopumā BID un TID dozēšanas režīmu drošuma un efektivitātes profili bija vienādi.
Līdz 12 nedēļu klīniskajos pētījumos gan par perifērām, gan centrālām neiropātiskām sāpēm, no 1. nedēļas tika sasniegts sāpju samazinājums, un rezultāts saglabājās visu terapijas periodu.
Kontrolētajos klīniskajos pētījumos par perifērām neiropātiskām sāpēm 35% ar pregabalīnu ārstēto pacientu un 18% ar placebo ārstēto pacientu sāpju vērtējums uzlabojās par 50%. Ja pacientiem neattīstījās miegainība, šāds uzlabojums tika novērots 33% pacientu, kas tika ārstēti ar pregabalīnu, un 18% pacientu, kas tika ārstēti ar placebo. Pacientiem, kam attīstījās miegainība, uz zālēm reaģējušo īpatsvars bija 48% pregabalīna un 16% placebo grupā.
Kontrolētā klīniskajā pētījumā par perifērām neiropātiskām sāpēm 22% ar pregabalīnu ārstēto pacientu un 7% ar placebo ārstēto pacientu sāpju vērtējums uzlabojās par 50%.
Epilepsija
Papildterapija
Pregabalīns ir pētīts 3 kontrolētos klīniskajos pētījumos, kas ilga līdz pat 12 nedēļām, zāles lietojot vai nu divas reizes dienā (BID), vai trīs reizes dienā (TID). Kopumā BID un TID dozēšanas režīmu drošuma un efektivitātes profili bija vienādi.
No ārstēšanas 1. nedēļas samazinājās lēkmju biežums.
Pediatriskā populācija
Pregabalīna efektivitāte un drošums epilepsijas papildterapijā pediatriskiem pacientiem līdz 12 gadu vecumam un pusaudžiem nav zināms. Farmakokinētikas un panesamības pētījumā, kurā tika iesaistīti pacienti no 3 mēnešu līdz 16 gadu vecumam (n=65), novērotās nevēlamās blakusparādības bija līdzīgas nevēlamām blakusparādībām, kādas novērotas pieaugušajiem. Vienu gadu ilga nemaskēta drošuma pētījuma rezultāti par 54 pediatriskiem epilepsijas slimniekiem no 3 mēnešu līdz 16 gadu vecumam liecina, ka tādas nevēlamās blakusparādības, kā drudzis un augšējo elpceļu infekcijas, tika novērotas biežāk nekā pētījumos, kuros piedalījās pieaugušie (skatīt 4.2., 4.8. un 5.2. apakšpunktu).
Monoterapija (pacientiem ar pirmreizēju diagnozi)
Pregabalīns pētīts vienā 56 nedēļas ilgā kontrolētajā klīniskajā pētījumā, lietojot divreiz dienā (BID). Balstoties uz pētījuma mērķa rezultātu (6 mēneši bez krampju lēkmēm), pregabalīns nesasniedza lamotrigīnam līdzvērtīgu rezultātu. Pregabalīns un lamotrigīns bija vienādi droši un labi panesami.
Ģeneralizēta trauksme
Pregabalīnu pētīja 6 kontrolētajos, 4-6 nedēļu ilgos pētījumos, 8 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās gados vecāki cilvēki, un ilgtermiņa recidīva novēršanas pētījumā ar 6 mēnešu dubultmaskētu recidīva profilakses fāzi.
No 1. nedēļas novēroja ģeneralizētas trauksmes simptomu mazināšanos, kas noteikta ar Hamiltona trauksmes novērtējuma skalu (Hamilton Anxiety Rating Scale – HAM-A).
Kontrolētajos klīniskajos pētījumos (4-8 nedēļas) 52% ar pregabalīnu ārstēto pacientu un 38% pacientu, kuri saņēma placebo, no pētījuma sākuma līdz beigām novēroja uzlabošanos par vismaz 50% no HAM-A skalas kopējiem rādītājiem.
Kontrolētajos pētījumos par redzes miglošanos vairāk ziņoja pacienti, kuri saņēma pregabalīna terapiju, nekā pacienti, kuri saņēma placebo. Vairumā gadījumu, turpinot terapiju, šī parādība izzuda.
Kontrolētajos klīniskajos pētījumos oftalmoloģiskie izmeklējumi (ieskaitot redzes asuma noteikšanu, formālu redzes lauka noteikšanu un dilatētu fundoskopisko izmeklēšanu) tika veikti vairāk nekā 3600 pacientiem. No šiem pacientiem redzes asums bija samazināts 6,5% pacientu, kuri tika ārstēti ar pregabalīnu, un 4,8% ar placebo ārstēto pacientu. Redzes lauka izmaiņas tika atklātas 12,4% ar pregabalīnu ārstēto pacientu un 11,7% ar placebo ārstēto pacientu. Fundoskopiskas izmaiņas tika novērotas 1,7% ar pregabalīnu ārstēto pacientu un 2,1% ar placebo ārstēto pacientu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pregabalīna līdzsvara koncentrācijas farmakokinētika klīniski veseliem brīvprātīgajiem, epilepsijas slimniekiem, kuri lieto pretepilepsijas līdzekļus, un pacientiem ar hroniskām sāpēm ir līdzīga.
Uzsūkšanās
Pēc lietošanas tukšā dūšā pregabalīns ātri uzsūcas un pēc 1 stundas sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā gan pēc vienas, gan pēc vairāku devu lietošanas. Pregabalīna perorālā biopieejamība ir ≥90% un nav atkarīga no devas. Pēc atkārtotas lietošanas līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 24−48 stundu laikā. Ja pregabalīnu lieto ēšanas laikā, samazinās tā uzsūkšanās: Cmax samazinās par apmēram 25−30%, bet tmax palielinās par apmēram 2,5 stundām. Taču pregabalīna lietošanai kopā ar pārtiku nav klīniski nozīmīgas ietekmes pregabalīna uzsūkšanās apjomu.
Izkliede
Preklīniskajos pētījumos pierādīts, ka pelēm, žurkām un pērtiķiem pregabalīns šķērso hematoencefālisko barjeru. Eksperimentos ar žurkām novērots, ka pregabalīns šķērso placentu un ir nosakāms žurku mātīšu pienā. Cilvēkam pēc pregabalīna iekšķīgas lietošanas tā šķietamais izkliedes tilpums ir 0,56 l/kg. Pregabalīns nesaistās ar plazmas proteīniem.
Biotransformācija
Cilvēka organismā metabolizējas niecīgs daudzums pregabalīna. Izsekojot radioloģiski iezīmētu pregabalīnu, aptuveni 98% urīnā atklātās radioaktivitātes bija nepārveidota pregabalīna formā. N-metilētā pregabalīna atvasinājuma, kas ir galvenais pregabalīna metabolīts urīnā, daudzums atbilst 0,9% lietotās devas. Preklīniskajos pētījumos nav norādījumu, ka pregabalīna S enantiomērs racemizējas par R enantiomēru.
Eliminācija
Pregabalīns tiek izvadīts no sistēmiskās asinsrites galvenokārt caur nierēm nemainītā formā.
Pregabalīna vidējais eliminācijas pusperiods ir 6,3 stundas. Pregabalīna klīrenss no plazmas un renālais klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam (skatīt 5.2. apakšpunktu “Nieru darbības traucējumi”).
Pacientiem, kuriem ir pavājinātas nieru funkcijas vai kuriem tiek veikta hemodialīze, nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Linearitāte/nelinearitāte
Ieteicamo dienas devu diapazonā pregabalīna farmakokinētika ir lineāra. Pregabalīna farmakokinētikas individuālās atšķirības starp pacientiem ir mazas (<20%). Vienas, atsevišķas devas farmakokinētika ļauj paredzēt vairāku devu farmakokinētiku. Tādēļ pregabalīna koncentrācijas kontrole plazmā parastā praksē nav nepieciešama.
Dzimums
Klīniskajos pētījumos iegūtie dati liecina, ka dzimumam nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz pregabalīna koncentrāciju plazmā.
Nieru darbības traucējumi
Pregabalīna klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam, turklāt pregabalīnu var labi izvadīt no plazmas ar hemodialīzes palīdzību (pēc 4 stundu hemodialīzes pregabalīna koncentrācija plazmā samazinās par aptuveni 50%). Tā kā izvadīšana caur nierēm ir galvenais zāļu izvadīšanas ceļš, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāsamazina deva, un pēc hemodialīzes procedūras jālieto papilddeva (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Aknu darbības traucējumi
Īpaši farmakokinētikas pētījumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav veikti. Tā kā metabolizējas niecīgs daudzums pregabalīna, un lielākā daļa zāļu tiek izvadīta nepārveidotā veidā ar urīnu, nav sagaidāms, ka aknu funkciju traucējumi varētu nozīmīgi ietekmēt pregabalīna līmeni plazmā.
Pediatriskā populācija
Farmakokinētikas un panesamības pētījumā pregabalīna farmakokinētika tika vērtēta pediatriskiem pacientiem ar epilepsiju (vecuma grupas: no 1 līdz 23 mēnešiem, no 2 līdz 6 gadiem, no 7 līdz 11 gadiem un no 12 līdz 16 gadiem), lietojot šādas devas: 2,5, 5, 10 un 15 mg/kg dienā.
Pediatriskiem pacientiem pēc pregabalīna iekšķīgas lietošanas tukšā dūšā kopumā laiks līdz maksimālai koncentrācijai plazmā visās vecuma grupās bija līdzīgs un bija 0,5-2 stundas pēc devas lietošanas.
Palielinot devu, katrā vecuma grupā pregabalīna Cmax un AUC raksturlielumi palielinājās lineāri. Pediatriskiem pacientiem, kuru ķermeņa masa bija mazāka par 30 kg, AUC bija par 30% mazāks, jo šiem pacientiem pēc ķermeņa masas standartizētais klīrenss bija par 43% lielāks nekā pacientiem, kuru ķermeņa masa bija >30 kg.
Pregabalīna vidējais terminālais eliminācijas pusperiods pediatriskiem pacientiem līdz 6 gadu vecumam bija aptuveni 3-4 stundas, bet pacientiem no 7 gadu vecuma – 4-6 stundas.
Populāciju farmakokinētikas analīze liecināja, ka kreatinīna klīrenss bija nozīmīgs pregabalīna perorālā klīrensa kovariāts, ka ķermeņa masa bija nozīmīgs pregabalīna šķietamā perorālā izkliedes tilpuma kovariāts un ka šī saistība pediatriskiem un pieaugušiem pacientiem bija līdzīga.
Pregabalīna farmakokinētika pacientiem līdz 3 mēnešu vecumam nav pētīta (skatīt 4.2., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki (vecāki par 65 gadiem)
Pregabalīna klīrensam ir tendence samazināties līdz ar pacienta vecumu. Perorāli lietota pregabalīna klīrensa samazināšanās notiek atbilstoši kreatinīna klīrensa samazinājumam, pieaugot gadu skaitam. Pregabalīna deva var būt jāpielāgo pacientiem, kuriem ir ar vecumu saistīti nieru darbības traucējumi (skatīt 4.2. apakšpunktu, 1. tabulu).
Sievietes, kas baro bērnu ar krūti
Pregabalīna farmakokinētika, lietojot to pa 150 mg ar 12 stundu starplaiku (300 mg dienas deva), tika vērtēta 10 sievietēm krūts barošanas periodā vismaz 12 nedēļas pēc dzemdībām. Laktācijai bija neliela ietekme uz pregabalīna farmakokinētiku vai tās nebija vispār. Pregabalīns tika izvadīts mātes pienā, un līdzsvara koncentrācijas fāzē vidējā koncentrācija pienā bija aptuveni 76% no zāļu koncentrācijas mātes plazmā. Aprēķinātā deva, ko zīdainis ar pienu (pieņemot, ka vidējais piena patēriņš ir 150 ml/kg/dienā) saņemtu no mātes, kas lieto 300 mg pregabalīna dienā vai maksimālo devu 600 mg pregabalīna dienā, būtu attiecīgi 0,31 vai 0,62 mg/kg dienā. Šīs aprēķinātās devas mg/kg izteiksmē ir aptuveni 7% no kopējās devas mātei.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Drošuma farmakoloģijas standartpētījumos ar dzīvniekiem klīniski nozīmīgās devās pregabalīns tika panests labi. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos žurkām un pērtiķiem novērota ietekme uz CNS, arī hipoaktivitāte, hiperaktivitāte un ataksija. Lielāka tīklenes atrofijas sastopamība, galvenokārt vecām albīnām žurkām, tika novērota pēc ilgstošas pregabalīna iedarbības, kas ≥5 reizes pārsniedza vidējo kopējo iedarbību cilvēkam, lietojot maksimālo ieteikto devu.
Pregabalīns pelēm, žurkām un trušiem nebija teratogēns. Fetotoksisku ietekmi žurkām un trušiem konstatēja tikai tad, ja zāļu kopējā iedarbība dzīvniekiem būtiski pārsniedza kopējo iedarbību cilvēkam. Prenatālās un postnatālās toksicitātes pētījumos ar žurkām pregabalīns izraisīja attīstības traucējumus tad, ja kopējā iedarbība >2 reizes pārsniedza maksimālo ieteicamo iedarbību cilvēkam.
Nevēlama iedarbība uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti tika novērota, ja kopējā iedarbība pietiekami pārsniedza terapeitisko iedarbību. Negatīva iedarbība uz vīrišķajiem dzimumorgāniem un spermas rādītājiem bija atgriezeniska un radās tikai tad, ja kopējā iedarbība pietiekami pārsniedza terapeitisko iedarbību, vai bija saistīta ar spontāniem deģeneratīviem procesiem žurku tēviņu dzimumorgānos. Tādēļ šī iedarbība tika atzīta par klīniski maznozīmīgu vai nenozīmīgu.
Pēc in vitro un in vivo veiktu testu sērijas datiem, pregabalīns nav genotoksisks.
Pregabalīna iespējamā kancerogenitāte pārbaudīta divus gadus ilgos pētījumos ar žurkām un pelēm. Žurkām, sasniedzot kopējo iedarbību, kas līdz 24 reizēm pārsniedza vidējo kopējo iedarbību cilvēkam pēc maksimālās klīniskās devas 600 mg/dienā lietošanas, audzēju veidošanās netika novērota. Pelēm sasniedzot kopējo iedarbību, kas atbilda vidējai kopīgai iedarbībai cilvēkam, audzēju sastopamība nepalielinājās, taču pie lielākas kopējās iedarbības palielinājās hemangiosarkomas sastopamība. Pregabalīna inducētās audzēju veidošanās mehānisms pelēm nav saistīts ar zāļu genotoksisku ietekmi, bet tā pamatā ir pārmaiņas trombocītos un ar tām saistītā endoteliālo šūnu proliferācija. Šādas trombocītu pārmaiņas nav novērotas ne žurkām, ne cilvēkiem pēc īslaicīgiem un ierobežota apjoma ilgstošiem klīniskiem datiem. Pierādījumu, kas liecinātu par attiecīgu risku cilvēkam, nav.
Toksicitātes veidi jaunām žurkām kvalitatīvi neatšķīrās no toksicitātes, kāda novērota pieaugušām žurkām, taču jaunās žurkas bija jutīgākas. Terapeitiskas iedarbības gadījumā novērotas tādas CNS klīniskās reakcijas, kā hiperaktivitāte un zobu griešana, kā arī ietekme uz augšanu (pārejoša ķermeņa masas palielināšanās kavēšana). Ietekme uz riesta ciklu novērota pie kopējās iedarbības, kas 5 reizes pārsniedza kopējo terapeitisko iedarbību cilvēkam.
Samazināta akustiskā izbīļa reakcija novērota jaunām, augošām žurkām 1-2 nedēļas pēc pakļaušanas zāļu ietekmei, kas pārsniedza terapeitisku iedarbību cilvēkam >2 reizes. Deviņas nedēļas pēc iedarbības šis efekts vairs netika novērots.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsulas saturs:
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Talks
Kapsulas apvalks:
Linefor 75 mg:
Titāna dioksīds (E171)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Želatīns
Linefor 150 mg:
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
Apdrukas tinte:
Šellakas glazūra 45% etilspirtā
Melnais dzelzs oksīds (E172)
Propilēnglikols
Amonija hidroksīds
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Linefor 75 mg un 150 mg cieto kapsulu iepakojums ir alumīnija//caurspīdīga PVH/PVDH blisteri.
Linefor ir pieejams iepakojumos pa 14, 21, 28, 56, 60 vai 84 cietām kapsulām.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Medana Pharma SA
10, Władysława Łokietka Street
98-200 Sieradz
Polija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Linefor 75 mg: Reģ. Nr. 17-0124
Linefor 150 mg: Reģ. Nr. 17-0125
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 08.06.2017
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
27/03/2019
